Surya

শ্রী সূর্য শতকম্

Shri Surya Shatakam

✍️ Mayura 📂 Shatakam 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
॥ সূর্যশতকম্ ॥
মহাকবিশ্রীমযূরপ্রণীতম্
॥ শ্রী গণেশায নমঃ ॥
জম্ভারাতীভকুম্ভোদ্ভবমিব দধতঃ সান্দ্রসিন্দূররেণুং
রক্তাঃ সিক্তা ইবৌঘৈরুদযগিরিতটীধাতুধারাদ্রবস্য । বর্ সক্তৈঃ
আযান্ত্যা তুল্যকালং কমলবনরুচেবারুণা বো বিভূত্যৈ
ভূযাসুর্ভাসযন্তো ভুবনমভিনবা ভানবো ভানবীযাঃ ॥ 1 ॥
ভক্তিপ্রহ্বায দাতুং মুকুলপুটকুটীকোটরক্রোডলীনাং
লক্ষ্মীমাক্রষ্টুকামা ইব কমলবনোদ্ধাটনং কুর্বতে যে ।
কালাকারান্ধকারাননপতিতজগত্সাধ্বসধ্বংসকল্যাঃ
কল্যাণং বঃ ক্রিযাসুঃ কিসলযরুচযস্তে করা ভাস্করস্য ॥ 2 ॥
গর্ভেষ্বম্ভোরুহাণাং শিখরিষু চ শিতাগ্রেষু তুল্যং পতন্তঃ
প্রারম্ভে বাসরস্য ব্যুপরতিসমযে চৈকরূপাস্তথৈব ।
নিষ্পর্যাযং প্রবৃত্তাস্ত্রিভুবনভবনপ্রাঙ্গণে পান্তু যুষ্মা-
নূষ্মাণং সন্ততাধ্বশ্রমজমিব ভৃশং বিভ্রতো ব্রধ্নপাদাঃ ॥ 3 ॥
প্রভ্রশ্যত্যুত্তরীযত্বিষি তমসি সমুদ্দীক্ষ্য বীতাবৃতীন্প্রা-
গ্জন্তূংস্তন্তূন্যথা যানতনু বিতনুতে তিগ্মরোচির্মরীচীন্ ।
তে সান্দ্রীভূয সদ্যঃ ক্রমবিশদদশাশাদশালীবিশালং
শশ্বত্সম্পাদযন্তোঽম্বরমমলমলং মঙ্গলং বো দিশন্তু ॥ 4 ॥
ন্যক্কুর্বন্নোষধীশে মুষিতরুচি শুচেবৌষধীঃ প্রোষিতাভা
ভাস্বদ্গ্রাবোদ্গতেন প্রথমমিব কৃতাভ্যুদ্গতিঃ পাবকেন ।
পক্ষচ্ছেদব্রণাসৃক্স্রুত ইব দৃষদো দর্শযন্প্রাতরদ্রে-
রাতাম্রস্তীব্রভানোরনভিমতনুদে স্তাদ্গভস্ত্যুদ্গমো বঃ ॥ 5 ॥
শীর্ণঘ্রাণাঙ্ঘ্রিপাণীন্ব্রণিভিরপঘনৈর্ঘর্ঘরাব্যক্তঘোষান্
দীর্ঘাঘ্রাতানঘৌঘৈ পুনরপি ঘটযত্যেক উল্লাঘযন্ যঃ ।
ঘর্মাংশোস্তস্য বোঽন্তর্দ্বিগুণঘনঘৃণানিঘ্ননির্বিঘ্নবৃত্তে-
র্দত্তার্ঘাঃ সিদ্ধসঙ্ঘৈর্বিদধতু ঘৃণযঃ শীঘ্রমংহোবিধাতম্ ॥ 6 ॥
বিভ্রাণা বামনত্বং প্রথমমথ তথৈবাংশবঃ প্রাংশবো বঃ
ক্রান্তাকাশান্তরালাস্তদনু দশদিশঃ পূরযন্তস্ততোঽপি ।
ধ্বান্তাদাচ্ছিদ্য দেবদ্বিষ ইব বলিতো বিশ্বমাশ্বশ্নুবানাঃ বর্ দেবদ্রুহ
কৃচ্ছ্রাণ্যুচ্ছ্রাযহেলোপহসিতহরযো হারিদশ্বা হরন্তু ॥ 7 ॥
উদ্গাঢেনারুণিম্না বিদধতি বহুলং যেঽরুণস্যারুণত্বং
মূর্ধোদ্ধূতৌ খলীনক্ষতরুধিররুচো যে রথাশ্বাননেষু ।
শৈলানাং শেখরত্বং শ্রিতশিখরিশিখাস্তন্বতে যে দিশন্তু বর্ শিখরশিখাঃ
প্রেঙ্খন্তঃ খে খরাংশোঃ খচিতদিনমুখাস্তে মযূখাঃ সুখং বঃ ॥ 8 ॥
দত্তানন্দাঃ প্রজানাং সমুচিতসমযাকৃষ্টসৃষ্টৈঃ পযোভিঃ বর্ অক্লিষ্টসৃষ্টৈঃ
পূর্বাহ্ণে বিপ্রকীর্ণা দিশি দিশি বিরমত্যহ্নি সংহারভাজঃ ।
দীপ্তাংশোর্দীর্ঘদুঃখপ্রভবভবভযোদন্বদুত্তারনাবো
গাবো বঃ পাবনানাং পরমপরিমিতাং প্রীতিমুত্পাদযন্তু ॥ 9 ॥
বন্ধধ্বংসৈকহেতুং শিরসি নতিরসাবদ্ধসন্ধ্যাঞ্জলীনাং
লোকানাং যে প্রবোধং বিদধতি বিপুলাম্ভোজখণ্ডাশযেব ।
যুষ্মাকং তে স্বচিত্তপ্রথিতপৃথুতরপ্রার্থনাকল্পবৃক্ষাঃ বর্ প্রথিম
কল্পন্তাং নির্বিকল্পং দিনকরকিরণাঃ কেতবঃ কল্মষস্য ॥ 10 ॥
ধারা রাযো ধনাযাপদি সপদি করালম্বভূতাঃ প্রপাতে
তত্ত্বালোকৈকদীপাস্ত্রিদশপতিপুরপ্রস্থিতৌ বীথ্য এব ।
নির্বাণোদ্যোগিযোগিপ্রগমনিজতনুদ্বারি বেত্রাযমাণা-
স্ত্রাযন্তাং তীব্রভানোর্দিবসমুখসুখা রশ্মযঃ কল্মষাদ্বঃ ॥ 11 ॥
বর্ তীব্রভাসঃ বর্ কশ্মলাদ্বঃ
প্রাচি প্রাগাচরন্ত্যোঽনতিচিরমচলে চারুচূডামণিত্বং
মুঞ্চন্ত্যো রোচনাম্ভঃ প্রচুরমিব দিশামুচ্চকৈশ্চর্চনায ।
চাটূত্কৈশ্চক্রনাম্নাং চতুরমবিচলৈর্লোচনৈরর্চ্যমানা- বর্ সুচিরং
শ্চেষ্টন্তাং চিন্তিতানামুচিতমচরমাশ্চণ্ডরোচীরুচো বঃ ॥ 12 ॥
একং জ্যোতির্দৃশৌ দ্বে ত্রিজগতি গদিতান্যব্জজাস্যৈশ্চতুর্ভি-
র্ভূতানাং পঞ্চমং যান্যলমৃতুষু তথা ষট্সু নানাবিধানি ।
যুষ্মাকং তানি সপ্তত্রিদশমুনিনুতান্যষ্টদিগ্ভাঞ্জি ভানো-
র্যান্তি প্রাহ্ণে নবত্বং দশ দধতু শিবং দীধিতীনাং শতানি ॥ 13 ॥ বর্ দদতু
আবৃত্তিভ্রান্তবিশ্বাঃ শ্রমমিব দধতঃ শোষিণঃ স্বোষ্মণেব
গ্রীষ্মে দাবাগ্নিতপ্তা ইব রসমসকৃদ্যে ধরিত্র্যা ধযন্তি ।
তে প্রাবৃষ্যাত্তপানাতিশযরুজ ইবোদ্বান্ততোযা হিমর্তৌ
মার্তণ্ডস্যাপ্রচণ্ডাশ্চিরমশুভভিদেঽভীষবো বো ভবন্তু ॥ 14 ॥
তন্বানা দিগ্বধূনাং সমধিকমধুরালোকরম্যামবস্থা-
মারুঢপ্রৌঢিলেশোত্কলিতকপিলিমালঙ্কৃতিঃ কেবলৈব ।
উজ্জৃম্ভাম্ভোজনেত্রদ্যুতিনি দিনমুখে কিঞ্চিদুদ্ভিদ্যমানা
শ্মশ্রুশ্রেণীব ভাসাং দিশতু দশশতী শর্ম ঘর্মত্বিষো বঃ ॥ 15 ॥
মৌলীন্দোর্মৈষ মোষীদ্দ্যুতিমিতি বৃষভাঙ্কেন যঃ শঙ্কিনেব
প্রত্যগ্রোদ্ঘাটিতাম্ভোরুহকুহরগুহাসুস্থিতেনেব ধাত্রা ।
কৃষ্ণেন ধ্বান্তকৃষ্ণস্বতনুপরিভবত্রস্নুনেব স্তুতোঽলং
ত্রাণায স্তাত্তনীযানপি তিমিররিপোঃ স ত্বিষামুদ্গমো বঃ ॥ 16 ॥
বিস্তীর্ণং ব্যোম দীর্ঘাঃ সপদি দশ দিশো ব্যস্তবেলাম্ভসোঽব্ধীন্
কুর্বদ্ভির্দৃশ্যনানানগনগরনগাভোগপৃথ্বীং চ পৃথ্বীম্ ।
পদ্মিন্যুচ্ছ্বাস্যতে যৈরুষসি জগদপি ধ্বংসযিত্বা তমিস্রা-
মুস্রা বিস্রংসযন্তু দ্রুতমনভিমতং তে সহস্রত্বিষো বঃ ॥ 17 ॥ বর্ বিস্রাবযন্তু
অস্তব্যস্তত্বশূন্যো নিজরুচিরনিশানশ্বরঃ কর্তুমীশো
বিশ্বং বেশ্মেব দীপঃ প্রতিহততিমিরং যঃ প্রদেশস্থিতোঽপি ।
দিক্কালাপেক্ষযাসৌ ত্রিভুবনমটতস্তিগ্মভানোর্নবাখ্যাং
যাতঃ শাতক্রতব্যাং দিশি দিশতু শিবং সোঽর্চিষামুদ্গমো বঃ ॥ 18 ॥
মাগান্ম্লানিং মৃণালী মৃদুরিতি দযযেবাপ্রবিষ্টোঽহিলোকং
লোকালোকস্য পার্শ্বং প্রতপতি ন পরং যস্তদাখ্যার্থমেব ।
ঊর্ধ্বং ব্রহ্মাণ্ডখণ্ডস্ফুটনভযপরিত্যক্তদৈর্ঘ্যো দ্যুসীম্নি
স্বেছাবশ্যাবকাশাবধিরবতু স বস্তাপনো রোচিরোঘঃ ॥ 19 ॥
অশ্যামঃ কাল একো ন ভবতি ভুবনান্তোঽপি বীতেঽন্ধকারে বর্ বীতান্ধকারঃ
সদ্যঃ প্রালেযপাদো ন বিলযমচলশ্চন্দ্রমা অপ্যুপৈতি ।
বন্ধঃ সিদ্ধাঞ্জলীনাং ন হি কুমুদবনস্যাপি যত্রোজ্জিহানে
তত্প্রাতঃ প্রেক্ষণীযং দিশতু দিনপতের্ধাম কামাধিকং বঃ ॥ 20 ॥
যত্কান্তিং পঙ্কজানাং ন হরতি কুরুতে প্রত্যুতাধিক্যরম্যাং বর্ প্রত্যুতাতীব রম্যাং
নো ধত্তে তারকাভাং তিরযতি নিতরামাশু যন্নিত্যমেব । বর্ নাধত্তে
কর্তুং নালং নিমেষং দিবসমপি পরং যত্তদেকং ত্রিলোক্যা-
শ্চক্ষুঃ সামান্যচক্ষুর্বিসদৃশমঘভিদ্ভাস্বতস্তান্মহো বঃ ॥ 21 ॥
ক্ষ্মাং ক্ষেপীযঃ ক্ষপাম্ভঃশিশিরতরজলস্পর্শতর্ষাদৃতেব
দ্রাগাশা নেতুমাশাদ্বিরদকরসরঃপুষ্করাণীব বোধম্ ।
প্রাতঃ প্রোল্লঙ্ঘ্য বিষ্ণোঃ পদমপি ঘৃণযেবাতিবেগাদ্দবীয-
স্যুদ্দাম দ্যোতমানা দহতু দিনপতের্দুর্নিমিত্তং দ্যুতির্বঃ ॥ 22 ॥
নো কল্পাপাযবাযোরদযরযদলত্ক্ষ্মাধরস্যাপি গম্যা বর্ শম্যা
গাঢোদ্গীর্ণোজ্জ্বলশ্রীরহনি ন রহিতা নো তমঃকজ্জলেন ।
প্রাপ্তোত্পত্তিঃ পতঙ্গান্ন পুনরুপগতা মোষমুষ্ণত্বিষো বো
বর্তিঃ সৈবান্যরূপা সুখযতু নিখিলদ্বীপদীপস্য দীপ্তিঃ ॥ 23 ॥
নিঃশেষাশাবপূরপ্রবণগুরুগুণশ্লাঘনীযস্বরূপা
পর্যাপ্তং নোদযাদৌ দিনগমসমযোপপ্লবেঽপ্যুন্নতৈব ।
অত্যন্তং যানভিজ্ঞা ক্ষণমপি তমসা সাকমেকত্র বস্তুং
ব্রধ্নস্যেদ্ধা রুচির্বো রুচিরিব রুচিতস্যাপ্তযে বস্তুনোস্তু ॥ 24 ॥ বর্ চিরুরস্য, রুচিরস্য
বিভ্রাণঃ শক্তিমাশু প্রশমিতবলবত্তারকৌর্জিত্যগুর্বীং
কুর্বাণো লীলযাধঃ শিখিনমপি লসচ্চন্দ্রকান্তাবভাসম্ ।
আদধ্যাদন্ধকারে রতিমতিশযিনীমাবহন্বীক্ষণানাং বর্ আদেযাদীক্ষণানাং
বালো লক্ষ্মীমপারামপর ইব গুহোঽহর্পতেরাতপো বঃ ॥ 25 ॥
জ্যোত্স্নাংশাকর্ষপাণ্ডুদ্যুতি তিমিরমষীশেষকল্মাষমীষ-
জ্জৃম্ভোদ্ভূতেন পিঙ্গং সরসিজরজসা সন্ধ্যযা শোণশোচিঃ ।
প্রাতঃপ্রারম্ভকালে সকলমপি জগচ্চিত্রমুন্মীলযন্তী
কান্তিস্তীক্ষ্ণত্বিষোঽক্ষ্ণাং মুদমুপনযতাত্তূলিকেবাতুলাং বঃ ॥ 26 ॥
আযান্তী কিং সুমেরোঃ সরণিররুণিতা পাদ্মরাগৈঃ পরাগৈ-
রাহোস্বিত্স্বস্য মাহারজনবিরচিতা বৈজযন্তী রথস্য ।
মাঞ্জিষ্ঠী প্রষ্ঠবাহাবলিবিধুতশিরশ্চামরালী নু লোকৈ- বর্ চামরালীব
রাশঙ্ক্যালোকিতৈবং সবিতুরঘনুদে স্তাত্প্রভাতপ্রভা বঃ ॥ 27 ॥
ধ্বান্তধ্বংসং বিধত্তে ন তপতি রুচিমন্নাতিরূপং ব্যনক্তি
ন্যক্ত্বং নীত্বাপি নক্তং ন বিতরতিতরাং তাবদহ্নস্ত্বিষং যঃ । বর্ ন্যক্তামহ্নি
স প্রাতর্মা বিরংসীদসকলপটিমা পূরযন্যুষ্মদাশা-
মাশাকাশাবকাশাবতরণতরুণপ্রক্রমোঽর্কপ্রকাশঃ ॥ 28 ॥
তীব্রং নির্বাণহেতুর্যদপি চ বিপুলং যত্প্রকর্ষেণ চাণু
প্রত্যক্ষং যত্পরোক্ষং যদিহ যদপরং নশ্বরং শাশ্বতং চ ।
যত্সর্বস্য প্রসিদ্ধং জগতি কতিপযে যোগিনো যদ্বিদন্তি
জ্যোতিস্তদ্দ্বিপ্রকারং সবিতুরবতু বো বাহ্যমাভ্যন্তরং চ ॥ 29 ॥
রত্নানাং মণ্ডনায প্রভবতি নিযতোদ্দেশলব্ধাবকাশং
বহ্নের্দার্বাদি দগ্ধুং নিজজডিমতযা কর্তুমানন্দমিন্দোঃ ।
যচ্চ ত্রৈলোক্যভূষাবিধিরঘদহনং হ্লাদি বৃষ্ট্যাশু তদ্বো বর্ যত্তু
বাহুল্যোত্পাদ্যকার্যাধিকতরমবতাদেকমেবার্কতেজঃ ॥ 30 ॥
মীলচ্চক্ষুর্বিজিহ্মশ্রুতি জডরসনং নিঘ্নিতঘ্রাণবৃত্তি
স্বব্যাপারাক্ষমত্বক্পরিমুষিতমনঃ শ্বাসমাত্রাবশেষম্ ।
বিস্রস্তাঙ্গং পতিত্বা স্বপদপহরতাদশ্রিযং বোঽর্কজন্মা বর্ অপ্রিযং
কালব্যালাবলীঢং জগদগদ ইবোত্থাপযন্প্রাক্প্রতাপঃ ॥ 31 ॥
নিঃশেষং নৈশমম্ভঃ প্রসভমপনুদন্নশ্রুলেশানুকারি
স্তোকস্তোকাপনীতারুণরুচিরচিরাদস্তদোষানুষঙ্গঃ ।
দাতা দৃষ্টিং প্রসন্নাং ত্রিভুবননযনস্যাশু যুষ্মদ্বিরুদ্ধং
বধ্যাদ্ব্রধ্নস্য সিদ্ধাঞ্জনবিধিরপরঃ প্রাক্তনোঽর্চিঃপ্রচারঃ ॥ 32 ॥
ভূত্বা জম্ভস্য ভেত্তুঃ ককুভি পরিভবারম্ভভূঃ শুভ্রভানো- বর্ স্থিত্বা
র্বিভ্রাণা বভ্রুভাবং প্রসভমভিনবাম্ভোজজৃম্ভাপ্রগল্ভা ।
ভূষা ভূযিষ্ঠশোভা ত্রিভুবনভবনস্যাস্য বৈভাকরী প্রাগ্-
বিভ্রান্তা ভ্রাজমানা বিভবতু বিভবোদ্ভূতযে সা বিভা বঃ ॥ 33 ॥ বর্ নির্ভান্তি, বিভ্রান্তি
সংসক্তং সিক্তমূলাদভিনবভুবনোদ্যানকৌতূহলিন্যা
যামিন্যা কন্যযেবামৃতকরকলশাবর্জিতেনামৃতেন ।
অর্কালোকঃ ক্রিযাদ্বো মুদমুদযশিরশ্চক্রবালালবালা-
দুদ্যন্বালপ্রবালপ্রতিমরুচিরহঃপাদপপ্রাক্প্ররোহঃ ॥ 34 ॥
ভিন্নং ভাসারুণস্য ক্বচিদভিনবযা বিদ্রুমাণাং ত্বিষেব
ত্বঙ্ন্নক্ষত্ররত্নদ্যুতিনিকরকরালান্তরালং ক্বচিচ্চ ।
নান্তর্নিঃশেষকৃষ্ণশ্রিযমুদধিমিব ধ্বান্তরাশিং পিবন্স্তা-
দৌর্বঃ পূর্বোঽপ্যপূর্বোঽগ্নিরিব ভবদঘপ্লুষ্টযেঽর্কাবভাসঃ ॥ 35 ॥
গন্ধর্বৈর্গদ্যপদ্যব্যতিকরিতবচোহৃদ্যমাতোদ্যবাদ্যৈ-
রাদ্যৈর্যো নারদাদ্যৈর্মুনিভিরভিনুতো বেদবেদ্যৈর্বিভিদ্য ।
বর্ বীতবেদ্যৈর্বিবিদ্য, বেদবিদ্ভির্বিভিদ্য
আসাদ্যাপদ্যতে যং পুনরপি চ জগদ্যৌবনং সদ্য উদ্য-
ন্নুদ্দ্যোতো দ্যোতিতদ্যৌর্দ্যতু দিবসকৃতোঽসাববদ্যানি বোঽদ্য ॥ 36 ॥
আবানৈশ্চন্দ্রকান্তৈশ্চ্যুততিমিরতযা তানবাত্তারকাণা- বর্ আবান্তৈঃ
মেণাঙ্কালোকলোপাদুপহতমহসামোষধীনাং লযেন ।
আরাদুত্প্রেক্ষ্যমাণা ক্ষণমুদযতটান্তর্হিতস্যাহিমাংশো-
রাভা প্রাভাতিকী বোঽবতু ন তু নিতরাং তাবদাবির্ভবন্তী ॥ 37 ॥
সানৌ সা নৌদযে নারুণিতদলপুনর্যৌবনানাং বনানা- বর্ লসদ্যৌবনানাং
মালীমালীঢপূর্বা পরিহৃতকুহরোপান্তনিম্না তনিম্না ।
ভা বোঽভাবোপশান্তিং দিশতু দিনপতের্ভাসমানা সমানা-
রাজী রাজীবরেণোঃ সমসমযমুদেতীব যস্যা বযস্যা ॥ 38 ॥
উজ্জৃম্ভাম্ভোরুহাণাং প্রভবতি পযসাং যা শ্রিযে নোষ্ণতাযৈ
পুষ্ণাত্যালোকমাত্রং ন তু দিশতি দৃশাং দৃশ্যমানা বিধাতম্ ।
পূর্বাদ্রেরেব পূর্বং দিবমনু চ পুনঃ পাবনী দিঙ্মুখানা- বর্ ততঃ
মেনাংস্যৈনী বিভাসৌ নুদতু নুতিপদৈকাস্পদং প্রাক্তনী বঃ ॥ 39 ॥
বাচাং বাচস্পতেরপ্যচলভিদুচিতাচার্যকাণাং প্রপঞ্চৈ-
র্বৈরঞ্চানাং তথোচ্চারিতচতুরৃচাং চাননানাং চতুর্ণাম্ । বর্ রুচির
উচ্যেতার্চাসু বাচ্যচ্যুতিশুচিচরিতং যস্য নোচ্চৈর্বিবিচ্য বর্ অর্চাস্ববাচ্য
প্রাচ্যং বর্চশ্চকাসচ্চিরমুপচিনুতাত্তস্য চণ্ডার্চিষো বঃ ॥ 40 ॥ বর্ শ্রিযং
মূর্ধ্ন্যদ্রের্ধাতুরাগস্তরুষু কিসলযো বিদ্রুমৌঘঃ সমুদ্রে
বর্ – কিসলযাদ্বিদ্রুমৌঘাত্সমুদ্রে
দিঙ্মাতঙ্গোত্তমাঙ্গেষ্বভিনবনিহিতঃ সান্দ্রসিন্দূররেণুঃ ।
বর্ বিহিতঃ, নিহিতাত্সন্দ্রসিন্দূররেণোঃ
সীম্নি ব্যোম্নশ্চ হেম্নঃ সুরশিখরিভুবো জাযতে যঃ প্রকাশঃ
শোণিম্নাসৌ খরাংশোরুষসি দিশতু বঃ শর্ম শোভৈকদেশঃ ॥ 41 ॥
অস্তাদ্রীশোত্তমাঙ্গে শ্রিতশশিনি তমঃকালকূটে নিপীতে
যাতি ব্যক্তিং পুরস্তাদরুণকিসলযে প্রত্যুষঃপারিজাতে ।
উদ্যন্ত্যারক্তপীতাম্বরবিশদতরোদ্বীক্ষিতা তীক্ষ্ণভানো-
বর্ রুচিরতরোদ্বীক্ষিতা বর্ তীব্রভাসঃ
র্লক্ষ্মীর্লক্ষ্মীরিবাস্তু স্ফুটকমলপুটাপাশ্রযা শ্রেযসে বঃ ॥ 42 ॥ বর্ পুটোপাশ্রয
নোদন্বাঞ্জন্মভূমির্ন তদুদরভুবো বান্ধবাঃ কৌস্তুভাদ্যা
যস্যাঃ পদ্মং ন পাণৌ ন চ নরকরিপূরঃস্থলী বাসবেশ্ম ।
তেজোরূপাপরৈব ত্রিষু ভুবনতলেষ্বাদধানা ব্যবস্থাং বর্ ত্রিভুবনভবনে
সা শ্রীঃ শ্রেযাংসি দিশ্যাদশিশিরমহসো মণ্ডলাগ্রোদ্গতা বঃ ॥ 43 ॥
॥ ইতি দ্যুতিবর্ণনম্ ॥ বর্ তেজোবর্ণনম্
॥ অথ অশ্ববর্ণনম্ ॥
রক্ষন্ত্বক্ষুণ্ণহেমোপলপটলমলং লাঘবাদুত্পতন্তঃ
পাতঙ্গাঃ পঙ্গ্ববজ্ঞাজিতপবনজবা বাজিনস্তে জগন্তি ।
যেষাং বীতান্যচিহ্নোন্নযমপি বহতাং মার্গমাখ্যাতি মেরা-
বুদ্যন্নুদ্দামদীপ্তির্দ্যুমণিমণিশিলাবেদিকাজাতবেদাঃ ॥ 44 ॥
প্লুষ্টাঃ পৃষ্ঠেংঽশুপাতৈরতিনিকটতযা দত্তদাহাতিরেকৈ-
রেকাহাক্রান্তকৃত্স্নত্রিদিবপথপৃথুশ্বাসশোষাঃ শ্রমেণ ।
তীব্রোদন্যাস্ত্বরন্তামহিতবিহতযে সপ্তযঃ সপ্তসপ্তে-
রভ্যাশাকাশগঙ্গাজলসরলগলাবাঙ্নতাগ্রাননা বঃ ॥ 45 ॥ বর্ গলবর্জিতাগ্রাননাঃ
মত্বান্যান্পার্শ্বতোঽশ্বান্ স্ফটিকতটদৃষদ্দৃষ্টদেহা দ্রবন্তী
ব্যস্তেঽহন্যস্তসন্ধ্যেযমিতি মৃদুপদা পদ্মরাগোপলেষু ।
সাদৃশ্যাদৃশ্যমূর্তির্মরকতকটকে ক্লিষ্টসূতা সুমেরো-
র্মূর্ধন্যাবৃত্তিলব্ধধ্রুবগতিরবতু ব্রধ্নবাহাবলির্বঃ ॥ 46 ॥ বর্ দ্রুত
হেলালোলং বহন্তী বিষধরদমনস্যাগ্রজেনাবকৃষ্টা
স্বর্বাহিন্যাঃ সুদূরং জনিতজবজযা স্যন্দনস্য স্যদেন ।
নির্ব্যাজং তাযমানে হরিতিমনি নিজে স্ফীতফেনাহিতশ্রী- বর্ স্ফীতফেনাস্মিতশ্রীঃ
রশ্রেযাংস্যশ্বপঙ্ক্তিঃ শমযতু যমুনেবাপরা তাপনী বঃ ॥ 47 ॥
মার্গোপান্তে সুমেরোর্নুবতি কৃতনতৌ নাকধাম্নাং নিকাযে
বীক্ষ্য ব্রীডানতানাং প্রতিকুহরমুখং কিন্নরীণাং মুখানি ।
সূতেঽসূযত্যপীষজ্জডগতি বহতাং কন্ধরার্ধৈর্বলদ্ভি- বর্ কন্ধরাগ্রৈঃ
র্বাহানাং ব্যস্যতাদ্বঃ সমমসমহরের্হেষিতং কল্মষাণি ॥ 48 ॥
ধুন্বন্তো নীরদালীর্নিজরুচিহরিতাঃ পার্শ্বযোঃ পক্ষতুল্যা-
স্তালূত্তানৈঃ খলীনৈঃ খচিতমুখরুচশ্চ্যোততা লোহিতেন ।
উড্ডীযেব ব্রজন্তো বিযতি গতিবশাদর্কবাহাঃ ক্রিযাসুঃ
ক্ষেমং হেমাদ্রিহৃদ্যদ্রুমশিখরশিরঃশ্রেণিশাখাশুকা বঃ ॥ 49 ॥
॥ ইত্যশ্ববর্ণনম্ ॥
॥ অথ অরুণবর্ণনম্ ॥
প্রাতঃ শৈলাগ্ররঙ্গে রজনিজবনিকাপাযসংলক্ষ্যলক্ষ্মী-
র্বিক্ষিপ্তাপূর্বপুষ্পাঞ্জলিমুডুনিকরং সূত্রধারাযমাণঃ ।
যামেষ্বঙ্কেষ্বিবাহ্নঃ কৃতরুচিষু চতুর্ষ্বেব জাতপ্রতিষ্ঠা- বর্ যাতঃ প্রতিষ্ঠাং
মব্যাত্প্রস্তাবযন্বো জগদটনমহানাটিকাং সূর্যসূতঃ ॥ 50 ॥
আক্রান্ত্যা বাহ্যমানং পশুমিব হরিণা বাহকোঽগ্র্যো হরীণাং
ভ্রাম্যন্তং পক্ষপাতাজ্জগতি সমরুচিঃ সর্বকর্মৈকসাক্ষী ।
শত্রুং নেত্রশ্রুতীনামবজযতি বযোজ্যেষ্ঠভাবে সমেঽপি
স্থাম্নাং ধাম্নাং নিধির্যঃ স ভবদঘনুদে নূতনঃ স্তাদনূরুঃ ॥ 51 ॥
দত্তার্ঘৈর্দূরনম্রৈর্বিযতি বিনযতো বীক্ষিতঃ সিদ্ধসার্থৈঃ বর্ সিদ্ধসাধ্যৈঃ
সানাথ্যং সারথির্বঃ স দশশতরুচেঃ সাতিরেকং করোতু ।
আপীয প্রাতরেব প্রততহিমপযঃস্যন্দিনীরিন্দুভাসো
যঃ কাষ্ঠাদীপনোঽগ্রে জডিত ইব ভৃশং সেবতে পৃষ্ঠতোঽর্কম্ ॥ 52 ॥
মুঞ্চন্রশ্মীন্দিনাদৌ দিনগমসমযে সংহরংশ্চ স্বতন্ত্র-
স্তোত্রপ্রখ্যাতবীর্যোঽবিরতহরিপদাক্রান্তিবদ্ধাভিযোগঃ । বর্ বিতত
কালোত্কর্ষাল্লঘুত্বং প্রসভমধিপতৌ যোজযন্যো দ্বিজানাং
সেবাপ্রীতেন পূষ্ণাত্মসম ইব কৃতস্ত্রাযতাং সোঽরুণো বঃ ॥ 53 ॥ বর্ স্বসম
শাতঃ শ্যামালতাযাঃ পরশুরিব তমোঽরণ্যবহ্নেরিবার্চিঃ বর্ দাহে দবাভঃ
প্রাচ্যেবাগ্রে গ্রহীতুং গ্রহকুমুদবনং প্রাগুদস্তোঽগ্রহস্তঃ ।
বর্ প্রাচীবাগ্রে, গ্রহকুমুদরুচিং
