શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ ચતુર્વિંશસ્સર્ગઃ ।
તં સમીક્ષ્ય ત્વવહિતં પિતુર્નિર્દેશ પાલને ।
કૌશલ્યા બાષ્પસંરુદ્ધા વચો ધર્મિષ્ઠમબ્રવીત્ ॥ 1 ॥
અદૃષ્ટદુઃખો ધર્માત્મા સર્વભૂતપ્રિયંવદઃ ।
મયિ જાતો દશરથાત્કથમુઞ્છેન વર્તયેત્ ॥ 2 ॥
યસ્ય ભૃત્યાશ્ચ દાસાશ્ચ મૃષ્ટાન્યન્નાનિ ભુઞ્જતે ।
કથં સ ભોક્ષ્યતેઽનાથો વને મૂલફલાન્યયમ્ ॥ 3 ॥
કઃ એતચ્છ્રદ્દધેચ્છ્રુત્વા કસ્ય વા ન ભવેદ્ભયમ્ ।
ગુણવાન્દયિતો રાજ્ઞા રાઘવો યદ્વિવાસ્યતે ॥ 4 ॥
નૂનં તુ બલવાન્ લોકે કૃતાન્તસ્સર્વમાદિશન્ ।
લોકે રામાભિરામસ્ત્વં વનં યત્ર ગમિષ્યસિ ॥ 5 ॥
અયં તુ મામાત્મભવ સ્તવાદર્શનમારુતઃ ।
વિલાપદુઃખસમિધો રુદિતાશ્રુહુતાહુતિઃ ॥ 6 ॥
ચિન્તાબાષ્પમહાધૂમસ્તવાગમનચિત્તજઃ ।
કર્શયિત્વા ભૃશં પુત્ર નિશ્વાસાયાસસમ્ભવઃ ॥ 7 ॥
ત્વયા વિહીનામિહ માં શોકાગ્નિરતુલો મહાન્ ।
પ્રધક્ષ્યતિ યથા કક્ષં ચિત્રભાનુર્હિમાત્યયે ॥ 8 ॥
કથં હિ ધેનુ સ્સ્વં વત્સં ગચ્છન્તં નાનુગચ્છતિ ।
અહં ત્વાઽનુગમિષ્યામિ યત્ર પુત્ર ગમિષ્યસિ ॥ 9 ॥
. ।
તથા નિગદિતં માત્રા તદ્વાક્યં પુરુષર્ષભઃ ।
શ્રુત્વા રામોઽબ્રવીદ્વાક્યં માતરં ભૃશદુઃખિતામ્ ॥ 10 ॥
કૈકેય્યા વઞ્ચિતો રાજા મયિ ચારણ્યમાશ્રિતે ।
ભવત્યા ચ પરિત્યક્તો ન નૂનં વર્તયિષ્યતિ ॥ 11 ॥
ભર્તુઃ કિલ પરિત્યાગો નૃશંસઃ કેવલં સ્ત્રિયાઃ ।
સ ભવત્યા ન કર્તવ્યો મનસાઽપિ વિગર્હિતઃ ॥ 12 ॥
યાવજ્જીવતિ કાકુત્સ્થઃ પિતા મે જગતીપતિઃ ।
શુશ્રૂષા ક્રિયતાં તાવત્સહિ ધર્મસ્સનાતનઃ ॥ 13 ॥
એવમુક્તા તુ રામેણ કૌશલ્યા શુભદર્શના ।
તથેત્યુવાચ સુપ્રીતા રામમક્લિષ્ટકારિણમ્ ॥ 14 ॥
એવમુક્તસ્તુ વચનં રામો ધર્મભૃતાં વરઃ ।
ભૂયસ્તામબ્રવીદ્વાક્યં માતરં ભૃશદુઃખિતામ્ ॥ 15 ॥
મયા ચૈવ ભવત્યા ચ કર્તવ્યં વચનં પિતુઃ ।
રાજા ભર્તા ગુરુ શ્શ્રેષ્ઠસ્સર્વેષામીશ્વરઃ પ્રભુઃ ॥ 16 ॥
ઇમાનિ તુ મહારણ્યે વિહૃત્ય નવ પઞ્ચ ચ ।
વર્ષાણિ પરમપ્રીતઃ સ્થાસ્યામિ વચને તવ ॥ 17 ॥
એવમુક્તા પ્રિયં પુત્રં બાષ્પપૂર્ણાનના તદા ।
ઉવાચ પરમાર્તા તુ કૌશલ્યા પુત્રવત્સલા ॥ 18 ॥
આસાં રામ સપત્નીનાં વસ્તું મધ્યે ન મે ક્ષમમ્ ।
નય મામપિ કાકુત્સ્થ વનં વન્યાં મૃગીં યથા ॥ 19 ॥
યદિ તે ગમને બુદ્ધિઃ કૃતા પિતુરપેક્ષયા ।
