ଚର୍ଚା ସ୍ତଵଃ

Charcha Stavah

🖋️ Oriya script
📄 Download PDF
ପଞ୍ଚସ୍ତଵି – 2 ଚର୍ଚାସ୍ତଵଃ >>
ସୌନ୍ଦର୍ଯଵିଭ୍ରମଭୁଵୋ ଭୁଵନାଧିପତ୍ଯ-
-ସଙ୍କଲ୍ପକଲ୍ପତରଵସ୍ତ୍ରିପୁରେ ଜଯନ୍ତି ।
ଏତେ କଵିତ୍ଵକୁମଦପ୍ରକରାଵବୋଧ-
-ପୂର୍ଣେନ୍ଦଵସ୍ତ୍ଵଯି ଜଗଜ୍ଜନନି ପ୍ରଣାମାଃ ॥ 1 ॥
ଦେଵି ସ୍ତୁତିଵ୍ଯତିକରେ କୃତବୁଦ୍ଧଯସ୍ତେ
ଵାଚସ୍ପତି ପ୍ରଭୃତଯୋଽପି ଜଡୀ ଭଵନ୍ତି ।
ତସ୍ମାନ୍ନିସର୍ଗଜଡିମା କତମୋଽହମତ୍ର
ସ୍ତୋତ୍ରଂ ତଵ ତ୍ରିପୁରତାପନପତ୍ନି କର୍ତୁମ୍ ॥ 2 ॥
ମାତସ୍ତଥାପି ଭଵତୀଂ ଭଵତୀଵ୍ରତାପ-
-ଵିଚ୍ଛିତ୍ତଯେ ସ୍ତୁତିମହାର୍ଣଵ କର୍ଣଧାରଃ ।
ସ୍ତୋତୁଂ ଭଵାନି ସ ଭଵଚ୍ଚରଣାରଵିନ୍ଦ-
-ଭକ୍ତିଗ୍ରହଃ କିମପି ମାଂ ମୁଖରୀ କରୋତି ॥ 3 ॥
ସୂତେ ଜଗନ୍ତି ଭଵତୀ ଭଵତୀ ବିଭର୍ତି
ଜାଗର୍ତି ତତ୍କ୍ଷଯକୃତେ ଭଵତୀ ଭଵାନି ।
ମୋହଂ ଭିନତ୍ତି ଭଵତୀ ଭଵତୀ ରୁଣଦ୍ଧି
ଲୀଲାଯିତଂ ଜଯତି ଚିତ୍ରମିଦଂ ଭଵତ୍ଯାଃ ॥ 4 ॥
ଯସ୍ମିନ୍ମନାଗପି ନଵାମ୍ବୁଜପତ୍ରଗୌରୀଂ
ଗୌରୀଂ ପ୍ରସାଦମଧୁରାଂ ଦୃଶମାଦଧାସି ।
ତସ୍ମିନ୍ନିରନ୍ତରମନଙ୍ଗଶରାଵକୀର୍ଣ-
-ସୀମନ୍ତିନୀନଯନସନ୍ତତଯଃ ପତନ୍ତି ॥ 5 ॥
ପୃଥ୍ଵୀଭୁଜୋଽପ୍ଯୁଦଯନପ୍ରଭଵସ୍ଯ ତସ୍ଯ
ଵିଦ୍ଯାଧର ପ୍ରଣତି ଚୁମ୍ବିତ ପାଦପୀଠଃ ।
ତଚ୍ଚକ୍ରଵର୍ତିପଦଵୀପ୍ରଣଯଃ ସ ଏଷଃ
ତ୍ଵତ୍ପାଦପଙ୍କଜରଜଃ କଣଜଃ ପ୍ରସାଦଃ ॥ 6 ॥
ତ୍ଵତ୍ପାଦପଙ୍କଜରଜ ପ୍ରଣିପାତପୂର୍ଵୈଃ
ପୁଣ୍ଯୈରନଲ୍ପମତିଭିଃ କୃତିଭିଃ କଵୀନ୍ଦ୍ରୈଃ ।
କ୍ଷୀରକ୍ଷପାକରଦୁକୂଲହିମାଵଦାତା
କୈରପ୍ଯଵାପି ଭୁଵନତ୍ରିତଯେଽପି କୀର୍ତିଃ ॥ 7 ॥
କଲ୍ପଦ୍ରୁମପ୍ରସଵକଲ୍ପିତଚିତ୍ରପୂଜାଂ
ଉଦ୍ଦୀପିତ ପ୍ରିଯତମାମଦରକ୍ତଗୀତିମ୍ ।
ନିତ୍ଯଂ ଭଵାନି ଭଵତୀମୁପଵୀଣଯନ୍ତି
ଵିଦ୍ଯାଧରାଃ କନକଶୈଲଗୁହାଗୃହେଷୁ ॥ 8 ॥
ଲକ୍ଷ୍ମୀଵଶୀକରଣକର୍ମଣି କାମିନୀନାଂ
ଆକର୍ଷଣଵ୍ଯତିକରେଷୁ ଚ ସିଦ୍ଧମନ୍ତ୍ରଃ ।
ନୀରନ୍ଧ୍ରମୋହତିମିରଚ୍ଛିଦୁରପ୍ରଦୀପୋ