ঐক্যং ভিন্দন্দ্যুভূম্যোরবধিরিব বিধাতেব বিশ্বপ্রবোধে
বাহানাং বো বিনেতা ব্যপনযতু বিপন্নাম ধামাধিপস্য ॥ 54 ॥
পৌরস্ত্যস্তোযদর্তোঃ পবন ইব পতত্পাবকস্যেব ধূমো বর্ পতন্
বিশ্বস্যেবাদিসর্গঃ প্রণব ইব পরং পাবনো বেদরাশেঃ
সন্ধ্যানৃত্যোত্সবেচ্ছোরিব মদনরিপোর্নন্দিনান্দীনিনাদঃ
সৌরস্যাগ্রে সুখং বো বিতরতু বিনতানন্দনঃ স্যন্দনস্য ॥ 55 ॥ বর্ স্যন্দনো বঃ
পর্যাপ্তং তপ্তচামীকরকটকতটে শ্লিষ্টশীতেতরাংশা-
বাসীদত্স্যন্দনাশ্বানুকৃতিমরকতে পদ্মরাগাযমাণঃ । বর্ অশ্বানুকৃতমরকতে
যঃ সোত্কর্ষাং বিভূষাং কুরুত ইব কুলক্ষ্মাভৃদীশস্য মেরো-
রেনাংস্যহ্নায দূরং গমযতু স গুরুঃ কাদ্রবেযদ্বিষো বঃ ॥ 56 ॥
নীত্বাশ্বান্সপ্ত কক্ষা ইব নিযমবশং বেত্রকল্পপ্রতোদ- বর্ কক্ষ্যা
স্তূর্ণং ধ্বান্তস্য রাশাবিতরজন ইবোত্সারিতে দূরভাজি ।
পূর্বং প্রষ্ঠো রথস্য ক্ষিতিভৃদধিপতীন্দর্শযংস্ত্রাযতাং ব-
স্ত্রৈলোক্যাস্থানদানোদ্যতদিবসপতেঃ প্রাক্প্রতীহারপালঃ ॥ 57 ॥
বজ্রিঞ্জাতং বিকাসীক্ষণকমলবনং ভাসি নাভাসি বহ্নে! বর্ নো ভাসি
তাতং নত্বাশ্বপার্শ্বান্নয যম! মহিষং রাক্ষসা বীক্ষিতাঃ স্থ ।
সপ্তীন্সিঞ্চ প্রচেতঃ! পবন! ভজ জবং বিত্তপাবেদিতস্ত্বং
বন্দে শর্বেতি জল্পন্প্রতিদিশমধিপান্পাতু পূষ্ণোঽগ্রণীর্বঃ ॥ 58 ॥
পাশানাশান্তপালাদরুণ বরুণতো মা গ্রহীঃ প্রগ্রহার্থং
তৃষ্ণাং কৃষ্ণস্য চক্রে জহিহি নহি রথো যাতি মে নৈকচক্রঃ ।
যোক্তুং যুগ্যং কিমুচ্চৈঃশ্রবসমভিলষস্যষ্টমং বৃত্রশত্রো- বর্ ত্বাষ্ট্রশত্রোঃ
স্ত্যক্তান্যাপেক্ষবিশ্বোপকৃতিরিব রবিঃ শাস্তি যং সোঽবতাদ্বঃ ॥ 59 ॥
নো মূর্চ্ছাচ্ছিন্নবাঞ্ছঃ শ্রমবিবশবপুর্নৈব নাপ্যাস্যশোষী
পান্থঃ পথ্যেতরাণি ক্ষপযতু ভবতাং ভাস্বতোঽগ্রেসরঃ সঃ ।
যঃ সংশ্রিত্য ত্রিলোকীমটতি পটুতরৈস্তাপ্যমানো মযূখৈ-
রারাদারামলেখামিব হরিতমণিশ্যামলামশ্বপঙ্ক্তিম্ ॥ 60 ॥ বর্ হরিততৃণ
সীদন্তোঽন্তর্নিমজ্জজ্জডখুরমুসলাঃ সৈকতে নাকনদ্যাঃ
স্কন্দন্তঃ কন্দরালীঃ কনকশিখরিণো মেখলাসু স্খলন্তঃ ।
দূরং দূর্বাস্থলোত্কা মরকতদৃষদি স্থাস্নবো যন্ন যাতাঃ
পূষ্ণোঽশ্বাঃ পূরযংস্তৈস্তদবতু জবনৈর্হুঙ্কৃতেনাগ্রগো বঃ ॥ 61 ॥ বর্ প্রেরযন্ হুঙ্কৃতৈরগ্রণীঃ
॥ ইত্যরুণবর্ণনম্ ॥ বর্ সূতবর্ণনম্
॥ অথ রথবর্ণনম্ ॥
পীনোরঃপ্রেরিতাভ্রৈশ্চরমখুরপুটাগ্রস্থিতৈঃ প্রাতরদ্রা-
বাদীর্ঘাঙ্গৈরুদস্তো হরিভিরপগতাসঙ্গনিঃশব্দচক্রঃ ।
উত্তানানূরুমূর্ধাবনতিহঠভবদ্বিপ্রতীপপ্রণামঃ
প্রাহ্ণে শ্রেযো বিধত্তাং সবিতুরবতরন্ব্যোমবীথীং রথো বঃ ॥ 62 ॥ বর্ প্রেযো
ধ্বান্তৌঘধ্বংসদীক্ষাবিধিপটু বহতা প্রাক্সহস্রং করাণা- বর্ বিধিগুরু দ্রাক্সহস্রং
মর্যম্ণা যো গরিম্ণঃ পদমতুলমুপানীযতাধ্যাসনেন ।
স শ্রান্তানাং নিতান্তং ভরমিব মরুতামক্ষমাণাং বিসোঢুং
স্কন্ধাত্স্কন্ধং ব্রজন্বো বৃজিনবিজিতযে ভাস্বতঃ স্যন্দনোঽস্তু ॥ 63 ॥
যোক্ত্রীভূতান্যুগস্য গ্রসিতুমিব পুরো দন্দশূকান্দধানো
দ্বেধাব্যস্তাম্বুবাহাবলিবিহিতবৃহত্পক্ষবিক্ষেপশোভঃ ।
সাবিত্রঃ স্যন্দনোঽসৌ নিরতিশযরযপ্রীণিতানূরুরেনঃ-
ক্ষেপীযো বো গরুত্মানিব হরতু হরীচ্ছাবিধেযপ্রচারঃ ॥ 64 ॥
একাহেনৈব দীর্ঘাং ত্রিভুবনপদবীং লঙ্ঘযন্ যো লঘিষ্ঠঃ বর্ কৃস্ত্নাং
পৃষ্ঠে মেরোর্গরীযান্ দলিতমণিদৃষত্ত্বিংষি পিংষঞ্শিরাংসি ।
সর্বস্যৈবোপরিষ্টাদথ চ পুনরধস্তাদিবাস্তাদ্রিমূর্ন্ধি
ব্রধ্নস্যাব্যাত্স এবং দুরধিগমপরিস্পন্দনঃ স্যন্দনো বঃ ॥ 65 ॥
ধূর্ধ্বস্তাগ্র্যগ্রহাণি ধ্বজপটপবনান্দোলিতেন্দূনি দূরং বর্ দূরাত্
রাহৌ গ্রাসাভিলাষাদনুসরতি পুনর্দত্তচক্রব্যথানি ।
শ্রান্তাশ্বশ্বাসহেলাধুতবিবুধধুনীনির্ঝরাম্ভাংসি ভদ্রং
দেযাসুর্বো দবীযো দিবি দিবসপতেঃ স্যন্দনপ্রস্থিতানি ॥ 66 ॥
অক্ষে রক্ষাং নিবধ্য প্রতিসরবলযৈর্যোজযন্ত্যো যুগাগ্রং
ধূঃস্তম্ভে দগ্ধধূপাঃ প্রহিতসুমনসো গোচরে কূবরস্য ।
চর্চাশ্চক্রে চরন্ত্যো মলযজপযসা সিদ্ধবধ্বস্ত্রিসন্ধ্যং বর্ চর্চাং
বন্দন্তে যং দ্যুমার্গে স নুদতু দুরিতান্যংশুমত্স্যন্দনো বঃ ॥ 67 ॥
উত্কীর্ণস্বর্ণরেণুদ্রুতখুরদলিতা পার্শ্বযোঃ শশ্বদশ্বৈ- বর্ রেণুর্দ্রুত
রশ্রান্তভ্রান্তচক্রক্রমনিখিলমিলন্নেমিনিম্না ভরেণ ।
মেরোর্মূর্ধন্যঘং বো বিঘটযতু রবেরেকবীথী রথস্য
স্বোষ্মোদক্তাম্বুরিক্তপ্রকটিতপুলিনোদ্ধূসরা স্বর্ধুনীব ॥ 68 ॥ বর্ স্বোষ্মোদস্তাম্বু
নন্তুং নাকালযানামনিশমনুযতাং পদ্ধতিঃ পঙ্ক্তিরেব বর্ উপযতাং
ক্ষোদো নক্ষত্ররাশেরদযরযমিলচ্চক্রপিষ্টস্য ধূলিঃ ।
হেষহ্লাদো হরীণাং সুরশিখরিদরীঃ পূরযন্নেমিনাদো বর্ নাদো
যস্যাব্যাত্তীব্রভানোঃ স দিবি ভুবি যথা ব্যক্তচিহ্নো রথো বঃ ॥ 69 ॥
নিঃস্পন্দানাং বিমানাবলিবিততদিবাং দেববৃন্দারকাণাং বর্ বলিতদিশা
বৃন্দৈরানন্দসান্দ্রোদ্যমমপি বহতাং বিন্দতাং বন্দিতুং নো ।
মন্দাকিন্যামমন্দঃ পুলিনভৃতি মৃদুর্মন্দরে মন্দিরাভে বর্ মন্দরাভে
মন্দারৈর্মণ্ডিতারং দধদরি দিনকৃত্স্যন্দনঃ স্তান্মুদে বঃ ॥ 70 ॥
চক্রী চক্রারপঙ্ক্তিং হরিরপি চ হরীন্ ধূর্জটির্ধূর্ধ্বজান্তা-
নক্ষং নক্ষত্রনাথোঽরুণমপি বরুণঃ কূবরাগ্রং কুবেরঃ ।
রংহঃ সঙ্ঘঃ সুরাণাং জগদুপকৃতযে নিত্যযুক্তস্য যস্য
স্তৌতি প্রীতিপ্রসন্নোঽন্বহমহিমরুচেঃ সোঽবতাত্স্যন্দনো বঃ ॥ 71 ॥ বর্ রুচ
নেত্রাহীনেন মূলে বিহিতপরিকরঃ সিদ্ধসাধ্যৈর্মরুদ্ভিঃ
পাদোপান্তে স্তুতোঽলং বলিহরিরভসাকর্ষণাবদ্ধবেগঃ ।
ভ্রাম্যন্ব্যোমাম্বুরাশাবশিশিরকিরণস্যন্দনঃ সন্ততং বো
দিশ্যাল্লক্ষ্মীমপারামতুলিতমহিমেবাপরো মন্দরাদ্রিঃ ॥ 72 ॥ বর্ অতুল্যাং
॥ ইতি রথবর্ণনম্ ॥
॥ অথ মণ্ডলবর্ণনম্ ॥
যজ্জ্যাযো বীজমহ্নামপহততিমিরং চক্ষুষামঞ্জনং য- বর্ জ্যাযো যদ্বীজমহ্নামপহৃত
দ্দ্বারং যন্মুক্তিভাজাং যদখিলভুবনজ্যোতিষামেকমোকঃ ।
যদ্বৃষ্ট্যম্ভোনিধানং ধরণিরসসুধাপানপাত্রং মহদ্য-
দ্দিশ্যাদীশস্য ভাসাং তদধীকলমলং মঙ্গলং মণ্ডলং বঃ ॥ 73 ॥ বর্ দেবস্য
ভানোঃ তদধিকমমলং মণ্ডলং মঙ্গলং
বেলাবর্ধিষ্ণু সিন্ধোঃ পয ইব খমিবার্ধোদ্গতাগ্য্রগ্রহোডু
স্তোকোদ্ভিন্নস্বচিহ্নপ্রসবমিব মধোরাস্যমস্যন্মনাংসি । বর্ মহাংসি
প্রাতঃ পূষ্ণোঽশুভানি প্রশমযতু শিরঃশেখরীভূতমদ্রেঃ
পৌরস্ত্যস্যোদ্গভস্তিস্তিমিততমতমঃখণ্ডনং মণ্ডলং বঃ ॥ 74 ॥
প্রত্যুপ্তস্তপ্তহেমোজ্জ্বলরুচিরচলঃ পদ্মরাগেণ যেন
জ্যাযঃ কিঞ্জল্কপুঞ্জো যদলিকুলশিতেরম্বরেন্দীবরস্য ।
কালব্যালস্য চিহ্নং মহিততমমহোমূর্ন্ধি রত্নং মহদ্য-
দ্দীপ্তাংশোঃ প্রাতরব্যাত্তদবিকলজগন্মণ্ডনং মণ্ডলং বঃ ॥ 75 ॥
কস্ত্রাতা তারকাণাং পততি তনুরবশ্যাযবিন্দুর্যথেন্দু-
র্বিদ্রাণা দৃক্স্মরারেরুরসি মুররিপোঃ কৌস্তুভো নোদ্গভস্তিঃ ।
বহ্নেঃ সাপহ্নবেব দ্যুতিরুদযগতে যত্র তন্মণ্ডলং বো
মার্তণ্ডীযং পুনীতাদ্দিবি ভুবি চ তমাংসীব মৃষ্ণন্মহাংসি ॥ 76 ॥
যত্প্রাচ্যাং প্রাক্চকাস্তি প্রভবতি চ যতঃ প্রাচ্যসাবুজ্জিহানা-
দিদ্ধং মধ্যে যদহ্নো ভবতি ততরুচা যেন চোত্পাদ্যতেঽহঃ ।
যত্পর্যাযেণ লোকানবতি চ জগতাং জীবিতং যচ্চ তদ্বো
বিশ্বানুগ্রাহি বিশ্বং সৃজদপি চ রবের্মণ্ডলং মুক্তযেঽস্তু ॥ 77 ॥
শুষ্যন্ত্যূঢানুকারা মকরবসতযো মারবীণাং স্থলীনাং
যেনোত্তপ্তাঃ স্ফুটন্তস্তডিতি তিলতুলাং যান্ত্যগেন্দ্রা যুগান্তে । বর্ চটিতি
তচ্চণ্ডাংশোরকাণ্ডত্রিভুবনদহনাশঙ্কযা ধাম কৃচ্ছাত্ বর্ কৃত্স্নং
সংহৃত্যালোকমাত্রং প্রলঘু বিদধতঃ স্তান্মুদে মণ্ডলং বঃ ॥ 78 ॥ বর্ আহৃত্যালোকমাত্রং প্রতনু
উদ্যদ্দ্যূদ্যানবাপ্যাং বহুলতমতমঃপঙ্কপূরং বিদার্য বর্ বহল
প্রোদ্ভিন্নং পত্রপার্শ্বেষ্ববিরলমরুণচ্ছাযযা বিস্ফুরন্ত্যা ।
কল্যাণানি ক্রিযাদ্বঃ কমলমিব মহন্মণ্ডলং চণ্ডভানো- বর্ চণ্ডরশ্মেঃ
রন্বীতং তৃপ্তিহেতোরসকৃদলিকুলাকারিণা রাহুণা যত্ ॥ 79 ॥
চক্ষুর্দক্ষদ্বিষো যন্ন তু দহতি পুরঃ পূরযত্যেব কামং বর্ ন দহতি নিতরাং পুনঃ
নাস্তং জুষ্টং মরুদ্ভির্যদিহ নিযমিনাং যানপাত্রং ভবাব্ধৌ ।
যদ্বীতশ্রান্তি শশ্বদ্ভ্রমদপি জগতাং ভ্রান্তিমভ্রান্তি হন্তি
ব্রধ্নস্যাখ্যাদ্বিরুদ্ধক্রিযমথ চ হিতাধাযি তন্মণ্ডলং বঃ ॥ 80 ॥
॥ ইতি মণ্ডলবর্ণনম্ ॥
॥ অথ সূর্যবর্ণনম্ ।
সিদ্ধৈঃ সিদ্ধান্তমিশ্রং শ্রিতবিধি বিবুধৈশ্চারণৈশ্চাটুগর্ভং
গীত্যা গন্ধর্বমুখ্যৈর্মুহুরহিপতিভির্যাতুধানৈর্যতাত্ম ।
সার্ধং সাধ্যৈর্মুনীন্দ্রৈর্মুদিতমতমনো মোক্ষিভিঃ পক্ষপাতা- বর্ মোক্ষুভিঃ
ত্প্রাতঃ প্রারভ্যমাণস্তুতিরবতু রবির্বিশ্ববন্দ্যোদযো বঃ ॥ 81 ॥
ভাসামাসন্নভাবাদধিকতরপটোশ্চক্রবালস্য তাপা-
চ্ছেদাদচ্ছিন্নগচ্ছত্তুরগখুরপুটন্যাসনিঃশঙ্কটঙ্কৈঃ । বর্ ন্যস্ত
নিঃসঙ্গস্যন্দনাঙ্গভ্রমণনিকষণাত্পাতু বস্ত্রিপ্রকারং বর্ ত্রিপ্রকারৈঃ
তপ্তাংশুস্তত্পরীক্ষাপর ইব পরিতঃ পর্যটন্হাটকাদ্রিম্ ॥ 82 ॥
নো শুষ্কং নাকনদ্যা বিকসিতকনকাম্ভোজযা ভ্রাজিতং তু বর্ কনকাম্ভোরুহা
প্লুষ্টা নৈবোপভোগ্যা ভবতি ভৃশতরং নন্দনোদ্যানলক্ষ্মীঃ ।
নো শৃঙ্গাণি দ্রুতানি দ্রুতমমরগিরেঃ কালধৌতানি ধৌতা-
নীদ্ধং ধাম দ্যুমার্গে ম্রদযতি দযযা যত্র সোঽর্কোঽবতাদ্বঃ ॥ 83 ॥
ধ্বান্তস্যৈবান্তহেতুর্ন ভবতি মলিনৈকাত্মনঃ পাপ্মনোঽপি
প্রাক্পাদোপান্তভাজাং জনযতি ন পরং পঙ্কজানাং প্রবোধম্ ।
কর্তা নিঃশ্রেযসানামপি ন তু খলু যঃ কেবলং বাসরাণাং
সোঽব্যাদেকোদ্যমেচ্ছাবিহিতবহুবৃহদ্বিশ্বকার্যোঽর্যমা বঃ ॥ 84 ॥
লোটঁল্লোষ্টাবিচেষ্টঃ শ্রিতশযনতলো নিঃসহীভূতদেহঃ
সন্দেহী প্রাণিতব্যে সপদি দশ দিশঃ প্রেক্ষমাণোঽন্ধকারাঃ ।
নিঃশ্বাসাযাসনিষ্ঠঃ পরমপরবশো জাযতে জীবলোকঃ বর্ চিরতরবশো
শোকেনেবান্যলোকানুদযকৃতি গতে যত্র সোঽর্কোঽবতাদ্বঃ ॥ 85 ॥ বর্ লোকাভ্যুদয
ক্রামঁল্লোলোঽপি লোকাঁস্তদুপকৃতিকৃতাবাশ্রিতঃ স্থৈর্যকোটিং
নৄণাং দৃষ্টিং বিজিহ্মাং বিদধদপি করোত্যন্তরত্যন্তভদ্রাম্ ।
যস্তাপস্যাপি হেতুর্ভবতি নিযমিনামেকনির্বাণদাযী
ভূযাত্স প্রাগবস্থাধিকতরপরিণামোদযোঽর্কঃ শ্রিযে বঃ ॥ 86 ॥
ব্যাপন্নর্তুর্ন কালো ব্যভিচরতি ফলং নৌষধীর্বৃষ্টিরিষ্টা
নৈষ্টৈস্তৃপ্যন্তি দেবা ন হি বহতি মরুন্নির্মলাভানি ভানি ।
আশাঃ শান্তা ন ভিন্দন্ত্যবধিমুদধযো বিভ্রতি ক্ষ্মাভৃতঃ ক্ষ্মাং
যস্মিংস্ত্রৈলোক্যমেবং ন চলতি তপতি স্তাত্স সূর্যঃ শ্রিযে বঃ ॥ 87 ॥
কৈলাসে কৃত্তিবাসা বিহরতি বিরহত্রাসদেহোঢকান্তঃ
শ্রান্তঃ শেতে মহাহাবধিজলধি বিনা ছদ্মনা পদ্মনাভঃ ।
যোগোদ্যোগৈকতানো গমযতি সকলং বাসরং স্বং স্বযম্ভূ-
র্ভূরিত্রৈলোক্যাচিন্তাভৃতি ভুবনবিভৌ যত্র ভাস্বান্স বোঽব্যাত্ ॥ 88 ॥
এতদ্যন্মণ্ডলং খে তপতি দিনকৃতস্তা ঋচোঽর্চীংষি যানি
দ্যোতন্তে তানি সামান্যযমপি পুরুষো মণ্ডলেঽণুর্যজূংষি ।
এবং যং বেদ বেদত্রিতযমযমযং বেদবেদী সমগ্রো
বর্গঃ স্বর্গাপবর্গপ্রকৃতিরবিকৃতিঃ সোঽস্তু সূর্যঃ শ্রিযে বঃ ॥ 89 ॥
নাকৌকঃপ্রত্যনীকক্ষতিপটুমহসাং বাসবাগ্রেসরাণাং
সর্বেষাং সাধু পাতাং জগদিদমদিতেরাত্মজত্বে সমেঽপি ।
যেনাদিত্যাভিধানং নিরতিশযগুণৈরাত্মনি ন্যস্তমস্তু বর্ গুণেনাত্মনি
স্তুত্যস্ত্রৈলোক্যবন্দ্যৈস্ত্রিদশমুনিগণৈঃ সোংঽশুমান্ শ্রেযসে বঃ ॥ 90 ॥
ভূমিং ধাম্নোঽভিবৃষ্ট্যা জগতি জলমযীং পাবনীং সংস্মৃতাব- বর্ ধাম্নোঽথ
প্যাগ্নেযীং দাহশক্ত্যা মুহুরপি যজমানাং যথাপ্রার্থিতার্থৈঃ । বর্ যজমানাত্মিকাং
লীনামাকাশ এবামৃতকরঘটিতাং ধ্বান্তপক্ষস্য পর্ব-
ণ্বেবং সূর্যোঽষ্টভেদাং ভব ইব ভবতঃ পাতু বিভ্রত্স্বমূর্তিম্ ॥ 91 ॥
প্রাক্কালোন্নিদ্রপদ্মাকরপরিমলনাবির্ভবত্পাদশোভো
ভক্ত্যা ত্যক্তোরুখেদোদ্গতি দিবি বিনতাসূনুনা নীযমানঃ ।
সপ্তাশ্বাপ্তাপরান্তান্যধিকমধরযন্যো জগন্তি স্তুতোঽলং
দেবৈর্দেবঃ স পাযাদপর ইব মুরারাতিরহ্নাং পতির্বঃ ॥ 92 ॥
যঃ স্রষ্টাঽপাং পুরস্তাদচলবরসমভ্যুন্নতের্হেতুরেকো
লোকানাং যস্ত্রযাণাং স্থিত উপরি পরং দুর্বিলঙ্ঘ্যেন ধাম্না । বর্ চ ত্রযাণাং
সদ্যঃ সিদ্ধ্যৈ প্রসন্নদ্যুতিশুভচতুরাশামুখঃ স্তাদ্বিভক্তো বর্ শুচি
দ্বেধা বেধা ইবাবিষ্কৃতকমলরুচিঃ সোঽর্চিষামাকরো বঃ ॥ 93 ॥
সাদ্রিদ্যূর্বীনদীশা দিশতি দশ দিশো দর্শযন্প্রাগ্দৃশো যঃ বর্ দ্রাক্ দৃশো
সাদৃশ্যং দৃশ্যতে নো সদশশতদৃশি ত্রৈদশে যস্য দেশে ।
দীপ্তাংশুর্বঃ স দিশ্যাদশিবযুগদশাদর্শিতদ্বাদশাত্মা
শং শাস্ত্যশ্বাংশ্চ যস্যাশযবিদতিশযাদ্দন্দশূকাশনাদ্যঃ ॥ 94 ॥
তীর্থানি ব্যর্থকানি হৃদনদসরসীনির্ঝরাম্ভোজিনীনাং
নোদন্বন্তো নুদন্তি প্রতিভযমশুভশ্বভ্রপাতানুবন্ধি ।
আপো নাকাপগাযা অপি কলুষমুষো মজ্জতাং নৈব যত্র বর্ স্বর্গাপগাযাঃ
ত্রাতুং যাতেঽন্যলোকান্ স দিশতু দিবসস্যৈকহেতুর্হিতং বঃ ॥ 95 ॥ বর্ লোকং
এতত্পাতালপঙ্কপ্লুতমিব তমসৈবৈকমুদ্গাঢমাসী-
দপ্রজ্ঞাতাপ্রতর্ক্যং নিরবগতি তথালক্ষণং সুপ্তমন্তঃ ।
যাদৃক্সৃষ্টেঃ পুরস্তান্নিশি নিশি সকলং জাযতে তাদৃগেব
ত্রৈলোক্যং যদ্বিযোগাদবতু রবিরসৌ সর্গতুল্যোদযো বঃ ॥ 96 ॥
দ্বীপে যোঽস্তাচলোঽস্মিন্ভবতি খলু স এবাপরত্রোদযাদ্রি-
র্যা যামিন্যুজ্জ্বলেন্দুদ্যুতিরিহ দিবসোঽন্যত্র তীব্রাতপঃ সা ।
যদ্বশ্যৌ দেশকালাবিতি নিযমযতো নো তু যং দেশকালা- বর্ নু
বব্যাত্স স্বপ্রভুত্বাহিতভুবনহিতো হেতুরহ্নামিনো বঃ ॥ 97 ॥
ব্যগ্রৈরগ্র্যগ্রহেন্দুগ্রসনগুরু ভরৈর্নো সমগ্রৈরুদগ্রৈঃ বর্ গুরুতরৈঃ
প্রত্যগ্রৈরীষদুগ্রৈরুদযগিরিগতো গোগণৈর্গৌরযন্ গাম্ ।
উদ্গাঢার্চির্বিলীনামরনগরনগগ্রাবগর্ভামিবাহ্না-
মগ্রে শ্রেযো বিধত্তে গ্লপযতু গহনং স গ্রহগ্রামণীর্বঃ ॥ 98 ॥
যোনিঃ সাম্নাং বিধাতা মধুরিপুরজিতো ধূর্জটিঃ শঙ্করোঽসৌ
মৃত্যুঃ কালোঽলকাযাঃ পতিরপি ধনদঃ পাবকো জাতবেদাঃ ।
ইত্থং সঞ্জ্ঞা ডবিত্থাদিবদমৃতভুজাং যা যদৃচ্ছাপ্রবৃত্তা-
স্তাসামেকোঽভিধেযস্তদনুগুণগুণৈর্যঃ স সূর্যোঽবতাদ্বঃ ॥ 99 ॥ বর্ গণৈঃ
দেবঃ কিং বান্ধবঃ স্যাত্প্রিযসুহৃদথবাঽঽচার্য আহোস্বিদর্যো বর্ আর্যঃ
রক্ষা চক্ষুর্নু দীপো গুরুরুত জনকো জীবিতং বীজমোজঃ ।
এবং নির্ণীযতে যঃ ক ইব ন জগতাং সর্বথা সর্বদাঽসৌ বর্ সর্বদাঃ
সর্বাকারোপকারী দিশতু দশশতাভীষুরভ্যর্থিতং বঃ ॥ 100 ॥
শ্লোকা লোকস্য ভূত্যৈ শতমিতি রচিতাঃ শ্রীমযূরেণ ভক্ত্যা
যুক্তশ্চৈতান্পঠেদ্যঃ সকৃদপি পুরুষঃ সর্বপাপৈর্বিমুক্তঃ ।
আরোগ্যং সত্কবিত্বং মতিমতুলবলং কান্তিমাযুঃপ্রকর্ষং
বিদ্যামৈশ্বর্যমর্থং সুতমপি লভতে সোঽত্র সূর্যপ্রসাদাত্ ॥ 101 ॥
ইতি শ্রীমযূরকবিপ্রণীতং সূর্যশতকং সমাপ্তম্ ।
Roman (IAST) Transliteration
|| sūryaśatakam ||
mahākaviśrīmayūrapraṇītam
|| śrī gaṇeśāya namaḥ ||
jambhārātībhakumbhodbhavamiva dadhataḥ sāndrasindūrareṇuṃ
raktāḥ siktā ivaughairudayagiritaṭīdhātudhārādravasya | var saktaiḥ
āyāntyā tulyakālaṃ kamalavanarucevāruṇā vo vibhūtyai
bhūyāsurbhāsayanto bhuvanamabhinavā bhānavo bhānavīyāḥ || 1 ||
bhaktiprahvāya dātuṃ mukulapuṭakuṭīkoṭarakroḍalīnāṃ
lakṣmīmākraṣṭukāmā iva kamalavanoddhāṭanaṃ kurvate ye |
kālākārāndhakārānanapatitajagatsādhvasadhvaṃsakalyāḥ
kalyāṇaṃ vaḥ kriyāsuḥ kisalayarucayaste karā bhāskarasya || 2 ||
garbheṣvambhoruhāṇāṃ śikhariṣu ca śitāgreṣu tulyaṃ patantaḥ
prārambhe vāsarasya vyuparatisamaye caikarūpāstathaiva |
niṣparyāyaṃ pravṛttāstribhuvanabhavanaprāṅgaṇe pāntu yuṣmā-
nūṣmāṇaṃ santatādhvaśramajamiva bhṛśaṃ bibhrato bradhnapādāḥ || 3 ||
prabhraśyatyuttarīyatviṣi tamasi samuddīkṣya vītāvṛtīnprā-
gjantūṃstantūnyathā yānatanu vitanute tigmarocirmarīcīn |
te sāndrībhūya sadyaḥ kramaviśadadaśāśādaśālīviśālaṃ
śaśvatsampādayanto'mbaramamalamalaṃ maṅgalaṃ vo diśantu || 4 ||
nyakkurvannoṣadhīśe muṣitaruci śucevauṣadhīḥ proṣitābhā
bhāsvadgrāvodgatena prathamamiva kṛtābhyudgatiḥ pāvakena |
pakṣacchedavraṇāsṛksruta iva dṛṣado darśayanprātaradre-
rātāmrastīvrabhānoranabhimatanude stādgabhastyudgamo vaḥ || 5 ||
