5.37 সুন্দরকাণ্ড - সপ্তত্রিংশ সর্গঃ

5.37 Sundarakanda - Saptatrimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে সুন্দরকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তত্রিংশস্সর্গঃ ।
সীতা তদ্বচনং শ্রুত্বা পূর্ণচন্দ্রনিভাননা ।
হনূমন্তমুবাচেদং ধর্মার্থসহিতং বচঃ ॥ 1 ॥
অমৃতং বিষসংসৃষ্টং ত্বযা বানর ভাষিতম্ ।
যচ্চ নান্যমনা রামো যচ্চ শোকপরাযণঃ ॥ 2 ॥
ঐশ্বর্যে বা সুবিস্তীর্ণে ব্যসনে বা সুদারুণে ।
রজ্জ্বেব পুরুষং বদ্ধ্বা কৃতান্তঃ পরিকর্ষতি ॥ 3 ॥
বিধির্নূনমসংহার্যঃ প্রাণিনাং প্লবগোত্তম ।
সৌমিত্রিং মাং চ রামং চ ব্যসনৈঃ পশ্য মোহিতান্ ॥ 4 ॥
শোকস্যাস্য কদা পারং রাঘবোঽধিগমিষ্যতি ।
প্লবমানঃ পরিশ্রান্তো হতনৌ স্সাগরে যথা ॥ 5 ॥
রাক্ষসানাং বধং কৃত্বা সূদযিত্বা চ রাবণম্ ।
লঙ্কামুন্মূলিতাং কৃত্বা কদা দ্রক্ষ্যতি মাং পতিঃ ॥ 6 ॥
স বাচ্যস্সন্ত্বরস্বেতি যাবদেব ন পূর্যতে ।
অযং সংবত্সরঃ কালস্তাবদ্ধি মম জীবিতম্ ॥ 7 ॥
বর্ততে দশমো মাসো দ্বৌ তু শেষৌ প্লবঙ্গম ।
রাবণেন নৃশংসেন সমযো যঃ কৃতো মম ॥ 8 ॥
বিভীষণেন চ ভ্রাত্রা মম নির্যাতনং প্রতি ।
অনুনীতঃ প্রযত্নেন ন চ তত্কুরুতে মতিম্ ॥ 9 ॥
মম প্রতিপ্রদানং হি রাবণস্য ন রোচতে ।
রাবণং মার্গতে সঙ্খ্যে মৃত্যুঃ কালবশং গতম্ ॥ 10 ॥
জ্যেষ্ঠা কন্যা নলা নাম বিভীষণসুতা কপে ।
তযা মমেদমাখ্যাতং মাত্রা প্রহিতযা স্বযম্ ॥ 11 ॥
অসংশযং হরিশ্রেষ্ঠ ক্ষিপ্রং মাং প্রাপ্স্যতে পতিঃ ।
অন্তরাত্মা চ মে শুদ্ধস্তস্মিংশ্চ বহবো গুণাঃ ॥ 12 ॥
উত্সাহঃ পৌরুষং সত্ত্বমানৃশংস্যং কৃতজ্ঞতা ।
বিক্রমশ্চ প্রভাবশ্চ সন্তি বানর রাঘবে ॥ 13 ॥
চতুর্দশসহস্রাণি রাক্ষসানাং জঘান যঃ ।
জনস্থানে বিনা ভ্রাত্রা শত্রুঃ কস্তস্য নোদ্বিজেত্ ॥ 14 ॥
ন স শক্যস্তুলযিতুং ব্যসনৈঃ পুরুষর্ষভঃ ।
অহং তস্য প্রভাবজ্ঞা শক্রস্যেব পুলোমজা ॥ 15 ॥
শরজালাংশুমান্শূরঃ কপে রামদিবাকরঃ ।
শত্রুরক্ষোমযং তোযমুপশোষং নযিষ্যতি ॥ 16 ॥
ইতি সঞ্জল্পমানাং তাং রামার্থে শোককর্শিতাম্ ।
আশ্রুসম্পূর্ণনযনামুবাচ বচনং কপিঃ ॥ 17 ॥
শ্রুত্বৈব তু বচো মহ্যং ক্ষিপ্রমেষ্যতি রাঘবঃ ।
চমূং প্রকর্ষন্মহতীং হর্যৃক্ষগণসঙ্কুলাম্ ॥ 18 ॥
