(শ্রীদেবীভাগবতং, দ্বাদশ স্কন্ধং, দশমোঽধ্যাযঃ, , মণিদ্বীপ বর্ণন - 1)
ব্যাস উবাচ –
ব্রহ্মলোকাদূর্ধ্বভাগে সর্বলোকোঽস্তি যঃ শ্রুতঃ ।
মণিদ্বীপঃ স এবাস্তি যত্র দেবী বিরাজতে ॥ 1 ॥
সর্বস্মাদধিকো যস্মাত্সর্বলোকস্ততঃ স্মৃতঃ ।
পুরা পরাম্বযৈবাযং কল্পিতো মনসেচ্ছযা ॥ 2 ॥
সর্বাদৌ নিজবাসার্থং প্রকৃত্যা মূলভূতযা ।
কৈলাসাদধিকো লোকো বৈকুণ্ঠাদপি চোত্তমঃ ॥ 3 ॥
গোলোকাদপি সর্বস্মাত্সর্বলোকোঽধিকঃ স্মৃতঃ ।
নৈতত্সমং ত্রিলোক্যাং তু সুন্দরং বিদ্যতে ক্বচিত্ ॥ 4 ॥
ছত্রীভূতং ত্রিজগতো ভবসন্তাপনাশকম্ ।
ছাযাভূতং তদেবাস্তি ব্রহ্মাণ্ডানাং তু সত্তম ॥ 5 ॥
বহুযোজনবিস্তীর্ণো গম্ভীরস্তাবদেব হি ।
মণিদ্বীপস্য পরিতো বর্ততে তু সুধোদধিঃ ॥ 6 ॥
মরুত্সঙ্ঘট্টনোত্কীর্ণতরঙ্গ শতসঙ্কুলঃ ।
রত্নাচ্ছবালুকাযুক্তো ঝষশঙ্খসমাকুলঃ ॥ 7 ॥
বীচিসঙ্ঘর্ষসঞ্জাতলহরীকণশীতলঃ ।
নানাধ্বজসমাযুক্তা নানাপোতগতাগতৈঃ ॥ 8 ॥
বিরাজমানঃ পরিতস্তীররত্নদ্রুমো মহান্ ।
তদুত্তরমযোধাতুনির্মিতো গগনে ততঃ ॥ 9 ॥
সপ্তযোজনবিস্তীর্ণঃ প্রাকারো বর্ততে মহান্ ।
নানাশস্ত্রপ্রহরণা নানাযুদ্ধবিশারদাঃ ॥ 10 ॥
রক্ষকা নিবসন্ত্যত্র মোদমানাঃ সমন্ততঃ ।
চতুর্দ্বারসমাযুক্তো দ্বারপালশতান্বিতঃ ॥ 11 ॥
নানাগণৈঃ পরিবৃতো দেবীভক্তিযুতৈর্নৃপ ।
দর্শনার্থং সমাযান্তি যে দেবা জগদীশিতুঃ ॥ 12 ॥
তেষাং গণা বসন্ত্যত্র বাহনানি চ তত্র হি ।
বিমানশতসঙ্ঘর্ষঘণ্টাস্বনসমাকুলঃ ॥ 13 ॥
হযহেষাখুরাঘাতবধিরীকৃতদিম্মুখঃ ।
গণৈঃ কিলকিলারাবৈর্বেত্রহস্তৈশ্চ তাডিতাঃ ॥ 14 ॥
সেবকা দেবসঙ্গানাং ভ্রাজন্তে তত্র ভূমিপ ।
তস্মিঙ্কোলাহলে রাজন্নশব্দঃ কেনচিত্ক্বচিত্ ॥ 15 ॥
কস্যচিচ্ছ্রূযতেঽত্যন্তং নানাধ্বনিসমাকুলে ।
পদে পদে মিষ্টবারিপরিপূর্ণসরান্সি চ ॥ 16 ॥
বাটিকা বিবিধা রাজন্ রত্নদ্রুমবিরাজিতাঃ ।
তদুত্তরং মহাসারধাতুনির্মিতমণ্ডলঃ ॥ 17 ॥
সালোঽপরো মহানস্তি গগনস্পর্শি যচ্ছিরঃ ।
তেজসা স্যাচ্ছতগুণঃ পূর্বসালাদযং পরঃ ॥ 18 ॥
গোপুরদ্বারসহিতো বহুবৃক্ষসমন্বিতঃ ।
যা বৃক্ষজাতযঃ সন্তি সর্বাস্তাস্তত্র সন্তি চ ॥ 19 ॥
নিরন্তরং পুষ্পযুতাঃ সদা ফলসমন্বিতাঃ ।
নবপল্লবসংযুক্তাঃ পরসৌরভসঙ্কুলাঃ ॥ 20 ॥
পনসা বকুলা লোধ্রাঃ কর্ণিকারাশ্চ শিংশপাঃ ।
দেবদারুকাঞ্চনারা আম্রাশ্চৈব সুমেরবঃ ॥ 21 ॥
লিকুচা হিঙ্গুলাশ্চৈলা লবঙ্গাঃ কট্ফলাস্তথা ।
পাটলা মুচুকুন্দাশ্চ ফলিন্যো জঘনেফলাঃ ॥ 22 ॥
তালাস্তমালাঃ সালাশ্চ কঙ্কোলা নাগভদ্রকাঃ ।
পুন্নাগাঃ পীলবঃ সাল্বকা বৈ কর্পূরশাখিনঃ ॥ 23 ॥
অশ্বকর্ণা হস্তিকর্ণাস্তালপর্ণাশ্চ দাডিমাঃ ।
গণিকা বন্ধুজীবাশ্চ জম্বীরাশ্চ কুরণ্ডকাঃ ॥ 24 ॥
চাম্পেযা বন্ধুজীবাশ্চ তথা বৈ কনকদ্রুমাঃ ।
কালাগুরুদ্রুমাশ্চৈব তথা চন্দনপাদপাঃ ॥ 25 ॥
খর্জূরা যূথিকাস্তালপর্ণ্যশ্চৈব তথেক্ষবঃ ।
ক্ষীরবৃক্ষাশ্চ খদিরাশ্চিঞ্চাভল্লাতকাস্তথা ॥ 26 ॥
রুচকাঃ কুটজা বৃক্ষা বিল্ববৃক্ষাস্তথৈব চ ।
তুলসীনাং বনান্যেবং মল্লিকানাং তথৈব চ ॥ 27 ॥
ইত্যাদিতরুজাতীনাং বনান্যুপবনানি চ ।
নানাবাপীশতৈর্যুক্তান্যেবং সন্তি ধরাধিপ ॥ 28 ॥
কোকিলারাবসংযুক্তা গুন্জদ্ভ্রমরভূষিতাঃ ।
নির্যাসস্রাবিণঃ সর্বে স্নিগ্ধচ্ছাযাস্তরূত্তমাঃ ॥ 29 ॥
নানাঋতুভবা বৃক্ষা নানাপক্ষিসমাকুলাঃ ।
নানারসস্রাবিণীভির্নদীভিরতিশোভিতাঃ ॥ 30 ॥
পারাবতশুকব্রাতসারিকাপক্ষমারুতৈঃ ।
হংসপক্ষসমুদ্ভূত বাতব্রাতৈশ্চলদ্দ্রুমম্ ॥ 31 ॥
সুগন্ধগ্রাহিপবনপূরিতং তদ্বনোত্তমম্ ।
সহিতং হরিণীযূথৈর্ধাবমানৈরিতস্ততঃ ॥ 32 ॥
নৃত্যদ্বর্হিকদম্বস্য কেকারাবৈঃ সুখপ্রদৈঃ ।
নাদিতং তদ্বনং দিব্যং মধুস্রাবি সমন্ততঃ ॥ 33 ॥
কাংস্যসালাদুত্তরে তু তাম্রসালঃ প্রকীর্তিতঃ ।
চতুরস্রসমাকার উন্নত্যা সপ্তযোজনঃ ॥ 34 ॥
দ্বযোস্তু সালযোর্মধ্যে সম্প্রোক্তা কল্পবাটিকা ।
যেষাং তরূণাং পুষ্পাণি কাঞ্চনাভানি ভূমিপ ॥ 35 ॥
পত্রাণি কাঞ্চনাভানি রত্নবীজফলানি চ ।
দশযোজনগন্ধো হি প্রসর্পতি সমন্ততঃ ॥ 36 ॥
তদ্বনং রক্ষিতং রাজন্বসন্তেনর্তুনানিশম্ ।
পুষ্পসিংহাসনাসীনঃ পুষ্পচ্ছত্রবিরাজিতঃ ॥ 37 ॥
পুষ্পভূষাভূষিতশ্চ পুষ্পাসববিঘূর্ণিতঃ ।
মধুশ্রীর্মাধবশ্রীশ্চ দ্বে ভার্যে তস্য সম্মতে ॥ 38 ॥
ক্রীডতঃ স্মেরবদনে সুমস্তবককন্দুকৈঃ ।
অতীব রম্যং বিপিনং মধুস্রাবি সমন্ততঃ ॥ 39 ॥
দশযোজনপর্যন্তং কুসুমামোদবাযুনা ।
পূরিতং দিব্যগন্ধর্বৈঃ সাঙ্গনৈর্গানলোলুপৈঃ ॥ 40 ॥
শোভিতং তদ্বনং দিব্যং মত্তকোকিলনাদিতম্ ।
বসন্তলক্ষ্মীসংযুক্তং কামিকামপ্রবর্ধনম্ ॥ 41 ॥
তাম্রসালাদুত্তরত্র সীসসালঃ প্রকীর্তিতঃ ।
সমুচ্ছ্রাযঃ স্মৃতোঽপ্যস্য সপ্তযোজনসঙ্খ্যযা ॥ 42 ॥
সন্তানবাটিকামধ্যে সালযোস্তু দ্বযোর্নৃপ ।
দশযোজনগন্ধস্তু প্রসূনানাং সমন্ততঃ ॥ 43 ॥
হিরণ্যাভানি কুসুমান্যুত্ফুল্লানি নিরন্তরম্ ।
অমৃতদ্রবসংযুক্তফলানি মধুরাণি চ ॥ 44 ॥
গ্রীষ্মর্তুর্নাযকস্তস্যা বাটিকাযা নৃপোত্তম ।
শুক্রশ্রীশ্চ শুচিশ্রীশ্চ দ্বে ভার্যে তস্য সম্মতে ॥ 45 ॥
সন্তাপত্রস্তলোকাস্তু বৃক্ষমূলেষু সংস্থিতাঃ ।
নানাসিদ্ধৈঃ পরিবৃতো নানাদেবৈঃ সমন্বিতঃ ॥ 46 ॥
বিলাসিনীনাং বৃন্দৈস্তু চন্দনদ্রবপঙ্কিলৈঃ ।
পুষ্পমালাভূষিতৈস্তু তালবৃন্তকরাম্বুজৈঃ ॥ 47 ॥
[পাঠভেদঃ- প্রাকারঃ]
প্রকারঃ শোভিতো এজচ্ছীতলাম্বুনিষেবিভিঃ ।
সীসসালাদুত্তরত্রাপ্যারকূটমযঃ শুভঃ ॥ 48 ॥
প্রাকারো বর্ততে রাজন্মুনিযোজনদৈর্ঘ্যবান্ ।
হরিচন্দনবৃক্ষাণাং বাটী মধ্যে তযোঃ স্মৃতা ॥ 49 ॥
সালযোরধিনাথস্তু বর্ষর্তুর্মেঘবাহনঃ ।
বিদ্যুত্পিঙ্গলনেত্রশ্চ জীমূতকবচঃ স্মৃতঃ ॥ 50 ॥
বজ্রনির্ঘোষমুখরশ্চেন্দ্রধন্বা সমন্ততঃ ।
সহস্রশো বারিধারা মুঞ্চন্নাস্তে গণাবৃতঃ ॥ 51 ॥
নভঃ শ্রীশ্চ নভস্যশ্রীঃ স্বরস্যা রস্যমালিনী ।
অম্বা দুলা নিরত্নিশ্চাভ্রমন্তী মেঘযন্তিকা ॥ 52 ॥
বর্ষযন্তী চিবুণিকা বারিধারা চ সম্মতাঃ ।
বর্ষর্তোর্দ্বাদশ প্রোক্তাঃ শক্তযো মদবিহ্বলাঃ ॥ 53 ॥
নবপল্লববৃক্ষাশ্চ নবীনলতিকান্বিতাঃ ।
হরিতানি তৃণান্যেব বেষ্টিতা যৈর্ধরাঽখিলা ॥ 54 ॥
