চর্চা স্তবঃ

Charcha Stavah

🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
পঞ্চস্তবি – 2 চর্চাস্তবঃ >>
সৌন্দর্যবিভ্রমভুবো ভুবনাধিপত্য-
-সঙ্কল্পকল্পতরবস্ত্রিপুরে জযন্তি ।
এতে কবিত্বকুমদপ্রকরাববোধ-
-পূর্ণেন্দবস্ত্বযি জগজ্জননি প্রণামাঃ ॥ 1 ॥
দেবি স্তুতিব্যতিকরে কৃতবুদ্ধযস্তে
বাচস্পতি প্রভৃতযোঽপি জডী ভবন্তি ।
তস্মান্নিসর্গজডিমা কতমোঽহমত্র
স্তোত্রং তব ত্রিপুরতাপনপত্নি কর্তুম্ ॥ 2 ॥
মাতস্তথাপি ভবতীং ভবতীব্রতাপ-
-বিচ্ছিত্তযে স্তুতিমহার্ণব কর্ণধারঃ ।
স্তোতুং ভবানি স ভবচ্চরণারবিন্দ-
-ভক্তিগ্রহঃ কিমপি মাং মুখরী করোতি ॥ 3 ॥
সূতে জগন্তি ভবতী ভবতী বিভর্তি
জাগর্তি তত্ক্ষযকৃতে ভবতী ভবানি ।
মোহং ভিনত্তি ভবতী ভবতী রুণদ্ধি
লীলাযিতং জযতি চিত্রমিদং ভবত্যাঃ ॥ 4 ॥
যস্মিন্মনাগপি নবাম্বুজপত্রগৌরীং
গৌরীং প্রসাদমধুরাং দৃশমাদধাসি ।
তস্মিন্নিরন্তরমনঙ্গশরাবকীর্ণ-
-সীমন্তিনীনযনসন্ততযঃ পতন্তি ॥ 5 ॥
পৃথ্বীভুজোঽপ্যুদযনপ্রভবস্য তস্য
বিদ্যাধর প্রণতি চুম্বিত পাদপীঠঃ ।
তচ্চক্রবর্তিপদবীপ্রণযঃ স এষঃ
ত্বত্পাদপঙ্কজরজঃ কণজঃ প্রসাদঃ ॥ 6 ॥
ত্বত্পাদপঙ্কজরজ প্রণিপাতপূর্বৈঃ
পুণ্যৈরনল্পমতিভিঃ কৃতিভিঃ কবীন্দ্রৈঃ ।
ক্ষীরক্ষপাকরদুকূলহিমাবদাতা
কৈরপ্যবাপি ভুবনত্রিতযেঽপি কীর্তিঃ ॥ 7 ॥
কল্পদ্রুমপ্রসবকল্পিতচিত্রপূজাং
উদ্দীপিত প্রিযতমামদরক্তগীতিম্ ।
নিত্যং ভবানি ভবতীমুপবীণযন্তি
বিদ্যাধরাঃ কনকশৈলগুহাগৃহেষু ॥ 8 ॥
লক্ষ্মীবশীকরণকর্মণি কামিনীনাং
আকর্ষণব্যতিকরেষু চ সিদ্ধমন্ত্রঃ ।
নীরন্ধ্রমোহতিমিরচ্ছিদুরপ্রদীপো
দেবি ত্বদঙ্ঘ্রিজনিতো জযতি প্রসাদঃ ॥ 9 ॥
দেবি ত্বদঙ্ঘ্রিনখরত্নভুবো মযূখাঃ
প্রত্যগ্রমৌক্তিকরুচো মুদমুদ্বহন্তি ।
সেবানতিব্যতিকরে সুরসুন্দরীণাং
সীমন্তসীম্নি কুসুমস্তবকাযিতং যৈঃ ॥ 10 ॥
মূর্ধ্নি স্ফুরত্তুহিনদীধিতিদীপ্তিদীপ্তং
মধ্যে ললাটমমরাযুধরশ্মিচিত্রম্ ।
হৃচ্চক্রচুম্বি হুতভুক্কণিকানুকারি
জ্যোতির্যদেতদিদমম্ব তব স্বরূপম্ ॥ 11 ॥
রূপং তব স্ফুরিতচন্দ্রমরীচিগৌরং
আলোকতে শিরসি বাগধিদৈবতং যঃ ।
নিঃসীমসূক্তিরচনামৃতনির্ঝরস্য
তস্য প্রসাদমধুরাঃ প্রসরন্তি বাচঃ ॥ 12 ॥
সিন্দূরপাংসুপটলচ্ছুরিতামিব দ্যাং
