ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ චතුර්විංශස්සර්ගඃ .
තං සමීක්ෂ්ය ත්වවහිතං පිතුර්නිර්දේශ පාලනේ .
කෞශල්යා බාෂ්පසංරුද්ධා වචෝ ධර්මිෂ්ඨමබ්රවීත් .. 1 ..
අදෘෂ්ටදුඃඛෝ ධර්මාත්මා සර්වභූතප්රියංවදඃ .
මයි ජාතෝ දශරථාත්කථමුඤ්ඡේන වර්තයේත් .. 2 ..
යස්ය භෘත්යාශ්ච දාසාශ්ච මෘෂ්ටාන්යන්නානි භුඤ්ජතේ .
කථං ස භෝක්ෂ්යතේ(අ)නාථෝ වනේ මූලඵලාන්යයම් .. 3 ..
කඃ ඒතච්ඡ්රද්දධේච්ඡ්රුත්වා කස්ය වා න භවේද්භයම් .
ගුණවාන්දයිතෝ රාජ්ඤා රාඝවෝ යද්විවාස්යතේ .. 4 ..
නූනං තු බලවාන් ලෝකේ කෘතාන්තස්සර්වමාදිශන් .
ලෝකේ රාමාභිරාමස්ත්වං වනං යත්ර ගමිෂ්යසි .. 5 ..
අයං තු මාමාත්මභව ස්තවාදර්ශනමාරුතඃ .
විලාපදුඃඛසමිධෝ රුදිතාශ්රුහුතාහුතිඃ .. 6 ..
චින්තාබාෂ්පමහාධූමස්තවාගමනචිත්තජඃ .
කර්ශයිත්වා භෘශං පුත්ර නිශ්වාසායාසසම්භවඃ .. 7 ..
ත්වයා විහීනාමිහ මාං ශෝකාග්නිරතුලෝ මහාන් .
ප්රධක්ෂ්යති යථා කක්ෂං චිත්රභානුර්හිමාත්යයේ .. 8 ..
කථං හි ධේනු ස්ස්වං වත්සං ගච්ඡන්තං නානුගච්ඡති .
අහං ත්වා(අ)නුගමිෂ්යාමි යත්ර පුත්ර ගමිෂ්යසි .. 9 ..
. .
තථා නිගදිතං මාත්රා තද්වාක්යං පුරුෂර්ෂභඃ .
ශ්රුත්වා රාමෝ(අ)බ්රවීද්වාක්යං මාතරං භෘශදුඃඛිතාම් .. 10 ..
කෛකේය්යා වඤ්චිතෝ රාජා මයි චාරණ්යමාශ්රිතේ .
භවත්යා ච පරිත්යක්තෝ න නූනං වර්තයිෂ්යති .. 11 ..
භර්තුඃ කිල පරිත්යාගෝ නෘශංසඃ කේවලං ස්ත්රියාඃ .
ස භවත්යා න කර්තව්යෝ මනසා(අ)පි විගර්හිතඃ .. 12 ..
යාවජ්ජීවති කාකුත්ස්ථඃ පිතා මේ ජගතීපතිඃ .
ශුශ්රූෂා ක්රියතාං තාවත්සහි ධර්මස්සනාතනඃ .. 13 ..
ඒවමුක්තා තු රාමේණ කෞශල්යා ශුභදර්ශනා .
තථේත්යුවාච සුප්රීතා රාමමක්ලිෂ්ටකාරිණම් .. 14 ..
ඒවමුක්තස්තු වචනං රාමෝ ධර්මභෘතාං වරඃ .
භූයස්තාමබ්රවීද්වාක්යං මාතරං භෘශදුඃඛිතාම් .. 15 ..
මයා චෛව භවත්යා ච කර්තව්යං වචනං පිතුඃ .
රාජා භර්තා ගුරු ශ්ශ්රේෂ්ඨස්සර්වේෂාමීශ්වරඃ ප්රභුඃ .. 16 ..
ඉමානි තු මහාරණ්යේ විහෘත්ය නව පඤ්ච ච .
වර්ෂාණි පරමප්රීතඃ ස්ථාස්යාමි වචනේ තව .. 17 ..
