ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ සුන්දරකාණ්ඩම් .
අථ සප්තත්රිංශස්සර්ගඃ .
සීතා තද්වචනං ශ්රුත්වා පූර්ණචන්ද්රනිභානනා .
හනූමන්තමුවාචේදං ධර්මාර්ථසහිතං වචඃ .. 1 ..
අමෘතං විෂසංසෘෂ්ටං ත්වයා වානර භාෂිතම් .
යච්ච නාන්යමනා රාමෝ යච්ච ශෝකපරායණඃ .. 2 ..
ඓශ්වර්යේ වා සුවිස්තීර්ණේ ව්යසනේ වා සුදාරුණේ .
රජ්ජ්වේව පුරුෂං බද්ධ්වා කෘතාන්තඃ පරිකර්ෂති .. 3 ..
විධිර්නූනමසංහාර්යඃ ප්රාණිනාං ප්ලවගෝත්තම .
සෞමිත්රිං මාං ච රාමං ච ව්යසනෛඃ පශ්ය මෝහිතාන් .. 4 ..
ශෝකස්යාස්ය කදා පාරං රාඝවෝ(අ)ධිගමිෂ්යති .
ප්ලවමානඃ පරිශ්රාන්තෝ හතනෞ ස්සාගරේ යථා .. 5 ..
රාක්ෂසානාං වධං කෘත්වා සූදයිත්වා ච රාවණම් .
ලඞ්කාමුන්මූලිතාං කෘත්වා කදා ද්රක්ෂ්යති මාං පතිඃ .. 6 ..
ස වාච්යස්සන්ත්වරස්වේති යාවදේව න පූර්යතේ .
අයං සංවත්සරඃ කාලස්තාවද්ධි මම ජීවිතම් .. 7 ..
වර්තතේ දශමෝ මාසෝ ද්වෞ තු ශේෂෞ ප්ලවඞ්ගම .
රාවණේන නෘශංසේන සමයෝ යඃ කෘතෝ මම .. 8 ..
විභීෂණේන ච භ්රාත්රා මම නිර්යාතනං ප්රති .
අනුනීතඃ ප්රයත්නේන න ච තත්කුරුතේ මතිම් .. 9 ..
මම ප්රතිප්රදානං හි රාවණස්ය න රෝචතේ .
රාවණං මාර්ගතේ සඞ්ඛ්යේ මෘත්යුඃ කාලවශං ගතම් .. 10 ..
ජ්යේෂ්ඨා කන්යා නලා නාම විභීෂණසුතා කපේ .
තයා මමේදමාඛ්යාතං මාත්රා ප්රහිතයා ස්වයම් .. 11 ..
අසංශයං හරිශ්රේෂ්ඨ ක්ෂිප්රං මාං ප්රාප්ස්යතේ පතිඃ .
අන්තරාත්මා ච මේ ශුද්ධස්තස්මිංශ්ච බහවෝ ගුණාඃ .. 12 ..
උත්සාහඃ පෞරුෂං සත්ත්වමානෘශංස්යං කෘතජ්ඤතා .
වික්රමශ්ච ප්රභාවශ්ච සන්ති වානර රාඝවේ .. 13 ..
චතුර්දශසහස්රාණි රාක්ෂසානාං ජඝාන යඃ .
ජනස්ථානේ විනා භ්රාත්රා ශත්රුඃ කස්තස්ය නෝද්විජේත් .. 14 ..
න ස ශක්යස්තුලයිතුං ව්යසනෛඃ පුරුෂර්ෂභඃ .
අහං තස්ය ප්රභාවජ්ඤා ශක්රස්යේව පුලෝමජා .. 15 ..
ශරජාලාංශුමාන්ශූරඃ කපේ රාමදිවාකරඃ .
ශත්රුරක්ෂෝමයං තෝයමුපශෝෂං නයිෂ්යති .. 16 ..
ඉති සඤ්ජල්පමානාං තාං රාමාර්ථේ ශෝකකර්ශිතාම් .
ආශ්රුසම්පූර්ණනයනාමුවාච වචනං කපිඃ .. 17 ..
