ચર્ચા સ્તવઃ

Charcha Stavah

🖋️ Gujarati script
📄 Download PDF
પઞ્ચસ્તવિ – 2 ચર્ચાસ્તવઃ >>
સૌન્દર્યવિભ્રમભુવો ભુવનાધિપત્ય-
-સઙ્કલ્પકલ્પતરવસ્ત્રિપુરે જયન્તિ ।
એતે કવિત્વકુમદપ્રકરાવબોધ-
-પૂર્ણેન્દવસ્ત્વયિ જગજ્જનનિ પ્રણામાઃ ॥ 1 ॥
દેવિ સ્તુતિવ્યતિકરે કૃતબુદ્ધયસ્તે
વાચસ્પતિ પ્રભૃતયોઽપિ જડી ભવન્તિ ।
તસ્માન્નિસર્ગજડિમા કતમોઽહમત્ર
સ્તોત્રં તવ ત્રિપુરતાપનપત્નિ કર્તુમ્ ॥ 2 ॥
માતસ્તથાપિ ભવતીં ભવતીવ્રતાપ-
-વિચ્છિત્તયે સ્તુતિમહાર્ણવ કર્ણધારઃ ।
સ્તોતું ભવાનિ સ ભવચ્ચરણારવિન્દ-
-ભક્તિગ્રહઃ કિમપિ માં મુખરી કરોતિ ॥ 3 ॥
સૂતે જગન્તિ ભવતી ભવતી બિભર્તિ
જાગર્તિ તત્ક્ષયકૃતે ભવતી ભવાનિ ।
મોહં ભિનત્તિ ભવતી ભવતી રુણદ્ધિ
લીલાયિતં જયતિ ચિત્રમિદં ભવત્યાઃ ॥ 4 ॥
યસ્મિન્મનાગપિ નવામ્બુજપત્રગૌરીં
ગૌરીં પ્રસાદમધુરાં દૃશમાદધાસિ ।
તસ્મિન્નિરન્તરમનઙ્ગશરાવકીર્ણ-
-સીમન્તિનીનયનસન્તતયઃ પતન્તિ ॥ 5 ॥
પૃથ્વીભુજોઽપ્યુદયનપ્રભવસ્ય તસ્ય
વિદ્યાધર પ્રણતિ ચુમ્બિત પાદપીઠઃ ।
તચ્ચક્રવર્તિપદવીપ્રણયઃ સ એષઃ
ત્વત્પાદપઙ્કજરજઃ કણજઃ પ્રસાદઃ ॥ 6 ॥
ત્વત્પાદપઙ્કજરજ પ્રણિપાતપૂર્વૈઃ
પુણ્યૈરનલ્પમતિભિઃ કૃતિભિઃ કવીન્દ્રૈઃ ।
ક્ષીરક્ષપાકરદુકૂલહિમાવદાતા
કૈરપ્યવાપિ ભુવનત્રિતયેઽપિ કીર્તિઃ ॥ 7 ॥
કલ્પદ્રુમપ્રસવકલ્પિતચિત્રપૂજાં
ઉદ્દીપિત પ્રિયતમામદરક્તગીતિમ્ ।
નિત્યં ભવાનિ ભવતીમુપવીણયન્તિ
વિદ્યાધરાઃ કનકશૈલગુહાગૃહેષુ ॥ 8 ॥
લક્ષ્મીવશીકરણકર્મણિ કામિનીનાં
આકર્ષણવ્યતિકરેષુ ચ સિદ્ધમન્ત્રઃ ।
નીરન્ધ્રમોહતિમિરચ્છિદુરપ્રદીપો
દેવિ ત્વદઙ્ઘ્રિજનિતો જયતિ પ્રસાદઃ ॥ 9 ॥
દેવિ ત્વદઙ્ઘ્રિનખરત્નભુવો મયૂખાઃ
પ્રત્યગ્રમૌક્તિકરુચો મુદમુદ્વહન્તિ ।
સેવાનતિવ્યતિકરે સુરસુન્દરીણાં
સીમન્તસીમ્નિ કુસુમસ્તબકાયિતં યૈઃ ॥ 10 ॥
મૂર્ધ્નિ સ્ફુરત્તુહિનદીધિતિદીપ્તિદીપ્તં
મધ્યે લલાટમમરાયુધરશ્મિચિત્રમ્ ।
હૃચ્ચક્રચુમ્બિ હુતભુક્કણિકાનુકારિ
જ્યોતિર્યદેતદિદમમ્બ તવ સ્વરૂપમ્ ॥ 11 ॥
રૂપં તવ સ્ફુરિતચન્દ્રમરીચિગૌરં
આલોકતે શિરસિ વાગધિદૈવતં યઃ ।
નિઃસીમસૂક્તિરચનામૃતનિર્ઝરસ્ય
તસ્ય પ્રસાદમધુરાઃ પ્રસરન્તિ વાચઃ ॥ 12 ॥
સિન્દૂરપાંસુપટલચ્છુરિતામિવ દ્યાં
ત્વત્તેજસા જતુરસસ્નપિતામિવોર્વીમ્ ।
યઃ પશ્યતિ ક્ષણમપિ ત્રિપુરે વિહાય
વ્રીડાં મૃડાનિ સુદૃશસ્તમનુદ્રવન્તિ ॥ 13 ॥