śīrṇaghrāṇāṅghripāṇīnvraṇibhirapaghanairghargharāvyaktaghoṣān
dīrghāghrātānaghaughai punarapi ghaṭayatyeka ullāghayan yaḥ |
gharmāṃśostasya vo'ntardviguṇaghanaghṛṇānighnanirvighnavṛtte-
rdattārghāḥ siddhasaṅghairvidadhatu ghṛṇayaḥ śīghramaṃhovidhātam || 6 ||
bibhrāṇā vāmanatvaṃ prathamamatha tathaivāṃśavaḥ prāṃśavo vaḥ
krāntākāśāntarālāstadanu daśadiśaḥ pūrayantastato'pi |
dhvāntādācchidya devadviṣa iva balito viśvamāśvaśnuvānāḥ var devadruha
kṛcchrāṇyucchrāyahelopahasitaharayo hāridaśvā harantu || 7 ||
udgāḍhenāruṇimnā vidadhati bahulaṃ ye'ruṇasyāruṇatvaṃ
mūrdhoddhūtau khalīnakṣatarudhiraruco ye rathāśvānaneṣu |
śailānāṃ śekharatvaṃ śritaśikhariśikhāstanvate ye diśantu var śikharaśikhāḥ
preṅkhantaḥ khe kharāṃśoḥ khacitadinamukhāste mayūkhāḥ sukhaṃ vaḥ || 8 ||
dattānandāḥ prajānāṃ samucitasamayākṛṣṭasṛṣṭaiḥ payobhiḥ var akliṣṭasṛṣṭaiḥ
pūrvāhṇe viprakīrṇā diśi diśi viramatyahni saṃhārabhājaḥ |
dīptāṃśordīrghaduḥkhaprabhavabhavabhayodanvaduttāranāvo
gāvo vaḥ pāvanānāṃ paramaparimitāṃ prītimutpādayantu || 9 ||
bandhadhvaṃsaikahetuṃ śirasi natirasābaddhasandhyāñjalīnāṃ
lokānāṃ ye prabodhaṃ vidadhati vipulāmbhojakhaṇḍāśayeva |
yuṣmākaṃ te svacittaprathitapṛthutaraprārthanākalpavṛkṣāḥ var prathima
kalpantāṃ nirvikalpaṃ dinakarakiraṇāḥ ketavaḥ kalmaṣasya || 10 ||
dhārā rāyo dhanāyāpadi sapadi karālambabhūtāḥ prapāte
tattvālokaikadīpāstridaśapatipuraprasthitau vīthya eva |
nirvāṇodyogiyogipragamanijatanudvāri vetrāyamāṇā-
strāyantāṃ tīvrabhānordivasamukhasukhā raśmayaḥ kalmaṣādvaḥ || 11 ||
var tīvrabhāsaḥ var kaśmalādvaḥ
prāci prāgācarantyo'naticiramacale cārucūḍāmaṇitvaṃ
muñcantyo rocanāmbhaḥ pracuramiva diśāmuccakaiścarcanāya |
cāṭūtkaiścakranāmnāṃ caturamavicalairlocanairarcyamānā- var suciraṃ
śceṣṭantāṃ cintitānāmucitamacaramāścaṇḍarocīruco vaḥ || 12 ||
ekaṃ jyotirdṛśau dve trijagati gaditānyabjajāsyaiścaturbhi-
rbhūtānāṃ pañcamaṃ yānyalamṛtuṣu tathā ṣaṭsu nānāvidhāni |
yuṣmākaṃ tāni saptatridaśamuninutānyaṣṭadigbhāñji bhāno-
ryānti prāhṇe navatvaṃ daśa dadhatu śivaṃ dīdhitīnāṃ śatāni || 13 || var dadatu
āvṛttibhrāntaviśvāḥ śramamiva dadhataḥ śoṣiṇaḥ svoṣmaṇeva
grīṣme dāvāgnitaptā iva rasamasakṛdye dharitryā dhayanti |
te prāvṛṣyāttapānātiśayaruja ivodvāntatoyā himartau
mārtaṇḍasyāpracaṇḍāściramaśubhabhide'bhīṣavo vo bhavantu || 14 ||
tanvānā digvadhūnāṃ samadhikamadhurālokaramyāmavasthā-
māruḍhaprauḍhileśotkalitakapilimālaṅkṛtiḥ kevalaiva |
ujjṛmbhāmbhojanetradyutini dinamukhe kiñcidudbhidyamānā
śmaśruśreṇīva bhāsāṃ diśatu daśaśatī śarma gharmatviṣo vaḥ || 15 ||
maulīndormaiṣa moṣīddyutimiti vṛṣabhāṅkena yaḥ śaṅkineva
pratyagrodghāṭitāmbhoruhakuharaguhāsusthiteneva dhātrā |
kṛṣṇena dhvāntakṛṣṇasvatanuparibhavatrasnuneva stuto'laṃ
trāṇāya stāttanīyānapi timiraripoḥ sa tviṣāmudgamo vaḥ || 16 ||
vistīrṇaṃ vyoma dīrghāḥ sapadi daśa diśo vyastavelāmbhaso'bdhīn
kurvadbhirdṛśyanānānaganagaranagābhogapṛthvīṃ ca pṛthvīm |
padminyucchvāsyate yairuṣasi jagadapi dhvaṃsayitvā tamisrā-
musrā visraṃsayantu drutamanabhimataṃ te sahasratviṣo vaḥ || 17 || var visrāvayantu
astavyastatvaśūnyo nijaruciraniśānaśvaraḥ kartumīśo
viśvaṃ veśmeva dīpaḥ pratihatatimiraṃ yaḥ pradeśasthito'pi |
dikkālāpekṣayāsau tribhuvanamaṭatastigmabhānornavākhyāṃ
yātaḥ śātakratavyāṃ diśi diśatu śivaṃ so'rciṣāmudgamo vaḥ || 18 ||
māgānmlāniṃ mṛṇālī mṛduriti dayayevāpraviṣṭo'hilokaṃ
lokālokasya pārśvaṃ pratapati na paraṃ yastadākhyārthameva |
ūrdhvaṃ brahmāṇḍakhaṇḍasphuṭanabhayaparityaktadairghyo dyusīmni
svechāvaśyāvakāśāvadhiravatu sa vastāpano rociroghaḥ || 19 ||
aśyāmaḥ kāla eko na bhavati bhuvanānto'pi vīte'ndhakāre var vītāndhakāraḥ
sadyaḥ prāleyapādo na vilayamacalaścandramā apyupaiti |
bandhaḥ siddhāñjalīnāṃ na hi kumudavanasyāpi yatrojjihāne
tatprātaḥ prekṣaṇīyaṃ diśatu dinapaterdhāma kāmādhikaṃ vaḥ || 20 ||
yatkāntiṃ paṅkajānāṃ na harati kurute pratyutādhikyaramyāṃ var pratyutātīva ramyāṃ
no dhatte tārakābhāṃ tirayati nitarāmāśu yannityameva | var nādhatte
kartuṃ nālaṃ nimeṣaṃ divasamapi paraṃ yattadekaṃ trilokyā-
ścakṣuḥ sāmānyacakṣurvisadṛśamaghabhidbhāsvatastānmaho vaḥ || 21 ||
kṣmāṃ kṣepīyaḥ kṣapāmbhaḥśiśiratarajalasparśatarṣādṛteva
drāgāśā netumāśādviradakarasaraḥpuṣkarāṇīva bodham |
prātaḥ prollaṅghya viṣṇoḥ padamapi ghṛṇayevātivegāddavīya-
syuddāma dyotamānā dahatu dinapaterdurnimittaṃ dyutirvaḥ || 22 ||
no kalpāpāyavāyoradayarayadalatkṣmādharasyāpi gamyā var śamyā
gāḍhodgīrṇojjvalaśrīrahani na rahitā no tamaḥkajjalena |
prāptotpattiḥ pataṅgānna punarupagatā moṣamuṣṇatviṣo vo
vartiḥ saivānyarūpā sukhayatu nikhiladvīpadīpasya dīptiḥ || 23 ||
niḥśeṣāśāvapūrapravaṇaguruguṇaślāghanīyasvarūpā
paryāptaṃ nodayādau dinagamasamayopaplave'pyunnataiva |
atyantaṃ yānabhijñā kṣaṇamapi tamasā sākamekatra vastuṃ
bradhnasyeddhā rucirvo ruciriva rucitasyāptaye vastunostu || 24 || var cirurasya, rucirasya
vibhrāṇaḥ śaktimāśu praśamitabalavattārakaurjityagurvīṃ
kurvāṇo līlayādhaḥ śikhinamapi lasaccandrakāntāvabhāsam |
ādadhyādandhakāre ratimatiśayinīmāvahanvīkṣaṇānāṃ var ādeyādīkṣaṇānāṃ
bālo lakṣmīmapārāmapara iva guho'harpaterātapo vaḥ || 25 ||
jyotsnāṃśākarṣapāṇḍudyuti timiramaṣīśeṣakalmāṣamīṣa-
jjṛmbhodbhūtena piṅgaṃ sarasijarajasā sandhyayā śoṇaśociḥ |
prātaḥprārambhakāle sakalamapi jagaccitramunmīlayantī
kāntistīkṣṇatviṣo'kṣṇāṃ mudamupanayatāttūlikevātulāṃ vaḥ || 26 ||
āyāntī kiṃ sumeroḥ saraṇiraruṇitā pādmarāgaiḥ parāgai-
rāhosvitsvasya māhārajanaviracitā vaijayantī rathasya |
māñjiṣṭhī praṣṭhavāhāvalividhutaśiraścāmarālī nu lokai- var cāmarālīva
rāśaṅkyālokitaivaṃ savituraghanude stātprabhātaprabhā vaḥ || 27 ||
dhvāntadhvaṃsaṃ vidhatte na tapati rucimannātirūpaṃ vyanakti
nyaktvaṃ nītvāpi naktaṃ na vitaratitarāṃ tāvadahnastviṣaṃ yaḥ | var nyaktāmahni
sa prātarmā viraṃsīdasakalapaṭimā pūrayanyuṣmadāśā-
māśākāśāvakāśāvataraṇataruṇaprakramo'rkaprakāśaḥ || 28 ||
tīvraṃ nirvāṇaheturyadapi ca vipulaṃ yatprakarṣeṇa cāṇu
pratyakṣaṃ yatparokṣaṃ yadiha yadaparaṃ naśvaraṃ śāśvataṃ ca |
yatsarvasya prasiddhaṃ jagati katipaye yogino yadvidanti
jyotistaddviprakāraṃ savituravatu vo bāhyamābhyantaraṃ ca || 29 ||
ratnānāṃ maṇḍanāya prabhavati niyatoddeśalabdhāvakāśaṃ
vahnerdārvādi dagdhuṃ nijajaḍimatayā kartumānandamindoḥ |
yacca trailokyabhūṣāvidhiraghadahanaṃ hlādi vṛṣṭyāśu tadvo var yattu
bāhulyotpādyakāryādhikataramavatādekamevārkatejaḥ || 30 ||
mīlaccakṣurvijihmaśruti jaḍarasanaṃ nighnitaghrāṇavṛtti
svavyāpārākṣamatvakparimuṣitamanaḥ śvāsamātrāvaśeṣam |
visrastāṅgaṃ patitvā svapadapaharatādaśriyaṃ vo'rkajanmā var apriyaṃ
kālavyālāvalīḍhaṃ jagadagada ivotthāpayanprākpratāpaḥ || 31 ||
niḥśeṣaṃ naiśamambhaḥ prasabhamapanudannaśruleśānukāri
stokastokāpanītāruṇaruciracirādastadoṣānuṣaṅgaḥ |
dātā dṛṣṭiṃ prasannāṃ tribhuvananayanasyāśu yuṣmadviruddhaṃ
vadhyādbradhnasya siddhāñjanavidhiraparaḥ prāktano'rciḥpracāraḥ || 32 ||
bhūtvā jambhasya bhettuḥ kakubhi paribhavārambhabhūḥ śubhrabhāno- var sthitvā
rbibhrāṇā babhrubhāvaṃ prasabhamabhinavāmbhojajṛmbhāpragalbhā |
bhūṣā bhūyiṣṭhaśobhā tribhuvanabhavanasyāsya vaibhākarī prāg-
vibhrāntā bhrājamānā vibhavatu vibhavodbhūtaye sā vibhā vaḥ || 33 || var nirbhānti, vibhrānti
saṃsaktaṃ siktamūlādabhinavabhuvanodyānakautūhalinyā
yāminyā kanyayevāmṛtakarakalaśāvarjitenāmṛtena |
arkālokaḥ kriyādvo mudamudayaśiraścakravālālavālā-
dudyanbālapravālapratimarucirahaḥpādapaprākprarohaḥ || 34 ||
bhinnaṃ bhāsāruṇasya kvacidabhinavayā vidrumāṇāṃ tviṣeva
tvaṅnnakṣatraratnadyutinikarakarālāntarālaṃ kvacicca |
nāntarniḥśeṣakṛṣṇaśriyamudadhimiva dhvāntarāśiṃ pibanstā-
daurvaḥ pūrvo'pyapūrvo'gniriva bhavadaghapluṣṭaye'rkāvabhāsaḥ || 35 ||
gandharvairgadyapadyavyatikaritavacohṛdyamātodyavādyai-
rādyairyo nāradādyairmunibhirabhinuto vedavedyairvibhidya |
var vītavedyairvividya, vedavidbhirvibhidya
āsādyāpadyate yaṃ punarapi ca jagadyauvanaṃ sadya udya-
nnuddyoto dyotitadyaurdyatu divasakṛto'sāvavadyāni vo'dya || 36 ||
āvānaiścandrakāntaiścyutatimiratayā tānavāttārakāṇā- var āvāntaiḥ
meṇāṅkālokalopādupahatamahasāmoṣadhīnāṃ layena |
ārādutprekṣyamāṇā kṣaṇamudayataṭāntarhitasyāhimāṃśo-
rābhā prābhātikī vo'vatu na tu nitarāṃ tāvadāvirbhavantī || 37 ||
sānau sā naudaye nāruṇitadalapunaryauvanānāṃ vanānā- var lasadyauvanānāṃ
mālīmālīḍhapūrvā parihṛtakuharopāntanimnā tanimnā |
bhā vo'bhāvopaśāntiṃ diśatu dinapaterbhāsamānā samānā-
rājī rājīvareṇoḥ samasamayamudetīva yasyā vayasyā || 38 ||
ujjṛmbhāmbhoruhāṇāṃ prabhavati payasāṃ yā śriye noṣṇatāyai
puṣṇātyālokamātraṃ na tu diśati dṛśāṃ dṛśyamānā vidhātam |
pūrvādrereva pūrvaṃ divamanu ca punaḥ pāvanī diṅmukhānā- var tataḥ
menāṃsyainī vibhāsau nudatu nutipadaikāspadaṃ prāktanī vaḥ || 39 ||
vācāṃ vācaspaterapyacalabhiducitācāryakāṇāṃ prapañcai-
rvairañcānāṃ tathoccāritacaturṛcāṃ cānanānāṃ caturṇām | var rucira
ucyetārcāsu vācyacyutiśucicaritaṃ yasya noccairvivicya var arcāsvavācya
prācyaṃ varcaścakāsacciramupacinutāttasya caṇḍārciṣo vaḥ || 40 || var śriyaṃ
mūrdhnyadrerdhāturāgastaruṣu kisalayo vidrumaughaḥ samudre
var – kisalayādvidrumaughātsamudre
diṅmātaṅgottamāṅgeṣvabhinavanihitaḥ sāndrasindūrareṇuḥ |
var vihitaḥ, nihitātsandrasindūrareṇoḥ
sīmni vyomnaśca hemnaḥ suraśikharibhuvo jāyate yaḥ prakāśaḥ
śoṇimnāsau kharāṃśoruṣasi diśatu vaḥ śarma śobhaikadeśaḥ || 41 ||
astādrīśottamāṅge śritaśaśini tamaḥkālakūṭe nipīte
yāti vyaktiṃ purastādaruṇakisalaye pratyuṣaḥpārijāte |
udyantyāraktapītāmbaraviśadatarodvīkṣitā tīkṣṇabhāno-
var ruciratarodvīkṣitā var tīvrabhāsaḥ
rlakṣmīrlakṣmīrivāstu sphuṭakamalapuṭāpāśrayā śreyase vaḥ || 42 || var puṭopāśraya
nodanvāñjanmabhūmirna tadudarabhuvo bāndhavāḥ kaustubhādyā
yasyāḥ padmaṃ na pāṇau na ca narakaripūraḥsthalī vāsaveśma |
tejorūpāparaiva triṣu bhuvanataleṣvādadhānā vyavasthāṃ var tribhuvanabhavane
sā śrīḥ śreyāṃsi diśyādaśiśiramahaso maṇḍalāgrodgatā vaḥ || 43 ||
|| iti dyutivarṇanam || var tejovarṇanam
|| atha aśvavarṇanam ||
rakṣantvakṣuṇṇahemopalapaṭalamalaṃ lāghavādutpatantaḥ
pātaṅgāḥ paṅgvavajñājitapavanajavā vājinaste jaganti |
yeṣāṃ vītānyacihnonnayamapi vahatāṃ mārgamākhyāti merā-
vudyannuddāmadīptirdyumaṇimaṇiśilāvedikājātavedāḥ || 44 ||
pluṣṭāḥ pṛṣṭheṃ'śupātairatinikaṭatayā dattadāhātirekai-
rekāhākrāntakṛtsnatridivapathapṛthuśvāsaśoṣāḥ śrameṇa |
tīvrodanyāstvarantāmahitavihataye saptayaḥ saptasapte-
rabhyāśākāśagaṅgājalasaralagalāvāṅnatāgrānanā vaḥ || 45 || var galavarjitāgrānanāḥ
matvānyānpārśvato'śvān sphaṭikataṭadṛṣaddṛṣṭadehā dravantī
vyaste'hanyastasandhyeyamiti mṛdupadā padmarāgopaleṣu |
sādṛśyādṛśyamūrtirmarakatakaṭake kliṣṭasūtā sumero-
rmūrdhanyāvṛttilabdhadhruvagatiravatu bradhnavāhāvalirvaḥ || 46 || var druta
helālolaṃ vahantī viṣadharadamanasyāgrajenāvakṛṣṭā
svarvāhinyāḥ sudūraṃ janitajavajayā syandanasya syadena |
nirvyājaṃ tāyamāne haritimani nije sphītaphenāhitaśrī- var sphītaphenāsmitaśrīḥ
raśreyāṃsyaśvapaṅktiḥ śamayatu yamunevāparā tāpanī vaḥ || 47 ||
mārgopānte sumerornuvati kṛtanatau nākadhāmnāṃ nikāye
vīkṣya vrīḍānatānāṃ pratikuharamukhaṃ kinnarīṇāṃ mukhāni |
sūte'sūyatyapīṣajjaḍagati vahatāṃ kandharārdhairvaladbhi- var kandharāgraiḥ
rvāhānāṃ vyasyatādvaḥ samamasamaharerheṣitaṃ kalmaṣāṇi || 48 ||
dhunvanto nīradālīrnijaruciharitāḥ pārśvayoḥ pakṣatulyā-
stālūttānaiḥ khalīnaiḥ khacitamukharucaścyotatā lohitena |
uḍḍīyeva vrajanto viyati gativaśādarkavāhāḥ kriyāsuḥ
kṣemaṃ hemādrihṛdyadrumaśikharaśiraḥśreṇiśākhāśukā vaḥ || 49 ||
|| ityaśvavarṇanam ||
|| atha aruṇavarṇanam ||
prātaḥ śailāgraraṅge rajanijavanikāpāyasaṃlakṣyalakṣmī-
rvikṣiptāpūrvapuṣpāñjalimuḍunikaraṃ sūtradhārāyamāṇaḥ |
yāmeṣvaṅkeṣvivāhnaḥ kṛtaruciṣu caturṣveva jātapratiṣṭhā- var yātaḥ pratiṣṭhāṃ
mavyātprastāvayanvo jagadaṭanamahānāṭikāṃ sūryasūtaḥ || 50 ||
ākrāntyā vāhyamānaṃ paśumiva hariṇā vāhako'gryo harīṇāṃ
bhrāmyantaṃ pakṣapātājjagati samaruciḥ sarvakarmaikasākṣī |
śatruṃ netraśrutīnāmavajayati vayojyeṣṭhabhāve same'pi
sthāmnāṃ dhāmnāṃ nidhiryaḥ sa bhavadaghanude nūtanaḥ stādanūruḥ || 51 ||
dattārghairdūranamrairviyati vinayato vīkṣitaḥ siddhasārthaiḥ var siddhasādhyaiḥ
sānāthyaṃ sārathirvaḥ sa daśaśataruceḥ sātirekaṃ karotu |
āpīya prātareva pratatahimapayaḥsyandinīrindubhāso
yaḥ kāṣṭhādīpano'gre jaḍita iva bhṛśaṃ sevate pṛṣṭhato'rkam || 52 ||
muñcanraśmīndinādau dinagamasamaye saṃharaṃśca svatantra-
stotraprakhyātavīryo'virataharipadākrāntibaddhābhiyogaḥ | var vitata
kālotkarṣāllaghutvaṃ prasabhamadhipatau yojayanyo dvijānāṃ
sevāprītena pūṣṇātmasama iva kṛtastrāyatāṃ so'ruṇo vaḥ || 53 || var svasama
śātaḥ śyāmālatāyāḥ paraśuriva tamo'raṇyavahnerivārciḥ var dāhe davābhaḥ
prācyevāgre grahītuṃ grahakumudavanaṃ prāgudasto'grahastaḥ |
var prācīvāgre, grahakumudaruciṃ
aikyaṃ bhindandyubhūmyoravadhiriva vidhāteva viśvaprabodhe
