ಪಞ್ಚಸ್ತವಿ – 2 ಚರ್ಚಾಸ್ತವಃ >>
ಸೌನ್ದರ್ಯವಿಭ್ರಮಭುವೋ ಭುವನಾಧಿಪತ್ಯ-
-ಸಙ್ಕಲ್ಪಕಲ್ಪತರವಸ್ತ್ರಿಪುರೇ ಜಯನ್ತಿ ।
ಏತೇ ಕವಿತ್ವಕುಮದಪ್ರಕರಾವಬೋಧ-
-ಪೂರ್ಣೇನ್ದವಸ್ತ್ವಯಿ ಜಗಜ್ಜನನಿ ಪ್ರಣಾಮಾಃ ॥ 1 ॥
ದೇವಿ ಸ್ತುತಿವ್ಯತಿಕರೇ ಕೃತಬುದ್ಧಯಸ್ತೇ
ವಾಚಸ್ಪತಿ ಪ್ರಭೃತಯೋಽಪಿ ಜಡೀ ಭವನ್ತಿ ।
ತಸ್ಮಾನ್ನಿಸರ್ಗಜಡಿಮಾ ಕತಮೋಽಹಮತ್ರ
ಸ್ತೋತ್ರಂ ತವ ತ್ರಿಪುರತಾಪನಪತ್ನಿ ಕರ್ತುಮ್ ॥ 2 ॥
ಮಾತಸ್ತಥಾಪಿ ಭವತೀಂ ಭವತೀವ್ರತಾಪ-
-ವಿಚ್ಛಿತ್ತಯೇ ಸ್ತುತಿಮಹಾರ್ಣವ ಕರ್ಣಧಾರಃ ।
ಸ್ತೋತುಂ ಭವಾನಿ ಸ ಭವಚ್ಚರಣಾರವಿನ್ದ-
-ಭಕ್ತಿಗ್ರಹಃ ಕಿಮಪಿ ಮಾಂ ಮುಖರೀ ಕರೋತಿ ॥ 3 ॥
ಸೂತೇ ಜಗನ್ತಿ ಭವತೀ ಭವತೀ ಬಿಭರ್ತಿ
ಜಾಗರ್ತಿ ತತ್ಕ್ಷಯಕೃತೇ ಭವತೀ ಭವಾನಿ ।
ಮೋಹಂ ಭಿನತ್ತಿ ಭವತೀ ಭವತೀ ರುಣದ್ಧಿ
ಲೀಲಾಯಿತಂ ಜಯತಿ ಚಿತ್ರಮಿದಂ ಭವತ್ಯಾಃ ॥ 4 ॥
ಯಸ್ಮಿನ್ಮನಾಗಪಿ ನವಾಮ್ಬುಜಪತ್ರಗೌರೀಂ
ಗೌರೀಂ ಪ್ರಸಾದಮಧುರಾಂ ದೃಶಮಾದಧಾಸಿ ।
ತಸ್ಮಿನ್ನಿರನ್ತರಮನಙ್ಗಶರಾವಕೀರ್ಣ-
-ಸೀಮನ್ತಿನೀನಯನಸನ್ತತಯಃ ಪತನ್ತಿ ॥ 5 ॥
ಪೃಥ್ವೀಭುಜೋಽಪ್ಯುದಯನಪ್ರಭವಸ್ಯ ತಸ್ಯ
ವಿದ್ಯಾಧರ ಪ್ರಣತಿ ಚುಮ್ಬಿತ ಪಾದಪೀಠಃ ।
ತಚ್ಚಕ್ರವರ್ತಿಪದವೀಪ್ರಣಯಃ ಸ ಏಷಃ
ತ್ವತ್ಪಾದಪಙ್ಕಜರಜಃ ಕಣಜಃ ಪ್ರಸಾದಃ ॥ 6 ॥
ತ್ವತ್ಪಾದಪಙ್ಕಜರಜ ಪ್ರಣಿಪಾತಪೂರ್ವೈಃ
ಪುಣ್ಯೈರನಲ್ಪಮತಿಭಿಃ ಕೃತಿಭಿಃ ಕವೀನ್ದ್ರೈಃ ।
ಕ್ಷೀರಕ್ಷಪಾಕರದುಕೂಲಹಿಮಾವದಾತಾ
ಕೈರಪ್ಯವಾಪಿ ಭುವನತ್ರಿತಯೇಽಪಿ ಕೀರ್ತಿಃ ॥ 7 ॥
ಕಲ್ಪದ್ರುಮಪ್ರಸವಕಲ್ಪಿತಚಿತ್ರಪೂಜಾಂ
ಉದ್ದೀಪಿತ ಪ್ರಿಯತಮಾಮದರಕ್ತಗೀತಿಮ್ ।
ನಿತ್ಯಂ ಭವಾನಿ ಭವತೀಮುಪವೀಣಯನ್ತಿ
ವಿದ್ಯಾಧರಾಃ ಕನಕಶೈಲಗುಹಾಗೃಹೇಷು ॥ 8 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮೀವಶೀಕರಣಕರ್ಮಣಿ ಕಾಮಿನೀನಾಂ
ಆಕರ್ಷಣವ್ಯತಿಕರೇಷು ಚ ಸಿದ್ಧಮನ್ತ್ರಃ ।
ನೀರನ್ಧ್ರಮೋಹತಿಮಿರಚ್ಛಿದುರಪ್ರದೀಪೋ
