(ਸ਼੍ਰੀਦੇਵੀਭਾਗਵਤਂ, ਦ੍ਵਾਦਸ਼ ਸ੍ਕਨ੍ਧਂ, ਦਸ਼ਮੋऽਧ੍ਯਾਯਃ, , ਮਣਿਦ੍ਵੀਪ ਵਰ੍ਣਨ - 1)
ਵ੍ਯਾਸ ਉਵਾਚ –
ਬ੍ਰਹ੍ਮਲੋਕਾਦੂਰ੍ਧ੍ਵਭਾਗੇ ਸਰ੍ਵਲੋਕੋऽਸ੍ਤਿ ਯਃ ਸ਼੍ਰੁਤਃ ।
ਮਣਿਦ੍ਵੀਪਃ ਸ ਏਵਾਸ੍ਤਿ ਯਤ੍ਰ ਦੇਵੀ ਵਿਰਾਜਤੇ ॥ 1 ॥
ਸਰ੍ਵਸ੍ਮਾਦਧਿਕੋ ਯਸ੍ਮਾਤ੍ਸਰ੍ਵਲੋਕਸ੍ਤਤਃ ਸ੍ਮृਤਃ ।
ਪੁਰਾ ਪਰਾਮ੍ਬਯੈਵਾਯਂ ਕਲ੍ਪਿਤੋ ਮਨਸੇਚ੍ਛਯਾ ॥ 2 ॥
ਸਰ੍ਵਾਦੌ ਨਿਜਵਾਸਾਰ੍ਥਂ ਪ੍ਰਕृਤ੍ਯਾ ਮੂਲਭੂਤਯਾ ।
ਕੈਲਾਸਾਦਧਿਕੋ ਲੋਕੋ ਵੈਕੁਣ੍ਠਾਦਪਿ ਚੋਤ੍ਤਮਃ ॥ 3 ॥
ਗੋਲੋਕਾਦਪਿ ਸਰ੍ਵਸ੍ਮਾਤ੍ਸਰ੍ਵਲੋਕੋऽਧਿਕਃ ਸ੍ਮृਤਃ ।
ਨੈਤਤ੍ਸਮਂ ਤ੍ਰਿਲੋਕ੍ਯਾਂ ਤੁ ਸੁਨ੍ਦਰਂ ਵਿਦ੍ਯਤੇ ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ॥ 4 ॥
ਛਤ੍ਰੀਭੂਤਂ ਤ੍ਰਿਜਗਤੋ ਭਵਸਨ੍ਤਾਪਨਾਸ਼ਕਮ੍ ।
ਛਾਯਾਭੂਤਂ ਤਦੇਵਾਸ੍ਤਿ ਬ੍ਰਹ੍ਮਾਣ੍ਡਾਨਾਂ ਤੁ ਸਤ੍ਤਮ ॥ 5 ॥
ਬਹੁਯੋਜਨਵਿਸ੍ਤੀਰ੍ਣੋ ਗਮ੍ਭੀਰਸ੍ਤਾਵਦੇਵ ਹਿ ।
ਮਣਿਦ੍ਵੀਪਸ੍ਯ ਪਰਿਤੋ ਵਰ੍ਤਤੇ ਤੁ ਸੁਧੋਦਧਿਃ ॥ 6 ॥
ਮਰੁਤ੍ਸਙ੍ਘਟ੍ਟਨੋਤ੍ਕੀਰ੍ਣਤਰਙ੍ਗ ਸ਼ਤਸਙ੍ਕੁਲਃ ।
ਰਤ੍ਨਾਚ੍ਛਵਾਲੁਕਾਯੁਕ੍ਤੋ ਝषਸ਼ਙ੍ਖਸਮਾਕੁਲਃ ॥ 7 ॥
ਵੀਚਿਸਙ੍ਘਰ੍षਸਞ੍ਜਾਤਲਹਰੀਕਣਸ਼ੀਤਲਃ ।
ਨਾਨਾਧ੍ਵਜਸਮਾਯੁਕ੍ਤਾ ਨਾਨਾਪੋਤਗਤਾਗਤੈਃ ॥ 8 ॥
ਵਿਰਾਜਮਾਨਃ ਪਰਿਤਸ੍ਤੀਰਰਤ੍ਨਦ੍ਰੁਮੋ ਮਹਾਨ੍ ।
ਤਦੁਤ੍ਤਰਮਯੋਧਾਤੁਨਿਰ੍ਮਿਤੋ ਗਗਨੇ ਤਤਃ ॥ 9 ॥
ਸਪ੍ਤਯੋਜਨਵਿਸ੍ਤੀਰ੍ਣਃ ਪ੍ਰਾਕਾਰੋ ਵਰ੍ਤਤੇ ਮਹਾਨ੍ ।
ਨਾਨਾਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਪ੍ਰਹਰਣਾ ਨਾਨਾਯੁਦ੍ਧਵਿਸ਼ਾਰਦਾਃ ॥ 10 ॥
ਰਕ੍षਕਾ ਨਿਵਸਨ੍ਤ੍ਯਤ੍ਰ ਮੋਦਮਾਨਾਃ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ।
ਚਤੁਰ੍ਦ੍ਵਾਰਸਮਾਯੁਕ੍ਤੋ ਦ੍ਵਾਰਪਾਲਸ਼ਤਾਨ੍ਵਿਤਃ ॥ 11 ॥
ਨਾਨਾਗਣੈਃ ਪਰਿਵृਤੋ ਦੇਵੀਭਕ੍ਤਿਯੁਤੈਰ੍ਨृਪ ।
ਦਰ੍ਸ਼ਨਾਰ੍ਥਂ ਸਮਾਯਾਨ੍ਤਿ ਯੇ ਦੇਵਾ ਜਗਦੀਸ਼ਿਤੁਃ ॥ 12 ॥
ਤੇषਾਂ ਗਣਾ ਵਸਨ੍ਤ੍ਯਤ੍ਰ ਵਾਹਨਾਨਿ ਚ ਤਤ੍ਰ ਹਿ ।
ਵਿਮਾਨਸ਼ਤਸਙ੍ਘਰ੍षਘਣ੍ਟਾਸ੍ਵਨਸਮਾਕੁਲਃ ॥ 13 ॥
ਹਯਹੇषਾਖੁਰਾਘਾਤਬਧਿਰੀਕृਤਦਿਮ੍ਮੁਖਃ ।
ਗਣੈਃ ਕਿਲਕਿਲਾਰਾਵੈਰ੍ਵੇਤ੍ਰਹਸ੍ਤੈਸ਼੍ਚ ਤਾਡਿਤਾਃ ॥ 14 ॥
ਸੇਵਕਾ ਦੇਵਸਙ੍ਗਾਨਾਂ ਭ੍ਰਾਜਨ੍ਤੇ ਤਤ੍ਰ ਭੂਮਿਪ ।
ਤਸ੍ਮਿਙ੍ਕੋਲਾਹਲੇ ਰਾਜਨ੍ਨਸ਼ਬ੍ਦਃ ਕੇਨਚਿਤ੍ਕ੍ਵਚਿਤ੍ ॥ 15 ॥
ਕਸ੍ਯਚਿਚ੍ਛ੍ਰੂਯਤੇऽਤ੍ਯਨ੍ਤਂ ਨਾਨਾਧ੍ਵਨਿਸਮਾਕੁਲੇ ।
ਪਦੇ ਪਦੇ ਮਿष੍ਟਵਾਰਿਪਰਿਪੂਰ੍ਣਸਰਾਨ੍ਸਿ ਚ ॥ 16 ॥
ਵਾਟਿਕਾ ਵਿਵਿਧਾ ਰਾਜਨ੍ ਰਤ੍ਨਦ੍ਰੁਮਵਿਰਾਜਿਤਾਃ ।
ਤਦੁਤ੍ਤਰਂ ਮਹਾਸਾਰਧਾਤੁਨਿਰ੍ਮਿਤਮਣ੍ਡਲਃ ॥ 17 ॥
ਸਾਲੋऽਪਰੋ ਮਹਾਨਸ੍ਤਿ ਗਗਨਸ੍ਪਰ੍ਸ਼ਿ ਯਚ੍ਛਿਰਃ ।
ਤੇਜਸਾ ਸ੍ਯਾਚ੍ਛਤਗੁਣਃ ਪੂਰ੍ਵਸਾਲਾਦਯਂ ਪਰਃ ॥ 18 ॥
ਗੋਪੁਰਦ੍ਵਾਰਸਹਿਤੋ ਬਹੁਵृਕ੍षਸਮਨ੍ਵਿਤਃ ।
ਯਾ ਵृਕ੍षਜਾਤਯਃ ਸਨ੍ਤਿ ਸਰ੍ਵਾਸ੍ਤਾਸ੍ਤਤ੍ਰ ਸਨ੍ਤਿ ਚ ॥ 19 ॥
ਨਿਰਨ੍ਤਰਂ ਪੁष੍ਪਯੁਤਾਃ ਸਦਾ ਫਲਸਮਨ੍ਵਿਤਾਃ ।
ਨਵਪਲ੍ਲਵਸਂਯੁਕ੍ਤਾਃ ਪਰਸੌਰਭਸਙ੍ਕੁਲਾਃ ॥ 20 ॥
ਪਨਸਾ ਬਕੁਲਾ ਲੋਧ੍ਰਾਃ ਕਰ੍ਣਿਕਾਰਾਸ਼੍ਚ ਸ਼ਿਂਸ਼ਪਾਃ ।
ਦੇਵਦਾਰੁਕਾਞ੍ਚਨਾਰਾ ਆਮ੍ਰਾਸ਼੍ਚੈਵ ਸੁਮੇਰਵਃ ॥ 21 ॥
ਲਿਕੁਚਾ ਹਿਙ੍ਗੁਲਾਸ਼੍ਚੈਲਾ ਲਵਙ੍ਗਾਃ ਕਟ੍ਫਲਾਸ੍ਤਥਾ ।
ਪਾਟਲਾ ਮੁਚੁਕੁਨ੍ਦਾਸ਼੍ਚ ਫਲਿਨ੍ਯੋ ਜਘਨੇਫਲਾਃ ॥ 22 ॥
ਤਾਲਾਸ੍ਤਮਾਲਾਃ ਸਾਲਾਸ਼੍ਚ ਕਙ੍ਕੋਲਾ ਨਾਗਭਦ੍ਰਕਾਃ ।
ਪੁਨ੍ਨਾਗਾਃ ਪੀਲਵਃ ਸਾਲ੍ਵਕਾ ਵੈ ਕਰ੍ਪੂਰਸ਼ਾਖਿਨਃ ॥ 23 ॥
ਅਸ਼੍ਵਕਰ੍ਣਾ ਹਸ੍ਤਿਕਰ੍ਣਾਸ੍ਤਾਲਪਰ੍ਣਾਸ਼੍ਚ ਦਾਡਿਮਾਃ ।
ਗਣਿਕਾ ਬਨ੍ਧੁਜੀਵਾਸ਼੍ਚ ਜਮ੍ਬੀਰਾਸ਼੍ਚ ਕੁਰਣ੍ਡਕਾਃ ॥ 24 ॥
ਚਾਮ੍ਪੇਯਾ ਬਨ੍ਧੁਜੀਵਾਸ਼੍ਚ ਤਥਾ ਵੈ ਕਨਕਦ੍ਰੁਮਾਃ ।
ਕਾਲਾਗੁਰੁਦ੍ਰੁਮਾਸ਼੍ਚੈਵ ਤਥਾ ਚਨ੍ਦਨਪਾਦਪਾਃ ॥ 25 ॥
ਖਰ੍ਜੂਰਾ ਯੂਥਿਕਾਸ੍ਤਾਲਪਰ੍ਣ੍ਯਸ਼੍ਚੈਵ ਤਥੇਕ੍षਵਃ ।
ਕ੍षੀਰਵृਕ੍षਾਸ਼੍ਚ ਖਦਿਰਾਸ਼੍ਚਿਞ੍ਚਾਭਲ੍ਲਾਤਕਾਸ੍ਤਥਾ ॥ 26 ॥
ਰੁਚਕਾਃ ਕੁਟਜਾ ਵृਕ੍षਾ ਬਿਲ੍ਵਵृਕ੍षਾਸ੍ਤਥੈਵ ਚ ।
ਤੁਲਸੀਨਾਂ ਵਨਾਨ੍ਯੇਵਂ ਮਲ੍ਲਿਕਾਨਾਂ ਤਥੈਵ ਚ ॥ 27 ॥
ਇਤ੍ਯਾਦਿਤਰੁਜਾਤੀਨਾਂ ਵਨਾਨ੍ਯੁਪਵਨਾਨਿ ਚ ।
ਨਾਨਾਵਾਪੀਸ਼ਤੈਰ੍ਯੁਕ੍ਤਾਨ੍ਯੇਵਂ ਸਨ੍ਤਿ ਧਰਾਧਿਪ ॥ 28 ॥
ਕੋਕਿਲਾਰਾਵਸਂਯੁਕ੍ਤਾ ਗੁਨ੍ਜਦ੍ਭ੍ਰਮਰਭੂषਿਤਾਃ ।
ਨਿਰ੍ਯਾਸਸ੍ਰਾਵਿਣਃ ਸਰ੍ਵੇ ਸ੍ਨਿਗ੍ਧਚ੍ਛਾਯਾਸ੍ਤਰੂਤ੍ਤਮਾਃ ॥ 29 ॥
ਨਾਨਾऋਤੁਭਵਾ ਵृਕ੍षਾ ਨਾਨਾਪਕ੍षਿਸਮਾਕੁਲਾਃ ।
ਨਾਨਾਰਸਸ੍ਰਾਵਿਣੀਭਿਰ੍ਨਦੀਭਿਰਤਿਸ਼ੋਭਿਤਾਃ ॥ 30 ॥
ਪਾਰਾਵਤਸ਼ੁਕਵ੍ਰਾਤਸਾਰਿਕਾਪਕ੍षਮਾਰੁਤੈਃ ।
ਹਂਸਪਕ੍षਸਮੁਦ੍ਭੂਤ ਵਾਤਵ੍ਰਾਤੈਸ਼੍ਚਲਦ੍ਦ੍ਰੁਮਮ੍ ॥ 31 ॥
ਸੁਗਨ੍ਧਗ੍ਰਾਹਿਪਵਨਪੂਰਿਤਂ ਤਦ੍ਵਨੋਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਸਹਿਤਂ ਹਰਿਣੀਯੂਥੈਰ੍ਧਾਵਮਾਨੈਰਿਤਸ੍ਤਤਃ ॥ 32 ॥
ਨृਤ੍ਯਦ੍ਬਰ੍ਹਿਕਦਮ੍ਬਸ੍ਯ ਕੇਕਾਰਾਵੈਃ ਸੁਖਪ੍ਰਦੈਃ ।
ਨਾਦਿਤਂ ਤਦ੍ਵਨਂ ਦਿਵ੍ਯਂ ਮਧੁਸ੍ਰਾਵਿ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 33 ॥
ਕਾਂਸ੍ਯਸਾਲਾਦੁਤ੍ਤਰੇ ਤੁ ਤਾਮ੍ਰਸਾਲਃ ਪ੍ਰਕੀਰ੍ਤਿਤਃ ।
ਚਤੁਰਸ੍ਰਸਮਾਕਾਰ ਉਨ੍ਨਤ੍ਯਾ ਸਪ੍ਤਯੋਜਨਃ ॥ 34 ॥
ਦ੍ਵਯੋਸ੍ਤੁ ਸਾਲਯੋਰ੍ਮਧ੍ਯੇ ਸਮ੍ਪ੍ਰੋਕ੍ਤਾ ਕਲ੍ਪਵਾਟਿਕਾ ।
ਯੇषਾਂ ਤਰੂਣਾਂ ਪੁष੍ਪਾਣਿ ਕਾਞ੍ਚਨਾਭਾਨਿ ਭੂਮਿਪ ॥ 35 ॥
ਪਤ੍ਰਾਣਿ ਕਾਞ੍ਚਨਾਭਾਨਿ ਰਤ੍ਨਬੀਜਫਲਾਨਿ ਚ ।
ਦਸ਼ਯੋਜਨਗਨ੍ਧੋ ਹਿ ਪ੍ਰਸਰ੍ਪਤਿ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 36 ॥
ਤਦ੍ਵਨਂ ਰਕ੍षਿਤਂ ਰਾਜਨ੍ਵਸਨ੍ਤੇਨਰ੍ਤੁਨਾਨਿਸ਼ਮ੍ ।
ਪੁष੍ਪਸਿਂਹਾਸਨਾਸੀਨਃ ਪੁष੍ਪਚ੍ਛਤ੍ਰਵਿਰਾਜਿਤਃ ॥ 37 ॥
ਪੁष੍ਪਭੂषਾਭੂषਿਤਸ਼੍ਚ ਪੁष੍ਪਾਸਵਵਿਘੂਰ੍ਣਿਤਃ ।
ਮਧੁਸ਼੍ਰੀਰ੍ਮਾਧਵਸ਼੍ਰੀਸ਼੍ਚ ਦ੍ਵੇ ਭਾਰ੍ਯੇ ਤਸ੍ਯ ਸਮ੍ਮਤੇ ॥ 38 ॥
ਕ੍ਰੀਡਤਃ ਸ੍ਮੇਰਵਦਨੇ ਸੁਮਸ੍ਤਬਕਕਨ੍ਦੁਕੈਃ ।
ਅਤੀਵ ਰਮ੍ਯਂ ਵਿਪਿਨਂ ਮਧੁਸ੍ਰਾਵਿ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 39 ॥
ਦਸ਼ਯੋਜਨਪਰ੍ਯਨ੍ਤਂ ਕੁਸੁਮਾਮੋਦਵਾਯੁਨਾ ।
ਪੂਰਿਤਂ ਦਿਵ੍ਯਗਨ੍ਧਰ੍ਵੈਃ ਸਾਙ੍ਗਨੈਰ੍ਗਾਨਲੋਲੁਪੈਃ ॥ 40 ॥
ਸ਼ੋਭਿਤਂ ਤਦ੍ਵਨਂ ਦਿਵ੍ਯਂ ਮਤ੍ਤਕੋਕਿਲਨਾਦਿਤਮ੍ ।
ਵਸਨ੍ਤਲਕ੍ष੍ਮੀਸਂਯੁਕ੍ਤਂ ਕਾਮਿਕਾਮਪ੍ਰਵਰ੍ਧਨਮ੍ ॥ 41 ॥
ਤਾਮ੍ਰਸਾਲਾਦੁਤ੍ਤਰਤ੍ਰ ਸੀਸਸਾਲਃ ਪ੍ਰਕੀਰ੍ਤਿਤਃ ।
ਸਮੁਚ੍ਛ੍ਰਾਯਃ ਸ੍ਮृਤੋऽਪ੍ਯਸ੍ਯ ਸਪ੍ਤਯੋਜਨਸਙ੍ਖ੍ਯਯਾ ॥ 42 ॥
ਸਨ੍ਤਾਨਵਾਟਿਕਾਮਧ੍ਯੇ ਸਾਲਯੋਸ੍ਤੁ ਦ੍ਵਯੋਰ੍ਨृਪ ।
ਦਸ਼ਯੋਜਨਗਨ੍ਧਸ੍ਤੁ ਪ੍ਰਸੂਨਾਨਾਂ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ॥ 43 ॥
ਹਿਰਣ੍ਯਾਭਾਨਿ ਕੁਸੁਮਾਨ੍ਯੁਤ੍ਫੁਲ੍ਲਾਨਿ ਨਿਰਨ੍ਤਰਮ੍ ।
ਅਮृਤਦ੍ਰਵਸਂਯੁਕ੍ਤਫਲਾਨਿ ਮਧੁਰਾਣਿ ਚ ॥ 44 ॥
ਗ੍ਰੀष੍ਮਰ੍ਤੁਰ੍ਨਾਯਕਸ੍ਤਸ੍ਯਾ ਵਾਟਿਕਾਯਾ ਨृਪੋਤ੍ਤਮ ।
ਸ਼ੁਕ੍ਰਸ਼੍ਰੀਸ਼੍ਚ ਸ਼ੁਚਿਸ਼੍ਰੀਸ਼੍ਚ ਦ੍ਵੇ ਭਾਰ੍ਯੇ ਤਸ੍ਯ ਸਮ੍ਮਤੇ ॥ 45 ॥
ਸਨ੍ਤਾਪਤ੍ਰਸ੍ਤਲੋਕਾਸ੍ਤੁ ਵृਕ੍षਮੂਲੇषੁ ਸਂਸ੍ਥਿਤਾਃ ।
ਨਾਨਾਸਿਦ੍ਧੈਃ ਪਰਿਵृਤੋ ਨਾਨਾਦੇਵੈਃ ਸਮਨ੍ਵਿਤਃ ॥ 46 ॥
ਵਿਲਾਸਿਨੀਨਾਂ ਬृਨ੍ਦੈਸ੍ਤੁ ਚਨ੍ਦਨਦ੍ਰਵਪਙ੍ਕਿਲੈਃ ।
ਪੁष੍ਪਮਾਲਾਭੂषਿਤੈਸ੍ਤੁ ਤਾਲਵृਨ੍ਤਕਰਾਮ੍ਬੁਜੈਃ ॥ 47 ॥
[ਪਾਠਭੇਦਃ- ਪ੍ਰਾਕਾਰਃ]
ਪ੍ਰਕਾਰਃ ਸ਼ੋਭਿਤੋ ਏਜਚ੍ਛੀਤਲਾਮ੍ਬੁਨਿषੇਵਿਭਿਃ ।
ਸੀਸਸਾਲਾਦੁਤ੍ਤਰਤ੍ਰਾਪ੍ਯਾਰਕੂਟਮਯਃ ਸ਼ੁਭਃ ॥ 48 ॥
ਪ੍ਰਾਕਾਰੋ ਵਰ੍ਤਤੇ ਰਾਜਨ੍ਮੁਨਿਯੋਜਨਦੈਰ੍ਘ੍ਯਵਾਨ੍ ।
ਹਰਿਚਨ੍ਦਨਵृਕ੍षਾਣਾਂ ਵਾਟੀ ਮਧ੍ਯੇ ਤਯੋਃ ਸ੍ਮृਤਾ ॥ 49 ॥
ਸਾਲਯੋਰਧਿਨਾਥਸ੍ਤੁ ਵਰ੍षਰ੍ਤੁਰ੍ਮੇਘਵਾਹਨਃ ।
ਵਿਦ੍ਯੁਤ੍ਪਿਙ੍ਗਲਨੇਤ੍ਰਸ਼੍ਚ ਜੀਮੂਤਕਵਚਃ ਸ੍ਮृਤਃ ॥ 50 ॥
ਵਜ੍ਰਨਿਰ੍ਘੋषਮੁਖਰਸ਼੍ਚੇਨ੍ਦ੍ਰਧਨ੍ਵਾ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ।