ত্বত্তেজসা জতুরসস্নপিতামিবোর্বীম্ ।
যঃ পশ্যতি ক্ষণমপি ত্রিপুরে বিহায
ব্রীডাং মৃডানি সুদৃশস্তমনুদ্রবন্তি ॥ 13 ॥
মাতর্মুহূর্তমপি যঃ স্মরতি স্বরূপং
লাক্ষারসপ্রসরতন্তুনিভং ভবত্যাঃ ।
ধ্যাযন্ত্যনন্যমনসস্তমনঙ্গতপ্তাঃ
প্রদ্যুম্নসীম্নি সুভগত্বগুণং তরুণ্যঃ ॥ 14 ॥
যোঽযং চকাস্তি গগনার্ণবরত্নমিন্দুঃ
যোঽযং সুরাসুরগুরুঃ পুরুষঃ পুরাণঃ ।
যদ্বামমর্ধমিদমন্ধকসূদনস্য
দেবি ত্বমেব তদিতি প্রতিপাদযন্তি ॥ 15 ॥
ইচ্ছানুরূপমনুরূপগুণপ্রকর্ষ
সঙ্কর্ষিণি ত্বমভিমৃশ্য যদা বিভর্ষি ।
জাযেত স ত্রিভুবনৈক গুরুস্তদানীং
দেবঃ শিবোঽপি ভুবনত্রযসূত্রধারঃ ॥ 16 ॥
ধ্যাতাসি হৈমবতি যেন হিমাংশুরশ্মি-
-মালামলদ্যুতিরকল্মষমানসেন ।
তস্যাবিলম্বমনবদ্যমনন্তকল্পং
অল্পৈর্দিনৈঃ সৃজসি সুন্দরি বাগ্বিলাসম্ ॥ 17 ॥
আধারমারুতনিরোধবশেন যেষাং
সিন্দূররঞ্জিতসরোজগুণানুকারি ।
দীপ্তং হৃদি স্ফুরতি দেবি বপুস্ত্বদীযং
ধ্যাযন্তি তানিহ সমীহিতসিদ্ধিসার্থাঃ ॥ 18 ॥
যে চিন্তযন্ত্যরুণমণ্ডলমধ্যবর্তি
রূপং তবাম্ব নবযাবকপঙ্কপিঙ্গম্ ।
তেষাং সদৈব কুসুমাযুধবাণভিন্ন-
-বক্ষঃস্থলা মৃগদৃশো বশগা ভবন্তি ॥ 19 ॥
ত্বামৈন্দবীমিব কলামনুফালদেশং
উদ্ভাসিতাম্বরতলামবলোকযন্তঃ ।
সদ্যো ভবানি সুধিযঃ কবযো ভবন্তি
ত্বং ভাবনাহিতধিযাং কুলকামধেনুঃ ॥ 20 ॥
শর্বাণি সর্বজনবন্দিতপাদপদ্মে
পদ্মচ্ছদদ্যুতিবিডম্বিতনেত্রলক্ষ্মি ।
নিষ্পাপমূর্তিজনমানসরাজহংসি
হংসি ত্বমাপদমনেকবিধাং জনস্য ॥ 21 ॥
উত্তপ্তহেমরুচিরে ত্রিপুরে পুনীহি
চেতশ্চিরন্তনমঘৌঘবনং লুনীহি ।
কারাগৃহে নিগলবন্ধনযন্ত্রিতস্য
ত্বত্সংস্মৃতৌ ঝটিতি মে নিগলাস্ত্রুটন্তি ॥ 22 ॥
ত্বাং ব্যাপিনীতি সুমনা ইতি কুণ্ডলীতি
ত্বাং কামিনীতি কমলেতি কলাবতীতি ।
ত্বাং মালিনীতি ললিতেত্যপরাজিতেতি
দেবি স্তুবন্তি বিজযেতি জযেত্যুমেতি ॥ 23 ॥
উদ্দামকামপরমার্থসরোজখণ্ড-
চণ্ডদ্যুতিদ্যুতিমপাসিতষড্বিকারাম্ ।
মোহদ্বিপেন্দ্রকদনোদ্যতবোধসিংহ-
-লীলাগুহাং ভগবতীং ত্রিপুরাং নমামি ॥ 24 ॥
গণেশবটুকস্তুতা রতিসহাযকামান্বিতা
স্মরারিবরবিষ্টরা কুসুমবাণবাণৈর্যুতা ।
অনঙ্গকুসুমাদিভিঃ পরিবৃতা চ সিদ্ধৈস্ত্রিভিঃ
