শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ ত্রিংশস্সর্গঃ ।
সান্ত্ব্যমানা তু রামেণ মৈথিলী জনকাত্মজা ।
বনবাসনিমিত্তায ভর্তারমিদমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
সা তমুত্তমসংবিগ্না সীতা বিপুলবক্ষসম্ ।
প্রণযাচ্চাভিমানাচ্চ পরিচিক্ষেপ রাঘবম্ ॥ 2 ॥
কিং ত্বাঽমন্যত বৈদেহঃ পিতা মে মিথিলাধিপঃ ।
রাম জামাতরং প্রাপ্য স্ত্রিযং পুরুষবিগ্রহম্ ॥ 3 ॥
অনৃতং বত লোকোঽযমজ্ঞানাদ্যদি বক্ষ্যতি ।
তেজো নাস্তি পরং রামে তপতীব দিবাকরে ॥ 4 ॥
কিং হি কৃত্বা বিষণ্ণস্ত্বং কুতো বা ভযমস্তি তে ।
যত্পরিত্যক্তুকামস্ত্বং মামনন্যপরাযণাম্ ॥ 5 ॥
দ্যুমত্সেনসুতং বীর সত্যবন্তমনুব্রতাম্ ।
সাবিত্রীমিব মাং বিদ্ধি ত্বমাত্মবশবর্তিনীম্ ॥ 6 ॥
ন ত্বহং মনসাঽপ্যন্যং দ্রষ্টাঽস্মি ত্বদৃতেঽনঘ ।
ত্বযা রাঘব গচ্ছেযং যথাঽন্যা কুলপাংসিনী ॥ 7 ॥
স্বযং তু ভার্যাং কৌমারীং চিরমধ্যুষিতাং সতীম্ ।
শৈলূষ ইব মাং রাম পরেভ্যো দাতুমিচ্ছসি ॥ 8 ॥
যস্য পথ্যং চ রামাঽত্থ যস্য চার্থেঽবরুধ্যসে ।
ত্বং তস্য ভব বশ্যশ্চ বিধেযশ্চ সদাঽনঘ ॥ 9 ॥
স মামনাদায বনং ন ত্বং প্রস্থাতুমর্হসি ।
তপো বা যদি বাঽরণ্যং স্বর্গো বা স্যাত্সহ মে ত্বযা ॥ 10 ॥
ন চ মে ভবিতা তত্র কশ্চিত্পথি পরিশ্রমঃ ।
পৃষ্ঠতস্তব গচ্ছন্ত্যা বিহারশযনেষ্বিব ॥ 11 ॥
কুশকাশশরেষীকা যে চ কণ্টকিনো দ্রুমাঃ ।
তূলাজিনসমস্পর্শা মার্গে মম সহ ত্বযা ॥ 12 ॥
মহাবাতসমুদ্ধূতং যন্মামপকরিষ্যতি ।
রজো রমণ তন্মন্যে পরার্থ্যমিব চন্দনম্ ॥ 13 ॥
শাদ্বলেষু যথা শিশ্যে বনান্তে বনগোচর ।
কুথাস্তরণতল্পেষু কিং স্যাত্সুখতরং ততঃ ॥ 14 ॥
পত্রং মূলং ফলং যত্ত্বমল্পং বা যদি বা বহু ।
দাস্যসি স্বযমাহৃত্য তন্মেঽমৃতরসোপমম্ ॥ 15 ॥
ন মাতুর্ন পিতুস্তত্র স্মরিষ্যামি ন বেশ্মনঃ ।
আর্তবান্যুপভুঞ্জানা পুষ্পাণি চ ফলানি চ ॥ 16 ॥
ন চ তত্র ততঃ কিঞ্চিদ্দ্রষ্টুমর্হসি বিপ্রিযম্ ।
মত্কৃতে ন চ তে শোকো ন ভবিষ্যামি দুর্ভরা ॥ 17 ॥
য স্ত্বযা সহ স স্বর্গো নিরযো যস্ত্বযা বিনা ।
ইতি জানন্পরাং প্রীতিং গচ্ছ রাম মযা সহ ॥ 18 ॥
অথ মামেবমব্যগ্রাং বনং নৈব নযিষ্যতি ।
বিষমদ্যৈব পাস্যামি মা বিশং দ্বিষতাং গমম্ ॥ 19 ॥
পশ্চাদপি হি দুঃখেন মম নৈবাস্তি জীবিতম্ ।
উজ্ঝিতাযাস্ত্বযা নাথ তদৈব মরণং বরম্ ॥ 20 ॥
ইমং হি সহিতুং শোকং মুহূর্তমপি নোত্সহে ।
