𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌾 ।
𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚𑍇𑌦𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌚𑌃 ॥ 1 ॥
𑌅𑌮𑍃𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌸𑌂𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌯𑌚𑍍𑌚 𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌮𑌨𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌯𑌚𑍍𑌚 𑌶𑍋𑌕𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 2 ॥
𑌐𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑍇 𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑍇 ।
𑌰𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑍇𑌵 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌬𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 ॥ 3 ॥
𑌵𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌨𑍂𑌨𑌮𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌸𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌚 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌚 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑍈𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 4 ॥
𑌶𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌦𑌾 𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍋𑌽𑌧𑌿𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌹𑌤𑌨𑍗 𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇 𑌯𑌥𑌾 ॥ 5 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌧𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍂𑌦𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍍 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍁𑌨𑍍𑌮𑍂𑌲𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌦𑌾 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸 𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿 𑌯𑌾𑌵𑌦𑍇𑌵 𑌨 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌯𑌤𑍇 ।
𑌅𑌯𑌂 𑌸𑌂𑌵𑌤𑍍𑌸𑌰𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌤𑌾𑌵𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌮𑌮 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌦𑌶𑌮𑍋 𑌮𑌾𑌸𑍋 𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌤𑍁 𑌶𑍇𑌷𑍗 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑍇𑌨 𑌸𑌮𑌯𑍋 𑌯𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍋 𑌮𑌮 ॥ 8 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍇𑌨 𑌚 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌮𑌮 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌅𑌨𑍁𑌨𑍀𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌨 𑌚 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌮𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌮𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌨 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌤𑍇 𑌸𑌙𑍍𑌖𑍍𑌯𑍇 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌵𑌶𑌂 𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌲𑌾 𑌨𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌸𑍁𑌤𑌾 𑌕𑌪𑍇 ।
𑌤𑌯𑌾 𑌮𑌮𑍇𑌦𑌮𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌿𑌤𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌅𑌸𑌂𑌶𑌯𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌚 𑌮𑍇 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌹𑌵𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌃 ॥ 12 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌃 𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌜𑍍𑌞𑌤𑌾 ।
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇 ॥ 13 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌜𑌘𑌾𑌨 𑌯𑌃 ।
𑌜𑌨𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌃 𑌕𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌨𑍋𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌨 𑌸 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁𑌲𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌪𑍁𑌲𑍋𑌮𑌜𑌾 ॥ 15 ॥