ದೇವಿ ತ್ವದಙ್ಘ್ರಿಜನಿತೋ ಜಯತಿ ಪ್ರಸಾದಃ ॥ 9 ॥
ದೇವಿ ತ್ವದಙ್ಘ್ರಿನಖರತ್ನಭುವೋ ಮಯೂಖಾಃ
ಪ್ರತ್ಯಗ್ರಮೌಕ್ತಿಕರುಚೋ ಮುದಮುದ್ವಹನ್ತಿ ।
ಸೇವಾನತಿವ್ಯತಿಕರೇ ಸುರಸುನ್ದರೀಣಾಂ
ಸೀಮನ್ತಸೀಮ್ನಿ ಕುಸುಮಸ್ತಬಕಾಯಿತಂ ಯೈಃ ॥ 10 ॥
ಮೂರ್ಧ್ನಿ ಸ್ಫುರತ್ತುಹಿನದೀಧಿತಿದೀಪ್ತಿದೀಪ್ತಂ
ಮಧ್ಯೇ ಲಲಾಟಮಮರಾಯುಧರಶ್ಮಿಚಿತ್ರಮ್ ।
ಹೃಚ್ಚಕ್ರಚುಮ್ಬಿ ಹುತಭುಕ್ಕಣಿಕಾನುಕಾರಿ
ಜ್ಯೋತಿರ್ಯದೇತದಿದಮಮ್ಬ ತವ ಸ್ವರೂಪಮ್ ॥ 11 ॥
ರೂಪಂ ತವ ಸ್ಫುರಿತಚನ್ದ್ರಮರೀಚಿಗೌರಂ
ಆಲೋಕತೇ ಶಿರಸಿ ವಾಗಧಿದೈವತಂ ಯಃ ।
ನಿಃಸೀಮಸೂಕ್ತಿರಚನಾಮೃತನಿರ್ಝರಸ್ಯ
ತಸ್ಯ ಪ್ರಸಾದಮಧುರಾಃ ಪ್ರಸರನ್ತಿ ವಾಚಃ ॥ 12 ॥
ಸಿನ್ದೂರಪಾಂಸುಪಟಲಚ್ಛುರಿತಾಮಿವ ದ್ಯಾಂ
ತ್ವತ್ತೇಜಸಾ ಜತುರಸಸ್ನಪಿತಾಮಿವೋರ್ವೀಮ್ ।
ಯಃ ಪಶ್ಯತಿ ಕ್ಷಣಮಪಿ ತ್ರಿಪುರೇ ವಿಹಾಯ
ವ್ರೀಡಾಂ ಮೃಡಾನಿ ಸುದೃಶಸ್ತಮನುದ್ರವನ್ತಿ ॥ 13 ॥
ಮಾತರ್ಮುಹೂರ್ತಮಪಿ ಯಃ ಸ್ಮರತಿ ಸ್ವರೂಪಂ
ಲಾಕ್ಷಾರಸಪ್ರಸರತನ್ತುನಿಭಂ ಭವತ್ಯಾಃ ।
ಧ್ಯಾಯನ್ತ್ಯನನ್ಯಮನಸಸ್ತಮನಙ್ಗತಪ್ತಾಃ
ಪ್ರದ್ಯುಮ್ನಸೀಮ್ನಿ ಸುಭಗತ್ವಗುಣಂ ತರುಣ್ಯಃ ॥ 14 ॥
ಯೋಽಯಂ ಚಕಾಸ್ತಿ ಗಗನಾರ್ಣವರತ್ನಮಿನ್ದುಃ
ಯೋಽಯಂ ಸುರಾಸುರಗುರುಃ ಪುರುಷಃ ಪುರಾಣಃ ।
ಯದ್ವಾಮಮರ್ಧಮಿದಮನ್ಧಕಸೂದನಸ್ಯ
ದೇವಿ ತ್ವಮೇವ ತದಿತಿ ಪ್ರತಿಪಾದಯನ್ತಿ ॥ 15 ॥
ಇಚ್ಛಾನುರೂಪಮನುರೂಪಗುಣಪ್ರಕರ್ಷ
ಸಙ್ಕರ್ಷಿಣಿ ತ್ವಮಭಿಮೃಶ್ಯ ಯದಾ ಬಿಭರ್ಷಿ ।
ಜಾಯೇತ ಸ ತ್ರಿಭುವನೈಕ ಗುರುಸ್ತದಾನೀಂ
ದೇವಃ ಶಿವೋಽಪಿ ಭುವನತ್ರಯಸೂತ್ರಧಾರಃ ॥ 16 ॥
ಧ್ಯಾತಾಸಿ ಹೈಮವತಿ ಯೇನ ಹಿಮಾಂಶುರಶ್ಮಿ-
-ಮಾಲಾಮಲದ್ಯುತಿರಕಲ್ಮಷಮಾನಸೇನ ।
ತಸ್ಯಾವಿಲಮ್ಬಮನವದ್ಯಮನನ್ತಕಲ್ಪಂ
ಅಲ್ಪೈರ್ದಿನೈಃ ಸೃಜಸಿ ಸುನ್ದರಿ ವಾಗ್ವಿಲಾಸಮ್ ॥ 17 ॥
ಆಧಾರಮಾರುತನಿರೋಧವಶೇನ ಯೇಷಾಂ
ಸಿನ್ದೂರರಞ್ಜಿತಸರೋಜಗುಣಾನುಕಾರಿ ।
ದೀಪ್ತಂ ಹೃದಿ ಸ್ಫುರತಿ ದೇವಿ ವಪುಸ್ತ್ವದೀಯಂ