ਸਹਸ੍ਰਸ਼ੋ ਵਾਰਿਧਾਰਾ ਮੁਞ੍ਚਨ੍ਨਾਸ੍ਤੇ ਗਣਾਵृਤਃ ॥ 51 ॥
ਨਭਃ ਸ਼੍ਰੀਸ਼੍ਚ ਨਭਸ੍ਯਸ਼੍ਰੀਃ ਸ੍ਵਰਸ੍ਯਾ ਰਸ੍ਯਮਾਲਿਨੀ ।
ਅਮ੍ਬਾ ਦੁਲਾ ਨਿਰਤ੍ਨਿਸ਼੍ਚਾਭ੍ਰਮਨ੍ਤੀ ਮੇਘਯਨ੍ਤਿਕਾ ॥ 52 ॥
ਵਰ੍षਯਨ੍ਤੀ ਚਿਬੁਣਿਕਾ ਵਾਰਿਧਾਰਾ ਚ ਸਮ੍ਮਤਾਃ ।
ਵਰ੍षਰ੍ਤੋਰ੍ਦ੍ਵਾਦਸ਼ ਪ੍ਰੋਕ੍ਤਾਃ ਸ਼ਕ੍ਤਯੋ ਮਦਵਿਹ੍ਵਲਾਃ ॥ 53 ॥
ਨਵਪਲ੍ਲਵਵृਕ੍षਾਸ਼੍ਚ ਨਵੀਨਲਤਿਕਾਨ੍ਵਿਤਾਃ ।
ਹਰਿਤਾਨਿ ਤृਣਾਨ੍ਯੇਵ ਵੇष੍ਟਿਤਾ ਯੈਰ੍ਧਰਾऽਖਿਲਾ ॥ 54 ॥
ਨਦੀਨਦਪ੍ਰਵਾਹਾਸ਼੍ਚ ਪ੍ਰਵਹਨ੍ਤਿ ਚ ਵੇਗਤਃ ।
ਸਰਾਂਸਿ ਕਲੁषਾਮ੍ਬੂਨਿ ਰਾਗਿਚਿਤ੍ਤਸਮਾਨਿ ਚ ॥ 55 ॥
ਵਸਨ੍ਤਿ ਦੇਵਾਃ ਸਿਦ੍ਧਾਸ਼੍ਚ ਯੇ ਦੇਵੀਕਰ੍ਮਕਾਰਿਣਃ ।
ਵਾਪੀਕੂਪਤਡਾਗਾਸ਼੍ਚ ਯੇ ਦੇਵ੍ਯਰ੍ਥਂ ਸਮਰ੍ਪਿਤਾਃ ॥ 56 ॥
ਤੇ ਗਣਾ ਨਿਵਸਨ੍ਤ੍ਯਤ੍ਰ ਸਵਿਲਾਸਾਸ਼੍ਚ ਸਾਙ੍ਗਨਾਃ ।
ਆਰਕੂਟਮਯਾਦਗ੍ਰੇ ਸਪ੍ਤਯੋਜਨਦੈਰ੍ਘ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 57 ॥
ਪਞ੍ਚਲੋਹਾਤ੍ਮਕਃ ਸਾਲੋ ਮਧ੍ਯੇ ਮਨ੍ਦਾਰਵਾਟਿਕਾ ।
ਨਾਨਾਪੁष੍ਪਲਤਾਕੀਰ੍ਣਾ ਨਾਨਾਪਲ੍ਲਵਸ਼ੋਭਿਤਾ ॥ 58 ॥
ਅਧਿष੍ਠਾਤਾऽਤ੍ਰ ਸਮ੍ਪ੍ਰੋਕ੍ਤਃ ਸ਼ਰਦृਤੁਰਨਾਮਯਃ ।
ਇषਲਕ੍ष੍ਮੀਰੂਰ੍ਜਲਕ੍ष੍ਮੀਰ੍ਦ੍ਵੇ ਭਾਰ੍ਯੇ ਤਸ੍ਯ ਸਮ੍ਮਤੇ ॥ 59 ॥
ਨਾਨਾਸਿਦ੍ਧਾ ਵਸਨ੍ਤ੍ਯਤ੍ਰ ਸਾਙ੍ਗਨਾਃ ਸਪਰਿਚ੍ਛਦਾਃ ।
ਪਞ੍ਚਲੋਹਮਯਾਦਗ੍ਰੇ ਸਪ੍ਤਯੋਜਨਦੈਰ੍ਘ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 60 ॥
ਦੀਪ੍ਯਮਾਨੋ ਮਹਾਸ਼ृਙ੍ਗੈਰ੍ਵਰ੍ਤਤੇ ਰੌਪ੍ਯਸਾਲਕਃ ।
ਪਾਰਿਜਾਤਾਟਵੀਮਧ੍ਯੇ ਪ੍ਰਸੂਨਸ੍ਤਬਕਾਨ੍ਵਿਤਾ ॥ 61 ॥
ਦਸ਼ਯੋਜਨਗਨ੍ਧੀਨਿ ਕੁਸੁਮਾਨਿ ਸਮਨ੍ਤਤਃ ।
ਮੋਦਯਨ੍ਤਿ ਗਣਾਨ੍ਸਰ੍ਵਾਨ੍ਯੇ ਦੇਵੀਕਰ੍ਮਕਾਰਿਣਃ ॥ 62 ॥
ਤਤ੍ਰਾਧਿਨਾਥਃ ਸਮ੍ਪ੍ਰੋਕ੍ਤੋ ਹੇਮਨ੍ਤਰ੍ਤੁਰ੍ਮਹੋਜ੍ਜ੍ਵਲਃ ।
ਸਗਣਃ ਸਾਯੁਧਃ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ ਰਾਗਿਣੋ ਰਞ੍ਜਯਨ੍ਨਪਃ ॥ 63 ॥
ਸਹਸ਼੍ਰੀਸ਼੍ਚ ਸਹਸ੍ਯਸ਼੍ਰੀਰ੍ਦ੍ਵੇ ਭਾਰ੍ਯੇ ਤਸ੍ਯ ਸਮ੍ਮਤੇ ।
ਵਸਨ੍ਤਿ ਤਤ੍ਰ ਸਿਦ੍ਧਾਸ਼੍ਚ ਯੇ ਦੇਵੀਵ੍ਰਤਕਾਰਿਣਃ ॥ 64 ॥
ਰੌਪ੍ਯਸਾਲਮਯਾਦਗ੍ਰੇ ਸਪ੍ਤਯੋਜਨਦੈਰ੍ਘ੍ਯਵਾਨ੍ ।
ਸੌਵਰ੍ਣਸਾਲਃ ਸਮ੍ਪ੍ਰੋਕ੍ਤਸ੍ਤਪ੍ਤਹਾਟਕਕਲ੍ਪਿਤਃ ॥ 65 ॥
ਮਧ੍ਯੇ ਕਦਮ੍ਬਵਾਟੀ ਤੁ ਪੁष੍ਪਪਲ੍ਲਵਸ਼ੋਭਿਤਾ ।
ਕਦਮ੍ਬਮਦਿਰਾਧਾਰਾਃ ਪ੍ਰਵਰ੍ਤਨ੍ਤੇ ਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ॥ 66 ॥
ਯਾਭਿਰ੍ਨਿਪੀਤਪੀਤਾਭਿਰ੍ਨਿਜਾਨਨ੍ਦੋऽਨੁਭੂਯਤੇ ।
ਤਤ੍ਰਾਧਿਨਾਥਃ ਸਮ੍ਪ੍ਰੋਕ੍ਤਃ ਸ਼ੈਸ਼ਿਰਰ੍ਤੁਰ੍ਮਹੋਦਯਃ ॥ 67 ॥
ਤਪਃਸ਼੍ਰੀਸ਼੍ਚ ਤਪਸ੍ਯਸ਼੍ਰੀਰ੍ਦ੍ਵੇ ਭਾਰ੍ਯੇ ਤਸ੍ਯ ਸਮ੍ਮਤੇ ।
ਮੋਦਮਾਨਃ ਸਹੈਤਾਭ੍ਯਾਂ ਵਰ੍ਤਤੇ ਸ਼ਿਸ਼ਿਰਾਕृਤਿਃ ॥ 68 ॥
ਨਾਨਾਵਿਲਾਸਸਂਯੁਕ੍ਤੋ ਨਾਨਾਗਣਸਮਾਵृਤਃ ।
ਨਿਵਸਨ੍ਤਿ ਮਹਾਸਿਦ੍ਧਾ ਯੇ ਦੇਵੀਦਾਨਕਾਰਿਣਃ ॥ 69 ॥
ਨਾਨਾਭੋਗਸਮੁਤ੍ਪਨ੍ਨਮਹਾਨਨ੍ਦਸਮਨ੍ਵਿਤਾਃ ।
ਸਾਙ੍ਗਨਾਃ ਪਰਿਵਾਰੈਸ੍ਤੁ ਸਙ੍ਘਸ਼ਃ ਪਰਿਵਾਰਿਤਾਃ ॥ 70 ॥
ਸ੍ਵਰ੍ਣਸਾਲਮਯਾਦਗ੍ਰੇ ਮੁਨਿਯੋਜਨਦੈਰ੍ਘ੍ਯਵਾਨ੍ ।
ਪੁष੍ਪਰਾਗਮਯਃ ਸਾਲਃ ਕੁਙ੍ਕੁਮਾਰੁਣਵਿਗ੍ਰਹਃ ॥ 71 ॥
ਪੁष੍ਪਰਾਗਮਯੀ ਭੂਮਿਰ੍ਵਨਾਨ੍ਯੁਪਵਨਾਨਿ ਚ ।
ਰਤ੍ਨਵृਕ੍षਾਲਵਾਲਾਸ਼੍ਚ ਪੁष੍ਪਰਾਗਮਯਾਃ ਸ੍ਮृਤਾਃ ॥ 72 ॥
ਪ੍ਰਾਕਾਰੋ ਯਸ੍ਯ ਰਤ੍ਨਸ੍ਯ ਤਦ੍ਰਤ੍ਨਰਚਿਤਾ ਦ੍ਰੁਮਾਃ ।
ਵਨਭੂਃ ਪਕ੍षਿਨਸ਼੍ਚੈਵ ਰਤ੍ਨਵਰ੍ਣਜਲਾਨਿ ਚ ॥ 73 ॥
ਮਣ੍ਡਪਾ ਮਣ੍ਡਪਸ੍ਤਮ੍ਭਾਃ ਸਰਾਨ੍ਸਿ ਕਮਲਾਨਿ ਚ ।
ਪ੍ਰਾਕਾਰੇ ਤਤ੍ਰ ਯਦ੍ਯਤ੍ਸ੍ਯਾਤ੍ਤਤ੍ਸਰ੍ਵਂ ਤਤ੍ਸਮਂ ਭਵੇਤ੍ ॥ 74 ॥
ਪਰਿਭਾषੇਯਮੁਦ੍ਦਿष੍ਟਾ ਰਤ੍ਨਸਾਲਾਦਿषੁ ਪ੍ਰਭੋ ।
ਤੇਜਸਾ ਸ੍ਯਾਲ੍ਲਕ੍षਗੁਣਃ ਪੂਰ੍ਵਸਾਲਾਤ੍ਪਰੋ ਨृਪ ॥ 75 ॥
ਦਿਕ੍ਪਾਲਾ ਨਿਵਸਨ੍ਤ੍ਯਤ੍ਰ ਪ੍ਰਤਿਬ੍ਰਹ੍ਮਾਨ੍ਡਵਰ੍ਤਿਨਾਮ੍ ।
ਦਿਕ੍ਪਾਲਾਨਾਂ ਸਮष੍ਟ੍ਯਾਤ੍ਮਰੂਪਾਃ ਸ੍ਫੂਰ੍ਜਦ੍ਵਰਾਯੁਧਾਃ ॥ 76 ॥
ਪੂਰ੍ਵਾਸ਼ਾਯਾਂ ਸਮੁਤ੍ਤੁਙ੍ਗਸ਼ृਙ੍ਗਾ ਪੂਰਮਰਾਵਤੀ ।
ਨਾਨੋਪਵਨਸਂਯੁਕ੍ਤਾ ਮਹੇਨ੍ਦ੍ਰਸ੍ਤਤ੍ਰ ਰਾਜਤੇ ॥ 77 ॥
ਸ੍ਵਰ੍ਗਸ਼ੋਭਾ ਚ ਯਾ ਸ੍ਵਰ੍ਗੇ ਯਾਵਤੀ ਸ੍ਯਾਤ੍ਤਤੋऽਧਿਕਾ ।
ਸਮष੍ਟਿਸ਼ਤਨੇਤ੍ਰਸ੍ਯ ਸਹਸ੍ਰਗੁਣਤਃ ਸ੍ਮृਤਾ ॥ 78 ॥
ਐਰਾਵਤਸਮਾਰੂਢੋ ਵਜ੍ਰਹਸ੍ਤਃ ਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ ।
ਦੇਵਸੇਨਾਪਰਿਵृਤੋ ਰਾਜਤੇऽਤ੍ਰ ਸ਼ਤਕ੍ਰਤੁਃ ॥ 79 ॥
ਦੇਵਾਙ੍ਗਨਾਗਣਯੁਤਾ ਸ਼ਚੀ ਤਤ੍ਰ ਵਿਰਾਜਤੇ ।
ਵਹ੍ਨਿਕੋਣੇ ਵਹ੍ਨਿਪੁਰੀ ਵਹ੍ਨਿਪੂਃ ਸਦृਸ਼ੀ ਨृਪ ॥ 80 ॥
ਸ੍ਵਾਹਾਸ੍ਵਧਾਸਮਾਯੁਕ੍ਤੋ ਵਹ੍ਨਿਸ੍ਤਤ੍ਰ ਵਿਰਾਜਤੇ ।
ਨਿਜਵਾਹਨਭੂषਾਢ੍ਯੋ ਨਿਜਦੇਵਗਣੈਰ੍ਵृਤਃ ॥ 81 ॥
ਯਾਮ੍ਯਾਸ਼ਾਯਾਂ ਯਮਪੁਰੀ ਤਤ੍ਰ ਦਣ੍ਡਧਰੋ ਮਹਾਨ੍ ।
ਸ੍ਵਭਟੈਰ੍ਵੇष੍ਟਿਤੋ ਰਾਜਨ੍ ਚਿਤ੍ਰਗੁਪ੍ਤਪੁਰੋਗਮੈਃ ॥ 82 ॥
ਨਿਜਸ਼ਕ੍ਤਿਯੁਤੋ ਭਾਸ੍ਵਤ੍ਤਨਯੋऽਸ੍ਤਿ ਯਮੋ ਮਹਾਨ੍ ।
ਨੈਰृਤ੍ਯਾਂ ਦਿਸ਼ਿ ਰਾਕ੍षਸ੍ਯਾਂ ਰਾਕ੍षਸੈਃ ਪਰਿਵਾਰਿਤਃ ॥ 83 ॥
ਖਡ੍ਗਧਾਰੀ ਸ੍ਫੁਰਨ੍ਨਾਸ੍ਤੇ ਨਿਰृਤਿਰ੍ਨਿਜਸ਼ਕ੍ਤਿਯੁਕ੍ ।
ਵਾਰੁਣ੍ਯਾਂ ਵਰੁਣੋ ਰਾਜਾ ਪਾਸ਼ਧਾਰੀ ਪ੍ਰਤਾਪਵਾਨ੍ ॥ 84 ॥
ਮਹਾਝਸ਼ਸਮਾਰੂਢੋ ਵਾਰੁਣੀਮਧੁਵਿਹ੍ਵਲਃ ।
ਨਿਜਸ਼ਕ੍ਤਿਸਮਾਯੁਕ੍ਤੋ ਨਿਜਯਾਦੋਗਣਾਨ੍ਵਿਤਃ ॥ 85 ॥
ਸਮਾਸ੍ਤੇ ਵਾਰੁਣੇ ਲੋਕੇ ਵਰੁਣਾਨੀਰਤਾਕੁਲਃ ।
ਵਾਯੁਕੋਣੇ ਵਾਯੁਲੋਕੋ ਵਾਯੁਸ੍ਤਤ੍ਰਾਧਿਤਿष੍ਠਤਿ ॥ 86 ॥
ਵਾਯੁਸਾਧਨਸਂਸਿਦ੍ਧਯੋਗਿਭਿਃ ਪਰਿਵਾਰਿਤਃ ।
ਧ੍ਵਜਹਸ੍ਤੋ ਵਿਸ਼ਾਲਾਕ੍षੋ ਮृਗਵਾਹਨਸਂਸ੍ਥਿਤਃ ॥ 87 ॥
ਮਰੁਦ੍ਗਣੈਃ ਪਰਿਵृਤੋ ਨਿਜਸ਼ਕ੍ਤਿਸਮਨ੍ਵਿਤਃ ।
ਉਤ੍ਤਰਸ੍ਯਾਂ ਦਿਸ਼ਿ ਮਹਾਨ੍ਯਕ੍षਲੋਕੋऽਸ੍ਤਿ ਭੂਮਿਪ ॥ 88 ॥
ਯਕ੍षਾਧਿਰਾਜਸ੍ਤਤ੍ਰਾऽऽਸ੍ਤੇ ਵृਦ੍ਧਿऋਦ੍ਧ੍ਯਾਦਿਸ਼ਕ੍ਤਿਭਿਃ ।
ਨਵਭਿਰ੍ਨਿਧਿਭਿਰ੍ਯੁਕ੍ਤਸ੍ਤੁਨ੍ਦਿਲੋ ਧਨਨਾਯਕਃ ॥ 89 ॥
ਮਣਿਭਦ੍ਰਃ ਪੂਰ੍ਣਭਦ੍ਰੋ ਮਣਿਮਾਨ੍ਮਣਿਕਨ੍ਧਰਃ ।
ਮਣਿਭੂषੋ ਮਣਿਸ੍ਰਗ੍ਵੀ ਮਣਿਕਾਰ੍ਮੁਕਧਾਰਕਃ ॥ 90 ॥
ਇਤ੍ਯਾਦਿਯਕ੍षਸੇਨਾਨੀਸਹਿਤੋ ਨਿਜਸ਼ਕ੍ਤਿਯੁਕ੍ ।
ਈਸ਼ਾਨਕੋਣੇ ਸਮ੍ਪ੍ਰੋਕ੍ਤੋ ਰੁਦ੍ਰਲੋਕੋ ਮਹਤ੍ਤਰਃ ॥ 91 ॥
ਅਨਰ੍ਘ੍ਯਰਤ੍ਨਖਚਿਤੋ ਯਤ੍ਰ ਰੁਦ੍ਰੋऽਧਿਦੈਵਤਮ੍ ।
ਮਨ੍ਯੁਮਾਨ੍ਦੀਪ੍ਤਨਯਨੋ ਬਦ੍ਧਪृष੍ਠਮਹੇषੁਧਿਃ ॥ 92 ॥
ਸ੍ਫੂਰ੍ਜਦ੍ਧਨੁਰ੍ਵਾਮਹਸ੍ਤੋऽਧਿਜ੍ਯਧਨ੍ਵਭਿਰਾਵृਤਃ ।
ਸ੍ਵਸਮਾਨੈਰਸਙ੍ਖ੍ਯਾਤਰੁਦ੍ਰੈਃ ਸ਼ੂਲਵਰਾਯੁਧੈਃ ॥ 93 ॥
ਵਿਕृਤਾਸ੍ਯੈਃ ਕਰਾਲਾਸ੍ਯੈਰ੍ਵਮਦ੍ਵਹ੍ਨਿਭਿਰਾਸ੍ਯਤਃ ।
ਦਸ਼ਹਸ੍ਤੈਃ ਸ਼ਤਕਰੈਃ ਸਹਸ੍ਰਭੁਜਸਂਯੁਤੈਃ ॥ 94 ॥
ਦਸ਼ਪਾਦੈਰ੍ਦਸ਼ਗ੍ਰੀਵੈਸ੍ਤ੍ਰਿਨੇਤ੍ਰੈਰੁਗ੍ਰਮੂਰ੍ਤਿਭਿਃ ।
ਅਨ੍ਤਰਿਕ੍षਚਰਾ ਯੇ ਚ ਯੇ ਚ ਭੂਮਿਚਰਾਃ ਸ੍ਮृਤਾਃ ॥ 95 ॥
ਰੁਦ੍ਰਾਧ੍ਯਾਯੇ ਸ੍ਮृਤਾ ਰੁਦ੍ਰਾਸ੍ਤੈਃ ਸਰ੍ਵੈਸ਼੍ਚ ਸਮਾਵृਤਃ ।
ਰੁਦ੍ਰਾਣੀਕੋਟਿਸਹਿਤੋ ਭਦ੍ਰਕਾਲ੍ਯਾਦਿਮਾਤृਭਿਃ ॥ 96 ॥
ਨਾਨਾਸ਼ਕ੍ਤਿਸਮਾਵਿष੍ਟਡਾਮਰ੍ਯਾਦਿਗਣਾਵृਤਃ ।
ਵੀਰਭਦ੍ਰਾਦਿਸਹਿਤੋ ਰੁਦ੍ਰੋ ਰਾਜਨ੍ਵਿਰਾਜਤੇ ॥ 97 ॥
ਮੁਣ੍ਡਮਾਲਾਧਰੋ ਨਾਗਵਲਯੋ ਨਾਗਕਨ੍ਧਰਃ ।
ਵ੍ਯਾਘ੍ਰਚਰ੍ਮਪਰੀਧਾਨੋ ਗਜਚਰ੍ਮੋਤ੍ਤਰੀਯਕਃ ॥ 98 ॥
ਚਿਤਾਭਸ੍ਮਾਙ੍ਗਲਿਪ੍ਤਾਙ੍ਗਃ ਪ੍ਰਮਥਾਦਿਗਣਾਵृਤਃ ।
ਨਿਨਦਡ੍ਡਮਰੁਧ੍ਵਾਨੈਰ੍ਬਧਿਰੀਕृਤਦਿਮ੍ਮੁਖਃ ॥ 99 ॥
ਅਟ੍ਟਹਾਸਾਸ੍ਫੋਟਸ਼ਬ੍ਦੈਃ ਸਨ੍ਤ੍ਰਾਸਿਤਨਭਸ੍ਤਲਃ ।
ਭੂਤਸਙ੍ਘਸਮਾਵਿष੍ਟੋ ਭੂਤਾਵਾਸੋ ਮਹੇਸ਼੍ਵਰਃ ॥ 100 ॥
ਈਸ਼ਾਨਦਿਕ੍ਪਤਿਃ ਸੋऽਯਂ ਨਾਮ੍ਨਾ ਚੇਸ਼ਾਨ ਏਵ ਚ ॥ 101 ॥
ਇਤਿ ਸ਼੍ਰੀਦੇਵੀਭਾਗਵਤੇ ਮਹਾਪੁਰਾਣੇ ਦ੍ਵਾਦਸ਼ਸ੍ਕਨ੍ਧੇ ਮਣਿਦ੍ਵੀਪਵਰ੍ਣਨਂ ਨਾਮ ਦਸ਼ਮੋऽਧ੍ਯਾਯਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, daśamo'dhyāyaḥ, , maṇidvīpa varṇana - 1)
vyāsa uvāca –
