2.24 অযোধ্যাকাণ্ড - চতুর্বিংশ সর্গঃ

2.24 Ayodhyakanda - Chaturvimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ চতুর্বিংশস্সর্গঃ ।
তং সমীক্ষ্য ত্ববহিতং পিতুর্নির্দেশ পালনে ।
কৌশল্যা বাষ্পসংরুদ্ধা বচো ধর্মিষ্ঠমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
অদৃষ্টদুঃখো ধর্মাত্মা সর্বভূতপ্রিযংবদঃ ।
মযি জাতো দশরথাত্কথমুঞ্ছেন বর্তযেত্ ॥ 2 ॥
যস্য ভৃত্যাশ্চ দাসাশ্চ মৃষ্টান্যন্নানি ভুঞ্জতে ।
কথং স ভোক্ষ্যতেঽনাথো বনে মূলফলান্যযম্ ॥ 3 ॥
কঃ এতচ্ছ্রদ্দধেচ্ছ্রুত্বা কস্য বা ন ভবেদ্ভযম্ ।
গুণবান্দযিতো রাজ্ঞা রাঘবো যদ্বিবাস্যতে ॥ 4 ॥
নূনং তু বলবান্ লোকে কৃতান্তস্সর্বমাদিশন্ ।
লোকে রামাভিরামস্ত্বং বনং যত্র গমিষ্যসি ॥ 5 ॥
অযং তু মামাত্মভব স্তবাদর্শনমারুতঃ ।
বিলাপদুঃখসমিধো রুদিতাশ্রুহুতাহুতিঃ ॥ 6 ॥
চিন্তাবাষ্পমহাধূমস্তবাগমনচিত্তজঃ ।
কর্শযিত্বা ভৃশং পুত্র নিশ্বাসাযাসসম্ভবঃ ॥ 7 ॥
ত্বযা বিহীনামিহ মাং শোকাগ্নিরতুলো মহান্ ।
প্রধক্ষ্যতি যথা কক্ষং চিত্রভানুর্হিমাত্যযে ॥ 8 ॥
কথং হি ধেনু স্স্বং বত্সং গচ্ছন্তং নানুগচ্ছতি ।
অহং ত্বাঽনুগমিষ্যামি যত্র পুত্র গমিষ্যসি ॥ 9 ॥
. ।
তথা নিগদিতং মাত্রা তদ্বাক্যং পুরুষর্ষভঃ ।
শ্রুত্বা রামোঽব্রবীদ্বাক্যং মাতরং ভৃশদুঃখিতাম্ ॥ 10 ॥
কৈকেয্যা বঞ্চিতো রাজা মযি চারণ্যমাশ্রিতে ।
ভবত্যা চ পরিত্যক্তো ন নূনং বর্তযিষ্যতি ॥ 11 ॥
ভর্তুঃ কিল পরিত্যাগো নৃশংসঃ কেবলং স্ত্রিযাঃ ।
স ভবত্যা ন কর্তব্যো মনসাঽপি বিগর্হিতঃ ॥ 12 ॥
যাবজ্জীবতি কাকুত্স্থঃ পিতা মে জগতীপতিঃ ।
শুশ্রূষা ক্রিযতাং তাবত্সহি ধর্মস্সনাতনঃ ॥ 13 ॥
এবমুক্তা তু রামেণ কৌশল্যা শুভদর্শনা ।
তথেত্যুবাচ সুপ্রীতা রামমক্লিষ্টকারিণম্ ॥ 14 ॥
এবমুক্তস্তু বচনং রামো ধর্মভৃতাং বরঃ ।
ভূযস্তামব্রবীদ্বাক্যং মাতরং ভৃশদুঃখিতাম্ ॥ 15 ॥
মযা চৈব ভবত্যা চ কর্তব্যং বচনং পিতুঃ ।
রাজা ভর্তা গুরু শ্শ্রেষ্ঠস্সর্বেষামীশ্বরঃ প্রভুঃ ॥ 16 ॥
ইমানি তু মহারণ্যে বিহৃত্য নব পঞ্চ চ ।
বর্ষাণি পরমপ্রীতঃ স্থাস্যামি বচনে তব ॥ 17 ॥
এবমুক্তা প্রিযং পুত্রং বাষ্পপূর্ণাননা তদা ।
উবাচ পরমার্তা তু কৌশল্যা পুত্রবত্সলা ॥ 18 ॥
আসাং রাম সপত্নীনাং বস্তুং মধ্যে ন মে ক্ষমম্ ।
নয মামপি কাকুত্স্থ বনং বন্যাং মৃগীং যথা ॥ 19 ॥
যদি তে গমনে বুদ্ধিঃ কৃতা পিতুরপেক্ষযা ।