ಧ್ಯಾಯನ್ತಿ ತಾನಿಹ ಸಮೀಹಿತಸಿದ್ಧಿಸಾರ್ಥಾಃ ॥ 18 ॥
ಯೇ ಚಿನ್ತಯನ್ತ್ಯರುಣಮಣ್ಡಲಮಧ್ಯವರ್ತಿ
ರೂಪಂ ತವಾಮ್ಬ ನವಯಾವಕಪಙ್ಕಪಿಙ್ಗಮ್ ।
ತೇಷಾಂ ಸದೈವ ಕುಸುಮಾಯುಧಬಾಣಭಿನ್ನ-
-ವಕ್ಷಃಸ್ಥಲಾ ಮೃಗದೃಶೋ ವಶಗಾ ಭವನ್ತಿ ॥ 19 ॥
ತ್ವಾಮೈನ್ದವೀಮಿವ ಕಲಾಮನುಫಾಲದೇಶಂ
ಉದ್ಭಾಸಿತಾಮ್ಬರತಲಾಮವಲೋಕಯನ್ತಃ ।
ಸದ್ಯೋ ಭವಾನಿ ಸುಧಿಯಃ ಕವಯೋ ಭವನ್ತಿ
ತ್ವಂ ಭಾವನಾಹಿತಧಿಯಾಂ ಕುಲಕಾಮಧೇನುಃ ॥ 20 ॥
ಶರ್ವಾಣಿ ಸರ್ವಜನವನ್ದಿತಪಾದಪದ್ಮೇ
ಪದ್ಮಚ್ಛದದ್ಯುತಿವಿಡಮ್ಬಿತನೇತ್ರಲಕ್ಷ್ಮಿ ।
ನಿಷ್ಪಾಪಮೂರ್ತಿಜನಮಾನಸರಾಜಹಂಸಿ
ಹಂಸಿ ತ್ವಮಾಪದಮನೇಕವಿಧಾಂ ಜನಸ್ಯ ॥ 21 ॥
ಉತ್ತಪ್ತಹೇಮರುಚಿರೇ ತ್ರಿಪುರೇ ಪುನೀಹಿ
ಚೇತಶ್ಚಿರನ್ತನಮಘೌಘವನಂ ಲುನೀಹಿ ।
ಕಾರಾಗೃಹೇ ನಿಗಲಬನ್ಧನಯನ್ತ್ರಿತಸ್ಯ
ತ್ವತ್ಸಂಸ್ಮೃತೌ ಝಟಿತಿ ಮೇ ನಿಗಲಾಸ್ತ್ರುಟನ್ತಿ ॥ 22 ॥
ತ್ವಾಂ ವ್ಯಾಪಿನೀತಿ ಸುಮನಾ ಇತಿ ಕುಣ್ಡಲೀತಿ
ತ್ವಾಂ ಕಾಮಿನೀತಿ ಕಮಲೇತಿ ಕಲಾವತೀತಿ ।
ತ್ವಾಂ ಮಾಲಿನೀತಿ ಲಲಿತೇತ್ಯಪರಾಜಿತೇತಿ
ದೇವಿ ಸ್ತುವನ್ತಿ ವಿಜಯೇತಿ ಜಯೇತ್ಯುಮೇತಿ ॥ 23 ॥
ಉದ್ದಾಮಕಾಮಪರಮಾರ್ಥಸರೋಜಖಣ್ಡ-
ಚಣ್ಡದ್ಯುತಿದ್ಯುತಿಮಪಾಸಿತಷಡ್ವಿಕಾರಾಮ್ ।
ಮೋಹದ್ವಿಪೇನ್ದ್ರಕದನೋದ್ಯತಬೋಧಸಿಂಹ-
-ಲೀಲಾಗುಹಾಂ ಭಗವತೀಂ ತ್ರಿಪುರಾಂ ನಮಾಮಿ ॥ 24 ॥
ಗಣೇಶವಟುಕಸ್ತುತಾ ರತಿಸಹಾಯಕಾಮಾನ್ವಿತಾ
ಸ್ಮರಾರಿವರವಿಷ್ಟರಾ ಕುಸುಮಬಾಣಬಾಣೈರ್ಯುತಾ ।
ಅನಙ್ಗಕುಸುಮಾದಿಭಿಃ ಪರಿವೃತಾ ಚ ಸಿದ್ಧೈಸ್ತ್ರಿಭಿಃ
ಕದಮ್ಬವನಮಧ್ಯಗಾ ತ್ರಿಪುರಸುನ್ದರೀ ಪಾತು ನಃ ॥ 25 ॥
ರುದ್ರಾಣಿ ವಿದ್ರುಮಮಯೀಂ ಪ್ರತಿಮಾಮಿವ ತ್ವಾಂ
ಯೇ ಚಿನ್ತಯನ್ತ್ಯರುಣಕಾನ್ತಿಮನನ್ಯರೂಪಾಮ್ ।
ತಾನೇತ್ಯ ಪಕ್ಷ್ಮಲದೃಶಃ ಪ್ರಸಭಂ ಭಜನ್ತೇ
ಕಣ್ಠಾವಸಕ್ತಮೃದುಬಾಹುಲತಾಸ್ತರುಣ್ಯಃ ॥ 26 ॥
ತ್ವದ್ರೂಪೈಕನಿರೂಪಣಪ್ರಣಯಿತಾಬನ್ಧೋ ದೃಶೋಸ್ತ್ವದ್ಗುಣ-
-ಗ್ರಾಮಾಕರ್ಣನರಾಗಿತಾ ಶ್ರವಣಯೋಸ್ತ್ವತ್ಸಂಸ್ಮೃತಿಶ್ಚೇತಸಿ ।