নদীনদপ্রবাহাশ্চ প্রবহন্তি চ বেগতঃ ।
সরাংসি কলুষাম্বূনি রাগিচিত্তসমানি চ ॥ 55 ॥
বসন্তি দেবাঃ সিদ্ধাশ্চ যে দেবীকর্মকারিণঃ ।
বাপীকূপতডাগাশ্চ যে দেব্যর্থং সমর্পিতাঃ ॥ 56 ॥
তে গণা নিবসন্ত্যত্র সবিলাসাশ্চ সাঙ্গনাঃ ।
আরকূটমযাদগ্রে সপ্তযোজনদৈর্ঘ্যবান্ ॥ 57 ॥
পঞ্চলোহাত্মকঃ সালো মধ্যে মন্দারবাটিকা ।
নানাপুষ্পলতাকীর্ণা নানাপল্লবশোভিতা ॥ 58 ॥
অধিষ্ঠাতাঽত্র সম্প্রোক্তঃ শরদৃতুরনামযঃ ।
ইষলক্ষ্মীরূর্জলক্ষ্মীর্দ্বে ভার্যে তস্য সম্মতে ॥ 59 ॥
নানাসিদ্ধা বসন্ত্যত্র সাঙ্গনাঃ সপরিচ্ছদাঃ ।
পঞ্চলোহমযাদগ্রে সপ্তযোজনদৈর্ঘ্যবান্ ॥ 60 ॥
দীপ্যমানো মহাশৃঙ্গৈর্বর্ততে রৌপ্যসালকঃ ।
পারিজাতাটবীমধ্যে প্রসূনস্তবকান্বিতা ॥ 61 ॥
দশযোজনগন্ধীনি কুসুমানি সমন্ততঃ ।
মোদযন্তি গণান্সর্বান্যে দেবীকর্মকারিণঃ ॥ 62 ॥
তত্রাধিনাথঃ সম্প্রোক্তো হেমন্তর্তুর্মহোজ্জ্বলঃ ।
সগণঃ সাযুধঃ সর্বান্ রাগিণো রঞ্জযন্নপঃ ॥ 63 ॥
সহশ্রীশ্চ সহস্যশ্রীর্দ্বে ভার্যে তস্য সম্মতে ।
বসন্তি তত্র সিদ্ধাশ্চ যে দেবীব্রতকারিণঃ ॥ 64 ॥
রৌপ্যসালমযাদগ্রে সপ্তযোজনদৈর্ঘ্যবান্ ।
সৌবর্ণসালঃ সম্প্রোক্তস্তপ্তহাটককল্পিতঃ ॥ 65 ॥
মধ্যে কদম্ববাটী তু পুষ্পপল্লবশোভিতা ।
কদম্বমদিরাধারাঃ প্রবর্তন্তে সহস্রশঃ ॥ 66 ॥
যাভির্নিপীতপীতাভির্নিজানন্দোঽনুভূযতে ।
তত্রাধিনাথঃ সম্প্রোক্তঃ শৈশিরর্তুর্মহোদযঃ ॥ 67 ॥
তপঃশ্রীশ্চ তপস্যশ্রীর্দ্বে ভার্যে তস্য সম্মতে ।
মোদমানঃ সহৈতাভ্যাং বর্ততে শিশিরাকৃতিঃ ॥ 68 ॥
নানাবিলাসসংযুক্তো নানাগণসমাবৃতঃ ।
নিবসন্তি মহাসিদ্ধা যে দেবীদানকারিণঃ ॥ 69 ॥
নানাভোগসমুত্পন্নমহানন্দসমন্বিতাঃ ।
সাঙ্গনাঃ পরিবারৈস্তু সঙ্ঘশঃ পরিবারিতাঃ ॥ 70 ॥
স্বর্ণসালমযাদগ্রে মুনিযোজনদৈর্ঘ্যবান্ ।
পুষ্পরাগমযঃ সালঃ কুঙ্কুমারুণবিগ্রহঃ ॥ 71 ॥
পুষ্পরাগমযী ভূমির্বনান্যুপবনানি চ ।
রত্নবৃক্ষালবালাশ্চ পুষ্পরাগমযাঃ স্মৃতাঃ ॥ 72 ॥
প্রাকারো যস্য রত্নস্য তদ্রত্নরচিতা দ্রুমাঃ ।
বনভূঃ পক্ষিনশ্চৈব রত্নবর্ণজলানি চ ॥ 73 ॥
মণ্ডপা মণ্ডপস্তম্ভাঃ সরান্সি কমলানি চ ।
প্রাকারে তত্র যদ্যত্স্যাত্তত্সর্বং তত্সমং ভবেত্ ॥ 74 ॥
পরিভাষেযমুদ্দিষ্টা রত্নসালাদিষু প্রভো ।
তেজসা স্যাল্লক্ষগুণঃ পূর্বসালাত্পরো নৃপ ॥ 75 ॥
দিক্পালা নিবসন্ত্যত্র প্রতিব্রহ্মান্ডবর্তিনাম্ ।
দিক্পালানাং সমষ্ট্যাত্মরূপাঃ স্ফূর্জদ্বরাযুধাঃ ॥ 76 ॥
পূর্বাশাযাং সমুত্তুঙ্গশৃঙ্গা পূরমরাবতী ।
নানোপবনসংযুক্তা মহেন্দ্রস্তত্র রাজতে ॥ 77 ॥
স্বর্গশোভা চ যা স্বর্গে যাবতী স্যাত্ততোঽধিকা ।
সমষ্টিশতনেত্রস্য সহস্রগুণতঃ স্মৃতা ॥ 78 ॥
ঐরাবতসমারূঢো বজ্রহস্তঃ প্রতাপবান্ ।
দেবসেনাপরিবৃতো রাজতেঽত্র শতক্রতুঃ ॥ 79 ॥
দেবাঙ্গনাগণযুতা শচী তত্র বিরাজতে ।
বহ্নিকোণে বহ্নিপুরী বহ্নিপূঃ সদৃশী নৃপ ॥ 80 ॥
স্বাহাস্বধাসমাযুক্তো বহ্নিস্তত্র বিরাজতে ।
নিজবাহনভূষাঢ্যো নিজদেবগণৈর্বৃতঃ ॥ 81 ॥
যাম্যাশাযাং যমপুরী তত্র দণ্ডধরো মহান্ ।
স্বভটৈর্বেষ্টিতো রাজন্ চিত্রগুপ্তপুরোগমৈঃ ॥ 82 ॥
নিজশক্তিযুতো ভাস্বত্তনযোঽস্তি যমো মহান্ ।
নৈরৃত্যাং দিশি রাক্ষস্যাং রাক্ষসৈঃ পরিবারিতঃ ॥ 83 ॥
খড্গধারী স্ফুরন্নাস্তে নিরৃতির্নিজশক্তিযুক্ ।
বারুণ্যাং বরুণো রাজা পাশধারী প্রতাপবান্ ॥ 84 ॥
মহাঝশসমারূঢো বারুণীমধুবিহ্বলঃ ।
নিজশক্তিসমাযুক্তো নিজযাদোগণান্বিতঃ ॥ 85 ॥
সমাস্তে বারুণে লোকে বরুণানীরতাকুলঃ ।
বাযুকোণে বাযুলোকো বাযুস্তত্রাধিতিষ্ঠতি ॥ 86 ॥
বাযুসাধনসংসিদ্ধযোগিভিঃ পরিবারিতঃ ।
ধ্বজহস্তো বিশালাক্ষো মৃগবাহনসংস্থিতঃ ॥ 87 ॥
মরুদ্গণৈঃ পরিবৃতো নিজশক্তিসমন্বিতঃ ।
উত্তরস্যাং দিশি মহান্যক্ষলোকোঽস্তি ভূমিপ ॥ 88 ॥
যক্ষাধিরাজস্তত্রাঽঽস্তে বৃদ্ধিঋদ্ধ্যাদিশক্তিভিঃ ।
নবভির্নিধিভির্যুক্তস্তুন্দিলো ধননাযকঃ ॥ 89 ॥
মণিভদ্রঃ পূর্ণভদ্রো মণিমান্মণিকন্ধরঃ ।
মণিভূষো মণিস্রগ্বী মণিকার্মুকধারকঃ ॥ 90 ॥
ইত্যাদিযক্ষসেনানীসহিতো নিজশক্তিযুক্ ।
ঈশানকোণে সম্প্রোক্তো রুদ্রলোকো মহত্তরঃ ॥ 91 ॥
অনর্ঘ্যরত্নখচিতো যত্র রুদ্রোঽধিদৈবতম্ ।
মন্যুমান্দীপ্তনযনো বদ্ধপৃষ্ঠমহেষুধিঃ ॥ 92 ॥
স্ফূর্জদ্ধনুর্বামহস্তোঽধিজ্যধন্বভিরাবৃতঃ ।
স্বসমানৈরসঙ্খ্যাতরুদ্রৈঃ শূলবরাযুধৈঃ ॥ 93 ॥
বিকৃতাস্যৈঃ করালাস্যৈর্বমদ্বহ্নিভিরাস্যতঃ ।
দশহস্তৈঃ শতকরৈঃ সহস্রভুজসংযুতৈঃ ॥ 94 ॥
দশপাদৈর্দশগ্রীবৈস্ত্রিনেত্রৈরুগ্রমূর্তিভিঃ ।
অন্তরিক্ষচরা যে চ যে চ ভূমিচরাঃ স্মৃতাঃ ॥ 95 ॥
রুদ্রাধ্যাযে স্মৃতা রুদ্রাস্তৈঃ সর্বৈশ্চ সমাবৃতঃ ।
রুদ্রাণীকোটিসহিতো ভদ্রকাল্যাদিমাতৃভিঃ ॥ 96 ॥
নানাশক্তিসমাবিষ্টডামর্যাদিগণাবৃতঃ ।
বীরভদ্রাদিসহিতো রুদ্রো রাজন্বিরাজতে ॥ 97 ॥
মুণ্ডমালাধরো নাগবলযো নাগকন্ধরঃ ।
ব্যাঘ্রচর্মপরীধানো গজচর্মোত্তরীযকঃ ॥ 98 ॥
চিতাভস্মাঙ্গলিপ্তাঙ্গঃ প্রমথাদিগণাবৃতঃ ।
নিনদড্ডমরুধ্বানৈর্বধিরীকৃতদিম্মুখঃ ॥ 99 ॥
অট্টহাসাস্ফোটশব্দৈঃ সন্ত্রাসিতনভস্তলঃ ।
ভূতসঙ্ঘসমাবিষ্টো ভূতাবাসো মহেশ্বরঃ ॥ 100 ॥
ঈশানদিক্পতিঃ সোঽযং নাম্না চেশান এব চ ॥ 101 ॥
ইতি শ্রীদেবীভাগবতে মহাপুরাণে দ্বাদশস্কন্ধে মণিদ্বীপবর্ণনং নাম দশমোঽধ্যাযঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, daśamo'dhyāyaḥ, , maṇidvīpa varṇana - 1)
vyāsa uvāca –
brahmalokādūrdhvabhāge sarvaloko'sti yaḥ śrutaḥ |
maṇidvīpaḥ sa evāsti yatra devī virājate || 1 ||
sarvasmādadhiko yasmātsarvalokastataḥ smṛtaḥ |
purā parāmbayaivāyaṃ kalpito manasecchayā || 2 ||
sarvādau nijavāsārthaṃ prakṛtyā mūlabhūtayā |
kailāsādadhiko loko vaikuṇṭhādapi cottamaḥ || 3 ||
golokādapi sarvasmātsarvaloko'dhikaḥ smṛtaḥ |
naitatsamaṃ trilokyāṃ tu sundaraṃ vidyate kvacit || 4 ||
chatrībhūtaṃ trijagato bhavasantāpanāśakam |
chāyābhūtaṃ tadevāsti brahmāṇḍānāṃ tu sattama || 5 ||
bahuyojanavistīrṇo gambhīrastāvadeva hi |