માતર્મુહૂર્તમપિ યઃ સ્મરતિ સ્વરૂપં
લાક્ષારસપ્રસરતન્તુનિભં ભવત્યાઃ ।
ધ્યાયન્ત્યનન્યમનસસ્તમનઙ્ગતપ્તાઃ
પ્રદ્યુમ્નસીમ્નિ સુભગત્વગુણં તરુણ્યઃ ॥ 14 ॥
યોઽયં ચકાસ્તિ ગગનાર્ણવરત્નમિન્દુઃ
યોઽયં સુરાસુરગુરુઃ પુરુષઃ પુરાણઃ ।
યદ્વામમર્ધમિદમન્ધકસૂદનસ્ય
દેવિ ત્વમેવ તદિતિ પ્રતિપાદયન્તિ ॥ 15 ॥
ઇચ્છાનુરૂપમનુરૂપગુણપ્રકર્ષ
સઙ્કર્ષિણિ ત્વમભિમૃશ્ય યદા બિભર્ષિ ।
જાયેત સ ત્રિભુવનૈક ગુરુસ્તદાનીં
દેવઃ શિવોઽપિ ભુવનત્રયસૂત્રધારઃ ॥ 16 ॥
ધ્યાતાસિ હૈમવતિ યેન હિમાંશુરશ્મિ-
-માલામલદ્યુતિરકલ્મષમાનસેન ।
તસ્યાવિલમ્બમનવદ્યમનન્તકલ્પં
અલ્પૈર્દિનૈઃ સૃજસિ સુન્દરિ વાગ્વિલાસમ્ ॥ 17 ॥
આધારમારુતનિરોધવશેન યેષાં
સિન્દૂરરઞ્જિતસરોજગુણાનુકારિ ।
દીપ્તં હૃદિ સ્ફુરતિ દેવિ વપુસ્ત્વદીયં
ધ્યાયન્તિ તાનિહ સમીહિતસિદ્ધિસાર્થાઃ ॥ 18 ॥
યે ચિન્તયન્ત્યરુણમણ્ડલમધ્યવર્તિ
રૂપં તવામ્બ નવયાવકપઙ્કપિઙ્ગમ્ ।
તેષાં સદૈવ કુસુમાયુધબાણભિન્ન-
-વક્ષઃસ્થલા મૃગદૃશો વશગા ભવન્તિ ॥ 19 ॥
ત્વામૈન્દવીમિવ કલામનુફાલદેશં
ઉદ્ભાસિતામ્બરતલામવલોકયન્તઃ ।
સદ્યો ભવાનિ સુધિયઃ કવયો ભવન્તિ
ત્વં ભાવનાહિતધિયાં કુલકામધેનુઃ ॥ 20 ॥
શર્વાણિ સર્વજનવન્દિતપાદપદ્મે
પદ્મચ્છદદ્યુતિવિડમ્બિતનેત્રલક્ષ્મિ ।
નિષ્પાપમૂર્તિજનમાનસરાજહંસિ
હંસિ ત્વમાપદમનેકવિધાં જનસ્ય ॥ 21 ॥
ઉત્તપ્તહેમરુચિરે ત્રિપુરે પુનીહિ
ચેતશ્ચિરન્તનમઘૌઘવનં લુનીહિ ।
કારાગૃહે નિગલબન્ધનયન્ત્રિતસ્ય
ત્વત્સંસ્મૃતૌ ઝટિતિ મે નિગલાસ્ત્રુટન્તિ ॥ 22 ॥
ત્વાં વ્યાપિનીતિ સુમના ઇતિ કુણ્ડલીતિ
ત્વાં કામિનીતિ કમલેતિ કલાવતીતિ ।
ત્વાં માલિનીતિ લલિતેત્યપરાજિતેતિ
દેવિ સ્તુવન્તિ વિજયેતિ જયેત્યુમેતિ ॥ 23 ॥
ઉદ્દામકામપરમાર્થસરોજખણ્ડ-
ચણ્ડદ્યુતિદ્યુતિમપાસિતષડ્વિકારામ્ ।
મોહદ્વિપેન્દ્રકદનોદ્યતબોધસિંહ-
-લીલાગુહાં ભગવતીં ત્રિપુરાં નમામિ ॥ 24 ॥
ગણેશવટુકસ્તુતા રતિસહાયકામાન્વિતા
સ્મરારિવરવિષ્ટરા કુસુમબાણબાણૈર્યુતા ।
અનઙ્ગકુસુમાદિભિઃ પરિવૃતા ચ સિદ્ધૈસ્ત્રિભિઃ
કદમ્બવનમધ્યગા ત્રિપુરસુન્દરી પાતુ નઃ ॥ 25 ॥
રુદ્રાણિ વિદ્રુમમયીં પ્રતિમામિવ ત્વાં
યે ચિન્તયન્ત્યરુણકાન્તિમનન્યરૂપામ્ ।
તાનેત્ય પક્ષ્મલદૃશઃ પ્રસભં ભજન્તે
કણ્ઠાવસક્તમૃદુબાહુલતાસ્તરુણ્યઃ ॥ 26 ॥
ત્વદ્રૂપૈકનિરૂપણપ્રણયિતાબન્ધો દૃશોસ્ત્વદ્ગુણ-
-ગ્રામાકર્ણનરાગિતા શ્રવણયોસ્ત્વત્સંસ્મૃતિશ્ચેતસિ ।