কিং পুনর্দশবর্ষাণি ত্রীণি চৈকং চ দুঃখিতা ॥ 21 ॥
ইতি সা শোকসন্তপ্তা বিলপ্য করুণং বহু ।
চুক্রোশ পতিমাযস্তা ভৃশমালিঙ্গ্য সস্বরম্ ॥ 22 ॥
সা বিদ্ধা বহুভির্বাক্যৈর্দিগ্ধৈরিব গজাঙ্গনা ।
চিরসন্নিযতং বাষ্পং মুমোচাগ্নিমিবারণিঃ ॥ 23 ॥
তস্যা স্ফটিকসঙ্কাশং বারি সন্তাপসম্ভবম্ ।
নেত্রাভ্যাং পরিসুস্রাব পঙ্কজাভ্যামিবোদকম্ ॥ 24 ॥
তচ্চৈবামলচন্দ্রাভং মুখমাযতলোচনম্ ।
পর্যশুষ্যত বাষ্পেণ জলোদ্ধৃতমিবাম্বুজম্ ॥ 25 ॥
তাং পরিষ্বজ্য বাহুভ্যাং বিসঞ্জ্ঞামিব দুঃখিতাম্ ।
উবাচ বচনং রামঃ পরিবিশ্বাসযংস্তদা ॥ 26 ॥
ন দেবি তব দুঃখেন স্বর্গমপ্যভিরোচযে ।
ন হি মেঽস্তি ভযং কিঞ্চিত্স্বযম্ভোরিব সর্বতঃ ॥ 27 ॥
তব সর্বমভিপ্রাযমবিজ্ঞায শুভাননে ।
বাসং ন রোচযেঽরণ্যে শক্তিমানপি রক্ষণে ॥ 28 ॥
যত্সৃষ্টাঽসি মযা সার্ধং বনবাসায মৈথিলি ।
ন বিহাতুং মযা শক্যা কীর্তিরাত্মবতা যথা ॥ 29 ॥
ধর্মস্তু গজনাসোরু সদ্ভিরাচরিতঃ পুরা ।
তং চাহমনুবর্তেঽদ্য যথা সূর্যং সুবর্চলা ॥ 30 ॥
ন খল্বহং ন গচ্ছেযং বনং জনকনন্দিনি ।
বচনং তন্নযতি মাং পিতু স্সত্যোপবৃংহিতম্ ॥ 31 ॥
এষ ধর্মস্তু সুশ্রোণি পিতুর্মাতুশ্চ বশ্যতা ।
অতশ্চ তং ব্যতিক্রম্য নাহং জীবিতুমুত্সহে ॥ 32 ॥
অস্বাধীনং কথং দৈবং প্রকারৈরভিরাধ্যতে ।
স্বাধীনং সমতিক্রম্য মাতরং পিতরং গুরুম্ ॥ 33 ॥
যত্ত্রযং তত্ত্রযো লোকাঃ পবিত্রং তত্সমং ভুবি ।
নান্যদস্তি শুভাপাঙ্গে তেনেদমভিরাধ্যতে ॥ 34 ॥
ন সত্যং দানমানৌ বা ন যজ্ঞাশ্চাপ্তদক্ষিণাঃ ।
তথা বলকরা স্সীতে যথা সেবা পিতুর্হিতা ॥ 35 ॥
স্বর্গো ধনং বা ধান্যং বা বিদ্যাঃ পুত্রাস্সুখানি চ ।
গুরুবৃত্ত্যনুরোধেন ন কিঞ্চিদপি দুর্লভম্ ॥ 36 ॥
দেবগন্ধর্বগোলোকান্ব্রহ্মলোকাং স্তথাঽপরান্ ।
প্রাপ্নুবন্তি মহাত্মানো মাতাপিতৃপরাযণাঃ ॥ 37 ॥
স মাং পিতা যথা শাস্তি সত্যধর্মপথে স্থিতঃ ।
তথা বর্তিতুমিচ্ছামি স হি ধর্মস্সনাতনঃ ॥ 38 ॥
মম সন্না মতিস্সীতে ত্বাং নেতুং দণ্ডকাবনম্ ।
বসিষ্যামীতি সা ত্বং মামনুযাতুং সুনিশ্চিতা ॥ 39 ॥
সা হি সৃষ্টাঽনবদ্যাঙ্গি বনায মদিরেক্ষণে ।
অনুগচ্ছস্ব মাং ভীরু সহধর্মচরী ভব ॥ 40 ॥
সর্বথা সদৃশং সীতে মম স্বস্য কুলস্য চ ।
ব্যবসাযমনুক্রান্তা কান্তে ত্বমতিশোভনম্ ॥ 41 ॥
আরভস্ব শুভশ্রোণি বনবাসক্ষমাঃ ক্রিযাঃ ।
নেদানীং ত্বদৃতে সীতে স্বর্গোঽপি মম রোচতে ॥ 42 ॥
ব্রাহ্মণেভ্যশ্চ রত্নানি ভিক্ষুকেভ্যশ্চ ভোজনম্ ।