ತ್ವತ್ಪಾದಾರ್ಚನಚಾತುರೀ ಕರಯುಗೇ ತ್ವತ್ಕೀರ್ತಿತಂ ವಾಚಿ ಮೇ
ಕುತ್ರಾಪಿ ತ್ವದುಪಾಸನವ್ಯಸನಿತಾ ಮೇ ದೇವಿ ಮಾ ಶಾಮ್ಯತು ॥ 27 ॥
ತ್ವದ್ರೂಪಮುಲ್ಲಸಿತದಾಡಿಮಪುಷ್ಪರಕ್ತಂ
ಉದ್ಭಾವಯೇನ್ಮದನದೈವತಮಕ್ಷರಂ ಯಃ ।
ತಂ ರೂಪಹೀನಮಪಿ ಮನ್ಮಥನಿರ್ವಿಶೇಷಂ
ಆಲೋಕಯನ್ತ್ಯುರುನಿತಮ್ಬತಟಾಸ್ತರುಣ್ಯಃ ॥ 28 ॥
ಬ್ರಹ್ಮೇನ್ದ್ರರುದ್ರಹರಿಚನ್ದ್ರಸಹಸ್ರರಶ್ಮಿ-
-ಸ್ಕನ್ದದ್ವಿಪಾನನಹುತಾಶನವನ್ದಿತಾಯೈ ।
ವಾಗೀಶ್ವರಿ ತ್ರಿಭುವನೇಶ್ವರಿ ವಿಶ್ವಮಾತಃ
ಅನ್ತರ್ಬಹಿಶ್ಚ ಕೃತಸಂಸ್ಥಿತಯೇ ನಮಸ್ತೇ ॥ 29 ॥
ಕಸ್ತೋತ್ರಮೇತದನುವಾಸರಮೀಶ್ವರಾಯಾಃ
ಶ್ರೇಯಸ್ಕರಂ ಪಠತಿ ವಾ ಯದಿ ವಾ ಶೃಣೋತಿ ।
ತಸ್ಯೇಪ್ಸಿತಂ ಫಲತಿ ರಾಜಭಿರೀಡ್ಯತೇಽಸೌ
ಜಾಯೇತ ಸ ಪ್ರಿಯತಮೋ ಮದಿರೇಕ್ಷಣಾನಾಮ್ ॥ 30 ॥
ಇತಿ ಶ್ರೀಕಾಲಿದಾಸ ವಿರಚಿತ ಪಞ್ಚಸ್ತವ್ಯಾಂ ದ್ವಿತೀಯಃ ಚರ್ಚಾಸ್ತವಃ ।
Roman (IAST) Transliteration
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
पञ्चस्तवि – 2 चर्चास्तवः >>
सौन्दर्यविभ्रमभुवो भुवनाधिपत्य-
-सङ्कल्पकल्पतरवस्त्रिपुरे जयन्ति ।
एते कवित्वकुमदप्रकरावबोध-
-पूर्णेन्दवस्त्वयि जगज्जननि प्रणामाः ॥ 1 ॥
देवि स्तुतिव्यतिकरे कृतबुद्धयस्ते
वाचस्पति प्रभृतयोऽपि जडी भवन्ति ।
तस्मान्निसर्गजडिमा कतमोऽहमत्र
स्तोत्रं तव त्रिपुरतापनपत्नि कर्तुम् ॥ 2 ॥
मातस्तथापि भवतीं भवतीव्रताप-
-विच्छित्तये स्तुतिमहार्णव कर्णधारः ।
स्तोतुं भवानि स भवच्चरणारविन्द-
-भक्तिग्रहः किमपि मां मुखरी करोति ॥ 3 ॥
सूते जगन्ति भवती भवती बिभर्ति
जागर्ति तत्क्षयकृते भवती भवानि ।
मोहं भिनत्ति भवती भवती रुणद्धि
लीलायितं जयति चित्रमिदं भवत्याः ॥ 4 ॥
यस्मिन्मनागपि नवाम्बुजपत्रगौरीं