vāhānāṃ vo vinetā vyapanayatu vipannāma dhāmādhipasya || 54 ||
paurastyastoyadartoḥ pavana iva patatpāvakasyeva dhūmo var patan
viśvasyevādisargaḥ praṇava iva paraṃ pāvano vedarāśeḥ
sandhyānṛtyotsavecchoriva madanaripornandināndīninādaḥ
saurasyāgre sukhaṃ vo vitaratu vinatānandanaḥ syandanasya || 55 || var syandano vaḥ
paryāptaṃ taptacāmīkarakaṭakataṭe śliṣṭaśītetarāṃśā-
vāsīdatsyandanāśvānukṛtimarakate padmarāgāyamāṇaḥ | var aśvānukṛtamarakate
yaḥ sotkarṣāṃ vibhūṣāṃ kuruta iva kulakṣmābhṛdīśasya mero-
renāṃsyahnāya dūraṃ gamayatu sa guruḥ kādraveyadviṣo vaḥ || 56 ||
nītvāśvānsapta kakṣā iva niyamavaśaṃ vetrakalpapratoda- var kakṣyā
stūrṇaṃ dhvāntasya rāśāvitarajana ivotsārite dūrabhāji |
pūrvaṃ praṣṭho rathasya kṣitibhṛdadhipatīndarśayaṃstrāyatāṃ va-
strailokyāsthānadānodyatadivasapateḥ prākpratīhārapālaḥ || 57 ||
vajriñjātaṃ vikāsīkṣaṇakamalavanaṃ bhāsi nābhāsi vahne! var no bhāsi
tātaṃ natvāśvapārśvānnaya yama! mahiṣaṃ rākṣasā vīkṣitāḥ stha |
saptīnsiñca pracetaḥ! pavana! bhaja javaṃ vittapāveditastvaṃ
vande śarveti jalpanpratidiśamadhipānpātu pūṣṇo'graṇīrvaḥ || 58 ||
pāśānāśāntapālādaruṇa varuṇato mā grahīḥ pragrahārthaṃ
tṛṣṇāṃ kṛṣṇasya cakre jahihi nahi ratho yāti me naikacakraḥ |
yoktuṃ yugyaṃ kimuccaiḥśravasamabhilaṣasyaṣṭamaṃ vṛtraśatro- var tvāṣṭraśatroḥ
styaktānyāpekṣaviśvopakṛtiriva raviḥ śāsti yaṃ so'vatādvaḥ || 59 ||
no mūrcchācchinnavāñchaḥ śramavivaśavapurnaiva nāpyāsyaśoṣī
pānthaḥ pathyetarāṇi kṣapayatu bhavatāṃ bhāsvato'gresaraḥ saḥ |
yaḥ saṃśritya trilokīmaṭati paṭutaraistāpyamāno mayūkhai-
rārādārāmalekhāmiva haritamaṇiśyāmalāmaśvapaṅktim || 60 || var haritatṛṇa
sīdanto'ntarnimajjajjaḍakhuramusalāḥ saikate nākanadyāḥ
skandantaḥ kandarālīḥ kanakaśikhariṇo mekhalāsu skhalantaḥ |
dūraṃ dūrvāsthalotkā marakatadṛṣadi sthāsnavo yanna yātāḥ
pūṣṇo'śvāḥ pūrayaṃstaistadavatu javanairhuṅkṛtenāgrago vaḥ || 61 || var prerayan huṅkṛtairagraṇīḥ
|| ityaruṇavarṇanam || var sūtavarṇanam
|| atha rathavarṇanam ||
pīnoraḥpreritābhraiścaramakhurapuṭāgrasthitaiḥ prātaradrā-
vādīrghāṅgairudasto haribhirapagatāsaṅganiḥśabdacakraḥ |
uttānānūrumūrdhāvanatihaṭhabhavadvipratīpapraṇāmaḥ
prāhṇe śreyo vidhattāṃ savituravataranvyomavīthīṃ ratho vaḥ || 62 || var preyo
dhvāntaughadhvaṃsadīkṣāvidhipaṭu vahatā prāksahasraṃ karāṇā- var vidhiguru drāksahasraṃ
maryamṇā yo garimṇaḥ padamatulamupānīyatādhyāsanena |
sa śrāntānāṃ nitāntaṃ bharamiva marutāmakṣamāṇāṃ visoḍhuṃ
skandhātskandhaṃ vrajanvo vṛjinavijitaye bhāsvataḥ syandano'stu || 63 ||
yoktrībhūtānyugasya grasitumiva puro dandaśūkāndadhāno
dvedhāvyastāmbuvāhāvalivihitabṛhatpakṣavikṣepaśobhaḥ |
sāvitraḥ syandano'sau niratiśayarayaprīṇitānūrurenaḥ-
kṣepīyo vo garutmāniva haratu harīcchāvidheyapracāraḥ || 64 ||
ekāhenaiva dīrghāṃ tribhuvanapadavīṃ laṅghayan yo laghiṣṭhaḥ var kṛstnāṃ
pṛṣṭhe merorgarīyān dalitamaṇidṛṣattviṃṣi piṃṣañśirāṃsi |
sarvasyaivopariṣṭādatha ca punaradhastādivāstādrimūrndhi
bradhnasyāvyātsa evaṃ duradhigamaparispandanaḥ syandano vaḥ || 65 ||
dhūrdhvastāgryagrahāṇi dhvajapaṭapavanāndolitendūni dūraṃ var dūrāt
rāhau grāsābhilāṣādanusarati punardattacakravyathāni |
śrāntāśvaśvāsahelādhutavibudhadhunīnirjharāmbhāṃsi bhadraṃ
deyāsurvo davīyo divi divasapateḥ syandanaprasthitāni || 66 ||
akṣe rakṣāṃ nibadhya pratisaravalayairyojayantyo yugāgraṃ
dhūḥstambhe dagdhadhūpāḥ prahitasumanaso gocare kūbarasya |
carcāścakre carantyo malayajapayasā siddhavadhvastrisandhyaṃ var carcāṃ
vandante yaṃ dyumārge sa nudatu duritānyaṃśumatsyandano vaḥ || 67 ||
utkīrṇasvarṇareṇudrutakhuradalitā pārśvayoḥ śaśvadaśvai- var reṇurdruta
raśrāntabhrāntacakrakramanikhilamilanneminimnā bhareṇa |
merormūrdhanyaghaṃ vo vighaṭayatu raverekavīthī rathasya
svoṣmodaktāmburiktaprakaṭitapulinoddhūsarā svardhunīva || 68 || var svoṣmodastāmbu
nantuṃ nākālayānāmaniśamanuyatāṃ paddhatiḥ paṅktireva var upayatāṃ
kṣodo nakṣatrarāśeradayarayamilaccakrapiṣṭasya dhūliḥ |
heṣahlādo harīṇāṃ suraśikharidarīḥ pūrayanneminādo var nādo
yasyāvyāttīvrabhānoḥ sa divi bhuvi yathā vyaktacihno ratho vaḥ || 69 ||
niḥspandānāṃ vimānāvalivitatadivāṃ devavṛndārakāṇāṃ var valitadiśā
vṛndairānandasāndrodyamamapi vahatāṃ vindatāṃ vandituṃ no |
mandākinyāmamandaḥ pulinabhṛti mṛdurmandare mandirābhe var mandarābhe
mandārairmaṇḍitāraṃ dadhadari dinakṛtsyandanaḥ stānmude vaḥ || 70 ||
cakrī cakrārapaṅktiṃ harirapi ca harīn dhūrjaṭirdhūrdhvajāntā-
nakṣaṃ nakṣatranātho'ruṇamapi varuṇaḥ kūbarāgraṃ kuberaḥ |
raṃhaḥ saṅghaḥ surāṇāṃ jagadupakṛtaye nityayuktasya yasya
stauti prītiprasanno'nvahamahimaruceḥ so'vatātsyandano vaḥ || 71 || var ruca
netrāhīnena mūle vihitaparikaraḥ siddhasādhyairmarudbhiḥ
pādopānte stuto'laṃ baliharirabhasākarṣaṇābaddhavegaḥ |
bhrāmyanvyomāmburāśāvaśiśirakiraṇasyandanaḥ santataṃ vo
diśyāllakṣmīmapārāmatulitamahimevāparo mandarādriḥ || 72 || var atulyāṃ
|| iti rathavarṇanam ||
|| atha maṇḍalavarṇanam ||
yajjyāyo bījamahnāmapahatatimiraṃ cakṣuṣāmañjanaṃ ya- var jyāyo yadbījamahnāmapahṛta
ddvāraṃ yanmuktibhājāṃ yadakhilabhuvanajyotiṣāmekamokaḥ |
yadvṛṣṭyambhonidhānaṃ dharaṇirasasudhāpānapātraṃ mahadya-
ddiśyādīśasya bhāsāṃ tadadhīkalamalaṃ maṅgalaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 73 || var devasya
bhānoḥ tadadhikamamalaṃ maṇḍalaṃ maṅgalaṃ
velāvardhiṣṇu sindhoḥ paya iva khamivārdhodgatāgyragrahoḍu
stokodbhinnasvacihnaprasavamiva madhorāsyamasyanmanāṃsi | var mahāṃsi
prātaḥ pūṣṇo'śubhāni praśamayatu śiraḥśekharībhūtamadreḥ
paurastyasyodgabhastistimitatamatamaḥkhaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 74 ||
pratyuptastaptahemojjvalaruciracalaḥ padmarāgeṇa yena
jyāyaḥ kiñjalkapuñjo yadalikulaśiterambarendīvarasya |
kālavyālasya cihnaṃ mahitatamamahomūrndhi ratnaṃ mahadya-
ddīptāṃśoḥ prātaravyāttadavikalajaganmaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 75 ||
kastrātā tārakāṇāṃ patati tanuravaśyāyabinduryathendu-
rvidrāṇā dṛksmarārerurasi muraripoḥ kaustubho nodgabhastiḥ |
vahneḥ sāpahnaveva dyutirudayagate yatra tanmaṇḍalaṃ vo
mārtaṇḍīyaṃ punītāddivi bhuvi ca tamāṃsīva mṛṣṇanmahāṃsi || 76 ||
yatprācyāṃ prākcakāsti prabhavati ca yataḥ prācyasāvujjihānā-
diddhaṃ madhye yadahno bhavati tatarucā yena cotpādyate'haḥ |
yatparyāyeṇa lokānavati ca jagatāṃ jīvitaṃ yacca tadvo
viśvānugrāhi viśvaṃ sṛjadapi ca ravermaṇḍalaṃ muktaye'stu || 77 ||
śuṣyantyūḍhānukārā makaravasatayo māravīṇāṃ sthalīnāṃ
yenottaptāḥ sphuṭantastaḍiti tilatulāṃ yāntyagendrā yugānte | var caṭiti
taccaṇḍāṃśorakāṇḍatribhuvanadahanāśaṅkayā dhāma kṛcchāt var kṛtsnaṃ
saṃhṛtyālokamātraṃ pralaghu vidadhataḥ stānmude maṇḍalaṃ vaḥ || 78 || var āhṛtyālokamātraṃ pratanu
udyaddyūdyānavāpyāṃ bahulatamatamaḥpaṅkapūraṃ vidārya var bahala
prodbhinnaṃ patrapārśveṣvaviralamaruṇacchāyayā visphurantyā |
kalyāṇāni kriyādvaḥ kamalamiva mahanmaṇḍalaṃ caṇḍabhāno- var caṇḍaraśmeḥ
ranvītaṃ tṛptihetorasakṛdalikulākāriṇā rāhuṇā yat || 79 ||
cakṣurdakṣadviṣo yanna tu dahati puraḥ pūrayatyeva kāmaṃ var na dahati nitarāṃ punaḥ
nāstaṃ juṣṭaṃ marudbhiryadiha niyamināṃ yānapātraṃ bhavābdhau |
yadvītaśrānti śaśvadbhramadapi jagatāṃ bhrāntimabhrānti hanti
bradhnasyākhyādviruddhakriyamatha ca hitādhāyi tanmaṇḍalaṃ vaḥ || 80 ||
|| iti maṇḍalavarṇanam ||
|| atha sūryavarṇanam |
siddhaiḥ siddhāntamiśraṃ śritavidhi vibudhaiścāraṇaiścāṭugarbhaṃ
gītyā gandharvamukhyairmuhurahipatibhiryātudhānairyatātma |
sārdhaṃ sādhyairmunīndrairmuditamatamano mokṣibhiḥ pakṣapātā- var mokṣubhiḥ
tprātaḥ prārabhyamāṇastutiravatu ravirviśvavandyodayo vaḥ || 81 ||
bhāsāmāsannabhāvādadhikatarapaṭoścakravālasya tāpā-
cchedādacchinnagacchatturagakhurapuṭanyāsaniḥśaṅkaṭaṅkaiḥ | var nyasta
niḥsaṅgasyandanāṅgabhramaṇanikaṣaṇātpātu vastriprakāraṃ var triprakāraiḥ
taptāṃśustatparīkṣāpara iva paritaḥ paryaṭanhāṭakādrim || 82 ||
no śuṣkaṃ nākanadyā vikasitakanakāmbhojayā bhrājitaṃ tu var kanakāmbhoruhā
pluṣṭā naivopabhogyā bhavati bhṛśataraṃ nandanodyānalakṣmīḥ |
no śṛṅgāṇi drutāni drutamamaragireḥ kāladhautāni dhautā-
nīddhaṃ dhāma dyumārge mradayati dayayā yatra so'rko'vatādvaḥ || 83 ||
dhvāntasyaivāntaheturna bhavati malinaikātmanaḥ pāpmano'pi
prākpādopāntabhājāṃ janayati na paraṃ paṅkajānāṃ prabodham |
kartā niḥśreyasānāmapi na tu khalu yaḥ kevalaṃ vāsarāṇāṃ
so'vyādekodyamecchāvihitabahubṛhadviśvakāryo'ryamā vaḥ || 84 ||
loṭa~lloṣṭāviceṣṭaḥ śritaśayanatalo niḥsahībhūtadehaḥ
sandehī prāṇitavye sapadi daśa diśaḥ prekṣamāṇo'ndhakārāḥ |
niḥśvāsāyāsaniṣṭhaḥ paramaparavaśo jāyate jīvalokaḥ var cirataravaśo
śokenevānyalokānudayakṛti gate yatra so'rko'vatādvaḥ || 85 || var lokābhyudaya
krāma~llolo'pi lokā~stadupakṛtikṛtāvāśritaḥ sthairyakoṭiṃ
nṝṇāṃ dṛṣṭiṃ vijihmāṃ vidadhadapi karotyantaratyantabhadrām |
yastāpasyāpi heturbhavati niyamināmekanirvāṇadāyī
bhūyātsa prāgavasthādhikatarapariṇāmodayo'rkaḥ śriye vaḥ || 86 ||
vyāpannarturna kālo vyabhicarati phalaṃ nauṣadhīrvṛṣṭiriṣṭā
naiṣṭaistṛpyanti devā na hi vahati marunnirmalābhāni bhāni |
āśāḥ śāntā na bhindantyavadhimudadhayo bibhrati kṣmābhṛtaḥ kṣmāṃ
yasmiṃstrailokyamevaṃ na calati tapati stātsa sūryaḥ śriye vaḥ || 87 ||
kailāse kṛttivāsā viharati virahatrāsadehoḍhakāntaḥ
śrāntaḥ śete mahāhāvadhijaladhi vinā chadmanā padmanābhaḥ |
yogodyogaikatāno gamayati sakalaṃ vāsaraṃ svaṃ svayambhū-
rbhūritrailokyācintābhṛti bhuvanavibhau yatra bhāsvānsa vo'vyāt || 88 ||
etadyanmaṇḍalaṃ khe tapati dinakṛtastā ṛco'rcīṃṣi yāni
dyotante tāni sāmānyayamapi puruṣo maṇḍale'ṇuryajūṃṣi |
evaṃ yaṃ veda vedatritayamayamayaṃ vedavedī samagro
vargaḥ svargāpavargaprakṛtiravikṛtiḥ so'stu sūryaḥ śriye vaḥ || 89 ||
nākaukaḥpratyanīkakṣatipaṭumahasāṃ vāsavāgresarāṇāṃ
sarveṣāṃ sādhu pātāṃ jagadidamaditerātmajatve same'pi |
yenādityābhidhānaṃ niratiśayaguṇairātmani nyastamastu var guṇenātmani
stutyastrailokyavandyaistridaśamunigaṇaiḥ soṃ'śumān śreyase vaḥ || 90 ||
bhūmiṃ dhāmno'bhivṛṣṭyā jagati jalamayīṃ pāvanīṃ saṃsmṛtāva- var dhāmno'tha
pyāgneyīṃ dāhaśaktyā muhurapi yajamānāṃ yathāprārthitārthaiḥ | var yajamānātmikāṃ
līnāmākāśa evāmṛtakaraghaṭitāṃ dhvāntapakṣasya parva-
ṇvevaṃ sūryo'ṣṭabhedāṃ bhava iva bhavataḥ pātu bibhratsvamūrtim || 91 ||
prākkālonnidrapadmākaraparimalanāvirbhavatpādaśobho
bhaktyā tyaktorukhedodgati divi vinatāsūnunā nīyamānaḥ |
saptāśvāptāparāntānyadhikamadharayanyo jaganti stuto'laṃ
devairdevaḥ sa pāyādapara iva murārātirahnāṃ patirvaḥ || 92 ||
yaḥ sraṣṭā'pāṃ purastādacalavarasamabhyunnaterhetureko
lokānāṃ yastrayāṇāṃ sthita upari paraṃ durvilaṅghyena dhāmnā | var ca trayāṇāṃ
sadyaḥ siddhyai prasannadyutiśubhacaturāśāmukhaḥ stādvibhakto var śuci
dvedhā vedhā ivāviṣkṛtakamalaruciḥ so'rciṣāmākaro vaḥ || 93 ||
sādridyūrvīnadīśā diśati daśa diśo darśayanprāgdṛśo yaḥ var drāk dṛśo
sādṛśyaṃ dṛśyate no sadaśaśatadṛśi traidaśe yasya deśe |
dīptāṃśurvaḥ sa diśyādaśivayugadaśādarśitadvādaśātmā
śaṃ śāstyaśvāṃśca yasyāśayavidatiśayāddandaśūkāśanādyaḥ || 94 ||
tīrthāni vyarthakāni hṛdanadasarasīnirjharāmbhojinīnāṃ
nodanvanto nudanti pratibhayamaśubhaśvabhrapātānubandhi |
āpo nākāpagāyā api kaluṣamuṣo majjatāṃ naiva yatra var svargāpagāyāḥ
trātuṃ yāte'nyalokān sa diśatu divasasyaikaheturhitaṃ vaḥ || 95 || var lokaṃ
etatpātālapaṅkaplutamiva tamasaivaikamudgāḍhamāsī-
daprajñātāpratarkyaṃ niravagati tathālakṣaṇaṃ suptamantaḥ |
yādṛksṛṣṭeḥ purastānniśi niśi sakalaṃ jāyate tādṛgeva
trailokyaṃ yadviyogādavatu ravirasau sargatulyodayo vaḥ || 96 ||
dvīpe yo'stācalo'sminbhavati khalu sa evāparatrodayādri-
ryā yāminyujjvalendudyutiriha divaso'nyatra tīvrātapaḥ sā |
yadvaśyau deśakālāviti niyamayato no tu yaṃ deśakālā- var nu
vavyātsa svaprabhutvāhitabhuvanahito heturahnāmino vaḥ || 97 ||
vyagrairagryagrahendugrasanaguru bharairno samagrairudagraiḥ var gurutaraiḥ
pratyagrairīṣadugrairudayagirigato gogaṇairgaurayan gām |
udgāḍhārcirvilīnāmaranagaranagagrāvagarbhāmivāhnā-
magre śreyo vidhatte glapayatu gahanaṃ sa grahagrāmaṇīrvaḥ || 98 ||
yoniḥ sāmnāṃ vidhātā madhuripurajito dhūrjaṭiḥ śaṅkaro'sau
mṛtyuḥ kālo'lakāyāḥ patirapi dhanadaḥ pāvako jātavedāḥ |
itthaṃ sañjñā ḍavitthādivadamṛtabhujāṃ yā yadṛcchāpravṛttā-
stāsāmeko'bhidheyastadanuguṇaguṇairyaḥ sa sūryo'vatādvaḥ || 99 || var gaṇaiḥ
devaḥ kiṃ bāndhavaḥ syātpriyasuhṛdathavā''cārya āhosvidaryo var āryaḥ
rakṣā cakṣurnu dīpo gururuta janako jīvitaṃ bījamojaḥ |
evaṃ nirṇīyate yaḥ ka iva na jagatāṃ sarvathā sarvadā'sau var sarvadāḥ
sarvākāropakārī diśatu daśaśatābhīṣurabhyarthitaṃ vaḥ || 100 ||
ślokā lokasya bhūtyai śatamiti racitāḥ śrīmayūreṇa bhaktyā
yuktaścaitānpaṭhedyaḥ sakṛdapi puruṣaḥ sarvapāpairvimuktaḥ |
ārogyaṃ satkavitvaṃ matimatulabalaṃ kāntimāyuḥprakarṣaṃ
vidyāmaiśvaryamarthaṃ sutamapi labhate so'tra sūryaprasādāt || 101 ||