দেহি চাশংসমানেভ্য স্সন্ত্বরস্ব চ মা চিরম্ ॥ 43 ॥
ভূষণানি মহার্হাণি বরবস্ত্রাণি যানি চ ।
রমণীযাশ্চ যে কেচিত্ক্রীডার্থাশ্চাপ্যুপস্করাঃ ॥ 44 ॥
শযনীযানি যানানি মম চান্যানি যানি চ ।
দেহি স্বভৃত্যবর্গস্য ব্রাহ্মণানামনন্তরম্ ॥ 45 ॥
অনুকূলং তু সা ভর্তুর্জ্ঞাত্বা গমনমাত্মনঃ ।
ক্ষিপ্রং প্রমুদিতা দেবী দাতুমেবোপচক্রমে ॥ 46 ॥
ততঃ প্রহৃষ্টা প্রতিপূর্ণমানসা যশশ্বিনী ভর্তুরবেক্ষ্য ভাষিতম্ ।
ধনানি রত্নানি চ দাতুমঙ্গনা প্রচক্রমে ধর্মভৃতাং মনস্স্বিনী ॥ 47 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে ত্রিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
सान्त्व्यमाना तु रामेण मैथिली जनकात्मजा ।
वनवासनिमित्ताय भर्तारमिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
सा तमुत्तमसंविग्ना सीता विपुलवक्षसम् ।
प्रणयाच्चाभिमानाच्च परिचिक्षेप राघवम् ॥ 2 ॥
किं त्वाऽमन्यत वैदेहः पिता मे मिथिलाधिपः ।
राम जामातरं प्राप्य स्त्रियं पुरुषविग्रहम् ॥ 3 ॥
अनृतं बत लोकोऽयमज्ञानाद्यदि वक्ष्यति ।
तेजो नास्ति परं रामे तपतीव दिवाकरे ॥ 4 ॥
किं हि कृत्वा विषण्णस्त्वं कुतो वा भयमस्ति ते ।
यत्परित्यक्तुकामस्त्वं मामनन्यपरायणाम् ॥ 5 ॥
द्युमत्सेनसुतं वीर सत्यवन्तमनुव्रताम् ।
सावित्रीमिव मां विद्धि त्वमात्मवशवर्तिनीम् ॥ 6 ॥
न त्वहं मनसाऽप्यन्यं द्रष्टाऽस्मि त्वदृतेऽनघ ।
त्वया राघव गच्छेयं यथाऽन्या कुलपांसिनी ॥ 7 ॥
स्वयं तु भार्यां कौमारीं चिरमध्युषितां सतीम् ।
शैलूष इव मां राम परेभ्यो दातुमिच्छसि ॥ 8 ॥
यस्य पथ्यं च रामाऽत्थ यस्य चार्थेऽवरुध्यसे ।
त्वं तस्य भव वश्यश्च विधेयश्च सदाऽनघ ॥ 9 ॥
स मामनादाय वनं न त्वं प्रस्थातुमर्हसि ।
तपो वा यदि वाऽरण्यं स्वर्गो वा स्यात्सह मे त्वया ॥ 10 ॥
न च मे भविता तत्र कश्चित्पथि परिश्रमः ।
पृष्ठतस्तव गच्छन्त्या विहारशयनेष्विव ॥ 11 ॥
कुशकाशशरेषीका ये च कण्टकिनो द्रुमाः ।
तूलाजिनसमस्पर्शा मार्गे मम सह त्वया ॥ 12 ॥
महावातसमुद्धूतं यन्मामपकरिष्यति ।
रजो रमण तन्मन्ये परार्थ्यमिव चन्दनम् ॥ 13 ॥
शाद्वलेषु यथा शिश्ये वनान्ते वनगोचर ।
कुथास्तरणतल्पेषु किं स्यात्सुखतरं ततः ॥ 14 ॥
पत्रं मूलं फलं यत्त्वमल्पं वा यदि वा बहु ।
दास्यसि स्वयमाहृत्य तन्मेऽमृतरसोपमम् ॥ 15 ॥