তাং তথা রুদতীং রামো রুদন্বচনমব্রবীত্ ॥ 20 ॥
জীবন্ত্যা হি স্ত্রিযা ভর্তা দৈবতং প্রভুরেব চ ভবত্যা মম চৈবাদ্য রাজা প্রভবতি প্রভুঃ ।
ন হ্যনাথা বযং রাজ্ঞা লোকনাথেন ধীমতা ॥ 21 ॥
ভরতশ্চাপি ধর্মাত্মা সর্বভূতপ্রিযংবদঃ ।
ভবতীমনুবর্তেত স হি ধর্মরতস্সদা ॥ 22 ॥
যথা মযি তু নিষ্ক্রান্তে পুত্রশোকেন পার্থিবঃ ।
শ্রমং নাবাপ্নুযাত্কিঞ্চিদপ্রমত্তা তথা কুরু ॥ 23 ॥
দারুণশ্চাপ্যযং শোকো যথৈনং ন বিনাশযেত্ ।
রাজ্ঞো বৃদ্ধস্য সততং হিতং চর সমাহিতা ॥ 24 ॥
ব্রতোপবাসনিরতা যা নারী পরমোত্তমা ।
ভর্তারং নানুবর্তেত সা তু পাপগতির্ভবেত্ ॥ 25 ॥
ভর্তু শ্শুশ্রূষযা নারী লভতে স্বর্গমুত্তমম্ ।
অপি যা নির্নমস্কারা নিবৃত্তা দেবপূজনাত্ ॥ 26 ॥
শুশ্রূষামেব কুর্বীত ভর্তুঃ প্রিযহিতে রতা ।
এষ ধর্মঃ পুরা দৃষ্টো লোকে বেদে শ্রুতঃ স্মৃতঃ ॥ 27 ॥
অগ্নিকার্যেষু চ সদা সুমনোভিশ্চ দেবতাঃ ।
পূজ্যাস্তে মত্কৃতে দেবি বাহ্মণাশ্চৈব সুব্রতাঃ ॥ 28 ॥
এবং কালং প্রতীক্ষস্ব মমাগমনকাঙ্ক্ষিণী ।
নিযতা নিযতাহারা ভর্তৃশুশ্রূষণে রতা ॥ 29 ॥
প্রাপ্স্যসে পরমং কামং মযি প্রত্যাগতে সতি ।
যদি ধর্মভৃতাং শ্রেষ্ঠো ধারযিষ্যতি জীবিতম্ ॥ 30 ॥
এবমুক্তা তু রামেণ বাষ্পপর্যাকুলেক্ষণা ।
কৌশল্যা পুত্রশোকার্তা রামং বচনমব্রবীত্ ॥ 31 ॥
গমনে সুকৃতাং বুদ্ধিং ন তে শক্নোমি পুত্রক ।
বিনিবর্তযিতুং বীর নূনং কালো দুরত্যযঃ ॥ 32 ॥
গচ্ছ পুত্র ত্বমেকাগ্রো ভদ্রং তেঽস্তু সদা বিভুঃ ।
পুনস্ত্বযি নিবৃত্তে তু ভবিষ্যামি গতব্যথা ॥ 33 ॥
প্রত্যাগতে মহাভাগে কৃতার্থে চরিতব্রতে ।
পিতুরানৃণ্যতাং প্রাপ্তে ত্বযি লপ্স্যে পরং সুখম্ ॥ 34 ॥
কৃতান্তস্য গতিঃ পুত্র দুর্বিভাব্যা সদা ভুবি ।
যস্ত্বাং সঞ্চোদযতি মে বচ আচ্ছিদ্য রাঘব ॥ 35 ॥
গচ্ছেদানীং মহাবাহো ক্ষেমেণ পুনরাগতঃ ।
নন্দযিষ্যসি মাং পুত্র সাম্না বাক্যেন চারুণা ॥ 36 ॥
অপীদানীং স কালস্স্যাদ্বনাত্প্রত্যাগতং পুনঃ ।
যত্ত্বাং পুত্রক পশ্যেযং জটাবল্কলধারিণম্ ॥ 37 ॥
তথা হি রামং বনবাসনিশ্চিতং সমীক্ষ্য দেবী পরমেণ চেতসা ।
উবাচ রামং শুভলক্ষণং বচো বভূব চ স্বস্ত্যযনাভিকাঙ্ক্ষিণী ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে চতুর্বিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुर्विंशस्सर्गः ।
तं समीक्ष्य त्ववहितं पितुर्निर्देश पालने ।
