॥ సూర్యశతకమ్ ॥
మహాకవిశ్రీమయూరప్రణీతమ్
॥ శ్రీ గణేశాయ నమః ॥
జమ్భారాతీభకుమ్భోద్భవమివ దధతః సాన్ద్రసిన్దూరరేణుం
రక్తాః సిక్తా ఇవౌఘైరుదయగిరితటీధాతుధారాద్రవస్య । వర్ సక్తైః
ఆయాన్త్యా తుల్యకాలం కమలవనరుచేవారుణా వో విభూత్యై
భూయాసుర్భాసయన్తో భువనమభినవా భానవో భానవీయాః ॥ 1 ॥
భక్తిప్రహ్వాయ దాతుం ముకులపుటకుటీకోటరక్రోడలీనాం
లక్ష్మీమాక్రష్టుకామా ఇవ కమలవనోద్ధాటనం కుర్వతే యే ।
కాలాకారాన్ధకారాననపతితజగత్సాధ్వసధ్వంసకల్యాః
కల్యాణం వః క్రియాసుః కిసలయరుచయస్తే కరా భాస్కరస్య ॥ 2 ॥
గర్భేష్వమ్భోరుహాణాం శిఖరిషు చ శితాగ్రేషు తుల్యం పతన్తః
ప్రారమ్భే వాసరస్య వ్యుపరతిసమయే చైకరూపాస్తథైవ ।
నిష్పర్యాయం ప్రవృత్తాస్త్రిభువనభవనప్రాఙ్గణే పాన్తు యుష్మా-
నూష్మాణం సన్తతాధ్వశ్రమజమివ భృశం బిభ్రతో బ్రధ్నపాదాః ॥ 3 ॥
ప్రభ్రశ్యత్యుత్తరీయత్విషి తమసి సముద్దీక్ష్య వీతావృతీన్ప్రా-
గ్జన్తూంస్తన్తూన్యథా యానతను వితనుతే తిగ్మరోచిర్మరీచీన్ ।
తే సాన్ద్రీభూయ సద్యః క్రమవిశదదశాశాదశాలీవిశాలం
శశ్వత్సమ్పాదయన్తోఽమ్బరమమలమలం మఙ్గలం వో దిశన్తు ॥ 4 ॥
న్యక్కుర్వన్నోషధీశే ముషితరుచి శుచేవౌషధీః ప్రోషితాభా
భాస్వద్గ్రావోద్గతేన ప్రథమమివ కృతాభ్యుద్గతిః పావకేన ।
పక్షచ్ఛేదవ్రణాసృక్స్రుత ఇవ దృషదో దర్శయన్ప్రాతరద్రే-
రాతామ్రస్తీవ్రభానోరనభిమతనుదే స్తాద్గభస్త్యుద్గమో వః ॥ 5 ॥
శీర్ణఘ్రాణాఙ్ఘ్రిపాణీన్వ్రణిభిరపఘనైర్ఘర్ఘరావ్యక్తఘోషాన్
దీర్ఘాఘ్రాతానఘౌఘై పునరపి ఘటయత్యేక ఉల్లాఘయన్ యః ।
ఘర్మాంశోస్తస్య వోఽన్తర్ద్విగుణఘనఘృణానిఘ్ననిర్విఘ్నవృత్తే-
ర్దత్తార్ఘాః సిద్ధసఙ్ఘైర్విదధతు ఘృణయః శీఘ్రమంహోవిధాతమ్ ॥ 6 ॥
బిభ్రాణా వామనత్వం ప్రథమమథ తథైవాంశవః ప్రాంశవో వః
క్రాన్తాకాశాన్తరాలాస్తదను దశదిశః పూరయన్తస్తతోఽపి ।
ధ్వాన్తాదాచ్ఛిద్య దేవద్విష ఇవ బలితో విశ్వమాశ్వశ్నువానాః వర్ దేవద్రుహ
కృచ్ఛ్రాణ్యుచ్ఛ్రాయహేలోపహసితహరయో హారిదశ్వా హరన్తు ॥ 7 ॥
ఉద్గాఢేనారుణిమ్నా విదధతి బహులం యేఽరుణస్యారుణత్వం
మూర్ధోద్ధూతౌ ఖలీనక్షతరుధిరరుచో యే రథాశ్వాననేషు ।
శైలానాం శేఖరత్వం శ్రితశిఖరిశిఖాస్తన్వతే యే దిశన్తు వర్ శిఖరశిఖాః
ప్రేఙ్ఖన్తః ఖే ఖరాంశోః ఖచితదినముఖాస్తే మయూఖాః సుఖం వః ॥ 8 ॥
దత్తానన్దాః ప్రజానాం సముచితసమయాకృష్టసృష్టైః పయోభిః వర్ అక్లిష్టసృష్టైః
పూర్వాహ్ణే విప్రకీర్ణా దిశి దిశి విరమత్యహ్ని సంహారభాజః ।
దీప్తాంశోర్దీర్ఘదుఃఖప్రభవభవభయోదన్వదుత్తారనావో
గావో వః పావనానాం పరమపరిమితాం ప్రీతిముత్పాదయన్తు ॥ 9 ॥
బన్ధధ్వంసైకహేతుం శిరసి నతిరసాబద్ధసన్ధ్యాఞ్జలీనాం
లోకానాం యే ప్రబోధం విదధతి విపులామ్భోజఖణ్డాశయేవ ।
యుష్మాకం తే స్వచిత్తప్రథితపృథుతరప్రార్థనాకల్పవృక్షాః వర్ ప్రథిమ
కల్పన్తాం నిర్వికల్పం దినకరకిరణాః కేతవః కల్మషస్య ॥ 10 ॥
ధారా రాయో ధనాయాపది సపది కరాలమ్బభూతాః ప్రపాతే
తత్త్వాలోకైకదీపాస్త్రిదశపతిపురప్రస్థితౌ వీథ్య ఏవ ।
నిర్వాణోద్యోగియోగిప్రగమనిజతనుద్వారి వేత్రాయమాణా-
స్త్రాయన్తాం తీవ్రభానోర్దివసముఖసుఖా రశ్మయః కల్మషాద్వః ॥ 11 ॥
వర్ తీవ్రభాసః వర్ కశ్మలాద్వః
ప్రాచి ప్రాగాచరన్త్యోఽనతిచిరమచలే చారుచూడామణిత్వం
ముఞ్చన్త్యో రోచనామ్భః ప్రచురమివ దిశాముచ్చకైశ్చర్చనాయ ।
చాటూత్కైశ్చక్రనామ్నాం చతురమవిచలైర్లోచనైరర్చ్యమానా- వర్ సుచిరం
శ్చేష్టన్తాం చిన్తితానాముచితమచరమాశ్చణ్డరోచీరుచో వః ॥ 12 ॥
ఏకం జ్యోతిర్దృశౌ ద్వే త్రిజగతి గదితాన్యబ్జజాస్యైశ్చతుర్భి-
ర్భూతానాం పఞ్చమం యాన్యలమృతుషు తథా షట్సు నానావిధాని ।
యుష్మాకం తాని సప్తత్రిదశమునినుతాన్యష్టదిగ్భాఞ్జి భానో-
ర్యాన్తి ప్రాహ్ణే నవత్వం దశ దధతు శివం దీధితీనాం శతాని ॥ 13 ॥ వర్ దదతు
ఆవృత్తిభ్రాన్తవిశ్వాః శ్రమమివ దధతః శోషిణః స్వోష్మణేవ
గ్రీష్మే దావాగ్నితప్తా ఇవ రసమసకృద్యే ధరిత్ర్యా ధయన్తి ।
తే ప్రావృష్యాత్తపానాతిశయరుజ ఇవోద్వాన్తతోయా హిమర్తౌ
మార్తణ్డస్యాప్రచణ్డాశ్చిరమశుభభిదేఽభీషవో వో భవన్తు ॥ 14 ॥
తన్వానా దిగ్వధూనాం సమధికమధురాలోకరమ్యామవస్థా-
మారుఢప్రౌఢిలేశోత్కలితకపిలిమాలఙ్కృతిః కేవలైవ ।
ఉజ్జృమ్భామ్భోజనేత్రద్యుతిని దినముఖే కిఞ్చిదుద్భిద్యమానా
శ్మశ్రుశ్రేణీవ భాసాం దిశతు దశశతీ శర్మ ఘర్మత్విషో వః ॥ 15 ॥
మౌలీన్దోర్మైష మోషీద్ద్యుతిమితి వృషభాఙ్కేన యః శఙ్కినేవ
ప్రత్యగ్రోద్ఘాటితామ్భోరుహకుహరగుహాసుస్థితేనేవ ధాత్రా ।
కృష్ణేన ధ్వాన్తకృష్ణస్వతనుపరిభవత్రస్నునేవ స్తుతోఽలం
త్రాణాయ స్తాత్తనీయానపి తిమిరరిపోః స త్విషాముద్గమో వః ॥ 16 ॥
విస్తీర్ణం వ్యోమ దీర్ఘాః సపది దశ దిశో వ్యస్తవేలామ్భసోఽబ్ధీన్
కుర్వద్భిర్దృశ్యనానానగనగరనగాభోగపృథ్వీం చ పృథ్వీమ్ ।
పద్మిన్యుచ్ఛ్వాస్యతే యైరుషసి జగదపి ధ్వంసయిత్వా తమిస్రా-
ముస్రా విస్రంసయన్తు ద్రుతమనభిమతం తే సహస్రత్విషో వః ॥ 17 ॥ వర్ విస్రావయన్తు
అస్తవ్యస్తత్వశూన్యో నిజరుచిరనిశానశ్వరః కర్తుమీశో
విశ్వం వేశ్మేవ దీపః ప్రతిహతతిమిరం యః ప్రదేశస్థితోఽపి ।
దిక్కాలాపేక్షయాసౌ త్రిభువనమటతస్తిగ్మభానోర్నవాఖ్యాం
యాతః శాతక్రతవ్యాం దిశి దిశతు శివం సోఽర్చిషాముద్గమో వః ॥ 18 ॥
మాగాన్మ్లానిం మృణాలీ మృదురితి దయయేవాప్రవిష్టోఽహిలోకం
లోకాలోకస్య పార్శ్వం ప్రతపతి న పరం యస్తదాఖ్యార్థమేవ ।
ఊర్ధ్వం బ్రహ్మాణ్డఖణ్డస్ఫుటనభయపరిత్యక్తదైర్ఘ్యో ద్యుసీమ్ని
స్వేఛావశ్యావకాశావధిరవతు స వస్తాపనో రోచిరోఘః ॥ 19 ॥
అశ్యామః కాల ఏకో న భవతి భువనాన్తోఽపి వీతేఽన్ధకారే వర్ వీతాన్ధకారః
సద్యః ప్రాలేయపాదో న విలయమచలశ్చన్ద్రమా అప్యుపైతి ।
బన్ధః సిద్ధాఞ్జలీనాం న హి కుముదవనస్యాపి యత్రోజ్జిహానే
తత్ప్రాతః ప్రేక్షణీయం దిశతు దినపతేర్ధామ కామాధికం వః ॥ 20 ॥
యత్కాన్తిం పఙ్కజానాం న హరతి కురుతే ప్రత్యుతాధిక్యరమ్యాం వర్ ప్రత్యుతాతీవ రమ్యాం
నో ధత్తే తారకాభాం తిరయతి నితరామాశు యన్నిత్యమేవ । వర్ నాధత్తే
కర్తుం నాలం నిమేషం దివసమపి పరం యత్తదేకం త్రిలోక్యా-
శ్చక్షుః సామాన్యచక్షుర్విసదృశమఘభిద్భాస్వతస్తాన్మహో వః ॥ 21 ॥
క్ష్మాం క్షేపీయః క్షపామ్భఃశిశిరతరజలస్పర్శతర్షాదృతేవ
ద్రాగాశా నేతుమాశాద్విరదకరసరఃపుష్కరాణీవ బోధమ్ ।
ప్రాతః ప్రోల్లఙ్ఘ్య విష్ణోః పదమపి ఘృణయేవాతివేగాద్దవీయ-
స్యుద్దామ ద్యోతమానా దహతు దినపతేర్దుర్నిమిత్తం ద్యుతిర్వః ॥ 22 ॥
నో కల్పాపాయవాయోరదయరయదలత్క్ష్మాధరస్యాపి గమ్యా వర్ శమ్యా
గాఢోద్గీర్ణోజ్జ్వలశ్రీరహని న రహితా నో తమఃకజ్జలేన ।
ప్రాప్తోత్పత్తిః పతఙ్గాన్న పునరుపగతా మోషముష్ణత్విషో వో
వర్తిః సైవాన్యరూపా సుఖయతు నిఖిలద్వీపదీపస్య దీప్తిః ॥ 23 ॥
నిఃశేషాశావపూరప్రవణగురుగుణశ్లాఘనీయస్వరూపా
పర్యాప్తం నోదయాదౌ దినగమసమయోపప్లవేఽప్యున్నతైవ ।
అత్యన్తం యానభిజ్ఞా క్షణమపి తమసా సాకమేకత్ర వస్తుం
బ్రధ్నస్యేద్ధా రుచిర్వో రుచిరివ రుచితస్యాప్తయే వస్తునోస్తు ॥ 24 ॥ వర్ చిరురస్య, రుచిరస్య
విభ్రాణః శక్తిమాశు ప్రశమితబలవత్తారకౌర్జిత్యగుర్వీం
కుర్వాణో లీలయాధః శిఖినమపి లసచ్చన్ద్రకాన్తావభాసమ్ ।
ఆదధ్యాదన్ధకారే రతిమతిశయినీమావహన్వీక్షణానాం వర్ ఆదేయాదీక్షణానాం
బాలో లక్ష్మీమపారామపర ఇవ గుహోఽహర్పతేరాతపో వః ॥ 25 ॥
జ్యోత్స్నాంశాకర్షపాణ్డుద్యుతి తిమిరమషీశేషకల్మాషమీష-
జ్జృమ్భోద్భూతేన పిఙ్గం సరసిజరజసా సన్ధ్యయా శోణశోచిః ।
ప్రాతఃప్రారమ్భకాలే సకలమపి జగచ్చిత్రమున్మీలయన్తీ
కాన్తిస్తీక్ష్ణత్విషోఽక్ష్ణాం ముదముపనయతాత్తూలికేవాతులాం వః ॥ 26 ॥
ఆయాన్తీ కిం సుమేరోః సరణిరరుణితా పాద్మరాగైః పరాగై-
రాహోస్విత్స్వస్య మాహారజనవిరచితా వైజయన్తీ రథస్య ।
మాఞ్జిష్ఠీ ప్రష్ఠవాహావలివిధుతశిరశ్చామరాలీ ను లోకై- వర్ చామరాలీవ
రాశఙ్క్యాలోకితైవం సవితురఘనుదే స్తాత్ప్రభాతప్రభా వః ॥ 27 ॥
ధ్వాన్తధ్వంసం విధత్తే న తపతి రుచిమన్నాతిరూపం వ్యనక్తి
న్యక్త్వం నీత్వాపి నక్తం న వితరతితరాం తావదహ్నస్త్విషం యః । వర్ న్యక్తామహ్ని
స ప్రాతర్మా విరంసీదసకలపటిమా పూరయన్యుష్మదాశా-
మాశాకాశావకాశావతరణతరుణప్రక్రమోఽర్కప్రకాశః ॥ 28 ॥
తీవ్రం నిర్వాణహేతుర్యదపి చ విపులం యత్ప్రకర్షేణ చాణు
ప్రత్యక్షం యత్పరోక్షం యదిహ యదపరం నశ్వరం శాశ్వతం చ ।
యత్సర్వస్య ప్రసిద్ధం జగతి కతిపయే యోగినో యద్విదన్తి
జ్యోతిస్తద్ద్విప్రకారం సవితురవతు వో బాహ్యమాభ్యన్తరం చ ॥ 29 ॥
రత్నానాం మణ్డనాయ ప్రభవతి నియతోద్దేశలబ్ధావకాశం
వహ్నేర్దార్వాది దగ్ధుం నిజజడిమతయా కర్తుమానన్దమిన్దోః ।
యచ్చ త్రైలోక్యభూషావిధిరఘదహనం హ్లాది వృష్ట్యాశు తద్వో వర్ యత్తు
బాహుల్యోత్పాద్యకార్యాధికతరమవతాదేకమేవార్కతేజః ॥ 30 ॥
మీలచ్చక్షుర్విజిహ్మశ్రుతి జడరసనం నిఘ్నితఘ్రాణవృత్తి
స్వవ్యాపారాక్షమత్వక్పరిముషితమనః శ్వాసమాత్రావశేషమ్ ।
విస్రస్తాఙ్గం పతిత్వా స్వపదపహరతాదశ్రియం వోఽర్కజన్మా వర్ అప్రియం
కాలవ్యాలావలీఢం జగదగద ఇవోత్థాపయన్ప్రాక్ప్రతాపః ॥ 31 ॥
నిఃశేషం నైశమమ్భః ప్రసభమపనుదన్నశ్రులేశానుకారి
స్తోకస్తోకాపనీతారుణరుచిరచిరాదస్తదోషానుషఙ్గః ।
దాతా దృష్టిం ప్రసన్నాం త్రిభువననయనస్యాశు యుష్మద్విరుద్ధం
వధ్యాద్బ్రధ్నస్య సిద్ధాఞ్జనవిధిరపరః ప్రాక్తనోఽర్చిఃప్రచారః ॥ 32 ॥
భూత్వా జమ్భస్య భేత్తుః కకుభి పరిభవారమ్భభూః శుభ్రభానో- వర్ స్థిత్వా
ర్బిభ్రాణా బభ్రుభావం ప్రసభమభినవామ్భోజజృమ్భాప్రగల్భా ।
భూషా భూయిష్ఠశోభా త్రిభువనభవనస్యాస్య వైభాకరీ ప్రాగ్-
విభ్రాన్తా భ్రాజమానా విభవతు విభవోద్భూతయే సా విభా వః ॥ 33 ॥ వర్ నిర్భాన్తి, విభ్రాన్తి
సంసక్తం సిక్తమూలాదభినవభువనోద్యానకౌతూహలిన్యా
యామిన్యా కన్యయేవామృతకరకలశావర్జితేనామృతేన ।
అర్కాలోకః క్రియాద్వో ముదముదయశిరశ్చక్రవాలాలవాలా-
దుద్యన్బాలప్రవాలప్రతిమరుచిరహఃపాదపప్రాక్ప్రరోహః ॥ 34 ॥
భిన్నం భాసారుణస్య క్వచిదభినవయా విద్రుమాణాం త్విషేవ
త్వఙ్న్నక్షత్రరత్నద్యుతినికరకరాలాన్తరాలం క్వచిచ్చ ।
నాన్తర్నిఃశేషకృష్ణశ్రియముదధిమివ ధ్వాన్తరాశిం పిబన్స్తా-
దౌర్వః పూర్వోఽప్యపూర్వోఽగ్నిరివ భవదఘప్లుష్టయేఽర్కావభాసః ॥ 35 ॥
గన్ధర్వైర్గద్యపద్యవ్యతికరితవచోహృద్యమాతోద్యవాద్యై-
రాద్యైర్యో నారదాద్యైర్మునిభిరభినుతో వేదవేద్యైర్విభిద్య ।
వర్ వీతవేద్యైర్వివిద్య, వేదవిద్భిర్విభిద్య
ఆసాద్యాపద్యతే యం పునరపి చ జగద్యౌవనం సద్య ఉద్య-
న్నుద్ద్యోతో ద్యోతితద్యౌర్ద్యతు దివసకృతోఽసావవద్యాని వోఽద్య ॥ 36 ॥
ఆవానైశ్చన్ద్రకాన్తైశ్చ్యుతతిమిరతయా తానవాత్తారకాణా- వర్ ఆవాన్తైః
మేణాఙ్కాలోకలోపాదుపహతమహసామోషధీనాం లయేన ।
ఆరాదుత్ప్రేక్ష్యమాణా క్షణముదయతటాన్తర్హితస్యాహిమాంశో-
రాభా ప్రాభాతికీ వోఽవతు న తు నితరాం తావదావిర్భవన్తీ ॥ 37 ॥
సానౌ సా నౌదయే నారుణితదలపునర్యౌవనానాం వనానా- వర్ లసద్యౌవనానాం
మాలీమాలీఢపూర్వా పరిహృతకుహరోపాన్తనిమ్నా తనిమ్నా ।
భా వోఽభావోపశాన్తిం దిశతు దినపతేర్భాసమానా సమానా-
రాజీ రాజీవరేణోః సమసమయముదేతీవ యస్యా వయస్యా ॥ 38 ॥
ఉజ్జృమ్భామ్భోరుహాణాం ప్రభవతి పయసాం యా శ్రియే నోష్ణతాయై
పుష్ణాత్యాలోకమాత్రం న తు దిశతి దృశాం దృశ్యమానా విధాతమ్ ।
పూర్వాద్రేరేవ పూర్వం దివమను చ పునః పావనీ దిఙ్ముఖానా- వర్ తతః
మేనాంస్యైనీ విభాసౌ నుదతు నుతిపదైకాస్పదం ప్రాక్తనీ వః ॥ 39 ॥
వాచాం వాచస్పతేరప్యచలభిదుచితాచార్యకాణాం ప్రపఞ్చై-
ర్వైరఞ్చానాం తథోచ్చారితచతురృచాం చాననానాం చతుర్ణామ్ । వర్ రుచిర
ఉచ్యేతార్చాసు వాచ్యచ్యుతిశుచిచరితం యస్య నోచ్చైర్వివిచ్య వర్ అర్చాస్వవాచ్య
ప్రాచ్యం వర్చశ్చకాసచ్చిరముపచినుతాత్తస్య చణ్డార్చిషో వః ॥ 40 ॥ వర్ శ్రియం
మూర్ధ్న్యద్రేర్ధాతురాగస్తరుషు కిసలయో విద్రుమౌఘః సముద్రే
వర్ – కిసలయాద్విద్రుమౌఘాత్సముద్రే
దిఙ్మాతఙ్గోత్తమాఙ్గేష్వభినవనిహితః సాన్ద్రసిన్దూరరేణుః ।
వర్ విహితః, నిహితాత్సన్ద్రసిన్దూరరేణోః
సీమ్ని వ్యోమ్నశ్చ హేమ్నః సురశిఖరిభువో జాయతే యః ప్రకాశః
శోణిమ్నాసౌ ఖరాంశోరుషసి దిశతు వః శర్మ శోభైకదేశః ॥ 41 ॥
అస్తాద్రీశోత్తమాఙ్గే శ్రితశశిని తమఃకాలకూటే నిపీతే
యాతి వ్యక్తిం పురస్తాదరుణకిసలయే ప్రత్యుషఃపారిజాతే ।
ఉద్యన్త్యారక్తపీతామ్బరవిశదతరోద్వీక్షితా తీక్ష్ణభానో-
వర్ రుచిరతరోద్వీక్షితా వర్ తీవ్రభాసః
ర్లక్ష్మీర్లక్ష్మీరివాస్తు స్ఫుటకమలపుటాపాశ్రయా శ్రేయసే వః ॥ 42 ॥ వర్ పుటోపాశ్రయ
నోదన్వాఞ్జన్మభూమిర్న తదుదరభువో బాన్ధవాః కౌస్తుభాద్యా
యస్యాః పద్మం న పాణౌ న చ నరకరిపూరఃస్థలీ వాసవేశ్మ ।
తేజోరూపాపరైవ త్రిషు భువనతలేష్వాదధానా వ్యవస్థాం వర్ త్రిభువనభవనే
సా శ్రీః శ్రేయాంసి దిశ్యాదశిశిరమహసో మణ్డలాగ్రోద్గతా వః ॥ 43 ॥
॥ ఇతి ద్యుతివర్ణనమ్ ॥ వర్ తేజోవర్ణనమ్
॥ అథ అశ్వవర్ణనమ్ ॥
రక్షన్త్వక్షుణ్ణహేమోపలపటలమలం లాఘవాదుత్పతన్తః
పాతఙ్గాః పఙ్గ్వవజ్ఞాజితపవనజవా వాజినస్తే జగన్తి ।
యేషాం వీతాన్యచిహ్నోన్నయమపి వహతాం మార్గమాఖ్యాతి మేరా-
వుద్యన్నుద్దామదీప్తిర్ద్యుమణిమణిశిలావేదికాజాతవేదాః ॥ 44 ॥
ప్లుష్టాః పృష్ఠేంఽశుపాతైరతినికటతయా దత్తదాహాతిరేకై-
రేకాహాక్రాన్తకృత్స్నత్రిదివపథపృథుశ్వాసశోషాః శ్రమేణ ।
తీవ్రోదన్యాస్త్వరన్తామహితవిహతయే సప్తయః సప్తసప్తే-
రభ్యాశాకాశగఙ్గాజలసరలగలావాఙ్నతాగ్రాననా వః ॥ 45 ॥ వర్ గలవర్జితాగ్రాననాః
మత్వాన్యాన్పార్శ్వతోఽశ్వాన్ స్ఫటికతటదృషద్దృష్టదేహా ద్రవన్తీ
వ్యస్తేఽహన్యస్తసన్ధ్యేయమితి మృదుపదా పద్మరాగోపలేషు ।
సాదృశ్యాదృశ్యమూర్తిర్మరకతకటకే క్లిష్టసూతా సుమేరో-
ర్మూర్ధన్యావృత్తిలబ్ధధ్రువగతిరవతు బ్రధ్నవాహావలిర్వః ॥ 46 ॥ వర్ ద్రుత
హేలాలోలం వహన్తీ విషధరదమనస్యాగ్రజేనావకృష్టా
స్వర్వాహిన్యాః సుదూరం జనితజవజయా స్యన్దనస్య స్యదేన ।
నిర్వ్యాజం తాయమానే హరితిమని నిజే స్ఫీతఫేనాహితశ్రీ- వర్ స్ఫీతఫేనాస్మితశ్రీః
రశ్రేయాంస్యశ్వపఙ్క్తిః శమయతు యమునేవాపరా తాపనీ వః ॥ 47 ॥
మార్గోపాన్తే సుమేరోర్నువతి కృతనతౌ నాకధామ్నాం నికాయే
వీక్ష్య వ్రీడానతానాం ప్రతికుహరముఖం కిన్నరీణాం ముఖాని ।
సూతేఽసూయత్యపీషజ్జడగతి వహతాం కన్ధరార్ధైర్వలద్భి- వర్ కన్ధరాగ్రైః
ర్వాహానాం వ్యస్యతాద్వః సమమసమహరేర్హేషితం కల్మషాణి ॥ 48 ॥
ధున్వన్తో నీరదాలీర్నిజరుచిహరితాః పార్శ్వయోః పక్షతుల్యా-
స్తాలూత్తానైః ఖలీనైః ఖచితముఖరుచశ్చ్యోతతా లోహితేన ।
ఉడ్డీయేవ వ్రజన్తో వియతి గతివశాదర్కవాహాః క్రియాసుః
క్షేమం హేమాద్రిహృద్యద్రుమశిఖరశిరఃశ్రేణిశాఖాశుకా వః ॥ 49 ॥
॥ ఇత్యశ్వవర్ణనమ్ ॥
॥ అథ అరుణవర్ణనమ్ ॥
ప్రాతః శైలాగ్రరఙ్గే రజనిజవనికాపాయసంలక్ష్యలక్ష్మీ-
ర్విక్షిప్తాపూర్వపుష్పాఞ్జలిముడునికరం సూత్రధారాయమాణః ।
యామేష్వఙ్కేష్వివాహ్నః కృతరుచిషు చతుర్ష్వేవ జాతప్రతిష్ఠా- వర్ యాతః ప్రతిష్ఠాం
మవ్యాత్ప్రస్తావయన్వో జగదటనమహానాటికాం సూర్యసూతః ॥ 50 ॥
ఆక్రాన్త్యా వాహ్యమానం పశుమివ హరిణా వాహకోఽగ్ర్యో హరీణాం
భ్రామ్యన్తం పక్షపాతాజ్జగతి సమరుచిః సర్వకర్మైకసాక్షీ ।
శత్రుం నేత్రశ్రుతీనామవజయతి వయోజ్యేష్ఠభావే సమేఽపి
స్థామ్నాం ధామ్నాం నిధిర్యః స భవదఘనుదే నూతనః స్తాదనూరుః ॥ 51 ॥
దత్తార్ఘైర్దూరనమ్రైర్వియతి వినయతో వీక్షితః సిద్ధసార్థైః వర్ సిద్ధసాధ్యైః
సానాథ్యం సారథిర్వః స దశశతరుచేః సాతిరేకం కరోతు ।
ఆపీయ ప్రాతరేవ ప్రతతహిమపయఃస్యన్దినీరిన్దుభాసో
యః కాష్ఠాదీపనోఽగ్రే జడిత ఇవ భృశం సేవతే పృష్ఠతోఽర్కమ్ ॥ 52 ॥
ముఞ్చన్రశ్మీన్దినాదౌ దినగమసమయే సంహరంశ్చ స్వతన్త్ర-
స్తోత్రప్రఖ్యాతవీర్యోఽవిరతహరిపదాక్రాన్తిబద్ధాభియోగః । వర్ వితత
కాలోత్కర్షాల్లఘుత్వం ప్రసభమధిపతౌ యోజయన్యో ద్విజానాం
సేవాప్రీతేన పూష్ణాత్మసమ ఇవ కృతస్త్రాయతాం సోఽరుణో వః ॥ 53 ॥ వర్ స్వసమ
శాతః శ్యామాలతాయాః పరశురివ తమోఽరణ్యవహ్నేరివార్చిః వర్ దాహే దవాభః
ప్రాచ్యేవాగ్రే గ్రహీతుం గ్రహకుముదవనం ప్రాగుదస్తోఽగ్రహస్తః ।
వర్ ప్రాచీవాగ్రే, గ్రహకుముదరుచిం
ఐక్యం భిన్దన్ద్యుభూమ్యోరవధిరివ విధాతేవ విశ్వప్రబోధే
వాహానాం వో వినేతా వ్యపనయతు విపన్నామ ధామాధిపస్య ॥ 54 ॥