ત્વત્પાદાર્ચનચાતુરી કરયુગે ત્વત્કીર્તિતં વાચિ મે
કુત્રાપિ ત્વદુપાસનવ્યસનિતા મે દેવિ મા શામ્યતુ ॥ 27 ॥
ત્વદ્રૂપમુલ્લસિતદાડિમપુષ્પરક્તં
ઉદ્ભાવયેન્મદનદૈવતમક્ષરં યઃ ।
તં રૂપહીનમપિ મન્મથનિર્વિશેષં
આલોકયન્ત્યુરુનિતમ્બતટાસ્તરુણ્યઃ ॥ 28 ॥
બ્રહ્મેન્દ્રરુદ્રહરિચન્દ્રસહસ્રરશ્મિ-
-સ્કન્દદ્વિપાનનહુતાશનવન્દિતાયૈ ।
વાગીશ્વરિ ત્રિભુવનેશ્વરિ વિશ્વમાતઃ
અન્તર્બહિશ્ચ કૃતસંસ્થિતયે નમસ્તે ॥ 29 ॥
કસ્તોત્રમેતદનુવાસરમીશ્વરાયાઃ
શ્રેયસ્કરં પઠતિ વા યદિ વા શૃણોતિ ।
તસ્યેપ્સિતં ફલતિ રાજભિરીડ્યતેઽસૌ
જાયેત સ પ્રિયતમો મદિરેક્ષણાનામ્ ॥ 30 ॥
ઇતિ શ્રીકાલિદાસ વિરચિત પઞ્ચસ્તવ્યાં દ્વિતીયઃ ચર્ચાસ્તવઃ ।
Roman (IAST) Transliteration
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
Sanskrit — Devanagari (original)
पञ्चस्तवि – 2 चर्चास्तवः >>
सौन्दर्यविभ्रमभुवो भुवनाधिपत्य-
-सङ्कल्पकल्पतरवस्त्रिपुरे जयन्ति ।
एते कवित्वकुमदप्रकरावबोध-
-पूर्णेन्दवस्त्वयि जगज्जननि प्रणामाः ॥ 1 ॥
देवि स्तुतिव्यतिकरे कृतबुद्धयस्ते
वाचस्पति प्रभृतयोऽपि जडी भवन्ति ।
तस्मान्निसर्गजडिमा कतमोऽहमत्र
स्तोत्रं तव त्रिपुरतापनपत्नि कर्तुम् ॥ 2 ॥
मातस्तथापि भवतीं भवतीव्रताप-
-विच्छित्तये स्तुतिमहार्णव कर्णधारः ।
स्तोतुं भवानि स भवच्चरणारविन्द-
-भक्तिग्रहः किमपि मां मुखरी करोति ॥ 3 ॥
सूते जगन्ति भवती भवती बिभर्ति
जागर्ति तत्क्षयकृते भवती भवानि ।
मोहं भिनत्ति भवती भवती रुणद्धि
लीलायितं जयति चित्रमिदं भवत्याः ॥ 4 ॥
यस्मिन्मनागपि नवाम्बुजपत्रगौरीं
गौरीं प्रसादमधुरां दृशमादधासि ।
तस्मिन्निरन्तरमनङ्गशरावकीर्ण-
-सीमन्तिनीनयनसन्ततयः पतन्ति ॥ 5 ॥
पृथ्वीभुजोऽप्युदयनप्रभवस्य तस्य
विद्याधर प्रणति चुम्बित पादपीठः ।
तच्चक्रवर्तिपदवीप्रणयः स एषः
त्वत्पादपङ्कजरजः कणजः प्रसादः ॥ 6 ॥
त्वत्पादपङ्कजरज प्रणिपातपूर्वैः
पुण्यैरनल्पमतिभिः कृतिभिः कवीन्द्रैः ।
क्षीरक्षपाकरदुकूलहिमावदाता
कैरप्यवापि भुवनत्रितयेऽपि कीर्तिः ॥ 7 ॥
कल्पद्रुमप्रसवकल्पितचित्रपूजां
उद्दीपित प्रियतमामदरक्तगीतिम् ।
नित्यं भवानि भवतीमुपवीणयन्ति
विद्याधराः कनकशैलगुहागृहेषु ॥ 8 ॥
लक्ष्मीवशीकरणकर्मणि कामिनीनां
आकर्षणव्यतिकरेषु च सिद्धमन्त्रः ।
