పఞ్చస్తవి – 2 చర్చాస్తవః >>
సౌన్దర్యవిభ్రమభువో భువనాధిపత్య-
-సఙ్కల్పకల్పతరవస్త్రిపురే జయన్తి ।
ఏతే కవిత్వకుమదప్రకరావబోధ-
-పూర్ణేన్దవస్త్వయి జగజ్జనని ప్రణామాః ॥ 1 ॥
దేవి స్తుతివ్యతికరే కృతబుద్ధయస్తే
వాచస్పతి ప్రభృతయోఽపి జడీ భవన్తి ।
తస్మాన్నిసర్గజడిమా కతమోఽహమత్ర
స్తోత్రం తవ త్రిపురతాపనపత్ని కర్తుమ్ ॥ 2 ॥
మాతస్తథాపి భవతీం భవతీవ్రతాప-
-విచ్ఛిత్తయే స్తుతిమహార్ణవ కర్ణధారః ।
స్తోతుం భవాని స భవచ్చరణారవిన్ద-
-భక్తిగ్రహః కిమపి మాం ముఖరీ కరోతి ॥ 3 ॥
సూతే జగన్తి భవతీ భవతీ బిభర్తి
జాగర్తి తత్క్షయకృతే భవతీ భవాని ।
మోహం భినత్తి భవతీ భవతీ రుణద్ధి
లీలాయితం జయతి చిత్రమిదం భవత్యాః ॥ 4 ॥
యస్మిన్మనాగపి నవామ్బుజపత్రగౌరీం
గౌరీం ప్రసాదమధురాం దృశమాదధాసి ।
తస్మిన్నిరన్తరమనఙ్గశరావకీర్ణ-
-సీమన్తినీనయనసన్తతయః పతన్తి ॥ 5 ॥
పృథ్వీభుజోఽప్యుదయనప్రభవస్య తస్య
విద్యాధర ప్రణతి చుమ్బిత పాదపీఠః ।
తచ్చక్రవర్తిపదవీప్రణయః స ఏషః
త్వత్పాదపఙ్కజరజః కణజః ప్రసాదః ॥ 6 ॥
త్వత్పాదపఙ్కజరజ ప్రణిపాతపూర్వైః
పుణ్యైరనల్పమతిభిః కృతిభిః కవీన్ద్రైః ।
క్షీరక్షపాకరదుకూలహిమావదాతా
కైరప్యవాపి భువనత్రితయేఽపి కీర్తిః ॥ 7 ॥
కల్పద్రుమప్రసవకల్పితచిత్రపూజాం
ఉద్దీపిత ప్రియతమామదరక్తగీతిమ్ ।
నిత్యం భవాని భవతీముపవీణయన్తి
విద్యాధరాః కనకశైలగుహాగృహేషు ॥ 8 ॥
లక్ష్మీవశీకరణకర్మణి కామినీనాం
ఆకర్షణవ్యతికరేషు చ సిద్ధమన్త్రః ।
నీరన్ధ్రమోహతిమిరచ్ఛిదురప్రదీపో
దేవి త్వదఙ్ఘ్రిజనితో జయతి ప్రసాదః ॥ 9 ॥
దేవి త్వదఙ్ఘ్రినఖరత్నభువో మయూఖాః
ప్రత్యగ్రమౌక్తికరుచో ముదముద్వహన్తి ।
సేవానతివ్యతికరే సురసున్దరీణాం
సీమన్తసీమ్ని కుసుమస్తబకాయితం యైః ॥ 10 ॥
మూర్ధ్ని స్ఫురత్తుహినదీధితిదీప్తిదీప్తం
మధ్యే లలాటమమరాయుధరశ్మిచిత్రమ్ ।
హృచ్చక్రచుమ్బి హుతభుక్కణికానుకారి
జ్యోతిర్యదేతదిదమమ్బ తవ స్వరూపమ్ ॥ 11 ॥
రూపం తవ స్ఫురితచన్ద్రమరీచిగౌరం
ఆలోకతే శిరసి వాగధిదైవతం యః ।
నిఃసీమసూక్తిరచనామృతనిర్ఝరస్య
తస్య ప్రసాదమధురాః ప్రసరన్తి వాచః ॥ 12 ॥
సిన్దూరపాంసుపటలచ్ఛురితామివ ద్యాం
త్వత్తేజసా జతురసస్నపితామివోర్వీమ్ ।
