ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ ත්රිංශස්සර්ගඃ .
සාන්ත්ව්යමානා තු රාමේණ මෛථිලී ජනකාත්මජා .
වනවාසනිමිත්තාය භර්තාරමිදමබ්රවීත් .. 1 ..
සා තමුත්තමසංවිග්නා සීතා විපුලවක්ෂසම් .
ප්රණයාච්චාභිමානාච්ච පරිචික්ෂේප රාඝවම් .. 2 ..
කිං ත්වා(අ)මන්යත වෛදේහඃ පිතා මේ මිථිලාධිපඃ .
රාම ජාමාතරං ප්රාප්ය ස්ත්රියං පුරුෂවිග්රහම් .. 3 ..
අනෘතං බත ලෝකෝ(අ)යමජ්ඤානාද්යදි වක්ෂ්යති .
තේජෝ නාස්ති පරං රාමේ තපතීව දිවාකරේ .. 4 ..
කිං හි කෘත්වා විෂණ්ණස්ත්වං කුතෝ වා භයමස්ති තේ .
යත්පරිත්යක්තුකාමස්ත්වං මාමනන්යපරායණාම් .. 5 ..
ද්යුමත්සේනසුතං වීර සත්යවන්තමනුව්රතාම් .
සාවිත්රීමිව මාං විද්ධි ත්වමාත්මවශවර්තිනීම් .. 6 ..
න ත්වහං මනසා(අ)ප්යන්යං ද්රෂ්ටා(අ)ස්මි ත්වදෘතේ(අ)නඝ .
ත්වයා රාඝව ගච්ඡේයං යථා(අ)න්යා කුලපාංසිනී .. 7 ..
ස්වයං තු භාර්යාං කෞමාරීං චිරමධ්යුෂිතාං සතීම් .
ශෛලූෂ ඉව මාං රාම පරේභ්යෝ දාතුමිච්ඡසි .. 8 ..
යස්ය පථ්යං ච රාමා(අ)ත්ථ යස්ය චාර්ථේ(අ)වරුධ්යසේ .
ත්වං තස්ය භව වශ්යශ්ච විධේයශ්ච සදා(අ)නඝ .. 9 ..
ස මාමනාදාය වනං න ත්වං ප්රස්ථාතුමර්හසි .
තපෝ වා යදි වා(අ)රණ්යං ස්වර්ගෝ වා ස්යාත්සහ මේ ත්වයා .. 10 ..
න ච මේ භවිතා තත්ර කශ්චිත්පථි පරිශ්රමඃ .
පෘෂ්ඨතස්තව ගච්ඡන්ත්යා විහාරශයනේෂ්විව .. 11 ..
කුශකාශශරේෂීකා යේ ච කණ්ටකිනෝ ද්රුමාඃ .
තූලාජිනසමස්පර්ශා මාර්ගේ මම සහ ත්වයා .. 12 ..
මහාවාතසමුද්ධූතං යන්මාමපකරිෂ්යති .
රජෝ රමණ තන්මන්යේ පරාර්ථ්යමිව චන්දනම් .. 13 ..
ශාද්වලේෂු යථා ශිශ්යේ වනාන්තේ වනගෝචර .
කුථාස්තරණතල්පේෂු කිං ස්යාත්සුඛතරං තතඃ .. 14 ..
පත්රං මූලං ඵලං යත්ත්වමල්පං වා යදි වා බහු .
දාස්යසි ස්වයමාහෘත්ය තන්මේ(අ)මෘතරසෝපමම් .. 15 ..
න මාතුර්න පිතුස්තත්ර ස්මරිෂ්යාමි න වේශ්මනඃ .
ආර්තවාන්යුපභුඤ්ජානා පුෂ්පාණි ච ඵලානි ච .. 16 ..
න ච තත්ර තතඃ කිඤ්චිද්ද්රෂ්ටුමර්හසි විප්රියම් .
මත්කෘතේ න ච තේ ශෝකෝ න භවිෂ්යාමි දුර්භරා .. 17 ..