गौरीं प्रसादमधुरां दृशमादधासि ।
तस्मिन्निरन्तरमनङ्गशरावकीर्ण-
-सीमन्तिनीनयनसन्ततयः पतन्ति ॥ 5 ॥
पृथ्वीभुजोऽप्युदयनप्रभवस्य तस्य
विद्याधर प्रणति चुम्बित पादपीठः ।
तच्चक्रवर्तिपदवीप्रणयः स एषः
त्वत्पादपङ्कजरजः कणजः प्रसादः ॥ 6 ॥
त्वत्पादपङ्कजरज प्रणिपातपूर्वैः
पुण्यैरनल्पमतिभिः कृतिभिः कवीन्द्रैः ।
क्षीरक्षपाकरदुकूलहिमावदाता
कैरप्यवापि भुवनत्रितयेऽपि कीर्तिः ॥ 7 ॥
कल्पद्रुमप्रसवकल्पितचित्रपूजां
उद्दीपित प्रियतमामदरक्तगीतिम् ।
नित्यं भवानि भवतीमुपवीणयन्ति
विद्याधराः कनकशैलगुहागृहेषु ॥ 8 ॥
लक्ष्मीवशीकरणकर्मणि कामिनीनां
आकर्षणव्यतिकरेषु च सिद्धमन्त्रः ।
नीरन्ध्रमोहतिमिरच्छिदुरप्रदीपो
देवि त्वदङ्घ्रिजनितो जयति प्रसादः ॥ 9 ॥
देवि त्वदङ्घ्रिनखरत्नभुवो मयूखाः
प्रत्यग्रमौक्तिकरुचो मुदमुद्वहन्ति ।
सेवानतिव्यतिकरे सुरसुन्दरीणां
सीमन्तसीम्नि कुसुमस्तबकायितं यैः ॥ 10 ॥
मूर्ध्नि स्फुरत्तुहिनदीधितिदीप्तिदीप्तं
मध्ये ललाटममरायुधरश्मिचित्रम् ।
हृच्चक्रचुम्बि हुतभुक्कणिकानुकारि
ज्योतिर्यदेतदिदमम्ब तव स्वरूपम् ॥ 11 ॥
रूपं तव स्फुरितचन्द्रमरीचिगौरं
आलोकते शिरसि वागधिदैवतं यः ।
निःसीमसूक्तिरचनामृतनिर्झरस्य
तस्य प्रसादमधुराः प्रसरन्ति वाचः ॥ 12 ॥
सिन्दूरपांसुपटलच्छुरितामिव द्यां
त्वत्तेजसा जतुरसस्नपितामिवोर्वीम् ।
यः पश्यति क्षणमपि त्रिपुरे विहाय
व्रीडां मृडानि सुदृशस्तमनुद्रवन्ति ॥ 13 ॥
मातर्मुहूर्तमपि यः स्मरति स्वरूपं