brahmalokādūrdhvabhāge sarvaloko'sti yaḥ śrutaḥ |
maṇidvīpaḥ sa evāsti yatra devī virājate || 1 ||
sarvasmādadhiko yasmātsarvalokastataḥ smṛtaḥ |
purā parāmbayaivāyaṃ kalpito manasecchayā || 2 ||
sarvādau nijavāsārthaṃ prakṛtyā mūlabhūtayā |
kailāsādadhiko loko vaikuṇṭhādapi cottamaḥ || 3 ||
golokādapi sarvasmātsarvaloko'dhikaḥ smṛtaḥ |
naitatsamaṃ trilokyāṃ tu sundaraṃ vidyate kvacit || 4 ||
chatrībhūtaṃ trijagato bhavasantāpanāśakam |
chāyābhūtaṃ tadevāsti brahmāṇḍānāṃ tu sattama || 5 ||
bahuyojanavistīrṇo gambhīrastāvadeva hi |
maṇidvīpasya parito vartate tu sudhodadhiḥ || 6 ||
marutsaṅghaṭṭanotkīrṇataraṅga śatasaṅkulaḥ |
ratnācchavālukāyukto jhaṣaśaṅkhasamākulaḥ || 7 ||
vīcisaṅgharṣasañjātalaharīkaṇaśītalaḥ |
nānādhvajasamāyuktā nānāpotagatāgataiḥ || 8 ||
virājamānaḥ paritastīraratnadrumo mahān |
taduttaramayodhātunirmito gagane tataḥ || 9 ||
saptayojanavistīrṇaḥ prākāro vartate mahān |
nānāśastrapraharaṇā nānāyuddhaviśāradāḥ || 10 ||
rakṣakā nivasantyatra modamānāḥ samantataḥ |
caturdvārasamāyukto dvārapālaśatānvitaḥ || 11 ||
nānāgaṇaiḥ parivṛto devībhaktiyutairnṛpa |
darśanārthaṃ samāyānti ye devā jagadīśituḥ || 12 ||
teṣāṃ gaṇā vasantyatra vāhanāni ca tatra hi |
vimānaśatasaṅgharṣaghaṇṭāsvanasamākulaḥ || 13 ||
hayaheṣākhurāghātabadhirīkṛtadimmukhaḥ |
gaṇaiḥ kilakilārāvairvetrahastaiśca tāḍitāḥ || 14 ||
sevakā devasaṅgānāṃ bhrājante tatra bhūmipa |
tasmiṅkolāhale rājannaśabdaḥ kenacitkvacit || 15 ||
kasyacicchrūyate'tyantaṃ nānādhvanisamākule |
pade pade miṣṭavāriparipūrṇasarānsi ca || 16 ||
vāṭikā vividhā rājan ratnadrumavirājitāḥ |
taduttaraṃ mahāsāradhātunirmitamaṇḍalaḥ || 17 ||
sālo'paro mahānasti gaganasparśi yacchiraḥ |
tejasā syācchataguṇaḥ pūrvasālādayaṃ paraḥ || 18 ||
gopuradvārasahito bahuvṛkṣasamanvitaḥ |
yā vṛkṣajātayaḥ santi sarvāstāstatra santi ca || 19 ||
nirantaraṃ puṣpayutāḥ sadā phalasamanvitāḥ |
navapallavasaṃyuktāḥ parasaurabhasaṅkulāḥ || 20 ||
panasā bakulā lodhrāḥ karṇikārāśca śiṃśapāḥ |
devadārukāñcanārā āmrāścaiva sumeravaḥ || 21 ||
likucā hiṅgulāścailā lavaṅgāḥ kaṭphalāstathā |
pāṭalā mucukundāśca phalinyo jaghanephalāḥ || 22 ||
tālāstamālāḥ sālāśca kaṅkolā nāgabhadrakāḥ |
punnāgāḥ pīlavaḥ sālvakā vai karpūraśākhinaḥ || 23 ||
aśvakarṇā hastikarṇāstālaparṇāśca dāḍimāḥ |
gaṇikā bandhujīvāśca jambīrāśca kuraṇḍakāḥ || 24 ||
cāmpeyā bandhujīvāśca tathā vai kanakadrumāḥ |
kālāgurudrumāścaiva tathā candanapādapāḥ || 25 ||
kharjūrā yūthikāstālaparṇyaścaiva tathekṣavaḥ |
kṣīravṛkṣāśca khadirāściñcābhallātakāstathā || 26 ||
rucakāḥ kuṭajā vṛkṣā bilvavṛkṣāstathaiva ca |
tulasīnāṃ vanānyevaṃ mallikānāṃ tathaiva ca || 27 ||
ityāditarujātīnāṃ vanānyupavanāni ca |
nānāvāpīśatairyuktānyevaṃ santi dharādhipa || 28 ||
kokilārāvasaṃyuktā gunjadbhramarabhūṣitāḥ |
niryāsasrāviṇaḥ sarve snigdhacchāyāstarūttamāḥ || 29 ||
nānāṛtubhavā vṛkṣā nānāpakṣisamākulāḥ |
nānārasasrāviṇībhirnadībhiratiśobhitāḥ || 30 ||
pārāvataśukavrātasārikāpakṣamārutaiḥ |
haṃsapakṣasamudbhūta vātavrātaiścaladdrumam || 31 ||
sugandhagrāhipavanapūritaṃ tadvanottamam |
sahitaṃ hariṇīyūthairdhāvamānairitastataḥ || 32 ||
nṛtyadbarhikadambasya kekārāvaiḥ sukhapradaiḥ |
nāditaṃ tadvanaṃ divyaṃ madhusrāvi samantataḥ || 33 ||
kāṃsyasālāduttare tu tāmrasālaḥ prakīrtitaḥ |
caturasrasamākāra unnatyā saptayojanaḥ || 34 ||
dvayostu sālayormadhye samproktā kalpavāṭikā |
yeṣāṃ tarūṇāṃ puṣpāṇi kāñcanābhāni bhūmipa || 35 ||
patrāṇi kāñcanābhāni ratnabījaphalāni ca |
daśayojanagandho hi prasarpati samantataḥ || 36 ||
tadvanaṃ rakṣitaṃ rājanvasantenartunāniśam |
puṣpasiṃhāsanāsīnaḥ puṣpacchatravirājitaḥ || 37 ||
puṣpabhūṣābhūṣitaśca puṣpāsavavighūrṇitaḥ |
madhuśrīrmādhavaśrīśca dve bhārye tasya sammate || 38 ||
krīḍataḥ smeravadane sumastabakakandukaiḥ |
atīva ramyaṃ vipinaṃ madhusrāvi samantataḥ || 39 ||
daśayojanaparyantaṃ kusumāmodavāyunā |
pūritaṃ divyagandharvaiḥ sāṅganairgānalolupaiḥ || 40 ||
śobhitaṃ tadvanaṃ divyaṃ mattakokilanāditam |
vasantalakṣmīsaṃyuktaṃ kāmikāmapravardhanam || 41 ||
tāmrasālāduttaratra sīsasālaḥ prakīrtitaḥ |
samucchrāyaḥ smṛto'pyasya saptayojanasaṅkhyayā || 42 ||
santānavāṭikāmadhye sālayostu dvayornṛpa |
daśayojanagandhastu prasūnānāṃ samantataḥ || 43 ||
hiraṇyābhāni kusumānyutphullāni nirantaram |
amṛtadravasaṃyuktaphalāni madhurāṇi ca || 44 ||
grīṣmarturnāyakastasyā vāṭikāyā nṛpottama |
śukraśrīśca śuciśrīśca dve bhārye tasya sammate || 45 ||
santāpatrastalokāstu vṛkṣamūleṣu saṃsthitāḥ |
nānāsiddhaiḥ parivṛto nānādevaiḥ samanvitaḥ || 46 ||
vilāsinīnāṃ bṛndaistu candanadravapaṅkilaiḥ |
puṣpamālābhūṣitaistu tālavṛntakarāmbujaiḥ || 47 ||
[pāṭhabhedaḥ- prākāraḥ]
prakāraḥ śobhito ejacchītalāmbuniṣevibhiḥ |
sīsasālāduttaratrāpyārakūṭamayaḥ śubhaḥ || 48 ||
prākāro vartate rājanmuniyojanadairghyavān |
haricandanavṛkṣāṇāṃ vāṭī madhye tayoḥ smṛtā || 49 ||
sālayoradhināthastu varṣarturmeghavāhanaḥ |
vidyutpiṅgalanetraśca jīmūtakavacaḥ smṛtaḥ || 50 ||
