శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తత్రింశస్సర్గః ।
సీతా తద్వచనం శ్రుత్వా పూర్ణచన్ద్రనిభాననా ।
హనూమన్తమువాచేదం ధర్మార్థసహితం వచః ॥ 1 ॥
అమృతం విషసంసృష్టం త్వయా వానర భాషితమ్ ।
యచ్చ నాన్యమనా రామో యచ్చ శోకపరాయణః ॥ 2 ॥
ఐశ్వర్యే వా సువిస్తీర్ణే వ్యసనే వా సుదారుణే ।
రజ్జ్వేవ పురుషం బద్ధ్వా కృతాన్తః పరికర్షతి ॥ 3 ॥
విధిర్నూనమసంహార్యః ప్రాణినాం ప్లవగోత్తమ ।
సౌమిత్రిం మాం చ రామం చ వ్యసనైః పశ్య మోహితాన్ ॥ 4 ॥
శోకస్యాస్య కదా పారం రాఘవోఽధిగమిష్యతి ।
ప్లవమానః పరిశ్రాన్తో హతనౌ స్సాగరే యథా ॥ 5 ॥
రాక్షసానాం వధం కృత్వా సూదయిత్వా చ రావణమ్ ।
లఙ్కామున్మూలితాం కృత్వా కదా ద్రక్ష్యతి మాం పతిః ॥ 6 ॥
స వాచ్యస్సన్త్వరస్వేతి యావదేవ న పూర్యతే ।
అయం సంవత్సరః కాలస్తావద్ధి మమ జీవితమ్ ॥ 7 ॥
వర్తతే దశమో మాసో ద్వౌ తు శేషౌ ప్లవఙ్గమ ।
రావణేన నృశంసేన సమయో యః కృతో మమ ॥ 8 ॥
విభీషణేన చ భ్రాత్రా మమ నిర్యాతనం ప్రతి ।
అనునీతః ప్రయత్నేన న చ తత్కురుతే మతిమ్ ॥ 9 ॥
మమ ప్రతిప్రదానం హి రావణస్య న రోచతే ।
రావణం మార్గతే సఙ్ఖ్యే మృత్యుః కాలవశం గతమ్ ॥ 10 ॥
జ్యేష్ఠా కన్యా నలా నామ విభీషణసుతా కపే ।
తయా మమేదమాఖ్యాతం మాత్రా ప్రహితయా స్వయమ్ ॥ 11 ॥
అసంశయం హరిశ్రేష్ఠ క్షిప్రం మాం ప్రాప్స్యతే పతిః ।
అన్తరాత్మా చ మే శుద్ధస్తస్మింశ్చ బహవో గుణాః ॥ 12 ॥
ఉత్సాహః పౌరుషం సత్త్వమానృశంస్యం కృతజ్ఞతా ।
విక్రమశ్చ ప్రభావశ్చ సన్తి వానర రాఘవే ॥ 13 ॥
చతుర్దశసహస్రాణి రాక్షసానాం జఘాన యః ।
జనస్థానే వినా భ్రాత్రా శత్రుః కస్తస్య నోద్విజేత్ ॥ 14 ॥
న స శక్యస్తులయితుం వ్యసనైః పురుషర్షభః ।
అహం తస్య ప్రభావజ్ఞా శక్రస్యేవ పులోమజా ॥ 15 ॥
శరజాలాంశుమాన్శూరః కపే రామదివాకరః ।
శత్రురక్షోమయం తోయముపశోషం నయిష్యతి ॥ 16 ॥
ఇతి సఞ్జల్పమానాం తాం రామార్థే శోకకర్శితామ్ ।
ఆశ్రుసమ్పూర్ణనయనామువాచ వచనం కపిః ॥ 17 ॥
శ్రుత్వైవ తు వచో మహ్యం క్షిప్రమేష్యతి రాఘవః ।
చమూం ప్రకర్షన్మహతీం హర్యృక్షగణసఙ్కులామ్ ॥ 18 ॥
అథవా మోచయిష్యామి త్వామద్యైవ వరాననే ।
అస్మాద్ధుఃఖాదుపారోహ మమ పృష్ఠమనిన్దితే ॥ 19 ॥
త్వాం హి పృష్ఠగతాం కృత్వా సన్తరిష్యామి సాగరమ్ ।
శక్తిరస్తి హి మే వోఢుం లఙ్కామపి సరావణామ్ ॥ 20 ॥
అహం ప్రస్రవణస్థాయ రాఘవాయాద్య మైథిలి ।
ప్రాపయిష్యామి శక్రాయ హవ్యం హుతమివానలః ॥ 21 ॥
ద్రక్ష్యస్యద్వైవ వైదేహి రాఘవం సహలక్ష్మణమ్ ।
వ్యవసాయసమాయుక్తం విష్ణుం దైత్యవధే యథా ॥ 22 ॥
త్వద్దర్శనకృతోత్సాహమాశ్రమస్థం మహాబలమ్ ।
పురన్దరమివాసీనం నాగరాజస్య మూర్ధని ॥ 23 ॥
పృష్ఠమారోహ మే దేవి మా వికాఙ్క్షస్వ శోభనే ।
యోగమన్విచ్ఛ రామేణ శశాఙ్కేనేవ రోహిణీ ॥ 24 ॥
కథయన్తీవ చన్ద్రేణ సూర్యేణ చ మహార్చిషా ।
మత్పృష్ఠమధిరుహ్య త్వం తరాకాశమహార్ణవౌ ॥ 25 ॥
న హి మే సమ్ప్రయాతస్య త్వామితో నయతోఽఙ్గనే ।
అనుగన్తుం గతిం శక్తాస్సర్వే లఙ్కానివాసినః ॥ 26 ॥
యథైవాహమిహ ప్రాప్తస్తథైవాహమసంశయః ।