ଦେଵି ତ୍ଵଦଙ୍ଘ୍ରିଜନିତୋ ଜଯତି ପ୍ରସାଦଃ ॥ 9 ॥
ଦେଵି ତ୍ଵଦଙ୍ଘ୍ରିନଖରତ୍ନଭୁଵୋ ମଯୂଖାଃ
ପ୍ରତ୍ଯଗ୍ରମୌକ୍ତିକରୁଚୋ ମୁଦମୁଦ୍ଵହନ୍ତି ।
ସେଵାନତିଵ୍ଯତିକରେ ସୁରସୁନ୍ଦରୀଣାଂ
ସୀମନ୍ତସୀମ୍ନି କୁସୁମସ୍ତବକାଯିତଂ ଯୈଃ ॥ 10 ॥
ମୂର୍ଧ୍ନି ସ୍ଫୁରତ୍ତୁହିନଦୀଧିତିଦୀପ୍ତିଦୀପ୍ତଂ
ମଧ୍ଯେ ଲଲାଟମମରାଯୁଧରଶ୍ମିଚିତ୍ରମ୍ ।
ହୃଚ୍ଚକ୍ରଚୁମ୍ବି ହୁତଭୁକ୍କଣିକାନୁକାରି
ଜ୍ଯୋତିର୍ଯଦେତଦିଦମମ୍ବ ତଵ ସ୍ଵରୂପମ୍ ॥ 11 ॥
ରୂପଂ ତଵ ସ୍ଫୁରିତଚନ୍ଦ୍ରମରୀଚିଗୌରଂ
ଆଲୋକତେ ଶିରସି ଵାଗଧିଦୈଵତଂ ଯଃ ।
ନିଃସୀମସୂକ୍ତିରଚନାମୃତନିର୍ଝରସ୍ଯ
ତସ୍ଯ ପ୍ରସାଦମଧୁରାଃ ପ୍ରସରନ୍ତି ଵାଚଃ ॥ 12 ॥
ସିନ୍ଦୂରପାଂସୁପଟଲଚ୍ଛୁରିତାମିଵ ଦ୍ଯାଂ
ତ୍ଵତ୍ତେଜସା ଜତୁରସସ୍ନପିତାମିଵୋର୍ଵୀମ୍ ।
ଯଃ ପଶ୍ଯତି କ୍ଷଣମପି ତ୍ରିପୁରେ ଵିହାଯ
ଵ୍ରୀଡାଂ ମୃଡାନି ସୁଦୃଶସ୍ତମନୁଦ୍ରଵନ୍ତି ॥ 13 ॥
ମାତର୍ମୁହୂର୍ତମପି ଯଃ ସ୍ମରତି ସ୍ଵରୂପଂ
ଲାକ୍ଷାରସପ୍ରସରତନ୍ତୁନିଭଂ ଭଵତ୍ଯାଃ ।
ଧ୍ଯାଯନ୍ତ୍ଯନନ୍ଯମନସସ୍ତମନଙ୍ଗତପ୍ତାଃ
ପ୍ରଦ୍ଯୁମ୍ନସୀମ୍ନି ସୁଭଗତ୍ଵଗୁଣଂ ତରୁଣ୍ଯଃ ॥ 14 ॥
ଯୋଽଯଂ ଚକାସ୍ତି ଗଗନାର୍ଣଵରତ୍ନମିନ୍ଦୁଃ
ଯୋଽଯଂ ସୁରାସୁରଗୁରୁଃ ପୁରୁଷଃ ପୁରାଣଃ ।
ଯଦ୍ଵାମମର୍ଧମିଦମନ୍ଧକସୂଦନସ୍ଯ
ଦେଵି ତ୍ଵମେଵ ତଦିତି ପ୍ରତିପାଦଯନ୍ତି ॥ 15 ॥
ଇଚ୍ଛାନୁରୂପମନୁରୂପଗୁଣପ୍ରକର୍ଷ
ସଙ୍କର୍ଷିଣି ତ୍ଵମଭିମୃଶ୍ଯ ଯଦା ବିଭର୍ଷି ।
ଜାଯେତ ସ ତ୍ରିଭୁଵନୈକ ଗୁରୁସ୍ତଦାନୀଂ
ଦେଵଃ ଶିଵୋଽପି ଭୁଵନତ୍ରଯସୂତ୍ରଧାରଃ ॥ 16 ॥
ଧ୍ଯାତାସି ହୈମଵତି ଯେନ ହିମାଂଶୁରଶ୍ମି-
-ମାଲାମଲଦ୍ଯୁତିରକଲ୍ମଷମାନସେନ ।
ତସ୍ଯାଵିଲମ୍ବମନଵଦ୍ଯମନନ୍ତକଲ୍ପଂ
ଅଲ୍ପୈର୍ଦିନୈଃ ସୃଜସି ସୁନ୍ଦରି ଵାଗ୍ଵିଲାସମ୍ ॥ 17 ॥
ଆଧାରମାରୁତନିରୋଧଵଶେନ ଯେଷାଂ
ସିନ୍ଦୂରରଞ୍ଜିତସରୋଜଗୁଣାନୁକାରି ।
ଦୀପ୍ତଂ ହୃଦି ସ୍ଫୁରତି ଦେଵି ଵପୁସ୍ତ୍ଵଦୀଯଂ