ශ්රුත්වෛව තු වචෝ මහ්යං ක්ෂිප්රමේෂ්යති රාඝවඃ .
චමූං ප්රකර්ෂන්මහතීං හර්යෘක්ෂගණසඞ්කුලාම් .. 18 ..
අථවා මෝචයිෂ්යාමි ත්වාමද්යෛව වරානනේ .
අස්මාද්ධුඃඛාදුපාරෝහ මම පෘෂ්ඨමනින්දිතේ .. 19 ..
ත්වාං හි පෘෂ්ඨගතාං කෘත්වා සන්තරිෂ්යාමි සාගරම් .
ශක්තිරස්ති හි මේ වෝඪුං ලඞ්කාමපි සරාවණාම් .. 20 ..
අහං ප්රස්රවණස්ථාය රාඝවායාද්ය මෛථිලි .
ප්රාපයිෂ්යාමි ශක්රාය හව්යං හුතමිවානලඃ .. 21 ..
ද්රක්ෂ්යස්යද්වෛව වෛදේහි රාඝවං සහලක්ෂ්මණම් .
ව්යවසායසමායුක්තං විෂ්ණුං දෛත්යවධේ යථා .. 22 ..
ත්වද්දර්ශනකෘතෝත්සාහමාශ්රමස්ථං මහාබලම් .
පුරන්දරමිවාසීනං නාගරාජස්ය මූර්ධනි .. 23 ..
පෘෂ්ඨමාරෝහ මේ දේවි මා විකාඞ්ක්ෂස්ව ශෝභනේ .
යෝගමන්විච්ඡ රාමේණ ශශාඞ්කේනේව රෝහිණී .. 24 ..
කථයන්තීව චන්ද්රේණ සූර්යේණ ච මහාර්චිෂා .
මත්පෘෂ්ඨමධිරුහ්ය ත්වං තරාකාශමහාර්ණවෞ .. 25 ..
න හි මේ සම්ප්රයාතස්ය ත්වාමිතෝ නයතෝ(අ)ඞ්ගනේ .
අනුගන්තුං ගතිං ශක්තාස්සර්වේ ලඞ්කානිවාසිනඃ .. 26 ..
යථෛවාහමිහ ප්රාප්තස්තථෛවාහමසංශයඃ .
යාස්යාමි පශ්ය වෛදේහි ත්වාමුද්යම්ය විහායසම් .. 27 ..
මෛථිලී තු හරිශ්රේෂ්ඨාච්ඡ්රුත්වා වචනමද්භුතම් .
හර්ෂවිස්මිතසර්වාඞ්ගී හනුමන්තමථාබ්රවීත් .. 28 ..
හනුමන්දූරමධ්වානං කථං මාං වෝඪුමිච්ඡසි .
තදේව ඛලු තේ මන්යේ කපිත්වං හරියූථප .. 29 ..
කථං වාල්පශරීරස්ත්වං මාමිතෝ නේතුමිච්ඡසි .
සකාශං මානවේන්ද්රස්ය භර්තුර්මේ ප්ලවගර්ෂභ .. 30 ..
සීතායා වචනං ශ්රුත්වා හනුමාන්මාරුතාත්මජඃ .
චින්තයාමාස ලක්ෂ්මීවාන්නවං පරිභවං කෘතම් .. 31 ..
න මේ ජානාති සත්ත්වං වා ප්රභාවං වා(අ)සිතේක්ෂණා .
තස්මාත්පශ්යතු වෛදේහී යද්රූපං මම කාමතඃ .. 32 ..
ඉති සඤ්චින්ත්ය හනුමාංස්තදා ප්ලවගසත්තමඃ .
දර්ශයාමාස වෛදේහ්යාස්ස්වරූපමරිමර්දනඃ .. 33 ..
ස තස්මාත්පාදපාද්ධීමානාප්ලුත්ය ප්ලවගර්ෂභඃ .
තතෝ වර්ධිතුමාරේභේ සීතාප්රත්යයකාරණාත් .. 34 ..