పౌరస్త్యస్తోయదర్తోః పవన ఇవ పతత్పావకస్యేవ ధూమో వర్ పతన్
విశ్వస్యేవాదిసర్గః ప్రణవ ఇవ పరం పావనో వేదరాశేః
సన్ధ్యానృత్యోత్సవేచ్ఛోరివ మదనరిపోర్నన్దినాన్దీనినాదః
సౌరస్యాగ్రే సుఖం వో వితరతు వినతానన్దనః స్యన్దనస్య ॥ 55 ॥ వర్ స్యన్దనో వః
పర్యాప్తం తప్తచామీకరకటకతటే శ్లిష్టశీతేతరాంశా-
వాసీదత్స్యన్దనాశ్వానుకృతిమరకతే పద్మరాగాయమాణః । వర్ అశ్వానుకృతమరకతే
యః సోత్కర్షాం విభూషాం కురుత ఇవ కులక్ష్మాభృదీశస్య మేరో-
రేనాంస్యహ్నాయ దూరం గమయతు స గురుః కాద్రవేయద్విషో వః ॥ 56 ॥
నీత్వాశ్వాన్సప్త కక్షా ఇవ నియమవశం వేత్రకల్పప్రతోద- వర్ కక్ష్యా
స్తూర్ణం ధ్వాన్తస్య రాశావితరజన ఇవోత్సారితే దూరభాజి ।
పూర్వం ప్రష్ఠో రథస్య క్షితిభృదధిపతీన్దర్శయంస్త్రాయతాం వ-
స్త్రైలోక్యాస్థానదానోద్యతదివసపతేః ప్రాక్ప్రతీహారపాలః ॥ 57 ॥
వజ్రిఞ్జాతం వికాసీక్షణకమలవనం భాసి నాభాసి వహ్నే! వర్ నో భాసి
తాతం నత్వాశ్వపార్శ్వాన్నయ యమ! మహిషం రాక్షసా వీక్షితాః స్థ ।
సప్తీన్సిఞ్చ ప్రచేతః! పవన! భజ జవం విత్తపావేదితస్త్వం
వన్దే శర్వేతి జల్పన్ప్రతిదిశమధిపాన్పాతు పూష్ణోఽగ్రణీర్వః ॥ 58 ॥
పాశానాశాన్తపాలాదరుణ వరుణతో మా గ్రహీః ప్రగ్రహార్థం
తృష్ణాం కృష్ణస్య చక్రే జహిహి నహి రథో యాతి మే నైకచక్రః ।
యోక్తుం యుగ్యం కిముచ్చైఃశ్రవసమభిలషస్యష్టమం వృత్రశత్రో- వర్ త్వాష్ట్రశత్రోః
స్త్యక్తాన్యాపేక్షవిశ్వోపకృతిరివ రవిః శాస్తి యం సోఽవతాద్వః ॥ 59 ॥
నో మూర్చ్ఛాచ్ఛిన్నవాఞ్ఛః శ్రమవివశవపుర్నైవ నాప్యాస్యశోషీ
పాన్థః పథ్యేతరాణి క్షపయతు భవతాం భాస్వతోఽగ్రేసరః సః ।
యః సంశ్రిత్య త్రిలోకీమటతి పటుతరైస్తాప్యమానో మయూఖై-
రారాదారామలేఖామివ హరితమణిశ్యామలామశ్వపఙ్క్తిమ్ ॥ 60 ॥ వర్ హరితతృణ
సీదన్తోఽన్తర్నిమజ్జజ్జడఖురముసలాః సైకతే నాకనద్యాః
స్కన్దన్తః కన్దరాలీః కనకశిఖరిణో మేఖలాసు స్ఖలన్తః ।
దూరం దూర్వాస్థలోత్కా మరకతదృషది స్థాస్నవో యన్న యాతాః
పూష్ణోఽశ్వాః పూరయంస్తైస్తదవతు జవనైర్హుఙ్కృతేనాగ్రగో వః ॥ 61 ॥ వర్ ప్రేరయన్ హుఙ్కృతైరగ్రణీః
॥ ఇత్యరుణవర్ణనమ్ ॥ వర్ సూతవర్ణనమ్
॥ అథ రథవర్ణనమ్ ॥
పీనోరఃప్రేరితాభ్రైశ్చరమఖురపుటాగ్రస్థితైః ప్రాతరద్రా-
వాదీర్ఘాఙ్గైరుదస్తో హరిభిరపగతాసఙ్గనిఃశబ్దచక్రః ।
ఉత్తానానూరుమూర్ధావనతిహఠభవద్విప్రతీపప్రణామః
ప్రాహ్ణే శ్రేయో విధత్తాం సవితురవతరన్వ్యోమవీథీం రథో వః ॥ 62 ॥ వర్ ప్రేయో
ధ్వాన్తౌఘధ్వంసదీక్షావిధిపటు వహతా ప్రాక్సహస్రం కరాణా- వర్ విధిగురు ద్రాక్సహస్రం
మర్యమ్ణా యో గరిమ్ణః పదమతులముపానీయతాధ్యాసనేన ।
స శ్రాన్తానాం నితాన్తం భరమివ మరుతామక్షమాణాం విసోఢుం
స్కన్ధాత్స్కన్ధం వ్రజన్వో వృజినవిజితయే భాస్వతః స్యన్దనోఽస్తు ॥ 63 ॥
యోక్త్రీభూతాన్యుగస్య గ్రసితుమివ పురో దన్దశూకాన్దధానో
ద్వేధావ్యస్తామ్బువాహావలివిహితబృహత్పక్షవిక్షేపశోభః ।
సావిత్రః స్యన్దనోఽసౌ నిరతిశయరయప్రీణితానూరురేనః-
క్షేపీయో వో గరుత్మానివ హరతు హరీచ్ఛావిధేయప్రచారః ॥ 64 ॥
ఏకాహేనైవ దీర్ఘాం త్రిభువనపదవీం లఙ్ఘయన్ యో లఘిష్ఠః వర్ కృస్త్నాం
పృష్ఠే మేరోర్గరీయాన్ దలితమణిదృషత్త్వింషి పింషఞ్శిరాంసి ।
సర్వస్యైవోపరిష్టాదథ చ పునరధస్తాదివాస్తాద్రిమూర్న్ధి
బ్రధ్నస్యావ్యాత్స ఏవం దురధిగమపరిస్పన్దనః స్యన్దనో వః ॥ 65 ॥
ధూర్ధ్వస్తాగ్ర్యగ్రహాణి ధ్వజపటపవనాన్దోలితేన్దూని దూరం వర్ దూరాత్
రాహౌ గ్రాసాభిలాషాదనుసరతి పునర్దత్తచక్రవ్యథాని ।
శ్రాన్తాశ్వశ్వాసహేలాధుతవిబుధధునీనిర్ఝరామ్భాంసి భద్రం
దేయాసుర్వో దవీయో దివి దివసపతేః స్యన్దనప్రస్థితాని ॥ 66 ॥
అక్షే రక్షాం నిబధ్య ప్రతిసరవలయైర్యోజయన్త్యో యుగాగ్రం
ధూఃస్తమ్భే దగ్ధధూపాః ప్రహితసుమనసో గోచరే కూబరస్య ।
చర్చాశ్చక్రే చరన్త్యో మలయజపయసా సిద్ధవధ్వస్త్రిసన్ధ్యం వర్ చర్చాం
వన్దన్తే యం ద్యుమార్గే స నుదతు దురితాన్యంశుమత్స్యన్దనో వః ॥ 67 ॥
ఉత్కీర్ణస్వర్ణరేణుద్రుతఖురదలితా పార్శ్వయోః శశ్వదశ్వై- వర్ రేణుర్ద్రుత
రశ్రాన్తభ్రాన్తచక్రక్రమనిఖిలమిలన్నేమినిమ్నా భరేణ ।
మేరోర్మూర్ధన్యఘం వో విఘటయతు రవేరేకవీథీ రథస్య
స్వోష్మోదక్తామ్బురిక్తప్రకటితపులినోద్ధూసరా స్వర్ధునీవ ॥ 68 ॥ వర్ స్వోష్మోదస్తామ్బు
నన్తుం నాకాలయానామనిశమనుయతాం పద్ధతిః పఙ్క్తిరేవ వర్ ఉపయతాం
క్షోదో నక్షత్రరాశేరదయరయమిలచ్చక్రపిష్టస్య ధూలిః ।
హేషహ్లాదో హరీణాం సురశిఖరిదరీః పూరయన్నేమినాదో వర్ నాదో
యస్యావ్యాత్తీవ్రభానోః స దివి భువి యథా వ్యక్తచిహ్నో రథో వః ॥ 69 ॥
నిఃస్పన్దానాం విమానావలివితతదివాం దేవవృన్దారకాణాం వర్ వలితదిశా
వృన్దైరానన్దసాన్ద్రోద్యమమపి వహతాం విన్దతాం వన్దితుం నో ।
మన్దాకిన్యామమన్దః పులినభృతి మృదుర్మన్దరే మన్దిరాభే వర్ మన్దరాభే
మన్దారైర్మణ్డితారం దధదరి దినకృత్స్యన్దనః స్తాన్ముదే వః ॥ 70 ॥
చక్రీ చక్రారపఙ్క్తిం హరిరపి చ హరీన్ ధూర్జటిర్ధూర్ధ్వజాన్తా-
నక్షం నక్షత్రనాథోఽరుణమపి వరుణః కూబరాగ్రం కుబేరః ।
రంహః సఙ్ఘః సురాణాం జగదుపకృతయే నిత్యయుక్తస్య యస్య
స్తౌతి ప్రీతిప్రసన్నోఽన్వహమహిమరుచేః సోఽవతాత్స్యన్దనో వః ॥ 71 ॥ వర్ రుచ
నేత్రాహీనేన మూలే విహితపరికరః సిద్ధసాధ్యైర్మరుద్భిః
పాదోపాన్తే స్తుతోఽలం బలిహరిరభసాకర్షణాబద్ధవేగః ।
భ్రామ్యన్వ్యోమామ్బురాశావశిశిరకిరణస్యన్దనః సన్తతం వో
దిశ్యాల్లక్ష్మీమపారామతులితమహిమేవాపరో మన్దరాద్రిః ॥ 72 ॥ వర్ అతుల్యాం
॥ ఇతి రథవర్ణనమ్ ॥
॥ అథ మణ్డలవర్ణనమ్ ॥
యజ్జ్యాయో బీజమహ్నామపహతతిమిరం చక్షుషామఞ్జనం య- వర్ జ్యాయో యద్బీజమహ్నామపహృత
ద్ద్వారం యన్ముక్తిభాజాం యదఖిలభువనజ్యోతిషామేకమోకః ।
యద్వృష్ట్యమ్భోనిధానం ధరణిరససుధాపానపాత్రం మహద్య-
ద్దిశ్యాదీశస్య భాసాం తదధీకలమలం మఙ్గలం మణ్డలం వః ॥ 73 ॥ వర్ దేవస్య
భానోః తదధికమమలం మణ్డలం మఙ్గలం
వేలావర్ధిష్ణు సిన్ధోః పయ ఇవ ఖమివార్ధోద్గతాగ్య్రగ్రహోడు
స్తోకోద్భిన్నస్వచిహ్నప్రసవమివ మధోరాస్యమస్యన్మనాంసి । వర్ మహాంసి
ప్రాతః పూష్ణోఽశుభాని ప్రశమయతు శిరఃశేఖరీభూతమద్రేః
పౌరస్త్యస్యోద్గభస్తిస్తిమితతమతమఃఖణ్డనం మణ్డలం వః ॥ 74 ॥
ప్రత్యుప్తస్తప్తహేమోజ్జ్వలరుచిరచలః పద్మరాగేణ యేన
జ్యాయః కిఞ్జల్కపుఞ్జో యదలికులశితేరమ్బరేన్దీవరస్య ।
కాలవ్యాలస్య చిహ్నం మహితతమమహోమూర్న్ధి రత్నం మహద్య-
ద్దీప్తాంశోః ప్రాతరవ్యాత్తదవికలజగన్మణ్డనం మణ్డలం వః ॥ 75 ॥
కస్త్రాతా తారకాణాం పతతి తనురవశ్యాయబిన్దుర్యథేన్దు-
ర్విద్రాణా దృక్స్మరారేరురసి మురరిపోః కౌస్తుభో నోద్గభస్తిః ।
వహ్నేః సాపహ్నవేవ ద్యుతిరుదయగతే యత్ర తన్మణ్డలం వో
మార్తణ్డీయం పునీతాద్దివి భువి చ తమాంసీవ మృష్ణన్మహాంసి ॥ 76 ॥
యత్ప్రాచ్యాం ప్రాక్చకాస్తి ప్రభవతి చ యతః ప్రాచ్యసావుజ్జిహానా-
దిద్ధం మధ్యే యదహ్నో భవతి తతరుచా యేన చోత్పాద్యతేఽహః ।
యత్పర్యాయేణ లోకానవతి చ జగతాం జీవితం యచ్చ తద్వో
విశ్వానుగ్రాహి విశ్వం సృజదపి చ రవేర్మణ్డలం ముక్తయేఽస్తు ॥ 77 ॥
శుష్యన్త్యూఢానుకారా మకరవసతయో మారవీణాం స్థలీనాం
యేనోత్తప్తాః స్ఫుటన్తస్తడితి తిలతులాం యాన్త్యగేన్ద్రా యుగాన్తే । వర్ చటితి
తచ్చణ్డాంశోరకాణ్డత్రిభువనదహనాశఙ్కయా ధామ కృచ్ఛాత్ వర్ కృత్స్నం
సంహృత్యాలోకమాత్రం ప్రలఘు విదధతః స్తాన్ముదే మణ్డలం వః ॥ 78 ॥ వర్ ఆహృత్యాలోకమాత్రం ప్రతను
ఉద్యద్ద్యూద్యానవాప్యాం బహులతమతమఃపఙ్కపూరం విదార్య వర్ బహల
ప్రోద్భిన్నం పత్రపార్శ్వేష్వవిరలమరుణచ్ఛాయయా విస్ఫురన్త్యా ।
కల్యాణాని క్రియాద్వః కమలమివ మహన్మణ్డలం చణ్డభానో- వర్ చణ్డరశ్మేః
రన్వీతం తృప్తిహేతోరసకృదలికులాకారిణా రాహుణా యత్ ॥ 79 ॥
చక్షుర్దక్షద్విషో యన్న తు దహతి పురః పూరయత్యేవ కామం వర్ న దహతి నితరాం పునః
నాస్తం జుష్టం మరుద్భిర్యదిహ నియమినాం యానపాత్రం భవాబ్ధౌ ।
యద్వీతశ్రాన్తి శశ్వద్భ్రమదపి జగతాం భ్రాన్తిమభ్రాన్తి హన్తి
బ్రధ్నస్యాఖ్యాద్విరుద్ధక్రియమథ చ హితాధాయి తన్మణ్డలం వః ॥ 80 ॥
॥ ఇతి మణ్డలవర్ణనమ్ ॥
॥ అథ సూర్యవర్ణనమ్ ।
సిద్ధైః సిద్ధాన్తమిశ్రం శ్రితవిధి విబుధైశ్చారణైశ్చాటుగర్భం
గీత్యా గన్ధర్వముఖ్యైర్ముహురహిపతిభిర్యాతుధానైర్యతాత్మ ।
సార్ధం సాధ్యైర్మునీన్ద్రైర్ముదితమతమనో మోక్షిభిః పక్షపాతా- వర్ మోక్షుభిః
త్ప్రాతః ప్రారభ్యమాణస్తుతిరవతు రవిర్విశ్వవన్ద్యోదయో వః ॥ 81 ॥
భాసామాసన్నభావాదధికతరపటోశ్చక్రవాలస్య తాపా-
చ్ఛేదాదచ్ఛిన్నగచ్ఛత్తురగఖురపుటన్యాసనిఃశఙ్కటఙ్కైః । వర్ న్యస్త
నిఃసఙ్గస్యన్దనాఙ్గభ్రమణనికషణాత్పాతు వస్త్రిప్రకారం వర్ త్రిప్రకారైః
తప్తాంశుస్తత్పరీక్షాపర ఇవ పరితః పర్యటన్హాటకాద్రిమ్ ॥ 82 ॥
నో శుష్కం నాకనద్యా వికసితకనకామ్భోజయా భ్రాజితం తు వర్ కనకామ్భోరుహా
ప్లుష్టా నైవోపభోగ్యా భవతి భృశతరం నన్దనోద్యానలక్ష్మీః ।
నో శృఙ్గాణి ద్రుతాని ద్రుతమమరగిరేః కాలధౌతాని ధౌతా-
నీద్ధం ధామ ద్యుమార్గే మ్రదయతి దయయా యత్ర సోఽర్కోఽవతాద్వః ॥ 83 ॥
ధ్వాన్తస్యైవాన్తహేతుర్న భవతి మలినైకాత్మనః పాప్మనోఽపి
ప్రాక్పాదోపాన్తభాజాం జనయతి న పరం పఙ్కజానాం ప్రబోధమ్ ।
కర్తా నిఃశ్రేయసానామపి న తు ఖలు యః కేవలం వాసరాణాం
సోఽవ్యాదేకోద్యమేచ్ఛావిహితబహుబృహద్విశ్వకార్యోఽర్యమా వః ॥ 84 ॥
లోటఁల్లోష్టావిచేష్టః శ్రితశయనతలో నిఃసహీభూతదేహః
సన్దేహీ ప్రాణితవ్యే సపది దశ దిశః ప్రేక్షమాణోఽన్ధకారాః ।
నిఃశ్వాసాయాసనిష్ఠః పరమపరవశో జాయతే జీవలోకః వర్ చిరతరవశో
శోకేనేవాన్యలోకానుదయకృతి గతే యత్ర సోఽర్కోఽవతాద్వః ॥ 85 ॥ వర్ లోకాభ్యుదయ
క్రామఁల్లోలోఽపి లోకాఁస్తదుపకృతికృతావాశ్రితః స్థైర్యకోటిం
నౄణాం దృష్టిం విజిహ్మాం విదధదపి కరోత్యన్తరత్యన్తభద్రామ్ ।
యస్తాపస్యాపి హేతుర్భవతి నియమినామేకనిర్వాణదాయీ
భూయాత్స ప్రాగవస్థాధికతరపరిణామోదయోఽర్కః శ్రియే వః ॥ 86 ॥
వ్యాపన్నర్తుర్న కాలో వ్యభిచరతి ఫలం నౌషధీర్వృష్టిరిష్టా
నైష్టైస్తృప్యన్తి దేవా న హి వహతి మరున్నిర్మలాభాని భాని ।
ఆశాః శాన్తా న భిన్దన్త్యవధిముదధయో బిభ్రతి క్ష్మాభృతః క్ష్మాం
యస్మింస్త్రైలోక్యమేవం న చలతి తపతి స్తాత్స సూర్యః శ్రియే వః ॥ 87 ॥
కైలాసే కృత్తివాసా విహరతి విరహత్రాసదేహోఢకాన్తః
శ్రాన్తః శేతే మహాహావధిజలధి వినా ఛద్మనా పద్మనాభః ।
యోగోద్యోగైకతానో గమయతి సకలం వాసరం స్వం స్వయమ్భూ-
ర్భూరిత్రైలోక్యాచిన్తాభృతి భువనవిభౌ యత్ర భాస్వాన్స వోఽవ్యాత్ ॥ 88 ॥
ఏతద్యన్మణ్డలం ఖే తపతి దినకృతస్తా ఋచోఽర్చీంషి యాని
ద్యోతన్తే తాని సామాన్యయమపి పురుషో మణ్డలేఽణుర్యజూంషి ।
ఏవం యం వేద వేదత్రితయమయమయం వేదవేదీ సమగ్రో
వర్గః స్వర్గాపవర్గప్రకృతిరవికృతిః సోఽస్తు సూర్యః శ్రియే వః ॥ 89 ॥
నాకౌకఃప్రత్యనీకక్షతిపటుమహసాం వాసవాగ్రేసరాణాం
సర్వేషాం సాధు పాతాం జగదిదమదితేరాత్మజత్వే సమేఽపి ।
యేనాదిత్యాభిధానం నిరతిశయగుణైరాత్మని న్యస్తమస్తు వర్ గుణేనాత్మని
స్తుత్యస్త్రైలోక్యవన్ద్యైస్త్రిదశమునిగణైః సోంఽశుమాన్ శ్రేయసే వః ॥ 90 ॥
భూమిం ధామ్నోఽభివృష్ట్యా జగతి జలమయీం పావనీం సంస్మృతావ- వర్ ధామ్నోఽథ
ప్యాగ్నేయీం దాహశక్త్యా ముహురపి యజమానాం యథాప్రార్థితార్థైః । వర్ యజమానాత్మికాం
లీనామాకాశ ఏవామృతకరఘటితాం ధ్వాన్తపక్షస్య పర్వ-
ణ్వేవం సూర్యోఽష్టభేదాం భవ ఇవ భవతః పాతు బిభ్రత్స్వమూర్తిమ్ ॥ 91 ॥
ప్రాక్కాలోన్నిద్రపద్మాకరపరిమలనావిర్భవత్పాదశోభో
భక్త్యా త్యక్తోరుఖేదోద్గతి దివి వినతాసూనునా నీయమానః ।
సప్తాశ్వాప్తాపరాన్తాన్యధికమధరయన్యో జగన్తి స్తుతోఽలం
దేవైర్దేవః స పాయాదపర ఇవ మురారాతిరహ్నాం పతిర్వః ॥ 92 ॥
యః స్రష్టాఽపాం పురస్తాదచలవరసమభ్యున్నతేర్హేతురేకో
లోకానాం యస్త్రయాణాం స్థిత ఉపరి పరం దుర్విలఙ్ఘ్యేన ధామ్నా । వర్ చ త్రయాణాం
సద్యః సిద్ధ్యై ప్రసన్నద్యుతిశుభచతురాశాముఖః స్తాద్విభక్తో వర్ శుచి
ద్వేధా వేధా ఇవావిష్కృతకమలరుచిః సోఽర్చిషామాకరో వః ॥ 93 ॥
సాద్రిద్యూర్వీనదీశా దిశతి దశ దిశో దర్శయన్ప్రాగ్దృశో యః వర్ ద్రాక్ దృశో
సాదృశ్యం దృశ్యతే నో సదశశతదృశి త్రైదశే యస్య దేశే ।
దీప్తాంశుర్వః స దిశ్యాదశివయుగదశాదర్శితద్వాదశాత్మా
శం శాస్త్యశ్వాంశ్చ యస్యాశయవిదతిశయాద్దన్దశూకాశనాద్యః ॥ 94 ॥
తీర్థాని వ్యర్థకాని హృదనదసరసీనిర్ఝరామ్భోజినీనాం
నోదన్వన్తో నుదన్తి ప్రతిభయమశుభశ్వభ్రపాతానుబన్ధి ।
ఆపో నాకాపగాయా అపి కలుషముషో మజ్జతాం నైవ యత్ర వర్ స్వర్గాపగాయాః
త్రాతుం యాతేఽన్యలోకాన్ స దిశతు దివసస్యైకహేతుర్హితం వః ॥ 95 ॥ వర్ లోకం
ఏతత్పాతాలపఙ్కప్లుతమివ తమసైవైకముద్గాఢమాసీ-
దప్రజ్ఞాతాప్రతర్క్యం నిరవగతి తథాలక్షణం సుప్తమన్తః ।
యాదృక్సృష్టేః పురస్తాన్నిశి నిశి సకలం జాయతే తాదృగేవ
త్రైలోక్యం యద్వియోగాదవతు రవిరసౌ సర్గతుల్యోదయో వః ॥ 96 ॥
ద్వీపే యోఽస్తాచలోఽస్మిన్భవతి ఖలు స ఏవాపరత్రోదయాద్రి-
ర్యా యామిన్యుజ్జ్వలేన్దుద్యుతిరిహ దివసోఽన్యత్ర తీవ్రాతపః సా ।
యద్వశ్యౌ దేశకాలావితి నియమయతో నో తు యం దేశకాలా- వర్ ను
వవ్యాత్స స్వప్రభుత్వాహితభువనహితో హేతురహ్నామినో వః ॥ 97 ॥
వ్యగ్రైరగ్ర్యగ్రహేన్దుగ్రసనగురు భరైర్నో సమగ్రైరుదగ్రైః వర్ గురుతరైః
ప్రత్యగ్రైరీషదుగ్రైరుదయగిరిగతో గోగణైర్గౌరయన్ గామ్ ।
ఉద్గాఢార్చిర్విలీనామరనగరనగగ్రావగర్భామివాహ్నా-
మగ్రే శ్రేయో విధత్తే గ్లపయతు గహనం స గ్రహగ్రామణీర్వః ॥ 98 ॥
యోనిః సామ్నాం విధాతా మధురిపురజితో ధూర్జటిః శఙ్కరోఽసౌ
మృత్యుః కాలోఽలకాయాః పతిరపి ధనదః పావకో జాతవేదాః ।
ఇత్థం సఞ్జ్ఞా డవిత్థాదివదమృతభుజాం యా యదృచ్ఛాప్రవృత్తా-
స్తాసామేకోఽభిధేయస్తదనుగుణగుణైర్యః స సూర్యోఽవతాద్వః ॥ 99 ॥ వర్ గణైః
దేవః కిం బాన్ధవః స్యాత్ప్రియసుహృదథవాఽఽచార్య ఆహోస్విదర్యో వర్ ఆర్యః
రక్షా చక్షుర్ను దీపో గురురుత జనకో జీవితం బీజమోజః ।
ఏవం నిర్ణీయతే యః క ఇవ న జగతాం సర్వథా సర్వదాఽసౌ వర్ సర్వదాః
సర్వాకారోపకారీ దిశతు దశశతాభీషురభ్యర్థితం వః ॥ 100 ॥
శ్లోకా లోకస్య భూత్యై శతమితి రచితాః శ్రీమయూరేణ భక్త్యా
యుక్తశ్చైతాన్పఠేద్యః సకృదపి పురుషః సర్వపాపైర్విముక్తః ।
ఆరోగ్యం సత్కవిత్వం మతిమతులబలం కాన్తిమాయుఃప్రకర్షం
విద్యామైశ్వర్యమర్థం సుతమపి లభతే సోఽత్ర సూర్యప్రసాదాత్ ॥ 101 ॥
ఇతి శ్రీమయూరకవిప్రణీతం సూర్యశతకం సమాప్తమ్ ।
Roman (IAST) Transliteration
|| sūryaśatakam ||
mahākaviśrīmayūrapraṇītam
|| śrī gaṇeśāya namaḥ ||
jambhārātībhakumbhodbhavamiva dadhataḥ sāndrasindūrareṇuṃ
raktāḥ siktā ivaughairudayagiritaṭīdhātudhārādravasya | var saktaiḥ
āyāntyā tulyakālaṃ kamalavanarucevāruṇā vo vibhūtyai
bhūyāsurbhāsayanto bhuvanamabhinavā bhānavo bhānavīyāḥ || 1 ||
bhaktiprahvāya dātuṃ mukulapuṭakuṭīkoṭarakroḍalīnāṃ
lakṣmīmākraṣṭukāmā iva kamalavanoddhāṭanaṃ kurvate ye |
kālākārāndhakārānanapatitajagatsādhvasadhvaṃsakalyāḥ
kalyāṇaṃ vaḥ kriyāsuḥ kisalayarucayaste karā bhāskarasya || 2 ||
garbheṣvambhoruhāṇāṃ śikhariṣu ca śitāgreṣu tulyaṃ patantaḥ
prārambhe vāsarasya vyuparatisamaye caikarūpāstathaiva |
niṣparyāyaṃ pravṛttāstribhuvanabhavanaprāṅgaṇe pāntu yuṣmā-
nūṣmāṇaṃ santatādhvaśramajamiva bhṛśaṃ bibhrato bradhnapādāḥ || 3 ||
prabhraśyatyuttarīyatviṣi tamasi samuddīkṣya vītāvṛtīnprā-
gjantūṃstantūnyathā yānatanu vitanute tigmarocirmarīcīn |
te sāndrībhūya sadyaḥ kramaviśadadaśāśādaśālīviśālaṃ
śaśvatsampādayanto'mbaramamalamalaṃ maṅgalaṃ vo diśantu || 4 ||
nyakkurvannoṣadhīśe muṣitaruci śucevauṣadhīḥ proṣitābhā
bhāsvadgrāvodgatena prathamamiva kṛtābhyudgatiḥ pāvakena |
pakṣacchedavraṇāsṛksruta iva dṛṣado darśayanprātaradre-
rātāmrastīvrabhānoranabhimatanude stādgabhastyudgamo vaḥ || 5 ||
śīrṇaghrāṇāṅghripāṇīnvraṇibhirapaghanairghargharāvyaktaghoṣān