অথবা মোচযিষ্যামি ত্বামদ্যৈব বরাননে ।
অস্মাদ্ধুঃখাদুপারোহ মম পৃষ্ঠমনিন্দিতে ॥ 19 ॥
ত্বাং হি পৃষ্ঠগতাং কৃত্বা সন্তরিষ্যামি সাগরম্ ।
শক্তিরস্তি হি মে বোঢুং লঙ্কামপি সরাবণাম্ ॥ 20 ॥
অহং প্রস্রবণস্থায রাঘবাযাদ্য মৈথিলি ।
প্রাপযিষ্যামি শক্রায হব্যং হুতমিবানলঃ ॥ 21 ॥
দ্রক্ষ্যস্যদ্বৈব বৈদেহি রাঘবং সহলক্ষ্মণম্ ।
ব্যবসাযসমাযুক্তং বিষ্ণুং দৈত্যবধে যথা ॥ 22 ॥
ত্বদ্দর্শনকৃতোত্সাহমাশ্রমস্থং মহাবলম্ ।
পুরন্দরমিবাসীনং নাগরাজস্য মূর্ধনি ॥ 23 ॥
পৃষ্ঠমারোহ মে দেবি মা বিকাঙ্ক্ষস্ব শোভনে ।
যোগমন্বিচ্ছ রামেণ শশাঙ্কেনেব রোহিণী ॥ 24 ॥
কথযন্তীব চন্দ্রেণ সূর্যেণ চ মহার্চিষা ।
মত্পৃষ্ঠমধিরুহ্য ত্বং তরাকাশমহার্ণবৌ ॥ 25 ॥
ন হি মে সম্প্রযাতস্য ত্বামিতো নযতোঽঙ্গনে ।
অনুগন্তুং গতিং শক্তাস্সর্বে লঙ্কানিবাসিনঃ ॥ 26 ॥
যথৈবাহমিহ প্রাপ্তস্তথৈবাহমসংশযঃ ।
যাস্যামি পশ্য বৈদেহি ত্বামুদ্যম্য বিহাযসম্ ॥ 27 ॥
মৈথিলী তু হরিশ্রেষ্ঠাচ্ছ্রুত্বা বচনমদ্ভুতম্ ।
হর্ষবিস্মিতসর্বাঙ্গী হনুমন্তমথাব্রবীত্ ॥ 28 ॥
হনুমন্দূরমধ্বানং কথং মাং বোঢুমিচ্ছসি ।
তদেব খলু তে মন্যে কপিত্বং হরিযূথপ ॥ 29 ॥
কথং বাল্পশরীরস্ত্বং মামিতো নেতুমিচ্ছসি ।
সকাশং মানবেন্দ্রস্য ভর্তুর্মে প্লবগর্ষভ ॥ 30 ॥
সীতাযা বচনং শ্রুত্বা হনুমান্মারুতাত্মজঃ ।
চিন্তযামাস লক্ষ্মীবান্নবং পরিভবং কৃতম্ ॥ 31 ॥
ন মে জানাতি সত্ত্বং বা প্রভাবং বাঽসিতেক্ষণা ।
তস্মাত্পশ্যতু বৈদেহী যদ্রূপং মম কামতঃ ॥ 32 ॥
ইতি সঞ্চিন্ত্য হনুমাংস্তদা প্লবগসত্তমঃ ।
দর্শযামাস বৈদেহ্যাস্স্বরূপমরিমর্দনঃ ॥ 33 ॥
স তস্মাত্পাদপাদ্ধীমানাপ্লুত্য প্লবগর্ষভঃ ।
ততো বর্ধিতুমারেভে সীতাপ্রত্যযকারণাত্ ॥ 34 ॥
মেরুমন্দরসঙ্কাশো বভৌ দীপ্তানলপ্রভঃ ।
অগ্রতো ব্যবতস্থে চ সীতাযা বানরোত্তমঃ ॥ 35 ॥
হরিঃ পর্বতসঙ্কাশস্তাম্রবক্ত্রো মহাবলঃ ।
বজ্রদংষ্ট্রনখো ভীমো বৈদেহীমিদমব্রবীত্ ॥ 36 ॥
সপর্বতবনোদ্দেশাং সাট্টপ্রাকারতোরণাম্ ।
লঙ্কামিমাং সনাথাং বা নযিতুং শক্তিরস্তি মে ॥ 37 ॥
তদবস্থাপ্যতাং বুদ্ধিরলং দেবি বিকাঙ্ক্ষযা ।
বিশোকং কুরু বৈদেহি রাঘবং সহলক্ষ্মণম্ ॥ 38 ॥
তং দৃষ্ট্বা ভীমসঙ্কাশমুবাচ জনকাত্মজা ।