लाक्षारसप्रसरतन्तुनिभं भवत्याः ।
ध्यायन्त्यनन्यमनसस्तमनङ्गतप्ताः
प्रद्युम्नसीम्नि सुभगत्वगुणं तरुण्यः ॥ 14 ॥
योऽयं चकास्ति गगनार्णवरत्नमिन्दुः
योऽयं सुरासुरगुरुः पुरुषः पुराणः ।
यद्वाममर्धमिदमन्धकसूदनस्य
देवि त्वमेव तदिति प्रतिपादयन्ति ॥ 15 ॥
इच्छानुरूपमनुरूपगुणप्रकर्ष
सङ्कर्षिणि त्वमभिमृश्य यदा बिभर्षि ।
जायेत स त्रिभुवनैक गुरुस्तदानीं
देवः शिवोऽपि भुवनत्रयसूत्रधारः ॥ 16 ॥
ध्यातासि हैमवति येन हिमांशुरश्मि-
-मालामलद्युतिरकल्मषमानसेन ।
तस्याविलम्बमनवद्यमनन्तकल्पं
अल्पैर्दिनैः सृजसि सुन्दरि वाग्विलासम् ॥ 17 ॥
आधारमारुतनिरोधवशेन येषां
सिन्दूररञ्जितसरोजगुणानुकारि ।
दीप्तं हृदि स्फुरति देवि वपुस्त्वदीयं
ध्यायन्ति तानिह समीहितसिद्धिसार्थाः ॥ 18 ॥
ये चिन्तयन्त्यरुणमण्डलमध्यवर्ति
रूपं तवाम्ब नवयावकपङ्कपिङ्गम् ।
तेषां सदैव कुसुमायुधबाणभिन्न-
-वक्षःस्थला मृगदृशो वशगा भवन्ति ॥ 19 ॥
त्वामैन्दवीमिव कलामनुफालदेशं
उद्भासिताम्बरतलामवलोकयन्तः ।
सद्यो भवानि सुधियः कवयो भवन्ति
त्वं भावनाहितधियां कुलकामधेनुः ॥ 20 ॥
शर्वाणि सर्वजनवन्दितपादपद्मे
पद्मच्छदद्युतिविडम्बितनेत्रलक्ष्मि ।
निष्पापमूर्तिजनमानसराजहंसि
हंसि त्वमापदमनेकविधां जनस्य ॥ 21 ॥
उत्तप्तहेमरुचिरे त्रिपुरे पुनीहि
चेतश्चिरन्तनमघौघवनं लुनीहि ।
कारागृहे निगलबन्धनयन्त्रितस्य
त्वत्संस्मृतौ झटिति मे निगलास्त्रुटन्ति ॥ 22 ॥
त्वां व्यापिनीति सुमना इति कुण्डलीति
त्वां कामिनीति कमलेति कलावतीति ।