maṇidvīpasya parito vartate tu sudhodadhiḥ || 6 ||
marutsaṅghaṭṭanotkīrṇataraṅga śatasaṅkulaḥ |
ratnācchavālukāyukto jhaṣaśaṅkhasamākulaḥ || 7 ||
vīcisaṅgharṣasañjātalaharīkaṇaśītalaḥ |
nānādhvajasamāyuktā nānāpotagatāgataiḥ || 8 ||
virājamānaḥ paritastīraratnadrumo mahān |
taduttaramayodhātunirmito gagane tataḥ || 9 ||
saptayojanavistīrṇaḥ prākāro vartate mahān |
nānāśastrapraharaṇā nānāyuddhaviśāradāḥ || 10 ||
rakṣakā nivasantyatra modamānāḥ samantataḥ |
caturdvārasamāyukto dvārapālaśatānvitaḥ || 11 ||
nānāgaṇaiḥ parivṛto devībhaktiyutairnṛpa |
darśanārthaṃ samāyānti ye devā jagadīśituḥ || 12 ||
teṣāṃ gaṇā vasantyatra vāhanāni ca tatra hi |
vimānaśatasaṅgharṣaghaṇṭāsvanasamākulaḥ || 13 ||
hayaheṣākhurāghātabadhirīkṛtadimmukhaḥ |
gaṇaiḥ kilakilārāvairvetrahastaiśca tāḍitāḥ || 14 ||
sevakā devasaṅgānāṃ bhrājante tatra bhūmipa |
tasmiṅkolāhale rājannaśabdaḥ kenacitkvacit || 15 ||
kasyacicchrūyate'tyantaṃ nānādhvanisamākule |
pade pade miṣṭavāriparipūrṇasarānsi ca || 16 ||
vāṭikā vividhā rājan ratnadrumavirājitāḥ |
taduttaraṃ mahāsāradhātunirmitamaṇḍalaḥ || 17 ||
sālo'paro mahānasti gaganasparśi yacchiraḥ |
tejasā syācchataguṇaḥ pūrvasālādayaṃ paraḥ || 18 ||
gopuradvārasahito bahuvṛkṣasamanvitaḥ |
yā vṛkṣajātayaḥ santi sarvāstāstatra santi ca || 19 ||
nirantaraṃ puṣpayutāḥ sadā phalasamanvitāḥ |
navapallavasaṃyuktāḥ parasaurabhasaṅkulāḥ || 20 ||
panasā bakulā lodhrāḥ karṇikārāśca śiṃśapāḥ |
devadārukāñcanārā āmrāścaiva sumeravaḥ || 21 ||
likucā hiṅgulāścailā lavaṅgāḥ kaṭphalāstathā |
pāṭalā mucukundāśca phalinyo jaghanephalāḥ || 22 ||
tālāstamālāḥ sālāśca kaṅkolā nāgabhadrakāḥ |
punnāgāḥ pīlavaḥ sālvakā vai karpūraśākhinaḥ || 23 ||
aśvakarṇā hastikarṇāstālaparṇāśca dāḍimāḥ |
gaṇikā bandhujīvāśca jambīrāśca kuraṇḍakāḥ || 24 ||
cāmpeyā bandhujīvāśca tathā vai kanakadrumāḥ |
kālāgurudrumāścaiva tathā candanapādapāḥ || 25 ||
kharjūrā yūthikāstālaparṇyaścaiva tathekṣavaḥ |
kṣīravṛkṣāśca khadirāściñcābhallātakāstathā || 26 ||
rucakāḥ kuṭajā vṛkṣā bilvavṛkṣāstathaiva ca |
tulasīnāṃ vanānyevaṃ mallikānāṃ tathaiva ca || 27 ||
ityāditarujātīnāṃ vanānyupavanāni ca |
nānāvāpīśatairyuktānyevaṃ santi dharādhipa || 28 ||
kokilārāvasaṃyuktā gunjadbhramarabhūṣitāḥ |
niryāsasrāviṇaḥ sarve snigdhacchāyāstarūttamāḥ || 29 ||
nānāṛtubhavā vṛkṣā nānāpakṣisamākulāḥ |
nānārasasrāviṇībhirnadībhiratiśobhitāḥ || 30 ||
pārāvataśukavrātasārikāpakṣamārutaiḥ |
haṃsapakṣasamudbhūta vātavrātaiścaladdrumam || 31 ||
sugandhagrāhipavanapūritaṃ tadvanottamam |
sahitaṃ hariṇīyūthairdhāvamānairitastataḥ || 32 ||
nṛtyadbarhikadambasya kekārāvaiḥ sukhapradaiḥ |
nāditaṃ tadvanaṃ divyaṃ madhusrāvi samantataḥ || 33 ||
kāṃsyasālāduttare tu tāmrasālaḥ prakīrtitaḥ |
caturasrasamākāra unnatyā saptayojanaḥ || 34 ||
dvayostu sālayormadhye samproktā kalpavāṭikā |
yeṣāṃ tarūṇāṃ puṣpāṇi kāñcanābhāni bhūmipa || 35 ||
patrāṇi kāñcanābhāni ratnabījaphalāni ca |
daśayojanagandho hi prasarpati samantataḥ || 36 ||
tadvanaṃ rakṣitaṃ rājanvasantenartunāniśam |
puṣpasiṃhāsanāsīnaḥ puṣpacchatravirājitaḥ || 37 ||
puṣpabhūṣābhūṣitaśca puṣpāsavavighūrṇitaḥ |
madhuśrīrmādhavaśrīśca dve bhārye tasya sammate || 38 ||
krīḍataḥ smeravadane sumastabakakandukaiḥ |
atīva ramyaṃ vipinaṃ madhusrāvi samantataḥ || 39 ||
daśayojanaparyantaṃ kusumāmodavāyunā |
pūritaṃ divyagandharvaiḥ sāṅganairgānalolupaiḥ || 40 ||
śobhitaṃ tadvanaṃ divyaṃ mattakokilanāditam |
vasantalakṣmīsaṃyuktaṃ kāmikāmapravardhanam || 41 ||
tāmrasālāduttaratra sīsasālaḥ prakīrtitaḥ |
samucchrāyaḥ smṛto'pyasya saptayojanasaṅkhyayā || 42 ||
santānavāṭikāmadhye sālayostu dvayornṛpa |
daśayojanagandhastu prasūnānāṃ samantataḥ || 43 ||
hiraṇyābhāni kusumānyutphullāni nirantaram |
amṛtadravasaṃyuktaphalāni madhurāṇi ca || 44 ||
grīṣmarturnāyakastasyā vāṭikāyā nṛpottama |
śukraśrīśca śuciśrīśca dve bhārye tasya sammate || 45 ||
santāpatrastalokāstu vṛkṣamūleṣu saṃsthitāḥ |
nānāsiddhaiḥ parivṛto nānādevaiḥ samanvitaḥ || 46 ||
vilāsinīnāṃ bṛndaistu candanadravapaṅkilaiḥ |
puṣpamālābhūṣitaistu tālavṛntakarāmbujaiḥ || 47 ||
[pāṭhabhedaḥ- prākāraḥ]
prakāraḥ śobhito ejacchītalāmbuniṣevibhiḥ |
sīsasālāduttaratrāpyārakūṭamayaḥ śubhaḥ || 48 ||
prākāro vartate rājanmuniyojanadairghyavān |
haricandanavṛkṣāṇāṃ vāṭī madhye tayoḥ smṛtā || 49 ||
sālayoradhināthastu varṣarturmeghavāhanaḥ |
vidyutpiṅgalanetraśca jīmūtakavacaḥ smṛtaḥ || 50 ||
vajranirghoṣamukharaścendradhanvā samantataḥ |
sahasraśo vāridhārā muñcannāste gaṇāvṛtaḥ || 51 ||
nabhaḥ śrīśca nabhasyaśrīḥ svarasyā rasyamālinī |
ambā dulā niratniścābhramantī meghayantikā || 52 ||
varṣayantī cibuṇikā vāridhārā ca sammatāḥ |
varṣartordvādaśa proktāḥ śaktayo madavihvalāḥ || 53 ||
navapallavavṛkṣāśca navīnalatikānvitāḥ |
haritāni tṛṇānyeva veṣṭitā yairdharā'khilā || 54 ||