vajranirghoṣamukharaścendradhanvā samantataḥ |
sahasraśo vāridhārā muñcannāste gaṇāvṛtaḥ || 51 ||
nabhaḥ śrīśca nabhasyaśrīḥ svarasyā rasyamālinī |
ambā dulā niratniścābhramantī meghayantikā || 52 ||
varṣayantī cibuṇikā vāridhārā ca sammatāḥ |
varṣartordvādaśa proktāḥ śaktayo madavihvalāḥ || 53 ||
navapallavavṛkṣāśca navīnalatikānvitāḥ |
haritāni tṛṇānyeva veṣṭitā yairdharā'khilā || 54 ||
nadīnadapravāhāśca pravahanti ca vegataḥ |
sarāṃsi kaluṣāmbūni rāgicittasamāni ca || 55 ||
vasanti devāḥ siddhāśca ye devīkarmakāriṇaḥ |
vāpīkūpataḍāgāśca ye devyarthaṃ samarpitāḥ || 56 ||
te gaṇā nivasantyatra savilāsāśca sāṅganāḥ |
ārakūṭamayādagre saptayojanadairghyavān || 57 ||
pañcalohātmakaḥ sālo madhye mandāravāṭikā |
nānāpuṣpalatākīrṇā nānāpallavaśobhitā || 58 ||
adhiṣṭhātā'tra samproktaḥ śaradṛturanāmayaḥ |
iṣalakṣmīrūrjalakṣmīrdve bhārye tasya sammate || 59 ||
nānāsiddhā vasantyatra sāṅganāḥ saparicchadāḥ |
pañcalohamayādagre saptayojanadairghyavān || 60 ||
dīpyamāno mahāśṛṅgairvartate raupyasālakaḥ |
pārijātāṭavīmadhye prasūnastabakānvitā || 61 ||
daśayojanagandhīni kusumāni samantataḥ |
modayanti gaṇānsarvānye devīkarmakāriṇaḥ || 62 ||
tatrādhināthaḥ samprokto hemantarturmahojjvalaḥ |
sagaṇaḥ sāyudhaḥ sarvān rāgiṇo rañjayannapaḥ || 63 ||
sahaśrīśca sahasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
vasanti tatra siddhāśca ye devīvratakāriṇaḥ || 64 ||
raupyasālamayādagre saptayojanadairghyavān |
sauvarṇasālaḥ samproktastaptahāṭakakalpitaḥ || 65 ||
madhye kadambavāṭī tu puṣpapallavaśobhitā |
kadambamadirādhārāḥ pravartante sahasraśaḥ || 66 ||
yābhirnipītapītābhirnijānando'nubhūyate |
tatrādhināthaḥ samproktaḥ śaiśirarturmahodayaḥ || 67 ||
tapaḥśrīśca tapasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
modamānaḥ sahaitābhyāṃ vartate śiśirākṛtiḥ || 68 ||
nānāvilāsasaṃyukto nānāgaṇasamāvṛtaḥ |
nivasanti mahāsiddhā ye devīdānakāriṇaḥ || 69 ||
nānābhogasamutpannamahānandasamanvitāḥ |
sāṅganāḥ parivāraistu saṅghaśaḥ parivāritāḥ || 70 ||
svarṇasālamayādagre muniyojanadairghyavān |
puṣparāgamayaḥ sālaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 71 ||
puṣparāgamayī bhūmirvanānyupavanāni ca |
ratnavṛkṣālavālāśca puṣparāgamayāḥ smṛtāḥ || 72 ||
prākāro yasya ratnasya tadratnaracitā drumāḥ |
vanabhūḥ pakṣinaścaiva ratnavarṇajalāni ca || 73 ||
maṇḍapā maṇḍapastambhāḥ sarānsi kamalāni ca |
prākāre tatra yadyatsyāttatsarvaṃ tatsamaṃ bhavet || 74 ||
paribhāṣeyamuddiṣṭā ratnasālādiṣu prabho |
tejasā syāllakṣaguṇaḥ pūrvasālātparo nṛpa || 75 ||
dikpālā nivasantyatra pratibrahmānḍavartinām |
dikpālānāṃ samaṣṭyātmarūpāḥ sphūrjadvarāyudhāḥ || 76 ||
pūrvāśāyāṃ samuttuṅgaśṛṅgā pūramarāvatī |
nānopavanasaṃyuktā mahendrastatra rājate || 77 ||
svargaśobhā ca yā svarge yāvatī syāttato'dhikā |
samaṣṭiśatanetrasya sahasraguṇataḥ smṛtā || 78 ||
airāvatasamārūḍho vajrahastaḥ pratāpavān |
devasenāparivṛto rājate'tra śatakratuḥ || 79 ||
devāṅganāgaṇayutā śacī tatra virājate |
vahnikoṇe vahnipurī vahnipūḥ sadṛśī nṛpa || 80 ||
svāhāsvadhāsamāyukto vahnistatra virājate |
nijavāhanabhūṣāḍhyo nijadevagaṇairvṛtaḥ || 81 ||
yāmyāśāyāṃ yamapurī tatra daṇḍadharo mahān |
svabhaṭairveṣṭito rājan citraguptapurogamaiḥ || 82 ||
nijaśaktiyuto bhāsvattanayo'sti yamo mahān |
nairṛtyāṃ diśi rākṣasyāṃ rākṣasaiḥ parivāritaḥ || 83 ||
khaḍgadhārī sphurannāste nirṛtirnijaśaktiyuk |
vāruṇyāṃ varuṇo rājā pāśadhārī pratāpavān || 84 ||
mahājhaśasamārūḍho vāruṇīmadhuvihvalaḥ |
nijaśaktisamāyukto nijayādogaṇānvitaḥ || 85 ||
samāste vāruṇe loke varuṇānīratākulaḥ |
vāyukoṇe vāyuloko vāyustatrādhitiṣṭhati || 86 ||
vāyusādhanasaṃsiddhayogibhiḥ parivāritaḥ |
dhvajahasto viśālākṣo mṛgavāhanasaṃsthitaḥ || 87 ||
marudgaṇaiḥ parivṛto nijaśaktisamanvitaḥ |
uttarasyāṃ diśi mahānyakṣaloko'sti bhūmipa || 88 ||
yakṣādhirājastatrā''ste vṛddhiṛddhyādiśaktibhiḥ |
navabhirnidhibhiryuktastundilo dhananāyakaḥ || 89 ||
maṇibhadraḥ pūrṇabhadro maṇimānmaṇikandharaḥ |
maṇibhūṣo maṇisragvī maṇikārmukadhārakaḥ || 90 ||
ityādiyakṣasenānīsahito nijaśaktiyuk |
īśānakoṇe samprokto rudraloko mahattaraḥ || 91 ||
anarghyaratnakhacito yatra rudro'dhidaivatam |
manyumāndīptanayano baddhapṛṣṭhamaheṣudhiḥ || 92 ||
sphūrjaddhanurvāmahasto'dhijyadhanvabhirāvṛtaḥ |
svasamānairasaṅkhyātarudraiḥ śūlavarāyudhaiḥ || 93 ||
vikṛtāsyaiḥ karālāsyairvamadvahnibhirāsyataḥ |
daśahastaiḥ śatakaraiḥ sahasrabhujasaṃyutaiḥ || 94 ||
daśapādairdaśagrīvaistrinetrairugramūrtibhiḥ |
antarikṣacarā ye ca ye ca bhūmicarāḥ smṛtāḥ || 95 ||
rudrādhyāye smṛtā rudrāstaiḥ sarvaiśca samāvṛtaḥ |
rudrāṇīkoṭisahito bhadrakālyādimātṛbhiḥ || 96 ||
nānāśaktisamāviṣṭaḍāmaryādigaṇāvṛtaḥ |
vīrabhadrādisahito rudro rājanvirājate || 97 ||
muṇḍamālādharo nāgavalayo nāgakandharaḥ |
vyāghracarmaparīdhāno gajacarmottarīyakaḥ || 98 ||
citābhasmāṅgaliptāṅgaḥ pramathādigaṇāvṛtaḥ |
ninadaḍḍamarudhvānairbadhirīkṛtadimmukhaḥ || 99 ||