యః పశ్యతి క్షణమపి త్రిపురే విహాయ
వ్రీడాం మృడాని సుదృశస్తమనుద్రవన్తి ॥ 13 ॥
మాతర్ముహూర్తమపి యః స్మరతి స్వరూపం
లాక్షారసప్రసరతన్తునిభం భవత్యాః ।
ధ్యాయన్త్యనన్యమనసస్తమనఙ్గతప్తాః
ప్రద్యుమ్నసీమ్ని సుభగత్వగుణం తరుణ్యః ॥ 14 ॥
యోఽయం చకాస్తి గగనార్ణవరత్నమిన్దుః
యోఽయం సురాసురగురుః పురుషః పురాణః ।
యద్వామమర్ధమిదమన్ధకసూదనస్య
దేవి త్వమేవ తదితి ప్రతిపాదయన్తి ॥ 15 ॥
ఇచ్ఛానురూపమనురూపగుణప్రకర్ష
సఙ్కర్షిణి త్వమభిమృశ్య యదా బిభర్షి ।
జాయేత స త్రిభువనైక గురుస్తదానీం
దేవః శివోఽపి భువనత్రయసూత్రధారః ॥ 16 ॥
ధ్యాతాసి హైమవతి యేన హిమాంశురశ్మి-
-మాలామలద్యుతిరకల్మషమానసేన ।
తస్యావిలమ్బమనవద్యమనన్తకల్పం
అల్పైర్దినైః సృజసి సున్దరి వాగ్విలాసమ్ ॥ 17 ॥
ఆధారమారుతనిరోధవశేన యేషాం
సిన్దూరరఞ్జితసరోజగుణానుకారి ।
దీప్తం హృది స్ఫురతి దేవి వపుస్త్వదీయం
ధ్యాయన్తి తానిహ సమీహితసిద్ధిసార్థాః ॥ 18 ॥
యే చిన్తయన్త్యరుణమణ్డలమధ్యవర్తి
రూపం తవామ్బ నవయావకపఙ్కపిఙ్గమ్ ।
తేషాం సదైవ కుసుమాయుధబాణభిన్న-
-వక్షఃస్థలా మృగదృశో వశగా భవన్తి ॥ 19 ॥
త్వామైన్దవీమివ కలామనుఫాలదేశం
ఉద్భాసితామ్బరతలామవలోకయన్తః ।
సద్యో భవాని సుధియః కవయో భవన్తి
త్వం భావనాహితధియాం కులకామధేనుః ॥ 20 ॥
శర్వాణి సర్వజనవన్దితపాదపద్మే
పద్మచ్ఛదద్యుతివిడమ్బితనేత్రలక్ష్మి ।
నిష్పాపమూర్తిజనమానసరాజహంసి
హంసి త్వమాపదమనేకవిధాం జనస్య ॥ 21 ॥
ఉత్తప్తహేమరుచిరే త్రిపురే పునీహి
చేతశ్చిరన్తనమఘౌఘవనం లునీహి ।
కారాగృహే నిగలబన్ధనయన్త్రితస్య
త్వత్సంస్మృతౌ ఝటితి మే నిగలాస్త్రుటన్తి ॥ 22 ॥
త్వాం వ్యాపినీతి సుమనా ఇతి కుణ్డలీతి
త్వాం కామినీతి కమలేతి కలావతీతి ।
త్వాం మాలినీతి లలితేత్యపరాజితేతి
దేవి స్తువన్తి విజయేతి జయేత్యుమేతి ॥ 23 ॥
ఉద్దామకామపరమార్థసరోజఖణ్డ-
చణ్డద్యుతిద్యుతిమపాసితషడ్వికారామ్ ।
మోహద్విపేన్ద్రకదనోద్యతబోధసింహ-
-లీలాగుహాం భగవతీం త్రిపురాం నమామి ॥ 24 ॥
గణేశవటుకస్తుతా రతిసహాయకామాన్వితా
స్మరారివరవిష్టరా కుసుమబాణబాణైర్యుతా ।
అనఙ్గకుసుమాదిభిః పరివృతా చ సిద్ధైస్త్రిభిః
కదమ్బవనమధ్యగా త్రిపురసున్దరీ పాతు నః ॥ 25 ॥
రుద్రాణి విద్రుమమయీం ప్రతిమామివ త్వాం