nadīnadapravāhāśca pravahanti ca vegataḥ |
sarāṃsi kaluṣāmbūni rāgicittasamāni ca || 55 ||
vasanti devāḥ siddhāśca ye devīkarmakāriṇaḥ |
vāpīkūpataḍāgāśca ye devyarthaṃ samarpitāḥ || 56 ||
te gaṇā nivasantyatra savilāsāśca sāṅganāḥ |
ārakūṭamayādagre saptayojanadairghyavān || 57 ||
pañcalohātmakaḥ sālo madhye mandāravāṭikā |
nānāpuṣpalatākīrṇā nānāpallavaśobhitā || 58 ||
adhiṣṭhātā'tra samproktaḥ śaradṛturanāmayaḥ |
iṣalakṣmīrūrjalakṣmīrdve bhārye tasya sammate || 59 ||
nānāsiddhā vasantyatra sāṅganāḥ saparicchadāḥ |
pañcalohamayādagre saptayojanadairghyavān || 60 ||
dīpyamāno mahāśṛṅgairvartate raupyasālakaḥ |
pārijātāṭavīmadhye prasūnastabakānvitā || 61 ||
daśayojanagandhīni kusumāni samantataḥ |
modayanti gaṇānsarvānye devīkarmakāriṇaḥ || 62 ||
tatrādhināthaḥ samprokto hemantarturmahojjvalaḥ |
sagaṇaḥ sāyudhaḥ sarvān rāgiṇo rañjayannapaḥ || 63 ||
sahaśrīśca sahasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
vasanti tatra siddhāśca ye devīvratakāriṇaḥ || 64 ||
raupyasālamayādagre saptayojanadairghyavān |
sauvarṇasālaḥ samproktastaptahāṭakakalpitaḥ || 65 ||
madhye kadambavāṭī tu puṣpapallavaśobhitā |
kadambamadirādhārāḥ pravartante sahasraśaḥ || 66 ||
yābhirnipītapītābhirnijānando'nubhūyate |
tatrādhināthaḥ samproktaḥ śaiśirarturmahodayaḥ || 67 ||
tapaḥśrīśca tapasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
modamānaḥ sahaitābhyāṃ vartate śiśirākṛtiḥ || 68 ||
nānāvilāsasaṃyukto nānāgaṇasamāvṛtaḥ |
nivasanti mahāsiddhā ye devīdānakāriṇaḥ || 69 ||
nānābhogasamutpannamahānandasamanvitāḥ |
sāṅganāḥ parivāraistu saṅghaśaḥ parivāritāḥ || 70 ||
svarṇasālamayādagre muniyojanadairghyavān |
puṣparāgamayaḥ sālaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 71 ||
puṣparāgamayī bhūmirvanānyupavanāni ca |
ratnavṛkṣālavālāśca puṣparāgamayāḥ smṛtāḥ || 72 ||
prākāro yasya ratnasya tadratnaracitā drumāḥ |
vanabhūḥ pakṣinaścaiva ratnavarṇajalāni ca || 73 ||
maṇḍapā maṇḍapastambhāḥ sarānsi kamalāni ca |
prākāre tatra yadyatsyāttatsarvaṃ tatsamaṃ bhavet || 74 ||
paribhāṣeyamuddiṣṭā ratnasālādiṣu prabho |
tejasā syāllakṣaguṇaḥ pūrvasālātparo nṛpa || 75 ||
dikpālā nivasantyatra pratibrahmānḍavartinām |
dikpālānāṃ samaṣṭyātmarūpāḥ sphūrjadvarāyudhāḥ || 76 ||
pūrvāśāyāṃ samuttuṅgaśṛṅgā pūramarāvatī |
nānopavanasaṃyuktā mahendrastatra rājate || 77 ||
svargaśobhā ca yā svarge yāvatī syāttato'dhikā |
samaṣṭiśatanetrasya sahasraguṇataḥ smṛtā || 78 ||
airāvatasamārūḍho vajrahastaḥ pratāpavān |
devasenāparivṛto rājate'tra śatakratuḥ || 79 ||
devāṅganāgaṇayutā śacī tatra virājate |
vahnikoṇe vahnipurī vahnipūḥ sadṛśī nṛpa || 80 ||
svāhāsvadhāsamāyukto vahnistatra virājate |
nijavāhanabhūṣāḍhyo nijadevagaṇairvṛtaḥ || 81 ||
yāmyāśāyāṃ yamapurī tatra daṇḍadharo mahān |
svabhaṭairveṣṭito rājan citraguptapurogamaiḥ || 82 ||
nijaśaktiyuto bhāsvattanayo'sti yamo mahān |
nairṛtyāṃ diśi rākṣasyāṃ rākṣasaiḥ parivāritaḥ || 83 ||
khaḍgadhārī sphurannāste nirṛtirnijaśaktiyuk |
vāruṇyāṃ varuṇo rājā pāśadhārī pratāpavān || 84 ||
mahājhaśasamārūḍho vāruṇīmadhuvihvalaḥ |
nijaśaktisamāyukto nijayādogaṇānvitaḥ || 85 ||
samāste vāruṇe loke varuṇānīratākulaḥ |
vāyukoṇe vāyuloko vāyustatrādhitiṣṭhati || 86 ||
vāyusādhanasaṃsiddhayogibhiḥ parivāritaḥ |
dhvajahasto viśālākṣo mṛgavāhanasaṃsthitaḥ || 87 ||
marudgaṇaiḥ parivṛto nijaśaktisamanvitaḥ |
uttarasyāṃ diśi mahānyakṣaloko'sti bhūmipa || 88 ||
yakṣādhirājastatrā''ste vṛddhiṛddhyādiśaktibhiḥ |
navabhirnidhibhiryuktastundilo dhananāyakaḥ || 89 ||
maṇibhadraḥ pūrṇabhadro maṇimānmaṇikandharaḥ |
maṇibhūṣo maṇisragvī maṇikārmukadhārakaḥ || 90 ||
ityādiyakṣasenānīsahito nijaśaktiyuk |
īśānakoṇe samprokto rudraloko mahattaraḥ || 91 ||
anarghyaratnakhacito yatra rudro'dhidaivatam |
manyumāndīptanayano baddhapṛṣṭhamaheṣudhiḥ || 92 ||
sphūrjaddhanurvāmahasto'dhijyadhanvabhirāvṛtaḥ |
svasamānairasaṅkhyātarudraiḥ śūlavarāyudhaiḥ || 93 ||
vikṛtāsyaiḥ karālāsyairvamadvahnibhirāsyataḥ |
daśahastaiḥ śatakaraiḥ sahasrabhujasaṃyutaiḥ || 94 ||
daśapādairdaśagrīvaistrinetrairugramūrtibhiḥ |
antarikṣacarā ye ca ye ca bhūmicarāḥ smṛtāḥ || 95 ||
rudrādhyāye smṛtā rudrāstaiḥ sarvaiśca samāvṛtaḥ |
rudrāṇīkoṭisahito bhadrakālyādimātṛbhiḥ || 96 ||
nānāśaktisamāviṣṭaḍāmaryādigaṇāvṛtaḥ |
vīrabhadrādisahito rudro rājanvirājate || 97 ||
muṇḍamālādharo nāgavalayo nāgakandharaḥ |
vyāghracarmaparīdhāno gajacarmottarīyakaḥ || 98 ||
citābhasmāṅgaliptāṅgaḥ pramathādigaṇāvṛtaḥ |
ninadaḍḍamarudhvānairbadhirīkṛtadimmukhaḥ || 99 ||
aṭṭahāsāsphoṭaśabdaiḥ santrāsitanabhastalaḥ |
bhūtasaṅghasamāviṣṭo bhūtāvāso maheśvaraḥ || 100 ||
īśānadikpatiḥ so'yaṃ nāmnā ceśāna eva ca || 101 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe maṇidvīpavarṇanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
(श्रीदेवीभागवतं, द्वादश स्कन्धं, दशमोऽध्यायः, , मणिद्वीप वर्णन - 1)