𑌶𑌰𑌜𑌾𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌶𑍂𑌰𑌃 𑌕𑌪𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌃 ।
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌮𑌯𑌂 𑌤𑍋𑌯𑌮𑍁𑌪𑌶𑍋𑌷𑌂 𑌨𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 16 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌞𑍍𑌜𑌲𑍍𑌪𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌶𑍋𑌕𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑍁𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌨𑌯𑌨𑌾𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 17 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑍈𑌵 𑌤𑍁 𑌵𑌚𑍋 𑌮𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌃 ।
𑌚𑌮𑍂𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍𑌮𑌹𑌤𑍀𑌂 𑌹𑌰𑍍𑌯𑍃𑌕𑍍𑌷𑌗𑌣𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌮𑍋𑌚𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌦𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌵𑌰𑌾𑌨𑌨𑍇 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌧𑍁𑌃𑌖𑌾𑌦𑍁𑌪𑌾𑌰𑍋𑌹 𑌮𑌮 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌮𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌿𑌤𑍇 ॥ 19 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌹𑌿 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌵𑍋𑌢𑍁𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌾𑌯𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌹𑍁𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑌲𑌃 ॥ 21 ॥
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑍈𑌵 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍍 ।
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑌾𑌯𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌂 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌵𑌧𑍇 𑌯𑌥𑌾 ॥ 22 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌕𑍃𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌮𑌿𑌵𑌾𑌸𑍀𑌨𑌂 𑌨𑌾𑌗𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌨𑌿 ॥ 23 ॥
𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌮𑌾𑌰𑍋𑌹 𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌵 𑌶𑍋𑌭𑌨𑍇 ।
𑌯𑍋𑌗𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌚𑍍𑌛 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇𑌨𑍇𑌵 𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑍀 ॥ 24 ॥
𑌕𑌥𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀𑌵 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑌾 ।
𑌮𑌤𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌮𑌧𑌿𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍗 ॥ 25 ॥
𑌨 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌯𑌤𑍋𑌽𑌙𑍍𑌗𑌨𑍇 ।
𑌅𑌨𑍁𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌃 ॥ 26 ॥
𑌯𑌥𑍈𑌵𑌾𑌹𑌮𑌿𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵𑌾𑌹𑌮𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯𑌸𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀 𑌤𑍁 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑍍 ।
𑌹𑌰𑍍𑌷𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑌥𑌾𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 28 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌮𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌂 𑌕𑌥𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑍋𑌢𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ।
𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌖𑌲𑍁 𑌤𑍇 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌪𑌿𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪 ॥ 29 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌪𑌶𑌰𑍀𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ।
𑌸𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭 ॥ 30 ॥
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌭𑌵𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌨 𑌮𑍇 𑌜𑌾𑌨𑌾𑌤𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌵𑌾𑌽𑌸𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌯𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌮𑌮 𑌕𑌾𑌮𑌤𑌃 ॥ 32 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌮𑌰𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 33 ॥
