ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಚತುರ್ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಂ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ತ್ವವಹಿತಂ ಪಿತುರ್ನಿರ್ದೇಶ ಪಾಲನೇ ।
ಕೌಶಲ್ಯಾ ಬಾಷ್ಪಸಂರುದ್ಧಾ ವಚೋ ಧರ್ಮಿಷ್ಠಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಅದೃಷ್ಟದುಃಖೋ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಸರ್ವಭೂತಪ್ರಿಯಂವದಃ ।
ಮಯಿ ಜಾತೋ ದಶರಥಾತ್ಕಥಮುಞ್ಛೇನ ವರ್ತಯೇತ್ ॥ 2 ॥
ಯಸ್ಯ ಭೃತ್ಯಾಶ್ಚ ದಾಸಾಶ್ಚ ಮೃಷ್ಟಾನ್ಯನ್ನಾನಿ ಭುಞ್ಜತೇ ।
ಕಥಂ ಸ ಭೋಕ್ಷ್ಯತೇಽನಾಥೋ ವನೇ ಮೂಲಫಲಾನ್ಯಯಮ್ ॥ 3 ॥
ಕಃ ಏತಚ್ಛ್ರದ್ದಧೇಚ್ಛ್ರುತ್ವಾ ಕಸ್ಯ ವಾ ನ ಭವೇದ್ಭಯಮ್ ।
ಗುಣವಾನ್ದಯಿತೋ ರಾಜ್ಞಾ ರಾಘವೋ ಯದ್ವಿವಾಸ್ಯತೇ ॥ 4 ॥
ನೂನಂ ತು ಬಲವಾನ್ ಲೋಕೇ ಕೃತಾನ್ತಸ್ಸರ್ವಮಾದಿಶನ್ ।
ಲೋಕೇ ರಾಮಾಭಿರಾಮಸ್ತ್ವಂ ವನಂ ಯತ್ರ ಗಮಿಷ್ಯಸಿ ॥ 5 ॥
ಅಯಂ ತು ಮಾಮಾತ್ಮಭವ ಸ್ತವಾದರ್ಶನಮಾರುತಃ ।
ವಿಲಾಪದುಃಖಸಮಿಧೋ ರುದಿತಾಶ್ರುಹುತಾಹುತಿಃ ॥ 6 ॥
ಚಿನ್ತಾಬಾಷ್ಪಮಹಾಧೂಮಸ್ತವಾಗಮನಚಿತ್ತಜಃ ।
ಕರ್ಶಯಿತ್ವಾ ಭೃಶಂ ಪುತ್ರ ನಿಶ್ವಾಸಾಯಾಸಸಮ್ಭವಃ ॥ 7 ॥
ತ್ವಯಾ ವಿಹೀನಾಮಿಹ ಮಾಂ ಶೋಕಾಗ್ನಿರತುಲೋ ಮಹಾನ್ ।
ಪ್ರಧಕ್ಷ್ಯತಿ ಯಥಾ ಕಕ್ಷಂ ಚಿತ್ರಭಾನುರ್ಹಿಮಾತ್ಯಯೇ ॥ 8 ॥
ಕಥಂ ಹಿ ಧೇನು ಸ್ಸ್ವಂ ವತ್ಸಂ ಗಚ್ಛನ್ತಂ ನಾನುಗಚ್ಛತಿ ।
ಅಹಂ ತ್ವಾಽನುಗಮಿಷ್ಯಾಮಿ ಯತ್ರ ಪುತ್ರ ಗಮಿಷ್ಯಸಿ ॥ 9 ॥
. ।
ತಥಾ ನಿಗದಿತಂ ಮಾತ್ರಾ ತದ್ವಾಕ್ಯಂ ಪುರುಷರ್ಷಭಃ ।
ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಮೋಽಬ್ರವೀದ್ವಾಕ್ಯಂ ಮಾತರಂ ಭೃಶದುಃಖಿತಾಮ್ ॥ 10 ॥
ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ವಞ್ಚಿತೋ ರಾಜಾ ಮಯಿ ಚಾರಣ್ಯಮಾಶ್ರಿತೇ ।
ಭವತ್ಯಾ ಚ ಪರಿತ್ಯಕ್ತೋ ನ ನೂನಂ ವರ್ತಯಿಷ್ಯತಿ ॥ 11 ॥
ಭರ್ತುಃ ಕಿಲ ಪರಿತ್ಯಾಗೋ ನೃಶಂಸಃ ಕೇವಲಂ ಸ್ತ್ರಿಯಾಃ ।
ಸ ಭವತ್ಯಾ ನ ಕರ್ತವ್ಯೋ ಮನಸಾಽಪಿ ವಿಗರ್ಹಿತಃ ॥ 12 ॥
ಯಾವಜ್ಜೀವತಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥಃ ಪಿತಾ ಮೇ ಜಗತೀಪತಿಃ ।
ಶುಶ್ರೂಷಾ ಕ್ರಿಯತಾಂ ತಾವತ್ಸಹಿ ಧರ್ಮಸ್ಸನಾತನಃ ॥ 13 ॥
ಏವಮುಕ್ತಾ ತು ರಾಮೇಣ ಕೌಶಲ್ಯಾ ಶುಭದರ್ಶನಾ ।