त्वां मालिनीति ललितेत्यपराजितेति
देवि स्तुवन्ति विजयेति जयेत्युमेति ॥ 23 ॥
उद्दामकामपरमार्थसरोजखण्ड-
चण्डद्युतिद्युतिमपासितषड्विकाराम् ।
मोहद्विपेन्द्रकदनोद्यतबोधसिंह-
-लीलागुहां भगवतीं त्रिपुरां नमामि ॥ 24 ॥
गणेशवटुकस्तुता रतिसहायकामान्विता
स्मरारिवरविष्टरा कुसुमबाणबाणैर्युता ।
अनङ्गकुसुमादिभिः परिवृता च सिद्धैस्त्रिभिः
कदम्बवनमध्यगा त्रिपुरसुन्दरी पातु नः ॥ 25 ॥
रुद्राणि विद्रुममयीं प्रतिमामिव त्वां
ये चिन्तयन्त्यरुणकान्तिमनन्यरूपाम् ।
तानेत्य पक्ष्मलदृशः प्रसभं भजन्ते
कण्ठावसक्तमृदुबाहुलतास्तरुण्यः ॥ 26 ॥
त्वद्रूपैकनिरूपणप्रणयिताबन्धो दृशोस्त्वद्गुण-
-ग्रामाकर्णनरागिता श्रवणयोस्त्वत्संस्मृतिश्चेतसि ।
त्वत्पादार्चनचातुरी करयुगे त्वत्कीर्तितं वाचि मे
कुत्रापि त्वदुपासनव्यसनिता मे देवि मा शाम्यतु ॥ 27 ॥
त्वद्रूपमुल्लसितदाडिमपुष्परक्तं
उद्भावयेन्मदनदैवतमक्षरं यः ।
तं रूपहीनमपि मन्मथनिर्विशेषं
आलोकयन्त्युरुनितम्बतटास्तरुण्यः ॥ 28 ॥
ब्रह्मेन्द्ररुद्रहरिचन्द्रसहस्ररश्मि-
-स्कन्दद्विपाननहुताशनवन्दितायै ।
वागीश्वरि त्रिभुवनेश्वरि विश्वमातः
अन्तर्बहिश्च कृतसंस्थितये नमस्ते ॥ 29 ॥
कस्तोत्रमेतदनुवासरमीश्वरायाः
श्रेयस्करं पठति वा यदि वा शृणोति ।
तस्येप्सितं फलति राजभिरीड्यतेऽसौ
जायेत स प्रियतमो मदिरेक्षणानाम् ॥ 30 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां द्वितीयः चर्चास्तवः ।
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.