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌦𑍍𑌧𑍀𑌮𑌾𑌨𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑍁𑌮𑌾𑌰𑍇𑌭𑍇 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌯𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ॥ 34 ॥
𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍋 𑌬𑌭𑍗 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌨𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ।
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌤𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌤𑌸𑍍𑌥𑍇 𑌚 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 35 ॥
𑌹𑌰𑌿𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌨𑌖𑍋 𑌭𑍀𑌮𑍋 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 36 ॥
𑌸𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌵𑌨𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌟𑍍𑌟𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌤𑍋𑌰𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌨𑌾𑌥𑌾𑌂 𑌵𑌾 𑌨𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍇 ॥ 37 ॥
𑌤𑌦𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑌲𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌯𑌾 ।
𑌵𑌿𑌶𑍋𑌕𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑍍 ॥ 38 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 ।
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯𑍗𑌰𑌸𑌂 𑌸𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌤𑌵 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌬𑌲𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑍇 ।
𑌵𑌾𑌯𑍋𑌰𑌿𑌵 𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑍇𑌜𑌶𑍍𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑍇𑌰𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑍋𑌽𑌨𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌥𑌂 𑌚𑍇𑌮𑌾𑌂 𑌭𑍂𑌮𑌿𑌮𑌾𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 ।
𑌉𑌦𑌧𑍇𑌰𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ॥ 41 ॥
𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑌿 𑌗𑌮𑌨𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌨𑌯𑌨𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑌮 ।
𑌅𑌵𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 42 ॥
𑌅𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑌪𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌮𑌮 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌽𑌨𑌘 ।
𑌵𑌾𑌯𑍁𑌵𑍇𑌗𑌸𑌵𑍇𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌗𑍋 𑌮𑌾𑌂 𑌮𑍋𑌹𑌯𑍇𑌤𑍍𑌤𑌵 ॥ 43 ॥
𑌅𑌹𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾 𑌹𑍍𑌯𑍁𑌪𑌰𑍍𑌯𑍁𑌪𑌰𑌿 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑍇𑌯𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌦𑍍𑌭𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑍇𑌗𑍇𑌵 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌃 ॥ 44 ॥
𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌤𑌿𑌮𑌿𑌨𑌕𑍍𑌰𑌝𑌷𑌾𑌕𑍁𑌲𑍇 ।
𑌭𑌵𑍇𑌯𑌮𑌾𑌶𑍁 𑌵𑌿𑌵𑌶𑌾 𑌯𑌾𑌦𑌸𑌾𑌮𑌨𑍍𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 45 ॥
𑌨 𑌚 𑌶𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨 ।
𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌵𑌤𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌦𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 46 ॥
𑌹𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌭𑍀𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌯𑍁𑌰𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 47 ॥
𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑍈𑌶𑍍𑌶𑍂𑌲𑌮𑍁𑌦𑍍𑌗𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌭𑌵𑍇𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑍀𑌰 𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 48 ॥
𑌸𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾 𑌬𑌹𑌵𑍋 𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ।