ತಥೇತ್ಯುವಾಚ ಸುಪ್ರೀತಾ ರಾಮಮಕ್ಲಿಷ್ಟಕಾರಿಣಮ್ ॥ 14 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ವಚನಂ ರಾಮೋ ಧರ್ಮಭೃತಾಂ ವರಃ ।
ಭೂಯಸ್ತಾಮಬ್ರವೀದ್ವಾಕ್ಯಂ ಮಾತರಂ ಭೃಶದುಃಖಿತಾಮ್ ॥ 15 ॥
ಮಯಾ ಚೈವ ಭವತ್ಯಾ ಚ ಕರ್ತವ್ಯಂ ವಚನಂ ಪಿತುಃ ।
ರಾಜಾ ಭರ್ತಾ ಗುರು ಶ್ಶ್ರೇಷ್ಠಸ್ಸರ್ವೇಷಾಮೀಶ್ವರಃ ಪ್ರಭುಃ ॥ 16 ॥
ಇಮಾನಿ ತು ಮಹಾರಣ್ಯೇ ವಿಹೃತ್ಯ ನವ ಪಞ್ಚ ಚ ।
ವರ್ಷಾಣಿ ಪರಮಪ್ರೀತಃ ಸ್ಥಾಸ್ಯಾಮಿ ವಚನೇ ತವ ॥ 17 ॥
ಏವಮುಕ್ತಾ ಪ್ರಿಯಂ ಪುತ್ರಂ ಬಾಷ್ಪಪೂರ್ಣಾನನಾ ತದಾ ।
ಉವಾಚ ಪರಮಾರ್ತಾ ತು ಕೌಶಲ್ಯಾ ಪುತ್ರವತ್ಸಲಾ ॥ 18 ॥
ಆಸಾಂ ರಾಮ ಸಪತ್ನೀನಾಂ ವಸ್ತುಂ ಮಧ್ಯೇ ನ ಮೇ ಕ್ಷಮಮ್ ।
ನಯ ಮಾಮಪಿ ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ವನಂ ವನ್ಯಾಂ ಮೃಗೀಂ ಯಥಾ ॥ 19 ॥
ಯದಿ ತೇ ಗಮನೇ ಬುದ್ಧಿಃ ಕೃತಾ ಪಿತುರಪೇಕ್ಷಯಾ ।
ತಾಂ ತಥಾ ರುದತೀಂ ರಾಮೋ ರುದನ್ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 20 ॥
ಜೀವನ್ತ್ಯಾ ಹಿ ಸ್ತ್ರಿಯಾ ಭರ್ತಾ ದೈವತಂ ಪ್ರಭುರೇವ ಚ ಭವತ್ಯಾ ಮಮ ಚೈವಾದ್ಯ ರಾಜಾ ಪ್ರಭವತಿ ಪ್ರಭುಃ ।
ನ ಹ್ಯನಾಥಾ ವಯಂ ರಾಜ್ಞಾ ಲೋಕನಾಥೇನ ಧೀಮತಾ ॥ 21 ॥
ಭರತಶ್ಚಾಪಿ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಸರ್ವಭೂತಪ್ರಿಯಂವದಃ ।
ಭವತೀಮನುವರ್ತೇತ ಸ ಹಿ ಧರ್ಮರತಸ್ಸದಾ ॥ 22 ॥
ಯಥಾ ಮಯಿ ತು ನಿಷ್ಕ್ರಾನ್ತೇ ಪುತ್ರಶೋಕೇನ ಪಾರ್ಥಿವಃ ।
ಶ್ರಮಂ ನಾವಾಪ್ನುಯಾತ್ಕಿಞ್ಚಿದಪ್ರಮತ್ತಾ ತಥಾ ಕುರು ॥ 23 ॥
ದಾರುಣಶ್ಚಾಪ್ಯಯಂ ಶೋಕೋ ಯಥೈನಂ ನ ವಿನಾಶಯೇತ್ ।
ರಾಜ್ಞೋ ವೃದ್ಧಸ್ಯ ಸತತಂ ಹಿತಂ ಚರ ಸಮಾಹಿತಾ ॥ 24 ॥
ವ್ರತೋಪವಾಸನಿರತಾ ಯಾ ನಾರೀ ಪರಮೋತ್ತಮಾ ।
ಭರ್ತಾರಂ ನಾನುವರ್ತೇತ ಸಾ ತು ಪಾಪಗತಿರ್ಭವೇತ್ ॥ 25 ॥
ಭರ್ತು ಶ್ಶುಶ್ರೂಷಯಾ ನಾರೀ ಲಭತೇ ಸ್ವರ್ಗಮುತ್ತಮಮ್ ।
ಅಪಿ ಯಾ ನಿರ್ನಮಸ್ಕಾರಾ ನಿವೃತ್ತಾ ದೇವಪೂಜನಾತ್ ॥ 26 ॥
ಶುಶ್ರೂಷಾಮೇವ ಕುರ್ವೀತ ಭರ್ತುಃ ಪ್ರಿಯಹಿತೇ ರತಾ ।
ಏಷ ಧರ್ಮಃ ಪುರಾ ದೃಷ್ಟೋ ಲೋಕೇ ವೇದೇ ಶ್ರುತಃ ಸ್ಮೃತಃ ॥ 27 ॥
ಅಗ್ನಿಕಾರ್ಯೇಷು ಚ ಸದಾ ಸುಮನೋಭಿಶ್ಚ ದೇವತಾಃ ।
ಪೂಜ್ಯಾಸ್ತೇ ಮತ್ಕೃತೇ ದೇವಿ ಬಾಹ್ಮಣಾಶ್ಚೈವ ಸುವ್ರತಾಃ ॥ 28 ॥
ಏವಂ ಕಾಲಂ ಪ್ರತೀಕ್ಷಸ್ವ ಮಮಾಗಮನಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣೀ ।
ನಿಯತಾ ನಿಯತಾಹಾರಾ ಭರ್ತೃಶುಶ್ರೂಷಣೇ ರತಾ ॥ 29 ॥