యాస్యామి పశ్య వైదేహి త్వాముద్యమ్య విహాయసమ్ ॥ 27 ॥
మైథిలీ తు హరిశ్రేష్ఠాచ్ఛ్రుత్వా వచనమద్భుతమ్ ।
హర్షవిస్మితసర్వాఙ్గీ హనుమన్తమథాబ్రవీత్ ॥ 28 ॥
హనుమన్దూరమధ్వానం కథం మాం వోఢుమిచ్ఛసి ।
తదేవ ఖలు తే మన్యే కపిత్వం హరియూథప ॥ 29 ॥
కథం వాల్పశరీరస్త్వం మామితో నేతుమిచ్ఛసి ।
సకాశం మానవేన్ద్రస్య భర్తుర్మే ప్లవగర్షభ ॥ 30 ॥
సీతాయా వచనం శ్రుత్వా హనుమాన్మారుతాత్మజః ।
చిన్తయామాస లక్ష్మీవాన్నవం పరిభవం కృతమ్ ॥ 31 ॥
న మే జానాతి సత్త్వం వా ప్రభావం వాఽసితేక్షణా ।
తస్మాత్పశ్యతు వైదేహీ యద్రూపం మమ కామతః ॥ 32 ॥
ఇతి సఞ్చిన్త్య హనుమాంస్తదా ప్లవగసత్తమః ।
దర్శయామాస వైదేహ్యాస్స్వరూపమరిమర్దనః ॥ 33 ॥
స తస్మాత్పాదపాద్ధీమానాప్లుత్య ప్లవగర్షభః ।
తతో వర్ధితుమారేభే సీతాప్రత్యయకారణాత్ ॥ 34 ॥
మేరుమన్దరసఙ్కాశో బభౌ దీప్తానలప్రభః ।
అగ్రతో వ్యవతస్థే చ సీతాయా వానరోత్తమః ॥ 35 ॥
హరిః పర్వతసఙ్కాశస్తామ్రవక్త్రో మహాబలః ।
వజ్రదంష్ట్రనఖో భీమో వైదేహీమిదమబ్రవీత్ ॥ 36 ॥
సపర్వతవనోద్దేశాం సాట్టప్రాకారతోరణామ్ ।
లఙ్కామిమాం సనాథాం వా నయితుం శక్తిరస్తి మే ॥ 37 ॥
తదవస్థాప్యతాం బుద్ధిరలం దేవి వికాఙ్క్షయా ।
విశోకం కురు వైదేహి రాఘవం సహలక్ష్మణమ్ ॥ 38 ॥
తం దృష్ట్వా భీమసఙ్కాశమువాచ జనకాత్మజా ।
పద్మపత్రవిశాలాక్షీ మారుతస్యౌరసం సుతమ్ ॥ 39 ॥
తవ సత్త్వం బలం చైవ విజానామి మహాకపే ।
వాయోరివ గతిం చైవ తేజశ్చాగ్నేరివాద్భుతమ్ ॥ 40 ॥
ప్రాకృతోఽన్యః కథం చేమాం భూమిమాగన్తుమర్హతి ।
ఉదధేరప్రమేయస్య పారం వానరపుఙ్గవ ॥ 41 ॥
జానామి గమనే శక్తిం నయనే చాపి తే మమ ।
అవశ్యం సమ్ప్రధార్యాశు కార్యసిద్ధిర్మహాత్మనః ॥ 42 ॥
అయుక్తం తు కపిశ్రేష్ఠ మమ గన్తుం త్వయాఽనఘ ।
వాయువేగసవేగస్య వేగో మాం మోహయేత్తవ ॥ 43 ॥
అహమాకాశమాపన్నా హ్యుపర్యుపరి సాగరమ్ ।
ప్రపతేయం హి తే పృష్ఠాద్భయాద్వేగేవ గచ్ఛతః ॥ 44 ॥
పతితా సాగరే చాహం తిమినక్రఝషాకులే ।
భవేయమాశు వివశా యాదసామన్నముత్తమమ్ ॥ 45 ॥
న చ శక్ష్యే త్వయా సార్ధం గన్తుం శత్రువినాశన ।
కలత్రవతి సన్దేహస్త్వయ్యపి స్యాదసంశయః ॥ 46 ॥
హ్రియమాణాం తు మాం దృష్ట్వా రాక్షసా భీమవిక్రమాః ।
అనుగచ్ఛేయురాదిష్టా రావణేన దురాత్మనా ॥ 47 ॥
తైస్త్వం పరివృతశ్శూరైశ్శూలముద్గరపాణిభిః ।
భవేస్త్వం సంశయం ప్రాప్తో మయా వీర కలత్రవాన్ ॥ 48 ॥
సాయుధా బహవో వ్యోమ్ని రాక్షసాస్త్వం నిరాయుధః ।
కథం శక్ష్యసి సంయాతుం మాం చైవ పరిరక్షితుమ్ ॥ 49 ॥
యుధ్యమానస్య రక్షోభిస్తవ తైః క్రూరకర్మభిః ।
ప్రపతేయం హి తే పృష్ఠాద్భయార్తా కపిసత్తమ ॥ 50 ॥
అథ రక్షాంసి భీమాని మహాన్తి బలవన్తి చ ।
కథఞ్చిత్సామ్పరాయే త్వాం జయేయుః కపిసత్తమ ॥ 51 ॥
అథవా యుధ్యమానస్య పతేయం విముఖస్య తే ।
పతితాం చ గృహీత్వా మాం నయేయుః పాపరాక్షసాః ॥ 52 ॥
మాం వా హరేయుస్త్వద్ధస్తాద్విశసేయురథాపి వా ।
అవ్యవస్థౌ హి దృశ్యేతే యుద్ధే జయపరాజయౌ ॥ 53 ॥
అహం వాపి విపద్యేయం రక్షోభిరభితర్జితా ।