कौशल्या बाष्पसंरुद्धा वचो धर्मिष्ठमब्रवीत् ॥ 1 ॥
अदृष्टदुःखो धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
मयि जातो दशरथात्कथमुञ्छेन वर्तयेत् ॥ 2 ॥
यस्य भृत्याश्च दासाश्च मृष्टान्यन्नानि भुञ्जते ।
कथं स भोक्ष्यतेऽनाथो वने मूलफलान्ययम् ॥ 3 ॥
कः एतच्छ्रद्दधेच्छ्रुत्वा कस्य वा न भवेद्भयम् ।
गुणवान्दयितो राज्ञा राघवो यद्विवास्यते ॥ 4 ॥
नूनं तु बलवान् लोके कृतान्तस्सर्वमादिशन् ।
लोके रामाभिरामस्त्वं वनं यत्र गमिष्यसि ॥ 5 ॥
अयं तु मामात्मभव स्तवादर्शनमारुतः ।
विलापदुःखसमिधो रुदिताश्रुहुताहुतिः ॥ 6 ॥
चिन्ताबाष्पमहाधूमस्तवागमनचित्तजः ।
कर्शयित्वा भृशं पुत्र निश्वासायाससम्भवः ॥ 7 ॥
त्वया विहीनामिह मां शोकाग्निरतुलो महान् ।
प्रधक्ष्यति यथा कक्षं चित्रभानुर्हिमात्यये ॥ 8 ॥
कथं हि धेनु स्स्वं वत्सं गच्छन्तं नानुगच्छति ।
अहं त्वाऽनुगमिष्यामि यत्र पुत्र गमिष्यसि ॥ 9 ॥
. ।
तथा निगदितं मात्रा तद्वाक्यं पुरुषर्षभः ।
श्रुत्वा रामोऽब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 10 ॥
कैकेय्या वञ्चितो राजा मयि चारण्यमाश्रिते ।
भवत्या च परित्यक्तो न नूनं वर्तयिष्यति ॥ 11 ॥
भर्तुः किल परित्यागो नृशंसः केवलं स्त्रियाः ।
स भवत्या न कर्तव्यो मनसाऽपि विगर्हितः ॥ 12 ॥
यावज्जीवति काकुत्स्थः पिता मे जगतीपतिः ।
शुश्रूषा क्रियतां तावत्सहि धर्मस्सनातनः ॥ 13 ॥
एवमुक्ता तु रामेण कौशल्या शुभदर्शना ।
तथेत्युवाच सुप्रीता राममक्लिष्टकारिणम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु वचनं रामो धर्मभृतां वरः ।
भूयस्तामब्रवीद्वाक्यं मातरं भृशदुःखिताम् ॥ 15 ॥
मया चैव भवत्या च कर्तव्यं वचनं पितुः ।
राजा भर्ता गुरु श्श्रेष्ठस्सर्वेषामीश्वरः प्रभुः ॥ 16 ॥
इमानि तु महारण्ये विहृत्य नव पञ्च च ।
वर्षाणि परमप्रीतः स्थास्यामि वचने तव ॥ 17 ॥
एवमुक्ता प्रियं पुत्रं बाष्पपूर्णानना तदा ।
उवाच परमार्ता तु कौशल्या पुत्रवत्सला ॥ 18 ॥
आसां राम सपत्नीनां वस्तुं मध्ये न मे क्षमम् ।
नय मामपि काकुत्स्थ वनं वन्यां मृगीं यथा ॥ 19 ॥
यदि ते गमने बुद्धिः कृता पितुरपेक्षया ।
तां तथा रुदतीं रामो रुदन्वचनमब्रवीत् ॥ 20 ॥
जीवन्त्या हि स्त्रिया भर्ता दैवतं प्रभुरेव च भवत्या मम चैवाद्य राजा प्रभवति प्रभुः ।