পদ্মপত্রবিশালাক্ষী মারুতস্যৌরসং সুতম্ ॥ 39 ॥
তব সত্ত্বং বলং চৈব বিজানামি মহাকপে ।
বাযোরিব গতিং চৈব তেজশ্চাগ্নেরিবাদ্ভুতম্ ॥ 40 ॥
প্রাকৃতোঽন্যঃ কথং চেমাং ভূমিমাগন্তুমর্হতি ।
উদধেরপ্রমেযস্য পারং বানরপুঙ্গব ॥ 41 ॥
জানামি গমনে শক্তিং নযনে চাপি তে মম ।
অবশ্যং সম্প্রধার্যাশু কার্যসিদ্ধির্মহাত্মনঃ ॥ 42 ॥
অযুক্তং তু কপিশ্রেষ্ঠ মম গন্তুং ত্বযাঽনঘ ।
বাযুবেগসবেগস্য বেগো মাং মোহযেত্তব ॥ 43 ॥
অহমাকাশমাপন্না হ্যুপর্যুপরি সাগরম্ ।
প্রপতেযং হি তে পৃষ্ঠাদ্ভযাদ্বেগেব গচ্ছতঃ ॥ 44 ॥
পতিতা সাগরে চাহং তিমিনক্রঝষাকুলে ।
ভবেযমাশু বিবশা যাদসামন্নমুত্তমম্ ॥ 45 ॥
ন চ শক্ষ্যে ত্বযা সার্ধং গন্তুং শত্রুবিনাশন ।
কলত্রবতি সন্দেহস্ত্বয্যপি স্যাদসংশযঃ ॥ 46 ॥
হ্রিযমাণাং তু মাং দৃষ্ট্বা রাক্ষসা ভীমবিক্রমাঃ ।
অনুগচ্ছেযুরাদিষ্টা রাবণেন দুরাত্মনা ॥ 47 ॥
তৈস্ত্বং পরিবৃতশ্শূরৈশ্শূলমুদ্গরপাণিভিঃ ।
ভবেস্ত্বং সংশযং প্রাপ্তো মযা বীর কলত্রবান্ ॥ 48 ॥
সাযুধা বহবো ব্যোম্নি রাক্ষসাস্ত্বং নিরাযুধঃ ।
কথং শক্ষ্যসি সংযাতুং মাং চৈব পরিরক্ষিতুম্ ॥ 49 ॥
যুধ্যমানস্য রক্ষোভিস্তব তৈঃ ক্রূরকর্মভিঃ ।
প্রপতেযং হি তে পৃষ্ঠাদ্ভযার্তা কপিসত্তম ॥ 50 ॥
অথ রক্ষাংসি ভীমানি মহান্তি বলবন্তি চ ।
কথঞ্চিত্সাম্পরাযে ত্বাং জযেযুঃ কপিসত্তম ॥ 51 ॥
অথবা যুধ্যমানস্য পতেযং বিমুখস্য তে ।
পতিতাং চ গৃহীত্বা মাং নযেযুঃ পাপরাক্ষসাঃ ॥ 52 ॥
মাং বা হরেযুস্ত্বদ্ধস্তাদ্বিশসেযুরথাপি বা ।
অব্যবস্থৌ হি দৃশ্যেতে যুদ্ধে জযপরাজযৌ ॥ 53 ॥
অহং বাপি বিপদ্যেযং রক্ষোভিরভিতর্জিতা ।
ত্বত্প্রযত্নো হরিশ্রেষ্ঠ ভবেন্নিষ্ফল এব তু ॥ 54 ॥
কামং ত্বমসি পর্যাপ্তো নিহন্তুং সর্বরাক্ষসান্ ।
রাঘবস্য যশো হীযেত্ত্বযা শস্তৈস্তু রাক্ষসৈঃ ॥ 55 ॥
অথবাঽদায রক্ষাংসি ন্যসেযুস্সম্বৃতে হি মাম্ ।
যত্র তে নাভিজানীযুর্হরযো নাপি রাঘবৌ ॥ 56 ॥
আরম্ভস্তু মদর্থোঽযং ততস্তব নিরর্থকঃ ।
ত্বযা হি সহ রামস্য মহানাগমনে গুণঃ ॥ 57 ॥
মযি জীবিতমাযত্তং রাঘবস্য মহাত্মনঃ ।
ভ্রাত্রূণাং চ মহাবাহো তব রাজকুলস্য চ ॥ 58 ॥
তৌ নিরাশৌ মদর্থং তু শোকসন্তাপকর্শিতৌ ।
সহ সর্বর্ক্ষহরিভিস্ত্যক্ষ্যতঃ প্রাণসঙ্গ্রহম্ ॥ 59 ॥