ଧ୍ଯାଯନ୍ତି ତାନିହ ସମୀହିତସିଦ୍ଧିସାର୍ଥାଃ ॥ 18 ॥
ଯେ ଚିନ୍ତଯନ୍ତ୍ଯରୁଣମଣ୍ଡଲମଧ୍ଯଵର୍ତି
ରୂପଂ ତଵାମ୍ବ ନଵଯାଵକପଙ୍କପିଙ୍ଗମ୍ ।
ତେଷାଂ ସଦୈଵ କୁସୁମାଯୁଧବାଣଭିନ୍ନ-
-ଵକ୍ଷଃସ୍ଥଲା ମୃଗଦୃଶୋ ଵଶଗା ଭଵନ୍ତି ॥ 19 ॥
ତ୍ଵାମୈନ୍ଦଵୀମିଵ କଲାମନୁଫାଲଦେଶଂ
ଉଦ୍ଭାସିତାମ୍ବରତଲାମଵଲୋକଯନ୍ତଃ ।
ସଦ୍ଯୋ ଭଵାନି ସୁଧିଯଃ କଵଯୋ ଭଵନ୍ତି
ତ୍ଵଂ ଭାଵନାହିତଧିଯାଂ କୁଲକାମଧେନୁଃ ॥ 20 ॥
ଶର୍ଵାଣି ସର୍ଵଜନଵନ୍ଦିତପାଦପଦ୍ମେ
ପଦ୍ମଚ୍ଛଦଦ୍ଯୁତିଵିଡମ୍ବିତନେତ୍ରଲକ୍ଷ୍ମି ।
ନିଷ୍ପାପମୂର୍ତିଜନମାନସରାଜହଂସି
ହଂସି ତ୍ଵମାପଦମନେକଵିଧାଂ ଜନସ୍ଯ ॥ 21 ॥
ଉତ୍ତପ୍ତହେମରୁଚିରେ ତ୍ରିପୁରେ ପୁନୀହି
ଚେତଶ୍ଚିରନ୍ତନମଘୌଘଵନଂ ଲୁନୀହି ।
କାରାଗୃହେ ନିଗଲବନ୍ଧନଯନ୍ତ୍ରିତସ୍ଯ
ତ୍ଵତ୍ସଂସ୍ମୃତୌ ଝଟିତି ମେ ନିଗଲାସ୍ତ୍ରୁଟନ୍ତି ॥ 22 ॥
ତ୍ଵାଂ ଵ୍ଯାପିନୀତି ସୁମନା ଇତି କୁଣ୍ଡଲୀତି
ତ୍ଵାଂ କାମିନୀତି କମଲେତି କଲାଵତୀତି ।
ତ୍ଵାଂ ମାଲିନୀତି ଲଲିତେତ୍ଯପରାଜିତେତି
ଦେଵି ସ୍ତୁଵନ୍ତି ଵିଜଯେତି ଜଯେତ୍ଯୁମେତି ॥ 23 ॥
ଉଦ୍ଦାମକାମପରମାର୍ଥସରୋଜଖଣ୍ଡ-
ଚଣ୍ଡଦ୍ଯୁତିଦ୍ଯୁତିମପାସିତଷଡ୍ଵିକାରାମ୍ ।
ମୋହଦ୍ଵିପେନ୍ଦ୍ରକଦନୋଦ୍ଯତବୋଧସିଂହ-
-ଲୀଲାଗୁହାଂ ଭଗଵତୀଂ ତ୍ରିପୁରାଂ ନମାମି ॥ 24 ॥
ଗଣେଶଵଟୁକସ୍ତୁତା ରତିସହାଯକାମାନ୍ଵିତା
ସ୍ମରାରିଵରଵିଷ୍ଟରା କୁସୁମବାଣବାଣୈର୍ଯୁତା ।
ଅନଙ୍ଗକୁସୁମାଦିଭିଃ ପରିଵୃତା ଚ ସିଦ୍ଧୈସ୍ତ୍ରିଭିଃ
କଦମ୍ବଵନମଧ୍ଯଗା ତ୍ରିପୁରସୁନ୍ଦରୀ ପାତୁ ନଃ ॥ 25 ॥
ରୁଦ୍ରାଣି ଵିଦ୍ରୁମମଯୀଂ ପ୍ରତିମାମିଵ ତ୍ଵାଂ
ଯେ ଚିନ୍ତଯନ୍ତ୍ଯରୁଣକାନ୍ତିମନନ୍ଯରୂପାମ୍ ।
ତାନେତ୍ଯ ପକ୍ଷ୍ମଲଦୃଶଃ ପ୍ରସଭଂ ଭଜନ୍ତେ
କଣ୍ଠାଵସକ୍ତମୃଦୁବାହୁଲତାସ୍ତରୁଣ୍ଯଃ ॥ 26 ॥
ତ୍ଵଦ୍ରୂପୈକନିରୂପଣପ୍ରଣଯିତାବନ୍ଧୋ ଦୃଶୋସ୍ତ୍ଵଦ୍ଗୁଣ-
-ଗ୍ରାମାକର୍ଣନରାଗିତା ଶ୍ରଵଣଯୋସ୍ତ୍ଵତ୍ସଂସ୍ମୃତିଶ୍ଚେତସି ।