न मातुर्न पितुस्तत्र स्मरिष्यामि न वेश्मनः ।
आर्तवान्युपभुञ्जाना पुष्पाणि च फलानि च ॥ 16 ॥
न च तत्र ततः किञ्चिद्द्रष्टुमर्हसि विप्रियम् ।
मत्कृते न च ते शोको न भविष्यामि दुर्भरा ॥ 17 ॥
य स्त्वया सह स स्वर्गो निरयो यस्त्वया विना ।
इति जानन्परां प्रीतिं गच्छ राम मया सह ॥ 18 ॥
अथ मामेवमव्यग्रां वनं नैव नयिष्यति ।
विषमद्यैव पास्यामि मा विशं द्विषतां गमम् ॥ 19 ॥
पश्चादपि हि दुःखेन मम नैवास्ति जीवितम् ।
उज्झितायास्त्वया नाथ तदैव मरणं वरम् ॥ 20 ॥
इमं हि सहितुं शोकं मुहूर्तमपि नोत्सहे ।
किं पुनर्दशवर्षाणि त्रीणि चैकं च दुःखिता ॥ 21 ॥
इति सा शोकसन्तप्ता विलप्य करुणं बहु ।
चुक्रोश पतिमायस्ता भृशमालिङ्ग्य सस्वरम् ॥ 22 ॥
सा विद्धा बहुभिर्वाक्यैर्दिग्धैरिव गजाङ्गना ।
चिरसन्नियतं बाष्पं मुमोचाग्निमिवारणिः ॥ 23 ॥
तस्या स्फटिकसङ्काशं वारि सन्तापसम्भवम् ।
नेत्राभ्यां परिसुस्राव पङ्कजाभ्यामिवोदकम् ॥ 24 ॥
तच्चैवामलचन्द्राभं मुखमायतलोचनम् ।
पर्यशुष्यत बाष्पेण जलोद्धृतमिवाम्बुजम् ॥ 25 ॥
तां परिष्वज्य बाहुभ्यां विसञ्ज्ञामिव दुःखिताम् ।
उवाच वचनं रामः परिविश्वासयंस्तदा ॥ 26 ॥
न देवि तव दुःखेन स्वर्गमप्यभिरोचये ।
न हि मेऽस्ति भयं किञ्चित्स्वयम्भोरिव सर्वतः ॥ 27 ॥
तव सर्वमभिप्रायमविज्ञाय शुभानने ।
वासं न रोचयेऽरण्ये शक्तिमानपि रक्षणे ॥ 28 ॥
यत्सृष्टाऽसि मया सार्धं वनवासाय मैथिलि ।
न विहातुं मया शक्या कीर्तिरात्मवता यथा ॥ 29 ॥
धर्मस्तु गजनासोरु सद्भिराचरितः पुरा ।
तं चाहमनुवर्तेऽद्य यथा सूर्यं सुवर्चला ॥ 30 ॥
न खल्वहं न गच्छेयं वनं जनकनन्दिनि ।
वचनं तन्नयति मां पितु स्सत्योपबृंहितम् ॥ 31 ॥
एष धर्मस्तु सुश्रोणि पितुर्मातुश्च वश्यता ।
अतश्च तं व्यतिक्रम्य नाहं जीवितुमुत्सहे ॥ 32 ॥
अस्वाधीनं कथं दैवं प्रकारैरभिराध्यते ।
स्वाधीनं समतिक्रम्य मातरं पितरं गुरुम् ॥ 33 ॥
यत्त्रयं तत्त्रयो लोकाः पवित्रं तत्समं भुवि ।
नान्यदस्ति शुभापाङ्गे तेनेदमभिराध्यते ॥ 34 ॥
न सत्यं दानमानौ वा न यज्ञाश्चाप्तदक्षिणाः ।
तथा बलकरा स्सीते यथा सेवा पितुर्हिता ॥ 35 ॥
स्वर्गो धनं वा धान्यं वा विद्याः पुत्रास्सुखानि च ।
गुरुवृत्त्यनुरोधेन न किञ्चिदपि दुर्लभम् ॥ 36 ॥
देवगन्धर्वगोलोकान्ब्रह्मलोकां स्तथाऽपरान् ।
प्राप्नुवन्ति महात्मानो मातापितृपरायणाः ॥ 37 ॥