aṭṭahāsāsphoṭaśabdaiḥ santrāsitanabhastalaḥ |
bhūtasaṅghasamāviṣṭo bhūtāvāso maheśvaraḥ || 100 ||
īśānadikpatiḥ so'yaṃ nāmnā ceśāna eva ca || 101 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe maṇidvīpavarṇanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
(श्रीदेवीभागवतं, द्वादश स्कन्धं, दशमोऽध्यायः, , मणिद्वीप वर्णन - 1)
व्यास उवाच –
ब्रह्मलोकादूर्ध्वभागे सर्वलोकोऽस्ति यः श्रुतः ।
मणिद्वीपः स एवास्ति यत्र देवी विराजते ॥ 1 ॥
सर्वस्मादधिको यस्मात्सर्वलोकस्ततः स्मृतः ।
पुरा पराम्बयैवायं कल्पितो मनसेच्छया ॥ 2 ॥
सर्वादौ निजवासार्थं प्रकृत्या मूलभूतया ।
कैलासादधिको लोको वैकुण्ठादपि चोत्तमः ॥ 3 ॥
गोलोकादपि सर्वस्मात्सर्वलोकोऽधिकः स्मृतः ।
नैतत्समं त्रिलोक्यां तु सुन्दरं विद्यते क्वचित् ॥ 4 ॥
छत्रीभूतं त्रिजगतो भवसन्तापनाशकम् ।
छायाभूतं तदेवास्ति ब्रह्माण्डानां तु सत्तम ॥ 5 ॥
बहुयोजनविस्तीर्णो गम्भीरस्तावदेव हि ।
मणिद्वीपस्य परितो वर्तते तु सुधोदधिः ॥ 6 ॥
मरुत्सङ्घट्टनोत्कीर्णतरङ्ग शतसङ्कुलः ।
रत्नाच्छवालुकायुक्तो झषशङ्खसमाकुलः ॥ 7 ॥
वीचिसङ्घर्षसञ्जातलहरीकणशीतलः ।
नानाध्वजसमायुक्ता नानापोतगतागतैः ॥ 8 ॥
विराजमानः परितस्तीररत्नद्रुमो महान् ।
तदुत्तरमयोधातुनिर्मितो गगने ततः ॥ 9 ॥
सप्तयोजनविस्तीर्णः प्राकारो वर्तते महान् ।
नानाशस्त्रप्रहरणा नानायुद्धविशारदाः ॥ 10 ॥
रक्षका निवसन्त्यत्र मोदमानाः समन्ततः ।
चतुर्द्वारसमायुक्तो द्वारपालशतान्वितः ॥ 11 ॥
नानागणैः परिवृतो देवीभक्तियुतैर्नृप ।
दर्शनार्थं समायान्ति ये देवा जगदीशितुः ॥ 12 ॥
तेषां गणा वसन्त्यत्र वाहनानि च तत्र हि ।
विमानशतसङ्घर्षघण्टास्वनसमाकुलः ॥ 13 ॥
हयहेषाखुराघातबधिरीकृतदिम्मुखः ।
गणैः किलकिलारावैर्वेत्रहस्तैश्च ताडिताः ॥ 14 ॥
सेवका देवसङ्गानां भ्राजन्ते तत्र भूमिप ।
तस्मिङ्कोलाहले राजन्नशब्दः केनचित्क्वचित् ॥ 15 ॥
कस्यचिच्छ्रूयतेऽत्यन्तं नानाध्वनिसमाकुले ।
पदे पदे मिष्टवारिपरिपूर्णसरान्सि च ॥ 16 ॥
वाटिका विविधा राजन् रत्नद्रुमविराजिताः ।
तदुत्तरं महासारधातुनिर्मितमण्डलः ॥ 17 ॥
सालोऽपरो महानस्ति गगनस्पर्शि यच्छिरः ।
तेजसा स्याच्छतगुणः पूर्वसालादयं परः ॥ 18 ॥
गोपुरद्वारसहितो बहुवृक्षसमन्वितः ।
या वृक्षजातयः सन्ति सर्वास्तास्तत्र सन्ति च ॥ 19 ॥
निरन्तरं पुष्पयुताः सदा फलसमन्विताः ।
नवपल्लवसंयुक्ताः परसौरभसङ्कुलाः ॥ 20 ॥
पनसा बकुला लोध्राः कर्णिकाराश्च शिंशपाः ।
देवदारुकाञ्चनारा आम्राश्चैव सुमेरवः ॥ 21 ॥
लिकुचा हिङ्गुलाश्चैला लवङ्गाः कट्फलास्तथा ।
पाटला मुचुकुन्दाश्च फलिन्यो जघनेफलाः ॥ 22 ॥
तालास्तमालाः सालाश्च कङ्कोला नागभद्रकाः ।
पुन्नागाः पीलवः साल्वका वै कर्पूरशाखिनः ॥ 23 ॥
अश्वकर्णा हस्तिकर्णास्तालपर्णाश्च दाडिमाः ।
गणिका बन्धुजीवाश्च जम्बीराश्च कुरण्डकाः ॥ 24 ॥
चाम्पेया बन्धुजीवाश्च तथा वै कनकद्रुमाः ।
कालागुरुद्रुमाश्चैव तथा चन्दनपादपाः ॥ 25 ॥
खर्जूरा यूथिकास्तालपर्ण्यश्चैव तथेक्षवः ।
क्षीरवृक्षाश्च खदिराश्चिञ्चाभल्लातकास्तथा ॥ 26 ॥
रुचकाः कुटजा वृक्षा बिल्ववृक्षास्तथैव च ।
तुलसीनां वनान्येवं मल्लिकानां तथैव च ॥ 27 ॥
इत्यादितरुजातीनां वनान्युपवनानि च ।
नानावापीशतैर्युक्तान्येवं सन्ति धराधिप ॥ 28 ॥
कोकिलारावसंयुक्ता गुन्जद्भ्रमरभूषिताः ।
निर्यासस्राविणः सर्वे स्निग्धच्छायास्तरूत्तमाः ॥ 29 ॥
नानाऋतुभवा वृक्षा नानापक्षिसमाकुलाः ।
नानारसस्राविणीभिर्नदीभिरतिशोभिताः ॥ 30 ॥
पारावतशुकव्रातसारिकापक्षमारुतैः ।
हंसपक्षसमुद्भूत वातव्रातैश्चलद्द्रुमम् ॥ 31 ॥
सुगन्धग्राहिपवनपूरितं तद्वनोत्तमम् ।
सहितं हरिणीयूथैर्धावमानैरितस्ततः ॥ 32 ॥
नृत्यद्बर्हिकदम्बस्य केकारावैः सुखप्रदैः ।
नादितं तद्वनं दिव्यं मधुस्रावि समन्ततः ॥ 33 ॥
कांस्यसालादुत्तरे तु ताम्रसालः प्रकीर्तितः ।
चतुरस्रसमाकार उन्नत्या सप्तयोजनः ॥ 34 ॥
द्वयोस्तु सालयोर्मध्ये सम्प्रोक्ता कल्पवाटिका ।
येषां तरूणां पुष्पाणि काञ्चनाभानि भूमिप ॥ 35 ॥
पत्राणि काञ्चनाभानि रत्नबीजफलानि च ।
दशयोजनगन्धो हि प्रसर्पति समन्ततः ॥ 36 ॥
तद्वनं रक्षितं राजन्वसन्तेनर्तुनानिशम् ।
पुष्पसिंहासनासीनः पुष्पच्छत्रविराजितः ॥ 37 ॥
पुष्पभूषाभूषितश्च पुष्पासवविघूर्णितः ।
मधुश्रीर्माधवश्रीश्च द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 38 ॥
क्रीडतः स्मेरवदने सुमस्तबककन्दुकैः ।
अतीव रम्यं विपिनं मधुस्रावि समन्ततः ॥ 39 ॥
दशयोजनपर्यन्तं कुसुमामोदवायुना ।
पूरितं दिव्यगन्धर्वैः साङ्गनैर्गानलोलुपैः ॥ 40 ॥
शोभितं तद्वनं दिव्यं मत्तकोकिलनादितम् ।
वसन्तलक्ष्मीसंयुक्तं कामिकामप्रवर्धनम् ॥ 41 ॥
ताम्रसालादुत्तरत्र सीससालः प्रकीर्तितः ।
समुच्छ्रायः स्मृतोऽप्यस्य सप्तयोजनसङ्ख्यया ॥ 42 ॥
सन्तानवाटिकामध्ये सालयोस्तु द्वयोर्नृप ।
दशयोजनगन्धस्तु प्रसूनानां समन्ततः ॥ 43 ॥
हिरण्याभानि कुसुमान्युत्फुल्लानि निरन्तरम् ।
अमृतद्रवसंयुक्तफलानि मधुराणि च ॥ 44 ॥
ग्रीष्मर्तुर्नायकस्तस्या वाटिकाया नृपोत्तम ।
शुक्रश्रीश्च शुचिश्रीश्च द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 45 ॥
सन्तापत्रस्तलोकास्तु वृक्षमूलेषु संस्थिताः ।
नानासिद्धैः परिवृतो नानादेवैः समन्वितः ॥ 46 ॥
विलासिनीनां बृन्दैस्तु चन्दनद्रवपङ्किलैः ।
पुष्पमालाभूषितैस्तु तालवृन्तकराम्बुजैः ॥ 47 ॥
[पाठभेदः- प्राकारः]
प्रकारः शोभितो एजच्छीतलाम्बुनिषेविभिः ।
सीससालादुत्तरत्राप्यारकूटमयः शुभः ॥ 48 ॥
प्राकारो वर्तते राजन्मुनियोजनदैर्घ्यवान् ।
हरिचन्दनवृक्षाणां वाटी मध्ये तयोः स्मृता ॥ 49 ॥
सालयोरधिनाथस्तु वर्षर्तुर्मेघवाहनः ।
विद्युत्पिङ्गलनेत्रश्च जीमूतकवचः स्मृतः ॥ 50 ॥
वज्रनिर्घोषमुखरश्चेन्द्रधन्वा समन्ततः ।
सहस्रशो वारिधारा मुञ्चन्नास्ते गणावृतः ॥ 51 ॥
नभः श्रीश्च नभस्यश्रीः स्वरस्या रस्यमालिनी ।