ତ୍ଵତ୍ପାଦାର୍ଚନଚାତୁରୀ କରଯୁଗେ ତ୍ଵତ୍କୀର୍ତିତଂ ଵାଚି ମେ
କୁତ୍ରାପି ତ୍ଵଦୁପାସନଵ୍ଯସନିତା ମେ ଦେଵି ମା ଶାମ୍ଯତୁ ॥ 27 ॥
ତ୍ଵଦ୍ରୂପମୁଲ୍ଲସିତଦାଡିମପୁଷ୍ପରକ୍ତଂ
ଉଦ୍ଭାଵଯେନ୍ମଦନଦୈଵତମକ୍ଷରଂ ଯଃ ।
ତଂ ରୂପହୀନମପି ମନ୍ମଥନିର୍ଵିଶେଷଂ
ଆଲୋକଯନ୍ତ୍ଯୁରୁନିତମ୍ବତଟାସ୍ତରୁଣ୍ଯଃ ॥ 28 ॥
ବ୍ରହ୍ମେନ୍ଦ୍ରରୁଦ୍ରହରିଚନ୍ଦ୍ରସହସ୍ରରଶ୍ମି-
-ସ୍କନ୍ଦଦ୍ଵିପାନନହୁତାଶନଵନ୍ଦିତାଯୈ ।
ଵାଗୀଶ୍ଵରି ତ୍ରିଭୁଵନେଶ୍ଵରି ଵିଶ୍ଵମାତଃ
ଅନ୍ତର୍ବହିଶ୍ଚ କୃତସଂସ୍ଥିତଯେ ନମସ୍ତେ ॥ 29 ॥
କସ୍ତୋତ୍ରମେତଦନୁଵାସରମୀଶ୍ଵରାଯାଃ
ଶ୍ରେଯସ୍କରଂ ପଠତି ଵା ଯଦି ଵା ଶୃଣୋତି ।
ତସ୍ଯେପ୍ସିତଂ ଫଲତି ରାଜଭିରୀଡ୍ଯତେଽସୌ
ଜାଯେତ ସ ପ୍ରିଯତମୋ ମଦିରେକ୍ଷଣାନାମ୍ ॥ 30 ॥
ଇତି ଶ୍ରୀକାଲିଦାସ ଵିରଚିତ ପଞ୍ଚସ୍ତଵ୍ଯାଂ ଦ୍ଵିତୀଯଃ ଚର୍ଚାସ୍ତଵଃ ।
Roman (IAST) Transliteration
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
पञ्चस्तवि – 2 चर्चास्तवः >>
सौन्दर्यविभ्रमभुवो भुवनाधिपत्य-
-सङ्कल्पकल्पतरवस्त्रिपुरे जयन्ति ।
एते कवित्वकुमदप्रकरावबोध-
-पूर्णेन्दवस्त्वयि जगज्जननि प्रणामाः ॥ 1 ॥
देवि स्तुतिव्यतिकरे कृतबुद्धयस्ते
वाचस्पति प्रभृतयोऽपि जडी भवन्ति ।
तस्मान्निसर्गजडिमा कतमोऽहमत्र
स्तोत्रं तव त्रिपुरतापनपत्नि कर्तुम् ॥ 2 ॥
मातस्तथापि भवतीं भवतीव्रताप-
-विच्छित्तये स्तुतिमहार्णव कर्णधारः ।
स्तोतुं भवानि स भवच्चरणारविन्द-
-भक्तिग्रहः किमपि मां मुखरी करोति ॥ 3 ॥
सूते जगन्ति भवती भवती बिभर्ति
जागर्ति तत्क्षयकृते भवती भवानि ।
मोहं भिनत्ति भवती भवती रुणद्धि
लीलायितं जयति चित्रमिदं भवत्याः ॥ 4 ॥