dīrghāghrātānaghaughai punarapi ghaṭayatyeka ullāghayan yaḥ |
gharmāṃśostasya vo'ntardviguṇaghanaghṛṇānighnanirvighnavṛtte-
rdattārghāḥ siddhasaṅghairvidadhatu ghṛṇayaḥ śīghramaṃhovidhātam || 6 ||
bibhrāṇā vāmanatvaṃ prathamamatha tathaivāṃśavaḥ prāṃśavo vaḥ
krāntākāśāntarālāstadanu daśadiśaḥ pūrayantastato'pi |
dhvāntādācchidya devadviṣa iva balito viśvamāśvaśnuvānāḥ var devadruha
kṛcchrāṇyucchrāyahelopahasitaharayo hāridaśvā harantu || 7 ||
udgāḍhenāruṇimnā vidadhati bahulaṃ ye'ruṇasyāruṇatvaṃ
mūrdhoddhūtau khalīnakṣatarudhiraruco ye rathāśvānaneṣu |
śailānāṃ śekharatvaṃ śritaśikhariśikhāstanvate ye diśantu var śikharaśikhāḥ
preṅkhantaḥ khe kharāṃśoḥ khacitadinamukhāste mayūkhāḥ sukhaṃ vaḥ || 8 ||
dattānandāḥ prajānāṃ samucitasamayākṛṣṭasṛṣṭaiḥ payobhiḥ var akliṣṭasṛṣṭaiḥ
pūrvāhṇe viprakīrṇā diśi diśi viramatyahni saṃhārabhājaḥ |
dīptāṃśordīrghaduḥkhaprabhavabhavabhayodanvaduttāranāvo
gāvo vaḥ pāvanānāṃ paramaparimitāṃ prītimutpādayantu || 9 ||
bandhadhvaṃsaikahetuṃ śirasi natirasābaddhasandhyāñjalīnāṃ
lokānāṃ ye prabodhaṃ vidadhati vipulāmbhojakhaṇḍāśayeva |
yuṣmākaṃ te svacittaprathitapṛthutaraprārthanākalpavṛkṣāḥ var prathima
kalpantāṃ nirvikalpaṃ dinakarakiraṇāḥ ketavaḥ kalmaṣasya || 10 ||
dhārā rāyo dhanāyāpadi sapadi karālambabhūtāḥ prapāte
tattvālokaikadīpāstridaśapatipuraprasthitau vīthya eva |
nirvāṇodyogiyogipragamanijatanudvāri vetrāyamāṇā-
strāyantāṃ tīvrabhānordivasamukhasukhā raśmayaḥ kalmaṣādvaḥ || 11 ||
var tīvrabhāsaḥ var kaśmalādvaḥ
prāci prāgācarantyo'naticiramacale cārucūḍāmaṇitvaṃ
muñcantyo rocanāmbhaḥ pracuramiva diśāmuccakaiścarcanāya |
cāṭūtkaiścakranāmnāṃ caturamavicalairlocanairarcyamānā- var suciraṃ
śceṣṭantāṃ cintitānāmucitamacaramāścaṇḍarocīruco vaḥ || 12 ||
ekaṃ jyotirdṛśau dve trijagati gaditānyabjajāsyaiścaturbhi-
rbhūtānāṃ pañcamaṃ yānyalamṛtuṣu tathā ṣaṭsu nānāvidhāni |
yuṣmākaṃ tāni saptatridaśamuninutānyaṣṭadigbhāñji bhāno-
ryānti prāhṇe navatvaṃ daśa dadhatu śivaṃ dīdhitīnāṃ śatāni || 13 || var dadatu
āvṛttibhrāntaviśvāḥ śramamiva dadhataḥ śoṣiṇaḥ svoṣmaṇeva
grīṣme dāvāgnitaptā iva rasamasakṛdye dharitryā dhayanti |
te prāvṛṣyāttapānātiśayaruja ivodvāntatoyā himartau
mārtaṇḍasyāpracaṇḍāściramaśubhabhide'bhīṣavo vo bhavantu || 14 ||
tanvānā digvadhūnāṃ samadhikamadhurālokaramyāmavasthā-
māruḍhaprauḍhileśotkalitakapilimālaṅkṛtiḥ kevalaiva |
ujjṛmbhāmbhojanetradyutini dinamukhe kiñcidudbhidyamānā
śmaśruśreṇīva bhāsāṃ diśatu daśaśatī śarma gharmatviṣo vaḥ || 15 ||
maulīndormaiṣa moṣīddyutimiti vṛṣabhāṅkena yaḥ śaṅkineva
pratyagrodghāṭitāmbhoruhakuharaguhāsusthiteneva dhātrā |
kṛṣṇena dhvāntakṛṣṇasvatanuparibhavatrasnuneva stuto'laṃ
trāṇāya stāttanīyānapi timiraripoḥ sa tviṣāmudgamo vaḥ || 16 ||
vistīrṇaṃ vyoma dīrghāḥ sapadi daśa diśo vyastavelāmbhaso'bdhīn
kurvadbhirdṛśyanānānaganagaranagābhogapṛthvīṃ ca pṛthvīm |
padminyucchvāsyate yairuṣasi jagadapi dhvaṃsayitvā tamisrā-
musrā visraṃsayantu drutamanabhimataṃ te sahasratviṣo vaḥ || 17 || var visrāvayantu
astavyastatvaśūnyo nijaruciraniśānaśvaraḥ kartumīśo
viśvaṃ veśmeva dīpaḥ pratihatatimiraṃ yaḥ pradeśasthito'pi |
dikkālāpekṣayāsau tribhuvanamaṭatastigmabhānornavākhyāṃ
yātaḥ śātakratavyāṃ diśi diśatu śivaṃ so'rciṣāmudgamo vaḥ || 18 ||
māgānmlāniṃ mṛṇālī mṛduriti dayayevāpraviṣṭo'hilokaṃ
lokālokasya pārśvaṃ pratapati na paraṃ yastadākhyārthameva |
ūrdhvaṃ brahmāṇḍakhaṇḍasphuṭanabhayaparityaktadairghyo dyusīmni
svechāvaśyāvakāśāvadhiravatu sa vastāpano rociroghaḥ || 19 ||
aśyāmaḥ kāla eko na bhavati bhuvanānto'pi vīte'ndhakāre var vītāndhakāraḥ
sadyaḥ prāleyapādo na vilayamacalaścandramā apyupaiti |
bandhaḥ siddhāñjalīnāṃ na hi kumudavanasyāpi yatrojjihāne
tatprātaḥ prekṣaṇīyaṃ diśatu dinapaterdhāma kāmādhikaṃ vaḥ || 20 ||
yatkāntiṃ paṅkajānāṃ na harati kurute pratyutādhikyaramyāṃ var pratyutātīva ramyāṃ
no dhatte tārakābhāṃ tirayati nitarāmāśu yannityameva | var nādhatte
kartuṃ nālaṃ nimeṣaṃ divasamapi paraṃ yattadekaṃ trilokyā-
ścakṣuḥ sāmānyacakṣurvisadṛśamaghabhidbhāsvatastānmaho vaḥ || 21 ||
kṣmāṃ kṣepīyaḥ kṣapāmbhaḥśiśiratarajalasparśatarṣādṛteva
drāgāśā netumāśādviradakarasaraḥpuṣkarāṇīva bodham |
prātaḥ prollaṅghya viṣṇoḥ padamapi ghṛṇayevātivegāddavīya-
syuddāma dyotamānā dahatu dinapaterdurnimittaṃ dyutirvaḥ || 22 ||
no kalpāpāyavāyoradayarayadalatkṣmādharasyāpi gamyā var śamyā
gāḍhodgīrṇojjvalaśrīrahani na rahitā no tamaḥkajjalena |
prāptotpattiḥ pataṅgānna punarupagatā moṣamuṣṇatviṣo vo
vartiḥ saivānyarūpā sukhayatu nikhiladvīpadīpasya dīptiḥ || 23 ||
niḥśeṣāśāvapūrapravaṇaguruguṇaślāghanīyasvarūpā
paryāptaṃ nodayādau dinagamasamayopaplave'pyunnataiva |
atyantaṃ yānabhijñā kṣaṇamapi tamasā sākamekatra vastuṃ
bradhnasyeddhā rucirvo ruciriva rucitasyāptaye vastunostu || 24 || var cirurasya, rucirasya
vibhrāṇaḥ śaktimāśu praśamitabalavattārakaurjityagurvīṃ
kurvāṇo līlayādhaḥ śikhinamapi lasaccandrakāntāvabhāsam |
ādadhyādandhakāre ratimatiśayinīmāvahanvīkṣaṇānāṃ var ādeyādīkṣaṇānāṃ
bālo lakṣmīmapārāmapara iva guho'harpaterātapo vaḥ || 25 ||
jyotsnāṃśākarṣapāṇḍudyuti timiramaṣīśeṣakalmāṣamīṣa-
jjṛmbhodbhūtena piṅgaṃ sarasijarajasā sandhyayā śoṇaśociḥ |
prātaḥprārambhakāle sakalamapi jagaccitramunmīlayantī
kāntistīkṣṇatviṣo'kṣṇāṃ mudamupanayatāttūlikevātulāṃ vaḥ || 26 ||
āyāntī kiṃ sumeroḥ saraṇiraruṇitā pādmarāgaiḥ parāgai-
rāhosvitsvasya māhārajanaviracitā vaijayantī rathasya |
māñjiṣṭhī praṣṭhavāhāvalividhutaśiraścāmarālī nu lokai- var cāmarālīva
rāśaṅkyālokitaivaṃ savituraghanude stātprabhātaprabhā vaḥ || 27 ||
dhvāntadhvaṃsaṃ vidhatte na tapati rucimannātirūpaṃ vyanakti
nyaktvaṃ nītvāpi naktaṃ na vitaratitarāṃ tāvadahnastviṣaṃ yaḥ | var nyaktāmahni
sa prātarmā viraṃsīdasakalapaṭimā pūrayanyuṣmadāśā-
māśākāśāvakāśāvataraṇataruṇaprakramo'rkaprakāśaḥ || 28 ||
tīvraṃ nirvāṇaheturyadapi ca vipulaṃ yatprakarṣeṇa cāṇu
pratyakṣaṃ yatparokṣaṃ yadiha yadaparaṃ naśvaraṃ śāśvataṃ ca |
yatsarvasya prasiddhaṃ jagati katipaye yogino yadvidanti
jyotistaddviprakāraṃ savituravatu vo bāhyamābhyantaraṃ ca || 29 ||
ratnānāṃ maṇḍanāya prabhavati niyatoddeśalabdhāvakāśaṃ
vahnerdārvādi dagdhuṃ nijajaḍimatayā kartumānandamindoḥ |
yacca trailokyabhūṣāvidhiraghadahanaṃ hlādi vṛṣṭyāśu tadvo var yattu
bāhulyotpādyakāryādhikataramavatādekamevārkatejaḥ || 30 ||
mīlaccakṣurvijihmaśruti jaḍarasanaṃ nighnitaghrāṇavṛtti
svavyāpārākṣamatvakparimuṣitamanaḥ śvāsamātrāvaśeṣam |
visrastāṅgaṃ patitvā svapadapaharatādaśriyaṃ vo'rkajanmā var apriyaṃ
kālavyālāvalīḍhaṃ jagadagada ivotthāpayanprākpratāpaḥ || 31 ||
niḥśeṣaṃ naiśamambhaḥ prasabhamapanudannaśruleśānukāri
stokastokāpanītāruṇaruciracirādastadoṣānuṣaṅgaḥ |
dātā dṛṣṭiṃ prasannāṃ tribhuvananayanasyāśu yuṣmadviruddhaṃ
vadhyādbradhnasya siddhāñjanavidhiraparaḥ prāktano'rciḥpracāraḥ || 32 ||
bhūtvā jambhasya bhettuḥ kakubhi paribhavārambhabhūḥ śubhrabhāno- var sthitvā
rbibhrāṇā babhrubhāvaṃ prasabhamabhinavāmbhojajṛmbhāpragalbhā |
bhūṣā bhūyiṣṭhaśobhā tribhuvanabhavanasyāsya vaibhākarī prāg-
vibhrāntā bhrājamānā vibhavatu vibhavodbhūtaye sā vibhā vaḥ || 33 || var nirbhānti, vibhrānti
saṃsaktaṃ siktamūlādabhinavabhuvanodyānakautūhalinyā
yāminyā kanyayevāmṛtakarakalaśāvarjitenāmṛtena |
arkālokaḥ kriyādvo mudamudayaśiraścakravālālavālā-
dudyanbālapravālapratimarucirahaḥpādapaprākprarohaḥ || 34 ||
bhinnaṃ bhāsāruṇasya kvacidabhinavayā vidrumāṇāṃ tviṣeva
tvaṅnnakṣatraratnadyutinikarakarālāntarālaṃ kvacicca |
nāntarniḥśeṣakṛṣṇaśriyamudadhimiva dhvāntarāśiṃ pibanstā-
daurvaḥ pūrvo'pyapūrvo'gniriva bhavadaghapluṣṭaye'rkāvabhāsaḥ || 35 ||
gandharvairgadyapadyavyatikaritavacohṛdyamātodyavādyai-
rādyairyo nāradādyairmunibhirabhinuto vedavedyairvibhidya |
var vītavedyairvividya, vedavidbhirvibhidya
āsādyāpadyate yaṃ punarapi ca jagadyauvanaṃ sadya udya-
nnuddyoto dyotitadyaurdyatu divasakṛto'sāvavadyāni vo'dya || 36 ||
āvānaiścandrakāntaiścyutatimiratayā tānavāttārakāṇā- var āvāntaiḥ
meṇāṅkālokalopādupahatamahasāmoṣadhīnāṃ layena |
ārādutprekṣyamāṇā kṣaṇamudayataṭāntarhitasyāhimāṃśo-
rābhā prābhātikī vo'vatu na tu nitarāṃ tāvadāvirbhavantī || 37 ||
sānau sā naudaye nāruṇitadalapunaryauvanānāṃ vanānā- var lasadyauvanānāṃ
mālīmālīḍhapūrvā parihṛtakuharopāntanimnā tanimnā |
bhā vo'bhāvopaśāntiṃ diśatu dinapaterbhāsamānā samānā-
rājī rājīvareṇoḥ samasamayamudetīva yasyā vayasyā || 38 ||
ujjṛmbhāmbhoruhāṇāṃ prabhavati payasāṃ yā śriye noṣṇatāyai
puṣṇātyālokamātraṃ na tu diśati dṛśāṃ dṛśyamānā vidhātam |
pūrvādrereva pūrvaṃ divamanu ca punaḥ pāvanī diṅmukhānā- var tataḥ
menāṃsyainī vibhāsau nudatu nutipadaikāspadaṃ prāktanī vaḥ || 39 ||
vācāṃ vācaspaterapyacalabhiducitācāryakāṇāṃ prapañcai-
rvairañcānāṃ tathoccāritacaturṛcāṃ cānanānāṃ caturṇām | var rucira
ucyetārcāsu vācyacyutiśucicaritaṃ yasya noccairvivicya var arcāsvavācya
prācyaṃ varcaścakāsacciramupacinutāttasya caṇḍārciṣo vaḥ || 40 || var śriyaṃ
mūrdhnyadrerdhāturāgastaruṣu kisalayo vidrumaughaḥ samudre
var – kisalayādvidrumaughātsamudre
diṅmātaṅgottamāṅgeṣvabhinavanihitaḥ sāndrasindūrareṇuḥ |
var vihitaḥ, nihitātsandrasindūrareṇoḥ
sīmni vyomnaśca hemnaḥ suraśikharibhuvo jāyate yaḥ prakāśaḥ
śoṇimnāsau kharāṃśoruṣasi diśatu vaḥ śarma śobhaikadeśaḥ || 41 ||
astādrīśottamāṅge śritaśaśini tamaḥkālakūṭe nipīte
yāti vyaktiṃ purastādaruṇakisalaye pratyuṣaḥpārijāte |
udyantyāraktapītāmbaraviśadatarodvīkṣitā tīkṣṇabhāno-
var ruciratarodvīkṣitā var tīvrabhāsaḥ
rlakṣmīrlakṣmīrivāstu sphuṭakamalapuṭāpāśrayā śreyase vaḥ || 42 || var puṭopāśraya
nodanvāñjanmabhūmirna tadudarabhuvo bāndhavāḥ kaustubhādyā
yasyāḥ padmaṃ na pāṇau na ca narakaripūraḥsthalī vāsaveśma |
tejorūpāparaiva triṣu bhuvanataleṣvādadhānā vyavasthāṃ var tribhuvanabhavane
sā śrīḥ śreyāṃsi diśyādaśiśiramahaso maṇḍalāgrodgatā vaḥ || 43 ||
|| iti dyutivarṇanam || var tejovarṇanam
|| atha aśvavarṇanam ||
rakṣantvakṣuṇṇahemopalapaṭalamalaṃ lāghavādutpatantaḥ
pātaṅgāḥ paṅgvavajñājitapavanajavā vājinaste jaganti |
yeṣāṃ vītānyacihnonnayamapi vahatāṃ mārgamākhyāti merā-
vudyannuddāmadīptirdyumaṇimaṇiśilāvedikājātavedāḥ || 44 ||
pluṣṭāḥ pṛṣṭheṃ'śupātairatinikaṭatayā dattadāhātirekai-
rekāhākrāntakṛtsnatridivapathapṛthuśvāsaśoṣāḥ śrameṇa |
tīvrodanyāstvarantāmahitavihataye saptayaḥ saptasapte-
rabhyāśākāśagaṅgājalasaralagalāvāṅnatāgrānanā vaḥ || 45 || var galavarjitāgrānanāḥ
matvānyānpārśvato'śvān sphaṭikataṭadṛṣaddṛṣṭadehā dravantī
vyaste'hanyastasandhyeyamiti mṛdupadā padmarāgopaleṣu |
sādṛśyādṛśyamūrtirmarakatakaṭake kliṣṭasūtā sumero-
rmūrdhanyāvṛttilabdhadhruvagatiravatu bradhnavāhāvalirvaḥ || 46 || var druta
helālolaṃ vahantī viṣadharadamanasyāgrajenāvakṛṣṭā
svarvāhinyāḥ sudūraṃ janitajavajayā syandanasya syadena |
nirvyājaṃ tāyamāne haritimani nije sphītaphenāhitaśrī- var sphītaphenāsmitaśrīḥ
raśreyāṃsyaśvapaṅktiḥ śamayatu yamunevāparā tāpanī vaḥ || 47 ||
mārgopānte sumerornuvati kṛtanatau nākadhāmnāṃ nikāye
vīkṣya vrīḍānatānāṃ pratikuharamukhaṃ kinnarīṇāṃ mukhāni |
sūte'sūyatyapīṣajjaḍagati vahatāṃ kandharārdhairvaladbhi- var kandharāgraiḥ
rvāhānāṃ vyasyatādvaḥ samamasamaharerheṣitaṃ kalmaṣāṇi || 48 ||
dhunvanto nīradālīrnijaruciharitāḥ pārśvayoḥ pakṣatulyā-
stālūttānaiḥ khalīnaiḥ khacitamukharucaścyotatā lohitena |
uḍḍīyeva vrajanto viyati gativaśādarkavāhāḥ kriyāsuḥ
kṣemaṃ hemādrihṛdyadrumaśikharaśiraḥśreṇiśākhāśukā vaḥ || 49 ||
|| ityaśvavarṇanam ||
|| atha aruṇavarṇanam ||
prātaḥ śailāgraraṅge rajanijavanikāpāyasaṃlakṣyalakṣmī-
rvikṣiptāpūrvapuṣpāñjalimuḍunikaraṃ sūtradhārāyamāṇaḥ |
yāmeṣvaṅkeṣvivāhnaḥ kṛtaruciṣu caturṣveva jātapratiṣṭhā- var yātaḥ pratiṣṭhāṃ
mavyātprastāvayanvo jagadaṭanamahānāṭikāṃ sūryasūtaḥ || 50 ||
ākrāntyā vāhyamānaṃ paśumiva hariṇā vāhako'gryo harīṇāṃ
bhrāmyantaṃ pakṣapātājjagati samaruciḥ sarvakarmaikasākṣī |
śatruṃ netraśrutīnāmavajayati vayojyeṣṭhabhāve same'pi
sthāmnāṃ dhāmnāṃ nidhiryaḥ sa bhavadaghanude nūtanaḥ stādanūruḥ || 51 ||
dattārghairdūranamrairviyati vinayato vīkṣitaḥ siddhasārthaiḥ var siddhasādhyaiḥ
sānāthyaṃ sārathirvaḥ sa daśaśataruceḥ sātirekaṃ karotu |
āpīya prātareva pratatahimapayaḥsyandinīrindubhāso
yaḥ kāṣṭhādīpano'gre jaḍita iva bhṛśaṃ sevate pṛṣṭhato'rkam || 52 ||
muñcanraśmīndinādau dinagamasamaye saṃharaṃśca svatantra-
stotraprakhyātavīryo'virataharipadākrāntibaddhābhiyogaḥ | var vitata
kālotkarṣāllaghutvaṃ prasabhamadhipatau yojayanyo dvijānāṃ
sevāprītena pūṣṇātmasama iva kṛtastrāyatāṃ so'ruṇo vaḥ || 53 || var svasama
śātaḥ śyāmālatāyāḥ paraśuriva tamo'raṇyavahnerivārciḥ var dāhe davābhaḥ
prācyevāgre grahītuṃ grahakumudavanaṃ prāgudasto'grahastaḥ |
var prācīvāgre, grahakumudaruciṃ
aikyaṃ bhindandyubhūmyoravadhiriva vidhāteva viśvaprabodhe
vāhānāṃ vo vinetā vyapanayatu vipannāma dhāmādhipasya || 54 ||