व्यास उवाच –
ब्रह्मलोकादूर्ध्वभागे सर्वलोकोऽस्ति यः श्रुतः ।
मणिद्वीपः स एवास्ति यत्र देवी विराजते ॥ 1 ॥
सर्वस्मादधिको यस्मात्सर्वलोकस्ततः स्मृतः ।
पुरा पराम्बयैवायं कल्पितो मनसेच्छया ॥ 2 ॥
सर्वादौ निजवासार्थं प्रकृत्या मूलभूतया ।
कैलासादधिको लोको वैकुण्ठादपि चोत्तमः ॥ 3 ॥
गोलोकादपि सर्वस्मात्सर्वलोकोऽधिकः स्मृतः ।
नैतत्समं त्रिलोक्यां तु सुन्दरं विद्यते क्वचित् ॥ 4 ॥
छत्रीभूतं त्रिजगतो भवसन्तापनाशकम् ।
छायाभूतं तदेवास्ति ब्रह्माण्डानां तु सत्तम ॥ 5 ॥
बहुयोजनविस्तीर्णो गम्भीरस्तावदेव हि ।
मणिद्वीपस्य परितो वर्तते तु सुधोदधिः ॥ 6 ॥
मरुत्सङ्घट्टनोत्कीर्णतरङ्ग शतसङ्कुलः ।
रत्नाच्छवालुकायुक्तो झषशङ्खसमाकुलः ॥ 7 ॥
वीचिसङ्घर्षसञ्जातलहरीकणशीतलः ।
नानाध्वजसमायुक्ता नानापोतगतागतैः ॥ 8 ॥
विराजमानः परितस्तीररत्नद्रुमो महान् ।
तदुत्तरमयोधातुनिर्मितो गगने ततः ॥ 9 ॥
सप्तयोजनविस्तीर्णः प्राकारो वर्तते महान् ।
नानाशस्त्रप्रहरणा नानायुद्धविशारदाः ॥ 10 ॥
रक्षका निवसन्त्यत्र मोदमानाः समन्ततः ।
चतुर्द्वारसमायुक्तो द्वारपालशतान्वितः ॥ 11 ॥
नानागणैः परिवृतो देवीभक्तियुतैर्नृप ।
दर्शनार्थं समायान्ति ये देवा जगदीशितुः ॥ 12 ॥
तेषां गणा वसन्त्यत्र वाहनानि च तत्र हि ।
विमानशतसङ्घर्षघण्टास्वनसमाकुलः ॥ 13 ॥
हयहेषाखुराघातबधिरीकृतदिम्मुखः ।
गणैः किलकिलारावैर्वेत्रहस्तैश्च ताडिताः ॥ 14 ॥
सेवका देवसङ्गानां भ्राजन्ते तत्र भूमिप ।
तस्मिङ्कोलाहले राजन्नशब्दः केनचित्क्वचित् ॥ 15 ॥
कस्यचिच्छ्रूयतेऽत्यन्तं नानाध्वनिसमाकुले ।
पदे पदे मिष्टवारिपरिपूर्णसरान्सि च ॥ 16 ॥
वाटिका विविधा राजन् रत्नद्रुमविराजिताः ।
तदुत्तरं महासारधातुनिर्मितमण्डलः ॥ 17 ॥
सालोऽपरो महानस्ति गगनस्पर्शि यच्छिरः ।
तेजसा स्याच्छतगुणः पूर्वसालादयं परः ॥ 18 ॥
गोपुरद्वारसहितो बहुवृक्षसमन्वितः ।
या वृक्षजातयः सन्ति सर्वास्तास्तत्र सन्ति च ॥ 19 ॥
निरन्तरं पुष्पयुताः सदा फलसमन्विताः ।
नवपल्लवसंयुक्ताः परसौरभसङ्कुलाः ॥ 20 ॥
पनसा बकुला लोध्राः कर्णिकाराश्च शिंशपाः ।
देवदारुकाञ्चनारा आम्राश्चैव सुमेरवः ॥ 21 ॥
लिकुचा हिङ्गुलाश्चैला लवङ्गाः कट्फलास्तथा ।
पाटला मुचुकुन्दाश्च फलिन्यो जघनेफलाः ॥ 22 ॥
तालास्तमालाः सालाश्च कङ्कोला नागभद्रकाः ।
पुन्नागाः पीलवः साल्वका वै कर्पूरशाखिनः ॥ 23 ॥
अश्वकर्णा हस्तिकर्णास्तालपर्णाश्च दाडिमाः ।
गणिका बन्धुजीवाश्च जम्बीराश्च कुरण्डकाः ॥ 24 ॥
चाम्पेया बन्धुजीवाश्च तथा वै कनकद्रुमाः ।
कालागुरुद्रुमाश्चैव तथा चन्दनपादपाः ॥ 25 ॥
खर्जूरा यूथिकास्तालपर्ण्यश्चैव तथेक्षवः ।
क्षीरवृक्षाश्च खदिराश्चिञ्चाभल्लातकास्तथा ॥ 26 ॥
रुचकाः कुटजा वृक्षा बिल्ववृक्षास्तथैव च ।
तुलसीनां वनान्येवं मल्लिकानां तथैव च ॥ 27 ॥
इत्यादितरुजातीनां वनान्युपवनानि च ।
नानावापीशतैर्युक्तान्येवं सन्ति धराधिप ॥ 28 ॥
कोकिलारावसंयुक्ता गुन्जद्भ्रमरभूषिताः ।
निर्यासस्राविणः सर्वे स्निग्धच्छायास्तरूत्तमाः ॥ 29 ॥
नानाऋतुभवा वृक्षा नानापक्षिसमाकुलाः ।
नानारसस्राविणीभिर्नदीभिरतिशोभिताः ॥ 30 ॥
पारावतशुकव्रातसारिकापक्षमारुतैः ।
हंसपक्षसमुद्भूत वातव्रातैश्चलद्द्रुमम् ॥ 31 ॥
सुगन्धग्राहिपवनपूरितं तद्वनोत्तमम् ।
सहितं हरिणीयूथैर्धावमानैरितस्ततः ॥ 32 ॥
नृत्यद्बर्हिकदम्बस्य केकारावैः सुखप्रदैः ।
नादितं तद्वनं दिव्यं मधुस्रावि समन्ततः ॥ 33 ॥
कांस्यसालादुत्तरे तु ताम्रसालः प्रकीर्तितः ।
चतुरस्रसमाकार उन्नत्या सप्तयोजनः ॥ 34 ॥
द्वयोस्तु सालयोर्मध्ये सम्प्रोक्ता कल्पवाटिका ।
येषां तरूणां पुष्पाणि काञ्चनाभानि भूमिप ॥ 35 ॥
पत्राणि काञ्चनाभानि रत्नबीजफलानि च ।
दशयोजनगन्धो हि प्रसर्पति समन्ततः ॥ 36 ॥
तद्वनं रक्षितं राजन्वसन्तेनर्तुनानिशम् ।
पुष्पसिंहासनासीनः पुष्पच्छत्रविराजितः ॥ 37 ॥
पुष्पभूषाभूषितश्च पुष्पासवविघूर्णितः ।
मधुश्रीर्माधवश्रीश्च द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 38 ॥
क्रीडतः स्मेरवदने सुमस्तबककन्दुकैः ।
अतीव रम्यं विपिनं मधुस्रावि समन्ततः ॥ 39 ॥
दशयोजनपर्यन्तं कुसुमामोदवायुना ।
पूरितं दिव्यगन्धर्वैः साङ्गनैर्गानलोलुपैः ॥ 40 ॥
शोभितं तद्वनं दिव्यं मत्तकोकिलनादितम् ।
वसन्तलक्ष्मीसंयुक्तं कामिकामप्रवर्धनम् ॥ 41 ॥
ताम्रसालादुत्तरत्र सीससालः प्रकीर्तितः ।
समुच्छ्रायः स्मृतोऽप्यस्य सप्तयोजनसङ्ख्यया ॥ 42 ॥
सन्तानवाटिकामध्ये सालयोस्तु द्वयोर्नृप ।
दशयोजनगन्धस्तु प्रसूनानां समन्ततः ॥ 43 ॥
हिरण्याभानि कुसुमान्युत्फुल्लानि निरन्तरम् ।
अमृतद्रवसंयुक्तफलानि मधुराणि च ॥ 44 ॥
ग्रीष्मर्तुर्नायकस्तस्या वाटिकाया नृपोत्तम ।
शुक्रश्रीश्च शुचिश्रीश्च द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 45 ॥
सन्तापत्रस्तलोकास्तु वृक्षमूलेषु संस्थिताः ।
नानासिद्धैः परिवृतो नानादेवैः समन्वितः ॥ 46 ॥
विलासिनीनां बृन्दैस्तु चन्दनद्रवपङ्किलैः ।
पुष्पमालाभूषितैस्तु तालवृन्तकराम्बुजैः ॥ 47 ॥
[पाठभेदः- प्राकारः]
प्रकारः शोभितो एजच्छीतलाम्बुनिषेविभिः ।
सीससालादुत्तरत्राप्यारकूटमयः शुभः ॥ 48 ॥
प्राकारो वर्तते राजन्मुनियोजनदैर्घ्यवान् ।
हरिचन्दनवृक्षाणां वाटी मध्ये तयोः स्मृता ॥ 49 ॥
सालयोरधिनाथस्तु वर्षर्तुर्मेघवाहनः ।
विद्युत्पिङ्गलनेत्रश्च जीमूतकवचः स्मृतः ॥ 50 ॥
वज्रनिर्घोषमुखरश्चेन्द्रधन्वा समन्ततः ।
सहस्रशो वारिधारा मुञ्चन्नास्ते गणावृतः ॥ 51 ॥
नभः श्रीश्च नभस्यश्रीः स्वरस्या रस्यमालिनी ।
अम्बा दुला निरत्निश्चाभ्रमन्ती मेघयन्तिका ॥ 52 ॥
वर्षयन्ती चिबुणिका वारिधारा च सम्मताः ।
वर्षर्तोर्द्वादश प्रोक्ताः शक्तयो मदविह्वलाः ॥ 53 ॥
नवपल्लववृक्षाश्च नवीनलतिकान्विताः ।
हरितानि तृणान्येव वेष्टिता यैर्धराऽखिला ॥ 54 ॥