यस्मिन्मनागपि नवाम्बुजपत्रगौरीं
गौरीं प्रसादमधुरां दृशमादधासि ।
तस्मिन्निरन्तरमनङ्गशरावकीर्ण-
-सीमन्तिनीनयनसन्ततयः पतन्ति ॥ 5 ॥
पृथ्वीभुजोऽप्युदयनप्रभवस्य तस्य
विद्याधर प्रणति चुम्बित पादपीठः ।
तच्चक्रवर्तिपदवीप्रणयः स एषः
त्वत्पादपङ्कजरजः कणजः प्रसादः ॥ 6 ॥
त्वत्पादपङ्कजरज प्रणिपातपूर्वैः
पुण्यैरनल्पमतिभिः कृतिभिः कवीन्द्रैः ।
क्षीरक्षपाकरदुकूलहिमावदाता
कैरप्यवापि भुवनत्रितयेऽपि कीर्तिः ॥ 7 ॥
कल्पद्रुमप्रसवकल्पितचित्रपूजां
उद्दीपित प्रियतमामदरक्तगीतिम् ।
नित्यं भवानि भवतीमुपवीणयन्ति
विद्याधराः कनकशैलगुहागृहेषु ॥ 8 ॥
लक्ष्मीवशीकरणकर्मणि कामिनीनां
आकर्षणव्यतिकरेषु च सिद्धमन्त्रः ।
नीरन्ध्रमोहतिमिरच्छिदुरप्रदीपो
देवि त्वदङ्घ्रिजनितो जयति प्रसादः ॥ 9 ॥
देवि त्वदङ्घ्रिनखरत्नभुवो मयूखाः
प्रत्यग्रमौक्तिकरुचो मुदमुद्वहन्ति ।
सेवानतिव्यतिकरे सुरसुन्दरीणां
सीमन्तसीम्नि कुसुमस्तबकायितं यैः ॥ 10 ॥
मूर्ध्नि स्फुरत्तुहिनदीधितिदीप्तिदीप्तं
मध्ये ललाटममरायुधरश्मिचित्रम् ।
हृच्चक्रचुम्बि हुतभुक्कणिकानुकारि
ज्योतिर्यदेतदिदमम्ब तव स्वरूपम् ॥ 11 ॥
रूपं तव स्फुरितचन्द्रमरीचिगौरं
आलोकते शिरसि वागधिदैवतं यः ।
निःसीमसूक्तिरचनामृतनिर्झरस्य
तस्य प्रसादमधुराः प्रसरन्ति वाचः ॥ 12 ॥
सिन्दूरपांसुपटलच्छुरितामिव द्यां
त्वत्तेजसा जतुरसस्नपितामिवोर्वीम् ।
यः पश्यति क्षणमपि त्रिपुरे विहाय
व्रीडां मृडानि सुदृशस्तमनुद्रवन्ति ॥ 13 ॥
मातर्मुहूर्तमपि यः स्मरति स्वरूपं