paurastyastoyadartoḥ pavana iva patatpāvakasyeva dhūmo var patan
viśvasyevādisargaḥ praṇava iva paraṃ pāvano vedarāśeḥ
sandhyānṛtyotsavecchoriva madanaripornandināndīninādaḥ
saurasyāgre sukhaṃ vo vitaratu vinatānandanaḥ syandanasya || 55 || var syandano vaḥ
paryāptaṃ taptacāmīkarakaṭakataṭe śliṣṭaśītetarāṃśā-
vāsīdatsyandanāśvānukṛtimarakate padmarāgāyamāṇaḥ | var aśvānukṛtamarakate
yaḥ sotkarṣāṃ vibhūṣāṃ kuruta iva kulakṣmābhṛdīśasya mero-
renāṃsyahnāya dūraṃ gamayatu sa guruḥ kādraveyadviṣo vaḥ || 56 ||
nītvāśvānsapta kakṣā iva niyamavaśaṃ vetrakalpapratoda- var kakṣyā
stūrṇaṃ dhvāntasya rāśāvitarajana ivotsārite dūrabhāji |
pūrvaṃ praṣṭho rathasya kṣitibhṛdadhipatīndarśayaṃstrāyatāṃ va-
strailokyāsthānadānodyatadivasapateḥ prākpratīhārapālaḥ || 57 ||
vajriñjātaṃ vikāsīkṣaṇakamalavanaṃ bhāsi nābhāsi vahne! var no bhāsi
tātaṃ natvāśvapārśvānnaya yama! mahiṣaṃ rākṣasā vīkṣitāḥ stha |
saptīnsiñca pracetaḥ! pavana! bhaja javaṃ vittapāveditastvaṃ
vande śarveti jalpanpratidiśamadhipānpātu pūṣṇo'graṇīrvaḥ || 58 ||
pāśānāśāntapālādaruṇa varuṇato mā grahīḥ pragrahārthaṃ
tṛṣṇāṃ kṛṣṇasya cakre jahihi nahi ratho yāti me naikacakraḥ |
yoktuṃ yugyaṃ kimuccaiḥśravasamabhilaṣasyaṣṭamaṃ vṛtraśatro- var tvāṣṭraśatroḥ
styaktānyāpekṣaviśvopakṛtiriva raviḥ śāsti yaṃ so'vatādvaḥ || 59 ||
no mūrcchācchinnavāñchaḥ śramavivaśavapurnaiva nāpyāsyaśoṣī
pānthaḥ pathyetarāṇi kṣapayatu bhavatāṃ bhāsvato'gresaraḥ saḥ |
yaḥ saṃśritya trilokīmaṭati paṭutaraistāpyamāno mayūkhai-
rārādārāmalekhāmiva haritamaṇiśyāmalāmaśvapaṅktim || 60 || var haritatṛṇa
sīdanto'ntarnimajjajjaḍakhuramusalāḥ saikate nākanadyāḥ
skandantaḥ kandarālīḥ kanakaśikhariṇo mekhalāsu skhalantaḥ |
dūraṃ dūrvāsthalotkā marakatadṛṣadi sthāsnavo yanna yātāḥ
pūṣṇo'śvāḥ pūrayaṃstaistadavatu javanairhuṅkṛtenāgrago vaḥ || 61 || var prerayan huṅkṛtairagraṇīḥ
|| ityaruṇavarṇanam || var sūtavarṇanam
|| atha rathavarṇanam ||
pīnoraḥpreritābhraiścaramakhurapuṭāgrasthitaiḥ prātaradrā-
vādīrghāṅgairudasto haribhirapagatāsaṅganiḥśabdacakraḥ |
uttānānūrumūrdhāvanatihaṭhabhavadvipratīpapraṇāmaḥ
prāhṇe śreyo vidhattāṃ savituravataranvyomavīthīṃ ratho vaḥ || 62 || var preyo
dhvāntaughadhvaṃsadīkṣāvidhipaṭu vahatā prāksahasraṃ karāṇā- var vidhiguru drāksahasraṃ
maryamṇā yo garimṇaḥ padamatulamupānīyatādhyāsanena |
sa śrāntānāṃ nitāntaṃ bharamiva marutāmakṣamāṇāṃ visoḍhuṃ
skandhātskandhaṃ vrajanvo vṛjinavijitaye bhāsvataḥ syandano'stu || 63 ||
yoktrībhūtānyugasya grasitumiva puro dandaśūkāndadhāno
dvedhāvyastāmbuvāhāvalivihitabṛhatpakṣavikṣepaśobhaḥ |
sāvitraḥ syandano'sau niratiśayarayaprīṇitānūrurenaḥ-
kṣepīyo vo garutmāniva haratu harīcchāvidheyapracāraḥ || 64 ||
ekāhenaiva dīrghāṃ tribhuvanapadavīṃ laṅghayan yo laghiṣṭhaḥ var kṛstnāṃ
pṛṣṭhe merorgarīyān dalitamaṇidṛṣattviṃṣi piṃṣañśirāṃsi |
sarvasyaivopariṣṭādatha ca punaradhastādivāstādrimūrndhi
bradhnasyāvyātsa evaṃ duradhigamaparispandanaḥ syandano vaḥ || 65 ||
dhūrdhvastāgryagrahāṇi dhvajapaṭapavanāndolitendūni dūraṃ var dūrāt
rāhau grāsābhilāṣādanusarati punardattacakravyathāni |
śrāntāśvaśvāsahelādhutavibudhadhunīnirjharāmbhāṃsi bhadraṃ
deyāsurvo davīyo divi divasapateḥ syandanaprasthitāni || 66 ||
akṣe rakṣāṃ nibadhya pratisaravalayairyojayantyo yugāgraṃ
dhūḥstambhe dagdhadhūpāḥ prahitasumanaso gocare kūbarasya |
carcāścakre carantyo malayajapayasā siddhavadhvastrisandhyaṃ var carcāṃ
vandante yaṃ dyumārge sa nudatu duritānyaṃśumatsyandano vaḥ || 67 ||
utkīrṇasvarṇareṇudrutakhuradalitā pārśvayoḥ śaśvadaśvai- var reṇurdruta
raśrāntabhrāntacakrakramanikhilamilanneminimnā bhareṇa |
merormūrdhanyaghaṃ vo vighaṭayatu raverekavīthī rathasya
svoṣmodaktāmburiktaprakaṭitapulinoddhūsarā svardhunīva || 68 || var svoṣmodastāmbu
nantuṃ nākālayānāmaniśamanuyatāṃ paddhatiḥ paṅktireva var upayatāṃ
kṣodo nakṣatrarāśeradayarayamilaccakrapiṣṭasya dhūliḥ |
heṣahlādo harīṇāṃ suraśikharidarīḥ pūrayanneminādo var nādo
yasyāvyāttīvrabhānoḥ sa divi bhuvi yathā vyaktacihno ratho vaḥ || 69 ||
niḥspandānāṃ vimānāvalivitatadivāṃ devavṛndārakāṇāṃ var valitadiśā
vṛndairānandasāndrodyamamapi vahatāṃ vindatāṃ vandituṃ no |
mandākinyāmamandaḥ pulinabhṛti mṛdurmandare mandirābhe var mandarābhe
mandārairmaṇḍitāraṃ dadhadari dinakṛtsyandanaḥ stānmude vaḥ || 70 ||
cakrī cakrārapaṅktiṃ harirapi ca harīn dhūrjaṭirdhūrdhvajāntā-
nakṣaṃ nakṣatranātho'ruṇamapi varuṇaḥ kūbarāgraṃ kuberaḥ |
raṃhaḥ saṅghaḥ surāṇāṃ jagadupakṛtaye nityayuktasya yasya
stauti prītiprasanno'nvahamahimaruceḥ so'vatātsyandano vaḥ || 71 || var ruca
netrāhīnena mūle vihitaparikaraḥ siddhasādhyairmarudbhiḥ
pādopānte stuto'laṃ baliharirabhasākarṣaṇābaddhavegaḥ |
bhrāmyanvyomāmburāśāvaśiśirakiraṇasyandanaḥ santataṃ vo
diśyāllakṣmīmapārāmatulitamahimevāparo mandarādriḥ || 72 || var atulyāṃ
|| iti rathavarṇanam ||
|| atha maṇḍalavarṇanam ||
yajjyāyo bījamahnāmapahatatimiraṃ cakṣuṣāmañjanaṃ ya- var jyāyo yadbījamahnāmapahṛta
ddvāraṃ yanmuktibhājāṃ yadakhilabhuvanajyotiṣāmekamokaḥ |
yadvṛṣṭyambhonidhānaṃ dharaṇirasasudhāpānapātraṃ mahadya-
ddiśyādīśasya bhāsāṃ tadadhīkalamalaṃ maṅgalaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 73 || var devasya
bhānoḥ tadadhikamamalaṃ maṇḍalaṃ maṅgalaṃ
velāvardhiṣṇu sindhoḥ paya iva khamivārdhodgatāgyragrahoḍu
stokodbhinnasvacihnaprasavamiva madhorāsyamasyanmanāṃsi | var mahāṃsi
prātaḥ pūṣṇo'śubhāni praśamayatu śiraḥśekharībhūtamadreḥ
paurastyasyodgabhastistimitatamatamaḥkhaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 74 ||
pratyuptastaptahemojjvalaruciracalaḥ padmarāgeṇa yena
jyāyaḥ kiñjalkapuñjo yadalikulaśiterambarendīvarasya |
kālavyālasya cihnaṃ mahitatamamahomūrndhi ratnaṃ mahadya-
ddīptāṃśoḥ prātaravyāttadavikalajaganmaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 75 ||
kastrātā tārakāṇāṃ patati tanuravaśyāyabinduryathendu-
rvidrāṇā dṛksmarārerurasi muraripoḥ kaustubho nodgabhastiḥ |
vahneḥ sāpahnaveva dyutirudayagate yatra tanmaṇḍalaṃ vo
mārtaṇḍīyaṃ punītāddivi bhuvi ca tamāṃsīva mṛṣṇanmahāṃsi || 76 ||
yatprācyāṃ prākcakāsti prabhavati ca yataḥ prācyasāvujjihānā-
diddhaṃ madhye yadahno bhavati tatarucā yena cotpādyate'haḥ |
yatparyāyeṇa lokānavati ca jagatāṃ jīvitaṃ yacca tadvo
viśvānugrāhi viśvaṃ sṛjadapi ca ravermaṇḍalaṃ muktaye'stu || 77 ||
śuṣyantyūḍhānukārā makaravasatayo māravīṇāṃ sthalīnāṃ
yenottaptāḥ sphuṭantastaḍiti tilatulāṃ yāntyagendrā yugānte | var caṭiti
taccaṇḍāṃśorakāṇḍatribhuvanadahanāśaṅkayā dhāma kṛcchāt var kṛtsnaṃ
saṃhṛtyālokamātraṃ pralaghu vidadhataḥ stānmude maṇḍalaṃ vaḥ || 78 || var āhṛtyālokamātraṃ pratanu
udyaddyūdyānavāpyāṃ bahulatamatamaḥpaṅkapūraṃ vidārya var bahala
prodbhinnaṃ patrapārśveṣvaviralamaruṇacchāyayā visphurantyā |
kalyāṇāni kriyādvaḥ kamalamiva mahanmaṇḍalaṃ caṇḍabhāno- var caṇḍaraśmeḥ
ranvītaṃ tṛptihetorasakṛdalikulākāriṇā rāhuṇā yat || 79 ||
cakṣurdakṣadviṣo yanna tu dahati puraḥ pūrayatyeva kāmaṃ var na dahati nitarāṃ punaḥ
nāstaṃ juṣṭaṃ marudbhiryadiha niyamināṃ yānapātraṃ bhavābdhau |
yadvītaśrānti śaśvadbhramadapi jagatāṃ bhrāntimabhrānti hanti
bradhnasyākhyādviruddhakriyamatha ca hitādhāyi tanmaṇḍalaṃ vaḥ || 80 ||
|| iti maṇḍalavarṇanam ||
|| atha sūryavarṇanam |
siddhaiḥ siddhāntamiśraṃ śritavidhi vibudhaiścāraṇaiścāṭugarbhaṃ
gītyā gandharvamukhyairmuhurahipatibhiryātudhānairyatātma |
sārdhaṃ sādhyairmunīndrairmuditamatamano mokṣibhiḥ pakṣapātā- var mokṣubhiḥ
tprātaḥ prārabhyamāṇastutiravatu ravirviśvavandyodayo vaḥ || 81 ||
bhāsāmāsannabhāvādadhikatarapaṭoścakravālasya tāpā-
cchedādacchinnagacchatturagakhurapuṭanyāsaniḥśaṅkaṭaṅkaiḥ | var nyasta
niḥsaṅgasyandanāṅgabhramaṇanikaṣaṇātpātu vastriprakāraṃ var triprakāraiḥ
taptāṃśustatparīkṣāpara iva paritaḥ paryaṭanhāṭakādrim || 82 ||
no śuṣkaṃ nākanadyā vikasitakanakāmbhojayā bhrājitaṃ tu var kanakāmbhoruhā
pluṣṭā naivopabhogyā bhavati bhṛśataraṃ nandanodyānalakṣmīḥ |
no śṛṅgāṇi drutāni drutamamaragireḥ kāladhautāni dhautā-
nīddhaṃ dhāma dyumārge mradayati dayayā yatra so'rko'vatādvaḥ || 83 ||
dhvāntasyaivāntaheturna bhavati malinaikātmanaḥ pāpmano'pi
prākpādopāntabhājāṃ janayati na paraṃ paṅkajānāṃ prabodham |
kartā niḥśreyasānāmapi na tu khalu yaḥ kevalaṃ vāsarāṇāṃ
so'vyādekodyamecchāvihitabahubṛhadviśvakāryo'ryamā vaḥ || 84 ||
loṭa~lloṣṭāviceṣṭaḥ śritaśayanatalo niḥsahībhūtadehaḥ
sandehī prāṇitavye sapadi daśa diśaḥ prekṣamāṇo'ndhakārāḥ |
niḥśvāsāyāsaniṣṭhaḥ paramaparavaśo jāyate jīvalokaḥ var cirataravaśo
śokenevānyalokānudayakṛti gate yatra so'rko'vatādvaḥ || 85 || var lokābhyudaya
krāma~llolo'pi lokā~stadupakṛtikṛtāvāśritaḥ sthairyakoṭiṃ
nṝṇāṃ dṛṣṭiṃ vijihmāṃ vidadhadapi karotyantaratyantabhadrām |
yastāpasyāpi heturbhavati niyamināmekanirvāṇadāyī
bhūyātsa prāgavasthādhikatarapariṇāmodayo'rkaḥ śriye vaḥ || 86 ||
vyāpannarturna kālo vyabhicarati phalaṃ nauṣadhīrvṛṣṭiriṣṭā
naiṣṭaistṛpyanti devā na hi vahati marunnirmalābhāni bhāni |
āśāḥ śāntā na bhindantyavadhimudadhayo bibhrati kṣmābhṛtaḥ kṣmāṃ
yasmiṃstrailokyamevaṃ na calati tapati stātsa sūryaḥ śriye vaḥ || 87 ||
kailāse kṛttivāsā viharati virahatrāsadehoḍhakāntaḥ
śrāntaḥ śete mahāhāvadhijaladhi vinā chadmanā padmanābhaḥ |
yogodyogaikatāno gamayati sakalaṃ vāsaraṃ svaṃ svayambhū-
rbhūritrailokyācintābhṛti bhuvanavibhau yatra bhāsvānsa vo'vyāt || 88 ||
etadyanmaṇḍalaṃ khe tapati dinakṛtastā ṛco'rcīṃṣi yāni
dyotante tāni sāmānyayamapi puruṣo maṇḍale'ṇuryajūṃṣi |
evaṃ yaṃ veda vedatritayamayamayaṃ vedavedī samagro
vargaḥ svargāpavargaprakṛtiravikṛtiḥ so'stu sūryaḥ śriye vaḥ || 89 ||
nākaukaḥpratyanīkakṣatipaṭumahasāṃ vāsavāgresarāṇāṃ
sarveṣāṃ sādhu pātāṃ jagadidamaditerātmajatve same'pi |
yenādityābhidhānaṃ niratiśayaguṇairātmani nyastamastu var guṇenātmani
stutyastrailokyavandyaistridaśamunigaṇaiḥ soṃ'śumān śreyase vaḥ || 90 ||
bhūmiṃ dhāmno'bhivṛṣṭyā jagati jalamayīṃ pāvanīṃ saṃsmṛtāva- var dhāmno'tha
pyāgneyīṃ dāhaśaktyā muhurapi yajamānāṃ yathāprārthitārthaiḥ | var yajamānātmikāṃ
līnāmākāśa evāmṛtakaraghaṭitāṃ dhvāntapakṣasya parva-
ṇvevaṃ sūryo'ṣṭabhedāṃ bhava iva bhavataḥ pātu bibhratsvamūrtim || 91 ||
prākkālonnidrapadmākaraparimalanāvirbhavatpādaśobho
bhaktyā tyaktorukhedodgati divi vinatāsūnunā nīyamānaḥ |
saptāśvāptāparāntānyadhikamadharayanyo jaganti stuto'laṃ
devairdevaḥ sa pāyādapara iva murārātirahnāṃ patirvaḥ || 92 ||
yaḥ sraṣṭā'pāṃ purastādacalavarasamabhyunnaterhetureko
lokānāṃ yastrayāṇāṃ sthita upari paraṃ durvilaṅghyena dhāmnā | var ca trayāṇāṃ
sadyaḥ siddhyai prasannadyutiśubhacaturāśāmukhaḥ stādvibhakto var śuci
dvedhā vedhā ivāviṣkṛtakamalaruciḥ so'rciṣāmākaro vaḥ || 93 ||
sādridyūrvīnadīśā diśati daśa diśo darśayanprāgdṛśo yaḥ var drāk dṛśo
sādṛśyaṃ dṛśyate no sadaśaśatadṛśi traidaśe yasya deśe |
dīptāṃśurvaḥ sa diśyādaśivayugadaśādarśitadvādaśātmā
śaṃ śāstyaśvāṃśca yasyāśayavidatiśayāddandaśūkāśanādyaḥ || 94 ||
tīrthāni vyarthakāni hṛdanadasarasīnirjharāmbhojinīnāṃ
nodanvanto nudanti pratibhayamaśubhaśvabhrapātānubandhi |
āpo nākāpagāyā api kaluṣamuṣo majjatāṃ naiva yatra var svargāpagāyāḥ
trātuṃ yāte'nyalokān sa diśatu divasasyaikaheturhitaṃ vaḥ || 95 || var lokaṃ
etatpātālapaṅkaplutamiva tamasaivaikamudgāḍhamāsī-
daprajñātāpratarkyaṃ niravagati tathālakṣaṇaṃ suptamantaḥ |
yādṛksṛṣṭeḥ purastānniśi niśi sakalaṃ jāyate tādṛgeva
trailokyaṃ yadviyogādavatu ravirasau sargatulyodayo vaḥ || 96 ||
dvīpe yo'stācalo'sminbhavati khalu sa evāparatrodayādri-
ryā yāminyujjvalendudyutiriha divaso'nyatra tīvrātapaḥ sā |
yadvaśyau deśakālāviti niyamayato no tu yaṃ deśakālā- var nu
vavyātsa svaprabhutvāhitabhuvanahito heturahnāmino vaḥ || 97 ||
vyagrairagryagrahendugrasanaguru bharairno samagrairudagraiḥ var gurutaraiḥ
pratyagrairīṣadugrairudayagirigato gogaṇairgaurayan gām |
udgāḍhārcirvilīnāmaranagaranagagrāvagarbhāmivāhnā-
magre śreyo vidhatte glapayatu gahanaṃ sa grahagrāmaṇīrvaḥ || 98 ||
yoniḥ sāmnāṃ vidhātā madhuripurajito dhūrjaṭiḥ śaṅkaro'sau
mṛtyuḥ kālo'lakāyāḥ patirapi dhanadaḥ pāvako jātavedāḥ |
itthaṃ sañjñā ḍavitthādivadamṛtabhujāṃ yā yadṛcchāpravṛttā-
stāsāmeko'bhidheyastadanuguṇaguṇairyaḥ sa sūryo'vatādvaḥ || 99 || var gaṇaiḥ
devaḥ kiṃ bāndhavaḥ syātpriyasuhṛdathavā''cārya āhosvidaryo var āryaḥ
rakṣā cakṣurnu dīpo gururuta janako jīvitaṃ bījamojaḥ |
evaṃ nirṇīyate yaḥ ka iva na jagatāṃ sarvathā sarvadā'sau var sarvadāḥ
sarvākāropakārī diśatu daśaśatābhīṣurabhyarthitaṃ vaḥ || 100 ||
ślokā lokasya bhūtyai śatamiti racitāḥ śrīmayūreṇa bhaktyā
yuktaścaitānpaṭhedyaḥ sakṛdapi puruṣaḥ sarvapāpairvimuktaḥ |
ārogyaṃ satkavitvaṃ matimatulabalaṃ kāntimāyuḥprakarṣaṃ
vidyāmaiśvaryamarthaṃ sutamapi labhate so'tra sūryaprasādāt || 101 ||
iti śrīmayūrakavipraṇītaṃ sūryaśatakaṃ samāptam |
Sanskrit — Devanagari (original)