త్వత్ప్రయత్నో హరిశ్రేష్ఠ భవేన్నిష్ఫల ఏవ తు ॥ 54 ॥
కామం త్వమసి పర్యాప్తో నిహన్తుం సర్వరాక్షసాన్ ।
రాఘవస్య యశో హీయేత్త్వయా శస్తైస్తు రాక్షసైః ॥ 55 ॥
అథవాఽదాయ రక్షాంసి న్యసేయుస్సమ్వృతే హి మామ్ ।
యత్ర తే నాభిజానీయుర్హరయో నాపి రాఘవౌ ॥ 56 ॥
ఆరమ్భస్తు మదర్థోఽయం తతస్తవ నిరర్థకః ।
త్వయా హి సహ రామస్య మహానాగమనే గుణః ॥ 57 ॥
మయి జీవితమాయత్తం రాఘవస్య మహాత్మనః ।
భ్రాత్రూణాం చ మహాబాహో తవ రాజకులస్య చ ॥ 58 ॥
తౌ నిరాశౌ మదర్థం తు శోకసన్తాపకర్శితౌ ।
సహ సర్వర్క్షహరిభిస్త్యక్ష్యతః ప్రాణసఙ్గ్రహమ్ ॥ 59 ॥
భర్తుర్భక్తిం పురస్కృత్య రామాదన్యస్య వానర ।
న స్పృశామి శరీరం తు పుంసో వానరపుఙ్గవ ॥ 60 ॥
యదహం గాత్రసంస్పర్శం రావణస్య బలాద్గతా ।
అనీశా కిం కరిష్యామి వినాథా వివశా సతీ ॥ 61 ॥
యది రామో దశగ్రీవమిహ హత్త్వా సబాన్ధవమ్ ।
మామితో గృహ్య గచ్ఛేత తత్తస్య సదృశం భవేత్ ॥ 62 ॥
శ్రుతా హి దృష్టాశ్చ మయా పరాక్రమా మహాత్మనస్తస్య రణావమర్దినః ।
న దేవగన్ధర్వభుజఙ్గరాక్షసా భవన్తి రామేణ సమా హి సంయుగే ॥ 63 ॥
సమీక్ష్య తం సంయతి చిత్రకార్ముకం మహాబలం వాసవతుల్యవిక్రమమ్ ।
సలక్ష్మణం కో విషహేత రాఘవం హుతాశనం దీప్తమివానిలేరితమ్ ॥ 64 ॥
సలక్ష్మణం రాఘవమాజిమర్దనం దిశాగజం మత్తమివ వ్యవస్థితమ్ ।
సహేత కో వానరముఖ్య సంయుగే యుగాన్తసూర్యప్రతిమం శరార్చిషమ్ ॥ 65 ॥
స మే హరిశ్రేష్ఠ సలక్ష్మణం పతిం సయూథపం క్షిప్రమిహోపపాదయ ।
చిరాయ రామం ప్రతి శోకకర్శితాం కురుష్వ మాం వానరముఖ్య హర్షితామ్ ॥ 66 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే సప్తత్రింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तत्रिंशस्सर्गः ।
सीता तद्वचनं श्रुत्वा पूर्णचन्द्रनिभानना ।
हनूमन्तमुवाचेदं धर्मार्थसहितं वचः ॥ 1 ॥
अमृतं विषसंसृष्टं त्वया वानर भाषितम् ।
यच्च नान्यमना रामो यच्च शोकपरायणः ॥ 2 ॥
ऐश्वर्ये वा सुविस्तीर्णे व्यसने वा सुदारुणे ।
रज्ज्वेव पुरुषं बद्ध्वा कृतान्तः परिकर्षति ॥ 3 ॥
विधिर्नूनमसंहार्यः प्राणिनां प्लवगोत्तम ।
सौमित्रिं मां च रामं च व्यसनैः पश्य मोहितान् ॥ 4 ॥
शोकस्यास्य कदा पारं राघवोऽधिगमिष्यति ।
प्लवमानः परिश्रान्तो हतनौ स्सागरे यथा ॥ 5 ॥
राक्षसानां वधं कृत्वा सूदयित्वा च रावणम् ।
लङ्कामुन्मूलितां कृत्वा कदा द्रक्ष्यति मां पतिः ॥ 6 ॥
स वाच्यस्सन्त्वरस्वेति यावदेव न पूर्यते ।
अयं संवत्सरः कालस्तावद्धि मम जीवितम् ॥ 7 ॥
वर्तते दशमो मासो द्वौ तु शेषौ प्लवङ्गम ।
रावणेन नृशंसेन समयो यः कृतो मम ॥ 8 ॥
विभीषणेन च भ्रात्रा मम निर्यातनं प्रति ।
अनुनीतः प्रयत्नेन न च तत्कुरुते मतिम् ॥ 9 ॥
मम प्रतिप्रदानं हि रावणस्य न रोचते ।
रावणं मार्गते सङ्ख्ये मृत्युः कालवशं गतम् ॥ 10 ॥
ज्येष्ठा कन्या नला नाम विभीषणसुता कपे ।
तया ममेदमाख्यातं मात्रा प्रहितया स्वयम् ॥ 11 ॥
असंशयं हरिश्रेष्ठ क्षिप्रं मां प्राप्स्यते पतिः ।