તાં તથા રુદતીં રામો રુદન્વચનમબ્રવીત્ ॥ 20 ॥
જીવન્ત્યા હિ સ્ત્રિયા ભર્તા દૈવતં પ્રભુરેવ ચ ભવત્યા મમ ચૈવાદ્ય રાજા પ્રભવતિ પ્રભુઃ ।
ન હ્યનાથા વયં રાજ્ઞા લોકનાથેન ધીમતા ॥ 21 ॥
ભરતશ્ચાપિ ધર્માત્મા સર્વભૂતપ્રિયંવદઃ ।
ભવતીમનુવર્તેત સ હિ ધર્મરતસ્સદા ॥ 22 ॥
યથા મયિ તુ નિષ્ક્રાન્તે પુત્રશોકેન પાર્થિવઃ ।
શ્રમં નાવાપ્નુયાત્કિઞ્ચિદપ્રમત્તા તથા કુરુ ॥ 23 ॥
દારુણશ્ચાપ્યયં શોકો યથૈનં ન વિનાશયેત્ ।
રાજ્ઞો વૃદ્ધસ્ય સતતં હિતં ચર સમાહિતા ॥ 24 ॥
વ્રતોપવાસનિરતા યા નારી પરમોત્તમા ।
ભર્તારં નાનુવર્તેત સા તુ પાપગતિર્ભવેત્ ॥ 25 ॥
ભર્તુ શ્શુશ્રૂષયા નારી લભતે સ્વર્ગમુત્તમમ્ ।
અપિ યા નિર્નમસ્કારા નિવૃત્તા દેવપૂજનાત્ ॥ 26 ॥
શુશ્રૂષામેવ કુર્વીત ભર્તુઃ પ્રિયહિતે રતા ।
એષ ધર્મઃ પુરા દૃષ્ટો લોકે વેદે શ્રુતઃ સ્મૃતઃ ॥ 27 ॥
અગ્નિકાર્યેષુ ચ સદા સુમનોભિશ્ચ દેવતાઃ ।
પૂજ્યાસ્તે મત્કૃતે દેવિ બાહ્મણાશ્ચૈવ સુવ્રતાઃ ॥ 28 ॥
એવં કાલં પ્રતીક્ષસ્વ મમાગમનકાઙ્ક્ષિણી ।
નિયતા નિયતાહારા ભર્તૃશુશ્રૂષણે રતા ॥ 29 ॥
પ્રાપ્સ્યસે પરમં કામં મયિ પ્રત્યાગતે સતિ ।
યદિ ધર્મભૃતાં શ્રેષ્ઠો ધારયિષ્યતિ જીવિતમ્ ॥ 30 ॥
એવમુક્તા તુ રામેણ બાષ્પપર્યાકુલેક્ષણા ।
કૌશલ્યા પુત્રશોકાર્તા રામં વચનમબ્રવીત્ ॥ 31 ॥
ગમને સુકૃતાં બુદ્ધિં ન તે શક્નોમિ પુત્રક ।
વિનિવર્તયિતું વીર નૂનં કાલો દુરત્યયઃ ॥ 32 ॥
ગચ્છ પુત્ર ત્વમેકાગ્રો ભદ્રં તેઽસ્તુ સદા વિભુઃ ।
પુનસ્ત્વયિ નિવૃત્તે તુ ભવિષ્યામિ ગતવ્યથા ॥ 33 ॥
પ્રત્યાગતે મહાભાગે કૃતાર્થે ચરિતવ્રતે ।
પિતુરાનૃણ્યતાં પ્રાપ્તે ત્વયિ લપ્સ્યે પરં સુખમ્ ॥ 34 ॥
કૃતાન્તસ્ય ગતિઃ પુત્ર દુર્વિભાવ્યા સદા ભુવિ ।
યસ્ત્વાં સઞ્ચોદયતિ મે વચ આચ્છિદ્ય રાઘવ ॥ 35 ॥
ગચ્છેદાનીં મહાબાહો ક્ષેમેણ પુનરાગતઃ ।
નન્દયિષ્યસિ માં પુત્ર સામ્ના વાક્યેન ચારુણા ॥ 36 ॥
અપીદાનીં સ કાલસ્સ્યાદ્વનાત્પ્રત્યાગતં પુનઃ ।
યત્ત્વાં પુત્રક પશ્યેયં જટાવલ્કલધારિણમ્ ॥ 37 ॥
તથા હિ રામં વનવાસનિશ્ચિતં સમીક્ષ્ય દેવી પરમેણ ચેતસા ।
ઉવાચ રામં શુભલક્ષણં વચો બભૂવ ચ સ્વસ્ત્યયનાભિકાઙ્ક્ષિણી ॥ 38 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે ચતુર્વિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य त्ववहितं पितुर्निर्देश पालने ।