॥ सूर्यशतकम् ॥
महाकविश्रीमयूरप्रणीतम्
॥ श्री गणेशाय नमः ॥
जम्भारातीभकुम्भोद्भवमिव दधतः सान्द्रसिन्दूररेणुं
रक्ताः सिक्ता इवौघैरुदयगिरितटीधातुधाराद्रवस्य । वर् सक्तैः
आयान्त्या तुल्यकालं कमलवनरुचेवारुणा वो विभूत्यै
भूयासुर्भासयन्तो भुवनमभिनवा भानवो भानवीयाः ॥ 1 ॥
भक्तिप्रह्वाय दातुं मुकुलपुटकुटीकोटरक्रोडलीनां
लक्ष्मीमाक्रष्टुकामा इव कमलवनोद्धाटनं कुर्वते ये ।
कालाकारान्धकाराननपतितजगत्साध्वसध्वंसकल्याः
कल्याणं वः क्रियासुः किसलयरुचयस्ते करा भास्करस्य ॥ 2 ॥
गर्भेष्वम्भोरुहाणां शिखरिषु च शिताग्रेषु तुल्यं पतन्तः
प्रारम्भे वासरस्य व्युपरतिसमये चैकरूपास्तथैव ।
निष्पर्यायं प्रवृत्तास्त्रिभुवनभवनप्राङ्गणे पान्तु युष्मा-
नूष्माणं सन्तताध्वश्रमजमिव भृशं बिभ्रतो ब्रध्नपादाः ॥ 3 ॥
प्रभ्रश्यत्युत्तरीयत्विषि तमसि समुद्दीक्ष्य वीतावृतीन्प्रा-
ग्जन्तूंस्तन्तून्यथा यानतनु वितनुते तिग्मरोचिर्मरीचीन् ।
ते सान्द्रीभूय सद्यः क्रमविशददशाशादशालीविशालं
शश्वत्सम्पादयन्तोऽम्बरममलमलं मङ्गलं वो दिशन्तु ॥ 4 ॥
न्यक्कुर्वन्नोषधीशे मुषितरुचि शुचेवौषधीः प्रोषिताभा
भास्वद्ग्रावोद्गतेन प्रथममिव कृताभ्युद्गतिः पावकेन ।
पक्षच्छेदव्रणासृक्स्रुत इव दृषदो दर्शयन्प्रातरद्रे-
राताम्रस्तीव्रभानोरनभिमतनुदे स्ताद्गभस्त्युद्गमो वः ॥ 5 ॥
शीर्णघ्राणाङ्घ्रिपाणीन्व्रणिभिरपघनैर्घर्घराव्यक्तघोषान्
दीर्घाघ्रातानघौघै पुनरपि घटयत्येक उल्लाघयन् यः ।
घर्मांशोस्तस्य वोऽन्तर्द्विगुणघनघृणानिघ्ननिर्विघ्नवृत्ते-
र्दत्तार्घाः सिद्धसङ्घैर्विदधतु घृणयः शीघ्रमंहोविधातम् ॥ 6 ॥
बिभ्राणा वामनत्वं प्रथममथ तथैवांशवः प्रांशवो वः
क्रान्ताकाशान्तरालास्तदनु दशदिशः पूरयन्तस्ततोऽपि ।
ध्वान्तादाच्छिद्य देवद्विष इव बलितो विश्वमाश्वश्नुवानाः वर् देवद्रुह
कृच्छ्राण्युच्छ्रायहेलोपहसितहरयो हारिदश्वा हरन्तु ॥ 7 ॥
उद्गाढेनारुणिम्ना विदधति बहुलं येऽरुणस्यारुणत्वं
मूर्धोद्धूतौ खलीनक्षतरुधिररुचो ये रथाश्वाननेषु ।
शैलानां शेखरत्वं श्रितशिखरिशिखास्तन्वते ये दिशन्तु वर् शिखरशिखाः
प्रेङ्खन्तः खे खरांशोः खचितदिनमुखास्ते मयूखाः सुखं वः ॥ 8 ॥
दत्तानन्दाः प्रजानां समुचितसमयाकृष्टसृष्टैः पयोभिः वर् अक्लिष्टसृष्टैः
पूर्वाह्णे विप्रकीर्णा दिशि दिशि विरमत्यह्नि संहारभाजः ।
दीप्तांशोर्दीर्घदुःखप्रभवभवभयोदन्वदुत्तारनावो
गावो वः पावनानां परमपरिमितां प्रीतिमुत्पादयन्तु ॥ 9 ॥
बन्धध्वंसैकहेतुं शिरसि नतिरसाबद्धसन्ध्याञ्जलीनां
लोकानां ये प्रबोधं विदधति विपुलाम्भोजखण्डाशयेव ।
युष्माकं ते स्वचित्तप्रथितपृथुतरप्रार्थनाकल्पवृक्षाः वर् प्रथिम
कल्पन्तां निर्विकल्पं दिनकरकिरणाः केतवः कल्मषस्य ॥ 10 ॥
धारा रायो धनायापदि सपदि करालम्बभूताः प्रपाते
तत्त्वालोकैकदीपास्त्रिदशपतिपुरप्रस्थितौ वीथ्य एव ।
निर्वाणोद्योगियोगिप्रगमनिजतनुद्वारि वेत्रायमाणा-
स्त्रायन्तां तीव्रभानोर्दिवसमुखसुखा रश्मयः कल्मषाद्वः ॥ 11 ॥
वर् तीव्रभासः वर् कश्मलाद्वः
प्राचि प्रागाचरन्त्योऽनतिचिरमचले चारुचूडामणित्वं
मुञ्चन्त्यो रोचनाम्भः प्रचुरमिव दिशामुच्चकैश्चर्चनाय ।
चाटूत्कैश्चक्रनाम्नां चतुरमविचलैर्लोचनैरर्च्यमाना- वर् सुचिरं
श्चेष्टन्तां चिन्तितानामुचितमचरमाश्चण्डरोचीरुचो वः ॥ 12 ॥
एकं ज्योतिर्दृशौ द्वे त्रिजगति गदितान्यब्जजास्यैश्चतुर्भि-
र्भूतानां पञ्चमं यान्यलमृतुषु तथा षट्सु नानाविधानि ।
युष्माकं तानि सप्तत्रिदशमुनिनुतान्यष्टदिग्भाञ्जि भानो-
र्यान्ति प्राह्णे नवत्वं दश दधतु शिवं दीधितीनां शतानि ॥ 13 ॥ वर् ददतु
आवृत्तिभ्रान्तविश्वाः श्रममिव दधतः शोषिणः स्वोष्मणेव
ग्रीष्मे दावाग्नितप्ता इव रसमसकृद्ये धरित्र्या धयन्ति ।
ते प्रावृष्यात्तपानातिशयरुज इवोद्वान्ततोया हिमर्तौ
मार्तण्डस्याप्रचण्डाश्चिरमशुभभिदेऽभीषवो वो भवन्तु ॥ 14 ॥
तन्वाना दिग्वधूनां समधिकमधुरालोकरम्यामवस्था-
मारुढप्रौढिलेशोत्कलितकपिलिमालङ्कृतिः केवलैव ।
उज्जृम्भाम्भोजनेत्रद्युतिनि दिनमुखे किञ्चिदुद्भिद्यमाना
श्मश्रुश्रेणीव भासां दिशतु दशशती शर्म घर्मत्विषो वः ॥ 15 ॥
मौलीन्दोर्मैष मोषीद्द्युतिमिति वृषभाङ्केन यः शङ्किनेव
प्रत्यग्रोद्घाटिताम्भोरुहकुहरगुहासुस्थितेनेव धात्रा ।
कृष्णेन ध्वान्तकृष्णस्वतनुपरिभवत्रस्नुनेव स्तुतोऽलं
त्राणाय स्तात्तनीयानपि तिमिररिपोः स त्विषामुद्गमो वः ॥ 16 ॥
विस्तीर्णं व्योम दीर्घाः सपदि दश दिशो व्यस्तवेलाम्भसोऽब्धीन्
कुर्वद्भिर्दृश्यनानानगनगरनगाभोगपृथ्वीं च पृथ्वीम् ।
पद्मिन्युच्छ्वास्यते यैरुषसि जगदपि ध्वंसयित्वा तमिस्रा-
मुस्रा विस्रंसयन्तु द्रुतमनभिमतं ते सहस्रत्विषो वः ॥ 17 ॥ वर् विस्रावयन्तु
अस्तव्यस्तत्वशून्यो निजरुचिरनिशानश्वरः कर्तुमीशो
विश्वं वेश्मेव दीपः प्रतिहततिमिरं यः प्रदेशस्थितोऽपि ।
दिक्कालापेक्षयासौ त्रिभुवनमटतस्तिग्मभानोर्नवाख्यां
यातः शातक्रतव्यां दिशि दिशतु शिवं सोऽर्चिषामुद्गमो वः ॥ 18 ॥
मागान्म्लानिं मृणाली मृदुरिति दययेवाप्रविष्टोऽहिलोकं
लोकालोकस्य पार्श्वं प्रतपति न परं यस्तदाख्यार्थमेव ।
ऊर्ध्वं ब्रह्माण्डखण्डस्फुटनभयपरित्यक्तदैर्घ्यो द्युसीम्नि
स्वेछावश्यावकाशावधिरवतु स वस्तापनो रोचिरोघः ॥ 19 ॥
अश्यामः काल एको न भवति भुवनान्तोऽपि वीतेऽन्धकारे वर् वीतान्धकारः
सद्यः प्रालेयपादो न विलयमचलश्चन्द्रमा अप्युपैति ।
बन्धः सिद्धाञ्जलीनां न हि कुमुदवनस्यापि यत्रोज्जिहाने
तत्प्रातः प्रेक्षणीयं दिशतु दिनपतेर्धाम कामाधिकं वः ॥ 20 ॥
यत्कान्तिं पङ्कजानां न हरति कुरुते प्रत्युताधिक्यरम्यां वर् प्रत्युतातीव रम्यां
नो धत्ते तारकाभां तिरयति नितरामाशु यन्नित्यमेव । वर् नाधत्ते
कर्तुं नालं निमेषं दिवसमपि परं यत्तदेकं त्रिलोक्या-
श्चक्षुः सामान्यचक्षुर्विसदृशमघभिद्भास्वतस्तान्महो वः ॥ 21 ॥
क्ष्मां क्षेपीयः क्षपाम्भःशिशिरतरजलस्पर्शतर्षादृतेव
द्रागाशा नेतुमाशाद्विरदकरसरःपुष्कराणीव बोधम् ।
प्रातः प्रोल्लङ्घ्य विष्णोः पदमपि घृणयेवातिवेगाद्दवीय-
स्युद्दाम द्योतमाना दहतु दिनपतेर्दुर्निमित्तं द्युतिर्वः ॥ 22 ॥
नो कल्पापायवायोरदयरयदलत्क्ष्माधरस्यापि गम्या वर् शम्या
गाढोद्गीर्णोज्ज्वलश्रीरहनि न रहिता नो तमःकज्जलेन ।
प्राप्तोत्पत्तिः पतङ्गान्न पुनरुपगता मोषमुष्णत्विषो वो
वर्तिः सैवान्यरूपा सुखयतु निखिलद्वीपदीपस्य दीप्तिः ॥ 23 ॥
निःशेषाशावपूरप्रवणगुरुगुणश्लाघनीयस्वरूपा
पर्याप्तं नोदयादौ दिनगमसमयोपप्लवेऽप्युन्नतैव ।
अत्यन्तं यानभिज्ञा क्षणमपि तमसा साकमेकत्र वस्तुं
ब्रध्नस्येद्धा रुचिर्वो रुचिरिव रुचितस्याप्तये वस्तुनोस्तु ॥ 24 ॥ वर् चिरुरस्य, रुचिरस्य
विभ्राणः शक्तिमाशु प्रशमितबलवत्तारकौर्जित्यगुर्वीं
कुर्वाणो लीलयाधः शिखिनमपि लसच्चन्द्रकान्तावभासम् ।
आदध्यादन्धकारे रतिमतिशयिनीमावहन्वीक्षणानां वर् आदेयादीक्षणानां
बालो लक्ष्मीमपारामपर इव गुहोऽहर्पतेरातपो वः ॥ 25 ॥
ज्योत्स्नांशाकर्षपाण्डुद्युति तिमिरमषीशेषकल्माषमीष-
ज्जृम्भोद्भूतेन पिङ्गं सरसिजरजसा सन्ध्यया शोणशोचिः ।
प्रातःप्रारम्भकाले सकलमपि जगच्चित्रमुन्मीलयन्ती
कान्तिस्तीक्ष्णत्विषोऽक्ष्णां मुदमुपनयतात्तूलिकेवातुलां वः ॥ 26 ॥
आयान्ती किं सुमेरोः सरणिररुणिता पाद्मरागैः परागै-
राहोस्वित्स्वस्य माहारजनविरचिता वैजयन्ती रथस्य ।
माञ्जिष्ठी प्रष्ठवाहावलिविधुतशिरश्चामराली नु लोकै- वर् चामरालीव
राशङ्क्यालोकितैवं सवितुरघनुदे स्तात्प्रभातप्रभा वः ॥ 27 ॥
ध्वान्तध्वंसं विधत्ते न तपति रुचिमन्नातिरूपं व्यनक्ति
न्यक्त्वं नीत्वापि नक्तं न वितरतितरां तावदह्नस्त्विषं यः । वर् न्यक्तामह्नि
स प्रातर्मा विरंसीदसकलपटिमा पूरयन्युष्मदाशा-
माशाकाशावकाशावतरणतरुणप्रक्रमोऽर्कप्रकाशः ॥ 28 ॥
तीव्रं निर्वाणहेतुर्यदपि च विपुलं यत्प्रकर्षेण चाणु
प्रत्यक्षं यत्परोक्षं यदिह यदपरं नश्वरं शाश्वतं च ।
यत्सर्वस्य प्रसिद्धं जगति कतिपये योगिनो यद्विदन्ति
ज्योतिस्तद्द्विप्रकारं सवितुरवतु वो बाह्यमाभ्यन्तरं च ॥ 29 ॥
रत्नानां मण्डनाय प्रभवति नियतोद्देशलब्धावकाशं
वह्नेर्दार्वादि दग्धुं निजजडिमतया कर्तुमानन्दमिन्दोः ।
यच्च त्रैलोक्यभूषाविधिरघदहनं ह्लादि वृष्ट्याशु तद्वो वर् यत्तु
बाहुल्योत्पाद्यकार्याधिकतरमवतादेकमेवार्कतेजः ॥ 30 ॥
मीलच्चक्षुर्विजिह्मश्रुति जडरसनं निघ्नितघ्राणवृत्ति
स्वव्यापाराक्षमत्वक्परिमुषितमनः श्वासमात्रावशेषम् ।
विस्रस्ताङ्गं पतित्वा स्वपदपहरतादश्रियं वोऽर्कजन्मा वर् अप्रियं
कालव्यालावलीढं जगदगद इवोत्थापयन्प्राक्प्रतापः ॥ 31 ॥
निःशेषं नैशमम्भः प्रसभमपनुदन्नश्रुलेशानुकारि
स्तोकस्तोकापनीतारुणरुचिरचिरादस्तदोषानुषङ्गः ।
दाता दृष्टिं प्रसन्नां त्रिभुवननयनस्याशु युष्मद्विरुद्धं
वध्याद्ब्रध्नस्य सिद्धाञ्जनविधिरपरः प्राक्तनोऽर्चिःप्रचारः ॥ 32 ॥
भूत्वा जम्भस्य भेत्तुः ककुभि परिभवारम्भभूः शुभ्रभानो- वर् स्थित्वा
र्बिभ्राणा बभ्रुभावं प्रसभमभिनवाम्भोजजृम्भाप्रगल्भा ।
भूषा भूयिष्ठशोभा त्रिभुवनभवनस्यास्य वैभाकरी प्राग्-
विभ्रान्ता भ्राजमाना विभवतु विभवोद्भूतये सा विभा वः ॥ 33 ॥ वर् निर्भान्ति, विभ्रान्ति
संसक्तं सिक्तमूलादभिनवभुवनोद्यानकौतूहलिन्या
यामिन्या कन्ययेवामृतकरकलशावर्जितेनामृतेन ।
अर्कालोकः क्रियाद्वो मुदमुदयशिरश्चक्रवालालवाला-
दुद्यन्बालप्रवालप्रतिमरुचिरहःपादपप्राक्प्ररोहः ॥ 34 ॥
भिन्नं भासारुणस्य क्वचिदभिनवया विद्रुमाणां त्विषेव
त्वङ्न्नक्षत्ररत्नद्युतिनिकरकरालान्तरालं क्वचिच्च ।
नान्तर्निःशेषकृष्णश्रियमुदधिमिव ध्वान्तराशिं पिबन्स्ता-
दौर्वः पूर्वोऽप्यपूर्वोऽग्निरिव भवदघप्लुष्टयेऽर्कावभासः ॥ 35 ॥
गन्धर्वैर्गद्यपद्यव्यतिकरितवचोहृद्यमातोद्यवाद्यै-
राद्यैर्यो नारदाद्यैर्मुनिभिरभिनुतो वेदवेद्यैर्विभिद्य ।
वर् वीतवेद्यैर्विविद्य, वेदविद्भिर्विभिद्य
आसाद्यापद्यते यं पुनरपि च जगद्यौवनं सद्य उद्य-
न्नुद्द्योतो द्योतितद्यौर्द्यतु दिवसकृतोऽसाववद्यानि वोऽद्य ॥ 36 ॥
आवानैश्चन्द्रकान्तैश्च्युततिमिरतया तानवात्तारकाणा- वर् आवान्तैः
मेणाङ्कालोकलोपादुपहतमहसामोषधीनां लयेन ।
आरादुत्प्रेक्ष्यमाणा क्षणमुदयतटान्तर्हितस्याहिमांशो-
राभा प्राभातिकी वोऽवतु न तु नितरां तावदाविर्भवन्ती ॥ 37 ॥
सानौ सा नौदये नारुणितदलपुनर्यौवनानां वनाना- वर् लसद्यौवनानां
मालीमालीढपूर्वा परिहृतकुहरोपान्तनिम्ना तनिम्ना ।
भा वोऽभावोपशान्तिं दिशतु दिनपतेर्भासमाना समाना-
राजी राजीवरेणोः समसमयमुदेतीव यस्या वयस्या ॥ 38 ॥
उज्जृम्भाम्भोरुहाणां प्रभवति पयसां या श्रिये नोष्णतायै
पुष्णात्यालोकमात्रं न तु दिशति दृशां दृश्यमाना विधातम् ।
पूर्वाद्रेरेव पूर्वं दिवमनु च पुनः पावनी दिङ्मुखाना- वर् ततः
मेनांस्यैनी विभासौ नुदतु नुतिपदैकास्पदं प्राक्तनी वः ॥ 39 ॥
वाचां वाचस्पतेरप्यचलभिदुचिताचार्यकाणां प्रपञ्चै-
र्वैरञ्चानां तथोच्चारितचतुरृचां चाननानां चतुर्णाम् । वर् रुचिर
उच्येतार्चासु वाच्यच्युतिशुचिचरितं यस्य नोच्चैर्विविच्य वर् अर्चास्ववाच्य
प्राच्यं वर्चश्चकासच्चिरमुपचिनुतात्तस्य चण्डार्चिषो वः ॥ 40 ॥ वर् श्रियं
मूर्ध्न्यद्रेर्धातुरागस्तरुषु किसलयो विद्रुमौघः समुद्रे
वर् – किसलयाद्विद्रुमौघात्समुद्रे
दिङ्मातङ्गोत्तमाङ्गेष्वभिनवनिहितः सान्द्रसिन्दूररेणुः ।
वर् विहितः, निहितात्सन्द्रसिन्दूररेणोः
सीम्नि व्योम्नश्च हेम्नः सुरशिखरिभुवो जायते यः प्रकाशः
शोणिम्नासौ खरांशोरुषसि दिशतु वः शर्म शोभैकदेशः ॥ 41 ॥
अस्ताद्रीशोत्तमाङ्गे श्रितशशिनि तमःकालकूटे निपीते
याति व्यक्तिं पुरस्तादरुणकिसलये प्रत्युषःपारिजाते ।
उद्यन्त्यारक्तपीताम्बरविशदतरोद्वीक्षिता तीक्ष्णभानो-
वर् रुचिरतरोद्वीक्षिता वर् तीव्रभासः
र्लक्ष्मीर्लक्ष्मीरिवास्तु स्फुटकमलपुटापाश्रया श्रेयसे वः ॥ 42 ॥ वर् पुटोपाश्रय
नोदन्वाञ्जन्मभूमिर्न तदुदरभुवो बान्धवाः कौस्तुभाद्या
यस्याः पद्मं न पाणौ न च नरकरिपूरःस्थली वासवेश्म ।
तेजोरूपापरैव त्रिषु भुवनतलेष्वादधाना व्यवस्थां वर् त्रिभुवनभवने
सा श्रीः श्रेयांसि दिश्यादशिशिरमहसो मण्डलाग्रोद्गता वः ॥ 43 ॥
॥ इति द्युतिवर्णनम् ॥ वर् तेजोवर्णनम्
॥ अथ अश्ववर्णनम् ॥
रक्षन्त्वक्षुण्णहेमोपलपटलमलं लाघवादुत्पतन्तः
पातङ्गाः पङ्ग्ववज्ञाजितपवनजवा वाजिनस्ते जगन्ति ।
येषां वीतान्यचिह्नोन्नयमपि वहतां मार्गमाख्याति मेरा-
वुद्यन्नुद्दामदीप्तिर्द्युमणिमणिशिलावेदिकाजातवेदाः ॥ 44 ॥
प्लुष्टाः पृष्ठेंऽशुपातैरतिनिकटतया दत्तदाहातिरेकै-
रेकाहाक्रान्तकृत्स्नत्रिदिवपथपृथुश्वासशोषाः श्रमेण ।
तीव्रोदन्यास्त्वरन्तामहितविहतये सप्तयः सप्तसप्ते-
रभ्याशाकाशगङ्गाजलसरलगलावाङ्नताग्रानना वः ॥ 45 ॥ वर् गलवर्जिताग्राननाः
मत्वान्यान्पार्श्वतोऽश्वान् स्फटिकतटदृषद्दृष्टदेहा द्रवन्ती
व्यस्तेऽहन्यस्तसन्ध्येयमिति मृदुपदा पद्मरागोपलेषु ।
सादृश्यादृश्यमूर्तिर्मरकतकटके क्लिष्टसूता सुमेरो-
र्मूर्धन्यावृत्तिलब्धध्रुवगतिरवतु ब्रध्नवाहावलिर्वः ॥ 46 ॥ वर् द्रुत
हेलालोलं वहन्ती विषधरदमनस्याग्रजेनावकृष्टा
स्वर्वाहिन्याः सुदूरं जनितजवजया स्यन्दनस्य स्यदेन ।
निर्व्याजं तायमाने हरितिमनि निजे स्फीतफेनाहितश्री- वर् स्फीतफेनास्मितश्रीः
रश्रेयांस्यश्वपङ्क्तिः शमयतु यमुनेवापरा तापनी वः ॥ 47 ॥
मार्गोपान्ते सुमेरोर्नुवति कृतनतौ नाकधाम्नां निकाये
वीक्ष्य व्रीडानतानां प्रतिकुहरमुखं किन्नरीणां मुखानि ।
सूतेऽसूयत्यपीषज्जडगति वहतां कन्धरार्धैर्वलद्भि- वर् कन्धराग्रैः
र्वाहानां व्यस्यताद्वः सममसमहरेर्हेषितं कल्मषाणि ॥ 48 ॥
धुन्वन्तो नीरदालीर्निजरुचिहरिताः पार्श्वयोः पक्षतुल्या-
स्तालूत्तानैः खलीनैः खचितमुखरुचश्च्योतता लोहितेन ।
उड्डीयेव व्रजन्तो वियति गतिवशादर्कवाहाः क्रियासुः
क्षेमं हेमाद्रिहृद्यद्रुमशिखरशिरःश्रेणिशाखाशुका वः ॥ 49 ॥
॥ इत्यश्ववर्णनम् ॥
॥ अथ अरुणवर्णनम् ॥
प्रातः शैलाग्ररङ्गे रजनिजवनिकापायसंलक्ष्यलक्ष्मी-
र्विक्षिप्तापूर्वपुष्पाञ्जलिमुडुनिकरं सूत्रधारायमाणः ।
यामेष्वङ्केष्विवाह्नः कृतरुचिषु चतुर्ष्वेव जातप्रतिष्ठा- वर् यातः प्रतिष्ठां
मव्यात्प्रस्तावयन्वो जगदटनमहानाटिकां सूर्यसूतः ॥ 50 ॥
आक्रान्त्या वाह्यमानं पशुमिव हरिणा वाहकोऽग्र्यो हरीणां
भ्राम्यन्तं पक्षपाताज्जगति समरुचिः सर्वकर्मैकसाक्षी ।
शत्रुं नेत्रश्रुतीनामवजयति वयोज्येष्ठभावे समेऽपि
स्थाम्नां धाम्नां निधिर्यः स भवदघनुदे नूतनः स्तादनूरुः ॥ 51 ॥
दत्तार्घैर्दूरनम्रैर्वियति विनयतो वीक्षितः सिद्धसार्थैः वर् सिद्धसाध्यैः
सानाथ्यं सारथिर्वः स दशशतरुचेः सातिरेकं करोतु ।
आपीय प्रातरेव प्रततहिमपयःस्यन्दिनीरिन्दुभासो
यः काष्ठादीपनोऽग्रे जडित इव भृशं सेवते पृष्ठतोऽर्कम् ॥ 52 ॥
मुञ्चन्रश्मीन्दिनादौ दिनगमसमये संहरंश्च स्वतन्त्र-
स्तोत्रप्रख्यातवीर्योऽविरतहरिपदाक्रान्तिबद्धाभियोगः । वर् वितत
कालोत्कर्षाल्लघुत्वं प्रसभमधिपतौ योजयन्यो द्विजानां
सेवाप्रीतेन पूष्णात्मसम इव कृतस्त्रायतां सोऽरुणो वः ॥ 53 ॥ वर् स्वसम
शातः श्यामालतायाः परशुरिव तमोऽरण्यवह्नेरिवार्चिः वर् दाहे दवाभः
प्राच्येवाग्रे ग्रहीतुं ग्रहकुमुदवनं प्रागुदस्तोऽग्रहस्तः ।
वर् प्राचीवाग्रे, ग्रहकुमुदरुचिं
ऐक्यं भिन्दन्द्युभूम्योरवधिरिव विधातेव विश्वप्रबोधे
वाहानां वो विनेता व्यपनयतु विपन्नाम धामाधिपस्य ॥ 54 ॥