iti śrīmayūrakavipraṇītaṃ sūryaśatakaṃ samāptam |
Sanskrit — Devanagari (original)
॥ सूर्यशतकम् ॥
महाकविश्रीमयूरप्रणीतम्
॥ श्री गणेशाय नमः ॥
जम्भारातीभकुम्भोद्भवमिव दधतः सान्द्रसिन्दूररेणुं
रक्ताः सिक्ता इवौघैरुदयगिरितटीधातुधाराद्रवस्य । वर् सक्तैः
आयान्त्या तुल्यकालं कमलवनरुचेवारुणा वो विभूत्यै
भूयासुर्भासयन्तो भुवनमभिनवा भानवो भानवीयाः ॥ 1 ॥
भक्तिप्रह्वाय दातुं मुकुलपुटकुटीकोटरक्रोडलीनां
लक्ष्मीमाक्रष्टुकामा इव कमलवनोद्धाटनं कुर्वते ये ।
कालाकारान्धकाराननपतितजगत्साध्वसध्वंसकल्याः
कल्याणं वः क्रियासुः किसलयरुचयस्ते करा भास्करस्य ॥ 2 ॥
गर्भेष्वम्भोरुहाणां शिखरिषु च शिताग्रेषु तुल्यं पतन्तः
प्रारम्भे वासरस्य व्युपरतिसमये चैकरूपास्तथैव ।
निष्पर्यायं प्रवृत्तास्त्रिभुवनभवनप्राङ्गणे पान्तु युष्मा-
नूष्माणं सन्तताध्वश्रमजमिव भृशं बिभ्रतो ब्रध्नपादाः ॥ 3 ॥
प्रभ्रश्यत्युत्तरीयत्विषि तमसि समुद्दीक्ष्य वीतावृतीन्प्रा-
ग्जन्तूंस्तन्तून्यथा यानतनु वितनुते तिग्मरोचिर्मरीचीन् ।
ते सान्द्रीभूय सद्यः क्रमविशददशाशादशालीविशालं
शश्वत्सम्पादयन्तोऽम्बरममलमलं मङ्गलं वो दिशन्तु ॥ 4 ॥
न्यक्कुर्वन्नोषधीशे मुषितरुचि शुचेवौषधीः प्रोषिताभा
भास्वद्ग्रावोद्गतेन प्रथममिव कृताभ्युद्गतिः पावकेन ।
पक्षच्छेदव्रणासृक्स्रुत इव दृषदो दर्शयन्प्रातरद्रे-
राताम्रस्तीव्रभानोरनभिमतनुदे स्ताद्गभस्त्युद्गमो वः ॥ 5 ॥
शीर्णघ्राणाङ्घ्रिपाणीन्व्रणिभिरपघनैर्घर्घराव्यक्तघोषान्
दीर्घाघ्रातानघौघै पुनरपि घटयत्येक उल्लाघयन् यः ।
घर्मांशोस्तस्य वोऽन्तर्द्विगुणघनघृणानिघ्ननिर्विघ्नवृत्ते-
र्दत्तार्घाः सिद्धसङ्घैर्विदधतु घृणयः शीघ्रमंहोविधातम् ॥ 6 ॥
बिभ्राणा वामनत्वं प्रथममथ तथैवांशवः प्रांशवो वः
क्रान्ताकाशान्तरालास्तदनु दशदिशः पूरयन्तस्ततोऽपि ।
ध्वान्तादाच्छिद्य देवद्विष इव बलितो विश्वमाश्वश्नुवानाः वर् देवद्रुह
कृच्छ्राण्युच्छ्रायहेलोपहसितहरयो हारिदश्वा हरन्तु ॥ 7 ॥
उद्गाढेनारुणिम्ना विदधति बहुलं येऽरुणस्यारुणत्वं
मूर्धोद्धूतौ खलीनक्षतरुधिररुचो ये रथाश्वाननेषु ।
शैलानां शेखरत्वं श्रितशिखरिशिखास्तन्वते ये दिशन्तु वर् शिखरशिखाः
प्रेङ्खन्तः खे खरांशोः खचितदिनमुखास्ते मयूखाः सुखं वः ॥ 8 ॥
दत्तानन्दाः प्रजानां समुचितसमयाकृष्टसृष्टैः पयोभिः वर् अक्लिष्टसृष्टैः
पूर्वाह्णे विप्रकीर्णा दिशि दिशि विरमत्यह्नि संहारभाजः ।
दीप्तांशोर्दीर्घदुःखप्रभवभवभयोदन्वदुत्तारनावो
गावो वः पावनानां परमपरिमितां प्रीतिमुत्पादयन्तु ॥ 9 ॥
बन्धध्वंसैकहेतुं शिरसि नतिरसाबद्धसन्ध्याञ्जलीनां
लोकानां ये प्रबोधं विदधति विपुलाम्भोजखण्डाशयेव ।
युष्माकं ते स्वचित्तप्रथितपृथुतरप्रार्थनाकल्पवृक्षाः वर् प्रथिम
कल्पन्तां निर्विकल्पं दिनकरकिरणाः केतवः कल्मषस्य ॥ 10 ॥
धारा रायो धनायापदि सपदि करालम्बभूताः प्रपाते
तत्त्वालोकैकदीपास्त्रिदशपतिपुरप्रस्थितौ वीथ्य एव ।
निर्वाणोद्योगियोगिप्रगमनिजतनुद्वारि वेत्रायमाणा-
स्त्रायन्तां तीव्रभानोर्दिवसमुखसुखा रश्मयः कल्मषाद्वः ॥ 11 ॥
वर् तीव्रभासः वर् कश्मलाद्वः
प्राचि प्रागाचरन्त्योऽनतिचिरमचले चारुचूडामणित्वं
मुञ्चन्त्यो रोचनाम्भः प्रचुरमिव दिशामुच्चकैश्चर्चनाय ।
चाटूत्कैश्चक्रनाम्नां चतुरमविचलैर्लोचनैरर्च्यमाना- वर् सुचिरं
श्चेष्टन्तां चिन्तितानामुचितमचरमाश्चण्डरोचीरुचो वः ॥ 12 ॥
एकं ज्योतिर्दृशौ द्वे त्रिजगति गदितान्यब्जजास्यैश्चतुर्भि-
र्भूतानां पञ्चमं यान्यलमृतुषु तथा षट्सु नानाविधानि ।
युष्माकं तानि सप्तत्रिदशमुनिनुतान्यष्टदिग्भाञ्जि भानो-
र्यान्ति प्राह्णे नवत्वं दश दधतु शिवं दीधितीनां शतानि ॥ 13 ॥ वर् ददतु
आवृत्तिभ्रान्तविश्वाः श्रममिव दधतः शोषिणः स्वोष्मणेव
ग्रीष्मे दावाग्नितप्ता इव रसमसकृद्ये धरित्र्या धयन्ति ।
ते प्रावृष्यात्तपानातिशयरुज इवोद्वान्ततोया हिमर्तौ
मार्तण्डस्याप्रचण्डाश्चिरमशुभभिदेऽभीषवो वो भवन्तु ॥ 14 ॥
तन्वाना दिग्वधूनां समधिकमधुरालोकरम्यामवस्था-
मारुढप्रौढिलेशोत्कलितकपिलिमालङ्कृतिः केवलैव ।
उज्जृम्भाम्भोजनेत्रद्युतिनि दिनमुखे किञ्चिदुद्भिद्यमाना
श्मश्रुश्रेणीव भासां दिशतु दशशती शर्म घर्मत्विषो वः ॥ 15 ॥
मौलीन्दोर्मैष मोषीद्द्युतिमिति वृषभाङ्केन यः शङ्किनेव
प्रत्यग्रोद्घाटिताम्भोरुहकुहरगुहासुस्थितेनेव धात्रा ।
कृष्णेन ध्वान्तकृष्णस्वतनुपरिभवत्रस्नुनेव स्तुतोऽलं
त्राणाय स्तात्तनीयानपि तिमिररिपोः स त्विषामुद्गमो वः ॥ 16 ॥
विस्तीर्णं व्योम दीर्घाः सपदि दश दिशो व्यस्तवेलाम्भसोऽब्धीन्
कुर्वद्भिर्दृश्यनानानगनगरनगाभोगपृथ्वीं च पृथ्वीम् ।
पद्मिन्युच्छ्वास्यते यैरुषसि जगदपि ध्वंसयित्वा तमिस्रा-
मुस्रा विस्रंसयन्तु द्रुतमनभिमतं ते सहस्रत्विषो वः ॥ 17 ॥ वर् विस्रावयन्तु
अस्तव्यस्तत्वशून्यो निजरुचिरनिशानश्वरः कर्तुमीशो
विश्वं वेश्मेव दीपः प्रतिहततिमिरं यः प्रदेशस्थितोऽपि ।
दिक्कालापेक्षयासौ त्रिभुवनमटतस्तिग्मभानोर्नवाख्यां
यातः शातक्रतव्यां दिशि दिशतु शिवं सोऽर्चिषामुद्गमो वः ॥ 18 ॥
मागान्म्लानिं मृणाली मृदुरिति दययेवाप्रविष्टोऽहिलोकं
लोकालोकस्य पार्श्वं प्रतपति न परं यस्तदाख्यार्थमेव ।
ऊर्ध्वं ब्रह्माण्डखण्डस्फुटनभयपरित्यक्तदैर्घ्यो द्युसीम्नि
स्वेछावश्यावकाशावधिरवतु स वस्तापनो रोचिरोघः ॥ 19 ॥
अश्यामः काल एको न भवति भुवनान्तोऽपि वीतेऽन्धकारे वर् वीतान्धकारः
सद्यः प्रालेयपादो न विलयमचलश्चन्द्रमा अप्युपैति ।
बन्धः सिद्धाञ्जलीनां न हि कुमुदवनस्यापि यत्रोज्जिहाने
तत्प्रातः प्रेक्षणीयं दिशतु दिनपतेर्धाम कामाधिकं वः ॥ 20 ॥
यत्कान्तिं पङ्कजानां न हरति कुरुते प्रत्युताधिक्यरम्यां वर् प्रत्युतातीव रम्यां
नो धत्ते तारकाभां तिरयति नितरामाशु यन्नित्यमेव । वर् नाधत्ते
कर्तुं नालं निमेषं दिवसमपि परं यत्तदेकं त्रिलोक्या-
श्चक्षुः सामान्यचक्षुर्विसदृशमघभिद्भास्वतस्तान्महो वः ॥ 21 ॥
क्ष्मां क्षेपीयः क्षपाम्भःशिशिरतरजलस्पर्शतर्षादृतेव
द्रागाशा नेतुमाशाद्विरदकरसरःपुष्कराणीव बोधम् ।
प्रातः प्रोल्लङ्घ्य विष्णोः पदमपि घृणयेवातिवेगाद्दवीय-
स्युद्दाम द्योतमाना दहतु दिनपतेर्दुर्निमित्तं द्युतिर्वः ॥ 22 ॥
नो कल्पापायवायोरदयरयदलत्क्ष्माधरस्यापि गम्या वर् शम्या
गाढोद्गीर्णोज्ज्वलश्रीरहनि न रहिता नो तमःकज्जलेन ।
प्राप्तोत्पत्तिः पतङ्गान्न पुनरुपगता मोषमुष्णत्विषो वो
वर्तिः सैवान्यरूपा सुखयतु निखिलद्वीपदीपस्य दीप्तिः ॥ 23 ॥
निःशेषाशावपूरप्रवणगुरुगुणश्लाघनीयस्वरूपा
पर्याप्तं नोदयादौ दिनगमसमयोपप्लवेऽप्युन्नतैव ।
अत्यन्तं यानभिज्ञा क्षणमपि तमसा साकमेकत्र वस्तुं
ब्रध्नस्येद्धा रुचिर्वो रुचिरिव रुचितस्याप्तये वस्तुनोस्तु ॥ 24 ॥ वर् चिरुरस्य, रुचिरस्य
विभ्राणः शक्तिमाशु प्रशमितबलवत्तारकौर्जित्यगुर्वीं
कुर्वाणो लीलयाधः शिखिनमपि लसच्चन्द्रकान्तावभासम् ।
आदध्यादन्धकारे रतिमतिशयिनीमावहन्वीक्षणानां वर् आदेयादीक्षणानां
बालो लक्ष्मीमपारामपर इव गुहोऽहर्पतेरातपो वः ॥ 25 ॥
ज्योत्स्नांशाकर्षपाण्डुद्युति तिमिरमषीशेषकल्माषमीष-
ज्जृम्भोद्भूतेन पिङ्गं सरसिजरजसा सन्ध्यया शोणशोचिः ।
प्रातःप्रारम्भकाले सकलमपि जगच्चित्रमुन्मीलयन्ती
कान्तिस्तीक्ष्णत्विषोऽक्ष्णां मुदमुपनयतात्तूलिकेवातुलां वः ॥ 26 ॥
आयान्ती किं सुमेरोः सरणिररुणिता पाद्मरागैः परागै-
राहोस्वित्स्वस्य माहारजनविरचिता वैजयन्ती रथस्य ।
माञ्जिष्ठी प्रष्ठवाहावलिविधुतशिरश्चामराली नु लोकै- वर् चामरालीव
राशङ्क्यालोकितैवं सवितुरघनुदे स्तात्प्रभातप्रभा वः ॥ 27 ॥
ध्वान्तध्वंसं विधत्ते न तपति रुचिमन्नातिरूपं व्यनक्ति
न्यक्त्वं नीत्वापि नक्तं न वितरतितरां तावदह्नस्त्विषं यः । वर् न्यक्तामह्नि
स प्रातर्मा विरंसीदसकलपटिमा पूरयन्युष्मदाशा-
माशाकाशावकाशावतरणतरुणप्रक्रमोऽर्कप्रकाशः ॥ 28 ॥
तीव्रं निर्वाणहेतुर्यदपि च विपुलं यत्प्रकर्षेण चाणु
प्रत्यक्षं यत्परोक्षं यदिह यदपरं नश्वरं शाश्वतं च ।
यत्सर्वस्य प्रसिद्धं जगति कतिपये योगिनो यद्विदन्ति
ज्योतिस्तद्द्विप्रकारं सवितुरवतु वो बाह्यमाभ्यन्तरं च ॥ 29 ॥
रत्नानां मण्डनाय प्रभवति नियतोद्देशलब्धावकाशं
वह्नेर्दार्वादि दग्धुं निजजडिमतया कर्तुमानन्दमिन्दोः ।
यच्च त्रैलोक्यभूषाविधिरघदहनं ह्लादि वृष्ट्याशु तद्वो वर् यत्तु
बाहुल्योत्पाद्यकार्याधिकतरमवतादेकमेवार्कतेजः ॥ 30 ॥
मीलच्चक्षुर्विजिह्मश्रुति जडरसनं निघ्नितघ्राणवृत्ति
स्वव्यापाराक्षमत्वक्परिमुषितमनः श्वासमात्रावशेषम् ।
विस्रस्ताङ्गं पतित्वा स्वपदपहरतादश्रियं वोऽर्कजन्मा वर् अप्रियं
कालव्यालावलीढं जगदगद इवोत्थापयन्प्राक्प्रतापः ॥ 31 ॥
निःशेषं नैशमम्भः प्रसभमपनुदन्नश्रुलेशानुकारि
स्तोकस्तोकापनीतारुणरुचिरचिरादस्तदोषानुषङ्गः ।
दाता दृष्टिं प्रसन्नां त्रिभुवननयनस्याशु युष्मद्विरुद्धं
वध्याद्ब्रध्नस्य सिद्धाञ्जनविधिरपरः प्राक्तनोऽर्चिःप्रचारः ॥ 32 ॥
भूत्वा जम्भस्य भेत्तुः ककुभि परिभवारम्भभूः शुभ्रभानो- वर् स्थित्वा
र्बिभ्राणा बभ्रुभावं प्रसभमभिनवाम्भोजजृम्भाप्रगल्भा ।
भूषा भूयिष्ठशोभा त्रिभुवनभवनस्यास्य वैभाकरी प्राग्-
विभ्रान्ता भ्राजमाना विभवतु विभवोद्भूतये सा विभा वः ॥ 33 ॥ वर् निर्भान्ति, विभ्रान्ति
संसक्तं सिक्तमूलादभिनवभुवनोद्यानकौतूहलिन्या
यामिन्या कन्ययेवामृतकरकलशावर्जितेनामृतेन ।
अर्कालोकः क्रियाद्वो मुदमुदयशिरश्चक्रवालालवाला-
दुद्यन्बालप्रवालप्रतिमरुचिरहःपादपप्राक्प्ररोहः ॥ 34 ॥
भिन्नं भासारुणस्य क्वचिदभिनवया विद्रुमाणां त्विषेव
त्वङ्न्नक्षत्ररत्नद्युतिनिकरकरालान्तरालं क्वचिच्च ।
नान्तर्निःशेषकृष्णश्रियमुदधिमिव ध्वान्तराशिं पिबन्स्ता-
दौर्वः पूर्वोऽप्यपूर्वोऽग्निरिव भवदघप्लुष्टयेऽर्कावभासः ॥ 35 ॥
गन्धर्वैर्गद्यपद्यव्यतिकरितवचोहृद्यमातोद्यवाद्यै-
राद्यैर्यो नारदाद्यैर्मुनिभिरभिनुतो वेदवेद्यैर्विभिद्य ।
वर् वीतवेद्यैर्विविद्य, वेदविद्भिर्विभिद्य
आसाद्यापद्यते यं पुनरपि च जगद्यौवनं सद्य उद्य-
न्नुद्द्योतो द्योतितद्यौर्द्यतु दिवसकृतोऽसाववद्यानि वोऽद्य ॥ 36 ॥
आवानैश्चन्द्रकान्तैश्च्युततिमिरतया तानवात्तारकाणा- वर् आवान्तैः
मेणाङ्कालोकलोपादुपहतमहसामोषधीनां लयेन ।
आरादुत्प्रेक्ष्यमाणा क्षणमुदयतटान्तर्हितस्याहिमांशो-
राभा प्राभातिकी वोऽवतु न तु नितरां तावदाविर्भवन्ती ॥ 37 ॥
सानौ सा नौदये नारुणितदलपुनर्यौवनानां वनाना- वर् लसद्यौवनानां
मालीमालीढपूर्वा परिहृतकुहरोपान्तनिम्ना तनिम्ना ।
भा वोऽभावोपशान्तिं दिशतु दिनपतेर्भासमाना समाना-
राजी राजीवरेणोः समसमयमुदेतीव यस्या वयस्या ॥ 38 ॥
उज्जृम्भाम्भोरुहाणां प्रभवति पयसां या श्रिये नोष्णतायै
पुष्णात्यालोकमात्रं न तु दिशति दृशां दृश्यमाना विधातम् ।
पूर्वाद्रेरेव पूर्वं दिवमनु च पुनः पावनी दिङ्मुखाना- वर् ततः
मेनांस्यैनी विभासौ नुदतु नुतिपदैकास्पदं प्राक्तनी वः ॥ 39 ॥
वाचां वाचस्पतेरप्यचलभिदुचिताचार्यकाणां प्रपञ्चै-
र्वैरञ्चानां तथोच्चारितचतुरृचां चाननानां चतुर्णाम् । वर् रुचिर
उच्येतार्चासु वाच्यच्युतिशुचिचरितं यस्य नोच्चैर्विविच्य वर् अर्चास्ववाच्य
प्राच्यं वर्चश्चकासच्चिरमुपचिनुतात्तस्य चण्डार्चिषो वः ॥ 40 ॥ वर् श्रियं
मूर्ध्न्यद्रेर्धातुरागस्तरुषु किसलयो विद्रुमौघः समुद्रे
वर् – किसलयाद्विद्रुमौघात्समुद्रे
दिङ्मातङ्गोत्तमाङ्गेष्वभिनवनिहितः सान्द्रसिन्दूररेणुः ।
वर् विहितः, निहितात्सन्द्रसिन्दूररेणोः
सीम्नि व्योम्नश्च हेम्नः सुरशिखरिभुवो जायते यः प्रकाशः
शोणिम्नासौ खरांशोरुषसि दिशतु वः शर्म शोभैकदेशः ॥ 41 ॥
अस्ताद्रीशोत्तमाङ्गे श्रितशशिनि तमःकालकूटे निपीते
याति व्यक्तिं पुरस्तादरुणकिसलये प्रत्युषःपारिजाते ।
उद्यन्त्यारक्तपीताम्बरविशदतरोद्वीक्षिता तीक्ष्णभानो-
वर् रुचिरतरोद्वीक्षिता वर् तीव्रभासः
र्लक्ष्मीर्लक्ष्मीरिवास्तु स्फुटकमलपुटापाश्रया श्रेयसे वः ॥ 42 ॥ वर् पुटोपाश्रय
नोदन्वाञ्जन्मभूमिर्न तदुदरभुवो बान्धवाः कौस्तुभाद्या
यस्याः पद्मं न पाणौ न च नरकरिपूरःस्थली वासवेश्म ।
तेजोरूपापरैव त्रिषु भुवनतलेष्वादधाना व्यवस्थां वर् त्रिभुवनभवने
सा श्रीः श्रेयांसि दिश्यादशिशिरमहसो मण्डलाग्रोद्गता वः ॥ 43 ॥
॥ इति द्युतिवर्णनम् ॥ वर् तेजोवर्णनम्
॥ अथ अश्ववर्णनम् ॥
रक्षन्त्वक्षुण्णहेमोपलपटलमलं लाघवादुत्पतन्तः
पातङ्गाः पङ्ग्ववज्ञाजितपवनजवा वाजिनस्ते जगन्ति ।
येषां वीतान्यचिह्नोन्नयमपि वहतां मार्गमाख्याति मेरा-
वुद्यन्नुद्दामदीप्तिर्द्युमणिमणिशिलावेदिकाजातवेदाः ॥ 44 ॥
प्लुष्टाः पृष्ठेंऽशुपातैरतिनिकटतया दत्तदाहातिरेकै-
रेकाहाक्रान्तकृत्स्नत्रिदिवपथपृथुश्वासशोषाः श्रमेण ।
तीव्रोदन्यास्त्वरन्तामहितविहतये सप्तयः सप्तसप्ते-
रभ्याशाकाशगङ्गाजलसरलगलावाङ्नताग्रानना वः ॥ 45 ॥ वर् गलवर्जिताग्राननाः
मत्वान्यान्पार्श्वतोऽश्वान् स्फटिकतटदृषद्दृष्टदेहा द्रवन्ती
व्यस्तेऽहन्यस्तसन्ध्येयमिति मृदुपदा पद्मरागोपलेषु ।
सादृश्यादृश्यमूर्तिर्मरकतकटके क्लिष्टसूता सुमेरो-
र्मूर्धन्यावृत्तिलब्धध्रुवगतिरवतु ब्रध्नवाहावलिर्वः ॥ 46 ॥ वर् द्रुत
हेलालोलं वहन्ती विषधरदमनस्याग्रजेनावकृष्टा
स्वर्वाहिन्याः सुदूरं जनितजवजया स्यन्दनस्य स्यदेन ।
निर्व्याजं तायमाने हरितिमनि निजे स्फीतफेनाहितश्री- वर् स्फीतफेनास्मितश्रीः
रश्रेयांस्यश्वपङ्क्तिः शमयतु यमुनेवापरा तापनी वः ॥ 47 ॥
मार्गोपान्ते सुमेरोर्नुवति कृतनतौ नाकधाम्नां निकाये
वीक्ष्य व्रीडानतानां प्रतिकुहरमुखं किन्नरीणां मुखानि ।
सूतेऽसूयत्यपीषज्जडगति वहतां कन्धरार्धैर्वलद्भि- वर् कन्धराग्रैः
र्वाहानां व्यस्यताद्वः सममसमहरेर्हेषितं कल्मषाणि ॥ 48 ॥
धुन्वन्तो नीरदालीर्निजरुचिहरिताः पार्श्वयोः पक्षतुल्या-
स्तालूत्तानैः खलीनैः खचितमुखरुचश्च्योतता लोहितेन ।
उड्डीयेव व्रजन्तो वियति गतिवशादर्कवाहाः क्रियासुः
क्षेमं हेमाद्रिहृद्यद्रुमशिखरशिरःश्रेणिशाखाशुका वः ॥ 49 ॥
॥ इत्यश्ववर्णनम् ॥
॥ अथ अरुणवर्णनम् ॥
प्रातः शैलाग्ररङ्गे रजनिजवनिकापायसंलक्ष्यलक्ष्मी-
र्विक्षिप्तापूर्वपुष्पाञ्जलिमुडुनिकरं सूत्रधारायमाणः ।
यामेष्वङ्केष्विवाह्नः कृतरुचिषु चतुर्ष्वेव जातप्रतिष्ठा- वर् यातः प्रतिष्ठां
मव्यात्प्रस्तावयन्वो जगदटनमहानाटिकां सूर्यसूतः ॥ 50 ॥
आक्रान्त्या वाह्यमानं पशुमिव हरिणा वाहकोऽग्र्यो हरीणां
भ्राम्यन्तं पक्षपाताज्जगति समरुचिः सर्वकर्मैकसाक्षी ।
शत्रुं नेत्रश्रुतीनामवजयति वयोज्येष्ठभावे समेऽपि
स्थाम्नां धाम्नां निधिर्यः स भवदघनुदे नूतनः स्तादनूरुः ॥ 51 ॥
दत्तार्घैर्दूरनम्रैर्वियति विनयतो वीक्षितः सिद्धसार्थैः वर् सिद्धसाध्यैः
सानाथ्यं सारथिर्वः स दशशतरुचेः सातिरेकं करोतु ।
आपीय प्रातरेव प्रततहिमपयःस्यन्दिनीरिन्दुभासो
यः काष्ठादीपनोऽग्रे जडित इव भृशं सेवते पृष्ठतोऽर्कम् ॥ 52 ॥
मुञ्चन्रश्मीन्दिनादौ दिनगमसमये संहरंश्च स्वतन्त्र-
स्तोत्रप्रख्यातवीर्योऽविरतहरिपदाक्रान्तिबद्धाभियोगः । वर् वितत
कालोत्कर्षाल्लघुत्वं प्रसभमधिपतौ योजयन्यो द्विजानां
सेवाप्रीतेन पूष्णात्मसम इव कृतस्त्रायतां सोऽरुणो वः ॥ 53 ॥ वर् स्वसम
शातः श्यामालतायाः परशुरिव तमोऽरण्यवह्नेरिवार्चिः वर् दाहे दवाभः
प्राच्येवाग्रे ग्रहीतुं ग्रहकुमुदवनं प्रागुदस्तोऽग्रहस्तः ।
वर् प्राचीवाग्रे, ग्रहकुमुदरुचिं
ऐक्यं भिन्दन्द्युभूम्योरवधिरिव विधातेव विश्वप्रबोधे