𑌕𑌥𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 𑌸𑌂𑌯𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌮𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 49 ॥
𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌤𑍇𑌯𑌂 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌦𑍍𑌭𑌯𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌪𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 50 ॥
𑌅𑌥 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌭𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌬𑌲𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌾𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌜𑌯𑍇𑌯𑍁𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ॥ 51 ॥
𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌤𑍇𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍇 ।
𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌂 𑌨𑌯𑍇𑌯𑍁𑌃 𑌪𑌾𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ॥ 52 ॥
𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌾 𑌹𑌰𑍇𑌯𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑌸𑍇𑌯𑍁𑌰𑌥𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌾 ।
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑍗 𑌹𑌿 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑍇𑌤𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌜𑌯𑌪𑌰𑌾𑌜𑌯𑍗 ॥ 53 ॥
𑌅𑌹𑌂 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌪𑌦𑍍𑌯𑍇𑌯𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌤𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌭𑌵𑍇𑌨𑍍𑌨𑌿𑌷𑍍𑌫𑌲 𑌏𑌵 𑌤𑍁 ॥ 54 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑌿 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌶𑍋 𑌹𑍀𑌯𑍇𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌃 ॥ 55 ॥
𑌅𑌥𑌵𑌾𑌽𑌦𑌾𑌯 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌨𑍍𑌯𑌸𑍇𑌯𑍁𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌵𑍃𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌭𑌿𑌜𑌾𑌨𑍀𑌯𑍁𑌰𑍍𑌹𑌰𑌯𑍋 𑌨𑌾𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍗 ॥ 56 ॥
𑌆𑌰𑌮𑍍𑌭𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌦𑌰𑍍𑌥𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌨𑌿𑌰𑌰𑍍𑌥𑌕𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌹𑌿 𑌸𑌹 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌗𑌮𑌨𑍇 𑌗𑍁𑌣𑌃 ॥ 57 ॥
𑌮𑌯𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌮𑌾𑌯𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌤𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌕𑍁𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 58 ॥
𑌤𑍗 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑍗 𑌮𑌦𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌤𑍁 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌨𑍍𑌤𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑍗 ।
𑌸𑌹 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌕𑍍𑌷𑌹𑌰𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍍 ॥ 59 ॥
𑌭𑌰𑍍𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌦𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌨𑌰 ।
𑌨 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌾𑌮𑌿 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌂 𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌂𑌸𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ॥ 60 ॥
𑌯𑌦𑌹𑌂 𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌲𑌾𑌦𑍍𑌗𑌤𑌾 ।
𑌅𑌨𑍀𑌶𑌾 𑌕𑌿𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌾𑌥𑌾 𑌵𑌿𑌵𑌶𑌾 𑌸𑌤𑍀 ॥ 61 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌶𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌮𑌿𑌹 𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌮𑌿𑌤𑍋 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯 𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤 𑌤𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ॥ 62 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾 𑌹𑌿 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌣𑌾𑌵𑌮𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑌃 ।
𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌸𑌮𑌾 𑌹𑌿 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 ॥ 63 ॥
𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌤𑌂 𑌸𑌂𑌯𑌤𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌂 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌷𑌹𑍇𑌤 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌂 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌨𑌿𑌲𑍇𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 64 ॥
𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌮𑌾𑌜𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌾𑌗𑌜𑌂 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌹𑍇𑌤 𑌕𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌯𑍁𑌗𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑌂 𑌶𑌰𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑌮𑍍 ॥ 65 ॥
𑌸 𑌮𑍇 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌯𑍂𑌥𑌪𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌮𑌿𑌹𑍋𑌪𑌪𑌾𑌦𑌯 ।
𑌚𑌿𑌰𑌾𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌶𑍋𑌕𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯 𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 66 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
सीता तद्वचनं श्रुत्वा पूर्णचन्द्रनिभानना ।
हनूमन्तमुवाचेदं धर्मार्थसहितं वचः ॥ 1 ॥
अमृतं विषसंसृष्टं त्वया वानर भाषितम् ।
यच्च नान्यमना रामो यच्च शोकपरायणः ॥ 2 ॥
ऐश्वर्ये वा सुविस्तीर्णे व्यसने वा सुदारुणे ।
रज्ज्वेव पुरुषं बद्ध्वा कृतान्तः परिकर्षति ॥ 3 ॥
विधिर्नूनमसंहार्यः प्राणिनां प्लवगोत्तम ।
सौमित्रिं मां च रामं च व्यसनैः पश्य मोहितान् ॥ 4 ॥
शोकस्यास्य कदा पारं राघवोऽधिगमिष्यति ।
प्लवमानः परिश्रान्तो हतनौ स्सागरे यथा ॥ 5 ॥
राक्षसानां वधं कृत्वा सूदयित्वा च रावणम् ।
लङ्कामुन्मूलितां कृत्वा कदा द्रक्ष्यति मां पतिः ॥ 6 ॥
स वाच्यस्सन्त्वरस्वेति यावदेव न पूर्यते ।
अयं संवत्सरः कालस्तावद्धि मम जीवितम् ॥ 7 ॥
वर्तते दशमो मासो द्वौ तु शेषौ प्लवङ्गम ।
रावणेन नृशंसेन समयो यः कृतो मम ॥ 8 ॥
विभीषणेन च भ्रात्रा मम निर्यातनं प्रति ।
अनुनीतः प्रयत्नेन न च तत्कुरुते मतिम् ॥ 9 ॥
मम प्रतिप्रदानं हि रावणस्य न रोचते ।
रावणं मार्गते सङ्ख्ये मृत्युः कालवशं गतम् ॥ 10 ॥
ज्येष्ठा कन्या नला नाम विभीषणसुता कपे ।
तया ममेदमाख्यातं मात्रा प्रहितया स्वयम् ॥ 11 ॥
असंशयं हरिश्रेष्ठ क्षिप्रं मां प्राप्स्यते पतिः ।
अन्तरात्मा च मे शुद्धस्तस्मिंश्च बहवो गुणाः ॥ 12 ॥
उत्साहः पौरुषं सत्त्वमानृशंस्यं कृतज्ञता ।
विक्रमश्च प्रभावश्च सन्ति वानर राघवे ॥ 13 ॥
चतुर्दशसहस्राणि राक्षसानां जघान यः ।
जनस्थाने विना भ्रात्रा शत्रुः कस्तस्य नोद्विजेत् ॥ 14 ॥
न स शक्यस्तुलयितुं व्यसनैः पुरुषर्षभः ।
अहं तस्य प्रभावज्ञा शक्रस्येव पुलोमजा ॥ 15 ॥
शरजालांशुमान्शूरः कपे रामदिवाकरः ।
शत्रुरक्षोमयं तोयमुपशोषं नयिष्यति ॥ 16 ॥
इति सञ्जल्पमानां तां रामार्थे शोककर्शिताम् ।
आश्रुसम्पूर्णनयनामुवाच वचनं कपिः ॥ 17 ॥
श्रुत्वैव तु वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः ।
चमूं प्रकर्षन्महतीं हर्यृक्षगणसङ्कुलाम् ॥ 18 ॥
अथवा मोचयिष्यामि त्वामद्यैव वरानने ।
अस्माद्धुःखादुपारोह मम पृष्ठमनिन्दिते ॥ 19 ॥
त्वां हि पृष्ठगतां कृत्वा सन्तरिष्यामि सागरम् ।
शक्तिरस्ति हि मे वोढुं लङ्कामपि सरावणाम् ॥ 20 ॥
अहं प्रस्रवणस्थाय राघवायाद्य मैथिलि ।
प्रापयिष्यामि शक्राय हव्यं हुतमिवानलः ॥ 21 ॥
द्रक्ष्यस्यद्वैव वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ।
व्यवसायसमायुक्तं विष्णुं दैत्यवधे यथा ॥ 22 ॥
त्वद्दर्शनकृतोत्साहमाश्रमस्थं महाबलम् ।
पुरन्दरमिवासीनं नागराजस्य मूर्धनि ॥ 23 ॥
पृष्ठमारोह मे देवि मा विकाङ्क्षस्व शोभने ।
योगमन्विच्छ रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 24 ॥
कथयन्तीव चन्द्रेण सूर्येण च महार्चिषा ।
मत्पृष्ठमधिरुह्य त्वं तराकाशमहार्णवौ ॥ 25 ॥
न हि मे सम्प्रयातस्य त्वामितो नयतोऽङ्गने ।
अनुगन्तुं गतिं शक्तास्सर्वे लङ्कानिवासिनः ॥ 26 ॥
यथैवाहमिह प्राप्तस्तथैवाहमसंशयः ।
यास्यामि पश्य वैदेहि त्वामुद्यम्य विहायसम् ॥ 27 ॥