ভর্তুর্ভক্তিং পুরস্কৃত্য রামাদন্যস্য বানর ।
ন স্পৃশামি শরীরং তু পুংসো বানরপুঙ্গব ॥ 60 ॥
যদহং গাত্রসংস্পর্শং রাবণস্য বলাদ্গতা ।
অনীশা কিং করিষ্যামি বিনাথা বিবশা সতী ॥ 61 ॥
যদি রামো দশগ্রীবমিহ হত্ত্বা সবান্ধবম্ ।
মামিতো গৃহ্য গচ্ছেত তত্তস্য সদৃশং ভবেত্ ॥ 62 ॥
শ্রুতা হি দৃষ্টাশ্চ মযা পরাক্রমা মহাত্মনস্তস্য রণাবমর্দিনঃ ।
ন দেবগন্ধর্বভুজঙ্গরাক্ষসা ভবন্তি রামেণ সমা হি সংযুগে ॥ 63 ॥
সমীক্ষ্য তং সংযতি চিত্রকার্মুকং মহাবলং বাসবতুল্যবিক্রমম্ ।
সলক্ষ্মণং কো বিষহেত রাঘবং হুতাশনং দীপ্তমিবানিলেরিতম্ ॥ 64 ॥
সলক্ষ্মণং রাঘবমাজিমর্দনং দিশাগজং মত্তমিব ব্যবস্থিতম্ ।
সহেত কো বানরমুখ্য সংযুগে যুগান্তসূর্যপ্রতিমং শরার্চিষম্ ॥ 65 ॥
স মে হরিশ্রেষ্ঠ সলক্ষ্মণং পতিং সযূথপং ক্ষিপ্রমিহোপপাদয ।
চিরায রামং প্রতি শোককর্শিতাং কুরুষ্ব মাং বানরমুখ্য হর্ষিতাম্ ॥ 66 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে সুন্দরকাণ্ডে সপ্তত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
सीता तद्वचनं श्रुत्वा पूर्णचन्द्रनिभानना ।
हनूमन्तमुवाचेदं धर्मार्थसहितं वचः ॥ 1 ॥
अमृतं विषसंसृष्टं त्वया वानर भाषितम् ।
यच्च नान्यमना रामो यच्च शोकपरायणः ॥ 2 ॥
ऐश्वर्ये वा सुविस्तीर्णे व्यसने वा सुदारुणे ।
रज्ज्वेव पुरुषं बद्ध्वा कृतान्तः परिकर्षति ॥ 3 ॥
विधिर्नूनमसंहार्यः प्राणिनां प्लवगोत्तम ।
सौमित्रिं मां च रामं च व्यसनैः पश्य मोहितान् ॥ 4 ॥
शोकस्यास्य कदा पारं राघवोऽधिगमिष्यति ।
प्लवमानः परिश्रान्तो हतनौ स्सागरे यथा ॥ 5 ॥
राक्षसानां वधं कृत्वा सूदयित्वा च रावणम् ।
लङ्कामुन्मूलितां कृत्वा कदा द्रक्ष्यति मां पतिः ॥ 6 ॥
स वाच्यस्सन्त्वरस्वेति यावदेव न पूर्यते ।
अयं संवत्सरः कालस्तावद्धि मम जीवितम् ॥ 7 ॥
वर्तते दशमो मासो द्वौ तु शेषौ प्लवङ्गम ।
रावणेन नृशंसेन समयो यः कृतो मम ॥ 8 ॥
विभीषणेन च भ्रात्रा मम निर्यातनं प्रति ।
अनुनीतः प्रयत्नेन न च तत्कुरुते मतिम् ॥ 9 ॥
मम प्रतिप्रदानं हि रावणस्य न रोचते ।
रावणं मार्गते सङ्ख्ये मृत्युः कालवशं गतम् ॥ 10 ॥