वाहानां वो विनेता व्यपनयतु विपन्नाम धामाधिपस्य ॥ 54 ॥
पौरस्त्यस्तोयदर्तोः पवन इव पतत्पावकस्येव धूमो वर् पतन्
विश्वस्येवादिसर्गः प्रणव इव परं पावनो वेदराशेः
सन्ध्यानृत्योत्सवेच्छोरिव मदनरिपोर्नन्दिनान्दीनिनादः
सौरस्याग्रे सुखं वो वितरतु विनतानन्दनः स्यन्दनस्य ॥ 55 ॥ वर् स्यन्दनो वः
पर्याप्तं तप्तचामीकरकटकतटे श्लिष्टशीतेतरांशा-
वासीदत्स्यन्दनाश्वानुकृतिमरकते पद्मरागायमाणः । वर् अश्वानुकृतमरकते
यः सोत्कर्षां विभूषां कुरुत इव कुलक्ष्माभृदीशस्य मेरो-
रेनांस्यह्नाय दूरं गमयतु स गुरुः काद्रवेयद्विषो वः ॥ 56 ॥
नीत्वाश्वान्सप्त कक्षा इव नियमवशं वेत्रकल्पप्रतोद- वर् कक्ष्या
स्तूर्णं ध्वान्तस्य राशावितरजन इवोत्सारिते दूरभाजि ।
पूर्वं प्रष्ठो रथस्य क्षितिभृदधिपतीन्दर्शयंस्त्रायतां व-
स्त्रैलोक्यास्थानदानोद्यतदिवसपतेः प्राक्प्रतीहारपालः ॥ 57 ॥
वज्रिञ्जातं विकासीक्षणकमलवनं भासि नाभासि वह्ने! वर् नो भासि
तातं नत्वाश्वपार्श्वान्नय यम! महिषं राक्षसा वीक्षिताः स्थ ।
सप्तीन्सिञ्च प्रचेतः! पवन! भज जवं वित्तपावेदितस्त्वं
वन्दे शर्वेति जल्पन्प्रतिदिशमधिपान्पातु पूष्णोऽग्रणीर्वः ॥ 58 ॥
पाशानाशान्तपालादरुण वरुणतो मा ग्रहीः प्रग्रहार्थं
तृष्णां कृष्णस्य चक्रे जहिहि नहि रथो याति मे नैकचक्रः ।
योक्तुं युग्यं किमुच्चैःश्रवसमभिलषस्यष्टमं वृत्रशत्रो- वर् त्वाष्ट्रशत्रोः
स्त्यक्तान्यापेक्षविश्वोपकृतिरिव रविः शास्ति यं सोऽवताद्वः ॥ 59 ॥
नो मूर्च्छाच्छिन्नवाञ्छः श्रमविवशवपुर्नैव नाप्यास्यशोषी
पान्थः पथ्येतराणि क्षपयतु भवतां भास्वतोऽग्रेसरः सः ।
यः संश्रित्य त्रिलोकीमटति पटुतरैस्ताप्यमानो मयूखै-
रारादारामलेखामिव हरितमणिश्यामलामश्वपङ्क्तिम् ॥ 60 ॥ वर् हरिततृण
सीदन्तोऽन्तर्निमज्जज्जडखुरमुसलाः सैकते नाकनद्याः
स्कन्दन्तः कन्दरालीः कनकशिखरिणो मेखलासु स्खलन्तः ।
दूरं दूर्वास्थलोत्का मरकतदृषदि स्थास्नवो यन्न याताः
पूष्णोऽश्वाः पूरयंस्तैस्तदवतु जवनैर्हुङ्कृतेनाग्रगो वः ॥ 61 ॥ वर् प्रेरयन् हुङ्कृतैरग्रणीः
॥ इत्यरुणवर्णनम् ॥ वर् सूतवर्णनम्
॥ अथ रथवर्णनम् ॥
पीनोरःप्रेरिताभ्रैश्चरमखुरपुटाग्रस्थितैः प्रातरद्रा-
वादीर्घाङ्गैरुदस्तो हरिभिरपगतासङ्गनिःशब्दचक्रः ।
उत्तानानूरुमूर्धावनतिहठभवद्विप्रतीपप्रणामः
प्राह्णे श्रेयो विधत्तां सवितुरवतरन्व्योमवीथीं रथो वः ॥ 62 ॥ वर् प्रेयो
ध्वान्तौघध्वंसदीक्षाविधिपटु वहता प्राक्सहस्रं कराणा- वर् विधिगुरु द्राक्सहस्रं
मर्यम्णा यो गरिम्णः पदमतुलमुपानीयताध्यासनेन ।
स श्रान्तानां नितान्तं भरमिव मरुतामक्षमाणां विसोढुं
स्कन्धात्स्कन्धं व्रजन्वो वृजिनविजितये भास्वतः स्यन्दनोऽस्तु ॥ 63 ॥
योक्त्रीभूतान्युगस्य ग्रसितुमिव पुरो दन्दशूकान्दधानो
द्वेधाव्यस्ताम्बुवाहावलिविहितबृहत्पक्षविक्षेपशोभः ।
सावित्रः स्यन्दनोऽसौ निरतिशयरयप्रीणितानूरुरेनः-
क्षेपीयो वो गरुत्मानिव हरतु हरीच्छाविधेयप्रचारः ॥ 64 ॥
एकाहेनैव दीर्घां त्रिभुवनपदवीं लङ्घयन् यो लघिष्ठः वर् कृस्त्नां
पृष्ठे मेरोर्गरीयान् दलितमणिदृषत्त्विंषि पिंषञ्शिरांसि ।
सर्वस्यैवोपरिष्टादथ च पुनरधस्तादिवास्ताद्रिमूर्न्धि
ब्रध्नस्याव्यात्स एवं दुरधिगमपरिस्पन्दनः स्यन्दनो वः ॥ 65 ॥
धूर्ध्वस्ताग्र्यग्रहाणि ध्वजपटपवनान्दोलितेन्दूनि दूरं वर् दूरात्
राहौ ग्रासाभिलाषादनुसरति पुनर्दत्तचक्रव्यथानि ।
श्रान्ताश्वश्वासहेलाधुतविबुधधुनीनिर्झराम्भांसि भद्रं
देयासुर्वो दवीयो दिवि दिवसपतेः स्यन्दनप्रस्थितानि ॥ 66 ॥
अक्षे रक्षां निबध्य प्रतिसरवलयैर्योजयन्त्यो युगाग्रं
धूःस्तम्भे दग्धधूपाः प्रहितसुमनसो गोचरे कूबरस्य ।
चर्चाश्चक्रे चरन्त्यो मलयजपयसा सिद्धवध्वस्त्रिसन्ध्यं वर् चर्चां
वन्दन्ते यं द्युमार्गे स नुदतु दुरितान्यंशुमत्स्यन्दनो वः ॥ 67 ॥
उत्कीर्णस्वर्णरेणुद्रुतखुरदलिता पार्श्वयोः शश्वदश्वै- वर् रेणुर्द्रुत
रश्रान्तभ्रान्तचक्रक्रमनिखिलमिलन्नेमिनिम्ना भरेण ।
मेरोर्मूर्धन्यघं वो विघटयतु रवेरेकवीथी रथस्य
स्वोष्मोदक्ताम्बुरिक्तप्रकटितपुलिनोद्धूसरा स्वर्धुनीव ॥ 68 ॥ वर् स्वोष्मोदस्ताम्बु
नन्तुं नाकालयानामनिशमनुयतां पद्धतिः पङ्क्तिरेव वर् उपयतां
क्षोदो नक्षत्रराशेरदयरयमिलच्चक्रपिष्टस्य धूलिः ।
हेषह्लादो हरीणां सुरशिखरिदरीः पूरयन्नेमिनादो वर् नादो
यस्याव्यात्तीव्रभानोः स दिवि भुवि यथा व्यक्तचिह्नो रथो वः ॥ 69 ॥
निःस्पन्दानां विमानावलिविततदिवां देववृन्दारकाणां वर् वलितदिशा
वृन्दैरानन्दसान्द्रोद्यममपि वहतां विन्दतां वन्दितुं नो ।
मन्दाकिन्याममन्दः पुलिनभृति मृदुर्मन्दरे मन्दिराभे वर् मन्दराभे
मन्दारैर्मण्डितारं दधदरि दिनकृत्स्यन्दनः स्तान्मुदे वः ॥ 70 ॥
चक्री चक्रारपङ्क्तिं हरिरपि च हरीन् धूर्जटिर्धूर्ध्वजान्ता-
नक्षं नक्षत्रनाथोऽरुणमपि वरुणः कूबराग्रं कुबेरः ।
रंहः सङ्घः सुराणां जगदुपकृतये नित्ययुक्तस्य यस्य
स्तौति प्रीतिप्रसन्नोऽन्वहमहिमरुचेः सोऽवतात्स्यन्दनो वः ॥ 71 ॥ वर् रुच
नेत्राहीनेन मूले विहितपरिकरः सिद्धसाध्यैर्मरुद्भिः
पादोपान्ते स्तुतोऽलं बलिहरिरभसाकर्षणाबद्धवेगः ।
भ्राम्यन्व्योमाम्बुराशावशिशिरकिरणस्यन्दनः सन्ततं वो
दिश्याल्लक्ष्मीमपारामतुलितमहिमेवापरो मन्दराद्रिः ॥ 72 ॥ वर् अतुल्यां
॥ इति रथवर्णनम् ॥
॥ अथ मण्डलवर्णनम् ॥
यज्ज्यायो बीजमह्नामपहततिमिरं चक्षुषामञ्जनं य- वर् ज्यायो यद्बीजमह्नामपहृत
द्द्वारं यन्मुक्तिभाजां यदखिलभुवनज्योतिषामेकमोकः ।
यद्वृष्ट्यम्भोनिधानं धरणिरससुधापानपात्रं महद्य-
द्दिश्यादीशस्य भासां तदधीकलमलं मङ्गलं मण्डलं वः ॥ 73 ॥ वर् देवस्य
भानोः तदधिकममलं मण्डलं मङ्गलं
वेलावर्धिष्णु सिन्धोः पय इव खमिवार्धोद्गताग्य्रग्रहोडु
स्तोकोद्भिन्नस्वचिह्नप्रसवमिव मधोरास्यमस्यन्मनांसि । वर् महांसि
प्रातः पूष्णोऽशुभानि प्रशमयतु शिरःशेखरीभूतमद्रेः
पौरस्त्यस्योद्गभस्तिस्तिमिततमतमःखण्डनं मण्डलं वः ॥ 74 ॥
प्रत्युप्तस्तप्तहेमोज्ज्वलरुचिरचलः पद्मरागेण येन
ज्यायः किञ्जल्कपुञ्जो यदलिकुलशितेरम्बरेन्दीवरस्य ।
कालव्यालस्य चिह्नं महिततममहोमूर्न्धि रत्नं महद्य-
द्दीप्तांशोः प्रातरव्यात्तदविकलजगन्मण्डनं मण्डलं वः ॥ 75 ॥
कस्त्राता तारकाणां पतति तनुरवश्यायबिन्दुर्यथेन्दु-
र्विद्राणा दृक्स्मरारेरुरसि मुररिपोः कौस्तुभो नोद्गभस्तिः ।
वह्नेः सापह्नवेव द्युतिरुदयगते यत्र तन्मण्डलं वो
मार्तण्डीयं पुनीताद्दिवि भुवि च तमांसीव मृष्णन्महांसि ॥ 76 ॥
यत्प्राच्यां प्राक्चकास्ति प्रभवति च यतः प्राच्यसावुज्जिहाना-
दिद्धं मध्ये यदह्नो भवति ततरुचा येन चोत्पाद्यतेऽहः ।
यत्पर्यायेण लोकानवति च जगतां जीवितं यच्च तद्वो
विश्वानुग्राहि विश्वं सृजदपि च रवेर्मण्डलं मुक्तयेऽस्तु ॥ 77 ॥
शुष्यन्त्यूढानुकारा मकरवसतयो मारवीणां स्थलीनां
येनोत्तप्ताः स्फुटन्तस्तडिति तिलतुलां यान्त्यगेन्द्रा युगान्ते । वर् चटिति
तच्चण्डांशोरकाण्डत्रिभुवनदहनाशङ्कया धाम कृच्छात् वर् कृत्स्नं
संहृत्यालोकमात्रं प्रलघु विदधतः स्तान्मुदे मण्डलं वः ॥ 78 ॥ वर् आहृत्यालोकमात्रं प्रतनु
उद्यद्द्यूद्यानवाप्यां बहुलतमतमःपङ्कपूरं विदार्य वर् बहल
प्रोद्भिन्नं पत्रपार्श्वेष्वविरलमरुणच्छायया विस्फुरन्त्या ।
कल्याणानि क्रियाद्वः कमलमिव महन्मण्डलं चण्डभानो- वर् चण्डरश्मेः
रन्वीतं तृप्तिहेतोरसकृदलिकुलाकारिणा राहुणा यत् ॥ 79 ॥
चक्षुर्दक्षद्विषो यन्न तु दहति पुरः पूरयत्येव कामं वर् न दहति नितरां पुनः
नास्तं जुष्टं मरुद्भिर्यदिह नियमिनां यानपात्रं भवाब्धौ ।
यद्वीतश्रान्ति शश्वद्भ्रमदपि जगतां भ्रान्तिमभ्रान्ति हन्ति
ब्रध्नस्याख्याद्विरुद्धक्रियमथ च हिताधायि तन्मण्डलं वः ॥ 80 ॥
॥ इति मण्डलवर्णनम् ॥
॥ अथ सूर्यवर्णनम् ।
सिद्धैः सिद्धान्तमिश्रं श्रितविधि विबुधैश्चारणैश्चाटुगर्भं
गीत्या गन्धर्वमुख्यैर्मुहुरहिपतिभिर्यातुधानैर्यतात्म ।
सार्धं साध्यैर्मुनीन्द्रैर्मुदितमतमनो मोक्षिभिः पक्षपाता- वर् मोक्षुभिः
त्प्रातः प्रारभ्यमाणस्तुतिरवतु रविर्विश्ववन्द्योदयो वः ॥ 81 ॥
भासामासन्नभावादधिकतरपटोश्चक्रवालस्य तापा-
च्छेदादच्छिन्नगच्छत्तुरगखुरपुटन्यासनिःशङ्कटङ्कैः । वर् न्यस्त
निःसङ्गस्यन्दनाङ्गभ्रमणनिकषणात्पातु वस्त्रिप्रकारं वर् त्रिप्रकारैः
तप्तांशुस्तत्परीक्षापर इव परितः पर्यटन्हाटकाद्रिम् ॥ 82 ॥
नो शुष्कं नाकनद्या विकसितकनकाम्भोजया भ्राजितं तु वर् कनकाम्भोरुहा
प्लुष्टा नैवोपभोग्या भवति भृशतरं नन्दनोद्यानलक्ष्मीः ।
नो शृङ्गाणि द्रुतानि द्रुतममरगिरेः कालधौतानि धौता-
नीद्धं धाम द्युमार्गे म्रदयति दयया यत्र सोऽर्कोऽवताद्वः ॥ 83 ॥
ध्वान्तस्यैवान्तहेतुर्न भवति मलिनैकात्मनः पाप्मनोऽपि
प्राक्पादोपान्तभाजां जनयति न परं पङ्कजानां प्रबोधम् ।
कर्ता निःश्रेयसानामपि न तु खलु यः केवलं वासराणां
सोऽव्यादेकोद्यमेच्छाविहितबहुबृहद्विश्वकार्योऽर्यमा वः ॥ 84 ॥
लोटँल्लोष्टाविचेष्टः श्रितशयनतलो निःसहीभूतदेहः
सन्देही प्राणितव्ये सपदि दश दिशः प्रेक्षमाणोऽन्धकाराः ।
निःश्वासायासनिष्ठः परमपरवशो जायते जीवलोकः वर् चिरतरवशो
शोकेनेवान्यलोकानुदयकृति गते यत्र सोऽर्कोऽवताद्वः ॥ 85 ॥ वर् लोकाभ्युदय
क्रामँल्लोलोऽपि लोकाँस्तदुपकृतिकृतावाश्रितः स्थैर्यकोटिं
नॄणां दृष्टिं विजिह्मां विदधदपि करोत्यन्तरत्यन्तभद्राम् ।
यस्तापस्यापि हेतुर्भवति नियमिनामेकनिर्वाणदायी
भूयात्स प्रागवस्थाधिकतरपरिणामोदयोऽर्कः श्रिये वः ॥ 86 ॥
व्यापन्नर्तुर्न कालो व्यभिचरति फलं नौषधीर्वृष्टिरिष्टा
नैष्टैस्तृप्यन्ति देवा न हि वहति मरुन्निर्मलाभानि भानि ।
आशाः शान्ता न भिन्दन्त्यवधिमुदधयो बिभ्रति क्ष्माभृतः क्ष्मां
यस्मिंस्त्रैलोक्यमेवं न चलति तपति स्तात्स सूर्यः श्रिये वः ॥ 87 ॥
कैलासे कृत्तिवासा विहरति विरहत्रासदेहोढकान्तः
श्रान्तः शेते महाहावधिजलधि विना छद्मना पद्मनाभः ।
योगोद्योगैकतानो गमयति सकलं वासरं स्वं स्वयम्भू-
र्भूरित्रैलोक्याचिन्ताभृति भुवनविभौ यत्र भास्वान्स वोऽव्यात् ॥ 88 ॥
एतद्यन्मण्डलं खे तपति दिनकृतस्ता ऋचोऽर्चींषि यानि
द्योतन्ते तानि सामान्ययमपि पुरुषो मण्डलेऽणुर्यजूंषि ।
एवं यं वेद वेदत्रितयमयमयं वेदवेदी समग्रो
वर्गः स्वर्गापवर्गप्रकृतिरविकृतिः सोऽस्तु सूर्यः श्रिये वः ॥ 89 ॥
नाकौकःप्रत्यनीकक्षतिपटुमहसां वासवाग्रेसराणां
सर्वेषां साधु पातां जगदिदमदितेरात्मजत्वे समेऽपि ।
येनादित्याभिधानं निरतिशयगुणैरात्मनि न्यस्तमस्तु वर् गुणेनात्मनि
स्तुत्यस्त्रैलोक्यवन्द्यैस्त्रिदशमुनिगणैः सोंऽशुमान् श्रेयसे वः ॥ 90 ॥
भूमिं धाम्नोऽभिवृष्ट्या जगति जलमयीं पावनीं संस्मृताव- वर् धाम्नोऽथ
प्याग्नेयीं दाहशक्त्या मुहुरपि यजमानां यथाप्रार्थितार्थैः । वर् यजमानात्मिकां
लीनामाकाश एवामृतकरघटितां ध्वान्तपक्षस्य पर्व-
ण्वेवं सूर्योऽष्टभेदां भव इव भवतः पातु बिभ्रत्स्वमूर्तिम् ॥ 91 ॥
प्राक्कालोन्निद्रपद्माकरपरिमलनाविर्भवत्पादशोभो
भक्त्या त्यक्तोरुखेदोद्गति दिवि विनतासूनुना नीयमानः ।
सप्ताश्वाप्तापरान्तान्यधिकमधरयन्यो जगन्ति स्तुतोऽलं
देवैर्देवः स पायादपर इव मुरारातिरह्नां पतिर्वः ॥ 92 ॥
यः स्रष्टाऽपां पुरस्तादचलवरसमभ्युन्नतेर्हेतुरेको
लोकानां यस्त्रयाणां स्थित उपरि परं दुर्विलङ्घ्येन धाम्ना । वर् च त्रयाणां
सद्यः सिद्ध्यै प्रसन्नद्युतिशुभचतुराशामुखः स्ताद्विभक्तो वर् शुचि
द्वेधा वेधा इवाविष्कृतकमलरुचिः सोऽर्चिषामाकरो वः ॥ 93 ॥
साद्रिद्यूर्वीनदीशा दिशति दश दिशो दर्शयन्प्राग्दृशो यः वर् द्राक् दृशो
सादृश्यं दृश्यते नो सदशशतदृशि त्रैदशे यस्य देशे ।
दीप्तांशुर्वः स दिश्यादशिवयुगदशादर्शितद्वादशात्मा
शं शास्त्यश्वांश्च यस्याशयविदतिशयाद्दन्दशूकाशनाद्यः ॥ 94 ॥
तीर्थानि व्यर्थकानि हृदनदसरसीनिर्झराम्भोजिनीनां
नोदन्वन्तो नुदन्ति प्रतिभयमशुभश्वभ्रपातानुबन्धि ।
आपो नाकापगाया अपि कलुषमुषो मज्जतां नैव यत्र वर् स्वर्गापगायाः
त्रातुं यातेऽन्यलोकान् स दिशतु दिवसस्यैकहेतुर्हितं वः ॥ 95 ॥ वर् लोकं
एतत्पातालपङ्कप्लुतमिव तमसैवैकमुद्गाढमासी-
दप्रज्ञाताप्रतर्क्यं निरवगति तथालक्षणं सुप्तमन्तः ।
यादृक्सृष्टेः पुरस्तान्निशि निशि सकलं जायते तादृगेव
त्रैलोक्यं यद्वियोगादवतु रविरसौ सर्गतुल्योदयो वः ॥ 96 ॥
द्वीपे योऽस्ताचलोऽस्मिन्भवति खलु स एवापरत्रोदयाद्रि-
र्या यामिन्युज्ज्वलेन्दुद्युतिरिह दिवसोऽन्यत्र तीव्रातपः सा ।
यद्वश्यौ देशकालाविति नियमयतो नो तु यं देशकाला- वर् नु
वव्यात्स स्वप्रभुत्वाहितभुवनहितो हेतुरह्नामिनो वः ॥ 97 ॥
व्यग्रैरग्र्यग्रहेन्दुग्रसनगुरु भरैर्नो समग्रैरुदग्रैः वर् गुरुतरैः
प्रत्यग्रैरीषदुग्रैरुदयगिरिगतो गोगणैर्गौरयन् गाम् ।
उद्गाढार्चिर्विलीनामरनगरनगग्रावगर्भामिवाह्ना-
मग्रे श्रेयो विधत्ते ग्लपयतु गहनं स ग्रहग्रामणीर्वः ॥ 98 ॥
योनिः साम्नां विधाता मधुरिपुरजितो धूर्जटिः शङ्करोऽसौ
मृत्युः कालोऽलकायाः पतिरपि धनदः पावको जातवेदाः ।
इत्थं सञ्ज्ञा डवित्थादिवदमृतभुजां या यदृच्छाप्रवृत्ता-
स्तासामेकोऽभिधेयस्तदनुगुणगुणैर्यः स सूर्योऽवताद्वः ॥ 99 ॥ वर् गणैः
देवः किं बान्धवः स्यात्प्रियसुहृदथवाऽऽचार्य आहोस्विदर्यो वर् आर्यः
रक्षा चक्षुर्नु दीपो गुरुरुत जनको जीवितं बीजमोजः ।
एवं निर्णीयते यः क इव न जगतां सर्वथा सर्वदाऽसौ वर् सर्वदाः
सर्वाकारोपकारी दिशतु दशशताभीषुरभ्यर्थितं वः ॥ 100 ॥
श्लोका लोकस्य भूत्यै शतमिति रचिताः श्रीमयूरेण भक्त्या
युक्तश्चैतान्पठेद्यः सकृदपि पुरुषः सर्वपापैर्विमुक्तः ।
आरोग्यं सत्कवित्वं मतिमतुलबलं कान्तिमायुःप्रकर्षं
विद्यामैश्वर्यमर्थं सुतमपि लभते सोऽत्र सूर्यप्रसादात् ॥ 101 ॥
इति श्रीमयूरकविप्रणीतं सूर्यशतकं समाप्तम् ।
|| sūryaśatakam ||
mahākaviśrīmayūrapraṇītam
|| śrī gaṇeśāya namaḥ ||
jambhārātībhakumbhodbhavamiva dadhataḥ sāndrasindūrareṇuṃ
raktāḥ siktā ivaughairudayagiritaṭīdhātudhārādravasya | var saktaiḥ
āyāntyā tulyakālaṃ kamalavanarucevāruṇā vo vibhūtyai
bhūyāsurbhāsayanto bhuvanamabhinavā bhānavo bhānavīyāḥ || 1 ||
bhaktiprahvāya dātuṃ mukulapuṭakuṭīkoṭarakroḍalīnāṃ
lakṣmīmākraṣṭukāmā iva kamalavanoddhāṭanaṃ kurvate ye |
kālākārāndhakārānanapatitajagatsādhvasadhvaṃsakalyāḥ
kalyāṇaṃ vaḥ kriyāsuḥ kisalayarucayaste karā bhāskarasya || 2 ||
garbheṣvambhoruhāṇāṃ śikhariṣu ca śitāgreṣu tulyaṃ patantaḥ
prārambhe vāsarasya vyuparatisamaye caikarūpāstathaiva |
niṣparyāyaṃ pravṛttāstribhuvanabhavanaprāṅgaṇe pāntu yuṣmā-
nūṣmāṇaṃ santatādhvaśramajamiva bhṛśaṃ bibhrato bradhnapādāḥ || 3 ||
prabhraśyatyuttarīyatviṣi tamasi samuddīkṣya vītāvṛtīnprā-
gjantūṃstantūnyathā yānatanu vitanute tigmarocirmarīcīn |
te sāndrībhūya sadyaḥ kramaviśadadaśāśādaśālīviśālaṃ
śaśvatsampādayanto'mbaramamalamalaṃ maṅgalaṃ vo diśantu || 4 ||
nyakkurvannoṣadhīśe muṣitaruci śucevauṣadhīḥ proṣitābhā
bhāsvadgrāvodgatena prathamamiva kṛtābhyudgatiḥ pāvakena |
pakṣacchedavraṇāsṛksruta iva dṛṣado darśayanprātaradre-
rātāmrastīvrabhānoranabhimatanude stādgabhastyudgamo vaḥ || 5 ||
śīrṇaghrāṇāṅghripāṇīnvraṇibhirapaghanairghargharāvyaktaghoṣān