पौरस्त्यस्तोयदर्तोः पवन इव पतत्पावकस्येव धूमो वर् पतन्
विश्वस्येवादिसर्गः प्रणव इव परं पावनो वेदराशेः
सन्ध्यानृत्योत्सवेच्छोरिव मदनरिपोर्नन्दिनान्दीनिनादः
सौरस्याग्रे सुखं वो वितरतु विनतानन्दनः स्यन्दनस्य ॥ 55 ॥ वर् स्यन्दनो वः
पर्याप्तं तप्तचामीकरकटकतटे श्लिष्टशीतेतरांशा-
वासीदत्स्यन्दनाश्वानुकृतिमरकते पद्मरागायमाणः । वर् अश्वानुकृतमरकते
यः सोत्कर्षां विभूषां कुरुत इव कुलक्ष्माभृदीशस्य मेरो-
रेनांस्यह्नाय दूरं गमयतु स गुरुः काद्रवेयद्विषो वः ॥ 56 ॥
नीत्वाश्वान्सप्त कक्षा इव नियमवशं वेत्रकल्पप्रतोद- वर् कक्ष्या
स्तूर्णं ध्वान्तस्य राशावितरजन इवोत्सारिते दूरभाजि ।
पूर्वं प्रष्ठो रथस्य क्षितिभृदधिपतीन्दर्शयंस्त्रायतां व-
स्त्रैलोक्यास्थानदानोद्यतदिवसपतेः प्राक्प्रतीहारपालः ॥ 57 ॥
वज्रिञ्जातं विकासीक्षणकमलवनं भासि नाभासि वह्ने! वर् नो भासि
तातं नत्वाश्वपार्श्वान्नय यम! महिषं राक्षसा वीक्षिताः स्थ ।
सप्तीन्सिञ्च प्रचेतः! पवन! भज जवं वित्तपावेदितस्त्वं
वन्दे शर्वेति जल्पन्प्रतिदिशमधिपान्पातु पूष्णोऽग्रणीर्वः ॥ 58 ॥
पाशानाशान्तपालादरुण वरुणतो मा ग्रहीः प्रग्रहार्थं
तृष्णां कृष्णस्य चक्रे जहिहि नहि रथो याति मे नैकचक्रः ।
योक्तुं युग्यं किमुच्चैःश्रवसमभिलषस्यष्टमं वृत्रशत्रो- वर् त्वाष्ट्रशत्रोः
स्त्यक्तान्यापेक्षविश्वोपकृतिरिव रविः शास्ति यं सोऽवताद्वः ॥ 59 ॥
नो मूर्च्छाच्छिन्नवाञ्छः श्रमविवशवपुर्नैव नाप्यास्यशोषी
पान्थः पथ्येतराणि क्षपयतु भवतां भास्वतोऽग्रेसरः सः ।
यः संश्रित्य त्रिलोकीमटति पटुतरैस्ताप्यमानो मयूखै-
रारादारामलेखामिव हरितमणिश्यामलामश्वपङ्क्तिम् ॥ 60 ॥ वर् हरिततृण
सीदन्तोऽन्तर्निमज्जज्जडखुरमुसलाः सैकते नाकनद्याः
स्कन्दन्तः कन्दरालीः कनकशिखरिणो मेखलासु स्खलन्तः ।
दूरं दूर्वास्थलोत्का मरकतदृषदि स्थास्नवो यन्न याताः
पूष्णोऽश्वाः पूरयंस्तैस्तदवतु जवनैर्हुङ्कृतेनाग्रगो वः ॥ 61 ॥ वर् प्रेरयन् हुङ्कृतैरग्रणीः
॥ इत्यरुणवर्णनम् ॥ वर् सूतवर्णनम्
॥ अथ रथवर्णनम् ॥
पीनोरःप्रेरिताभ्रैश्चरमखुरपुटाग्रस्थितैः प्रातरद्रा-
वादीर्घाङ्गैरुदस्तो हरिभिरपगतासङ्गनिःशब्दचक्रः ।
उत्तानानूरुमूर्धावनतिहठभवद्विप्रतीपप्रणामः
प्राह्णे श्रेयो विधत्तां सवितुरवतरन्व्योमवीथीं रथो वः ॥ 62 ॥ वर् प्रेयो
ध्वान्तौघध्वंसदीक्षाविधिपटु वहता प्राक्सहस्रं कराणा- वर् विधिगुरु द्राक्सहस्रं
मर्यम्णा यो गरिम्णः पदमतुलमुपानीयताध्यासनेन ।
स श्रान्तानां नितान्तं भरमिव मरुतामक्षमाणां विसोढुं
स्कन्धात्स्कन्धं व्रजन्वो वृजिनविजितये भास्वतः स्यन्दनोऽस्तु ॥ 63 ॥
योक्त्रीभूतान्युगस्य ग्रसितुमिव पुरो दन्दशूकान्दधानो
द्वेधाव्यस्ताम्बुवाहावलिविहितबृहत्पक्षविक्षेपशोभः ।
सावित्रः स्यन्दनोऽसौ निरतिशयरयप्रीणितानूरुरेनः-
क्षेपीयो वो गरुत्मानिव हरतु हरीच्छाविधेयप्रचारः ॥ 64 ॥
एकाहेनैव दीर्घां त्रिभुवनपदवीं लङ्घयन् यो लघिष्ठः वर् कृस्त्नां
पृष्ठे मेरोर्गरीयान् दलितमणिदृषत्त्विंषि पिंषञ्शिरांसि ।
सर्वस्यैवोपरिष्टादथ च पुनरधस्तादिवास्ताद्रिमूर्न्धि
ब्रध्नस्याव्यात्स एवं दुरधिगमपरिस्पन्दनः स्यन्दनो वः ॥ 65 ॥
धूर्ध्वस्ताग्र्यग्रहाणि ध्वजपटपवनान्दोलितेन्दूनि दूरं वर् दूरात्
राहौ ग्रासाभिलाषादनुसरति पुनर्दत्तचक्रव्यथानि ।
श्रान्ताश्वश्वासहेलाधुतविबुधधुनीनिर्झराम्भांसि भद्रं
देयासुर्वो दवीयो दिवि दिवसपतेः स्यन्दनप्रस्थितानि ॥ 66 ॥
अक्षे रक्षां निबध्य प्रतिसरवलयैर्योजयन्त्यो युगाग्रं
धूःस्तम्भे दग्धधूपाः प्रहितसुमनसो गोचरे कूबरस्य ।
चर्चाश्चक्रे चरन्त्यो मलयजपयसा सिद्धवध्वस्त्रिसन्ध्यं वर् चर्चां
वन्दन्ते यं द्युमार्गे स नुदतु दुरितान्यंशुमत्स्यन्दनो वः ॥ 67 ॥
उत्कीर्णस्वर्णरेणुद्रुतखुरदलिता पार्श्वयोः शश्वदश्वै- वर् रेणुर्द्रुत
रश्रान्तभ्रान्तचक्रक्रमनिखिलमिलन्नेमिनिम्ना भरेण ।
मेरोर्मूर्धन्यघं वो विघटयतु रवेरेकवीथी रथस्य
स्वोष्मोदक्ताम्बुरिक्तप्रकटितपुलिनोद्धूसरा स्वर्धुनीव ॥ 68 ॥ वर् स्वोष्मोदस्ताम्बु
नन्तुं नाकालयानामनिशमनुयतां पद्धतिः पङ्क्तिरेव वर् उपयतां
क्षोदो नक्षत्रराशेरदयरयमिलच्चक्रपिष्टस्य धूलिः ।
हेषह्लादो हरीणां सुरशिखरिदरीः पूरयन्नेमिनादो वर् नादो
यस्याव्यात्तीव्रभानोः स दिवि भुवि यथा व्यक्तचिह्नो रथो वः ॥ 69 ॥
निःस्पन्दानां विमानावलिविततदिवां देववृन्दारकाणां वर् वलितदिशा
वृन्दैरानन्दसान्द्रोद्यममपि वहतां विन्दतां वन्दितुं नो ।
मन्दाकिन्याममन्दः पुलिनभृति मृदुर्मन्दरे मन्दिराभे वर् मन्दराभे
मन्दारैर्मण्डितारं दधदरि दिनकृत्स्यन्दनः स्तान्मुदे वः ॥ 70 ॥
चक्री चक्रारपङ्क्तिं हरिरपि च हरीन् धूर्जटिर्धूर्ध्वजान्ता-
नक्षं नक्षत्रनाथोऽरुणमपि वरुणः कूबराग्रं कुबेरः ।
रंहः सङ्घः सुराणां जगदुपकृतये नित्ययुक्तस्य यस्य
स्तौति प्रीतिप्रसन्नोऽन्वहमहिमरुचेः सोऽवतात्स्यन्दनो वः ॥ 71 ॥ वर् रुच
नेत्राहीनेन मूले विहितपरिकरः सिद्धसाध्यैर्मरुद्भिः
पादोपान्ते स्तुतोऽलं बलिहरिरभसाकर्षणाबद्धवेगः ।
भ्राम्यन्व्योमाम्बुराशावशिशिरकिरणस्यन्दनः सन्ततं वो
दिश्याल्लक्ष्मीमपारामतुलितमहिमेवापरो मन्दराद्रिः ॥ 72 ॥ वर् अतुल्यां
॥ इति रथवर्णनम् ॥
॥ अथ मण्डलवर्णनम् ॥
यज्ज्यायो बीजमह्नामपहततिमिरं चक्षुषामञ्जनं य- वर् ज्यायो यद्बीजमह्नामपहृत
द्द्वारं यन्मुक्तिभाजां यदखिलभुवनज्योतिषामेकमोकः ।
यद्वृष्ट्यम्भोनिधानं धरणिरससुधापानपात्रं महद्य-
द्दिश्यादीशस्य भासां तदधीकलमलं मङ्गलं मण्डलं वः ॥ 73 ॥ वर् देवस्य
भानोः तदधिकममलं मण्डलं मङ्गलं
वेलावर्धिष्णु सिन्धोः पय इव खमिवार्धोद्गताग्य्रग्रहोडु
स्तोकोद्भिन्नस्वचिह्नप्रसवमिव मधोरास्यमस्यन्मनांसि । वर् महांसि
प्रातः पूष्णोऽशुभानि प्रशमयतु शिरःशेखरीभूतमद्रेः
पौरस्त्यस्योद्गभस्तिस्तिमिततमतमःखण्डनं मण्डलं वः ॥ 74 ॥
प्रत्युप्तस्तप्तहेमोज्ज्वलरुचिरचलः पद्मरागेण येन
ज्यायः किञ्जल्कपुञ्जो यदलिकुलशितेरम्बरेन्दीवरस्य ।
कालव्यालस्य चिह्नं महिततममहोमूर्न्धि रत्नं महद्य-
द्दीप्तांशोः प्रातरव्यात्तदविकलजगन्मण्डनं मण्डलं वः ॥ 75 ॥
कस्त्राता तारकाणां पतति तनुरवश्यायबिन्दुर्यथेन्दु-
र्विद्राणा दृक्स्मरारेरुरसि मुररिपोः कौस्तुभो नोद्गभस्तिः ।
वह्नेः सापह्नवेव द्युतिरुदयगते यत्र तन्मण्डलं वो
मार्तण्डीयं पुनीताद्दिवि भुवि च तमांसीव मृष्णन्महांसि ॥ 76 ॥
यत्प्राच्यां प्राक्चकास्ति प्रभवति च यतः प्राच्यसावुज्जिहाना-
दिद्धं मध्ये यदह्नो भवति ततरुचा येन चोत्पाद्यतेऽहः ।
यत्पर्यायेण लोकानवति च जगतां जीवितं यच्च तद्वो
विश्वानुग्राहि विश्वं सृजदपि च रवेर्मण्डलं मुक्तयेऽस्तु ॥ 77 ॥
शुष्यन्त्यूढानुकारा मकरवसतयो मारवीणां स्थलीनां
येनोत्तप्ताः स्फुटन्तस्तडिति तिलतुलां यान्त्यगेन्द्रा युगान्ते । वर् चटिति
तच्चण्डांशोरकाण्डत्रिभुवनदहनाशङ्कया धाम कृच्छात् वर् कृत्स्नं
संहृत्यालोकमात्रं प्रलघु विदधतः स्तान्मुदे मण्डलं वः ॥ 78 ॥ वर् आहृत्यालोकमात्रं प्रतनु
उद्यद्द्यूद्यानवाप्यां बहुलतमतमःपङ्कपूरं विदार्य वर् बहल
प्रोद्भिन्नं पत्रपार्श्वेष्वविरलमरुणच्छायया विस्फुरन्त्या ।
कल्याणानि क्रियाद्वः कमलमिव महन्मण्डलं चण्डभानो- वर् चण्डरश्मेः
रन्वीतं तृप्तिहेतोरसकृदलिकुलाकारिणा राहुणा यत् ॥ 79 ॥
चक्षुर्दक्षद्विषो यन्न तु दहति पुरः पूरयत्येव कामं वर् न दहति नितरां पुनः
नास्तं जुष्टं मरुद्भिर्यदिह नियमिनां यानपात्रं भवाब्धौ ।
यद्वीतश्रान्ति शश्वद्भ्रमदपि जगतां भ्रान्तिमभ्रान्ति हन्ति
ब्रध्नस्याख्याद्विरुद्धक्रियमथ च हिताधायि तन्मण्डलं वः ॥ 80 ॥
॥ इति मण्डलवर्णनम् ॥
॥ अथ सूर्यवर्णनम् ।
सिद्धैः सिद्धान्तमिश्रं श्रितविधि विबुधैश्चारणैश्चाटुगर्भं
गीत्या गन्धर्वमुख्यैर्मुहुरहिपतिभिर्यातुधानैर्यतात्म ।
सार्धं साध्यैर्मुनीन्द्रैर्मुदितमतमनो मोक्षिभिः पक्षपाता- वर् मोक्षुभिः
त्प्रातः प्रारभ्यमाणस्तुतिरवतु रविर्विश्ववन्द्योदयो वः ॥ 81 ॥
भासामासन्नभावादधिकतरपटोश्चक्रवालस्य तापा-
च्छेदादच्छिन्नगच्छत्तुरगखुरपुटन्यासनिःशङ्कटङ्कैः । वर् न्यस्त
निःसङ्गस्यन्दनाङ्गभ्रमणनिकषणात्पातु वस्त्रिप्रकारं वर् त्रिप्रकारैः
तप्तांशुस्तत्परीक्षापर इव परितः पर्यटन्हाटकाद्रिम् ॥ 82 ॥
नो शुष्कं नाकनद्या विकसितकनकाम्भोजया भ्राजितं तु वर् कनकाम्भोरुहा
प्लुष्टा नैवोपभोग्या भवति भृशतरं नन्दनोद्यानलक्ष्मीः ।
नो शृङ्गाणि द्रुतानि द्रुतममरगिरेः कालधौतानि धौता-
नीद्धं धाम द्युमार्गे म्रदयति दयया यत्र सोऽर्कोऽवताद्वः ॥ 83 ॥
ध्वान्तस्यैवान्तहेतुर्न भवति मलिनैकात्मनः पाप्मनोऽपि
प्राक्पादोपान्तभाजां जनयति न परं पङ्कजानां प्रबोधम् ।
कर्ता निःश्रेयसानामपि न तु खलु यः केवलं वासराणां
सोऽव्यादेकोद्यमेच्छाविहितबहुबृहद्विश्वकार्योऽर्यमा वः ॥ 84 ॥
लोटँल्लोष्टाविचेष्टः श्रितशयनतलो निःसहीभूतदेहः
सन्देही प्राणितव्ये सपदि दश दिशः प्रेक्षमाणोऽन्धकाराः ।
निःश्वासायासनिष्ठः परमपरवशो जायते जीवलोकः वर् चिरतरवशो
शोकेनेवान्यलोकानुदयकृति गते यत्र सोऽर्कोऽवताद्वः ॥ 85 ॥ वर् लोकाभ्युदय
क्रामँल्लोलोऽपि लोकाँस्तदुपकृतिकृतावाश्रितः स्थैर्यकोटिं
नॄणां दृष्टिं विजिह्मां विदधदपि करोत्यन्तरत्यन्तभद्राम् ।
यस्तापस्यापि हेतुर्भवति नियमिनामेकनिर्वाणदायी
भूयात्स प्रागवस्थाधिकतरपरिणामोदयोऽर्कः श्रिये वः ॥ 86 ॥
व्यापन्नर्तुर्न कालो व्यभिचरति फलं नौषधीर्वृष्टिरिष्टा
नैष्टैस्तृप्यन्ति देवा न हि वहति मरुन्निर्मलाभानि भानि ।
आशाः शान्ता न भिन्दन्त्यवधिमुदधयो बिभ्रति क्ष्माभृतः क्ष्मां
यस्मिंस्त्रैलोक्यमेवं न चलति तपति स्तात्स सूर्यः श्रिये वः ॥ 87 ॥
कैलासे कृत्तिवासा विहरति विरहत्रासदेहोढकान्तः
श्रान्तः शेते महाहावधिजलधि विना छद्मना पद्मनाभः ।
योगोद्योगैकतानो गमयति सकलं वासरं स्वं स्वयम्भू-
र्भूरित्रैलोक्याचिन्ताभृति भुवनविभौ यत्र भास्वान्स वोऽव्यात् ॥ 88 ॥
एतद्यन्मण्डलं खे तपति दिनकृतस्ता ऋचोऽर्चींषि यानि
द्योतन्ते तानि सामान्ययमपि पुरुषो मण्डलेऽणुर्यजूंषि ।
एवं यं वेद वेदत्रितयमयमयं वेदवेदी समग्रो
वर्गः स्वर्गापवर्गप्रकृतिरविकृतिः सोऽस्तु सूर्यः श्रिये वः ॥ 89 ॥
नाकौकःप्रत्यनीकक्षतिपटुमहसां वासवाग्रेसराणां
सर्वेषां साधु पातां जगदिदमदितेरात्मजत्वे समेऽपि ।
येनादित्याभिधानं निरतिशयगुणैरात्मनि न्यस्तमस्तु वर् गुणेनात्मनि
स्तुत्यस्त्रैलोक्यवन्द्यैस्त्रिदशमुनिगणैः सोंऽशुमान् श्रेयसे वः ॥ 90 ॥
भूमिं धाम्नोऽभिवृष्ट्या जगति जलमयीं पावनीं संस्मृताव- वर् धाम्नोऽथ
प्याग्नेयीं दाहशक्त्या मुहुरपि यजमानां यथाप्रार्थितार्थैः । वर् यजमानात्मिकां
लीनामाकाश एवामृतकरघटितां ध्वान्तपक्षस्य पर्व-
ण्वेवं सूर्योऽष्टभेदां भव इव भवतः पातु बिभ्रत्स्वमूर्तिम् ॥ 91 ॥
प्राक्कालोन्निद्रपद्माकरपरिमलनाविर्भवत्पादशोभो
भक्त्या त्यक्तोरुखेदोद्गति दिवि विनतासूनुना नीयमानः ।
सप्ताश्वाप्तापरान्तान्यधिकमधरयन्यो जगन्ति स्तुतोऽलं
देवैर्देवः स पायादपर इव मुरारातिरह्नां पतिर्वः ॥ 92 ॥
यः स्रष्टाऽपां पुरस्तादचलवरसमभ्युन्नतेर्हेतुरेको
लोकानां यस्त्रयाणां स्थित उपरि परं दुर्विलङ्घ्येन धाम्ना । वर् च त्रयाणां
सद्यः सिद्ध्यै प्रसन्नद्युतिशुभचतुराशामुखः स्ताद्विभक्तो वर् शुचि
द्वेधा वेधा इवाविष्कृतकमलरुचिः सोऽर्चिषामाकरो वः ॥ 93 ॥
साद्रिद्यूर्वीनदीशा दिशति दश दिशो दर्शयन्प्राग्दृशो यः वर् द्राक् दृशो
सादृश्यं दृश्यते नो सदशशतदृशि त्रैदशे यस्य देशे ।
दीप्तांशुर्वः स दिश्यादशिवयुगदशादर्शितद्वादशात्मा
शं शास्त्यश्वांश्च यस्याशयविदतिशयाद्दन्दशूकाशनाद्यः ॥ 94 ॥
तीर्थानि व्यर्थकानि हृदनदसरसीनिर्झराम्भोजिनीनां
नोदन्वन्तो नुदन्ति प्रतिभयमशुभश्वभ्रपातानुबन्धि ।
आपो नाकापगाया अपि कलुषमुषो मज्जतां नैव यत्र वर् स्वर्गापगायाः
त्रातुं यातेऽन्यलोकान् स दिशतु दिवसस्यैकहेतुर्हितं वः ॥ 95 ॥ वर् लोकं
एतत्पातालपङ्कप्लुतमिव तमसैवैकमुद्गाढमासी-
दप्रज्ञाताप्रतर्क्यं निरवगति तथालक्षणं सुप्तमन्तः ।
यादृक्सृष्टेः पुरस्तान्निशि निशि सकलं जायते तादृगेव
त्रैलोक्यं यद्वियोगादवतु रविरसौ सर्गतुल्योदयो वः ॥ 96 ॥
द्वीपे योऽस्ताचलोऽस्मिन्भवति खलु स एवापरत्रोदयाद्रि-
र्या यामिन्युज्ज्वलेन्दुद्युतिरिह दिवसोऽन्यत्र तीव्रातपः सा ।
यद्वश्यौ देशकालाविति नियमयतो नो तु यं देशकाला- वर् नु
वव्यात्स स्वप्रभुत्वाहितभुवनहितो हेतुरह्नामिनो वः ॥ 97 ॥
व्यग्रैरग्र्यग्रहेन्दुग्रसनगुरु भरैर्नो समग्रैरुदग्रैः वर् गुरुतरैः
प्रत्यग्रैरीषदुग्रैरुदयगिरिगतो गोगणैर्गौरयन् गाम् ।
उद्गाढार्चिर्विलीनामरनगरनगग्रावगर्भामिवाह्ना-
मग्रे श्रेयो विधत्ते ग्लपयतु गहनं स ग्रहग्रामणीर्वः ॥ 98 ॥
योनिः साम्नां विधाता मधुरिपुरजितो धूर्जटिः शङ्करोऽसौ
मृत्युः कालोऽलकायाः पतिरपि धनदः पावको जातवेदाः ।
इत्थं सञ्ज्ञा डवित्थादिवदमृतभुजां या यदृच्छाप्रवृत्ता-
स्तासामेकोऽभिधेयस्तदनुगुणगुणैर्यः स सूर्योऽवताद्वः ॥ 99 ॥ वर् गणैः
देवः किं बान्धवः स्यात्प्रियसुहृदथवाऽऽचार्य आहोस्विदर्यो वर् आर्यः
रक्षा चक्षुर्नु दीपो गुरुरुत जनको जीवितं बीजमोजः ।
एवं निर्णीयते यः क इव न जगतां सर्वथा सर्वदाऽसौ वर् सर्वदाः
सर्वाकारोपकारी दिशतु दशशताभीषुरभ्यर्थितं वः ॥ 100 ॥
श्लोका लोकस्य भूत्यै शतमिति रचिताः श्रीमयूरेण भक्त्या
युक्तश्चैतान्पठेद्यः सकृदपि पुरुषः सर्वपापैर्विमुक्तः ।
आरोग्यं सत्कवित्वं मतिमतुलबलं कान्तिमायुःप्रकर्षं
विद्यामैश्वर्यमर्थं सुतमपि लभते सोऽत्र सूर्यप्रसादात् ॥ 101 ॥
इति श्रीमयूरकविप्रणीतं सूर्यशतकं समाप्तम् ।
|| sūryaśatakam ||
mahākaviśrīmayūrapraṇītam
|| śrī gaṇeśāya namaḥ ||
jambhārātībhakumbhodbhavamiva dadhataḥ sāndrasindūrareṇuṃ
raktāḥ siktā ivaughairudayagiritaṭīdhātudhārādravasya | var saktaiḥ
āyāntyā tulyakālaṃ kamalavanarucevāruṇā vo vibhūtyai
bhūyāsurbhāsayanto bhuvanamabhinavā bhānavo bhānavīyāḥ || 1 ||
bhaktiprahvāya dātuṃ mukulapuṭakuṭīkoṭarakroḍalīnāṃ
lakṣmīmākraṣṭukāmā iva kamalavanoddhāṭanaṃ kurvate ye |
kālākārāndhakārānanapatitajagatsādhvasadhvaṃsakalyāḥ
kalyāṇaṃ vaḥ kriyāsuḥ kisalayarucayaste karā bhāskarasya || 2 ||
garbheṣvambhoruhāṇāṃ śikhariṣu ca śitāgreṣu tulyaṃ patantaḥ
prārambhe vāsarasya vyuparatisamaye caikarūpāstathaiva |
niṣparyāyaṃ pravṛttāstribhuvanabhavanaprāṅgaṇe pāntu yuṣmā-
nūṣmāṇaṃ santatādhvaśramajamiva bhṛśaṃ bibhrato bradhnapādāḥ || 3 ||
prabhraśyatyuttarīyatviṣi tamasi samuddīkṣya vītāvṛtīnprā-
gjantūṃstantūnyathā yānatanu vitanute tigmarocirmarīcīn |
te sāndrībhūya sadyaḥ kramaviśadadaśāśādaśālīviśālaṃ
śaśvatsampādayanto'mbaramamalamalaṃ maṅgalaṃ vo diśantu || 4 ||
nyakkurvannoṣadhīśe muṣitaruci śucevauṣadhīḥ proṣitābhā
bhāsvadgrāvodgatena prathamamiva kṛtābhyudgatiḥ pāvakena |
pakṣacchedavraṇāsṛksruta iva dṛṣado darśayanprātaradre-
rātāmrastīvrabhānoranabhimatanude stādgabhastyudgamo vaḥ || 5 ||
śīrṇaghrāṇāṅghripāṇīnvraṇibhirapaghanairghargharāvyaktaghoṣān
dīrghāghrātānaghaughai punarapi ghaṭayatyeka ullāghayan yaḥ |