अन्तरात्मा च मे शुद्धस्तस्मिंश्च बहवो गुणाः ॥ 12 ॥
उत्साहः पौरुषं सत्त्वमानृशंस्यं कृतज्ञता ।
विक्रमश्च प्रभावश्च सन्ति वानर राघवे ॥ 13 ॥
चतुर्दशसहस्राणि राक्षसानां जघान यः ।
जनस्थाने विना भ्रात्रा शत्रुः कस्तस्य नोद्विजेत् ॥ 14 ॥
न स शक्यस्तुलयितुं व्यसनैः पुरुषर्षभः ।
अहं तस्य प्रभावज्ञा शक्रस्येव पुलोमजा ॥ 15 ॥
शरजालांशुमान्शूरः कपे रामदिवाकरः ।
शत्रुरक्षोमयं तोयमुपशोषं नयिष्यति ॥ 16 ॥
इति सञ्जल्पमानां तां रामार्थे शोककर्शिताम् ।
आश्रुसम्पूर्णनयनामुवाच वचनं कपिः ॥ 17 ॥
श्रुत्वैव तु वचो मह्यं क्षिप्रमेष्यति राघवः ।
चमूं प्रकर्षन्महतीं हर्यृक्षगणसङ्कुलाम् ॥ 18 ॥
अथवा मोचयिष्यामि त्वामद्यैव वरानने ।
अस्माद्धुःखादुपारोह मम पृष्ठमनिन्दिते ॥ 19 ॥
त्वां हि पृष्ठगतां कृत्वा सन्तरिष्यामि सागरम् ।
शक्तिरस्ति हि मे वोढुं लङ्कामपि सरावणाम् ॥ 20 ॥
अहं प्रस्रवणस्थाय राघवायाद्य मैथिलि ।
प्रापयिष्यामि शक्राय हव्यं हुतमिवानलः ॥ 21 ॥
द्रक्ष्यस्यद्वैव वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ।
व्यवसायसमायुक्तं विष्णुं दैत्यवधे यथा ॥ 22 ॥
त्वद्दर्शनकृतोत्साहमाश्रमस्थं महाबलम् ।
पुरन्दरमिवासीनं नागराजस्य मूर्धनि ॥ 23 ॥
पृष्ठमारोह मे देवि मा विकाङ्क्षस्व शोभने ।
योगमन्विच्छ रामेण शशाङ्केनेव रोहिणी ॥ 24 ॥
कथयन्तीव चन्द्रेण सूर्येण च महार्चिषा ।
मत्पृष्ठमधिरुह्य त्वं तराकाशमहार्णवौ ॥ 25 ॥
न हि मे सम्प्रयातस्य त्वामितो नयतोऽङ्गने ।
अनुगन्तुं गतिं शक्तास्सर्वे लङ्कानिवासिनः ॥ 26 ॥
यथैवाहमिह प्राप्तस्तथैवाहमसंशयः ।
यास्यामि पश्य वैदेहि त्वामुद्यम्य विहायसम् ॥ 27 ॥
मैथिली तु हरिश्रेष्ठाच्छ्रुत्वा वचनमद्भुतम् ।
हर्षविस्मितसर्वाङ्गी हनुमन्तमथाब्रवीत् ॥ 28 ॥
हनुमन्दूरमध्वानं कथं मां वोढुमिच्छसि ।
तदेव खलु ते मन्ये कपित्वं हरियूथप ॥ 29 ॥
कथं वाल्पशरीरस्त्वं मामितो नेतुमिच्छसि ।
सकाशं मानवेन्द्रस्य भर्तुर्मे प्लवगर्षभ ॥ 30 ॥
सीताया वचनं श्रुत्वा हनुमान्मारुतात्मजः ।
चिन्तयामास लक्ष्मीवान्नवं परिभवं कृतम् ॥ 31 ॥
न मे जानाति सत्त्वं वा प्रभावं वाऽसितेक्षणा ।
तस्मात्पश्यतु वैदेही यद्रूपं मम कामतः ॥ 32 ॥
इति सञ्चिन्त्य हनुमांस्तदा प्लवगसत्तमः ।
दर्शयामास वैदेह्यास्स्वरूपमरिमर्दनः ॥ 33 ॥
स तस्मात्पादपाद्धीमानाप्लुत्य प्लवगर्षभः ।
ततो वर्धितुमारेभे सीताप्रत्ययकारणात् ॥ 34 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशो बभौ दीप्तानलप्रभः ।
अग्रतो व्यवतस्थे च सीताया वानरोत्तमः ॥ 35 ॥
हरिः पर्वतसङ्काशस्ताम्रवक्त्रो महाबलः ।
वज्रदंष्ट्रनखो भीमो वैदेहीमिदमब्रवीत् ॥ 36 ॥
सपर्वतवनोद्देशां साट्टप्राकारतोरणाम् ।
लङ्कामिमां सनाथां वा नयितुं शक्तिरस्ति मे ॥ 37 ॥
तदवस्थाप्यतां बुद्धिरलं देवि विकाङ्क्षया ।
विशोकं कुरु वैदेहि राघवं सहलक्ष्मणम् ॥ 38 ॥