dīrghāghrātānaghaughai punarapi ghaṭayatyeka ullāghayan yaḥ |
gharmāṃśostasya vo'ntardviguṇaghanaghṛṇānighnanirvighnavṛtte-
rdattārghāḥ siddhasaṅghairvidadhatu ghṛṇayaḥ śīghramaṃhovidhātam || 6 ||
bibhrāṇā vāmanatvaṃ prathamamatha tathaivāṃśavaḥ prāṃśavo vaḥ
krāntākāśāntarālāstadanu daśadiśaḥ pūrayantastato'pi |
dhvāntādācchidya devadviṣa iva balito viśvamāśvaśnuvānāḥ var devadruha
kṛcchrāṇyucchrāyahelopahasitaharayo hāridaśvā harantu || 7 ||
udgāḍhenāruṇimnā vidadhati bahulaṃ ye'ruṇasyāruṇatvaṃ
mūrdhoddhūtau khalīnakṣatarudhiraruco ye rathāśvānaneṣu |
śailānāṃ śekharatvaṃ śritaśikhariśikhāstanvate ye diśantu var śikharaśikhāḥ
preṅkhantaḥ khe kharāṃśoḥ khacitadinamukhāste mayūkhāḥ sukhaṃ vaḥ || 8 ||
dattānandāḥ prajānāṃ samucitasamayākṛṣṭasṛṣṭaiḥ payobhiḥ var akliṣṭasṛṣṭaiḥ
pūrvāhṇe viprakīrṇā diśi diśi viramatyahni saṃhārabhājaḥ |
dīptāṃśordīrghaduḥkhaprabhavabhavabhayodanvaduttāranāvo
gāvo vaḥ pāvanānāṃ paramaparimitāṃ prītimutpādayantu || 9 ||
bandhadhvaṃsaikahetuṃ śirasi natirasābaddhasandhyāñjalīnāṃ
lokānāṃ ye prabodhaṃ vidadhati vipulāmbhojakhaṇḍāśayeva |
yuṣmākaṃ te svacittaprathitapṛthutaraprārthanākalpavṛkṣāḥ var prathima
kalpantāṃ nirvikalpaṃ dinakarakiraṇāḥ ketavaḥ kalmaṣasya || 10 ||
dhārā rāyo dhanāyāpadi sapadi karālambabhūtāḥ prapāte
tattvālokaikadīpāstridaśapatipuraprasthitau vīthya eva |
nirvāṇodyogiyogipragamanijatanudvāri vetrāyamāṇā-
strāyantāṃ tīvrabhānordivasamukhasukhā raśmayaḥ kalmaṣādvaḥ || 11 ||
var tīvrabhāsaḥ var kaśmalādvaḥ
prāci prāgācarantyo'naticiramacale cārucūḍāmaṇitvaṃ
muñcantyo rocanāmbhaḥ pracuramiva diśāmuccakaiścarcanāya |
cāṭūtkaiścakranāmnāṃ caturamavicalairlocanairarcyamānā- var suciraṃ
śceṣṭantāṃ cintitānāmucitamacaramāścaṇḍarocīruco vaḥ || 12 ||
ekaṃ jyotirdṛśau dve trijagati gaditānyabjajāsyaiścaturbhi-
rbhūtānāṃ pañcamaṃ yānyalamṛtuṣu tathā ṣaṭsu nānāvidhāni |
yuṣmākaṃ tāni saptatridaśamuninutānyaṣṭadigbhāñji bhāno-
ryānti prāhṇe navatvaṃ daśa dadhatu śivaṃ dīdhitīnāṃ śatāni || 13 || var dadatu
āvṛttibhrāntaviśvāḥ śramamiva dadhataḥ śoṣiṇaḥ svoṣmaṇeva
grīṣme dāvāgnitaptā iva rasamasakṛdye dharitryā dhayanti |
te prāvṛṣyāttapānātiśayaruja ivodvāntatoyā himartau
mārtaṇḍasyāpracaṇḍāściramaśubhabhide'bhīṣavo vo bhavantu || 14 ||
tanvānā digvadhūnāṃ samadhikamadhurālokaramyāmavasthā-
māruḍhaprauḍhileśotkalitakapilimālaṅkṛtiḥ kevalaiva |
ujjṛmbhāmbhojanetradyutini dinamukhe kiñcidudbhidyamānā
śmaśruśreṇīva bhāsāṃ diśatu daśaśatī śarma gharmatviṣo vaḥ || 15 ||
maulīndormaiṣa moṣīddyutimiti vṛṣabhāṅkena yaḥ śaṅkineva
pratyagrodghāṭitāmbhoruhakuharaguhāsusthiteneva dhātrā |
kṛṣṇena dhvāntakṛṣṇasvatanuparibhavatrasnuneva stuto'laṃ
trāṇāya stāttanīyānapi timiraripoḥ sa tviṣāmudgamo vaḥ || 16 ||
vistīrṇaṃ vyoma dīrghāḥ sapadi daśa diśo vyastavelāmbhaso'bdhīn
kurvadbhirdṛśyanānānaganagaranagābhogapṛthvīṃ ca pṛthvīm |
padminyucchvāsyate yairuṣasi jagadapi dhvaṃsayitvā tamisrā-
musrā visraṃsayantu drutamanabhimataṃ te sahasratviṣo vaḥ || 17 || var visrāvayantu
astavyastatvaśūnyo nijaruciraniśānaśvaraḥ kartumīśo
viśvaṃ veśmeva dīpaḥ pratihatatimiraṃ yaḥ pradeśasthito'pi |
dikkālāpekṣayāsau tribhuvanamaṭatastigmabhānornavākhyāṃ
yātaḥ śātakratavyāṃ diśi diśatu śivaṃ so'rciṣāmudgamo vaḥ || 18 ||
māgānmlāniṃ mṛṇālī mṛduriti dayayevāpraviṣṭo'hilokaṃ
lokālokasya pārśvaṃ pratapati na paraṃ yastadākhyārthameva |
ūrdhvaṃ brahmāṇḍakhaṇḍasphuṭanabhayaparityaktadairghyo dyusīmni
svechāvaśyāvakāśāvadhiravatu sa vastāpano rociroghaḥ || 19 ||
aśyāmaḥ kāla eko na bhavati bhuvanānto'pi vīte'ndhakāre var vītāndhakāraḥ
sadyaḥ prāleyapādo na vilayamacalaścandramā apyupaiti |
bandhaḥ siddhāñjalīnāṃ na hi kumudavanasyāpi yatrojjihāne
tatprātaḥ prekṣaṇīyaṃ diśatu dinapaterdhāma kāmādhikaṃ vaḥ || 20 ||
yatkāntiṃ paṅkajānāṃ na harati kurute pratyutādhikyaramyāṃ var pratyutātīva ramyāṃ
no dhatte tārakābhāṃ tirayati nitarāmāśu yannityameva | var nādhatte
kartuṃ nālaṃ nimeṣaṃ divasamapi paraṃ yattadekaṃ trilokyā-
ścakṣuḥ sāmānyacakṣurvisadṛśamaghabhidbhāsvatastānmaho vaḥ || 21 ||
kṣmāṃ kṣepīyaḥ kṣapāmbhaḥśiśiratarajalasparśatarṣādṛteva
drāgāśā netumāśādviradakarasaraḥpuṣkarāṇīva bodham |
prātaḥ prollaṅghya viṣṇoḥ padamapi ghṛṇayevātivegāddavīya-
syuddāma dyotamānā dahatu dinapaterdurnimittaṃ dyutirvaḥ || 22 ||
no kalpāpāyavāyoradayarayadalatkṣmādharasyāpi gamyā var śamyā
gāḍhodgīrṇojjvalaśrīrahani na rahitā no tamaḥkajjalena |
prāptotpattiḥ pataṅgānna punarupagatā moṣamuṣṇatviṣo vo
vartiḥ saivānyarūpā sukhayatu nikhiladvīpadīpasya dīptiḥ || 23 ||
niḥśeṣāśāvapūrapravaṇaguruguṇaślāghanīyasvarūpā
paryāptaṃ nodayādau dinagamasamayopaplave'pyunnataiva |
atyantaṃ yānabhijñā kṣaṇamapi tamasā sākamekatra vastuṃ
bradhnasyeddhā rucirvo ruciriva rucitasyāptaye vastunostu || 24 || var cirurasya, rucirasya
vibhrāṇaḥ śaktimāśu praśamitabalavattārakaurjityagurvīṃ
kurvāṇo līlayādhaḥ śikhinamapi lasaccandrakāntāvabhāsam |
ādadhyādandhakāre ratimatiśayinīmāvahanvīkṣaṇānāṃ var ādeyādīkṣaṇānāṃ
bālo lakṣmīmapārāmapara iva guho'harpaterātapo vaḥ || 25 ||
jyotsnāṃśākarṣapāṇḍudyuti timiramaṣīśeṣakalmāṣamīṣa-
jjṛmbhodbhūtena piṅgaṃ sarasijarajasā sandhyayā śoṇaśociḥ |
prātaḥprārambhakāle sakalamapi jagaccitramunmīlayantī
kāntistīkṣṇatviṣo'kṣṇāṃ mudamupanayatāttūlikevātulāṃ vaḥ || 26 ||
āyāntī kiṃ sumeroḥ saraṇiraruṇitā pādmarāgaiḥ parāgai-
rāhosvitsvasya māhārajanaviracitā vaijayantī rathasya |
māñjiṣṭhī praṣṭhavāhāvalividhutaśiraścāmarālī nu lokai- var cāmarālīva
rāśaṅkyālokitaivaṃ savituraghanude stātprabhātaprabhā vaḥ || 27 ||
dhvāntadhvaṃsaṃ vidhatte na tapati rucimannātirūpaṃ vyanakti
nyaktvaṃ nītvāpi naktaṃ na vitaratitarāṃ tāvadahnastviṣaṃ yaḥ | var nyaktāmahni
sa prātarmā viraṃsīdasakalapaṭimā pūrayanyuṣmadāśā-
māśākāśāvakāśāvataraṇataruṇaprakramo'rkaprakāśaḥ || 28 ||
tīvraṃ nirvāṇaheturyadapi ca vipulaṃ yatprakarṣeṇa cāṇu
pratyakṣaṃ yatparokṣaṃ yadiha yadaparaṃ naśvaraṃ śāśvataṃ ca |
yatsarvasya prasiddhaṃ jagati katipaye yogino yadvidanti
jyotistaddviprakāraṃ savituravatu vo bāhyamābhyantaraṃ ca || 29 ||
ratnānāṃ maṇḍanāya prabhavati niyatoddeśalabdhāvakāśaṃ
vahnerdārvādi dagdhuṃ nijajaḍimatayā kartumānandamindoḥ |
yacca trailokyabhūṣāvidhiraghadahanaṃ hlādi vṛṣṭyāśu tadvo var yattu
bāhulyotpādyakāryādhikataramavatādekamevārkatejaḥ || 30 ||
mīlaccakṣurvijihmaśruti jaḍarasanaṃ nighnitaghrāṇavṛtti
svavyāpārākṣamatvakparimuṣitamanaḥ śvāsamātrāvaśeṣam |
visrastāṅgaṃ patitvā svapadapaharatādaśriyaṃ vo'rkajanmā var apriyaṃ
kālavyālāvalīḍhaṃ jagadagada ivotthāpayanprākpratāpaḥ || 31 ||
niḥśeṣaṃ naiśamambhaḥ prasabhamapanudannaśruleśānukāri
stokastokāpanītāruṇaruciracirādastadoṣānuṣaṅgaḥ |
dātā dṛṣṭiṃ prasannāṃ tribhuvananayanasyāśu yuṣmadviruddhaṃ
vadhyādbradhnasya siddhāñjanavidhiraparaḥ prāktano'rciḥpracāraḥ || 32 ||
bhūtvā jambhasya bhettuḥ kakubhi paribhavārambhabhūḥ śubhrabhāno- var sthitvā
rbibhrāṇā babhrubhāvaṃ prasabhamabhinavāmbhojajṛmbhāpragalbhā |
bhūṣā bhūyiṣṭhaśobhā tribhuvanabhavanasyāsya vaibhākarī prāg-
vibhrāntā bhrājamānā vibhavatu vibhavodbhūtaye sā vibhā vaḥ || 33 || var nirbhānti, vibhrānti
saṃsaktaṃ siktamūlādabhinavabhuvanodyānakautūhalinyā
yāminyā kanyayevāmṛtakarakalaśāvarjitenāmṛtena |
arkālokaḥ kriyādvo mudamudayaśiraścakravālālavālā-
dudyanbālapravālapratimarucirahaḥpādapaprākprarohaḥ || 34 ||
bhinnaṃ bhāsāruṇasya kvacidabhinavayā vidrumāṇāṃ tviṣeva
tvaṅnnakṣatraratnadyutinikarakarālāntarālaṃ kvacicca |
nāntarniḥśeṣakṛṣṇaśriyamudadhimiva dhvāntarāśiṃ pibanstā-
daurvaḥ pūrvo'pyapūrvo'gniriva bhavadaghapluṣṭaye'rkāvabhāsaḥ || 35 ||
gandharvairgadyapadyavyatikaritavacohṛdyamātodyavādyai-
rādyairyo nāradādyairmunibhirabhinuto vedavedyairvibhidya |
var vītavedyairvividya, vedavidbhirvibhidya
āsādyāpadyate yaṃ punarapi ca jagadyauvanaṃ sadya udya-
nnuddyoto dyotitadyaurdyatu divasakṛto'sāvavadyāni vo'dya || 36 ||
āvānaiścandrakāntaiścyutatimiratayā tānavāttārakāṇā- var āvāntaiḥ
meṇāṅkālokalopādupahatamahasāmoṣadhīnāṃ layena |
ārādutprekṣyamāṇā kṣaṇamudayataṭāntarhitasyāhimāṃśo-
rābhā prābhātikī vo'vatu na tu nitarāṃ tāvadāvirbhavantī || 37 ||
sānau sā naudaye nāruṇitadalapunaryauvanānāṃ vanānā- var lasadyauvanānāṃ
mālīmālīḍhapūrvā parihṛtakuharopāntanimnā tanimnā |
bhā vo'bhāvopaśāntiṃ diśatu dinapaterbhāsamānā samānā-
rājī rājīvareṇoḥ samasamayamudetīva yasyā vayasyā || 38 ||
ujjṛmbhāmbhoruhāṇāṃ prabhavati payasāṃ yā śriye noṣṇatāyai
puṣṇātyālokamātraṃ na tu diśati dṛśāṃ dṛśyamānā vidhātam |
pūrvādrereva pūrvaṃ divamanu ca punaḥ pāvanī diṅmukhānā- var tataḥ
menāṃsyainī vibhāsau nudatu nutipadaikāspadaṃ prāktanī vaḥ || 39 ||
vācāṃ vācaspaterapyacalabhiducitācāryakāṇāṃ prapañcai-
rvairañcānāṃ tathoccāritacaturṛcāṃ cānanānāṃ caturṇām | var rucira
ucyetārcāsu vācyacyutiśucicaritaṃ yasya noccairvivicya var arcāsvavācya
prācyaṃ varcaścakāsacciramupacinutāttasya caṇḍārciṣo vaḥ || 40 || var śriyaṃ
mūrdhnyadrerdhāturāgastaruṣu kisalayo vidrumaughaḥ samudre
var – kisalayādvidrumaughātsamudre
diṅmātaṅgottamāṅgeṣvabhinavanihitaḥ sāndrasindūrareṇuḥ |
var vihitaḥ, nihitātsandrasindūrareṇoḥ
sīmni vyomnaśca hemnaḥ suraśikharibhuvo jāyate yaḥ prakāśaḥ
śoṇimnāsau kharāṃśoruṣasi diśatu vaḥ śarma śobhaikadeśaḥ || 41 ||
astādrīśottamāṅge śritaśaśini tamaḥkālakūṭe nipīte
yāti vyaktiṃ purastādaruṇakisalaye pratyuṣaḥpārijāte |
udyantyāraktapītāmbaraviśadatarodvīkṣitā tīkṣṇabhāno-
var ruciratarodvīkṣitā var tīvrabhāsaḥ
rlakṣmīrlakṣmīrivāstu sphuṭakamalapuṭāpāśrayā śreyase vaḥ || 42 || var puṭopāśraya
nodanvāñjanmabhūmirna tadudarabhuvo bāndhavāḥ kaustubhādyā
yasyāḥ padmaṃ na pāṇau na ca narakaripūraḥsthalī vāsaveśma |
tejorūpāparaiva triṣu bhuvanataleṣvādadhānā vyavasthāṃ var tribhuvanabhavane
sā śrīḥ śreyāṃsi diśyādaśiśiramahaso maṇḍalāgrodgatā vaḥ || 43 ||
|| iti dyutivarṇanam || var tejovarṇanam
|| atha aśvavarṇanam ||
rakṣantvakṣuṇṇahemopalapaṭalamalaṃ lāghavādutpatantaḥ
pātaṅgāḥ paṅgvavajñājitapavanajavā vājinaste jaganti |
yeṣāṃ vītānyacihnonnayamapi vahatāṃ mārgamākhyāti merā-
vudyannuddāmadīptirdyumaṇimaṇiśilāvedikājātavedāḥ || 44 ||
pluṣṭāḥ pṛṣṭheṃ'śupātairatinikaṭatayā dattadāhātirekai-
rekāhākrāntakṛtsnatridivapathapṛthuśvāsaśoṣāḥ śrameṇa |
tīvrodanyāstvarantāmahitavihataye saptayaḥ saptasapte-
rabhyāśākāśagaṅgājalasaralagalāvāṅnatāgrānanā vaḥ || 45 || var galavarjitāgrānanāḥ
matvānyānpārśvato'śvān sphaṭikataṭadṛṣaddṛṣṭadehā dravantī
vyaste'hanyastasandhyeyamiti mṛdupadā padmarāgopaleṣu |
sādṛśyādṛśyamūrtirmarakatakaṭake kliṣṭasūtā sumero-
rmūrdhanyāvṛttilabdhadhruvagatiravatu bradhnavāhāvalirvaḥ || 46 || var druta
helālolaṃ vahantī viṣadharadamanasyāgrajenāvakṛṣṭā
svarvāhinyāḥ sudūraṃ janitajavajayā syandanasya syadena |
nirvyājaṃ tāyamāne haritimani nije sphītaphenāhitaśrī- var sphītaphenāsmitaśrīḥ
raśreyāṃsyaśvapaṅktiḥ śamayatu yamunevāparā tāpanī vaḥ || 47 ||
mārgopānte sumerornuvati kṛtanatau nākadhāmnāṃ nikāye
vīkṣya vrīḍānatānāṃ pratikuharamukhaṃ kinnarīṇāṃ mukhāni |
sūte'sūyatyapīṣajjaḍagati vahatāṃ kandharārdhairvaladbhi- var kandharāgraiḥ
rvāhānāṃ vyasyatādvaḥ samamasamaharerheṣitaṃ kalmaṣāṇi || 48 ||
dhunvanto nīradālīrnijaruciharitāḥ pārśvayoḥ pakṣatulyā-
stālūttānaiḥ khalīnaiḥ khacitamukharucaścyotatā lohitena |
uḍḍīyeva vrajanto viyati gativaśādarkavāhāḥ kriyāsuḥ
kṣemaṃ hemādrihṛdyadrumaśikharaśiraḥśreṇiśākhāśukā vaḥ || 49 ||
|| ityaśvavarṇanam ||
|| atha aruṇavarṇanam ||
prātaḥ śailāgraraṅge rajanijavanikāpāyasaṃlakṣyalakṣmī-
rvikṣiptāpūrvapuṣpāñjalimuḍunikaraṃ sūtradhārāyamāṇaḥ |
yāmeṣvaṅkeṣvivāhnaḥ kṛtaruciṣu caturṣveva jātapratiṣṭhā- var yātaḥ pratiṣṭhāṃ
mavyātprastāvayanvo jagadaṭanamahānāṭikāṃ sūryasūtaḥ || 50 ||
ākrāntyā vāhyamānaṃ paśumiva hariṇā vāhako'gryo harīṇāṃ
bhrāmyantaṃ pakṣapātājjagati samaruciḥ sarvakarmaikasākṣī |
śatruṃ netraśrutīnāmavajayati vayojyeṣṭhabhāve same'pi
sthāmnāṃ dhāmnāṃ nidhiryaḥ sa bhavadaghanude nūtanaḥ stādanūruḥ || 51 ||
dattārghairdūranamrairviyati vinayato vīkṣitaḥ siddhasārthaiḥ var siddhasādhyaiḥ
sānāthyaṃ sārathirvaḥ sa daśaśataruceḥ sātirekaṃ karotu |
āpīya prātareva pratatahimapayaḥsyandinīrindubhāso
yaḥ kāṣṭhādīpano'gre jaḍita iva bhṛśaṃ sevate pṛṣṭhato'rkam || 52 ||
muñcanraśmīndinādau dinagamasamaye saṃharaṃśca svatantra-
stotraprakhyātavīryo'virataharipadākrāntibaddhābhiyogaḥ | var vitata
kālotkarṣāllaghutvaṃ prasabhamadhipatau yojayanyo dvijānāṃ
sevāprītena pūṣṇātmasama iva kṛtastrāyatāṃ so'ruṇo vaḥ || 53 || var svasama
śātaḥ śyāmālatāyāḥ paraśuriva tamo'raṇyavahnerivārciḥ var dāhe davābhaḥ
prācyevāgre grahītuṃ grahakumudavanaṃ prāgudasto'grahastaḥ |
var prācīvāgre, grahakumudaruciṃ
aikyaṃ bhindandyubhūmyoravadhiriva vidhāteva viśvaprabodhe
vāhānāṃ vo vinetā vyapanayatu vipannāma dhāmādhipasya || 54 ||