මේරුමන්දරසඞ්කාශෝ බභෞ දීප්තානලප්රභඃ .
අග්රතෝ ව්යවතස්ථේ ච සීතායා වානරෝත්තමඃ .. 35 ..
හරිඃ පර්වතසඞ්කාශස්තාම්රවක්ත්රෝ මහාබලඃ .
වජ්රදංෂ්ට්රනඛෝ භීමෝ වෛදේහීමිදමබ්රවීත් .. 36 ..
සපර්වතවනෝද්දේශාං සාට්ටප්රාකාරතෝරණාම් .
ලඞ්කාමිමාං සනාථාං වා නයිතුං ශක්තිරස්ති මේ .. 37 ..
තදවස්ථාප්යතාං බුද්ධිරලං දේවි විකාඞ්ක්ෂයා .
විශෝකං කුරු වෛදේහි රාඝවං සහලක්ෂ්මණම් .. 38 ..
තං දෘෂ්ට්වා භීමසඞ්කාශමුවාච ජනකාත්මජා .
පද්මපත්රවිශාලාක්ෂී මාරුතස්යෞරසං සුතම් .. 39 ..
තව සත්ත්වං බලං චෛව විජානාමි මහාකපේ .
වායෝරිව ගතිං චෛව තේජශ්චාග්නේරිවාද්භුතම් .. 40 ..
ප්රාකෘතෝ(අ)න්යඃ කථං චේමාං භූමිමාගන්තුමර්හති .
උදධේරප්රමේයස්ය පාරං වානරපුඞ්ගව .. 41 ..
ජානාමි ගමනේ ශක්තිං නයනේ චාපි තේ මම .
අවශ්යං සම්ප්රධාර්යාශු කාර්යසිද්ධිර්මහාත්මනඃ .. 42 ..
අයුක්තං තු කපිශ්රේෂ්ඨ මම ගන්තුං ත්වයා(අ)නඝ .
වායුවේගසවේගස්ය වේගෝ මාං මෝහයේත්තව .. 43 ..
අහමාකාශමාපන්නා හ්යුපර්යුපරි සාගරම් .
ප්රපතේයං හි තේ පෘෂ්ඨාද්භයාද්වේගේව ගච්ඡතඃ .. 44 ..
පතිතා සාගරේ චාහං තිමිනක්රඣෂාකුලේ .
භවේයමාශු විවශා යාදසාමන්නමුත්තමම් .. 45 ..
න ච ශක්ෂ්යේ ත්වයා සාර්ධං ගන්තුං ශත්රුවිනාශන .
කලත්රවති සන්දේහස්ත්වය්යපි ස්යාදසංශයඃ .. 46 ..
හ්රියමාණාං තු මාං දෘෂ්ට්වා රාක්ෂසා භීමවික්රමාඃ .
අනුගච්ඡේයුරාදිෂ්ටා රාවණේන දුරාත්මනා .. 47 ..
තෛස්ත්වං පරිවෘතශ්ශූරෛශ්ශූලමුද්ගරපාණිභිඃ .
භවේස්ත්වං සංශයං ප්රාප්තෝ මයා වීර කලත්රවාන් .. 48 ..
සායුධා බහවෝ ව්යෝම්නි රාක්ෂසාස්ත්වං නිරායුධඃ .
කථං ශක්ෂ්යසි සංයාතුං මාං චෛව පරිරක්ෂිතුම් .. 49 ..
යුධ්යමානස්ය රක්ෂෝභිස්තව තෛඃ ක්රූරකර්මභිඃ .
ප්රපතේයං හි තේ පෘෂ්ඨාද්භයාර්තා කපිසත්තම .. 50 ..
අථ රක්ෂාංසි භීමානි මහාන්ති බලවන්ති ච .
කථඤ්චිත්සාම්පරායේ ත්වාං ජයේයුඃ කපිසත්තම .. 51 ..
අථවා යුධ්යමානස්ය පතේයං විමුඛස්ය තේ .
පතිතාං ච ගෘහීත්වා මාං නයේයුඃ පාපරාක්ෂසාඃ .. 52 ..