ಪ್ರಾಪ್ಸ್ಯಸೇ ಪರಮಂ ಕಾಮಂ ಮಯಿ ಪ್ರತ್ಯಾಗತೇ ಸತಿ ।
ಯದಿ ಧರ್ಮಭೃತಾಂ ಶ್ರೇಷ್ಠೋ ಧಾರಯಿಷ್ಯತಿ ಜೀವಿತಮ್ ॥ 30 ॥
ಏವಮುಕ್ತಾ ತು ರಾಮೇಣ ಬಾಷ್ಪಪರ್ಯಾಕುಲೇಕ್ಷಣಾ ।
ಕೌಶಲ್ಯಾ ಪುತ್ರಶೋಕಾರ್ತಾ ರಾಮಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 31 ॥
ಗಮನೇ ಸುಕೃತಾಂ ಬುದ್ಧಿಂ ನ ತೇ ಶಕ್ನೋಮಿ ಪುತ್ರಕ ।
ವಿನಿವರ್ತಯಿತುಂ ವೀರ ನೂನಂ ಕಾಲೋ ದುರತ್ಯಯಃ ॥ 32 ॥
ಗಚ್ಛ ಪುತ್ರ ತ್ವಮೇಕಾಗ್ರೋ ಭದ್ರಂ ತೇಽಸ್ತು ಸದಾ ವಿಭುಃ ।
ಪುನಸ್ತ್ವಯಿ ನಿವೃತ್ತೇ ತು ಭವಿಷ್ಯಾಮಿ ಗತವ್ಯಥಾ ॥ 33 ॥
ಪ್ರತ್ಯಾಗತೇ ಮಹಾಭಾಗೇ ಕೃತಾರ್ಥೇ ಚರಿತವ್ರತೇ ।
ಪಿತುರಾನೃಣ್ಯತಾಂ ಪ್ರಾಪ್ತೇ ತ್ವಯಿ ಲಪ್ಸ್ಯೇ ಪರಂ ಸುಖಮ್ ॥ 34 ॥
ಕೃತಾನ್ತಸ್ಯ ಗತಿಃ ಪುತ್ರ ದುರ್ವಿಭಾವ್ಯಾ ಸದಾ ಭುವಿ ।
ಯಸ್ತ್ವಾಂ ಸಞ್ಚೋದಯತಿ ಮೇ ವಚ ಆಚ್ಛಿದ್ಯ ರಾಘವ ॥ 35 ॥
ಗಚ್ಛೇದಾನೀಂ ಮಹಾಬಾಹೋ ಕ್ಷೇಮೇಣ ಪುನರಾಗತಃ ।
ನನ್ದಯಿಷ್ಯಸಿ ಮಾಂ ಪುತ್ರ ಸಾಮ್ನಾ ವಾಕ್ಯೇನ ಚಾರುಣಾ ॥ 36 ॥
ಅಪೀದಾನೀಂ ಸ ಕಾಲಸ್ಸ್ಯಾದ್ವನಾತ್ಪ್ರತ್ಯಾಗತಂ ಪುನಃ ।
ಯತ್ತ್ವಾಂ ಪುತ್ರಕ ಪಶ್ಯೇಯಂ ಜಟಾವಲ್ಕಲಧಾರಿಣಮ್ ॥ 37 ॥
ತಥಾ ಹಿ ರಾಮಂ ವನವಾಸನಿಶ್ಚಿತಂ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ದೇವೀ ಪರಮೇಣ ಚೇತಸಾ ।
ಉವಾಚ ರಾಮಂ ಶುಭಲಕ್ಷಣಂ ವಚೋ ಬಭೂವ ಚ ಸ್ವಸ್ತ್ಯಯನಾಭಿಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣೀ ॥ 38 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ಚತುರ್ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य त्ववहितं पितुर्निर्देश पालने ।
कौशल्या बाष्पसंरुद्धा वचो धर्मिष्ठमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अदृष्टदुःखो धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
मयि जातो दशरथात्कथमुञ्छेन वर्तयेत् ॥ 2 ॥
यस्य भृत्याश्च दासाश्च मृष्टान्यन्नानि भुञ्जते ।
कथं स भोक्ष्यतेऽनाथो वने मूलफलान्ययम् ॥ 3 ॥
कः एतच्छ्रद्दधेच्छ्रुत्वा कस्य वा न भवेद्भयम् ।
गुणवान्दयितो राज्ञा राघवो यद्विवास्यते ॥ 4 ॥
नूनं तु बलवान् लोके कृतान्तस्सर्वमादिशन् ।
लोके रामाभिरामस्त्वं वनं यत्र गमिष्यसि ॥ 5 ॥