स मां पिता यथा शास्ति सत्यधर्मपथे स्थितः ।
तथा वर्तितुमिच्छामि स हि धर्मस्सनातनः ॥ 38 ॥
मम सन्ना मतिस्सीते त्वां नेतुं दण्डकावनम् ।
वसिष्यामीति सा त्वं मामनुयातुं सुनिश्चिता ॥ 39 ॥
सा हि सृष्टाऽनवद्याङ्गि वनाय मदिरेक्षणे ।
अनुगच्छस्व मां भीरु सहधर्मचरी भव ॥ 40 ॥
सर्वथा सदृशं सीते मम स्वस्य कुलस्य च ।
व्यवसायमनुक्रान्ता कान्ते त्वमतिशोभनम् ॥ 41 ॥
आरभस्व शुभश्रोणि वनवासक्षमाः क्रियाः ।
नेदानीं त्वदृते सीते स्वर्गोऽपि मम रोचते ॥ 42 ॥
ब्राह्मणेभ्यश्च रत्नानि भिक्षुकेभ्यश्च भोजनम् ।
देहि चाशंसमानेभ्य स्सन्त्वरस्व च मा चिरम् ॥ 43 ॥
भूषणानि महार्हाणि वरवस्त्राणि यानि च ।
रमणीयाश्च ये केचित्क्रीडार्थाश्चाप्युपस्कराः ॥ 44 ॥
शयनीयानि यानानि मम चान्यानि यानि च ।
देहि स्वभृत्यवर्गस्य ब्राह्मणानामनन्तरम् ॥ 45 ॥
अनुकूलं तु सा भर्तुर्ज्ञात्वा गमनमात्मनः ।
क्षिप्रं प्रमुदिता देवी दातुमेवोपचक्रमे ॥ 46 ॥
ततः प्रहृष्टा प्रतिपूर्णमानसा यशश्विनी भर्तुरवेक्ष्य भाषितम् ।
धनानि रत्नानि च दातुमङ्गना प्रचक्रमे धर्मभृतां मनस्स्विनी ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
sāntvyamānā tu rāmeṇa maithilī janakātmajā |
vanavāsanimittāya bhartāramidamabravīt || 1 ||
sā tamuttamasaṃvignā sītā vipulavakṣasam |
praṇayāccābhimānācca paricikṣepa rāghavam || 2 ||
kiṃ tvā'manyata vaidehaḥ pitā me mithilādhipaḥ |
rāma jāmātaraṃ prāpya striyaṃ puruṣavigraham || 3 ||
anṛtaṃ bata loko'yamajñānādyadi vakṣyati |
tejo nāsti paraṃ rāme tapatīva divākare || 4 ||
kiṃ hi kṛtvā viṣaṇṇastvaṃ kuto vā bhayamasti te |
yatparityaktukāmastvaṃ māmananyaparāyaṇām || 5 ||
dyumatsenasutaṃ vīra satyavantamanuvratām |
sāvitrīmiva māṃ viddhi tvamātmavaśavartinīm || 6 ||
na tvahaṃ manasā'pyanyaṃ draṣṭā'smi tvadṛte'nagha |
tvayā rāghava gaccheyaṃ yathā'nyā kulapāṃsinī || 7 ||
svayaṃ tu bhāryāṃ kaumārīṃ ciramadhyuṣitāṃ satīm |
śailūṣa iva māṃ rāma parebhyo dātumicchasi || 8 ||
yasya pathyaṃ ca rāmā'ttha yasya cārthe'varudhyase |
tvaṃ tasya bhava vaśyaśca vidheyaśca sadā'nagha || 9 ||
sa māmanādāya vanaṃ na tvaṃ prasthātumarhasi |