paurastyastoyadartoḥ pavana iva patatpāvakasyeva dhūmo var patan
viśvasyevādisargaḥ praṇava iva paraṃ pāvano vedarāśeḥ
sandhyānṛtyotsavecchoriva madanaripornandināndīninādaḥ
saurasyāgre sukhaṃ vo vitaratu vinatānandanaḥ syandanasya || 55 || var syandano vaḥ
paryāptaṃ taptacāmīkarakaṭakataṭe śliṣṭaśītetarāṃśā-
vāsīdatsyandanāśvānukṛtimarakate padmarāgāyamāṇaḥ | var aśvānukṛtamarakate
yaḥ sotkarṣāṃ vibhūṣāṃ kuruta iva kulakṣmābhṛdīśasya mero-
renāṃsyahnāya dūraṃ gamayatu sa guruḥ kādraveyadviṣo vaḥ || 56 ||
nītvāśvānsapta kakṣā iva niyamavaśaṃ vetrakalpapratoda- var kakṣyā
stūrṇaṃ dhvāntasya rāśāvitarajana ivotsārite dūrabhāji |
pūrvaṃ praṣṭho rathasya kṣitibhṛdadhipatīndarśayaṃstrāyatāṃ va-
strailokyāsthānadānodyatadivasapateḥ prākpratīhārapālaḥ || 57 ||
vajriñjātaṃ vikāsīkṣaṇakamalavanaṃ bhāsi nābhāsi vahne! var no bhāsi
tātaṃ natvāśvapārśvānnaya yama! mahiṣaṃ rākṣasā vīkṣitāḥ stha |
saptīnsiñca pracetaḥ! pavana! bhaja javaṃ vittapāveditastvaṃ
vande śarveti jalpanpratidiśamadhipānpātu pūṣṇo'graṇīrvaḥ || 58 ||
pāśānāśāntapālādaruṇa varuṇato mā grahīḥ pragrahārthaṃ
tṛṣṇāṃ kṛṣṇasya cakre jahihi nahi ratho yāti me naikacakraḥ |
yoktuṃ yugyaṃ kimuccaiḥśravasamabhilaṣasyaṣṭamaṃ vṛtraśatro- var tvāṣṭraśatroḥ
styaktānyāpekṣaviśvopakṛtiriva raviḥ śāsti yaṃ so'vatādvaḥ || 59 ||
no mūrcchācchinnavāñchaḥ śramavivaśavapurnaiva nāpyāsyaśoṣī
pānthaḥ pathyetarāṇi kṣapayatu bhavatāṃ bhāsvato'gresaraḥ saḥ |
yaḥ saṃśritya trilokīmaṭati paṭutaraistāpyamāno mayūkhai-
rārādārāmalekhāmiva haritamaṇiśyāmalāmaśvapaṅktim || 60 || var haritatṛṇa
sīdanto'ntarnimajjajjaḍakhuramusalāḥ saikate nākanadyāḥ
skandantaḥ kandarālīḥ kanakaśikhariṇo mekhalāsu skhalantaḥ |
dūraṃ dūrvāsthalotkā marakatadṛṣadi sthāsnavo yanna yātāḥ
pūṣṇo'śvāḥ pūrayaṃstaistadavatu javanairhuṅkṛtenāgrago vaḥ || 61 || var prerayan huṅkṛtairagraṇīḥ
|| ityaruṇavarṇanam || var sūtavarṇanam
|| atha rathavarṇanam ||
pīnoraḥpreritābhraiścaramakhurapuṭāgrasthitaiḥ prātaradrā-
vādīrghāṅgairudasto haribhirapagatāsaṅganiḥśabdacakraḥ |
uttānānūrumūrdhāvanatihaṭhabhavadvipratīpapraṇāmaḥ
prāhṇe śreyo vidhattāṃ savituravataranvyomavīthīṃ ratho vaḥ || 62 || var preyo
dhvāntaughadhvaṃsadīkṣāvidhipaṭu vahatā prāksahasraṃ karāṇā- var vidhiguru drāksahasraṃ
maryamṇā yo garimṇaḥ padamatulamupānīyatādhyāsanena |
sa śrāntānāṃ nitāntaṃ bharamiva marutāmakṣamāṇāṃ visoḍhuṃ
skandhātskandhaṃ vrajanvo vṛjinavijitaye bhāsvataḥ syandano'stu || 63 ||
yoktrībhūtānyugasya grasitumiva puro dandaśūkāndadhāno
dvedhāvyastāmbuvāhāvalivihitabṛhatpakṣavikṣepaśobhaḥ |
sāvitraḥ syandano'sau niratiśayarayaprīṇitānūrurenaḥ-
kṣepīyo vo garutmāniva haratu harīcchāvidheyapracāraḥ || 64 ||
ekāhenaiva dīrghāṃ tribhuvanapadavīṃ laṅghayan yo laghiṣṭhaḥ var kṛstnāṃ
pṛṣṭhe merorgarīyān dalitamaṇidṛṣattviṃṣi piṃṣañśirāṃsi |
sarvasyaivopariṣṭādatha ca punaradhastādivāstādrimūrndhi
bradhnasyāvyātsa evaṃ duradhigamaparispandanaḥ syandano vaḥ || 65 ||
dhūrdhvastāgryagrahāṇi dhvajapaṭapavanāndolitendūni dūraṃ var dūrāt
rāhau grāsābhilāṣādanusarati punardattacakravyathāni |
śrāntāśvaśvāsahelādhutavibudhadhunīnirjharāmbhāṃsi bhadraṃ
deyāsurvo davīyo divi divasapateḥ syandanaprasthitāni || 66 ||
akṣe rakṣāṃ nibadhya pratisaravalayairyojayantyo yugāgraṃ
dhūḥstambhe dagdhadhūpāḥ prahitasumanaso gocare kūbarasya |
carcāścakre carantyo malayajapayasā siddhavadhvastrisandhyaṃ var carcāṃ
vandante yaṃ dyumārge sa nudatu duritānyaṃśumatsyandano vaḥ || 67 ||
utkīrṇasvarṇareṇudrutakhuradalitā pārśvayoḥ śaśvadaśvai- var reṇurdruta
raśrāntabhrāntacakrakramanikhilamilanneminimnā bhareṇa |
merormūrdhanyaghaṃ vo vighaṭayatu raverekavīthī rathasya
svoṣmodaktāmburiktaprakaṭitapulinoddhūsarā svardhunīva || 68 || var svoṣmodastāmbu
nantuṃ nākālayānāmaniśamanuyatāṃ paddhatiḥ paṅktireva var upayatāṃ
kṣodo nakṣatrarāśeradayarayamilaccakrapiṣṭasya dhūliḥ |
heṣahlādo harīṇāṃ suraśikharidarīḥ pūrayanneminādo var nādo
yasyāvyāttīvrabhānoḥ sa divi bhuvi yathā vyaktacihno ratho vaḥ || 69 ||
niḥspandānāṃ vimānāvalivitatadivāṃ devavṛndārakāṇāṃ var valitadiśā
vṛndairānandasāndrodyamamapi vahatāṃ vindatāṃ vandituṃ no |
mandākinyāmamandaḥ pulinabhṛti mṛdurmandare mandirābhe var mandarābhe
mandārairmaṇḍitāraṃ dadhadari dinakṛtsyandanaḥ stānmude vaḥ || 70 ||
cakrī cakrārapaṅktiṃ harirapi ca harīn dhūrjaṭirdhūrdhvajāntā-
nakṣaṃ nakṣatranātho'ruṇamapi varuṇaḥ kūbarāgraṃ kuberaḥ |
raṃhaḥ saṅghaḥ surāṇāṃ jagadupakṛtaye nityayuktasya yasya
stauti prītiprasanno'nvahamahimaruceḥ so'vatātsyandano vaḥ || 71 || var ruca
netrāhīnena mūle vihitaparikaraḥ siddhasādhyairmarudbhiḥ
pādopānte stuto'laṃ baliharirabhasākarṣaṇābaddhavegaḥ |
bhrāmyanvyomāmburāśāvaśiśirakiraṇasyandanaḥ santataṃ vo
diśyāllakṣmīmapārāmatulitamahimevāparo mandarādriḥ || 72 || var atulyāṃ
|| iti rathavarṇanam ||
|| atha maṇḍalavarṇanam ||
yajjyāyo bījamahnāmapahatatimiraṃ cakṣuṣāmañjanaṃ ya- var jyāyo yadbījamahnāmapahṛta
ddvāraṃ yanmuktibhājāṃ yadakhilabhuvanajyotiṣāmekamokaḥ |
yadvṛṣṭyambhonidhānaṃ dharaṇirasasudhāpānapātraṃ mahadya-
ddiśyādīśasya bhāsāṃ tadadhīkalamalaṃ maṅgalaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 73 || var devasya
bhānoḥ tadadhikamamalaṃ maṇḍalaṃ maṅgalaṃ
velāvardhiṣṇu sindhoḥ paya iva khamivārdhodgatāgyragrahoḍu
stokodbhinnasvacihnaprasavamiva madhorāsyamasyanmanāṃsi | var mahāṃsi
prātaḥ pūṣṇo'śubhāni praśamayatu śiraḥśekharībhūtamadreḥ
paurastyasyodgabhastistimitatamatamaḥkhaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 74 ||
pratyuptastaptahemojjvalaruciracalaḥ padmarāgeṇa yena
jyāyaḥ kiñjalkapuñjo yadalikulaśiterambarendīvarasya |
kālavyālasya cihnaṃ mahitatamamahomūrndhi ratnaṃ mahadya-
ddīptāṃśoḥ prātaravyāttadavikalajaganmaṇḍanaṃ maṇḍalaṃ vaḥ || 75 ||
kastrātā tārakāṇāṃ patati tanuravaśyāyabinduryathendu-
rvidrāṇā dṛksmarārerurasi muraripoḥ kaustubho nodgabhastiḥ |
vahneḥ sāpahnaveva dyutirudayagate yatra tanmaṇḍalaṃ vo
mārtaṇḍīyaṃ punītāddivi bhuvi ca tamāṃsīva mṛṣṇanmahāṃsi || 76 ||
yatprācyāṃ prākcakāsti prabhavati ca yataḥ prācyasāvujjihānā-
diddhaṃ madhye yadahno bhavati tatarucā yena cotpādyate'haḥ |
yatparyāyeṇa lokānavati ca jagatāṃ jīvitaṃ yacca tadvo
viśvānugrāhi viśvaṃ sṛjadapi ca ravermaṇḍalaṃ muktaye'stu || 77 ||
śuṣyantyūḍhānukārā makaravasatayo māravīṇāṃ sthalīnāṃ
yenottaptāḥ sphuṭantastaḍiti tilatulāṃ yāntyagendrā yugānte | var caṭiti
taccaṇḍāṃśorakāṇḍatribhuvanadahanāśaṅkayā dhāma kṛcchāt var kṛtsnaṃ
saṃhṛtyālokamātraṃ pralaghu vidadhataḥ stānmude maṇḍalaṃ vaḥ || 78 || var āhṛtyālokamātraṃ pratanu
udyaddyūdyānavāpyāṃ bahulatamatamaḥpaṅkapūraṃ vidārya var bahala
prodbhinnaṃ patrapārśveṣvaviralamaruṇacchāyayā visphurantyā |
kalyāṇāni kriyādvaḥ kamalamiva mahanmaṇḍalaṃ caṇḍabhāno- var caṇḍaraśmeḥ
ranvītaṃ tṛptihetorasakṛdalikulākāriṇā rāhuṇā yat || 79 ||
cakṣurdakṣadviṣo yanna tu dahati puraḥ pūrayatyeva kāmaṃ var na dahati nitarāṃ punaḥ
nāstaṃ juṣṭaṃ marudbhiryadiha niyamināṃ yānapātraṃ bhavābdhau |
yadvītaśrānti śaśvadbhramadapi jagatāṃ bhrāntimabhrānti hanti
bradhnasyākhyādviruddhakriyamatha ca hitādhāyi tanmaṇḍalaṃ vaḥ || 80 ||
|| iti maṇḍalavarṇanam ||
|| atha sūryavarṇanam |
siddhaiḥ siddhāntamiśraṃ śritavidhi vibudhaiścāraṇaiścāṭugarbhaṃ
gītyā gandharvamukhyairmuhurahipatibhiryātudhānairyatātma |
sārdhaṃ sādhyairmunīndrairmuditamatamano mokṣibhiḥ pakṣapātā- var mokṣubhiḥ
tprātaḥ prārabhyamāṇastutiravatu ravirviśvavandyodayo vaḥ || 81 ||
bhāsāmāsannabhāvādadhikatarapaṭoścakravālasya tāpā-
cchedādacchinnagacchatturagakhurapuṭanyāsaniḥśaṅkaṭaṅkaiḥ | var nyasta
niḥsaṅgasyandanāṅgabhramaṇanikaṣaṇātpātu vastriprakāraṃ var triprakāraiḥ
taptāṃśustatparīkṣāpara iva paritaḥ paryaṭanhāṭakādrim || 82 ||
no śuṣkaṃ nākanadyā vikasitakanakāmbhojayā bhrājitaṃ tu var kanakāmbhoruhā
pluṣṭā naivopabhogyā bhavati bhṛśataraṃ nandanodyānalakṣmīḥ |
no śṛṅgāṇi drutāni drutamamaragireḥ kāladhautāni dhautā-
nīddhaṃ dhāma dyumārge mradayati dayayā yatra so'rko'vatādvaḥ || 83 ||
dhvāntasyaivāntaheturna bhavati malinaikātmanaḥ pāpmano'pi
prākpādopāntabhājāṃ janayati na paraṃ paṅkajānāṃ prabodham |
kartā niḥśreyasānāmapi na tu khalu yaḥ kevalaṃ vāsarāṇāṃ
so'vyādekodyamecchāvihitabahubṛhadviśvakāryo'ryamā vaḥ || 84 ||
loṭa~lloṣṭāviceṣṭaḥ śritaśayanatalo niḥsahībhūtadehaḥ
sandehī prāṇitavye sapadi daśa diśaḥ prekṣamāṇo'ndhakārāḥ |
niḥśvāsāyāsaniṣṭhaḥ paramaparavaśo jāyate jīvalokaḥ var cirataravaśo
śokenevānyalokānudayakṛti gate yatra so'rko'vatādvaḥ || 85 || var lokābhyudaya
krāma~llolo'pi lokā~stadupakṛtikṛtāvāśritaḥ sthairyakoṭiṃ
nṝṇāṃ dṛṣṭiṃ vijihmāṃ vidadhadapi karotyantaratyantabhadrām |
yastāpasyāpi heturbhavati niyamināmekanirvāṇadāyī
bhūyātsa prāgavasthādhikatarapariṇāmodayo'rkaḥ śriye vaḥ || 86 ||
vyāpannarturna kālo vyabhicarati phalaṃ nauṣadhīrvṛṣṭiriṣṭā
naiṣṭaistṛpyanti devā na hi vahati marunnirmalābhāni bhāni |
āśāḥ śāntā na bhindantyavadhimudadhayo bibhrati kṣmābhṛtaḥ kṣmāṃ
yasmiṃstrailokyamevaṃ na calati tapati stātsa sūryaḥ śriye vaḥ || 87 ||
kailāse kṛttivāsā viharati virahatrāsadehoḍhakāntaḥ
śrāntaḥ śete mahāhāvadhijaladhi vinā chadmanā padmanābhaḥ |
yogodyogaikatāno gamayati sakalaṃ vāsaraṃ svaṃ svayambhū-
rbhūritrailokyācintābhṛti bhuvanavibhau yatra bhāsvānsa vo'vyāt || 88 ||
etadyanmaṇḍalaṃ khe tapati dinakṛtastā ṛco'rcīṃṣi yāni
dyotante tāni sāmānyayamapi puruṣo maṇḍale'ṇuryajūṃṣi |
evaṃ yaṃ veda vedatritayamayamayaṃ vedavedī samagro
vargaḥ svargāpavargaprakṛtiravikṛtiḥ so'stu sūryaḥ śriye vaḥ || 89 ||
nākaukaḥpratyanīkakṣatipaṭumahasāṃ vāsavāgresarāṇāṃ
sarveṣāṃ sādhu pātāṃ jagadidamaditerātmajatve same'pi |
yenādityābhidhānaṃ niratiśayaguṇairātmani nyastamastu var guṇenātmani
stutyastrailokyavandyaistridaśamunigaṇaiḥ soṃ'śumān śreyase vaḥ || 90 ||
bhūmiṃ dhāmno'bhivṛṣṭyā jagati jalamayīṃ pāvanīṃ saṃsmṛtāva- var dhāmno'tha
pyāgneyīṃ dāhaśaktyā muhurapi yajamānāṃ yathāprārthitārthaiḥ | var yajamānātmikāṃ
līnāmākāśa evāmṛtakaraghaṭitāṃ dhvāntapakṣasya parva-
ṇvevaṃ sūryo'ṣṭabhedāṃ bhava iva bhavataḥ pātu bibhratsvamūrtim || 91 ||
prākkālonnidrapadmākaraparimalanāvirbhavatpādaśobho
bhaktyā tyaktorukhedodgati divi vinatāsūnunā nīyamānaḥ |
saptāśvāptāparāntānyadhikamadharayanyo jaganti stuto'laṃ
devairdevaḥ sa pāyādapara iva murārātirahnāṃ patirvaḥ || 92 ||
yaḥ sraṣṭā'pāṃ purastādacalavarasamabhyunnaterhetureko
lokānāṃ yastrayāṇāṃ sthita upari paraṃ durvilaṅghyena dhāmnā | var ca trayāṇāṃ
sadyaḥ siddhyai prasannadyutiśubhacaturāśāmukhaḥ stādvibhakto var śuci
dvedhā vedhā ivāviṣkṛtakamalaruciḥ so'rciṣāmākaro vaḥ || 93 ||
sādridyūrvīnadīśā diśati daśa diśo darśayanprāgdṛśo yaḥ var drāk dṛśo
sādṛśyaṃ dṛśyate no sadaśaśatadṛśi traidaśe yasya deśe |
dīptāṃśurvaḥ sa diśyādaśivayugadaśādarśitadvādaśātmā
śaṃ śāstyaśvāṃśca yasyāśayavidatiśayāddandaśūkāśanādyaḥ || 94 ||
tīrthāni vyarthakāni hṛdanadasarasīnirjharāmbhojinīnāṃ
nodanvanto nudanti pratibhayamaśubhaśvabhrapātānubandhi |
āpo nākāpagāyā api kaluṣamuṣo majjatāṃ naiva yatra var svargāpagāyāḥ
trātuṃ yāte'nyalokān sa diśatu divasasyaikaheturhitaṃ vaḥ || 95 || var lokaṃ
etatpātālapaṅkaplutamiva tamasaivaikamudgāḍhamāsī-
daprajñātāpratarkyaṃ niravagati tathālakṣaṇaṃ suptamantaḥ |
yādṛksṛṣṭeḥ purastānniśi niśi sakalaṃ jāyate tādṛgeva
trailokyaṃ yadviyogādavatu ravirasau sargatulyodayo vaḥ || 96 ||
dvīpe yo'stācalo'sminbhavati khalu sa evāparatrodayādri-
ryā yāminyujjvalendudyutiriha divaso'nyatra tīvrātapaḥ sā |
yadvaśyau deśakālāviti niyamayato no tu yaṃ deśakālā- var nu
vavyātsa svaprabhutvāhitabhuvanahito heturahnāmino vaḥ || 97 ||
vyagrairagryagrahendugrasanaguru bharairno samagrairudagraiḥ var gurutaraiḥ
pratyagrairīṣadugrairudayagirigato gogaṇairgaurayan gām |
udgāḍhārcirvilīnāmaranagaranagagrāvagarbhāmivāhnā-
magre śreyo vidhatte glapayatu gahanaṃ sa grahagrāmaṇīrvaḥ || 98 ||
yoniḥ sāmnāṃ vidhātā madhuripurajito dhūrjaṭiḥ śaṅkaro'sau
mṛtyuḥ kālo'lakāyāḥ patirapi dhanadaḥ pāvako jātavedāḥ |
itthaṃ sañjñā ḍavitthādivadamṛtabhujāṃ yā yadṛcchāpravṛttā-
stāsāmeko'bhidheyastadanuguṇaguṇairyaḥ sa sūryo'vatādvaḥ || 99 || var gaṇaiḥ
devaḥ kiṃ bāndhavaḥ syātpriyasuhṛdathavā''cārya āhosvidaryo var āryaḥ
rakṣā cakṣurnu dīpo gururuta janako jīvitaṃ bījamojaḥ |
evaṃ nirṇīyate yaḥ ka iva na jagatāṃ sarvathā sarvadā'sau var sarvadāḥ
sarvākāropakārī diśatu daśaśatābhīṣurabhyarthitaṃ vaḥ || 100 ||
ślokā lokasya bhūtyai śatamiti racitāḥ śrīmayūreṇa bhaktyā
yuktaścaitānpaṭhedyaḥ sakṛdapi puruṣaḥ sarvapāpairvimuktaḥ |
ārogyaṃ satkavitvaṃ matimatulabalaṃ kāntimāyuḥprakarṣaṃ
vidyāmaiśvaryamarthaṃ sutamapi labhate so'tra sūryaprasādāt || 101 ||
iti śrīmayūrakavipraṇītaṃ sūryaśatakaṃ samāptam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in