ज्येष्ठा कन्या नला नाम विभीषणसुता कपे ।
तया ममेदमाख्यातं मात्रा प्रहितया स्वयम् ॥ 11 ॥
असंशयं हरिश्रेष्ठ क्षिप्रं मां प्राप्स्यते पतिः ।
अन्तरात्मा च मे शुद्धस्तस्मिंश्च बहवो गुणाः ॥ 12 ॥
उत्साहः पौरुषं सत्त्वमानृशंस्यं कृतज्ञता ।
विक्रमश्च प्रभावश्च सन्ति वानर राघवे ॥ 13 ॥
चतुर्दशसहस्राणि राक्षसानां जघान यः ।
जनस्थाने विना भ्रात्रा शत्रुः कस्तस्य नोद्विजेत् ॥ 14 ॥
न स शक्यस्तुलयितुं व्यसनैः पुरुषर्षभः ।
अहं तस्य प्रभावज्ञा शक्रस्येव पुलोमजा ॥ 15 ॥
शरजालांशुमान्शूरः कपे रामदिवाकरः ।
शत्रुरक्षोमयं तोयमुपशोषं नयिष्यति ॥ 16 ॥
इति सञ्जल्पमानां तां रामार्थे शोककर्शिताम् ।
आश्रुसम्पूर्णनयनामुवाच वचनं कपिः ॥ 17 ॥
श्रुत्वैव तु वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः ।
चमूं प्रकर्षन्महतीं हर्यृक्षगणसङ्कुलाम् ॥ 18 ॥
अथवा मोचयिष्यामि त्वामद्यैव वरानने ।
अस्माद्धुःखादुपारोह मम पृष्ठमनिन्दिते ॥ 19 ॥
त्वां हि पृष्ठगतां कृत्वा सन्तरिष्यामि सागरम् ।
शक्तिरस्ति हि मे वोढुं लङ्कामपि सरावणाम् ॥ 20 ॥
अहं प्रस्रवणस्थाय राघवायाद्य मैथिलि ।
प्रापयिष्यामि शक्राय हव्यं हुतमिवानलः ॥ 21 ॥
द्रक्ष्यस्यद्वैव वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ।
व्यवसायसमायुक्तं विष्णुं दैत्यवधे यथा ॥ 22 ॥
त्वद्दर्शनकृतोत्साहमाश्रमस्थं महाबलम् ।
पुरन्दरमिवासीनं नागराजस्य मूर्धनि ॥ 23 ॥
पृष्ठमारोह मे देवि मा विकाङ्क्षस्व शोभने ।
योगमन्विच्छ रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 24 ॥
कथयन्तीव चन्द्रेण सूर्येण च महार्चिषा ।
मत्पृष्ठमधिरुह्य त्वं तराकाशमहार्णवौ ॥ 25 ॥
न हि मे सम्प्रयातस्य त्वामितो नयतोऽङ्गने ।
अनुगन्तुं गतिं शक्तास्सर्वे लङ्कानिवासिनः ॥ 26 ॥
यथैवाहमिह प्राप्तस्तथैवाहमसंशयः ।
यास्यामि पश्य वैदेहि त्वामुद्यम्य विहायसम् ॥ 27 ॥
मैथिली तु हरिश्रेष्ठाच्छ्रुत्वा वचनमद्भुतम् ।
हर्षविस्मितसर्वाङ्गी हनुमन्तमथाब्रवीत् ॥ 28 ॥
हनुमन्दूरमध्वानं कथं मां वोढुमिच्छसि ।
तदेव खलु ते मन्ये कपित्वं हरियूथप ॥ 29 ॥
कथं वाल्पशरीरस्त्वं मामितो नेतुमिच्छसि ।