अयं तु मामात्मभव स्तवादर्शनमारुतः ।
विलापदुःखसमिधो रुदिताश्रुहुताहुतिः ॥ 6 ॥
चिन्ताबाष्पमहाधूमस्तवागमनचित्तजः ।
कर्शयित्वा भृशं पुत्र निश्वासायाससम्भवः ॥ 7 ॥
त्वया विहीनामिह मां शोकाग्निरतुलो महान् ।
प्रधक्ष्यति यथा कक्षं चित्रभानुर्हिमात्यये ॥ 8 ॥
कथं हि धेनु स्स्वं वत्सं गच्छन्तं नानुगच्छति ।
अहं त्वाऽनुगमिष्यामि यत्र पुत्र गमिष्यसि ॥ 9 ॥
. ।
तथा निगदितं मात्रा तद्वाक्यं पुरुषर्षभः ।
श्रुत्वा रामोऽब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 10 ॥
कैकेय्या वञ्चितो राजा मयि चारण्यमाश्रिते ।
भवत्या च परित्यक्तो न नूनं वर्तयिष्यति ॥ 11 ॥
भर्तुः किल परित्यागो नृशंसः केवलं स्त्रियाः ।
स भवत्या न कर्तव्यो मनसाऽपि विगर्हितः ॥ 12 ॥
यावज्जीवति काकुत्स्थः पिता मे जगतीपतिः ।
शुश्रूषा क्रियतां तावत्सहि धर्मस्सनातनः ॥ 13 ॥
एवमुक्ता तु रामेण कौशल्या शुभदर्शना ।
तथेत्युवाच सुप्रीता राममक्लिष्टकारिणम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु वचनं रामो धर्मभृतां वरः ।
भूयस्तामब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 15 ॥
मया चैव भवत्या च कर्तव्यं वचनं पितुः ।
राजा भर्ता गुरु श्श्रेष्ठस्सर्वेषामीश्वरः प्रभुः ॥ 16 ॥
इमानि तु महारण्ये विहृत्य नव पञ्च च ।
वर्षाणि परमप्रीतः स्थास्यामि वचने तव ॥ 17 ॥
एवमुक्ता प्रियं पुत्रं बाष्पपूर्णानना तदा ।
उवाच परमार्ता तु कौशल्या पुत्रवत्सला ॥ 18 ॥
आसां राम सपत्नीनां वस्तुं मध्ये न मे क्षमम् ।
नय मामपि काकुत्स्थ वनं वन्यां मृगीं यथा ॥ 19 ॥
यदि ते गमने बुद्धिः कृता पितुरपेक्षया ।
तां तथा रुदतीं रामो रुदन्वचनमब्रवीत् ॥ 20 ॥
जीवन्त्या हि स्त्रिया भर्ता दैवतं प्रभुरेव च भवत्या मम चैवाद्य राजा प्रभवति प्रभुः ।
न ह्यनाथा वयं राज्ञा लोकनाथेन धीमता ॥ 21 ॥
भरतश्चापि धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