अम्बा दुला निरत्निश्चाभ्रमन्ती मेघयन्तिका ॥ 52 ॥
वर्षयन्ती चिबुणिका वारिधारा च सम्मताः ।
वर्षर्तोर्द्वादश प्रोक्ताः शक्तयो मदविह्वलाः ॥ 53 ॥
नवपल्लववृक्षाश्च नवीनलतिकान्विताः ।
हरितानि तृणान्येव वेष्टिता यैर्धराऽखिला ॥ 54 ॥
नदीनदप्रवाहाश्च प्रवहन्ति च वेगतः ।
सरांसि कलुषाम्बूनि रागिचित्तसमानि च ॥ 55 ॥
वसन्ति देवाः सिद्धाश्च ये देवीकर्मकारिणः ।
वापीकूपतडागाश्च ये देव्यर्थं समर्पिताः ॥ 56 ॥
ते गणा निवसन्त्यत्र सविलासाश्च साङ्गनाः ।
आरकूटमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ॥ 57 ॥
पञ्चलोहात्मकः सालो मध्ये मन्दारवाटिका ।
नानापुष्पलताकीर्णा नानापल्लवशोभिता ॥ 58 ॥
अधिष्ठाताऽत्र सम्प्रोक्तः शरदृतुरनामयः ।
इषलक्ष्मीरूर्जलक्ष्मीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 59 ॥
नानासिद्धा वसन्त्यत्र साङ्गनाः सपरिच्छदाः ।
पञ्चलोहमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ॥ 60 ॥
दीप्यमानो महाशृङ्गैर्वर्तते रौप्यसालकः ।
पारिजाताटवीमध्ये प्रसूनस्तबकान्विता ॥ 61 ॥
दशयोजनगन्धीनि कुसुमानि समन्ततः ।
मोदयन्ति गणान्सर्वान्ये देवीकर्मकारिणः ॥ 62 ॥
तत्राधिनाथः सम्प्रोक्तो हेमन्तर्तुर्महोज्ज्वलः ।
सगणः सायुधः सर्वान् रागिणो रञ्जयन्नपः ॥ 63 ॥
सहश्रीश्च सहस्यश्रीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ।
वसन्ति तत्र सिद्धाश्च ये देवीव्रतकारिणः ॥ 64 ॥
रौप्यसालमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ।
सौवर्णसालः सम्प्रोक्तस्तप्तहाटककल्पितः ॥ 65 ॥
मध्ये कदम्बवाटी तु पुष्पपल्लवशोभिता ।
कदम्बमदिराधाराः प्रवर्तन्ते सहस्रशः ॥ 66 ॥
याभिर्निपीतपीताभिर्निजानन्दोऽनुभूयते ।
तत्राधिनाथः सम्प्रोक्तः शैशिरर्तुर्महोदयः ॥ 67 ॥
तपःश्रीश्च तपस्यश्रीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ।
मोदमानः सहैताभ्यां वर्तते शिशिराकृतिः ॥ 68 ॥
नानाविलाससंयुक्तो नानागणसमावृतः ।
निवसन्ति महासिद्धा ये देवीदानकारिणः ॥ 69 ॥
नानाभोगसमुत्पन्नमहानन्दसमन्विताः ।
साङ्गनाः परिवारैस्तु सङ्घशः परिवारिताः ॥ 70 ॥
स्वर्णसालमयादग्रे मुनियोजनदैर्घ्यवान् ।
पुष्परागमयः सालः कुङ्कुमारुणविग्रहः ॥ 71 ॥
पुष्परागमयी भूमिर्वनान्युपवनानि च ।
रत्नवृक्षालवालाश्च पुष्परागमयाः स्मृताः ॥ 72 ॥
प्राकारो यस्य रत्नस्य तद्रत्नरचिता द्रुमाः ।
वनभूः पक्षिनश्चैव रत्नवर्णजलानि च ॥ 73 ॥
मण्डपा मण्डपस्तम्भाः सरान्सि कमलानि च ।
प्राकारे तत्र यद्यत्स्यात्तत्सर्वं तत्समं भवेत् ॥ 74 ॥
परिभाषेयमुद्दिष्टा रत्नसालादिषु प्रभो ।
तेजसा स्याल्लक्षगुणः पूर्वसालात्परो नृप ॥ 75 ॥
दिक्पाला निवसन्त्यत्र प्रतिब्रह्मान्डवर्तिनाम् ।
दिक्पालानां समष्ट्यात्मरूपाः स्फूर्जद्वरायुधाः ॥ 76 ॥
पूर्वाशायां समुत्तुङ्गशृङ्गा पूरमरावती ।
नानोपवनसंयुक्ता महेन्द्रस्तत्र राजते ॥ 77 ॥
स्वर्गशोभा च या स्वर्गे यावती स्यात्ततोऽधिका ।
समष्टिशतनेत्रस्य सहस्रगुणतः स्मृता ॥ 78 ॥
ऐरावतसमारूढो वज्रहस्तः प्रतापवान् ।
देवसेनापरिवृतो राजतेऽत्र शतक्रतुः ॥ 79 ॥
देवाङ्गनागणयुता शची तत्र विराजते ।
वह्निकोणे वह्निपुरी वह्निपूः सदृशी नृप ॥ 80 ॥
स्वाहास्वधासमायुक्तो वह्निस्तत्र विराजते ।
निजवाहनभूषाढ्यो निजदेवगणैर्वृतः ॥ 81 ॥
याम्याशायां यमपुरी तत्र दण्डधरो महान् ।
स्वभटैर्वेष्टितो राजन् चित्रगुप्तपुरोगमैः ॥ 82 ॥
निजशक्तियुतो भास्वत्तनयोऽस्ति यमो महान् ।
नैरृत्यां दिशि राक्षस्यां राक्षसैः परिवारितः ॥ 83 ॥
खड्गधारी स्फुरन्नास्ते निरृतिर्निजशक्तियुक् ।
वारुण्यां वरुणो राजा पाशधारी प्रतापवान् ॥ 84 ॥
महाझशसमारूढो वारुणीमधुविह्वलः ।
निजशक्तिसमायुक्तो निजयादोगणान्वितः ॥ 85 ॥
समास्ते वारुणे लोके वरुणानीरताकुलः ।
वायुकोणे वायुलोको वायुस्तत्राधितिष्ठति ॥ 86 ॥
वायुसाधनसंसिद्धयोगिभिः परिवारितः ।
ध्वजहस्तो विशालाक्षो मृगवाहनसंस्थितः ॥ 87 ॥
मरुद्गणैः परिवृतो निजशक्तिसमन्वितः ।
उत्तरस्यां दिशि महान्यक्षलोकोऽस्ति भूमिप ॥ 88 ॥
यक्षाधिराजस्तत्राऽऽस्ते वृद्धिऋद्ध्यादिशक्तिभिः ।
नवभिर्निधिभिर्युक्तस्तुन्दिलो धननायकः ॥ 89 ॥
मणिभद्रः पूर्णभद्रो मणिमान्मणिकन्धरः ।
मणिभूषो मणिस्रग्वी मणिकार्मुकधारकः ॥ 90 ॥
इत्यादियक्षसेनानीसहितो निजशक्तियुक् ।
ईशानकोणे सम्प्रोक्तो रुद्रलोको महत्तरः ॥ 91 ॥
अनर्घ्यरत्नखचितो यत्र रुद्रोऽधिदैवतम् ।
मन्युमान्दीप्तनयनो बद्धपृष्ठमहेषुधिः ॥ 92 ॥
स्फूर्जद्धनुर्वामहस्तोऽधिज्यधन्वभिरावृतः ।
स्वसमानैरसङ्ख्यातरुद्रैः शूलवरायुधैः ॥ 93 ॥
विकृतास्यैः करालास्यैर्वमद्वह्निभिरास्यतः ।
दशहस्तैः शतकरैः सहस्रभुजसंयुतैः ॥ 94 ॥
दशपादैर्दशग्रीवैस्त्रिनेत्रैरुग्रमूर्तिभिः ।
अन्तरिक्षचरा ये च ये च भूमिचराः स्मृताः ॥ 95 ॥
रुद्राध्याये स्मृता रुद्रास्तैः सर्वैश्च समावृतः ।
रुद्राणीकोटिसहितो भद्रकाल्यादिमातृभिः ॥ 96 ॥
नानाशक्तिसमाविष्टडामर्यादिगणावृतः ।
वीरभद्रादिसहितो रुद्रो राजन्विराजते ॥ 97 ॥
मुण्डमालाधरो नागवलयो नागकन्धरः ।
व्याघ्रचर्मपरीधानो गजचर्मोत्तरीयकः ॥ 98 ॥
चिताभस्माङ्गलिप्ताङ्गः प्रमथादिगणावृतः ।
निनदड्डमरुध्वानैर्बधिरीकृतदिम्मुखः ॥ 99 ॥
अट्टहासास्फोटशब्दैः सन्त्रासितनभस्तलः ।
भूतसङ्घसमाविष्टो भूतावासो महेश्वरः ॥ 100 ॥
ईशानदिक्पतिः सोऽयं नाम्ना चेशान एव च ॥ 101 ॥
इति श्रीदेवीभागवते महापुराणे द्वादशस्कन्धे मणिद्वीपवर्णनं नाम दशमोऽध्यायः ॥
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, daśamo'dhyāyaḥ, , maṇidvīpa varṇana - 1)
vyāsa uvāca –
brahmalokādūrdhvabhāge sarvaloko'sti yaḥ śrutaḥ |
maṇidvīpaḥ sa evāsti yatra devī virājate || 1 ||
sarvasmādadhiko yasmātsarvalokastataḥ smṛtaḥ |
purā parāmbayaivāyaṃ kalpito manasecchayā || 2 ||
sarvādau nijavāsārthaṃ prakṛtyā mūlabhūtayā |