नीरन्ध्रमोहतिमिरच्छिदुरप्रदीपो
देवि त्वदङ्घ्रिजनितो जयति प्रसादः ॥ 9 ॥
देवि त्वदङ्घ्रिनखरत्नभुवो मयूखाः
प्रत्यग्रमौक्तिकरुचो मुदमुद्वहन्ति ।
सेवानतिव्यतिकरे सुरसुन्दरीणां
सीमन्तसीम्नि कुसुमस्तबकायितं यैः ॥ 10 ॥
मूर्ध्नि स्फुरत्तुहिनदीधितिदीप्तिदीप्तं
मध्ये ललाटममरायुधरश्मिचित्रम् ।
हृच्चक्रचुम्बि हुतभुक्कणिकानुकारि
ज्योतिर्यदेतदिदमम्ब तव स्वरूपम् ॥ 11 ॥
रूपं तव स्फुरितचन्द्रमरीचिगौरं
आलोकते शिरसि वागधिदैवतं यः ।
निःसीमसूक्तिरचनामृतनिर्झरस्य
तस्य प्रसादमधुराः प्रसरन्ति वाचः ॥ 12 ॥
सिन्दूरपांसुपटलच्छुरितामिव द्यां
त्वत्तेजसा जतुरसस्नपितामिवोर्वीम् ।
यः पश्यति क्षणमपि त्रिपुरे विहाय
व्रीडां मृडानि सुदृशस्तमनुद्रवन्ति ॥ 13 ॥
मातर्मुहूर्तमपि यः स्मरति स्वरूपं
लाक्षारसप्रसरतन्तुनिभं भवत्याः ।
ध्यायन्त्यनन्यमनसस्तमनङ्गतप्ताः
प्रद्युम्नसीम्नि सुभगत्वगुणं तरुण्यः ॥ 14 ॥
योऽयं चकास्ति गगनार्णवरत्नमिन्दुः
योऽयं सुरासुरगुरुः पुरुषः पुराणः ।
यद्वाममर्धमिदमन्धकसूदनस्य
देवि त्वमेव तदिति प्रतिपादयन्ति ॥ 15 ॥
इच्छानुरूपमनुरूपगुणप्रकर्ष
सङ्कर्षिणि त्वमभिमृश्य यदा बिभर्षि ।
जायेत स त्रिभुवनैक गुरुस्तदानीं
देवः शिवोऽपि भुवनत्रयसूत्रधारः ॥ 16 ॥
ध्यातासि हैमवति येन हिमांशुरश्मि-
-मालामलद्युतिरकल्मषमानसेन ।
तस्याविलम्बमनवद्यमनन्तकल्पं
अल्पैर्दिनैः सृजसि सुन्दरि वाग्विलासम् ॥ 17 ॥
आधारमारुतनिरोधवशेन येषां
सिन्दूररञ्जितसरोजगुणानुकारि ।
दीप्तं हृदि स्फुरति देवि वपुस्त्वदीयं
ध्यायन्ति तानिह समीहितसिद्धिसार्थाः ॥ 18 ॥
ये चिन्तयन्त्यरुणमण्डलमध्यवर्ति
रूपं तवाम्ब नवयावकपङ्कपिङ्गम् ।
तेषां सदैव कुसुमायुधबाणभिन्न-
-वक्षःस्थला मृगदृशो वशगा भवन्ति ॥ 19 ॥
त्वामैन्दवीमिव कलामनुफालदेशं
उद्भासिताम्बरतलामवलोकयन्तः ।
सद्यो भवानि सुधियः कवयो भवन्ति
त्वं भावनाहितधियां कुलकामधेनुः ॥ 20 ॥
शर्वाणि सर्वजनवन्दितपादपद्मे
पद्मच्छदद्युतिविडम्बितनेत्रलक्ष्मि ।
निष्पापमूर्तिजनमानसराजहंसि
हंसि त्वमापदमनेकविधां जनस्य ॥ 21 ॥
उत्तप्तहेमरुचिरे त्रिपुरे पुनीहि
चेतश्चिरन्तनमघौघवनं लुनीहि ।
कारागृहे निगलबन्धनयन्त्रितस्य
त्वत्संस्मृतौ झटिति मे निगलास्त्रुटन्ति ॥ 22 ॥