कौशल्या बाष्पसंरुद्धा वचो धर्मिष्ठमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अदृष्टदुःखो धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
मयि जातो दशरथात्कथमुञ्छेन वर्तयेत् ॥ 2 ॥
यस्य भृत्याश्च दासाश्च मृष्टान्यन्नानि भुञ्जते ।
कथं स भोक्ष्यतेऽनाथो वने मूलफलान्ययम् ॥ 3 ॥
कः एतच्छ्रद्दधेच्छ्रुत्वा कस्य वा न भवेद्भयम् ।
गुणवान्दयितो राज्ञा राघवो यद्विवास्यते ॥ 4 ॥
नूनं तु बलवान् लोके कृतान्तस्सर्वमादिशन् ।
लोके रामाभिरामस्त्वं वनं यत्र गमिष्यसि ॥ 5 ॥
अयं तु मामात्मभव स्तवादर्शनमारुतः ।
विलापदुःखसमिधो रुदिताश्रुहुताहुतिः ॥ 6 ॥
चिन्ताबाष्पमहाधूमस्तवागमनचित्तजः ।
कर्शयित्वा भृशं पुत्र निश्वासायाससम्भवः ॥ 7 ॥
त्वया विहीनामिह मां शोकाग्निरतुलो महान् ।
प्रधक्ष्यति यथा कक्षं चित्रभानुर्हिमात्यये ॥ 8 ॥
कथं हि धेनु स्स्वं वत्सं गच्छन्तं नानुगच्छति ।
अहं त्वाऽनुगमिष्यामि यत्र पुत्र गमिष्यसि ॥ 9 ॥
. ।
तथा निगदितं मात्रा तद्वाक्यं पुरुषर्षभः ।
श्रुत्वा रामोऽब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 10 ॥
कैकेय्या वञ्चितो राजा मयि चारण्यमाश्रिते ।
भवत्या च परित्यक्तो न नूनं वर्तयिष्यति ॥ 11 ॥
भर्तुः किल परित्यागो नृशंसः केवलं स्त्रियाः ।
स भवत्या न कर्तव्यो मनसाऽपि विगर्हितः ॥ 12 ॥
यावज्जीवति काकुत्स्थः पिता मे जगतीपतिः ।
शुश्रूषा क्रियतां तावत्सहि धर्मस्सनातनः ॥ 13 ॥
एवमुक्ता तु रामेण कौशल्या शुभदर्शना ।
तथेत्युवाच सुप्रीता राममक्लिष्टकारिणम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु वचनं रामो धर्मभृतां वरः ।
भूयस्तामब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 15 ॥
मया चैव भवत्या च कर्तव्यं वचनं पितुः ।
राजा भर्ता गुरु श्श्रेष्ठस्सर्वेषामीश्वरः प्रभुः ॥ 16 ॥
इमानि तु महारण्ये विहृत्य नव पञ्च च ।
वर्षाणि परमप्रीतः स्थास्यामि वचने तव ॥ 17 ॥
एवमुक्ता प्रियं पुत्रं बाष्पपूर्णानना तदा ।
उवाच परमार्ता तु कौशल्या पुत्रवत्सला ॥ 18 ॥
आसां राम सपत्नीनां वस्तुं मध्ये न मे क्षमम् ।
नय मामपि काकुत्स्थ वनं वन्यां मृगीं यथा ॥ 19 ॥