तं दृष्ट्वा भीमसङ्काशमुवाच जनकात्मजा ।
पद्मपत्रविशालाक्षी मारुतस्यौरसं सुतम् ॥ 39 ॥
तव सत्त्वं बलं चैव विजानामि महाकपे ।
वायोरिव गतिं चैव तेजश्चाग्नेरिवाद्भुतम् ॥ 40 ॥
प्राकृतोऽन्यः कथं चेमां भूमिमागन्तुमर्हति ।
उदधेरप्रमेयस्य पारं वानरपुङ्गव ॥ 41 ॥
जानामि गमने शक्तिं नयने चापि ते मम ।
अवश्यं सम्प्रधार्याशु कार्यसिद्धिर्महात्मनः ॥ 42 ॥
अयुक्तं तु कपिश्रेष्ठ मम गन्तुं त्वयाऽनघ ।
वायुवेगसवेगस्य वेगो मां मोहयेत्तव ॥ 43 ॥
अहमाकाशमापन्ना ह्युपर्युपरि सागरम् ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयाद्वेगेव गच्छतः ॥ 44 ॥
पतिता सागरे चाहं तिमिनक्रझषाकुले ।
भवेयमाशु विवशा यादसामन्नमुत्तमम् ॥ 45 ॥
न च शक्ष्ये त्वया सार्धं गन्तुं शत्रुविनाशन ।
कलत्रवति सन्देहस्त्वय्यपि स्यादसंशयः ॥ 46 ॥
ह्रियमाणां तु मां दृष्ट्वा राक्षसा भीमविक्रमाः ।
अनुगच्छेयुरादिष्टा रावणेन दुरात्मना ॥ 47 ॥
तैस्त्वं परिवृतश्शूरैश्शूलमुद्गरपाणिभिः ।
भवेस्त्वं संशयं प्राप्तो मया वीर कलत्रवान् ॥ 48 ॥
सायुधा बहवो व्योम्नि राक्षसास्त्वं निरायुधः ।
कथं शक्ष्यसि संयातुं मां चैव परिरक्षितुम् ॥ 49 ॥
युध्यमानस्य रक्षोभिस्तव तैः क्रूरकर्मभिः ।
प्रपतेयं हि ते पृष्ठाद्भयार्ता कपिसत्तम ॥ 50 ॥
अथ रक्षांसि भीमानि महान्ति बलवन्ति च ।
कथञ्चित्साम्पराये त्वां जयेयुः कपिसत्तम ॥ 51 ॥
अथवा युध्यमानस्य पतेयं विमुखस्य ते ।
पतितां च गृहीत्वा मां नयेयुः पापराक्षसाः ॥ 52 ॥
मां वा हरेयुस्त्वद्धस्ताद्विशसेयुरथापि वा ।
अव्यवस्थौ हि दृश्येते युद्धे जयपराजयौ ॥ 53 ॥
अहं वापि विपद्येयं रक्षोभिरभितर्जिता ।
त्वत्प्रयत्नो हरिश्रेष्ठ भवेन्निष्फल एव तु ॥ 54 ॥
कामं त्वमसि पर्याप्तो निहन्तुं सर्वराक्षसान् ।
राघवस्य यशो हीयेत्त्वया शस्तैस्तु राक्षसैः ॥ 55 ॥
अथवाऽदाय रक्षांसि न्यसेयुस्सम्वृते हि माम् ।
यत्र ते नाभिजानीयुर्हरयो नापि राघवौ ॥ 56 ॥
आरम्भस्तु मदर्थोऽयं ततस्तव निरर्थकः ।
त्वया हि सह रामस्य महानागमने गुणः ॥ 57 ॥
मयि जीवितमायत्तं राघवस्य महात्मनः ।
भ्रात्रूणां च महाबाहो तव राजकुलस्य च ॥ 58 ॥
तौ निराशौ मदर्थं तु शोकसन्तापकर्शितौ ।
सह सर्वर्क्षहरिभिस्त्यक्ष्यतः प्राणसङ्ग्रहम् ॥ 59 ॥
भर्तुर्भक्तिं पुरस्कृत्य रामादन्यस्य वानर ।
न स्पृशामि शरीरं तु पुंसो वानरपुङ्गव ॥ 60 ॥
यदहं गात्रसंस्पर्शं रावणस्य बलाद्गता ।
अनीशा किं करिष्यामि विनाथा विवशा सती ॥ 61 ॥
यदि रामो दशग्रीवमिह हत्त्वा सबान्धवम् ।
मामितो गृह्य गच्छेत तत्तस्य सदृशं भवेत् ॥ 62 ॥
श्रुता हि दृष्टाश्च मया पराक्रमा महात्मनस्तस्य रणावमर्दिनः ।
न देवगन्धर्वभुजङ्गराक्षसा भवन्ति रामेण समा हि संयुगे ॥ 63 ॥
समीक्ष्य तं संयति चित्रकार्मुकं महाबलं वासवतुल्यविक्रमम् ।
सलक्ष्मणं को विषहेत राघवं हुताशनं दीप्तमिवानिलेरितम् ॥ 64 ॥