त्वां व्यापिनीति सुमना इति कुण्डलीति
त्वां कामिनीति कमलेति कलावतीति ।
त्वां मालिनीति ललितेत्यपराजितेति
देवि स्तुवन्ति विजयेति जयेत्युमेति ॥ 23 ॥
उद्दामकामपरमार्थसरोजखण्ड-
चण्डद्युतिद्युतिमपासितषड्विकाराम् ।
मोहद्विपेन्द्रकदनोद्यतबोधसिंह-
-लीलागुहां भगवतीं त्रिपुरां नमामि ॥ 24 ॥
गणेशवटुकस्तुता रतिसहायकामान्विता
स्मरारिवरविष्टरा कुसुमबाणबाणैर्युता ।
अनङ्गकुसुमादिभिः परिवृता च सिद्धैस्त्रिभिः
कदम्बवनमध्यगा त्रिपुरसुन्दरी पातु नः ॥ 25 ॥
रुद्राणि विद्रुममयीं प्रतिमामिव त्वां
ये चिन्तयन्त्यरुणकान्तिमनन्यरूपाम् ।
तानेत्य पक्ष्मलदृशः प्रसभं भजन्ते
कण्ठावसक्तमृदुबाहुलतास्तरुण्यः ॥ 26 ॥
त्वद्रूपैकनिरूपणप्रणयिताबन्धो दृशोस्त्वद्गुण-
-ग्रामाकर्णनरागिता श्रवणयोस्त्वत्संस्मृतिश्चेतसि ।
त्वत्पादार्चनचातुरी करयुगे त्वत्कीर्तितं वाचि मे
कुत्रापि त्वदुपासनव्यसनिता मे देवि मा शाम्यतु ॥ 27 ॥
त्वद्रूपमुल्लसितदाडिमपुष्परक्तं
उद्भावयेन्मदनदैवतमक्षरं यः ।
तं रूपहीनमपि मन्मथनिर्विशेषं
आलोकयन्त्युरुनितम्बतटास्तरुण्यः ॥ 28 ॥
ब्रह्मेन्द्ररुद्रहरिचन्द्रसहस्ररश्मि-
-स्कन्दद्विपाननहुताशनवन्दितायै ।
वागीश्वरि त्रिभुवनेश्वरि विश्वमातः
अन्तर्बहिश्च कृतसंस्थितये नमस्ते ॥ 29 ॥
कस्तोत्रमेतदनुवासरमीश्वरायाः
श्रेयस्करं पठति वा यदि वा शृणोति ।
तस्येप्सितं फलति राजभिरीड्यतेऽसौ
जायेत स प्रियतमो मदिरेक्षणानाम् ॥ 30 ॥
इति श्रीकालिदास विरचित पञ्चस्तव्यां द्वितीयः चर्चास्तवः ।
pañcastavi – 2 carcāstavaḥ >>
saundaryavibhramabhuvo bhuvanādhipatya-
-saṅkalpakalpataravastripure jayanti |
ete kavitvakumadaprakarāvabodha-
-pūrṇendavastvayi jagajjanani praṇāmāḥ || 1 ||
devi stutivyatikare kṛtabuddhayaste
vācaspati prabhṛtayo'pi jaḍī bhavanti |
tasmānnisargajaḍimā katamo'hamatra
stotraṃ tava tripuratāpanapatni kartum || 2 ||
mātastathāpi bhavatīṃ bhavatīvratāpa-
-vicchittaye stutimahārṇava karṇadhāraḥ |
stotuṃ bhavāni sa bhavaccaraṇāravinda-
-bhaktigrahaḥ kimapi māṃ mukharī karoti || 3 ||
sūte jaganti bhavatī bhavatī bibharti
jāgarti tatkṣayakṛte bhavatī bhavāni |
mohaṃ bhinatti bhavatī bhavatī ruṇaddhi