सकाशं मानवेन्द्रस्य भर्तुर्मे प्लवगर्षभ ॥ 30 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
चिन्तयामास लक्ष्मीवान्नवं परिभवं कृतम् ॥ 31 ॥
न मे जानाति सत्त्वं वा प्रभावं वाऽसितेक्षणा ।
तस्मात्पश्यतु वैदेही यद्रूपं मम कामतः ॥ 32 ॥
इति सञ्चिन्त्य हनुमांस्तदा प्लवगसत्तमः ।
दर्शयामास वैदेह्यास्स्वरूपमरिमर्दनः ॥ 33 ॥
स तस्मात्पादपाद्धीमानाप्लुत्य प्लवगर्षभः ।
ततो वर्धितुमारेभे सीताप्रत्ययकारणात् ॥ 34 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशो बभौ दीप्तानलप्रभः ।
अग्रतो व्यवतस्थे च सीताया वानरोत्तमः ॥ 35 ॥
हरिः पर्वतसङ्काशस्ताम्रवक्त्रो महाबलः ।
वज्रदंष्ट्रनखो भीमो वैदेहीमिदमब्रवीत् ॥ 36 ॥
सपर्वतवनोद्देशां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
लङ्कामिमां सनाथां वा नयितुं शक्तिरस्ति मे ॥ 37 ॥
तदवस्थाप्यतां बुद्धिरलं देवि विकाङ्क्षया ।
विशोकं कुरु वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
तं दृष्ट्वा भीमसङ्काशमुवाच जनकात्मजा ।
पद्मपत्रविशालाक्षी मारुतस्यौरसं सुतम् ॥ 39 ॥
तव सत्त्वं बलं चैव विजानामि महाकपे ।
वायोरिव गतिं चैव तेजश्चाग्नेरिवाद्भुतम् ॥ 40 ॥
प्राकृतोऽन्यः कथं चेमां भूमिमागन्तुमर्हति ।
उदधेरप्रमेयस्य पारं वानरपुङ्गव ॥ 41 ॥
जानामि गमने शक्तिं नयने चापि ते मम ।
अवश्यं सम्प्रधार्याशु कार्यसिद्धिर्महात्मनः ॥ 42 ॥
अयुक्तं तु कपिश्रेष्ठ मम गन्तुं त्वयाऽनघ ।
वायुवेगसवेगस्य वेगो मां मोहयेत्तव ॥ 43 ॥
अहमाकाशमापन्ना ह्युपर्युपरि सागरम् ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयाद्वेगेव गच्छतः ॥ 44 ॥
पतिता सागरे चाहं तिमिनक्रझषाकुले ।
भवेयमाशु विवशा यादसामन्नमुत्तमम् ॥ 45 ॥
न च शक्ष्ये त्वया सार्धं गन्तुं शत्रुविनाशन ।
कलत्रवति सन्देहस्त्वय्यपि स्यादसंशयः ॥ 46 ॥
ह्रियमाणां तु मां दृष्ट्वा राक्षसा भीमविक्रमाः ।
अनुगच्छेयुरादिष्टा रावणेन दुरात्मना ॥ 47 ॥
तैस्त्वं परिवृतश्शूरैश्शूलमुद्गरपाणिभिः ।
भवेस्त्वं संशयं प्राप्तो मया वीर कलत्रवान् ॥ 48 ॥
सायुधा बहवो व्योम्नि राक्षसास्त्वं निरायुधः ।