কদম্ববনমধ্যগা ত্রিপুরসুন্দরী পাতু নঃ ॥ 25 ॥
রুদ্রাণি বিদ্রুমমযীং প্রতিমামিব ত্বাং
যে চিন্তযন্ত্যরুণকান্তিমনন্যরূপাম্ ।
তানেত্য পক্ষ্মলদৃশঃ প্রসভং ভজন্তে
কণ্ঠাবসক্তমৃদুবাহুলতাস্তরুণ্যঃ ॥ 26 ॥
ত্বদ্রূপৈকনিরূপণপ্রণযিতাবন্ধো দৃশোস্ত্বদ্গুণ-
-গ্রামাকর্ণনরাগিতা শ্রবণযোস্ত্বত্সংস্মৃতিশ্চেতসি ।
ত্বত্পাদার্চনচাতুরী করযুগে ত্বত্কীর্তিতং বাচি মে
কুত্রাপি ত্বদুপাসনব্যসনিতা মে দেবি মা শাম্যতু ॥ 27 ॥
ত্বদ্রূপমুল্লসিতদাডিমপুষ্পরক্তং
উদ্ভাবযেন্মদনদৈবতমক্ষরং যঃ ।
তং রূপহীনমপি মন্মথনির্বিশেষং
আলোকযন্ত্যুরুনিতম্বতটাস্তরুণ্যঃ ॥ 28 ॥
ব্রহ্মেন্দ্ররুদ্রহরিচন্দ্রসহস্ররশ্মি-
-স্কন্দদ্বিপাননহুতাশনবন্দিতাযৈ ।
বাগীশ্বরি ত্রিভুবনেশ্বরি বিশ্বমাতঃ
অন্তর্বহিশ্চ কৃতসংস্থিতযে নমস্তে ॥ 29 ॥
কস্তোত্রমেতদনুবাসরমীশ্বরাযাঃ
শ্রেযস্করং পঠতি বা যদি বা শৃণোতি ।
তস্যেপ্সিতং ফলতি রাজভিরীড্যতেঽসৌ
জাযেত স প্রিযতমো মদিরেক্ষণানাম্ ॥ 30 ॥
ইতি শ্রীকালিদাস বিরচিত পঞ্চস্তব্যাং দ্বিতীযঃ চর্চাস্তবঃ ।
Roman (IAST) Transliteration
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
पञ्चस्तवि – 2 चर्चास्तवः >>
सौन्दर्यविभ्रमभुवो भुवनाधिपत्य-
-सङ्कल्पकल्पतरवस्त्रिपुरे जयन्ति ।
एते कवित्वकुमदप्रकरावबोध-
-पूर्णेन्दवस्त्वयि जगज्जननि प्रणामाः ॥ 1 ॥
देवि स्तुतिव्यतिकरे कृतबुद्धयस्ते
वाचस्पति प्रभृतयोऽपि जडी भवन्ति ।
तस्मान्निसर्गजडिमा कतमोऽहमत्र
स्तोत्रं तव त्रिपुरतापनपत्नि कर्तुम् ॥ 2 ॥
मातस्तथापि भवतीं भवतीव्रताप-
-विच्छित्तये स्तुतिमहार्णव कर्णधारः ।
स्तोतुं भवानि स भवच्चरणारविन्द-
-भक्तिग्रहः किमपि मां मुखरी करोति ॥ 3 ॥
सूते जगन्ति भवती भवती बिभर्ति
जागर्ति तत्क्षयकृते भवती भवानि ।
मोहं भिनत्ति भवती भवती रुणद्धि
लीलायितं जयति चित्रमिदं भवत्याः ॥ 4 ॥
यस्मिन्मनागपि नवाम्बुजपत्रगौरीं
गौरीं प्रसादमधुरां दृशमादधासि ।
तस्मिन्निरन्तरमनङ्गशरावकीर्ण-
-सीमन्तिनीनयनसन्ततयः पतन्ति ॥ 5 ॥
पृथ्वीभुजोऽप्युदयनप्रभवस्य तस्य
विद्याधर प्रणति चुम्बित पादपीठः ।
तच्चक्रवर्तिपदवीप्रणयः स एषः
त्वत्पादपङ्कजरजः कणजः प्रसादः ॥ 6 ॥