gharmāṃśostasya vo'ntardviguṇaghanaghṛṇānighnanirvighnavṛtte-
rdattārghāḥ siddhasaṅghairvidadhatu ghṛṇayaḥ śīghramaṃhovidhātam || 6 ||
bibhrāṇā vāmanatvaṃ prathamamatha tathaivāṃśavaḥ prāṃśavo vaḥ
krāntākāśāntarālāstadanu daśadiśaḥ pūrayantastato'pi |
dhvāntādācchidya devadviṣa iva balito viśvamāśvaśnuvānāḥ var devadruha
kṛcchrāṇyucchrāyahelopahasitaharayo hāridaśvā harantu || 7 ||
udgāḍhenāruṇimnā vidadhati bahulaṃ ye'ruṇasyāruṇatvaṃ
mūrdhoddhūtau khalīnakṣatarudhiraruco ye rathāśvānaneṣu |
śailānāṃ śekharatvaṃ śritaśikhariśikhāstanvate ye diśantu var śikharaśikhāḥ
preṅkhantaḥ khe kharāṃśoḥ khacitadinamukhāste mayūkhāḥ sukhaṃ vaḥ || 8 ||
dattānandāḥ prajānāṃ samucitasamayākṛṣṭasṛṣṭaiḥ payobhiḥ var akliṣṭasṛṣṭaiḥ
pūrvāhṇe viprakīrṇā diśi diśi viramatyahni saṃhārabhājaḥ |
dīptāṃśordīrghaduḥkhaprabhavabhavabhayodanvaduttāranāvo
gāvo vaḥ pāvanānāṃ paramaparimitāṃ prītimutpādayantu || 9 ||
bandhadhvaṃsaikahetuṃ śirasi natirasābaddhasandhyāñjalīnāṃ
lokānāṃ ye prabodhaṃ vidadhati vipulāmbhojakhaṇḍāśayeva |
yuṣmākaṃ te svacittaprathitapṛthutaraprārthanākalpavṛkṣāḥ var prathima
kalpantāṃ nirvikalpaṃ dinakarakiraṇāḥ ketavaḥ kalmaṣasya || 10 ||
dhārā rāyo dhanāyāpadi sapadi karālambabhūtāḥ prapāte
tattvālokaikadīpāstridaśapatipuraprasthitau vīthya eva |
nirvāṇodyogiyogipragamanijatanudvāri vetrāyamāṇā-
strāyantāṃ tīvrabhānordivasamukhasukhā raśmayaḥ kalmaṣādvaḥ || 11 ||
var tīvrabhāsaḥ var kaśmalādvaḥ
prāci prāgācarantyo'naticiramacale cārucūḍāmaṇitvaṃ
muñcantyo rocanāmbhaḥ pracuramiva diśāmuccakaiścarcanāya |
cāṭūtkaiścakranāmnāṃ caturamavicalairlocanairarcyamānā- var suciraṃ
śceṣṭantāṃ cintitānāmucitamacaramāścaṇḍarocīruco vaḥ || 12 ||
ekaṃ jyotirdṛśau dve trijagati gaditānyabjajāsyaiścaturbhi-
rbhūtānāṃ pañcamaṃ yānyalamṛtuṣu tathā ṣaṭsu nānāvidhāni |
yuṣmākaṃ tāni saptatridaśamuninutānyaṣṭadigbhāñji bhāno-
ryānti prāhṇe navatvaṃ daśa dadhatu śivaṃ dīdhitīnāṃ śatāni || 13 || var dadatu
āvṛttibhrāntaviśvāḥ śramamiva dadhataḥ śoṣiṇaḥ svoṣmaṇeva
grīṣme dāvāgnitaptā iva rasamasakṛdye dharitryā dhayanti |
te prāvṛṣyāttapānātiśayaruja ivodvāntatoyā himartau
mārtaṇḍasyāpracaṇḍāściramaśubhabhide'bhīṣavo vo bhavantu || 14 ||
tanvānā digvadhūnāṃ samadhikamadhurālokaramyāmavasthā-
māruḍhaprauḍhileśotkalitakapilimālaṅkṛtiḥ kevalaiva |
ujjṛmbhāmbhojanetradyutini dinamukhe kiñcidudbhidyamānā
śmaśruśreṇīva bhāsāṃ diśatu daśaśatī śarma gharmatviṣo vaḥ || 15 ||
maulīndormaiṣa moṣīddyutimiti vṛṣabhāṅkena yaḥ śaṅkineva
pratyagrodghāṭitāmbhoruhakuharaguhāsusthiteneva dhātrā |
kṛṣṇena dhvāntakṛṣṇasvatanuparibhavatrasnuneva stuto'laṃ
trāṇāya stāttanīyānapi timiraripoḥ sa tviṣāmudgamo vaḥ || 16 ||
vistīrṇaṃ vyoma dīrghāḥ sapadi daśa diśo vyastavelāmbhaso'bdhīn
kurvadbhirdṛśyanānānaganagaranagābhogapṛthvīṃ ca pṛthvīm |
padminyucchvāsyate yairuṣasi jagadapi dhvaṃsayitvā tamisrā-
musrā visraṃsayantu drutamanabhimataṃ te sahasratviṣo vaḥ || 17 || var visrāvayantu
astavyastatvaśūnyo nijaruciraniśānaśvaraḥ kartumīśo
viśvaṃ veśmeva dīpaḥ pratihatatimiraṃ yaḥ pradeśasthito'pi |
dikkālāpekṣayāsau tribhuvanamaṭatastigmabhānornavākhyāṃ
yātaḥ śātakratavyāṃ diśi diśatu śivaṃ so'rciṣāmudgamo vaḥ || 18 ||
māgānmlāniṃ mṛṇālī mṛduriti dayayevāpraviṣṭo'hilokaṃ
lokālokasya pārśvaṃ pratapati na paraṃ yastadākhyārthameva |
ūrdhvaṃ brahmāṇḍakhaṇḍasphuṭanabhayaparityaktadairghyo dyusīmni
svechāvaśyāvakāśāvadhiravatu sa vastāpano rociroghaḥ || 19 ||
aśyāmaḥ kāla eko na bhavati bhuvanānto'pi vīte'ndhakāre var vītāndhakāraḥ
sadyaḥ prāleyapādo na vilayamacalaścandramā apyupaiti |
bandhaḥ siddhāñjalīnāṃ na hi kumudavanasyāpi yatrojjihāne
tatprātaḥ prekṣaṇīyaṃ diśatu dinapaterdhāma kāmādhikaṃ vaḥ || 20 ||
yatkāntiṃ paṅkajānāṃ na harati kurute pratyutādhikyaramyāṃ var pratyutātīva ramyāṃ
no dhatte tārakābhāṃ tirayati nitarāmāśu yannityameva | var nādhatte
kartuṃ nālaṃ nimeṣaṃ divasamapi paraṃ yattadekaṃ trilokyā-
ścakṣuḥ sāmānyacakṣurvisadṛśamaghabhidbhāsvatastānmaho vaḥ || 21 ||
kṣmāṃ kṣepīyaḥ kṣapāmbhaḥśiśiratarajalasparśatarṣādṛteva
drāgāśā netumāśādviradakarasaraḥpuṣkarāṇīva bodham |
prātaḥ prollaṅghya viṣṇoḥ padamapi ghṛṇayevātivegāddavīya-
syuddāma dyotamānā dahatu dinapaterdurnimittaṃ dyutirvaḥ || 22 ||
no kalpāpāyavāyoradayarayadalatkṣmādharasyāpi gamyā var śamyā
gāḍhodgīrṇojjvalaśrīrahani na rahitā no tamaḥkajjalena |
prāptotpattiḥ pataṅgānna punarupagatā moṣamuṣṇatviṣo vo
vartiḥ saivānyarūpā sukhayatu nikhiladvīpadīpasya dīptiḥ || 23 ||
niḥśeṣāśāvapūrapravaṇaguruguṇaślāghanīyasvarūpā
paryāptaṃ nodayādau dinagamasamayopaplave'pyunnataiva |
atyantaṃ yānabhijñā kṣaṇamapi tamasā sākamekatra vastuṃ
bradhnasyeddhā rucirvo ruciriva rucitasyāptaye vastunostu || 24 || var cirurasya, rucirasya
vibhrāṇaḥ śaktimāśu praśamitabalavattārakaurjityagurvīṃ
kurvāṇo līlayādhaḥ śikhinamapi lasaccandrakāntāvabhāsam |
ādadhyādandhakāre ratimatiśayinīmāvahanvīkṣaṇānāṃ var ādeyādīkṣaṇānāṃ
bālo lakṣmīmapārāmapara iva guho'harpaterātapo vaḥ || 25 ||
jyotsnāṃśākarṣapāṇḍudyuti timiramaṣīśeṣakalmāṣamīṣa-
jjṛmbhodbhūtena piṅgaṃ sarasijarajasā sandhyayā śoṇaśociḥ |
prātaḥprārambhakāle sakalamapi jagaccitramunmīlayantī
kāntistīkṣṇatviṣo'kṣṇāṃ mudamupanayatāttūlikevātulāṃ vaḥ || 26 ||
āyāntī kiṃ sumeroḥ saraṇiraruṇitā pādmarāgaiḥ parāgai-
rāhosvitsvasya māhārajanaviracitā vaijayantī rathasya |
māñjiṣṭhī praṣṭhavāhāvalividhutaśiraścāmarālī nu lokai- var cāmarālīva
rāśaṅkyālokitaivaṃ savituraghanude stātprabhātaprabhā vaḥ || 27 ||
dhvāntadhvaṃsaṃ vidhatte na tapati rucimannātirūpaṃ vyanakti
nyaktvaṃ nītvāpi naktaṃ na vitaratitarāṃ tāvadahnastviṣaṃ yaḥ | var nyaktāmahni
sa prātarmā viraṃsīdasakalapaṭimā pūrayanyuṣmadāśā-
māśākāśāvakāśāvataraṇataruṇaprakramo'rkaprakāśaḥ || 28 ||
tīvraṃ nirvāṇaheturyadapi ca vipulaṃ yatprakarṣeṇa cāṇu
pratyakṣaṃ yatparokṣaṃ yadiha yadaparaṃ naśvaraṃ śāśvataṃ ca |
yatsarvasya prasiddhaṃ jagati katipaye yogino yadvidanti
jyotistaddviprakāraṃ savituravatu vo bāhyamābhyantaraṃ ca || 29 ||
ratnānāṃ maṇḍanāya prabhavati niyatoddeśalabdhāvakāśaṃ
vahnerdārvādi dagdhuṃ nijajaḍimatayā kartumānandamindoḥ |
yacca trailokyabhūṣāvidhiraghadahanaṃ hlādi vṛṣṭyāśu tadvo var yattu
bāhulyotpādyakāryādhikataramavatādekamevārkatejaḥ || 30 ||
mīlaccakṣurvijihmaśruti jaḍarasanaṃ nighnitaghrāṇavṛtti
svavyāpārākṣamatvakparimuṣitamanaḥ śvāsamātrāvaśeṣam |
visrastāṅgaṃ patitvā svapadapaharatādaśriyaṃ vo'rkajanmā var apriyaṃ
kālavyālāvalīḍhaṃ jagadagada ivotthāpayanprākpratāpaḥ || 31 ||
niḥśeṣaṃ naiśamambhaḥ prasabhamapanudannaśruleśānukāri
stokastokāpanītāruṇaruciracirādastadoṣānuṣaṅgaḥ |
dātā dṛṣṭiṃ prasannāṃ tribhuvananayanasyāśu yuṣmadviruddhaṃ
vadhyādbradhnasya siddhāñjanavidhiraparaḥ prāktano'rciḥpracāraḥ || 32 ||
bhūtvā jambhasya bhettuḥ kakubhi paribhavārambhabhūḥ śubhrabhāno- var sthitvā
rbibhrāṇā babhrubhāvaṃ prasabhamabhinavāmbhojajṛmbhāpragalbhā |
bhūṣā bhūyiṣṭhaśobhā tribhuvanabhavanasyāsya vaibhākarī prāg-
vibhrāntā bhrājamānā vibhavatu vibhavodbhūtaye sā vibhā vaḥ || 33 || var nirbhānti, vibhrānti
saṃsaktaṃ siktamūlādabhinavabhuvanodyānakautūhalinyā
yāminyā kanyayevāmṛtakarakalaśāvarjitenāmṛtena |
arkālokaḥ kriyādvo mudamudayaśiraścakravālālavālā-
dudyanbālapravālapratimarucirahaḥpādapaprākprarohaḥ || 34 ||
bhinnaṃ bhāsāruṇasya kvacidabhinavayā vidrumāṇāṃ tviṣeva
tvaṅnnakṣatraratnadyutinikarakarālāntarālaṃ kvacicca |
nāntarniḥśeṣakṛṣṇaśriyamudadhimiva dhvāntarāśiṃ pibanstā-
daurvaḥ pūrvo'pyapūrvo'gniriva bhavadaghapluṣṭaye'rkāvabhāsaḥ || 35 ||
gandharvairgadyapadyavyatikaritavacohṛdyamātodyavādyai-
rādyairyo nāradādyairmunibhirabhinuto vedavedyairvibhidya |
var vītavedyairvividya, vedavidbhirvibhidya
āsādyāpadyate yaṃ punarapi ca jagadyauvanaṃ sadya udya-
nnuddyoto dyotitadyaurdyatu divasakṛto'sāvavadyāni vo'dya || 36 ||
āvānaiścandrakāntaiścyutatimiratayā tānavāttārakāṇā- var āvāntaiḥ
meṇāṅkālokalopādupahatamahasāmoṣadhīnāṃ layena |
ārādutprekṣyamāṇā kṣaṇamudayataṭāntarhitasyāhimāṃśo-
rābhā prābhātikī vo'vatu na tu nitarāṃ tāvadāvirbhavantī || 37 ||
sānau sā naudaye nāruṇitadalapunaryauvanānāṃ vanānā- var lasadyauvanānāṃ
mālīmālīḍhapūrvā parihṛtakuharopāntanimnā tanimnā |
bhā vo'bhāvopaśāntiṃ diśatu dinapaterbhāsamānā samānā-
rājī rājīvareṇoḥ samasamayamudetīva yasyā vayasyā || 38 ||
ujjṛmbhāmbhoruhāṇāṃ prabhavati payasāṃ yā śriye noṣṇatāyai
puṣṇātyālokamātraṃ na tu diśati dṛśāṃ dṛśyamānā vidhātam |
pūrvādrereva pūrvaṃ divamanu ca punaḥ pāvanī diṅmukhānā- var tataḥ
menāṃsyainī vibhāsau nudatu nutipadaikāspadaṃ prāktanī vaḥ || 39 ||
vācāṃ vācaspaterapyacalabhiducitācāryakāṇāṃ prapañcai-
rvairañcānāṃ tathoccāritacaturṛcāṃ cānanānāṃ caturṇām | var rucira
ucyetārcāsu vācyacyutiśucicaritaṃ yasya noccairvivicya var arcāsvavācya
prācyaṃ varcaścakāsacciramupacinutāttasya caṇḍārciṣo vaḥ || 40 || var śriyaṃ
mūrdhnyadrerdhāturāgastaruṣu kisalayo vidrumaughaḥ samudre
var – kisalayādvidrumaughātsamudre
diṅmātaṅgottamāṅgeṣvabhinavanihitaḥ sāndrasindūrareṇuḥ |
var vihitaḥ, nihitātsandrasindūrareṇoḥ
sīmni vyomnaśca hemnaḥ suraśikharibhuvo jāyate yaḥ prakāśaḥ
śoṇimnāsau kharāṃśoruṣasi diśatu vaḥ śarma śobhaikadeśaḥ || 41 ||
astādrīśottamāṅge śritaśaśini tamaḥkālakūṭe nipīte
yāti vyaktiṃ purastādaruṇakisalaye pratyuṣaḥpārijāte |
udyantyāraktapītāmbaraviśadatarodvīkṣitā tīkṣṇabhāno-
var ruciratarodvīkṣitā var tīvrabhāsaḥ
rlakṣmīrlakṣmīrivāstu sphuṭakamalapuṭāpāśrayā śreyase vaḥ || 42 || var puṭopāśraya
nodanvāñjanmabhūmirna tadudarabhuvo bāndhavāḥ kaustubhādyā
yasyāḥ padmaṃ na pāṇau na ca narakaripūraḥsthalī vāsaveśma |
tejorūpāparaiva triṣu bhuvanataleṣvādadhānā vyavasthāṃ var tribhuvanabhavane
sā śrīḥ śreyāṃsi diśyādaśiśiramahaso maṇḍalāgrodgatā vaḥ || 43 ||
|| iti dyutivarṇanam || var tejovarṇanam
|| atha aśvavarṇanam ||
rakṣantvakṣuṇṇahemopalapaṭalamalaṃ lāghavādutpatantaḥ
pātaṅgāḥ paṅgvavajñājitapavanajavā vājinaste jaganti |
yeṣāṃ vītānyacihnonnayamapi vahatāṃ mārgamākhyāti merā-
vudyannuddāmadīptirdyumaṇimaṇiśilāvedikājātavedāḥ || 44 ||
pluṣṭāḥ pṛṣṭheṃ'śupātairatinikaṭatayā dattadāhātirekai-
rekāhākrāntakṛtsnatridivapathapṛthuśvāsaśoṣāḥ śrameṇa |
tīvrodanyāstvarantāmahitavihataye saptayaḥ saptasapte-
rabhyāśākāśagaṅgājalasaralagalāvāṅnatāgrānanā vaḥ || 45 || var galavarjitāgrānanāḥ
matvānyānpārśvato'śvān sphaṭikataṭadṛṣaddṛṣṭadehā dravantī
vyaste'hanyastasandhyeyamiti mṛdupadā padmarāgopaleṣu |
sādṛśyādṛśyamūrtirmarakatakaṭake kliṣṭasūtā sumero-
rmūrdhanyāvṛttilabdhadhruvagatiravatu bradhnavāhāvalirvaḥ || 46 || var druta
helālolaṃ vahantī viṣadharadamanasyāgrajenāvakṛṣṭā
svarvāhinyāḥ sudūraṃ janitajavajayā syandanasya syadena |
nirvyājaṃ tāyamāne haritimani nije sphītaphenāhitaśrī- var sphītaphenāsmitaśrīḥ
raśreyāṃsyaśvapaṅktiḥ śamayatu yamunevāparā tāpanī vaḥ || 47 ||
mārgopānte sumerornuvati kṛtanatau nākadhāmnāṃ nikāye
vīkṣya vrīḍānatānāṃ pratikuharamukhaṃ kinnarīṇāṃ mukhāni |
sūte'sūyatyapīṣajjaḍagati vahatāṃ kandharārdhairvaladbhi- var kandharāgraiḥ
rvāhānāṃ vyasyatādvaḥ samamasamaharerheṣitaṃ kalmaṣāṇi || 48 ||
dhunvanto nīradālīrnijaruciharitāḥ pārśvayoḥ pakṣatulyā-
stālūttānaiḥ khalīnaiḥ khacitamukharucaścyotatā lohitena |
uḍḍīyeva vrajanto viyati gativaśādarkavāhāḥ kriyāsuḥ
kṣemaṃ hemādrihṛdyadrumaśikharaśiraḥśreṇiśākhāśukā vaḥ || 49 ||
|| ityaśvavarṇanam ||
|| atha aruṇavarṇanam ||
prātaḥ śailāgraraṅge rajanijavanikāpāyasaṃlakṣyalakṣmī-
rvikṣiptāpūrvapuṣpāñjalimuḍunikaraṃ sūtradhārāyamāṇaḥ |
yāmeṣvaṅkeṣvivāhnaḥ kṛtaruciṣu caturṣveva jātapratiṣṭhā- var yātaḥ pratiṣṭhāṃ
mavyātprastāvayanvo jagadaṭanamahānāṭikāṃ sūryasūtaḥ || 50 ||
ākrāntyā vāhyamānaṃ paśumiva hariṇā vāhako'gryo harīṇāṃ
bhrāmyantaṃ pakṣapātājjagati samaruciḥ sarvakarmaikasākṣī |
śatruṃ netraśrutīnāmavajayati vayojyeṣṭhabhāve same'pi
sthāmnāṃ dhāmnāṃ nidhiryaḥ sa bhavadaghanude nūtanaḥ stādanūruḥ || 51 ||
dattārghairdūranamrairviyati vinayato vīkṣitaḥ siddhasārthaiḥ var siddhasādhyaiḥ
sānāthyaṃ sārathirvaḥ sa daśaśataruceḥ sātirekaṃ karotu |
āpīya prātareva pratatahimapayaḥsyandinīrindubhāso
yaḥ kāṣṭhādīpano'gre jaḍita iva bhṛśaṃ sevate pṛṣṭhato'rkam || 52 ||
muñcanraśmīndinādau dinagamasamaye saṃharaṃśca svatantra-
stotraprakhyātavīryo'virataharipadākrāntibaddhābhiyogaḥ | var vitata
kālotkarṣāllaghutvaṃ prasabhamadhipatau yojayanyo dvijānāṃ
sevāprītena pūṣṇātmasama iva kṛtastrāyatāṃ so'ruṇo vaḥ || 53 || var svasama
śātaḥ śyāmālatāyāḥ paraśuriva tamo'raṇyavahnerivārciḥ var dāhe davābhaḥ
prācyevāgre grahītuṃ grahakumudavanaṃ prāgudasto'grahastaḥ |
var prācīvāgre, grahakumudaruciṃ
aikyaṃ bhindandyubhūmyoravadhiriva vidhāteva viśvaprabodhe
vāhānāṃ vo vinetā vyapanayatu vipannāma dhāmādhipasya || 54 ||