भवतीमनुवर्तेत स हि धर्मरतस्सदा ॥ 22 ॥
यथा मयि तु निष्क्रान्ते पुत्रशोकेन पार्थिवः ।
श्रमं नावाप्नुयात्किञ्चिदप्रमत्ता तथा कुरु ॥ 23 ॥
दारुणश्चाप्ययं शोको यथैनं न विनाशयेत् ।
राज्ञो वृद्धस्य सततं हितं चर समाहिता ॥ 24 ॥
व्रतोपवासनिरता या नारी परमोत्तमा ।
भर्तारं नानुवर्तेत सा तु पापगतिर्भवेत् ॥ 25 ॥
भर्तु श्शुश्रूषया नारी लभते स्वर्गमुत्तमम् ।
अपि या निर्नमस्कारा निवृत्ता देवपूजनात् ॥ 26 ॥
शुश्रूषामेव कुर्वीत भर्तुः प्रियहिते रता ।
एष धर्मः पुरा दृष्टो लोके वेदे श्रुतः स्मृतः ॥ 27 ॥
अग्निकार्येषु च सदा सुमनोभिश्च देवताः ।
पूज्यास्ते मत्कृते देवि बाह्मणाश्चैव सुव्रताः ॥ 28 ॥
एवं कालं प्रतीक्षस्व ममागमनकाङ्क्षिणी ।
नियता नियताहारा भर्तृशुश्रूषणे रता ॥ 29 ॥
प्राप्स्यसे परमं कामं मयि प्रत्यागते सति ।
यदि धर्मभृतां श्रेष्ठो धारयिष्यति जीवितम् ॥ 30 ॥
एवमुक्ता तु रामेण बाष्पपर्याकुलेक्षणा ।
कौशल्या पुत्रशोकार्ता रामं वचनमब्रवीत् ॥ 31 ॥
गमने सुकृतां बुद्धिं न ते शक्नोमि पुत्रक ।
विनिवर्तयितुं वीर नूनं कालो दुरत्ययः ॥ 32 ॥
गच्छ पुत्र त्वमेकाग्रो भद्रं तेऽस्तु सदा विभुः ।
पुनस्त्वयि निवृत्ते तु भविष्यामि गतव्यथा ॥ 33 ॥
प्रत्यागते महाभागे कृतार्थे चरितव्रते ।
पितुरानृण्यतां प्राप्ते त्वयि लप्स्ये परं सुखम् ॥ 34 ॥
कृतान्तस्य गतिः पुत्र दुर्विभाव्या सदा भुवि ।
यस्त्वां सञ्चोदयति मे वच आच्छिद्य राघव ॥ 35 ॥
गच्छेदानीं महाबाहो क्षेमेण पुनरागतः ।
नन्दयिष्यसि मां पुत्र साम्ना वाक्येन चारुणा ॥ 36 ॥
अपीदानीं स कालस्स्याद्वनात्प्रत्यागतं पुनः ।
यत्त्वां पुत्रक पश्येयं जटावल्कलधारिणम् ॥ 37 ॥
तथा हि रामं वनवासनिश्चितं समीक्ष्य देवी परमेण चेतसा ।
उवाच रामं शुभलक्षणं वचो बभूव च स्वस्त्ययनाभिकाङ्क्षिणी ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.