सलक्ष्मणं राघवमाजिमर्दनं दिशागजं मत्तमिव व्यवस्थितम् ।
सहेत को वानरमुख्य संयुगे युगान्तसूर्यप्रतिमं शरार्चिषम् ॥ 65 ॥
स मे हरिश्रेष्ठ सलक्ष्मणं पतिं सयूथपं क्षिप्रमिहोपपादय ।
चिराय रामं प्रति शोककर्शितां कुरुष्व मां वानरमुख्य हर्षिताम् ॥ 66 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptatriṃśassargaḥ |
sītā tadvacanaṃ śrutvā pūrṇacandranibhānanā |
hanūmantamuvācedaṃ dharmārthasahitaṃ vacaḥ || 1 ||
amṛtaṃ viṣasaṃsṛṣṭaṃ tvayā vānara bhāṣitam |
yacca nānyamanā rāmo yacca śokaparāyaṇaḥ || 2 ||
aiśvarye vā suvistīrṇe vyasane vā sudāruṇe |
rajjveva puruṣaṃ baddhvā kṛtāntaḥ parikarṣati || 3 ||
vidhirnūnamasaṃhāryaḥ prāṇināṃ plavagottama |
saumitriṃ māṃ ca rāmaṃ ca vyasanaiḥ paśya mohitān || 4 ||
śokasyāsya kadā pāraṃ rāghavo'dhigamiṣyati |
plavamānaḥ pariśrānto hatanau ssāgare yathā || 5 ||
rākṣasānāṃ vadhaṃ kṛtvā sūdayitvā ca rāvaṇam |
laṅkāmunmūlitāṃ kṛtvā kadā drakṣyati māṃ patiḥ || 6 ||
sa vācyassantvarasveti yāvadeva na pūryate |
ayaṃ saṃvatsaraḥ kālastāvaddhi mama jīvitam || 7 ||
vartate daśamo māso dvau tu śeṣau plavaṅgama |
rāvaṇena nṛśaṃsena samayo yaḥ kṛto mama || 8 ||
vibhīṣaṇena ca bhrātrā mama niryātanaṃ prati |
anunītaḥ prayatnena na ca tatkurute matim || 9 ||
mama pratipradānaṃ hi rāvaṇasya na rocate |
rāvaṇaṃ mārgate saṅkhye mṛtyuḥ kālavaśaṃ gatam || 10 ||
jyeṣṭhā kanyā nalā nāma vibhīṣaṇasutā kape |
tayā mamedamākhyātaṃ mātrā prahitayā svayam || 11 ||
asaṃśayaṃ hariśreṣṭha kṣipraṃ māṃ prāpsyate patiḥ |
antarātmā ca me śuddhastasmiṃśca bahavo guṇāḥ || 12 ||
utsāhaḥ pauruṣaṃ sattvamānṛśaṃsyaṃ kṛtajñatā |
vikramaśca prabhāvaśca santi vānara rāghave || 13 ||
caturdaśasahasrāṇi rākṣasānāṃ jaghāna yaḥ |
janasthāne vinā bhrātrā śatruḥ kastasya nodvijet || 14 ||
na sa śakyastulayituṃ vyasanaiḥ puruṣarṣabhaḥ |
ahaṃ tasya prabhāvajñā śakrasyeva pulomajā || 15 ||
śarajālāṃśumānśūraḥ kape rāmadivākaraḥ |
śatrurakṣomayaṃ toyamupaśoṣaṃ nayiṣyati || 16 ||
iti sañjalpamānāṃ tāṃ rāmārthe śokakarśitām |
āśrusampūrṇanayanāmuvāca vacanaṃ kapiḥ || 17 ||
śrutvaiva tu vaco mahyaṃ kṣiprameṣyati rāghavaḥ |
camūṃ prakarṣanmahatīṃ haryṛkṣagaṇasaṅkulām || 18 ||
athavā mocayiṣyāmi tvāmadyaiva varānane |
asmāddhuḥkhādupāroha mama pṛṣṭhamanindite || 19 ||
tvāṃ hi pṛṣṭhagatāṃ kṛtvā santariṣyāmi sāgaram |
śaktirasti hi me voḍhuṃ laṅkāmapi sarāvaṇām || 20 ||
ahaṃ prasravaṇasthāya rāghavāyādya maithili |
prāpayiṣyāmi śakrāya havyaṃ hutamivānalaḥ || 21 ||