नदीनदप्रवाहाश्च प्रवहन्ति च वेगतः ।
सरांसि कलुषाम्बूनि रागिचित्तसमानि च ॥ 55 ॥
वसन्ति देवाः सिद्धाश्च ये देवीकर्मकारिणः ।
वापीकूपतडागाश्च ये देव्यर्थं समर्पिताः ॥ 56 ॥
ते गणा निवसन्त्यत्र सविलासाश्च साङ्गनाः ।
आरकूटमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ॥ 57 ॥
पञ्चलोहात्मकः सालो मध्ये मन्दारवाटिका ।
नानापुष्पलताकीर्णा नानापल्लवशोभिता ॥ 58 ॥
अधिष्ठाताऽत्र सम्प्रोक्तः शरदृतुरनामयः ।
इषलक्ष्मीरूर्जलक्ष्मीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ॥ 59 ॥
नानासिद्धा वसन्त्यत्र साङ्गनाः सपरिच्छदाः ।
पञ्चलोहमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ॥ 60 ॥
दीप्यमानो महाशृङ्गैर्वर्तते रौप्यसालकः ।
पारिजाताटवीमध्ये प्रसूनस्तबकान्विता ॥ 61 ॥
दशयोजनगन्धीनि कुसुमानि समन्ततः ।
मोदयन्ति गणान्सर्वान्ये देवीकर्मकारिणः ॥ 62 ॥
तत्राधिनाथः सम्प्रोक्तो हेमन्तर्तुर्महोज्ज्वलः ।
सगणः सायुधः सर्वान् रागिणो रञ्जयन्नपः ॥ 63 ॥
सहश्रीश्च सहस्यश्रीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ।
वसन्ति तत्र सिद्धाश्च ये देवीव्रतकारिणः ॥ 64 ॥
रौप्यसालमयादग्रे सप्तयोजनदैर्घ्यवान् ।
सौवर्णसालः सम्प्रोक्तस्तप्तहाटककल्पितः ॥ 65 ॥
मध्ये कदम्बवाटी तु पुष्पपल्लवशोभिता ।
कदम्बमदिराधाराः प्रवर्तन्ते सहस्रशः ॥ 66 ॥
याभिर्निपीतपीताभिर्निजानन्दोऽनुभूयते ।
तत्राधिनाथः सम्प्रोक्तः शैशिरर्तुर्महोदयः ॥ 67 ॥
तपःश्रीश्च तपस्यश्रीर्द्वे भार्ये तस्य सम्मते ।
मोदमानः सहैताभ्यां वर्तते शिशिराकृतिः ॥ 68 ॥
नानाविलाससंयुक्तो नानागणसमावृतः ।
निवसन्ति महासिद्धा ये देवीदानकारिणः ॥ 69 ॥
नानाभोगसमुत्पन्नमहानन्दसमन्विताः ।
साङ्गनाः परिवारैस्तु सङ्घशः परिवारिताः ॥ 70 ॥
स्वर्णसालमयादग्रे मुनियोजनदैर्घ्यवान् ।
पुष्परागमयः सालः कुङ्कुमारुणविग्रहः ॥ 71 ॥
पुष्परागमयी भूमिर्वनान्युपवनानि च ।
रत्नवृक्षालवालाश्च पुष्परागमयाः स्मृताः ॥ 72 ॥
प्राकारो यस्य रत्नस्य तद्रत्नरचिता द्रुमाः ।
वनभूः पक्षिनश्चैव रत्नवर्णजलानि च ॥ 73 ॥
मण्डपा मण्डपस्तम्भाः सरान्सि कमलानि च ।
प्राकारे तत्र यद्यत्स्यात्तत्सर्वं तत्समं भवेत् ॥ 74 ॥
परिभाषेयमुद्दिष्टा रत्नसालादिषु प्रभो ।
तेजसा स्याल्लक्षगुणः पूर्वसालात्परो नृप ॥ 75 ॥
दिक्पाला निवसन्त्यत्र प्रतिब्रह्मान्डवर्तिनाम् ।
दिक्पालानां समष्ट्यात्मरूपाः स्फूर्जद्वरायुधाः ॥ 76 ॥
पूर्वाशायां समुत्तुङ्गशृङ्गा पूरमरावती ।
नानोपवनसंयुक्ता महेन्द्रस्तत्र राजते ॥ 77 ॥
स्वर्गशोभा च या स्वर्गे यावती स्यात्ततोऽधिका ।
समष्टिशतनेत्रस्य सहस्रगुणतः स्मृता ॥ 78 ॥
ऐरावतसमारूढो वज्रहस्तः प्रतापवान् ।
देवसेनापरिवृतो राजतेऽत्र शतक्रतुः ॥ 79 ॥
देवाङ्गनागणयुता शची तत्र विराजते ।
वह्निकोणे वह्निपुरी वह्निपूः सदृशी नृप ॥ 80 ॥
स्वाहास्वधासमायुक्तो वह्निस्तत्र विराजते ।
निजवाहनभूषाढ्यो निजदेवगणैर्वृतः ॥ 81 ॥
याम्याशायां यमपुरी तत्र दण्डधरो महान् ।
स्वभटैर्वेष्टितो राजन् चित्रगुप्तपुरोगमैः ॥ 82 ॥
निजशक्तियुतो भास्वत्तनयोऽस्ति यमो महान् ।
नैरृत्यां दिशि राक्षस्यां राक्षसैः परिवारितः ॥ 83 ॥
खड्गधारी स्फुरन्नास्ते निरृतिर्निजशक्तियुक् ।
वारुण्यां वरुणो राजा पाशधारी प्रतापवान् ॥ 84 ॥
महाझशसमारूढो वारुणीमधुविह्वलः ।
निजशक्तिसमायुक्तो निजयादोगणान्वितः ॥ 85 ॥
समास्ते वारुणे लोके वरुणानीरताकुलः ।
वायुकोणे वायुलोको वायुस्तत्राधितिष्ठति ॥ 86 ॥
वायुसाधनसंसिद्धयोगिभिः परिवारितः ।
ध्वजहस्तो विशालाक्षो मृगवाहनसंस्थितः ॥ 87 ॥
मरुद्गणैः परिवृतो निजशक्तिसमन्वितः ।
उत्तरस्यां दिशि महान्यक्षलोकोऽस्ति भूमिप ॥ 88 ॥
यक्षाधिराजस्तत्राऽऽस्ते वृद्धिऋद्ध्यादिशक्तिभिः ।
नवभिर्निधिभिर्युक्तस्तुन्दिलो धननायकः ॥ 89 ॥
मणिभद्रः पूर्णभद्रो मणिमान्मणिकन्धरः ।
मणिभूषो मणिस्रग्वी मणिकार्मुकधारकः ॥ 90 ॥
इत्यादियक्षसेनानीसहितो निजशक्तियुक् ।
ईशानकोणे सम्प्रोक्तो रुद्रलोको महत्तरः ॥ 91 ॥
अनर्घ्यरत्नखचितो यत्र रुद्रोऽधिदैवतम् ।
मन्युमान्दीप्तनयनो बद्धपृष्ठमहेषुधिः ॥ 92 ॥
स्फूर्जद्धनुर्वामहस्तोऽधिज्यधन्वभिरावृतः ।
स्वसमानैरसङ्ख्यातरुद्रैः शूलवरायुधैः ॥ 93 ॥
विकृतास्यैः करालास्यैर्वमद्वह्निभिरास्यतः ।
दशहस्तैः शतकरैः सहस्रभुजसंयुतैः ॥ 94 ॥
दशपादैर्दशग्रीवैस्त्रिनेत्रैरुग्रमूर्तिभिः ।
अन्तरिक्षचरा ये च ये च भूमिचराः स्मृताः ॥ 95 ॥
रुद्राध्याये स्मृता रुद्रास्तैः सर्वैश्च समावृतः ।
रुद्राणीकोटिसहितो भद्रकाल्यादिमातृभिः ॥ 96 ॥
नानाशक्तिसमाविष्टडामर्यादिगणावृतः ।
वीरभद्रादिसहितो रुद्रो राजन्विराजते ॥ 97 ॥
मुण्डमालाधरो नागवलयो नागकन्धरः ।
व्याघ्रचर्मपरीधानो गजचर्मोत्तरीयकः ॥ 98 ॥
चिताभस्माङ्गलिप्ताङ्गः प्रमथादिगणावृतः ।
निनदड्डमरुध्वानैर्बधिरीकृतदिम्मुखः ॥ 99 ॥
अट्टहासास्फोटशब्दैः सन्त्रासितनभस्तलः ।
भूतसङ्घसमाविष्टो भूतावासो महेश्वरः ॥ 100 ॥
ईशानदिक्पतिः सोऽयं नाम्ना चेशान एव च ॥ 101 ॥
इति श्रीदेवीभागवते महापुराणे द्वादशस्कन्धे मणिद्वीपवर्णनं नाम दशमोऽध्यायः ॥
(śrīdevībhāgavataṃ, dvādaśa skandhaṃ, daśamo'dhyāyaḥ, , maṇidvīpa varṇana - 1)
vyāsa uvāca –
brahmalokādūrdhvabhāge sarvaloko'sti yaḥ śrutaḥ |
maṇidvīpaḥ sa evāsti yatra devī virājate || 1 ||
sarvasmādadhiko yasmātsarvalokastataḥ smṛtaḥ |
purā parāmbayaivāyaṃ kalpito manasecchayā || 2 ||
sarvādau nijavāsārthaṃ prakṛtyā mūlabhūtayā |
kailāsādadhiko loko vaikuṇṭhādapi cottamaḥ || 3 ||
golokādapi sarvasmātsarvaloko'dhikaḥ smṛtaḥ |
naitatsamaṃ trilokyāṃ tu sundaraṃ vidyate kvacit || 4 ||
chatrībhūtaṃ trijagato bhavasantāpanāśakam |