त्वत्पादपङ्कजरज प्रणिपातपूर्वैः
पुण्यैरनल्पमतिभिः कृतिभिः कवीन्द्रैः ।
क्षीरक्षपाकरदुकूलहिमावदाता
कैरप्यवापि भुवनत्रितयेऽपि कीर्तिः ॥ 7 ॥
कल्पद्रुमप्रसवकल्पितचित्रपूजां
उद्दीपित प्रियतमामदरक्तगीतिम् ।
नित्यं भवानि भवतीमुपवीणयन्ति
विद्याधराः कनकशैलगुहागृहेषु ॥ 8 ॥
लक्ष्मीवशीकरणकर्मणि कामिनीनां
आकर्षणव्यतिकरेषु च सिद्धमन्त्रः ।
नीरन्ध्रमोहतिमिरच्छिदुरप्रदीपो
देवि त्वदङ्घ्रिजनितो जयति प्रसादः ॥ 9 ॥
देवि त्वदङ्घ्रिनखरत्नभुवो मयूखाः
प्रत्यग्रमौक्तिकरुचो मुदमुद्वहन्ति ।
सेवानतिव्यतिकरे सुरसुन्दरीणां
सीमन्तसीम्नि कुसुमस्तबकायितं यैः ॥ 10 ॥
मूर्ध्नि स्फुरत्तुहिनदीधितिदीप्तिदीप्तं
मध्ये ललाटममरायुधरश्मिचित्रम् ।
हृच्चक्रचुम्बि हुतभुक्कणिकानुकारि
ज्योतिर्यदेतदिदमम्ब तव स्वरूपम् ॥ 11 ॥
रूपं तव स्फुरितचन्द्रमरीचिगौरं
आलोकते शिरसि वागधिदैवतं यः ।
निःसीमसूक्तिरचनामृतनिर्झरस्य
तस्य प्रसादमधुराः प्रसरन्ति वाचः ॥ 12 ॥
सिन्दूरपांसुपटलच्छुरितामिव द्यां
त्वत्तेजसा जतुरसस्नपितामिवोर्वीम् ।
यः पश्यति क्षणमपि त्रिपुरे विहाय
व्रीडां मृडानि सुदृशस्तमनुद्रवन्ति ॥ 13 ॥
मातर्मुहूर्तमपि यः स्मरति स्वरूपं
लाक्षारसप्रसरतन्तुनिभं भवत्याः ।
ध्यायन्त्यनन्यमनसस्तमनङ्गतप्ताः
प्रद्युम्नसीम्नि सुभगत्वगुणं तरुण्यः ॥ 14 ॥
योऽयं चकास्ति गगनार्णवरत्नमिन्दुः
योऽयं सुरासुरगुरुः पुरुषः पुराणः ।
यद्वाममर्धमिदमन्धकसूदनस्य
देवि त्वमेव तदिति प्रतिपादयन्ति ॥ 15 ॥
इच्छानुरूपमनुरूपगुणप्रकर्ष
सङ्कर्षिणि त्वमभिमृश्य यदा बिभर्षि ।
जायेत स त्रिभुवनैक गुरुस्तदानीं
देवः शिवोऽपि भुवनत्रयसूत्रधारः ॥ 16 ॥
ध्यातासि हैमवति येन हिमांशुरश्मि-
-मालामलद्युतिरकल्मषमानसेन ।
तस्याविलम्बमनवद्यमनन्तकल्पं
अल्पैर्दिनैः सृजसि सुन्दरि वाग्विलासम् ॥ 17 ॥
आधारमारुतनिरोधवशेन येषां
सिन्दूररञ्जितसरोजगुणानुकारि ।
दीप्तं हृदि स्फुरति देवि वपुस्त्वदीयं
ध्यायन्ति तानिह समीहितसिद्धिसार्थाः ॥ 18 ॥
ये चिन्तयन्त्यरुणमण्डलमध्यवर्ति
रूपं तवाम्ब नवयावकपङ्कपिङ्गम् ।
तेषां सदैव कुसुमायुधबाणभिन्न-