ඒවමුක්තා ප්රියං පුත්රං බාෂ්පපූර්ණානනා තදා .
උවාච පරමාර්තා තු කෞශල්යා පුත්රවත්සලා .. 18 ..
ආසාං රාම සපත්නීනාං වස්තුං මධ්යේ න මේ ක්ෂමම් .
නය මාමපි කාකුත්ස්ථ වනං වන්යාං මෘගීං යථා .. 19 ..
යදි තේ ගමනේ බුද්ධිඃ කෘතා පිතුරපේක්ෂයා .
තාං තථා රුදතීං රාමෝ රුදන්වචනමබ්රවීත් .. 20 ..
ජීවන්ත්යා හි ස්ත්රියා භර්තා දෛවතං ප්රභුරේව ච භවත්යා මම චෛවාද්ය රාජා ප්රභවති ප්රභුඃ .
න හ්යනාථා වයං රාජ්ඤා ලෝකනාථේන ධීමතා .. 21 ..
භරතශ්චාපි ධර්මාත්මා සර්වභූතප්රියංවදඃ .
භවතීමනුවර්තේත ස හි ධර්මරතස්සදා .. 22 ..
යථා මයි තු නිෂ්ක්රාන්තේ පුත්රශෝකේන පාර්ථිවඃ .
ශ්රමං නාවාප්නුයාත්කිඤ්චිදප්රමත්තා තථා කුරු .. 23 ..
දාරුණශ්චාප්යයං ශෝකෝ යථෛනං න විනාශයේත් .
රාජ්ඤෝ වෘද්ධස්ය සතතං හිතං චර සමාහිතා .. 24 ..
ව්රතෝපවාසනිරතා යා නාරී පරමෝත්තමා .
භර්තාරං නානුවර්තේත සා තු පාපගතිර්භවේත් .. 25 ..
භර්තු ශ්ශුශ්රූෂයා නාරී ලභතේ ස්වර්ගමුත්තමම් .
අපි යා නිර්නමස්කාරා නිවෘත්තා දේවපූජනාත් .. 26 ..
ශුශ්රූෂාමේව කුර්වීත භර්තුඃ ප්රියහිතේ රතා .
ඒෂ ධර්මඃ පුරා දෘෂ්ටෝ ලෝකේ වේදේ ශ්රුතඃ ස්මෘතඃ .. 27 ..
අග්නිකාර්යේෂු ච සදා සුමනෝභිශ්ච දේවතාඃ .
පූජ්යාස්තේ මත්කෘතේ දේවි බාහ්මණාශ්චෛව සුව්රතාඃ .. 28 ..
ඒවං කාලං ප්රතීක්ෂස්ව මමාගමනකාඞ්ක්ෂිණී .
නියතා නියතාහාරා භර්තෘශුශ්රූෂණේ රතා .. 29 ..
ප්රාප්ස්යසේ පරමං කාමං මයි ප්රත්යාගතේ සති .
යදි ධර්මභෘතාං ශ්රේෂ්ඨෝ ධාරයිෂ්යති ජීවිතම් .. 30 ..
ඒවමුක්තා තු රාමේණ බාෂ්පපර්යාකුලේක්ෂණා .
කෞශල්යා පුත්රශෝකාර්තා රාමං වචනමබ්රවීත් .. 31 ..
ගමනේ සුකෘතාං බුද්ධිං න තේ ශක්නෝමි පුත්රක .
විනිවර්තයිතුං වීර නූනං කාලෝ දුරත්යයඃ .. 32 ..
ගච්ඡ පුත්ර ත්වමේකාග්රෝ භද්රං තේ(අ)ස්තු සදා විභුඃ .
පුනස්ත්වයි නිවෘත්තේ තු භවිෂ්යාමි ගතව්යථා .. 33 ..
ප්රත්යාගතේ මහාභාගේ කෘතාර්ථේ චරිතව්රතේ .
පිතුරානෘණ්යතාං ප්රාප්තේ ත්වයි ලප්ස්යේ පරං සුඛම් .. 34 ..