యే చిన్తయన్త్యరుణకాన్తిమనన్యరూపామ్ ।
తానేత్య పక్ష్మలదృశః ప్రసభం భజన్తే
కణ్ఠావసక్తమృదుబాహులతాస్తరుణ్యః ॥ 26 ॥
త్వద్రూపైకనిరూపణప్రణయితాబన్ధో దృశోస్త్వద్గుణ-
-గ్రామాకర్ణనరాగితా శ్రవణయోస్త్వత్సంస్మృతిశ్చేతసి ।
త్వత్పాదార్చనచాతురీ కరయుగే త్వత్కీర్తితం వాచి మే
కుత్రాపి త్వదుపాసనవ్యసనితా మే దేవి మా శామ్యతు ॥ 27 ॥
త్వద్రూపముల్లసితదాడిమపుష్పరక్తం
ఉద్భావయేన్మదనదైవతమక్షరం యః ।
తం రూపహీనమపి మన్మథనిర్విశేషం
ఆలోకయన్త్యురునితమ్బతటాస్తరుణ్యః ॥ 28 ॥
బ్రహ్మేన్ద్రరుద్రహరిచన్ద్రసహస్రరశ్మి-
-స్కన్దద్విపాననహుతాశనవన్దితాయై ।
వాగీశ్వరి త్రిభువనేశ్వరి విశ్వమాతః
అన్తర్బహిశ్చ కృతసంస్థితయే నమస్తే ॥ 29 ॥
కస్తోత్రమేతదనువాసరమీశ్వరాయాః
శ్రేయస్కరం పఠతి వా యది వా శృణోతి ।
తస్యేప్సితం ఫలతి రాజభిరీడ్యతేఽసౌ
జాయేత స ప్రియతమో మదిరేక్షణానామ్ ॥ 30 ॥
ఇతి శ్రీకాలిదాస విరచిత పఞ్చస్తవ్యాం ద్వితీయః చర్చాస్తవః ।
Roman (IAST) Transliteration
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
पञ्चस्तवि – 2 चर्चास्तवः >>
सौन्दर्यविभ्रमभुवो भुवनाधिपत्य-
-सङ्कल्पकल्पतरवस्त्रिपुरे जयन्ति ।
एते कवित्वकुमदप्रकरावबोध-
-पूर्णेन्दवस्त्वयि जगज्जननि प्रणामाः ॥ 1 ॥
देवि स्तुतिव्यतिकरे कृतबुद्धयस्ते
वाचस्पति प्रभृतयोऽपि जडी भवन्ति ।
तस्मान्निसर्गजडिमा कतमोऽहमत्र
स्तोत्रं तव त्रिपुरतापनपत्नि कर्तुम् ॥ 2 ॥
मातस्तथापि भवतीं भवतीव्रताप-
-विच्छित्तये स्तुतिमहार्णव कर्णधारः ।
स्तोतुं भवानि स भवच्चरणारविन्द-
-भक्तिग्रहः किमपि मां मुखरी करोति ॥ 3 ॥
सूते जगन्ति भवती भवती बिभर्ति
जागर्ति तत्क्षयकृते भवती भवानि ।
मोहं भिनत्ति भवती भवती रुणद्धि
लीलायितं जयति चित्रमिदं भवत्याः ॥ 4 ॥
यस्मिन्मनागपि नवाम्बुजपत्रगौरीं
गौरीं प्रसादमधुरां दृशमादधासि ।
तस्मिन्निरन्तरमनङ्गशरावकीर्ण-
-सीमन्तिनीनयनसन्ततयः पतन्ति ॥ 5 ॥
पृथ्वीभुजोऽप्युदयनप्रभवस्य तस्य
विद्याधर प्रणति चुम्बित पादपीठः ।
तच्चक्रवर्तिपदवीप्रणयः स एषः
त्वत्पादपङ्कजरजः कणजः प्रसादः ॥ 6 ॥
त्वत्पादपङ्कजरज प्रणिपातपूर्वैः