drakṣyasyadvaiva vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam |
vyavasāyasamāyuktaṃ viṣṇuṃ daityavadhe yathā || 22 ||
tvaddarśanakṛtotsāhamāśramasthaṃ mahābalam |
purandaramivāsīnaṃ nāgarājasya mūrdhani || 23 ||
pṛṣṭhamāroha me devi mā vikāṅkṣasva śobhane |
yogamanviccha rāmeṇa śaśāṅkeneva rohiṇī || 24 ||
kathayantīva candreṇa sūryeṇa ca mahārciṣā |
matpṛṣṭhamadhiruhya tvaṃ tarākāśamahārṇavau || 25 ||
na hi me samprayātasya tvāmito nayato'ṅgane |
anugantuṃ gatiṃ śaktāssarve laṅkānivāsinaḥ || 26 ||
yathaivāhamiha prāptastathaivāhamasaṃśayaḥ |
yāsyāmi paśya vaidehi tvāmudyamya vihāyasam || 27 ||
maithilī tu hariśreṣṭhācchrutvā vacanamadbhutam |
harṣavismitasarvāṅgī hanumantamathābravīt || 28 ||
hanumandūramadhvānaṃ kathaṃ māṃ voḍhumicchasi |
tadeva khalu te manye kapitvaṃ hariyūthapa || 29 ||
kathaṃ vālpaśarīrastvaṃ māmito netumicchasi |
sakāśaṃ mānavendrasya bharturme plavagarṣabha || 30 ||
sītāyā vacanaṃ śrutvā hanumānmārutātmajaḥ |
cintayāmāsa lakṣmīvānnavaṃ paribhavaṃ kṛtam || 31 ||
na me jānāti sattvaṃ vā prabhāvaṃ vā'sitekṣaṇā |
tasmātpaśyatu vaidehī yadrūpaṃ mama kāmataḥ || 32 ||
iti sañcintya hanumāṃstadā plavagasattamaḥ |
darśayāmāsa vaidehyāssvarūpamarimardanaḥ || 33 ||
sa tasmātpādapāddhīmānāplutya plavagarṣabhaḥ |
tato vardhitumārebhe sītāpratyayakāraṇāt || 34 ||
merumandarasaṅkāśo babhau dīptānalaprabhaḥ |
agrato vyavatasthe ca sītāyā vānarottamaḥ || 35 ||
hariḥ parvatasaṅkāśastāmravaktro mahābalaḥ |
vajradaṃṣṭranakho bhīmo vaidehīmidamabravīt || 36 ||
saparvatavanoddeśāṃ sāṭṭaprākāratoraṇām |
laṅkāmimāṃ sanāthāṃ vā nayituṃ śaktirasti me || 37 ||
tadavasthāpyatāṃ buddhiralaṃ devi vikāṅkṣayā |
viśokaṃ kuru vaidehi rāghavaṃ sahalakṣmaṇam || 38 ||
taṃ dṛṣṭvā bhīmasaṅkāśamuvāca janakātmajā |
padmapatraviśālākṣī mārutasyaurasaṃ sutam || 39 ||
tava sattvaṃ balaṃ caiva vijānāmi mahākape |
vāyoriva gatiṃ caiva tejaścāgnerivādbhutam || 40 ||
prākṛto'nyaḥ kathaṃ cemāṃ bhūmimāgantumarhati |
udadheraprameyasya pāraṃ vānarapuṅgava || 41 ||
jānāmi gamane śaktiṃ nayane cāpi te mama |
avaśyaṃ sampradhāryāśu kāryasiddhirmahātmanaḥ || 42 ||
ayuktaṃ tu kapiśreṣṭha mama gantuṃ tvayā'nagha |
vāyuvegasavegasya vego māṃ mohayettava || 43 ||
ahamākāśamāpannā hyuparyupari sāgaram |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayādvegeva gacchataḥ || 44 ||
patitā sāgare cāhaṃ timinakrajhaṣākule |