ය ස්ත්වයා සහ ස ස්වර්ගෝ නිරයෝ යස්ත්වයා විනා .
ඉති ජානන්පරාං ප්රීතිං ගච්ඡ රාම මයා සහ .. 18 ..
අථ මාමේවමව්යග්රාං වනං නෛව නයිෂ්යති .
විෂමද්යෛව පාස්යාමි මා විශං ද්විෂතාං ගමම් .. 19 ..
පශ්චාදපි හි දුඃඛේන මම නෛවාස්ති ජීවිතම් .
උජ්ඣිතායාස්ත්වයා නාථ තදෛව මරණං වරම් .. 20 ..
ඉමං හි සහිතුං ශෝකං මුහූර්තමපි නෝත්සහේ .
කිං පුනර්දශවර්ෂාණි ත්රීණි චෛකං ච දුඃඛිතා .. 21 ..
ඉති සා ශෝකසන්තප්තා විලප්ය කරුණං බහු .
චුක්රෝශ පතිමායස්තා භෘශමාලිඞ්ග්ය සස්වරම් .. 22 ..
සා විද්ධා බහුභිර්වාක්යෛර්දිග්ධෛරිව ගජාඞ්ගනා .
චිරසන්නියතං බාෂ්පං මුමෝචාග්නිමිවාරණිඃ .. 23 ..
තස්යා ස්ඵටිකසඞ්කාශං වාරි සන්තාපසම්භවම් .
නේත්රාභ්යාං පරිසුස්රාව පඞ්කජාභ්යාමිවෝදකම් .. 24 ..
තච්චෛවාමලචන්ද්රාභං මුඛමායතලෝචනම් .
පර්යශුෂ්යත බාෂ්පේණ ජලෝද්ධෘතමිවාම්බුජම් .. 25 ..
තාං පරිෂ්වජ්ය බාහුභ්යාං විසඤ්ජ්ඤාමිව දුඃඛිතාම් .
උවාච වචනං රාමඃ පරිවිශ්වාසයංස්තදා .. 26 ..
න දේවි තව දුඃඛේන ස්වර්ගමප්යභිරෝචයේ .
න හි මේ(අ)ස්ති භයං කිඤ්චිත්ස්වයම්භෝරිව සර්වතඃ .. 27 ..
තව සර්වමභිප්රායමවිජ්ඤාය ශුභානනේ .
වාසං න රෝචයේ(අ)රණ්යේ ශක්තිමානපි රක්ෂණේ .. 28 ..
යත්සෘෂ්ටා(අ)සි මයා සාර්ධං වනවාසාය මෛථිලි .
න විහාතුං මයා ශක්යා කීර්තිරාත්මවතා යථා .. 29 ..
ධර්මස්තු ගජනාසෝරු සද්භිරාචරිතඃ පුරා .
තං චාහමනුවර්තේ(අ)ද්ය යථා සූර්යං සුවර්චලා .. 30 ..
න ඛල්වහං න ගච්ඡේයං වනං ජනකනන්දිනි .
වචනං තන්නයති මාං පිතු ස්සත්යෝපබෘංහිතම් .. 31 ..
ඒෂ ධර්මස්තු සුශ්රෝණි පිතුර්මාතුශ්ච වශ්යතා .
අතශ්ච තං ව්යතික්රම්ය නාහං ජීවිතුමුත්සහේ .. 32 ..
අස්වාධීනං කථං දෛවං ප්රකාරෛරභිරාධ්යතේ .
ස්වාධීනං සමතික්රම්ය මාතරං පිතරං ගුරුම් .. 33 ..
යත්ත්රයං තත්ත්රයෝ ලෝකාඃ පවිත්රං තත්සමං භුවි .
නාන්යදස්ති ශුභාපාඞ්ගේ තේනේදමභිරාධ්යතේ .. 34 ..
න සත්යං දානමානෞ වා න යජ්ඤාශ්චාප්තදක්ෂිණාඃ .
තථා බලකරා ස්සීතේ යථා සේවා පිතුර්හිතා .. 35 ..