chāyābhūtaṃ tadevāsti brahmāṇḍānāṃ tu sattama || 5 ||
bahuyojanavistīrṇo gambhīrastāvadeva hi |
maṇidvīpasya parito vartate tu sudhodadhiḥ || 6 ||
marutsaṅghaṭṭanotkīrṇataraṅga śatasaṅkulaḥ |
ratnācchavālukāyukto jhaṣaśaṅkhasamākulaḥ || 7 ||
vīcisaṅgharṣasañjātalaharīkaṇaśītalaḥ |
nānādhvajasamāyuktā nānāpotagatāgataiḥ || 8 ||
virājamānaḥ paritastīraratnadrumo mahān |
taduttaramayodhātunirmito gagane tataḥ || 9 ||
saptayojanavistīrṇaḥ prākāro vartate mahān |
nānāśastrapraharaṇā nānāyuddhaviśāradāḥ || 10 ||
rakṣakā nivasantyatra modamānāḥ samantataḥ |
caturdvārasamāyukto dvārapālaśatānvitaḥ || 11 ||
nānāgaṇaiḥ parivṛto devībhaktiyutairnṛpa |
darśanārthaṃ samāyānti ye devā jagadīśituḥ || 12 ||
teṣāṃ gaṇā vasantyatra vāhanāni ca tatra hi |
vimānaśatasaṅgharṣaghaṇṭāsvanasamākulaḥ || 13 ||
hayaheṣākhurāghātabadhirīkṛtadimmukhaḥ |
gaṇaiḥ kilakilārāvairvetrahastaiśca tāḍitāḥ || 14 ||
sevakā devasaṅgānāṃ bhrājante tatra bhūmipa |
tasmiṅkolāhale rājannaśabdaḥ kenacitkvacit || 15 ||
kasyacicchrūyate'tyantaṃ nānādhvanisamākule |
pade pade miṣṭavāriparipūrṇasarānsi ca || 16 ||
vāṭikā vividhā rājan ratnadrumavirājitāḥ |
taduttaraṃ mahāsāradhātunirmitamaṇḍalaḥ || 17 ||
sālo'paro mahānasti gaganasparśi yacchiraḥ |
tejasā syācchataguṇaḥ pūrvasālādayaṃ paraḥ || 18 ||
gopuradvārasahito bahuvṛkṣasamanvitaḥ |
yā vṛkṣajātayaḥ santi sarvāstāstatra santi ca || 19 ||
nirantaraṃ puṣpayutāḥ sadā phalasamanvitāḥ |
navapallavasaṃyuktāḥ parasaurabhasaṅkulāḥ || 20 ||
panasā bakulā lodhrāḥ karṇikārāśca śiṃśapāḥ |
devadārukāñcanārā āmrāścaiva sumeravaḥ || 21 ||
likucā hiṅgulāścailā lavaṅgāḥ kaṭphalāstathā |
pāṭalā mucukundāśca phalinyo jaghanephalāḥ || 22 ||
tālāstamālāḥ sālāśca kaṅkolā nāgabhadrakāḥ |
punnāgāḥ pīlavaḥ sālvakā vai karpūraśākhinaḥ || 23 ||
aśvakarṇā hastikarṇāstālaparṇāśca dāḍimāḥ |
gaṇikā bandhujīvāśca jambīrāśca kuraṇḍakāḥ || 24 ||
cāmpeyā bandhujīvāśca tathā vai kanakadrumāḥ |
kālāgurudrumāścaiva tathā candanapādapāḥ || 25 ||
kharjūrā yūthikāstālaparṇyaścaiva tathekṣavaḥ |
kṣīravṛkṣāśca khadirāściñcābhallātakāstathā || 26 ||
rucakāḥ kuṭajā vṛkṣā bilvavṛkṣāstathaiva ca |
tulasīnāṃ vanānyevaṃ mallikānāṃ tathaiva ca || 27 ||
ityāditarujātīnāṃ vanānyupavanāni ca |
nānāvāpīśatairyuktānyevaṃ santi dharādhipa || 28 ||
kokilārāvasaṃyuktā gunjadbhramarabhūṣitāḥ |
niryāsasrāviṇaḥ sarve snigdhacchāyāstarūttamāḥ || 29 ||
nānāṛtubhavā vṛkṣā nānāpakṣisamākulāḥ |
nānārasasrāviṇībhirnadībhiratiśobhitāḥ || 30 ||
pārāvataśukavrātasārikāpakṣamārutaiḥ |
haṃsapakṣasamudbhūta vātavrātaiścaladdrumam || 31 ||
sugandhagrāhipavanapūritaṃ tadvanottamam |
sahitaṃ hariṇīyūthairdhāvamānairitastataḥ || 32 ||
nṛtyadbarhikadambasya kekārāvaiḥ sukhapradaiḥ |
nāditaṃ tadvanaṃ divyaṃ madhusrāvi samantataḥ || 33 ||
kāṃsyasālāduttare tu tāmrasālaḥ prakīrtitaḥ |
caturasrasamākāra unnatyā saptayojanaḥ || 34 ||
dvayostu sālayormadhye samproktā kalpavāṭikā |
yeṣāṃ tarūṇāṃ puṣpāṇi kāñcanābhāni bhūmipa || 35 ||
patrāṇi kāñcanābhāni ratnabījaphalāni ca |
daśayojanagandho hi prasarpati samantataḥ || 36 ||
tadvanaṃ rakṣitaṃ rājanvasantenartunāniśam |
puṣpasiṃhāsanāsīnaḥ puṣpacchatravirājitaḥ || 37 ||
puṣpabhūṣābhūṣitaśca puṣpāsavavighūrṇitaḥ |
madhuśrīrmādhavaśrīśca dve bhārye tasya sammate || 38 ||
krīḍataḥ smeravadane sumastabakakandukaiḥ |
atīva ramyaṃ vipinaṃ madhusrāvi samantataḥ || 39 ||
daśayojanaparyantaṃ kusumāmodavāyunā |
pūritaṃ divyagandharvaiḥ sāṅganairgānalolupaiḥ || 40 ||
śobhitaṃ tadvanaṃ divyaṃ mattakokilanāditam |
vasantalakṣmīsaṃyuktaṃ kāmikāmapravardhanam || 41 ||
tāmrasālāduttaratra sīsasālaḥ prakīrtitaḥ |
samucchrāyaḥ smṛto'pyasya saptayojanasaṅkhyayā || 42 ||
santānavāṭikāmadhye sālayostu dvayornṛpa |
daśayojanagandhastu prasūnānāṃ samantataḥ || 43 ||
hiraṇyābhāni kusumānyutphullāni nirantaram |
amṛtadravasaṃyuktaphalāni madhurāṇi ca || 44 ||
grīṣmarturnāyakastasyā vāṭikāyā nṛpottama |
śukraśrīśca śuciśrīśca dve bhārye tasya sammate || 45 ||
santāpatrastalokāstu vṛkṣamūleṣu saṃsthitāḥ |
nānāsiddhaiḥ parivṛto nānādevaiḥ samanvitaḥ || 46 ||
vilāsinīnāṃ bṛndaistu candanadravapaṅkilaiḥ |
puṣpamālābhūṣitaistu tālavṛntakarāmbujaiḥ || 47 ||
[pāṭhabhedaḥ- prākāraḥ]
prakāraḥ śobhito ejacchītalāmbuniṣevibhiḥ |
sīsasālāduttaratrāpyārakūṭamayaḥ śubhaḥ || 48 ||
prākāro vartate rājanmuniyojanadairghyavān |
haricandanavṛkṣāṇāṃ vāṭī madhye tayoḥ smṛtā || 49 ||
sālayoradhināthastu varṣarturmeghavāhanaḥ |
vidyutpiṅgalanetraśca jīmūtakavacaḥ smṛtaḥ || 50 ||
vajranirghoṣamukharaścendradhanvā samantataḥ |
sahasraśo vāridhārā muñcannāste gaṇāvṛtaḥ || 51 ||
nabhaḥ śrīśca nabhasyaśrīḥ svarasyā rasyamālinī |
ambā dulā niratniścābhramantī meghayantikā || 52 ||
varṣayantī cibuṇikā vāridhārā ca sammatāḥ |
varṣartordvādaśa proktāḥ śaktayo madavihvalāḥ || 53 ||