लाक्षारसप्रसरतन्तुनिभं भवत्याः ।
ध्यायन्त्यनन्यमनसस्तमनङ्गतप्ताः
प्रद्युम्नसीम्नि सुभगत्वगुणं तरुण्यः ॥ 14 ॥
योऽयं चकास्ति गगनार्णवरत्नमिन्दुः
योऽयं सुरासुरगुरुः पुरुषः पुराणः ।
यद्वाममर्धमिदमन्धकसूदनस्य
देवि त्वमेव तदिति प्रतिपादयन्ति ॥ 15 ॥
इच्छानुरूपमनुरूपगुणप्रकर्ष
सङ्कर्षिणि त्वमभिमृश्य यदा बिभर्षि ।
जायेत स त्रिभुवनैक गुरुस्तदानीं
देवः शिवोऽपि भुवनत्रयसूत्रधारः ॥ 16 ॥
ध्यातासि हैमवति येन हिमांशुरश्मि-
-मालामलद्युतिरकल्मषमानसेन ।
तस्याविलम्बमनवद्यमनन्तकल्पं
अल्पैर्दिनैः सृजसि सुन्दरि वाग्विलासम् ॥ 17 ॥
आधारमारुतनिरोधवशेन येषां
सिन्दूररञ्जितसरोजगुणानुकारि ।
दीप्तं हृदि स्फुरति देवि वपुस्त्वदीयं
ध्यायन्ति तानिह समीहितसिद्धिसार्थाः ॥ 18 ॥
ये चिन्तयन्त्यरुणमण्डलमध्यवर्ति
रूपं तवाम्ब नवयावकपङ्कपिङ्गम् ।
तेषां सदैव कुसुमायुधबाणभिन्न-
-वक्षःस्थला मृगदृशो वशगा भवन्ति ॥ 19 ॥
त्वामैन्दवीमिव कलामनुफालदेशं
उद्भासिताम्बरतलामवलोकयन्तः ।
सद्यो भवानि सुधियः कवयो भवन्ति
त्वं भावनाहितधियां कुलकामधेनुः ॥ 20 ॥
शर्वाणि सर्वजनवन्दितपादपद्मे
पद्मच्छदद्युतिविडम्बितनेत्रलक्ष्मि ।
निष्पापमूर्तिजनमानसराजहंसि
हंसि त्वमापदमनेकविधां जनस्य ॥ 21 ॥
उत्तप्तहेमरुचिरे त्रिपुरे पुनीहि
चेतश्चिरन्तनमघौघवनं लुनीहि ।
कारागृहे निगलबन्धनयन्त्रितस्य
त्वत्संस्मृतौ झटिति मे निगलास्त्रुटन्ति ॥ 22 ॥
त्वां व्यापिनीति सुमना इति कुण्डलीति
त्वां कामिनीति कमलेति कलावतीति ।