पुण्यैरनल्पमतिभिः कृतिभिः कवीन्द्रैः ।
क्षीरक्षपाकरदुकूलहिमावदाता
कैरप्यवापि भुवनत्रितयेऽपि कीर्तिः ॥ 7 ॥
कल्पद्रुमप्रसवकल्पितचित्रपूजां
उद्दीपित प्रियतमामदरक्तगीतिम् ।
नित्यं भवानि भवतीमुपवीणयन्ति
विद्याधराः कनकशैलगुहागृहेषु ॥ 8 ॥
लक्ष्मीवशीकरणकर्मणि कामिनीनां
आकर्षणव्यतिकरेषु च सिद्धमन्त्रः ।
नीरन्ध्रमोहतिमिरच्छिदुरप्रदीपो
देवि त्वदङ्घ्रिजनितो जयति प्रसादः ॥ 9 ॥
देवि त्वदङ्घ्रिनखरत्नभुवो मयूखाः
प्रत्यग्रमौक्तिकरुचो मुदमुद्वहन्ति ।
सेवानतिव्यतिकरे सुरसुन्दरीणां
सीमन्तसीम्नि कुसुमस्तबकायितं यैः ॥ 10 ॥
मूर्ध्नि स्फुरत्तुहिनदीधितिदीप्तिदीप्तं
मध्ये ललाटममरायुधरश्मिचित्रम् ।
हृच्चक्रचुम्बि हुतभुक्कणिकानुकारि
ज्योतिर्यदेतदिदमम्ब तव स्वरूपम् ॥ 11 ॥
रूपं तव स्फुरितचन्द्रमरीचिगौरं
आलोकते शिरसि वागधिदैवतं यः ।
निःसीमसूक्तिरचनामृतनिर्झरस्य
तस्य प्रसादमधुराः प्रसरन्ति वाचः ॥ 12 ॥
सिन्दूरपांसुपटलच्छुरितामिव द्यां
त्वत्तेजसा जतुरसस्नपितामिवोर्वीम् ।
यः पश्यति क्षणमपि त्रिपुरे विहाय
व्रीडां मृडानि सुदृशस्तमनुद्रवन्ति ॥ 13 ॥
मातर्मुहूर्तमपि यः स्मरति स्वरूपं
लाक्षारसप्रसरतन्तुनिभं भवत्याः ।
ध्यायन्त्यनन्यमनसस्तमनङ्गतप्ताः
प्रद्युम्नसीम्नि सुभगत्वगुणं तरुण्यः ॥ 14 ॥
योऽयं चकास्ति गगनार्णवरत्नमिन्दुः
योऽयं सुरासुरगुरुः पुरुषः पुराणः ।
यद्वाममर्धमिदमन्धकसूदनस्य
देवि त्वमेव तदिति प्रतिपादयन्ति ॥ 15 ॥
इच्छानुरूपमनुरूपगुणप्रकर्ष
सङ्कर्षिणि त्वमभिमृश्य यदा बिभर्षि ।
जायेत स त्रिभुवनैक गुरुस्तदानीं
देवः शिवोऽपि भुवनत्रयसूत्रधारः ॥ 16 ॥
ध्यातासि हैमवति येन हिमांशुरश्मि-
-मालामलद्युतिरकल्मषमानसेन ।
तस्याविलम्बमनवद्यमनन्तकल्पं
अल्पैर्दिनैः सृजसि सुन्दरि वाग्विलासम् ॥ 17 ॥
आधारमारुतनिरोधवशेन येषां
सिन्दूररञ्जितसरोजगुणानुकारि ।
दीप्तं हृदि स्फुरति देवि वपुस्त्वदीयं
ध्यायन्ति तानिह समीहितसिद्धिसार्थाः ॥ 18 ॥
ये चिन्तयन्त्यरुणमण्डलमध्यवर्ति
रूपं तवाम्ब नवयावकपङ्कपिङ्गम् ।
तेषां सदैव कुसुमायुधबाणभिन्न-
-वक्षःस्थला मृगदृशो वशगा भवन्ति ॥ 19 ॥