මාං වා හරේයුස්ත්වද්ධස්තාද්විශසේයුරථාපි වා .
අව්යවස්ථෞ හි දෘශ්යේතේ යුද්ධේ ජයපරාජයෞ .. 53 ..
අහං වාපි විපද්යේයං රක්ෂෝභිරභිතර්ජිතා .
ත්වත්ප්රයත්නෝ හරිශ්රේෂ්ඨ භවේන්නිෂ්ඵල ඒව තු .. 54 ..
කාමං ත්වමසි පර්යාප්තෝ නිහන්තුං සර්වරාක්ෂසාන් .
රාඝවස්ය යශෝ හීයේත්ත්වයා ශස්තෛස්තු රාක්ෂසෛඃ .. 55 ..
අථවා(අ)දාය රක්ෂාංසි න්යසේයුස්සම්වෘතේ හි මාම් .
යත්ර තේ නාභිජානීයුර්හරයෝ නාපි රාඝවෞ .. 56 ..
ආරම්භස්තු මදර්ථෝ(අ)යං තතස්තව නිරර්ථකඃ .
ත්වයා හි සහ රාමස්ය මහානාගමනේ ගුණඃ .. 57 ..
මයි ජීවිතමායත්තං රාඝවස්ය මහාත්මනඃ .
භ්රාත්රූණාං ච මහාබාහෝ තව රාජකුලස්ය ච .. 58 ..
තෞ නිරාශෞ මදර්ථං තු ශෝකසන්තාපකර්ශිතෞ .
සහ සර්වර්ක්ෂහරිභිස්ත්යක්ෂ්යතඃ ප්රාණසඞ්ග්රහම් .. 59 ..
භර්තුර්භක්තිං පුරස්කෘත්ය රාමාදන්යස්ය වානර .
න ස්පෘශාමි ශරීරං තු පුංසෝ වානරපුඞ්ගව .. 60 ..
යදහං ගාත්රසංස්පර්ශං රාවණස්ය බලාද්ගතා .
අනීශා කිං කරිෂ්යාමි විනාථා විවශා සතී .. 61 ..
යදි රාමෝ දශග්රීවමිහ හත්ත්වා සබාන්ධවම් .
මාමිතෝ ගෘහ්ය ගච්ඡේත තත්තස්ය සදෘශං භවේත් .. 62 ..
ශ්රුතා හි දෘෂ්ටාශ්ච මයා පරාක්රමා මහාත්මනස්තස්ය රණාවමර්දිනඃ .
න දේවගන්ධර්වභුජඞ්ගරාක්ෂසා භවන්ති රාමේණ සමා හි සංයුගේ .. 63 ..
සමීක්ෂ්ය තං සංයති චිත්රකාර්මුකං මහාබලං වාසවතුල්යවික්රමම් .
සලක්ෂ්මණං කෝ විෂහේත රාඝවං හුතාශනං දීප්තමිවානිලේරිතම් .. 64 ..
සලක්ෂ්මණං රාඝවමාජිමර්දනං දිශාගජං මත්තමිව ව්යවස්ථිතම් .
සහේත කෝ වානරමුඛ්ය සංයුගේ යුගාන්තසූර්යප්රතිමං ශරාර්චිෂම් .. 65 ..
ස මේ හරිශ්රේෂ්ඨ සලක්ෂ්මණං පතිං සයූථපං ක්ෂිප්රමිහෝපපාදය .