kailāsādadhiko loko vaikuṇṭhādapi cottamaḥ || 3 ||
golokādapi sarvasmātsarvaloko'dhikaḥ smṛtaḥ |
naitatsamaṃ trilokyāṃ tu sundaraṃ vidyate kvacit || 4 ||
chatrībhūtaṃ trijagato bhavasantāpanāśakam |
chāyābhūtaṃ tadevāsti brahmāṇḍānāṃ tu sattama || 5 ||
bahuyojanavistīrṇo gambhīrastāvadeva hi |
maṇidvīpasya parito vartate tu sudhodadhiḥ || 6 ||
marutsaṅghaṭṭanotkīrṇataraṅga śatasaṅkulaḥ |
ratnācchavālukāyukto jhaṣaśaṅkhasamākulaḥ || 7 ||
vīcisaṅgharṣasañjātalaharīkaṇaśītalaḥ |
nānādhvajasamāyuktā nānāpotagatāgataiḥ || 8 ||
virājamānaḥ paritastīraratnadrumo mahān |
taduttaramayodhātunirmito gagane tataḥ || 9 ||
saptayojanavistīrṇaḥ prākāro vartate mahān |
nānāśastrapraharaṇā nānāyuddhaviśāradāḥ || 10 ||
rakṣakā nivasantyatra modamānāḥ samantataḥ |
caturdvārasamāyukto dvārapālaśatānvitaḥ || 11 ||
nānāgaṇaiḥ parivṛto devībhaktiyutairnṛpa |
darśanārthaṃ samāyānti ye devā jagadīśituḥ || 12 ||
teṣāṃ gaṇā vasantyatra vāhanāni ca tatra hi |
vimānaśatasaṅgharṣaghaṇṭāsvanasamākulaḥ || 13 ||
hayaheṣākhurāghātabadhirīkṛtadimmukhaḥ |
gaṇaiḥ kilakilārāvairvetrahastaiśca tāḍitāḥ || 14 ||
sevakā devasaṅgānāṃ bhrājante tatra bhūmipa |
tasmiṅkolāhale rājannaśabdaḥ kenacitkvacit || 15 ||
kasyacicchrūyate'tyantaṃ nānādhvanisamākule |
pade pade miṣṭavāriparipūrṇasarānsi ca || 16 ||
vāṭikā vividhā rājan ratnadrumavirājitāḥ |
taduttaraṃ mahāsāradhātunirmitamaṇḍalaḥ || 17 ||
sālo'paro mahānasti gaganasparśi yacchiraḥ |
tejasā syācchataguṇaḥ pūrvasālādayaṃ paraḥ || 18 ||
gopuradvārasahito bahuvṛkṣasamanvitaḥ |
yā vṛkṣajātayaḥ santi sarvāstāstatra santi ca || 19 ||
nirantaraṃ puṣpayutāḥ sadā phalasamanvitāḥ |
navapallavasaṃyuktāḥ parasaurabhasaṅkulāḥ || 20 ||
panasā bakulā lodhrāḥ karṇikārāśca śiṃśapāḥ |
devadārukāñcanārā āmrāścaiva sumeravaḥ || 21 ||
likucā hiṅgulāścailā lavaṅgāḥ kaṭphalāstathā |
pāṭalā mucukundāśca phalinyo jaghanephalāḥ || 22 ||
tālāstamālāḥ sālāśca kaṅkolā nāgabhadrakāḥ |
punnāgāḥ pīlavaḥ sālvakā vai karpūraśākhinaḥ || 23 ||
aśvakarṇā hastikarṇāstālaparṇāśca dāḍimāḥ |
gaṇikā bandhujīvāśca jambīrāśca kuraṇḍakāḥ || 24 ||
cāmpeyā bandhujīvāśca tathā vai kanakadrumāḥ |
kālāgurudrumāścaiva tathā candanapādapāḥ || 25 ||
kharjūrā yūthikāstālaparṇyaścaiva tathekṣavaḥ |
kṣīravṛkṣāśca khadirāściñcābhallātakāstathā || 26 ||
rucakāḥ kuṭajā vṛkṣā bilvavṛkṣāstathaiva ca |
tulasīnāṃ vanānyevaṃ mallikānāṃ tathaiva ca || 27 ||
ityāditarujātīnāṃ vanānyupavanāni ca |
nānāvāpīśatairyuktānyevaṃ santi dharādhipa || 28 ||
kokilārāvasaṃyuktā gunjadbhramarabhūṣitāḥ |
niryāsasrāviṇaḥ sarve snigdhacchāyāstarūttamāḥ || 29 ||
nānāṛtubhavā vṛkṣā nānāpakṣisamākulāḥ |
nānārasasrāviṇībhirnadībhiratiśobhitāḥ || 30 ||
pārāvataśukavrātasārikāpakṣamārutaiḥ |
haṃsapakṣasamudbhūta vātavrātaiścaladdrumam || 31 ||
sugandhagrāhipavanapūritaṃ tadvanottamam |
sahitaṃ hariṇīyūthairdhāvamānairitastataḥ || 32 ||
nṛtyadbarhikadambasya kekārāvaiḥ sukhapradaiḥ |
nāditaṃ tadvanaṃ divyaṃ madhusrāvi samantataḥ || 33 ||
kāṃsyasālāduttare tu tāmrasālaḥ prakīrtitaḥ |
caturasrasamākāra unnatyā saptayojanaḥ || 34 ||
dvayostu sālayormadhye samproktā kalpavāṭikā |
yeṣāṃ tarūṇāṃ puṣpāṇi kāñcanābhāni bhūmipa || 35 ||
patrāṇi kāñcanābhāni ratnabījaphalāni ca |
daśayojanagandho hi prasarpati samantataḥ || 36 ||
tadvanaṃ rakṣitaṃ rājanvasantenartunāniśam |
puṣpasiṃhāsanāsīnaḥ puṣpacchatravirājitaḥ || 37 ||
puṣpabhūṣābhūṣitaśca puṣpāsavavighūrṇitaḥ |
madhuśrīrmādhavaśrīśca dve bhārye tasya sammate || 38 ||
krīḍataḥ smeravadane sumastabakakandukaiḥ |
atīva ramyaṃ vipinaṃ madhusrāvi samantataḥ || 39 ||
daśayojanaparyantaṃ kusumāmodavāyunā |
pūritaṃ divyagandharvaiḥ sāṅganairgānalolupaiḥ || 40 ||
śobhitaṃ tadvanaṃ divyaṃ mattakokilanāditam |
vasantalakṣmīsaṃyuktaṃ kāmikāmapravardhanam || 41 ||
tāmrasālāduttaratra sīsasālaḥ prakīrtitaḥ |
samucchrāyaḥ smṛto'pyasya saptayojanasaṅkhyayā || 42 ||
santānavāṭikāmadhye sālayostu dvayornṛpa |
daśayojanagandhastu prasūnānāṃ samantataḥ || 43 ||
hiraṇyābhāni kusumānyutphullāni nirantaram |
amṛtadravasaṃyuktaphalāni madhurāṇi ca || 44 ||
grīṣmarturnāyakastasyā vāṭikāyā nṛpottama |
śukraśrīśca śuciśrīśca dve bhārye tasya sammate || 45 ||
santāpatrastalokāstu vṛkṣamūleṣu saṃsthitāḥ |
nānāsiddhaiḥ parivṛto nānādevaiḥ samanvitaḥ || 46 ||
vilāsinīnāṃ bṛndaistu candanadravapaṅkilaiḥ |
puṣpamālābhūṣitaistu tālavṛntakarāmbujaiḥ || 47 ||
[pāṭhabhedaḥ- prākāraḥ]
prakāraḥ śobhito ejacchītalāmbuniṣevibhiḥ |
sīsasālāduttaratrāpyārakūṭamayaḥ śubhaḥ || 48 ||
prākāro vartate rājanmuniyojanadairghyavān |
haricandanavṛkṣāṇāṃ vāṭī madhye tayoḥ smṛtā || 49 ||
sālayoradhināthastu varṣarturmeghavāhanaḥ |
vidyutpiṅgalanetraśca jīmūtakavacaḥ smṛtaḥ || 50 ||
vajranirghoṣamukharaścendradhanvā samantataḥ |
sahasraśo vāridhārā muñcannāste gaṇāvṛtaḥ || 51 ||
nabhaḥ śrīśca nabhasyaśrīḥ svarasyā rasyamālinī |
ambā dulā niratniścābhramantī meghayantikā || 52 ||
varṣayantī cibuṇikā vāridhārā ca sammatāḥ |