यदि ते गमने बुद्धिः कृता पितुरपेक्षया ।
तां तथा रुदतीं रामो रुदन्वचनमब्रवीत् ॥ 20 ॥
जीवन्त्या हि स्त्रिया भर्ता दैवतं प्रभुरेव च भवत्या मम चैवाद्य राजा प्रभवति प्रभुः ।
न ह्यनाथा वयं राज्ञा लोकनाथेन धीमता ॥ 21 ॥
भरतश्चापि धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
भवतीमनुवर्तेत स हि धर्मरतस्सदा ॥ 22 ॥
यथा मयि तु निष्क्रान्ते पुत्रशोकेन पार्थिवः ।
श्रमं नावाप्नुयात्किञ्चिदप्रमत्ता तथा कुरु ॥ 23 ॥
दारुणश्चाप्ययं शोको यथैनं न विनाशयेत् ।
राज्ञो वृद्धस्य सततं हितं चर समाहिता ॥ 24 ॥
व्रतोपवासनिरता या नारी परमोत्तमा ।
भर्तारं नानुवर्तेत सा तु पापगतिर्भवेत् ॥ 25 ॥
भर्तु श्शुश्रूषया नारी लभते स्वर्गमुत्तमम् ।
अपि या निर्नमस्कारा निवृत्ता देवपूजनात् ॥ 26 ॥
शुश्रूषामेव कुर्वीत भर्तुः प्रियहिते रता ।
एष धर्मः पुरा दृष्टो लोके वेदे श्रुतः स्मृतः ॥ 27 ॥
अग्निकार्येषु च सदा सुमनोभिश्च देवताः ।
पूज्यास्ते मत्कृते देवि बाह्मणाश्चैव सुव्रताः ॥ 28 ॥
एवं कालं प्रतीक्षस्व ममागमनकाङ्क्षिणी ।
नियता नियताहारा भर्तृशुश्रूषणे रता ॥ 29 ॥
प्राप्स्यसे परमं कामं मयि प्रत्यागते सति ।
यदि धर्मभृतां श्रेष्ठो धारयिष्यति जीवितम् ॥ 30 ॥
एवमुक्ता तु रामेण बाष्पपर्याकुलेक्षणा ।
कौशल्या पुत्रशोकार्ता रामं वचनमब्रवीत् ॥ 31 ॥
गमने सुकृतां बुद्धिं न ते शक्नोमि पुत्रक ।
विनिवर्तयितुं वीर नूनं कालो दुरत्ययः ॥ 32 ॥
गच्छ पुत्र त्वमेकाग्रो भद्रं तेऽस्तु सदा विभुः ।
पुनस्त्वयि निवृत्ते तु भविष्यामि गतव्यथा ॥ 33 ॥
प्रत्यागते महाभागे कृतार्थे चरितव्रते ।
पितुरानृण्यतां प्राप्ते त्वयि लप्स्ये परं सुखम् ॥ 34 ॥
कृतान्तस्य गतिः पुत्र दुर्विभाव्या सदा भुवि ।
यस्त्वां सञ्चोदयति मे वच आच्छिद्य राघव ॥ 35 ॥
गच्छेदानीं महाबाहो क्षेमेण पुनरागतः ।
नन्दयिष्यसि मां पुत्र साम्ना वाक्येन चारुणा ॥ 36 ॥
अपीदानीं स कालस्स्याद्वनात्प्रत्यागतं पुनः ।
यत्त्वां पुत्रक पश्येयं जटावल्कलधारिणम् ॥ 37 ॥
तथा हि रामं वनवासनिश्चितं समीक्ष्य देवी परमेण चेतसा ।
उवाच रामं शुभलक्षणं वचो बभूव च स्वस्त्ययनाभिकाङ्क्षिणी ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.