paurastyastoyadartoḥ pavana iva patatpāvakasyeva dhūmo var patan
viśvasyevādisargaḥ praṇava iva paraṃ pāvano vedarāśeḥ
sandhyānṛtyotsavecchoriva madanaripornandināndīninādaḥ
saurasyāgre sukhaṃ vo vitaratu vinatānandanaḥ syandanasya || 55 || var syandano vaḥ
paryāptaṃ taptacāmīkarakaṭakataṭe śliṣṭaśītetarāṃśā-
vāsīdatsyandanāśvānukṛtimarakate padmarāgāyamāṇaḥ | var aśvānukṛtamarakate
yaḥ sotkarṣāṃ vibhūṣāṃ kuruta iva kulakṣmābhṛdīśasya mero-
renāṃsyahnāya dūraṃ gamayatu sa guruḥ kādraveyadviṣo vaḥ || 56 ||
nītvāśvānsapta kakṣā iva niyamavaśaṃ vetrakalpapratoda- var kakṣyā
stūrṇaṃ dhvāntasya rāśāvitarajana ivotsārite dūrabhāji |
pūrvaṃ praṣṭho rathasya kṣitibhṛdadhipatīndarśayaṃstrāyatāṃ va-
strailokyāsthānadānodyatadivasapateḥ prākpratīhārapālaḥ || 57 ||
vajriñjātaṃ vikāsīkṣaṇakamalavanaṃ bhāsi nābhāsi vahne! var no bhāsi
tātaṃ natvāśvapārśvānnaya yama! mahiṣaṃ rākṣasā vīkṣitāḥ stha |
saptīnsiñca pracetaḥ! pavana! bhaja javaṃ vittapāveditastvaṃ
vande śarveti jalpanpratidiśamadhipānpātu pūṣṇo'graṇīrvaḥ || 58 ||
pāśānāśāntapālādaruṇa varuṇato mā grahīḥ pragrahārthaṃ
tṛṣṇāṃ kṛṣṇasya cakre jahihi nahi ratho yāti me naikacakraḥ |
yoktuṃ yugyaṃ kimuccaiḥśravasamabhilaṣasyaṣṭamaṃ vṛtraśatro- var tvāṣṭraśatroḥ
styaktānyāpekṣaviśvopakṛtiriva raviḥ śāsti yaṃ so'vatādvaḥ || 59 ||
no mūrcchācchinnavāñchaḥ śramavivaśavapurnaiva nāpyāsyaśoṣī
pānthaḥ pathyetarāṇi kṣapayatu bhavatāṃ bhāsvato'gresaraḥ saḥ |
yaḥ saṃśritya trilokīmaṭati paṭutaraistāpyamāno mayūkhai-
rārādārāmalekhāmiva haritamaṇiśyāmalāmaśvapaṅktim || 60 || var haritatṛṇa
sīdanto'ntarnimajjajjaḍakhuramusalāḥ saikate nākanadyāḥ
skandantaḥ kandarālīḥ kanakaśikhariṇo mekhalāsu skhalantaḥ |
dūraṃ dūrvāsthalotkā marakatadṛṣadi sthāsnavo yanna yātāḥ
pūṣṇo'śvāḥ pūrayaṃstaistadavatu javanairhuṅkṛtenāgrago vaḥ || 61 || var prerayan huṅkṛtairagraṇīḥ
|| ityaruṇavarṇanam || var sūtavarṇanam
|| atha rathavarṇanam ||
pīnoraḥpreritābhraiścaramakhurapuṭāgrasthitaiḥ prātaradrā-
vādīrghāṅgairudasto haribhirapagatāsaṅganiḥśabdacakraḥ |
uttānānūrumūrdhāvanatihaṭhabhavadvipratīpapraṇāmaḥ
prāhṇe śreyo vidhattāṃ savituravataranvyomavīthīṃ ratho vaḥ || 62 || var preyo
dhvāntaughadhvaṃsadīkṣāvidhipaṭu vahatā prāksahasraṃ karāṇā- var vidhiguru drāksahasraṃ
maryamṇā yo garimṇaḥ padamatulamupānīyatādhyāsanena |
sa śrāntānāṃ nitāntaṃ bharamiva marutāmakṣamāṇāṃ visoḍhuṃ
skandhātskandhaṃ vrajanvo vṛjinavijitaye bhāsvataḥ syandano'stu || 63 ||
yoktrībhūtānyugasya grasitumiva puro dandaśūkāndadhāno
dvedhāvyastāmbuvāhāvalivihitabṛhatpakṣavikṣepaśobhaḥ |
sāvitraḥ syandano'sau niratiśayarayaprīṇitānūrurenaḥ-
kṣepīyo vo garutmāniva haratu harīcchāvidheyapracāraḥ || 64 ||
ekāhenaiva dīrghāṃ tribhuvanapadavīṃ laṅghayan yo laghiṣṭhaḥ var kṛstnāṃ
pṛṣṭhe merorgarīyān dalitamaṇidṛṣattviṃṣi piṃṣañśirāṃsi |
sarvasyaivopariṣṭādatha ca punaradhastādivāstādrimūrndhi
bradhnasyāvyātsa evaṃ duradhigamaparispandanaḥ syandano vaḥ || 65 ||
dhūrdhvastāgryagrahāṇi dhvajapaṭapavanāndolitendūni dūraṃ var dūrāt
rāhau grāsābhilāṣādanusarati punardattacakravyathāni |
śrāntāśvaśvāsahelādhutavibudhadhunīnirjharāmbhāṃsi bhadraṃ
deyāsurvo davīyo divi divasapateḥ syandanaprasthitāni || 66 ||
akṣe rakṣāṃ nibadhya pratisaravalayairyojayantyo yugāgraṃ
dhūḥstambhe dagdhadhūpāḥ prahitasumanaso gocare kūbarasya |
carcāścakre carantyo malayajapayasā siddhavadhvastrisandhyaṃ var carcāṃ
vandante yaṃ dyumārge sa nudatu duritānyaṃśumatsyandano vaḥ || 67 ||
utkīrṇasvarṇareṇudrutakhuradalitā pārśvayoḥ śaśvadaśvai- var reṇurdruta
raśrāntabhrāntacakrakramanikhilamilanneminimnā bhareṇa |
merormūrdhanyaghaṃ vo vighaṭayatu raverekavīthī rathasya
svoṣmodaktāmburiktaprakaṭitapulinoddhūsarā svardhunīva || 68 || var svoṣmodastāmbu
nantuṃ nākālayānāmaniśamanuyatāṃ paddhatiḥ paṅktireva var upayatāṃ
kṣodo nakṣatrarāśeradayarayamilaccakrapiṣṭasya dhūliḥ |
heṣahlādo harīṇāṃ suraśikharidarīḥ pūrayanneminādo var nādo
yasyāvyāttīvrabhānoḥ sa divi bhuvi yathā vyaktacihno ratho vaḥ || 69 ||
niḥspandānāṃ vimānāvalivitatadivāṃ devavṛndārakāṇāṃ var valitadiśā
vṛndairānandasāndrodyamamapi vahatāṃ vindatāṃ vandituṃ no |
mandākinyāmamandaḥ pulinabhṛti mṛdurmandare mandirābhe var mandarābhe
mandārairmaṇḍitāraṃ dadhadari dinakṛtsyandanaḥ stānmude vaḥ || 70 ||
cakrī cakrārapaṅktiṃ harirapi ca harīn dhūrjaṭirdhūrdhvajāntā-
nakṣaṃ nakṣatranātho'ruṇamapi varuṇaḥ kūbarāgraṃ kuberaḥ |
raṃhaḥ saṅghaḥ surāṇāṃ jagadupakṛtaye nityayuktasya yasya
stauti prītiprasanno'nvahamahimaruceḥ so'vatātsyandano vaḥ || 71 || var ruca
netrāhīnena mūle vihitaparikaraḥ siddhasādhyairmarudbhiḥ
pādopānte stuto'laṃ baliharirabhasākarṣaṇābaddhavegaḥ |
bhrāmyanvyomāmburāśāvaśiśirakiraṇasyandanaḥ santataṃ vo
diśyāllakṣmīmapārāmatulitamahimevāparo mandarādriḥ || 72 || var atulyāṃ
|| iti rathavarṇanam ||
|| atha maṇḍalavarṇanam ||
yajjyāyo bījamahnāmapahatatimiraṃ cakṣuṣāmañjanaṃ ya- var jyāyo yadbījamahnāmapahṛta
ddvāraṃ yanmuktibhājāṃ yadakhilabhuvanajyotiṣāmekamokaḥ |
yadvṛṣṭyambhonidhānaṃ dharaṇirasasudhāpānapātraṃ mahadya-
ddiśyādīśasya bhāsāṃ tadadhīkalamalaṃ maṅgalaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 73 || var devasya
bhānoḥ tadadhikamamalaṃ maṇḍalaṃ maṅgalaṃ
velāvardhiṣṇu sindhoḥ paya iva khamivārdhodgatāgyragrahoḍu
stokodbhinnasvacihnaprasavamiva madhorāsyamasyanmanāṃsi | var mahāṃsi
prātaḥ pūṣṇo'śubhāni praśamayatu śiraḥśekharībhūtamadreḥ
paurastyasyodgabhastistimitatamatamaḥkhaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 74 ||
pratyuptastaptahemojjvalaruciracalaḥ padmarāgeṇa yena
jyāyaḥ kiñjalkapuñjo yadalikulaśiterambarendīvarasya |
kālavyālasya cihnaṃ mahitatamamahomūrndhi ratnaṃ mahadya-
ddīptāṃśoḥ prātaravyāttadavikalajaganmaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 75 ||
kastrātā tārakāṇāṃ patati tanuravaśyāyabinduryathendu-
rvidrāṇā dṛksmarārerurasi muraripoḥ kaustubho nodgabhastiḥ |
vahneḥ sāpahnaveva dyutirudayagate yatra tanmaṇḍalaṃ vo
mārtaṇḍīyaṃ punītāddivi bhuvi ca tamāṃsīva mṛṣṇanmahāṃsi || 76 ||
yatprācyāṃ prākcakāsti prabhavati ca yataḥ prācyasāvujjihānā-
diddhaṃ madhye yadahno bhavati tatarucā yena cotpādyate'haḥ |
yatparyāyeṇa lokānavati ca jagatāṃ jīvitaṃ yacca tadvo
viśvānugrāhi viśvaṃ sṛjadapi ca ravermaṇḍalaṃ muktaye'stu || 77 ||
śuṣyantyūḍhānukārā makaravasatayo māravīṇāṃ sthalīnāṃ
yenottaptāḥ sphuṭantastaḍiti tilatulāṃ yāntyagendrā yugānte | var caṭiti
taccaṇḍāṃśorakāṇḍatribhuvanadahanāśaṅkayā dhāma kṛcchāt var kṛtsnaṃ
saṃhṛtyālokamātraṃ pralaghu vidadhataḥ stānmude maṇḍalaṃ vaḥ || 78 || var āhṛtyālokamātraṃ pratanu
udyaddyūdyānavāpyāṃ bahulatamatamaḥpaṅkapūraṃ vidārya var bahala
prodbhinnaṃ patrapārśveṣvaviralamaruṇacchāyayā visphurantyā |
kalyāṇāni kriyādvaḥ kamalamiva mahanmaṇḍalaṃ caṇḍabhāno- var caṇḍaraśmeḥ
ranvītaṃ tṛptihetorasakṛdalikulākāriṇā rāhuṇā yat || 79 ||
cakṣurdakṣadviṣo yanna tu dahati puraḥ pūrayatyeva kāmaṃ var na dahati nitarāṃ punaḥ
nāstaṃ juṣṭaṃ marudbhiryadiha niyamināṃ yānapātraṃ bhavābdhau |
yadvītaśrānti śaśvadbhramadapi jagatāṃ bhrāntimabhrānti hanti
bradhnasyākhyādviruddhakriyamatha ca hitādhāyi tanmaṇḍalaṃ vaḥ || 80 ||
|| iti maṇḍalavarṇanam ||
|| atha sūryavarṇanam |
siddhaiḥ siddhāntamiśraṃ śritavidhi vibudhaiścāraṇaiścāṭugarbhaṃ
gītyā gandharvamukhyairmuhurahipatibhiryātudhānairyatātma |
sārdhaṃ sādhyairmunīndrairmuditamatamano mokṣibhiḥ pakṣapātā- var mokṣubhiḥ
tprātaḥ prārabhyamāṇastutiravatu ravirviśvavandyodayo vaḥ || 81 ||
bhāsāmāsannabhāvādadhikatarapaṭoścakravālasya tāpā-
cchedādacchinnagacchatturagakhurapuṭanyāsaniḥśaṅkaṭaṅkaiḥ | var nyasta
niḥsaṅgasyandanāṅgabhramaṇanikaṣaṇātpātu vastriprakāraṃ var triprakāraiḥ
taptāṃśustatparīkṣāpara iva paritaḥ paryaṭanhāṭakādrim || 82 ||
no śuṣkaṃ nākanadyā vikasitakanakāmbhojayā bhrājitaṃ tu var kanakāmbhoruhā
pluṣṭā naivopabhogyā bhavati bhṛśataraṃ nandanodyānalakṣmīḥ |
no śṛṅgāṇi drutāni drutamamaragireḥ kāladhautāni dhautā-
nīddhaṃ dhāma dyumārge mradayati dayayā yatra so'rko'vatādvaḥ || 83 ||
dhvāntasyaivāntaheturna bhavati malinaikātmanaḥ pāpmano'pi
prākpādopāntabhājāṃ janayati na paraṃ paṅkajānāṃ prabodham |
kartā niḥśreyasānāmapi na tu khalu yaḥ kevalaṃ vāsarāṇāṃ
so'vyādekodyamecchāvihitabahubṛhadviśvakāryo'ryamā vaḥ || 84 ||
loṭa~lloṣṭāviceṣṭaḥ śritaśayanatalo niḥsahībhūtadehaḥ
sandehī prāṇitavye sapadi daśa diśaḥ prekṣamāṇo'ndhakārāḥ |
niḥśvāsāyāsaniṣṭhaḥ paramaparavaśo jāyate jīvalokaḥ var cirataravaśo
śokenevānyalokānudayakṛti gate yatra so'rko'vatādvaḥ || 85 || var lokābhyudaya
krāma~llolo'pi lokā~stadupakṛtikṛtāvāśritaḥ sthairyakoṭiṃ
nṝṇāṃ dṛṣṭiṃ vijihmāṃ vidadhadapi karotyantaratyantabhadrām |
yastāpasyāpi heturbhavati niyamināmekanirvāṇadāyī
bhūyātsa prāgavasthādhikatarapariṇāmodayo'rkaḥ śriye vaḥ || 86 ||
vyāpannarturna kālo vyabhicarati phalaṃ nauṣadhīrvṛṣṭiriṣṭā
naiṣṭaistṛpyanti devā na hi vahati marunnirmalābhāni bhāni |
āśāḥ śāntā na bhindantyavadhimudadhayo bibhrati kṣmābhṛtaḥ kṣmāṃ
yasmiṃstrailokyamevaṃ na calati tapati stātsa sūryaḥ śriye vaḥ || 87 ||
kailāse kṛttivāsā viharati virahatrāsadehoḍhakāntaḥ
śrāntaḥ śete mahāhāvadhijaladhi vinā chadmanā padmanābhaḥ |
yogodyogaikatāno gamayati sakalaṃ vāsaraṃ svaṃ svayambhū-
rbhūritrailokyācintābhṛti bhuvanavibhau yatra bhāsvānsa vo'vyāt || 88 ||
etadyanmaṇḍalaṃ khe tapati dinakṛtastā ṛco'rcīṃṣi yāni
dyotante tāni sāmānyayamapi puruṣo maṇḍale'ṇuryajūṃṣi |
evaṃ yaṃ veda vedatritayamayamayaṃ vedavedī samagro
vargaḥ svargāpavargaprakṛtiravikṛtiḥ so'stu sūryaḥ śriye vaḥ || 89 ||
nākaukaḥpratyanīkakṣatipaṭumahasāṃ vāsavāgresarāṇāṃ
sarveṣāṃ sādhu pātāṃ jagadidamaditerātmajatve same'pi |
yenādityābhidhānaṃ niratiśayaguṇairātmani nyastamastu var guṇenātmani
stutyastrailokyavandyaistridaśamunigaṇaiḥ soṃ'śumān śreyase vaḥ || 90 ||
bhūmiṃ dhāmno'bhivṛṣṭyā jagati jalamayīṃ pāvanīṃ saṃsmṛtāva- var dhāmno'tha
pyāgneyīṃ dāhaśaktyā muhurapi yajamānāṃ yathāprārthitārthaiḥ | var yajamānātmikāṃ
līnāmākāśa evāmṛtakaraghaṭitāṃ dhvāntapakṣasya parva-
ṇvevaṃ sūryo'ṣṭabhedāṃ bhava iva bhavataḥ pātu bibhratsvamūrtim || 91 ||
prākkālonnidrapadmākaraparimalanāvirbhavatpādaśobho
bhaktyā tyaktorukhedodgati divi vinatāsūnunā nīyamānaḥ |
saptāśvāptāparāntānyadhikamadharayanyo jaganti stuto'laṃ
devairdevaḥ sa pāyādapara iva murārātirahnāṃ patirvaḥ || 92 ||
yaḥ sraṣṭā'pāṃ purastādacalavarasamabhyunnaterhetureko
lokānāṃ yastrayāṇāṃ sthita upari paraṃ durvilaṅghyena dhāmnā | var ca trayāṇāṃ
sadyaḥ siddhyai prasannadyutiśubhacaturāśāmukhaḥ stādvibhakto var śuci
dvedhā vedhā ivāviṣkṛtakamalaruciḥ so'rciṣāmākaro vaḥ || 93 ||
sādridyūrvīnadīśā diśati daśa diśo darśayanprāgdṛśo yaḥ var drāk dṛśo
sādṛśyaṃ dṛśyate no sadaśaśatadṛśi traidaśe yasya deśe |
dīptāṃśurvaḥ sa diśyādaśivayugadaśādarśitadvādaśātmā
śaṃ śāstyaśvāṃśca yasyāśayavidatiśayāddandaśūkāśanādyaḥ || 94 ||
tīrthāni vyarthakāni hṛdanadasarasīnirjharāmbhojinīnāṃ
nodanvanto nudanti pratibhayamaśubhaśvabhrapātānubandhi |
āpo nākāpagāyā api kaluṣamuṣo majjatāṃ naiva yatra var svargāpagāyāḥ
trātuṃ yāte'nyalokān sa diśatu divasasyaikaheturhitaṃ vaḥ || 95 || var lokaṃ
etatpātālapaṅkaplutamiva tamasaivaikamudgāḍhamāsī-
daprajñātāpratarkyaṃ niravagati tathālakṣaṇaṃ suptamantaḥ |
yādṛksṛṣṭeḥ purastānniśi niśi sakalaṃ jāyate tādṛgeva
trailokyaṃ yadviyogādavatu ravirasau sargatulyodayo vaḥ || 96 ||
dvīpe yo'stācalo'sminbhavati khalu sa evāparatrodayādri-
ryā yāminyujjvalendudyutiriha divaso'nyatra tīvrātapaḥ sā |
yadvaśyau deśakālāviti niyamayato no tu yaṃ deśakālā- var nu
vavyātsa svaprabhutvāhitabhuvanahito heturahnāmino vaḥ || 97 ||
vyagrairagryagrahendugrasanaguru bharairno samagrairudagraiḥ var gurutaraiḥ
pratyagrairīṣadugrairudayagirigato gogaṇairgaurayan gām |
udgāḍhārcirvilīnāmaranagaranagagrāvagarbhāmivāhnā-
magre śreyo vidhatte glapayatu gahanaṃ sa grahagrāmaṇīrvaḥ || 98 ||
yoniḥ sāmnāṃ vidhātā madhuripurajito dhūrjaṭiḥ śaṅkaro'sau
mṛtyuḥ kālo'lakāyāḥ patirapi dhanadaḥ pāvako jātavedāḥ |
itthaṃ sañjñā ḍavitthādivadamṛtabhujāṃ yā yadṛcchāpravṛttā-
stāsāmeko'bhidheyastadanuguṇaguṇairyaḥ sa sūryo'vatādvaḥ || 99 || var gaṇaiḥ
devaḥ kiṃ bāndhavaḥ syātpriyasuhṛdathavā''cārya āhosvidaryo var āryaḥ
rakṣā cakṣurnu dīpo gururuta janako jīvitaṃ bījamojaḥ |
evaṃ nirṇīyate yaḥ ka iva na jagatāṃ sarvathā sarvadā'sau var sarvadāḥ
sarvākāropakārī diśatu daśaśatābhīṣurabhyarthitaṃ vaḥ || 100 ||
ślokā lokasya bhūtyai śatamiti racitāḥ śrīmayūreṇa bhaktyā
yuktaścaitānpaṭhedyaḥ sakṛdapi puruṣaḥ sarvapāpairvimuktaḥ |
ārogyaṃ satkavitvaṃ matimatulabalaṃ kāntimāyuḥprakarṣaṃ
vidyāmaiśvaryamarthaṃ sutamapi labhate so'tra sūryaprasādāt || 101 ||
iti śrīmayūrakavipraṇītaṃ sūryaśatakaṃ samāptam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.