චිරාය රාමං ප්රති ශෝකකර්ශිතාං කුරුෂ්ව මාං වානරමුඛ්ය හර්ෂිතාම් .. 66 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ සුන්දරකාණ්ඩේ සප්තත්රිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
सीता तद्वचनं श्रुत्वा पूर्णचन्द्रनिभानना ।
हनूमन्तमुवाचेदं धर्मार्थसहितं वचः ॥ 1 ॥
अमृतं विषसंसृष्टं त्वया वानर भाषितम् ।
यच्च नान्यमना रामो यच्च शोकपरायणः ॥ 2 ॥
ऐश्वर्ये वा सुविस्तीर्णे व्यसने वा सुदारुणे ।
रज्ज्वेव पुरुषं बद्ध्वा कृतान्तः परिकर्षति ॥ 3 ॥
विधिर्नूनमसंहार्यः प्राणिनां प्लवगोत्तम ।
सौमित्रिं मां च रामं च व्यसनैः पश्य मोहितान् ॥ 4 ॥
शोकस्यास्य कदा पारं राघवोऽधिगमिष्यति ।
प्लवमानः परिश्रान्तो हतनौ स्सागरे यथा ॥ 5 ॥
राक्षसानां वधं कृत्वा सूदयित्वा च रावणम् ।
लङ्कामुन्मूलितां कृत्वा कदा द्रक्ष्यति मां पतिः ॥ 6 ॥
स वाच्यस्सन्त्वरस्वेति यावदेव न पूर्यते ।
अयं संवत्सरः कालस्तावद्धि मम जीवितम् ॥ 7 ॥
वर्तते दशमो मासो द्वौ तु शेषौ प्लवङ्गम ।
रावणेन नृशंसेन समयो यः कृतो मम ॥ 8 ॥
विभीषणेन च भ्रात्रा मम निर्यातनं प्रति ।
अनुनीतः प्रयत्नेन न च तत्कुरुते मतिम् ॥ 9 ॥
मम प्रतिप्रदानं हि रावणस्य न रोचते ।
रावणं मार्गते सङ्ख्ये मृत्युः कालवशं गतम् ॥ 10 ॥
ज्येष्ठा कन्या नला नाम विभीषणसुता कपे ।
तया ममेदमाख्यातं मात्रा प्रहितया स्वयम् ॥ 11 ॥
असंशयं हरिश्रेष्ठ क्षिप्रं मां प्राप्स्यते पतिः ।
अन्तरात्मा च मे शुद्धस्तस्मिंश्च बहवो गुणाः ॥ 12 ॥
उत्साहः पौरुषं सत्त्वमानृशंस्यं कृतज्ञता ।
विक्रमश्च प्रभावश्च सन्ति वानर राघवे ॥ 13 ॥
चतुर्दशसहस्राणि राक्षसानां जघान यः ।
जनस्थाने विना भ्रात्रा शत्रुः कस्तस्य नोद्विजेत् ॥ 14 ॥
न स शक्यस्तुलयितुं व्यसनैः पुरुषर्षभः ।
अहं तस्य प्रभावज्ञा शक्रस्येव पुलोमजा ॥ 15 ॥
शरजालांशुमान्शूरः कपे रामदिवाकरः ।
शत्रुरक्षोमयं तोयमुपशोषं नयिष्यति ॥ 16 ॥
इति सञ्जल्पमानां तां रामार्थे शोककर्शिताम् ।
आश्रुसम्पूर्णनयनामुवाच वचनं कपिः ॥ 17 ॥
श्रुत्वैव तु वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः ।
चमूं प्रकर्षन्महतीं हर्यृक्षगणसङ्कुलाम् ॥ 18 ॥
अथवा मोचयिष्यामि त्वामद्यैव वरानने ।
अस्माद्धुःखादुपारोह मम पृष्ठमनिन्दिते ॥ 19 ॥
त्वां हि पृष्ठगतां कृत्वा सन्तरिष्यामि सागरम् ।
शक्तिरस्ति हि मे वोढुं लङ्कामपि सरावणाम् ॥ 20 ॥
अहं प्रस्रवणस्थाय राघवायाद्य मैथिलि ।
प्रापयिष्यामि शक्राय हव्यं हुतमिवानलः ॥ 21 ॥
द्रक्ष्यस्यद्वैव वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ।