navapallavavṛkṣāśca navīnalatikānvitāḥ |
haritāni tṛṇānyeva veṣṭitā yairdharā'khilā || 54 ||
nadīnadapravāhāśca pravahanti ca vegataḥ |
sarāṃsi kaluṣāmbūni rāgicittasamāni ca || 55 ||
vasanti devāḥ siddhāśca ye devīkarmakāriṇaḥ |
vāpīkūpataḍāgāśca ye devyarthaṃ samarpitāḥ || 56 ||
te gaṇā nivasantyatra savilāsāśca sāṅganāḥ |
ārakūṭamayādagre saptayojanadairghyavān || 57 ||
pañcalohātmakaḥ sālo madhye mandāravāṭikā |
nānāpuṣpalatākīrṇā nānāpallavaśobhitā || 58 ||
adhiṣṭhātā'tra samproktaḥ śaradṛturanāmayaḥ |
iṣalakṣmīrūrjalakṣmīrdve bhārye tasya sammate || 59 ||
nānāsiddhā vasantyatra sāṅganāḥ saparicchadāḥ |
pañcalohamayādagre saptayojanadairghyavān || 60 ||
dīpyamāno mahāśṛṅgairvartate raupyasālakaḥ |
pārijātāṭavīmadhye prasūnastabakānvitā || 61 ||
daśayojanagandhīni kusumāni samantataḥ |
modayanti gaṇānsarvānye devīkarmakāriṇaḥ || 62 ||
tatrādhināthaḥ samprokto hemantarturmahojjvalaḥ |
sagaṇaḥ sāyudhaḥ sarvān rāgiṇo rañjayannapaḥ || 63 ||
sahaśrīśca sahasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
vasanti tatra siddhāśca ye devīvratakāriṇaḥ || 64 ||
raupyasālamayādagre saptayojanadairghyavān |
sauvarṇasālaḥ samproktastaptahāṭakakalpitaḥ || 65 ||
madhye kadambavāṭī tu puṣpapallavaśobhitā |
kadambamadirādhārāḥ pravartante sahasraśaḥ || 66 ||
yābhirnipītapītābhirnijānando'nubhūyate |
tatrādhināthaḥ samproktaḥ śaiśirarturmahodayaḥ || 67 ||
tapaḥśrīśca tapasyaśrīrdve bhārye tasya sammate |
modamānaḥ sahaitābhyāṃ vartate śiśirākṛtiḥ || 68 ||
nānāvilāsasaṃyukto nānāgaṇasamāvṛtaḥ |
nivasanti mahāsiddhā ye devīdānakāriṇaḥ || 69 ||
nānābhogasamutpannamahānandasamanvitāḥ |
sāṅganāḥ parivāraistu saṅghaśaḥ parivāritāḥ || 70 ||
svarṇasālamayādagre muniyojanadairghyavān |
puṣparāgamayaḥ sālaḥ kuṅkumāruṇavigrahaḥ || 71 ||
puṣparāgamayī bhūmirvanānyupavanāni ca |
ratnavṛkṣālavālāśca puṣparāgamayāḥ smṛtāḥ || 72 ||
prākāro yasya ratnasya tadratnaracitā drumāḥ |
vanabhūḥ pakṣinaścaiva ratnavarṇajalāni ca || 73 ||
maṇḍapā maṇḍapastambhāḥ sarānsi kamalāni ca |
prākāre tatra yadyatsyāttatsarvaṃ tatsamaṃ bhavet || 74 ||
paribhāṣeyamuddiṣṭā ratnasālādiṣu prabho |
tejasā syāllakṣaguṇaḥ pūrvasālātparo nṛpa || 75 ||
dikpālā nivasantyatra pratibrahmānḍavartinām |
dikpālānāṃ samaṣṭyātmarūpāḥ sphūrjadvarāyudhāḥ || 76 ||
pūrvāśāyāṃ samuttuṅgaśṛṅgā pūramarāvatī |
nānopavanasaṃyuktā mahendrastatra rājate || 77 ||
svargaśobhā ca yā svarge yāvatī syāttato'dhikā |
samaṣṭiśatanetrasya sahasraguṇataḥ smṛtā || 78 ||
airāvatasamārūḍho vajrahastaḥ pratāpavān |
devasenāparivṛto rājate'tra śatakratuḥ || 79 ||
devāṅganāgaṇayutā śacī tatra virājate |
vahnikoṇe vahnipurī vahnipūḥ sadṛśī nṛpa || 80 ||
svāhāsvadhāsamāyukto vahnistatra virājate |
nijavāhanabhūṣāḍhyo nijadevagaṇairvṛtaḥ || 81 ||
yāmyāśāyāṃ yamapurī tatra daṇḍadharo mahān |
svabhaṭairveṣṭito rājan citraguptapurogamaiḥ || 82 ||
nijaśaktiyuto bhāsvattanayo'sti yamo mahān |
nairṛtyāṃ diśi rākṣasyāṃ rākṣasaiḥ parivāritaḥ || 83 ||
khaḍgadhārī sphurannāste nirṛtirnijaśaktiyuk |
vāruṇyāṃ varuṇo rājā pāśadhārī pratāpavān || 84 ||
mahājhaśasamārūḍho vāruṇīmadhuvihvalaḥ |
nijaśaktisamāyukto nijayādogaṇānvitaḥ || 85 ||
samāste vāruṇe loke varuṇānīratākulaḥ |
vāyukoṇe vāyuloko vāyustatrādhitiṣṭhati || 86 ||
vāyusādhanasaṃsiddhayogibhiḥ parivāritaḥ |
dhvajahasto viśālākṣo mṛgavāhanasaṃsthitaḥ || 87 ||
marudgaṇaiḥ parivṛto nijaśaktisamanvitaḥ |
uttarasyāṃ diśi mahānyakṣaloko'sti bhūmipa || 88 ||
yakṣādhirājastatrā''ste vṛddhiṛddhyādiśaktibhiḥ |
navabhirnidhibhiryuktastundilo dhananāyakaḥ || 89 ||
maṇibhadraḥ pūrṇabhadro maṇimānmaṇikandharaḥ |
maṇibhūṣo maṇisragvī maṇikārmukadhārakaḥ || 90 ||
ityādiyakṣasenānīsahito nijaśaktiyuk |
īśānakoṇe samprokto rudraloko mahattaraḥ || 91 ||
anarghyaratnakhacito yatra rudro'dhidaivatam |
manyumāndīptanayano baddhapṛṣṭhamaheṣudhiḥ || 92 ||
sphūrjaddhanurvāmahasto'dhijyadhanvabhirāvṛtaḥ |
svasamānairasaṅkhyātarudraiḥ śūlavarāyudhaiḥ || 93 ||
vikṛtāsyaiḥ karālāsyairvamadvahnibhirāsyataḥ |
daśahastaiḥ śatakaraiḥ sahasrabhujasaṃyutaiḥ || 94 ||
daśapādairdaśagrīvaistrinetrairugramūrtibhiḥ |
antarikṣacarā ye ca ye ca bhūmicarāḥ smṛtāḥ || 95 ||
rudrādhyāye smṛtā rudrāstaiḥ sarvaiśca samāvṛtaḥ |
rudrāṇīkoṭisahito bhadrakālyādimātṛbhiḥ || 96 ||
nānāśaktisamāviṣṭaḍāmaryādigaṇāvṛtaḥ |
vīrabhadrādisahito rudro rājanvirājate || 97 ||
muṇḍamālādharo nāgavalayo nāgakandharaḥ |
vyāghracarmaparīdhāno gajacarmottarīyakaḥ || 98 ||
citābhasmāṅgaliptāṅgaḥ pramathādigaṇāvṛtaḥ |
ninadaḍḍamarudhvānairbadhirīkṛtadimmukhaḥ || 99 ||
aṭṭahāsāsphoṭaśabdaiḥ santrāsitanabhastalaḥ |
bhūtasaṅghasamāviṣṭo bhūtāvāso maheśvaraḥ || 100 ||
īśānadikpatiḥ so'yaṃ nāmnā ceśāna eva ca || 101 ||
iti śrīdevībhāgavate mahāpurāṇe dvādaśaskandhe maṇidvīpavarṇanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.