varṣartordvādaśa proktāḥ śaktayo madavihvalāḥ || 53 ||
navapallavavṛkṣāśca navīnalatikānvitāḥ |
haritāni tṛṇānyeva veṣṭitā yairdharā'khilā || 54 ||
nadīnadapravāhāśca pravahanti ca vegataḥ |
sarāṃsi kaluṣāmbūni rāgicittasamāni ca || 55 ||
vasanti devāḥ siddhāśca ye devīkarmakāriṇaḥ |
vāpīkūpataḍāgāśca ye devyarthaṃ samarpitāḥ || 56 ||
te gaṇā nivasantyatra savilāsāśca sāṅganāḥ |
ārakūṭamayādagre saptayojanadairghyavān || 57 ||
pañcalohātmakaḥ sālo madhye mandāravāṭikā |
nānāpuṣpalatākīrṇā nānāpallavaśobhitā || 58 ||
adhiṣṭhātā'tra samproktaḥ śaradṛturanāmayaḥ |
iṣalakṣmīrūrjalakṣmīrdve bhārye tasya sammate || 59 ||
nānāsiddhā vasantyatra sāṅganāḥ saparicchadāḥ |
pañcalohamayādagre saptayojanadairghyavān || 60 ||
dīpyamāno mahāśṛṅgairvartate raupyasālakaḥ |
pārijātāṭavīmadhye prasūnastabakānvitā || 61 ||
daśayojanagandhīni kusumāni samantataḥ |
modayanti gaṇānsarvānye devīkarmakāriṇaḥ || 62 ||
tatrādhināthaḥ samprokto hemantarturmahojjvalaḥ |
sagaṇaḥ sāyudhaḥ sarvān rāgiṇo rañjayannapaḥ || 63 ||
sahaśrīśca sahasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
vasanti tatra siddhāśca ye devīvratakāriṇaḥ || 64 ||
raupyasālamayādagre saptayojanadairghyavān |
sauvarṇasālaḥ samproktastaptahāṭakakalpitaḥ || 65 ||
madhye kadambavāṭī tu puṣpapallavaśobhitā |
kadambamadirādhārāḥ pravartante sahasraśaḥ || 66 ||
yābhirnipītapītābhirnijānando'nubhūyate |
tatrādhināthaḥ samproktaḥ śaiśirarturmahodayaḥ || 67 ||
tapaḥśrīśca tapasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
modamānaḥ sahaitābhyāṃ vartate śiśirākṛtiḥ || 68 ||
nānāvilāsasaṃyukto nānāgaṇasamāvṛtaḥ |
nivasanti mahāsiddhā ye devīdānakāriṇaḥ || 69 ||
nānābhogasamutpannamahānandasamanvitāḥ |
sāṅganāḥ parivāraistu saṅghaśaḥ parivāritāḥ || 70 ||
svarṇasālamayādagre muniyojanadairghyavān |
puṣparāgamayaḥ sālaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 71 ||
puṣparāgamayī bhūmirvanānyupavanāni ca |
ratnavṛkṣālavālāśca puṣparāgamayāḥ smṛtāḥ || 72 ||
prākāro yasya ratnasya tadratnaracitā drumāḥ |
vanabhūḥ pakṣinaścaiva ratnavarṇajalāni ca || 73 ||
maṇḍapā maṇḍapastambhāḥ sarānsi kamalāni ca |
prākāre tatra yadyatsyāttatsarvaṃ tatsamaṃ bhavet || 74 ||
paribhāṣeyamuddiṣṭā ratnasālādiṣu prabho |
tejasā syāllakṣaguṇaḥ pūrvasālātparo nṛpa || 75 ||
dikpālā nivasantyatra pratibrahmānḍavartinām |
dikpālānāṃ samaṣṭyātmarūpāḥ sphūrjadvarāyudhāḥ || 76 ||
pūrvāśāyāṃ samuttuṅgaśṛṅgā pūramarāvatī |
nānopavanasaṃyuktā mahendrastatra rājate || 77 ||
svargaśobhā ca yā svarge yāvatī syāttato'dhikā |
samaṣṭiśatanetrasya sahasraguṇataḥ smṛtā || 78 ||
airāvatasamārūḍho vajrahastaḥ pratāpavān |
devasenāparivṛto rājate'tra śatakratuḥ || 79 ||
devāṅganāgaṇayutā śacī tatra virājate |
vahnikoṇe vahnipurī vahnipūḥ sadṛśī nṛpa || 80 ||
svāhāsvadhāsamāyukto vahnistatra virājate |
nijavāhanabhūṣāḍhyo nijadevagaṇairvṛtaḥ || 81 ||
yāmyāśāyāṃ yamapurī tatra daṇḍadharo mahān |
svabhaṭairveṣṭito rājan citraguptapurogamaiḥ || 82 ||
nijaśaktiyuto bhāsvattanayo'sti yamo mahān |
nairṛtyāṃ diśi rākṣasyāṃ rākṣasaiḥ parivāritaḥ || 83 ||
khaḍgadhārī sphurannāste nirṛtirnijaśaktiyuk |
vāruṇyāṃ varuṇo rājā pāśadhārī pratāpavān || 84 ||
mahājhaśasamārūḍho vāruṇīmadhuvihvalaḥ |
nijaśaktisamāyukto nijayādogaṇānvitaḥ || 85 ||
samāste vāruṇe loke varuṇānīratākulaḥ |
vāyukoṇe vāyuloko vāyustatrādhitiṣṭhati || 86 ||
vāyusādhanasaṃsiddhayogibhiḥ parivāritaḥ |
dhvajahasto viśālākṣo mṛgavāhanasaṃsthitaḥ || 87 ||
marudgaṇaiḥ parivṛto nijaśaktisamanvitaḥ |
uttarasyāṃ diśi mahānyakṣaloko'sti bhūmipa || 88 ||
yakṣādhirājastatrā''ste vṛddhiṛddhyādiśaktibhiḥ |
navabhirnidhibhiryuktastundilo dhananāyakaḥ || 89 ||
maṇibhadraḥ pūrṇabhadro maṇimānmaṇikandharaḥ |
maṇibhūṣo maṇisragvī maṇikārmukadhārakaḥ || 90 ||
ityādiyakṣasenānīsahito nijaśaktiyuk |
īśānakoṇe samprokto rudraloko mahattaraḥ || 91 ||
anarghyaratnakhacito yatra rudro'dhidaivatam |
manyumāndīptanayano baddhapṛṣṭhamaheṣudhiḥ || 92 ||
sphūrjaddhanurvāmahasto'dhijyadhanvabhirāvṛtaḥ |
svasamānairasaṅkhyātarudraiḥ śūlavarāyudhaiḥ || 93 ||
vikṛtāsyaiḥ karālāsyairvamadvahnibhirāsyataḥ |
daśahastaiḥ śatakaraiḥ sahasrabhujasaṃyutaiḥ || 94 ||
daśapādairdaśagrīvaistrinetrairugramūrtibhiḥ |
antarikṣacarā ye ca ye ca bhūmicarāḥ smṛtāḥ || 95 ||
rudrādhyāye smṛtā rudrāstaiḥ sarvaiśca samāvṛtaḥ |
rudrāṇīkoṭisahito bhadrakālyādimātṛbhiḥ || 96 ||
nānāśaktisamāviṣṭaḍāmaryādigaṇāvṛtaḥ |
vīrabhadrādisahito rudro rājanvirājate || 97 ||
muṇḍamālādharo nāgavalayo nāgakandharaḥ |
vyāghracarmaparīdhāno gajacarmottarīyakaḥ || 98 ||
citābhasmāṅgaliptāṅgaḥ pramathādigaṇāvṛtaḥ |
ninadaḍḍamarudhvānairbadhirīkṛtadimmukhaḥ || 99 ||
aṭṭahāsāsphoṭaśabdaiḥ santrāsitanabhastalaḥ |
bhūtasaṅghasamāviṣṭo bhūtāvāso maheśvaraḥ || 100 ||
īśānadikpatiḥ so'yaṃ nāmnā ceśāna eva ca || 101 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe maṇidvīpavarṇanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.