ස්වර්ගෝ ධනං වා ධාන්යං වා විද්යාඃ පුත්රාස්සුඛානි ච .
ගුරුවෘත්ත්යනුරෝධේන න කිඤ්චිදපි දුර්ලභම් .. 36 ..
දේවගන්ධර්වගෝලෝකාන්බ්රහ්මලෝකාං ස්තථා(අ)පරාන් .
ප්රාප්නුවන්ති මහාත්මානෝ මාතාපිතෘපරායණාඃ .. 37 ..
ස මාං පිතා යථා ශාස්ති සත්යධර්මපථේ ස්ථිතඃ .
තථා වර්තිතුමිච්ඡාමි ස හි ධර්මස්සනාතනඃ .. 38 ..
මම සන්නා මතිස්සීතේ ත්වාං නේතුං දණ්ඩකාවනම් .
වසිෂ්යාමීති සා ත්වං මාමනුයාතුං සුනිශ්චිතා .. 39 ..
සා හි සෘෂ්ටා(අ)නවද්යාඞ්ගි වනාය මදිරේක්ෂණේ .
අනුගච්ඡස්ව මාං භීරු සහධර්මචරී භව .. 40 ..
සර්වථා සදෘශං සීතේ මම ස්වස්ය කුලස්ය ච .
ව්යවසායමනුක්රාන්තා කාන්තේ ත්වමතිශෝභනම් .. 41 ..
ආරභස්ව ශුභශ්රෝණි වනවාසක්ෂමාඃ ක්රියාඃ .
නේදානීං ත්වදෘතේ සීතේ ස්වර්ගෝ(අ)පි මම රෝචතේ .. 42 ..
බ්රාහ්මණේභ්යශ්ච රත්නානි භික්ෂුකේභ්යශ්ච භෝජනම් .
දේහි චාශංසමානේභ්ය ස්සන්ත්වරස්ව ච මා චිරම් .. 43 ..
භූෂණානි මහාර්හාණි වරවස්ත්රාණි යානි ච .
රමණීයාශ්ච යේ කේචිත්ක්රීඩාර්ථාශ්චාප්යුපස්කරාඃ .. 44 ..
ශයනීයානි යානානි මම චාන්යානි යානි ච .
දේහි ස්වභෘත්යවර්ගස්ය බ්රාහ්මණානාමනන්තරම් .. 45 ..
අනුකූලං තු සා භර්තුර්ජ්ඤාත්වා ගමනමාත්මනඃ .
ක්ෂිප්රං ප්රමුදිතා දේවී දාතුමේවෝපචක්රමේ .. 46 ..
තතඃ ප්රහෘෂ්ටා ප්රතිපූර්ණමානසා යශශ්විනී භර්තුරවේක්ෂ්ය භාෂිතම් .
ධනානි රත්නානි ච දාතුමඞ්ගනා ප්රචක්රමේ ධර්මභෘතාං මනස්ස්විනී .. 47 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ ත්රිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
सान्त्व्यमाना तु रामेण मैथिली जनकात्मजा ।
वनवासनिमित्ताय भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
सा तमुत्तमसंविग्ना सीता विपुलवक्षसम् ।
प्रणयाच्चाभिमानाच्च परिचिक्षेप राघवम् ॥ 2 ॥
किं त्वाऽमन्यत वैदेहः पिता मे मिथिलाधिपः ।
राम जामातरं प्राप्य स्त्रियं पुरुषविग्रहम् ॥ 3 ॥
अनृतं बत लोकोऽयमज्ञानाद्यदि वक्ष्यति ।
तेजो नास्ति परं रामे तपतीव दिवाकरे ॥ 4 ॥
किं हि कृत्वा विषण्णस्त्वं कुतो वा भयमस्ति ते ।
यत्परित्यक्तुकामस्त्वं मामनन्यपरायणाम् ॥ 5 ॥
द्युमत्सेनसुतं वीर सत्यवन्तमनुव्रताम् ।
सावित्रीमिव मां विद्धि त्वमात्मवशवर्तिनीम् ॥ 6 ॥
न त्वहं मनसाऽप्यन्यं द्रष्टाऽस्मि त्वदृतेऽनघ ।