-वक्षःस्थला मृगदृशो वशगा भवन्ति ॥ 19 ॥
त्वामैन्दवीमिव कलामनुफालदेशं
उद्भासिताम्बरतलामवलोकयन्तः ।
सद्यो भवानि सुधियः कवयो भवन्ति
त्वं भावनाहितधियां कुलकामधेनुः ॥ 20 ॥
शर्वाणि सर्वजनवन्दितपादपद्मे
पद्मच्छदद्युतिविडम्बितनेत्रलक्ष्मि ।
निष्पापमूर्तिजनमानसराजहंसि
हंसि त्वमापदमनेकविधां जनस्य ॥ 21 ॥
उत्तप्तहेमरुचिरे त्रिपुरे पुनीहि
चेतश्चिरन्तनमघौघवनं लुनीहि ।
कारागृहे निगलबन्धनयन्त्रितस्य
त्वत्संस्मृतौ झटिति मे निगलास्त्रुटन्ति ॥ 22 ॥
त्वां व्यापिनीति सुमना इति कुण्डलीति
त्वां कामिनीति कमलेति कलावतीति ।
त्वां मालिनीति ललितेत्यपराजितेति
देवि स्तुवन्ति विजयेति जयेत्युमेति ॥ 23 ॥
उद्दामकामपरमार्थसरोजखण्ड-
चण्डद्युतिद्युतिमपासितषड्विकाराम् ।
मोहद्विपेन्द्रकदनोद्यतबोधसिंह-
-लीलागुहां भगवतीं त्रिपुरां नमामि ॥ 24 ॥
गणेशवटुकस्तुता रतिसहायकामान्विता
स्मरारिवरविष्टरा कुसुमबाणबाणैर्युता ।
अनङ्गकुसुमादिभिः परिवृता च सिद्धैस्त्रिभिः
कदम्बवनमध्यगा त्रिपुरसुन्दरी पातु नः ॥ 25 ॥
रुद्राणि विद्रुममयीं प्रतिमामिव त्वां
ये चिन्तयन्त्यरुणकान्तिमनन्यरूपाम् ।
तानेत्य पक्ष्मलदृशः प्रसभं भजन्ते
कण्ठावसक्तमृदुबाहुलतास्तरुण्यः ॥ 26 ॥
त्वद्रूपैकनिरूपणप्रणयिताबन्धो दृशोस्त्वद्गुण-
-ग्रामाकर्णनरागिता श्रवणयोस्त्वत्संस्मृतिश्चेतसि ।
त्वत्पादार्चनचातुरी करयुगे त्वत्कीर्तितं वाचि मे
कुत्रापि त्वदुपासनव्यसनिता मे देवि मा शाम्यतु ॥ 27 ॥
त्वद्रूपमुल्लसितदाडिमपुष्परक्तं
उद्भावयेन्मदनदैवतमक्षरं यः ।
तं रूपहीनमपि मन्मथनिर्विशेषं
आलोकयन्त्युरुनितम्बतटास्तरुण्यः ॥ 28 ॥
ब्रह्मेन्द्ररुद्रहरिचन्द्रसहस्ररश्मि-
-स्कन्दद्विपाननहुताशनवन्दितायै ।
वागीश्वरि त्रिभुवनेश्वरि विश्वमातः
अन्तर्बहिश्च कृतसंस्थितये नमस्ते ॥ 29 ॥
कस्तोत्रमेतदनुवासरमीश्वरायाः
श्रेयस्करं पठति वा यदि वा शृणोति ।
तस्येप्सितं फलति राजभिरीड्यतेऽसौ
जायेत स प्रियतमो मदिरेक्षणानाम् ॥ 30 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां द्वितीयः चर्चास्तवः ।
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in