न ह्यनाथा वयं राज्ञा लोकनाथेन धीमता ॥ 21 ॥
भरतश्चापि धर्मात्मा सर्वभूतप्रियंवदः ।
भवतीमनुवर्तेत स हि धर्मरतस्सदा ॥ 22 ॥
यथा मयि तु निष्क्रान्ते पुत्रशोकेन पार्थिवः ।
श्रमं नावाप्नुयात्किञ्चिदप्रमत्ता तथा कुरु ॥ 23 ॥
दारुणश्चाप्ययं शोको यथैनं न विनाशयेत् ।
राज्ञो वृद्धस्य सततं हितं चर समाहिता ॥ 24 ॥
व्रतोपवासनिरता या नारी परमोत्तमा ।
भर्तारं नानुवर्तेत सा तु पापगतिर्भवेत् ॥ 25 ॥
भर्तु श्शुश्रूषया नारी लभते स्वर्गमुत्तमम् ।
अपि या निर्नमस्कारा निवृत्ता देवपूजनात् ॥ 26 ॥
शुश्रूषामेव कुर्वीत भर्तुः प्रियहिते रता ।
एष धर्मः पुरा दृष्टो लोके वेदे श्रुतः स्मृतः ॥ 27 ॥
अग्निकार्येषु च सदा सुमनोभिश्च देवताः ।
पूज्यास्ते मत्कृते देवि बाह्मणाश्चैव सुव्रताः ॥ 28 ॥
एवं कालं प्रतीक्षस्व ममागमनकाङ्क्षिणी ।
नियता नियताहारा भर्तृशुश्रूषणे रता ॥ 29 ॥
प्राप्स्यसे परमं कामं मयि प्रत्यागते सति ।
यदि धर्मभृतां श्रेष्ठो धारयिष्यति जीवितम् ॥ 30 ॥
एवमुक्ता तु रामेण बाष्पपर्याकुलेक्षणा ।
कौशल्या पुत्रशोकार्ता रामं वचनमब्रवीत् ॥ 31 ॥
गमने सुकृतां बुद्धिं न ते शक्नोमि पुत्रक ।
विनिवर्तयितुं वीर नूनं कालो दुरत्ययः ॥ 32 ॥
गच्छ पुत्र त्वमेकाग्रो भद्रं तेऽस्तु सदा विभुः ।
पुनस्त्वयि निवृत्ते तु भविष्यामि गतव्यथा ॥ 33 ॥
प्रत्यागते महाभागे कृतार्थे चरितव्रते ।
पितुरानृण्यतां प्राप्ते त्वयि लप्स्ये परं सुखम् ॥ 34 ॥
कृतान्तस्य गतिः पुत्र दुर्विभाव्या सदा भुवि ।
यस्त्वां सञ्चोदयति मे वच आच्छिद्य राघव ॥ 35 ॥
गच्छेदानीं महाबाहो क्षेमेण पुनरागतः ।
नन्दयिष्यसि मां पुत्र साम्ना वाक्येन चारुणा ॥ 36 ॥
अपीदानीं स कालस्स्याद्वनात्प्रत्यागतं पुनः ।
यत्त्वां पुत्रक पश्येयं जटावल्कलधारिणम् ॥ 37 ॥
तथा हि रामं वनवासनिश्चितं समीक्ष्य देवी परमेण चेतसा ।
उवाच रामं शुभलक्षणं वचो बभूव च स्वस्त्ययनाभिकाङ्क्षिणी ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुर्विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturviṃśassargaḥ |
taṃ samīkṣya tvavahitaṃ piturnirdeśa pālane |
kauśalyā bāṣpasaṃruddhā vaco dharmiṣṭhamabravīt || 1 ||
adṛṣṭaduḥkho dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