व्यवसायसमायुक्तं विष्णुं दैत्यवधे यथा ॥ 22 ॥
त्वद्दर्शनकृतोत्साहमाश्रमस्थं महाबलम् ।
पुरन्दरमिवासीनं नागराजस्य मूर्धनि ॥ 23 ॥
पृष्ठमारोह मे देवि मा विकाङ्क्षस्व शोभने ।
योगमन्विच्छ रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 24 ॥
कथयन्तीव चन्द्रेण सूर्येण च महार्चिषा ।
मत्पृष्ठमधिरुह्य त्वं तराकाशमहार्णवौ ॥ 25 ॥
न हि मे सम्प्रयातस्य त्वामितो नयतोऽङ्गने ।
अनुगन्तुं गतिं शक्तास्सर्वे लङ्कानिवासिनः ॥ 26 ॥
यथैवाहमिह प्राप्तस्तथैवाहमसंशयः ।
यास्यामि पश्य वैदेहि त्वामुद्यम्य विहायसम् ॥ 27 ॥
मैथिली तु हरिश्रेष्ठाच्छ्रुत्वा वचनमद्भुतम् ।
हर्षविस्मितसर्वाङ्गी हनुमन्तमथाब्रवीत् ॥ 28 ॥
हनुमन्दूरमध्वानं कथं मां वोढुमिच्छसि ।
तदेव खलु ते मन्ये कपित्वं हरियूथप ॥ 29 ॥
कथं वाल्पशरीरस्त्वं मामितो नेतुमिच्छसि ।
सकाशं मानवेन्द्रस्य भर्तुर्मे प्लवगर्षभ ॥ 30 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
चिन्तयामास लक्ष्मीवान्नवं परिभवं कृतम् ॥ 31 ॥
न मे जानाति सत्त्वं वा प्रभावं वाऽसितेक्षणा ।
तस्मात्पश्यतु वैदेही यद्रूपं मम कामतः ॥ 32 ॥
इति सञ्चिन्त्य हनुमांस्तदा प्लवगसत्तमः ।
दर्शयामास वैदेह्यास्स्वरूपमरिमर्दनः ॥ 33 ॥
स तस्मात्पादपाद्धीमानाप्लुत्य प्लवगर्षभः ।
ततो वर्धितुमारेभे सीताप्रत्ययकारणात् ॥ 34 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशो बभौ दीप्तानलप्रभः ।
अग्रतो व्यवतस्थे च सीताया वानरोत्तमः ॥ 35 ॥
हरिः पर्वतसङ्काशस्ताम्रवक्त्रो महाबलः ।
वज्रदंष्ट्रनखो भीमो वैदेहीमिदमब्रवीत् ॥ 36 ॥
सपर्वतवनोद्देशां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
लङ्कामिमां सनाथां वा नयितुं शक्तिरस्ति मे ॥ 37 ॥
तदवस्थाप्यतां बुद्धिरलं देवि विकाङ्क्षया ।
विशोकं कुरु वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
तं दृष्ट्वा भीमसङ्काशमुवाच जनकात्मजा ।
पद्मपत्रविशालाक्षी मारुतस्यौरसं सुतम् ॥ 39 ॥
तव सत्त्वं बलं चैव विजानामि महाकपे ।
वायोरिव गतिं चैव तेजश्चाग्नेरिवाद्भुतम् ॥ 40 ॥
प्राकृतोऽन्यः कथं चेमां भूमिमागन्तुमर्हति ।
उदधेरप्रमेयस्य पारं वानरपुङ्गव ॥ 41 ॥
जानामि गमने शक्तिं नयने चापि ते मम ।
अवश्यं सम्प्रधार्याशु कार्यसिद्धिर्महात्मनः ॥ 42 ॥
अयुक्तं तु कपिश्रेष्ठ मम गन्तुं त्वयाऽनघ ।
वायुवेगसवेगस्य वेगो मां मोहयेत्तव ॥ 43 ॥
अहमाकाशमापन्ना ह्युपर्युपरि सागरम् ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयाद्वेगेव गच्छतः ॥ 44 ॥
पतिता सागरे चाहं तिमिनक्रझषाकुले ।