කෘතාන්තස්ය ගතිඃ පුත්ර දුර්විභාව්යා සදා භුවි .
යස්ත්වාං සඤ්චෝදයති මේ වච ආච්ඡිද්ය රාඝව .. 35 ..
ගච්ඡේදානීං මහාබාහෝ ක්ෂේමේණ පුනරාගතඃ .
නන්දයිෂ්යසි මාං පුත්ර සාම්නා වාක්යේන චාරුණා .. 36 ..
අපීදානීං ස කාලස්ස්යාද්වනාත්ප්රත්යාගතං පුනඃ .
යත්ත්වාං පුත්රක පශ්යේයං ජටාවල්කලධාරිණම් .. 37 ..
තථා හි රාමං වනවාසනිශ්චිතං සමීක්ෂ්ය දේවී පරමේණ චේතසා .
උවාච රාමං ශුභලක්ෂණං වචෝ බභූව ච ස්වස්ත්යයනාභිකාඞ්ක්ෂිණී .. 38 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ චතුර්විංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य त्ववहितं पितुर्निर्देश पालने ।
कौशल्या बाष्पसंरुद्धा वचो धर्मिष्ठमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अदृष्टदुःखो धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
मयि जातो दशरथात्कथमुञ्छेन वर्तयेत् ॥ 2 ॥
यस्य भृत्याश्च दासाश्च मृष्टान्यन्नानि भुञ्जते ।
कथं स भोक्ष्यतेऽनाथो वने मूलफलान्ययम् ॥ 3 ॥
कः एतच्छ्रद्दधेच्छ्रुत्वा कस्य वा न भवेद्भयम् ।
गुणवान्दयितो राज्ञा राघवो यद्विवास्यते ॥ 4 ॥
नूनं तु बलवान् लोके कृतान्तस्सर्वमादिशन् ।
लोके रामाभिरामस्त्वं वनं यत्र गमिष्यसि ॥ 5 ॥
अयं तु मामात्मभव स्तवादर्शनमारुतः ।
विलापदुःखसमिधो रुदिताश्रुहुताहुतिः ॥ 6 ॥
चिन्ताबाष्पमहाधूमस्तवागमनचित्तजः ।
कर्शयित्वा भृशं पुत्र निश्वासायाससम्भवः ॥ 7 ॥
त्वया विहीनामिह मां शोकाग्निरतुलो महान् ।
प्रधक्ष्यति यथा कक्षं चित्रभानुर्हिमात्यये ॥ 8 ॥
कथं हि धेनु स्स्वं वत्सं गच्छन्तं नानुगच्छति ।
अहं त्वाऽनुगमिष्यामि यत्र पुत्र गमिष्यसि ॥ 9 ॥
. ।
तथा निगदितं मात्रा तद्वाक्यं पुरुषर्षभः ।
श्रुत्वा रामोऽब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 10 ॥
कैकेय्या वञ्चितो राजा मयि चारण्यमाश्रिते ।
भवत्या च परित्यक्तो न नूनं वर्तयिष्यति ॥ 11 ॥
भर्तुः किल परित्यागो नृशंसः केवलं स्त्रियाः ।
स भवत्या न कर्तव्यो मनसाऽपि विगर्हितः ॥ 12 ॥
यावज्जीवति काकुत्स्थः पिता मे जगतीपतिः ।
शुश्रूषा क्रियतां तावत्सहि धर्मस्सनातनः ॥ 13 ॥
एवमुक्ता तु रामेण कौशल्या शुभदर्शना ।
तथेत्युवाच सुप्रीता राममक्लिष्टकारिणम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु वचनं रामो धर्मभृतां वरः ।
भूयस्तामब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 15 ॥
मया चैव भवत्या च कर्तव्यं वचनं पितुः ।
राजा भर्ता गुरु श्श्रेष्ठस्सर्वेषामीश्वरः प्रभुः ॥ 16 ॥