त्वया राघव गच्छेयं यथाऽन्या कुलपांसिनी ॥ 7 ॥
स्वयं तु भार्यां कौमारीं चिरमध्युषितां सतीम् ।
शैलूष इव मां राम परेभ्यो दातुमिच्छसि ॥ 8 ॥
यस्य पथ्यं च रामाऽत्थ यस्य चार्थेऽवरुध्यसे ।
त्वं तस्य भव वश्यश्च विधेयश्च सदाऽनघ ॥ 9 ॥
स मामनादाय वनं न त्वं प्रस्थातुमर्हसि ।
तपो वा यदि वाऽरण्यं स्वर्गो वा स्यात्सह मे त्वया ॥ 10 ॥
न च मे भविता तत्र कश्चित्पथि परिश्रमः ।
पृष्ठतस्तव गच्छन्त्या विहारशयनेष्विव ॥ 11 ॥
कुशकाशशरेषीका ये च कण्टकिनो द्रुमाः ।
तूलाजिनसमस्पर्शा मार्गे मम सह त्वया ॥ 12 ॥
महावातसमुद्धूतं यन्मामपकरिष्यति ।
रजो रमण तन्मन्ये परार्थ्यमिव चन्दनम् ॥ 13 ॥
शाद्वलेषु यथा शिश्ये वनान्ते वनगोचर ।
कुथास्तरणतल्पेषु किं स्यात्सुखतरं ततः ॥ 14 ॥
पत्रं मूलं फलं यत्त्वमल्पं वा यदि वा बहु ।
दास्यसि स्वयमाहृत्य तन्मेऽमृतरसोपमम् ॥ 15 ॥
न मातुर्न पितुस्तत्र स्मरिष्यामि न वेश्मनः ।
आर्तवान्युपभुञ्जाना पुष्पाणि च फलानि च ॥ 16 ॥
न च तत्र ततः किञ्चिद्द्रष्टुमर्हसि विप्रियम् ।
मत्कृते न च ते शोको न भविष्यामि दुर्भरा ॥ 17 ॥
य स्त्वया सह स स्वर्गो निरयो यस्त्वया विना ।
इति जानन्परां प्रीतिं गच्छ राम मया सह ॥ 18 ॥
अथ मामेवमव्यग्रां वनं नैव नयिष्यति ।
विषमद्यैव पास्यामि मा विशं द्विषतां गमम् ॥ 19 ॥
पश्चादपि हि दुःखेन मम नैवास्ति जीवितम् ।
उज्झितायास्त्वया नाथ तदैव मरणं वरम् ॥ 20 ॥
इमं हि सहितुं शोकं मुहूर्तमपि नोत्सहे ।
किं पुनर्दशवर्षाणि त्रीणि चैकं च दुःखिता ॥ 21 ॥
इति सा शोकसन्तप्ता विलप्य करुणं बहु ।
चुक्रोश पतिमायस्ता भृशमालिङ्ग्य सस्वरम् ॥ 22 ॥
सा विद्धा बहुभिर्वाक्यैर्दिग्धैरिव गजाङ्गना ।
चिरसन्नियतं बाष्पं मुमोचाग्निमिवारणिः ॥ 23 ॥
तस्या स्फटिकसङ्काशं वारि सन्तापसम्भवम् ।
नेत्राभ्यां परिसुस्राव पङ्कजाभ्यामिवोदकम् ॥ 24 ॥
तच्चैवामलचन्द्राभं मुखमायतलोचनम् ।
पर्यशुष्यत बाष्पेण जलोद्धृतमिवाम्बुजम् ॥ 25 ॥
तां परिष्वज्य बाहुभ्यां विसञ्ज्ञामिव दुःखिताम् ।
उवाच वचनं रामः परिविश्वासयंस्तदा ॥ 26 ॥
न देवि तव दुःखेन स्वर्गमप्यभिरोचये ।
न हि मेऽस्ति भयं किञ्चित्स्वयम्भोरिव सर्वतः ॥ 27 ॥
तव सर्वमभिप्रायमविज्ञाय शुभानने ।