त्वामैन्दवीमिव कलामनुफालदेशं
उद्भासिताम्बरतलामवलोकयन्तः ।
सद्यो भवानि सुधियः कवयो भवन्ति
त्वं भावनाहितधियां कुलकामधेनुः ॥ 20 ॥
शर्वाणि सर्वजनवन्दितपादपद्मे
पद्मच्छदद्युतिविडम्बितनेत्रलक्ष्मि ।
निष्पापमूर्तिजनमानसराजहंसि
हंसि त्वमापदमनेकविधां जनस्य ॥ 21 ॥
उत्तप्तहेमरुचिरे त्रिपुरे पुनीहि
चेतश्चिरन्तनमघौघवनं लुनीहि ।
कारागृहे निगलबन्धनयन्त्रितस्य
त्वत्संस्मृतौ झटिति मे निगलास्त्रुटन्ति ॥ 22 ॥
त्वां व्यापिनीति सुमना इति कुण्डलीति
त्वां कामिनीति कमलेति कलावतीति ।
त्वां मालिनीति ललितेत्यपराजितेति
देवि स्तुवन्ति विजयेति जयेत्युमेति ॥ 23 ॥
उद्दामकामपरमार्थसरोजखण्ड-
चण्डद्युतिद्युतिमपासितषड्विकाराम् ।
मोहद्विपेन्द्रकदनोद्यतबोधसिंह-
-लीलागुहां भगवतीं त्रिपुरां नमामि ॥ 24 ॥
गणेशवटुकस्तुता रतिसहायकामान्विता
स्मरारिवरविष्टरा कुसुमबाणबाणैर्युता ।
अनङ्गकुसुमादिभिः परिवृता च सिद्धैस्त्रिभिः
कदम्बवनमध्यगा त्रिपुरसुन्दरी पातु नः ॥ 25 ॥
रुद्राणि विद्रुममयीं प्रतिमामिव त्वां
ये चिन्तयन्त्यरुणकान्तिमनन्यरूपाम् ।
तानेत्य पक्ष्मलदृशः प्रसभं भजन्ते
कण्ठावसक्तमृदुबाहुलतास्तरुण्यः ॥ 26 ॥
त्वद्रूपैकनिरूपणप्रणयिताबन्धो दृशोस्त्वद्गुण-
-ग्रामाकर्णनरागिता श्रवणयोस्त्वत्संस्मृतिश्चेतसि ।
त्वत्पादार्चनचातुरी करयुगे त्वत्कीर्तितं वाचि मे
कुत्रापि त्वदुपासनव्यसनिता मे देवि मा शाम्यतु ॥ 27 ॥
त्वद्रूपमुल्लसितदाडिमपुष्परक्तं
उद्भावयेन्मदनदैवतमक्षरं यः ।
तं रूपहीनमपि मन्मथनिर्विशेषं
आलोकयन्त्युरुनितम्बतटास्तरुण्यः ॥ 28 ॥
ब्रह्मेन्द्ररुद्रहरिचन्द्रसहस्ररश्मि-
-स्कन्दद्विपाननहुताशनवन्दितायै ।
वागीश्वरि त्रिभुवनेश्वरि विश्वमातः
अन्तर्बहिश्च कृतसंस्थितये नमस्ते ॥ 29 ॥
कस्तोत्रमेतदनुवासरमीश्वरायाः
श्रेयस्करं पठति वा यदि वा शृणोति ।
तस्येप्सितं फलति राजभिरीड्यतेऽसौ
जायेत स प्रियतमो मदिरेक्षणानाम् ॥ 30 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां द्वितीयः चर्चास्तवः ।
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.