bhaveyamāśu vivaśā yādasāmannamuttamam || 45 ||
na ca śakṣye tvayā sārdhaṃ gantuṃ śatruvināśana |
kalatravati sandehastvayyapi syādasaṃśayaḥ || 46 ||
hriyamāṇāṃ tu māṃ dṛṣṭvā rākṣasā bhīmavikramāḥ |
anugaccheyurādiṣṭā rāvaṇena durātmanā || 47 ||
taistvaṃ parivṛtaśśūraiśśūlamudgarapāṇibhiḥ |
bhavestvaṃ saṃśayaṃ prāpto mayā vīra kalatravān || 48 ||
sāyudhā bahavo vyomni rākṣasāstvaṃ nirāyudhaḥ |
kathaṃ śakṣyasi saṃyātuṃ māṃ caiva parirakṣitum || 49 ||
yudhyamānasya rakṣobhistava taiḥ krūrakarmabhiḥ |
prapateyaṃ hi te pṛṣṭhādbhayārtā kapisattama || 50 ||
atha rakṣāṃsi bhīmāni mahānti balavanti ca |
kathañcitsāmparāye tvāṃ jayeyuḥ kapisattama || 51 ||
athavā yudhyamānasya pateyaṃ vimukhasya te |
patitāṃ ca gṛhītvā māṃ nayeyuḥ pāparākṣasāḥ || 52 ||
māṃ vā hareyustvaddhastādviśaseyurathāpi vā |
avyavasthau hi dṛśyete yuddhe jayaparājayau || 53 ||
ahaṃ vāpi vipadyeyaṃ rakṣobhirabhitarjitā |
tvatprayatno hariśreṣṭha bhavenniṣphala eva tu || 54 ||
kāmaṃ tvamasi paryāpto nihantuṃ sarvarākṣasān |
rāghavasya yaśo hīyettvayā śastaistu rākṣasaiḥ || 55 ||
athavā'dāya rakṣāṃsi nyaseyussamvṛte hi mām |
yatra te nābhijānīyurharayo nāpi rāghavau || 56 ||
ārambhastu madartho'yaṃ tatastava nirarthakaḥ |
tvayā hi saha rāmasya mahānāgamane guṇaḥ || 57 ||
mayi jīvitamāyattaṃ rāghavasya mahātmanaḥ |
bhrātrūṇāṃ ca mahābāho tava rājakulasya ca || 58 ||
tau nirāśau madarthaṃ tu śokasantāpakarśitau |
saha sarvarkṣaharibhistyakṣyataḥ prāṇasaṅgraham || 59 ||
bharturbhaktiṃ puraskṛtya rāmādanyasya vānara |
na spṛśāmi śarīraṃ tu puṃso vānarapuṅgava || 60 ||
yadahaṃ gātrasaṃsparśaṃ rāvaṇasya balādgatā |
anīśā kiṃ kariṣyāmi vināthā vivaśā satī || 61 ||
yadi rāmo daśagrīvamiha hattvā sabāndhavam |
māmito gṛhya gaccheta tattasya sadṛśaṃ bhavet || 62 ||
śrutā hi dṛṣṭāśca mayā parākramā mahātmanastasya raṇāvamardinaḥ |
na devagandharvabhujaṅgarākṣasā bhavanti rāmeṇa samā hi saṃyuge || 63 ||
samīkṣya taṃ saṃyati citrakārmukaṃ mahābalaṃ vāsavatulyavikramam |
salakṣmaṇaṃ ko viṣaheta rāghavaṃ hutāśanaṃ dīptamivānileritam || 64 ||
salakṣmaṇaṃ rāghavamājimardanaṃ diśāgajaṃ mattamiva vyavasthitam |
saheta ko vānaramukhya saṃyuge yugāntasūryapratimaṃ śarārciṣam || 65 ||
sa me hariśreṣṭha salakṣmaṇaṃ patiṃ sayūthapaṃ kṣipramihopapādaya |
cirāya rāmaṃ prati śokakarśitāṃ kuruṣva māṃ vānaramukhya harṣitām || 66 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.