वासं न रोचयेऽरण्ये शक्तिमानपि रक्षणे ॥ 28 ॥
यत्सृष्टाऽसि मया सार्धं वनवासाय मैथिलि ।
न विहातुं मया शक्या कीर्तिरात्मवता यथा ॥ 29 ॥
धर्मस्तु गजनासोरु सद्भिराचरितः पुरा ।
तं चाहमनुवर्तेऽद्य यथा सूर्यं सुवर्चला ॥ 30 ॥
न खल्वहं न गच्छेयं वनं जनकनन्दिनि ।
वचनं तन्नयति मां पितु स्सत्योपबृंहितम् ॥ 31 ॥
एष धर्मस्तु सुश्रोणि पितुर्मातुश्च वश्यता ।
अतश्च तं व्यतिक्रम्य नाहं जीवितुमुत्सहे ॥ 32 ॥
अस्वाधीनं कथं दैवं प्रकारैरभिराध्यते ।
स्वाधीनं समतिक्रम्य मातरं पितरं गुरुम् ॥ 33 ॥
यत्त्रयं तत्त्रयो लोकाः पवित्रं तत्समं भुवि ।
नान्यदस्ति शुभापाङ्गे तेनेदमभिराध्यते ॥ 34 ॥
न सत्यं दानमानौ वा न यज्ञाश्चाप्तदक्षिणाः ।
तथा बलकरा स्सीते यथा सेवा पितुर्हिता ॥ 35 ॥
स्वर्गो धनं वा धान्यं वा विद्याः पुत्रास्सुखानि च ।
गुरुवृत्त्यनुरोधेन न किञ्चिदपि दुर्लभम् ॥ 36 ॥
देवगन्धर्वगोलोकान्ब्रह्मलोकां स्तथाऽपरान् ।
प्राप्नुवन्ति महात्मानो मातापितृपरायणाः ॥ 37 ॥
स मां पिता यथा शास्ति सत्यधर्मपथे स्थितः ।
तथा वर्तितुमिच्छामि स हि धर्मस्सनातनः ॥ 38 ॥
मम सन्ना मतिस्सीते त्वां नेतुं दण्डकावनम् ।
वसिष्यामीति सा त्वं मामनुयातुं सुनिश्चिता ॥ 39 ॥
सा हि सृष्टाऽनवद्याङ्गि वनाय मदिरेक्षणे ।
अनुगच्छस्व मां भीरु सहधर्मचरी भव ॥ 40 ॥
सर्वथा सदृशं सीते मम स्वस्य कुलस्य च ।
व्यवसायमनुक्रान्ता कान्ते त्वमतिशोभनम् ॥ 41 ॥
आरभस्व शुभश्रोणि वनवासक्षमाः क्रियाः ।
नेदानीं त्वदृते सीते स्वर्गोऽपि मम रोचते ॥ 42 ॥
ब्राह्मणेभ्यश्च रत्नानि भिक्षुकेभ्यश्च भोजनम् ।
देहि चाशंसमानेभ्य स्सन्त्वरस्व च मा चिरम् ॥ 43 ॥
भूषणानि महार्हाणि वरवस्त्राणि यानि च ।
रमणीयाश्च ये केचित्क्रीडार्थाश्चाप्युपस्कराः ॥ 44 ॥
शयनीयानि यानानि मम चान्यानि यानि च ।
देहि स्वभृत्यवर्गस्य ब्राह्मणानामनन्तरम् ॥ 45 ॥
अनुकूलं तु सा भर्तुर्ज्ञात्वा गमनमात्मनः ।
क्षिप्रं प्रमुदिता देवी दातुमेवोपचक्रमे ॥ 46 ॥
ततः प्रहृष्टा प्रतिपूर्णमानसा यशश्विनी भर्तुरवेक्ष्य भाषितम् ।
धनानि रत्नानि च दातुमङ्गना प्रचक्रमे धर्मभृतां मनस्स्विनी ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.