इमानि तु महारण्ये विहृत्य नव पञ्च च ।
वर्षाणि परमप्रीतः स्थास्यामि वचने तव ॥ 17 ॥
एवमुक्ता प्रियं पुत्रं बाष्पपूर्णानना तदा ।
उवाच परमार्ता तु कौशल्या पुत्रवत्सला ॥ 18 ॥
आसां राम सपत्नीनां वस्तुं मध्ये न मे क्षमम् ।
नय मामपि काकुत्स्थ वनं वन्यां मृगीं यथा ॥ 19 ॥
यदि ते गमने बुद्धिः कृता पितुरपेक्षया ।
तां तथा रुदतीं रामो रुदन्वचनमब्रवीत् ॥ 20 ॥
जीवन्त्या हि स्त्रिया भर्ता दैवतं प्रभुरेव च भवत्या मम चैवाद्य राजा प्रभवति प्रभुः ।
न ह्यनाथा वयं राज्ञा लोकनाथेन धीमता ॥ 21 ॥
भरतश्चापि धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
भवतीमनुवर्तेत स हि धर्मरतस्सदा ॥ 22 ॥
यथा मयि तु निष्क्रान्ते पुत्रशोकेन पार्थिवः ।
श्रमं नावाप्नुयात्किञ्चिदप्रमत्ता तथा कुरु ॥ 23 ॥
दारुणश्चाप्ययं शोको यथैनं न विनाशयेत् ।
राज्ञो वृद्धस्य सततं हितं चर समाहिता ॥ 24 ॥
व्रतोपवासनिरता या नारी परमोत्तमा ।
भर्तारं नानुवर्तेत सा तु पापगतिर्भवेत् ॥ 25 ॥
भर्तु श्शुश्रूषया नारी लभते स्वर्गमुत्तमम् ।
अपि या निर्नमस्कारा निवृत्ता देवपूजनात् ॥ 26 ॥
शुश्रूषामेव कुर्वीत भर्तुः प्रियहिते रता ।
एष धर्मः पुरा दृष्टो लोके वेदे श्रुतः स्मृतः ॥ 27 ॥
अग्निकार्येषु च सदा सुमनोभिश्च देवताः ।
पूज्यास्ते मत्कृते देवि बाह्मणाश्चैव सुव्रताः ॥ 28 ॥
एवं कालं प्रतीक्षस्व ममागमनकाङ्क्षिणी ।
नियता नियताहारा भर्तृशुश्रूषणे रता ॥ 29 ॥
प्राप्स्यसे परमं कामं मयि प्रत्यागते सति ।
यदि धर्मभृतां श्रेष्ठो धारयिष्यति जीवितम् ॥ 30 ॥
एवमुक्ता तु रामेण बाष्पपर्याकुलेक्षणा ।
कौशल्या पुत्रशोकार्ता रामं वचनमब्रवीत् ॥ 31 ॥
गमने सुकृतां बुद्धिं न ते शक्नोमि पुत्रक ।
विनिवर्तयितुं वीर नूनं कालो दुरत्ययः ॥ 32 ॥
गच्छ पुत्र त्वमेकाग्रो भद्रं तेऽस्तु सदा विभुः ।
पुनस्त्वयि निवृत्ते तु भविष्यामि गतव्यथा ॥ 33 ॥
प्रत्यागते महाभागे कृतार्थे चरितव्रते ।
पितुरानृण्यतां प्राप्ते त्वयि लप्स्ये परं सुखम् ॥ 34 ॥
कृतान्तस्य गतिः पुत्र दुर्विभाव्या सदा भुवि ।
यस्त्वां सञ्चोदयति मे वच आच्छिद्य राघव ॥ 35 ॥
गच्छेदानीं महाबाहो क्षेमेण पुनरागतः ।
नन्दयिष्यसि मां पुत्र साम्ना वाक्येन चारुणा ॥ 36 ॥
अपीदानीं स कालस्स्याद्वनात्प्रत्यागतं पुनः ।
यत्त्वां पुत्रक पश्येयं जटावल्कलधारिणम् ॥ 37 ॥
तथा हि रामं वनवासनिश्चितं समीक्ष्य देवी परमेण चेतसा ।
उवाच रामं शुभलक्षणं वचो बभूव च स्वस्त्ययनाभिकाङ्क्षिणी ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.