mayi jāto daśarathātkathamuñchena vartayet || 2 ||
yasya bhṛtyāśca dāsāśca mṛṣṭānyannāni bhuñjate |
kathaṃ sa bhokṣyate'nātho vane mūlaphalānyayam || 3 ||
kaḥ etacchraddadhecchrutvā kasya vā na bhavedbhayam |
guṇavāndayito rājñā rāghavo yadvivāsyate || 4 ||
nūnaṃ tu balavān loke kṛtāntassarvamādiśan |
loke rāmābhirāmastvaṃ vanaṃ yatra gamiṣyasi || 5 ||
ayaṃ tu māmātmabhava stavādarśanamārutaḥ |
vilāpaduḥkhasamidho ruditāśruhutāhutiḥ || 6 ||
cintābāṣpamahādhūmastavāgamanacittajaḥ |
karśayitvā bhṛśaṃ putra niśvāsāyāsasambhavaḥ || 7 ||
tvayā vihīnāmiha māṃ śokāgniratulo mahān |
pradhakṣyati yathā kakṣaṃ citrabhānurhimātyaye || 8 ||
kathaṃ hi dhenu ssvaṃ vatsaṃ gacchantaṃ nānugacchati |
ahaṃ tvā'nugamiṣyāmi yatra putra gamiṣyasi || 9 ||
. |
tathā nigaditaṃ mātrā tadvākyaṃ puruṣarṣabhaḥ |
śrutvā rāmo'bravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 10 ||
kaikeyyā vañcito rājā mayi cāraṇyamāśrite |
bhavatyā ca parityakto na nūnaṃ vartayiṣyati || 11 ||
bhartuḥ kila parityāgo nṛśaṃsaḥ kevalaṃ striyāḥ |
sa bhavatyā na kartavyo manasā'pi vigarhitaḥ || 12 ||
yāvajjīvati kākutsthaḥ pitā me jagatīpatiḥ |
śuśrūṣā kriyatāṃ tāvatsahi dharmassanātanaḥ || 13 ||
evamuktā tu rāmeṇa kauśalyā śubhadarśanā |
tathetyuvāca suprītā rāmamakliṣṭakāriṇam || 14 ||
evamuktastu vacanaṃ rāmo dharmabhṛtāṃ varaḥ |
bhūyastāmabravīdvākyaṃ mātaraṃ bhṛśaduḥkhitām || 15 ||
mayā caiva bhavatyā ca kartavyaṃ vacanaṃ pituḥ |
rājā bhartā guru śśreṣṭhassarveṣāmīśvaraḥ prabhuḥ || 16 ||
imāni tu mahāraṇye vihṛtya nava pañca ca |
varṣāṇi paramaprītaḥ sthāsyāmi vacane tava || 17 ||
evamuktā priyaṃ putraṃ bāṣpapūrṇānanā tadā |
uvāca paramārtā tu kauśalyā putravatsalā || 18 ||
āsāṃ rāma sapatnīnāṃ vastuṃ madhye na me kṣamam |
naya māmapi kākutstha vanaṃ vanyāṃ mṛgīṃ yathā || 19 ||
yadi te gamane buddhiḥ kṛtā piturapekṣayā |
tāṃ tathā rudatīṃ rāmo rudanvacanamabravīt || 20 ||