कथं शक्ष्यसि संयातुं मां चैव परिरक्षितुम् ॥ 49 ॥
युध्यमानस्य रक्षोभिस्तव तैः क्रूरकर्मभिः ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयार्ता कपिसत्तम ॥ 50 ॥
अथ रक्षांसि भीमानि महान्ति बलवन्ति च ।
कथञ्चित्साम्पराये त्वां जयेयुः कपिसत्तम ॥ 51 ॥
अथवा युध्यमानस्य पतेयं विमुखस्य ते ।
पतितां च गृहीत्वा मां नयेयुः पापराक्षसाः ॥ 52 ॥
मां वा हरेयुस्त्वद्धस्ताद्विशसेयुरथापि वा ।
अव्यवस्थौ हि दृश्येते युद्धे जयपराजयौ ॥ 53 ॥
अहं वापि विपद्येयं रक्षोभिरभितर्जिता ।
त्वत्प्रयत्नो हरिश्रेष्ठ भवेन्निष्फल एव तु ॥ 54 ॥
कामं त्वमसि पर्याप्तो निहन्तुं सर्वराक्षसान् ।
राघवस्य यशो हीयेत्त्वया शस्तैस्तु राक्षसैः ॥ 55 ॥
अथवाऽदाय रक्षांसि न्यसेयुस्सम्वृते हि माम् ।
यत्र ते नाभिजानीयुर्हरयो नापि राघवौ ॥ 56 ॥
आरम्भस्तु मदर्थोऽयं ततस्तव निरर्थकः ।
त्वया हि सह रामस्य महानागमने गुणः ॥ 57 ॥
मयि जीवितमायत्तं राघवस्य महात्मनः ।
भ्रात्रूणां च महाबाहो तव राजकुलस्य च ॥ 58 ॥
तौ निराशौ मदर्थं तु शोकसन्तापकर्शितौ ।
सह सर्वर्क्षहरिभिस्त्यक्ष्यतः प्राणसङ्ग्रहम् ॥ 59 ॥
भर्तुर्भक्तिं पुरस्कृत्य रामादन्यस्य वानर ।
न स्पृशामि शरीरं तु पुंसो वानरपुङ्गव ॥ 60 ॥
यदहं गात्रसंस्पर्शं रावणस्य बलाद्गता ।
अनीशा किं करिष्यामि विनाथा विवशा सती ॥ 61 ॥
यदि रामो दशग्रीवमिह हत्त्वा सबान्धवम् ।
मामितो गृह्य गच्छेत तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 62 ॥
श्रुता हि दृष्टाश्च मया पराक्रमा महात्मनस्तस्य रणावमर्दिनः ।
न देवगन्धर्वभुजङ्गराक्षसा भवन्ति रामेण समा हि संयुगे ॥ 63 ॥
समीक्ष्य तं संयति चित्रकार्मुकं महाबलं वासवतुल्यविक्रमम् ।
सलक्ष्मणं को विषहेत राघवं हुताशनं दीप्तमिवानिलेरितम् ॥ 64 ॥
सलक्ष्मणं राघवमाजिमर्दनं दिशागजं मत्तमिव व्यवस्थितम् ।
सहेत को वानरमुख्य संयुगे युगान्तसूर्यप्रतिमं शरार्चिषम् ॥ 65 ॥
स मे हरिश्रेष्ठ सलक्ष्मणं पतिं सयूथपं क्षिप्रमिहोपपादय ।
चिराय रामं प्रति शोककर्शितां कुरुष्व मां वानरमुख्य हर्षिताम् ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in