भवेयमाशु विवशा यादसामन्नमुत्तमम् ॥ 45 ॥
न च शक्ष्ये त्वया सार्धं गन्तुं शत्रुविनाशन ।
कलत्रवति सन्देहस्त्वय्यपि स्यादसंशयः ॥ 46 ॥
ह्रियमाणां तु मां दृष्ट्वा राक्षसा भीमविक्रमाः ।
अनुगच्छेयुरादिष्टा रावणेन दुरात्मना ॥ 47 ॥
तैस्त्वं परिवृतश्शूरैश्शूलमुद्गरपाणिभिः ।
भवेस्त्वं संशयं प्राप्तो मया वीर कलत्रवान् ॥ 48 ॥
सायुधा बहवो व्योम्नि राक्षसास्त्वं निरायुधः ।
कथं शक्ष्यसि संयातुं मां चैव परिरक्षितुम् ॥ 49 ॥
युध्यमानस्य रक्षोभिस्तव तैः क्रूरकर्मभिः ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयार्ता कपिसत्तम ॥ 50 ॥
अथ रक्षांसि भीमानि महान्ति बलवन्ति च ।
कथञ्चित्साम्पराये त्वां जयेयुः कपिसत्तम ॥ 51 ॥
अथवा युध्यमानस्य पतेयं विमुखस्य ते ।
पतितां च गृहीत्वा मां नयेयुः पापराक्षसाः ॥ 52 ॥
मां वा हरेयुस्त्वद्धस्ताद्विशसेयुरथापि वा ।
अव्यवस्थौ हि दृश्येते युद्धे जयपराजयौ ॥ 53 ॥
अहं वापि विपद्येयं रक्षोभिरभितर्जिता ।
त्वत्प्रयत्नो हरिश्रेष्ठ भवेन्निष्फल एव तु ॥ 54 ॥
कामं त्वमसि पर्याप्तो निहन्तुं सर्वराक्षसान् ।
राघवस्य यशो हीयेत्त्वया शस्तैस्तु राक्षसैः ॥ 55 ॥
अथवाऽदाय रक्षांसि न्यसेयुस्सम्वृते हि माम् ।
यत्र ते नाभिजानीयुर्हरयो नापि राघवौ ॥ 56 ॥
आरम्भस्तु मदर्थोऽयं ततस्तव निरर्थकः ।
त्वया हि सह रामस्य महानागमने गुणः ॥ 57 ॥
मयि जीवितमायत्तं राघवस्य महात्मनः ।
भ्रात्रूणां च महाबाहो तव राजकुलस्य च ॥ 58 ॥
तौ निराशौ मदर्थं तु शोकसन्तापकर्शितौ ।
सह सर्वर्क्षहरिभिस्त्यक्ष्यतः प्राणसङ्ग्रहम् ॥ 59 ॥
भर्तुर्भक्तिं पुरस्कृत्य रामादन्यस्य वानर ।
न स्पृशामि शरीरं तु पुंसो वानरपुङ्गव ॥ 60 ॥
यदहं गात्रसंस्पर्शं रावणस्य बलाद्गता ।
अनीशा किं करिष्यामि विनाथा विवशा सती ॥ 61 ॥
यदि रामो दशग्रीवमिह हत्त्वा सबान्धवम् ।
मामितो गृह्य गच्छेत तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 62 ॥
श्रुता हि दृष्टाश्च मया पराक्रमा महात्मनस्तस्य रणावमर्दिनः ।
न देवगन्धर्वभुजङ्गराक्षसा भवन्ति रामेण समा हि संयुगे ॥ 63 ॥
समीक्ष्य तं संयति चित्रकार्मुकं महाबलं वासवतुल्यविक्रमम् ।
सलक्ष्मणं को विषहेत राघवं हुताशनं दीप्तमिवानिलेरितम् ॥ 64 ॥
सलक्ष्मणं राघवमाजिमर्दनं दिशागजं मत्तमिव व्यवस्थितम् ।
सहेत को वानरमुख्य संयुगे युगान्तसूर्यप्रतिमं शरार्चिषम् ॥ 65 ॥
स मे हरिश्रेष्ठ सलक्ष्मणं पतिं सयूथपं क्षिप्रमिहोपपादय ।
चिराय रामं प्रति शोककर्शितां कुरुष्व मां वानरमुख्य हर्षिताम् ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.