त्वां मालिनीति ललितेत्यपराजितेति
देवि स्तुवन्ति विजयेति जयेत्युमेति ॥ 23 ॥
उद्दामकामपरमार्थसरोजखण्ड-
चण्डद्युतिद्युतिमपासितषड्विकाराम् ।
मोहद्विपेन्द्रकदनोद्यतबोधसिंह-
-लीलागुहां भगवतीं त्रिपुरां नमामि ॥ 24 ॥
गणेशवटुकस्तुता रतिसहायकामान्विता
स्मरारिवरविष्टरा कुसुमबाणबाणैर्युता ।
अनङ्गकुसुमादिभिः परिवृता च सिद्धैस्त्रिभिः
कदम्बवनमध्यगा त्रिपुरसुन्दरी पातु नः ॥ 25 ॥
रुद्राणि विद्रुममयीं प्रतिमामिव त्वां
ये चिन्तयन्त्यरुणकान्तिमनन्यरूपाम् ।
तानेत्य पक्ष्मलदृशः प्रसभं भजन्ते
कण्ठावसक्तमृदुबाहुलतास्तरुण्यः ॥ 26 ॥
त्वद्रूपैकनिरूपणप्रणयिताबन्धो दृशोस्त्वद्गुण-
-ग्रामाकर्णनरागिता श्रवणयोस्त्वत्संस्मृतिश्चेतसि ।
त्वत्पादार्चनचातुरी करयुगे त्वत्कीर्तितं वाचि मे
कुत्रापि त्वदुपासनव्यसनिता मे देवि मा शाम्यतु ॥ 27 ॥
त्वद्रूपमुल्लसितदाडिमपुष्परक्तं
उद्भावयेन्मदनदैवतमक्षरं यः ।
तं रूपहीनमपि मन्मथनिर्विशेषं
आलोकयन्त्युरुनितम्बतटास्तरुण्यः ॥ 28 ॥
ब्रह्मेन्द्ररुद्रहरिचन्द्रसहस्ररश्मि-
-स्कन्दद्विपाननहुताशनवन्दितायै ।
वागीश्वरि त्रिभुवनेश्वरि विश्वमातः
अन्तर्बहिश्च कृतसंस्थितये नमस्ते ॥ 29 ॥
कस्तोत्रमेतदनुवासरमीश्वरायाः
श्रेयस्करं पठति वा यदि वा शृणोति ।
तस्येप्सितं फलति राजभिरीड्यतेऽसौ
जायेत स प्रियतमो मदिरेक्षणानाम् ॥ 30 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां द्वितीयः चर्चास्तवः ।
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in