tapo vā yadi vā'raṇyaṃ svargo vā syātsaha me tvayā || 10 ||
na ca me bhavitā tatra kaścitpathi pariśramaḥ |
pṛṣṭhatastava gacchantyā vihāraśayaneṣviva || 11 ||
kuśakāśaśareṣīkā ye ca kaṇṭakino drumāḥ |
tūlājinasamasparśā mārge mama saha tvayā || 12 ||
mahāvātasamuddhūtaṃ yanmāmapakariṣyati |
rajo ramaṇa tanmanye parārthyamiva candanam || 13 ||
śādvaleṣu yathā śiśye vanānte vanagocara |
kuthāstaraṇatalpeṣu kiṃ syātsukhataraṃ tataḥ || 14 ||
patraṃ mūlaṃ phalaṃ yattvamalpaṃ vā yadi vā bahu |
dāsyasi svayamāhṛtya tanme'mṛtarasopamam || 15 ||
na māturna pitustatra smariṣyāmi na veśmanaḥ |
ārtavānyupabhuñjānā puṣpāṇi ca phalāni ca || 16 ||
na ca tatra tataḥ kiñciddraṣṭumarhasi vipriyam |
matkṛte na ca te śoko na bhaviṣyāmi durbharā || 17 ||
ya stvayā saha sa svargo nirayo yastvayā vinā |
iti jānanparāṃ prītiṃ gaccha rāma mayā saha || 18 ||
atha māmevamavyagrāṃ vanaṃ naiva nayiṣyati |
viṣamadyaiva pāsyāmi mā viśaṃ dviṣatāṃ gamam || 19 ||
paścādapi hi duḥkhena mama naivāsti jīvitam |
ujjhitāyāstvayā nātha tadaiva maraṇaṃ varam || 20 ||
imaṃ hi sahituṃ śokaṃ muhūrtamapi notsahe |
kiṃ punardaśavarṣāṇi trīṇi caikaṃ ca duḥkhitā || 21 ||
iti sā śokasantaptā vilapya karuṇaṃ bahu |
cukrośa patimāyastā bhṛśamāliṅgya sasvaram || 22 ||
sā viddhā bahubhirvākyairdigdhairiva gajāṅganā |
cirasanniyataṃ bāṣpaṃ mumocāgnimivāraṇiḥ || 23 ||
tasyā sphaṭikasaṅkāśaṃ vāri santāpasambhavam |
netrābhyāṃ parisusrāva paṅkajābhyāmivodakam || 24 ||
taccaivāmalacandrābhaṃ mukhamāyatalocanam |
paryaśuṣyata bāṣpeṇa jaloddhṛtamivāmbujam || 25 ||
tāṃ pariṣvajya bāhubhyāṃ visañjñāmiva duḥkhitām |
uvāca vacanaṃ rāmaḥ pariviśvāsayaṃstadā || 26 ||
na devi tava duḥkhena svargamapyabhirocaye |
na hi me'sti bhayaṃ kiñcitsvayambhoriva sarvataḥ || 27 ||
tava sarvamabhiprāyamavijñāya śubhānane |
vāsaṃ na rocaye'raṇye śaktimānapi rakṣaṇe || 28 ||
yatsṛṣṭā'si mayā sārdhaṃ vanavāsāya maithili |