मैथिली तु हरिश्रेष्ठाच्छ्रुत्वा वचनमद्भुतम् ।
हर्षविस्मितसर्वाङ्गी हनुमन्तमथाब्रवीत् ॥ 28 ॥
हनुमन्दूरमध्वानं कथं मां वोढुमिच्छसि ।
तदेव खलु ते मन्ये कपित्वं हरियूथप ॥ 29 ॥
कथं वाल्पशरीरस्त्वं मामितो नेतुमिच्छसि ।
सकाशं मानवेन्द्रस्य भर्तुर्मे प्लवगर्षभ ॥ 30 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
चिन्तयामास लक्ष्मीवान्नवं परिभवं कृतम् ॥ 31 ॥
न मे जानाति सत्त्वं वा प्रभावं वाऽसितेक्षणा ।
तस्मात्पश्यतु वैदेही यद्रूपं मम कामतः ॥ 32 ॥
इति सञ्चिन्त्य हनुमांस्तदा प्लवगसत्तमः ।
दर्शयामास वैदेह्यास्स्वरूपमरिमर्दनः ॥ 33 ॥
स तस्मात्पादपाद्धीमानाप्लुत्य प्लवगर्षभः ।
ततो वर्धितुमारेभे सीताप्रत्ययकारणात् ॥ 34 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशो बभौ दीप्तानलप्रभः ।
अग्रतो व्यवतस्थे च सीताया वानरोत्तमः ॥ 35 ॥
हरिः पर्वतसङ्काशस्ताम्रवक्त्रो महाबलः ।
वज्रदंष्ट्रनखो भीमो वैदेहीमिदमब्रवीत् ॥ 36 ॥
सपर्वतवनोद्देशां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
लङ्कामिमां सनाथां वा नयितुं शक्तिरस्ति मे ॥ 37 ॥
तदवस्थाप्यतां बुद्धिरलं देवि विकाङ्क्षया ।
विशोकं कुरु वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
तं दृष्ट्वा भीमसङ्काशमुवाच जनकात्मजा ।
पद्मपत्रविशालाक्षी मारुतस्यौरसं सुतम् ॥ 39 ॥
तव सत्त्वं बलं चैव विजानामि महाकपे ।
वायोरिव गतिं चैव तेजश्चाग्नेरिवाद्भुतम् ॥ 40 ॥
प्राकृतोऽन्यः कथं चेमां भूमिमागन्तुमर्हति ।
उदधेरप्रमेयस्य पारं वानरपुङ्गव ॥ 41 ॥
जानामि गमने शक्तिं नयने चापि ते मम ।
अवश्यं सम्प्रधार्याशु कार्यसिद्धिर्महात्मनः ॥ 42 ॥
अयुक्तं तु कपिश्रेष्ठ मम गन्तुं त्वयाऽनघ ।
वायुवेगसवेगस्य वेगो मां मोहयेत्तव ॥ 43 ॥
अहमाकाशमापन्ना ह्युपर्युपरि सागरम् ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयाद्वेगेव गच्छतः ॥ 44 ॥
पतिता सागरे चाहं तिमिनक्रझषाकुले ।
भवेयमाशु विवशा यादसामन्नमुत्तमम् ॥ 45 ॥
न च शक्ष्ये त्वया सार्धं गन्तुं शत्रुविनाशन ।
कलत्रवति सन्देहस्त्वय्यपि स्यादसंशयः ॥ 46 ॥
ह्रियमाणां तु मां दृष्ट्वा राक्षसा भीमविक्रमाः ।
अनुगच्छेयुरादिष्टा रावणेन दुरात्मना ॥ 47 ॥
तैस्त्वं परिवृतश्शूरैश्शूलमुद्गरपाणिभिः ।
भवेस्त्वं संशयं प्राप्तो मया वीर कलत्रवान् ॥ 48 ॥
सायुधा बहवो व्योम्नि राक्षसास्त्वं निरायुधः ।
कथं शक्ष्यसि संयातुं मां चैव परिरक्षितुम् ॥ 49 ॥
युध्यमानस्य रक्षोभिस्तव तैः क्रूरकर्मभिः ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयार्ता कपिसत्तम ॥ 50 ॥
अथ रक्षांसि भीमानि महान्ति बलवन्ति च ।
कथञ्चित्साम्पराये त्वां जयेयुः कपिसत्तम ॥ 51 ॥
अथवा युध्यमानस्य पतेयं विमुखस्य ते ।
पतितां च गृहीत्वा मां नयेयुः पापराक्षसाः ॥ 52 ॥
मां वा हरेयुस्त्वद्धस्ताद्विशसेयुरथापि वा ।
अव्यवस्थौ हि दृश्येते युद्धे जयपराजयौ ॥ 53 ॥
अहं वापि विपद्येयं रक्षोभिरभितर्जिता ।
त्वत्प्रयत्नो हरिश्रेष्ठ भवेन्निष्फल एव तु ॥ 54 ॥
कामं त्वमसि पर्याप्तो निहन्तुं सर्वराक्षसान् ।
राघवस्य यशो हीयेत्त्वया शस्तैस्तु राक्षसैः ॥ 55 ॥
अथवाऽदाय रक्षांसि न्यसेयुस्सम्वृते हि माम् ।
यत्र ते नाभिजानीयुर्हरयो नापि राघवौ ॥ 56 ॥
आरम्भस्तु मदर्थोऽयं ततस्तव निरर्थकः ।
त्वया हि सह रामस्य महानागमने गुणः ॥ 57 ॥
मयि जीवितमायत्तं राघवस्य महात्मनः ।
भ्रात्रूणां च महाबाहो तव राजकुलस्य च ॥ 58 ॥
तौ निराशौ मदर्थं तु शोकसन्तापकर्शितौ ।
सह सर्वर्क्षहरिभिस्त्यक्ष्यतः प्राणसङ्ग्रहम् ॥ 59 ॥
भर्तुर्भक्तिं पुरस्कृत्य रामादन्यस्य वानर ।
न स्पृशामि शरीरं तु पुंसो वानरपुङ्गव ॥ 60 ॥
यदहं गात्रसंस्पर्शं रावणस्य बलाद्गता ।
अनीशा किं करिष्यामि विनाथा विवशा सती ॥ 61 ॥
यदि रामो दशग्रीवमिह हत्त्वा सबान्धवम् ।
मामितो गृह्य गच्छेत तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 62 ॥
श्रुता हि दृष्टाश्च मया पराक्रमा महात्मनस्तस्य रणावमर्दिनः ।
न देवगन्धर्वभुजङ्गराक्षसा भवन्ति रामेण समा हि संयुगे ॥ 63 ॥
समीक्ष्य तं संयति चित्रकार्मुकं महाबलं वासवतुल्यविक्रमम् ।
सलक्ष्मणं को विषहेत राघवं हुताशनं दीप्तमिवानिलेरितम् ॥ 64 ॥
सलक्ष्मणं राघवमाजिमर्दनं दिशागजं मत्तमिव व्यवस्थितम् ।
सहेत को वानरमुख्य संयुगे युगान्तसूर्यप्रतिमं शरार्चिषम् ॥ 65 ॥
स मे हरिश्रेष्ठ सलक्ष्मणं पतिं सयूथपं क्षिप्रमिहोपपादय ।
चिराय रामं प्रति शोककर्शितां कुरुष्व मां वानरमुख्य हर्षिताम् ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.