jīvantyā hi striyā bhartā daivataṃ prabhureva ca bhavatyā mama caivādya rājā prabhavati prabhuḥ |
na hyanāthā vayaṃ rājñā lokanāthena dhīmatā || 21 ||
bharataścāpi dharmātmā sarvabhūtapriyaṃvadaḥ |
bhavatīmanuvarteta sa hi dharmaratassadā || 22 ||
yathā mayi tu niṣkrānte putraśokena pārthivaḥ |
śramaṃ nāvāpnuyātkiñcidapramattā tathā kuru || 23 ||
dāruṇaścāpyayaṃ śoko yathainaṃ na vināśayet |
rājño vṛddhasya satataṃ hitaṃ cara samāhitā || 24 ||
vratopavāsaniratā yā nārī paramottamā |
bhartāraṃ nānuvarteta sā tu pāpagatirbhavet || 25 ||
bhartu śśuśrūṣayā nārī labhate svargamuttamam |
api yā nirnamaskārā nivṛttā devapūjanāt || 26 ||
śuśrūṣāmeva kurvīta bhartuḥ priyahite ratā |
eṣa dharmaḥ purā dṛṣṭo loke vede śrutaḥ smṛtaḥ || 27 ||
agnikāryeṣu ca sadā sumanobhiśca devatāḥ |
pūjyāste matkṛte devi bāhmaṇāścaiva suvratāḥ || 28 ||
evaṃ kālaṃ pratīkṣasva mamāgamanakāṅkṣiṇī |
niyatā niyatāhārā bhartṛśuśrūṣaṇe ratā || 29 ||
prāpsyase paramaṃ kāmaṃ mayi pratyāgate sati |
yadi dharmabhṛtāṃ śreṣṭho dhārayiṣyati jīvitam || 30 ||
evamuktā tu rāmeṇa bāṣpaparyākulekṣaṇā |
kauśalyā putraśokārtā rāmaṃ vacanamabravīt || 31 ||
gamane sukṛtāṃ buddhiṃ na te śaknomi putraka |
vinivartayituṃ vīra nūnaṃ kālo duratyayaḥ || 32 ||
gaccha putra tvamekāgro bhadraṃ te'stu sadā vibhuḥ |
punastvayi nivṛtte tu bhaviṣyāmi gatavyathā || 33 ||
pratyāgate mahābhāge kṛtārthe caritavrate |
piturānṛṇyatāṃ prāpte tvayi lapsye paraṃ sukham || 34 ||
kṛtāntasya gatiḥ putra durvibhāvyā sadā bhuvi |
yastvāṃ sañcodayati me vaca ācchidya rāghava || 35 ||
gacchedānīṃ mahābāho kṣemeṇa punarāgataḥ |
nandayiṣyasi māṃ putra sāmnā vākyena cāruṇā || 36 ||
apīdānīṃ sa kālassyādvanātpratyāgataṃ punaḥ |
yattvāṃ putraka paśyeyaṃ jaṭāvalkaladhāriṇam || 37 ||
tathā hi rāmaṃ vanavāsaniścitaṃ samīkṣya devī parameṇa cetasā |
uvāca rāmaṃ śubhalakṣaṇaṃ vaco babhūva ca svastyayanābhikāṅkṣiṇī || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in