na vihātuṃ mayā śakyā kīrtirātmavatā yathā || 29 ||
dharmastu gajanāsoru sadbhirācaritaḥ purā |
taṃ cāhamanuvarte'dya yathā sūryaṃ suvarcalā || 30 ||
na khalvahaṃ na gaccheyaṃ vanaṃ janakanandini |
vacanaṃ tannayati māṃ pitu ssatyopabṛṃhitam || 31 ||
eṣa dharmastu suśroṇi piturmātuśca vaśyatā |
ataśca taṃ vyatikramya nāhaṃ jīvitumutsahe || 32 ||
asvādhīnaṃ kathaṃ daivaṃ prakārairabhirādhyate |
svādhīnaṃ samatikramya mātaraṃ pitaraṃ gurum || 33 ||
yattrayaṃ tattrayo lokāḥ pavitraṃ tatsamaṃ bhuvi |
nānyadasti śubhāpāṅge tenedamabhirādhyate || 34 ||
na satyaṃ dānamānau vā na yajñāścāptadakṣiṇāḥ |
tathā balakarā ssīte yathā sevā piturhitā || 35 ||
svargo dhanaṃ vā dhānyaṃ vā vidyāḥ putrāssukhāni ca |
guruvṛttyanurodhena na kiñcidapi durlabham || 36 ||
devagandharvagolokānbrahmalokāṃ stathā'parān |
prāpnuvanti mahātmāno mātāpitṛparāyaṇāḥ || 37 ||
sa māṃ pitā yathā śāsti satyadharmapathe sthitaḥ |
tathā vartitumicchāmi sa hi dharmassanātanaḥ || 38 ||
mama sannā matissīte tvāṃ netuṃ daṇḍakāvanam |
vasiṣyāmīti sā tvaṃ māmanuyātuṃ suniścitā || 39 ||
sā hi sṛṣṭā'navadyāṅgi vanāya madirekṣaṇe |
anugacchasva māṃ bhīru sahadharmacarī bhava || 40 ||
sarvathā sadṛśaṃ sīte mama svasya kulasya ca |
vyavasāyamanukrāntā kānte tvamatiśobhanam || 41 ||
ārabhasva śubhaśroṇi vanavāsakṣamāḥ kriyāḥ |
nedānīṃ tvadṛte sīte svargo'pi mama rocate || 42 ||
brāhmaṇebhyaśca ratnāni bhikṣukebhyaśca bhojanam |
dehi cāśaṃsamānebhya ssantvarasva ca mā ciram || 43 ||
bhūṣaṇāni mahārhāṇi varavastrāṇi yāni ca |
ramaṇīyāśca ye kecitkrīḍārthāścāpyupaskarāḥ || 44 ||
śayanīyāni yānāni mama cānyāni yāni ca |
dehi svabhṛtyavargasya brāhmaṇānāmanantaram || 45 ||
anukūlaṃ tu sā bharturjñātvā gamanamātmanaḥ |
kṣipraṃ pramuditā devī dātumevopacakrame || 46 ||
tataḥ prahṛṣṭā pratipūrṇamānasā yaśaśvinī bharturavekṣya bhāṣitam |
dhanāni ratnāni ca dātumaṅganā pracakrame dharmabhṛtāṃ manassvinī || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.