līlāyitaṃ jayati citramidaṃ bhavatyāḥ || 4 ||
yasminmanāgapi navāmbujapatragaurīṃ
gaurīṃ prasādamadhurāṃ dṛśamādadhāsi |
tasminnirantaramanaṅgaśarāvakīrṇa-
-sīmantinīnayanasantatayaḥ patanti || 5 ||
pṛthvībhujo'pyudayanaprabhavasya tasya
vidyādhara praṇati cumbita pādapīṭhaḥ |
taccakravartipadavīpraṇayaḥ sa eṣaḥ
tvatpādapaṅkajarajaḥ kaṇajaḥ prasādaḥ || 6 ||
tvatpādapaṅkajaraja praṇipātapūrvaiḥ
puṇyairanalpamatibhiḥ kṛtibhiḥ kavīndraiḥ |
kṣīrakṣapākaradukūlahimāvadātā
kairapyavāpi bhuvanatritaye'pi kīrtiḥ || 7 ||
kalpadrumaprasavakalpitacitrapūjāṃ
uddīpita priyatamāmadaraktagītim |
nityaṃ bhavāni bhavatīmupavīṇayanti
vidyādharāḥ kanakaśailaguhāgṛheṣu || 8 ||
lakṣmīvaśīkaraṇakarmaṇi kāminīnāṃ
ākarṣaṇavyatikareṣu ca siddhamantraḥ |
nīrandhramohatimiracchidurapradīpo
devi tvadaṅghrijanito jayati prasādaḥ || 9 ||
devi tvadaṅghrinakharatnabhuvo mayūkhāḥ
pratyagramauktikaruco mudamudvahanti |
sevānativyatikare surasundarīṇāṃ
sīmantasīmni kusumastabakāyitaṃ yaiḥ || 10 ||
mūrdhni sphurattuhinadīdhitidīptidīptaṃ
madhye lalāṭamamarāyudharaśmicitram |
hṛccakracumbi hutabhukkaṇikānukāri
jyotiryadetadidamamba tava svarūpam || 11 ||
rūpaṃ tava sphuritacandramarīcigauraṃ
ālokate śirasi vāgadhidaivataṃ yaḥ |
niḥsīmasūktiracanāmṛtanirjharasya
tasya prasādamadhurāḥ prasaranti vācaḥ || 12 ||
sindūrapāṃsupaṭalacchuritāmiva dyāṃ
tvattejasā jaturasasnapitāmivorvīm |
yaḥ paśyati kṣaṇamapi tripure vihāya
vrīḍāṃ mṛḍāni sudṛśastamanudravanti || 13 ||
mātarmuhūrtamapi yaḥ smarati svarūpaṃ
lākṣārasaprasaratantunibhaṃ bhavatyāḥ |
dhyāyantyananyamanasastamanaṅgataptāḥ
pradyumnasīmni subhagatvaguṇaṃ taruṇyaḥ || 14 ||
yo'yaṃ cakāsti gaganārṇavaratnaminduḥ
yo'yaṃ surāsuraguruḥ puruṣaḥ purāṇaḥ |
yadvāmamardhamidamandhakasūdanasya
devi tvameva taditi pratipādayanti || 15 ||
icchānurūpamanurūpaguṇaprakarṣa
saṅkarṣiṇi tvamabhimṛśya yadā bibharṣi |
jāyeta sa tribhuvanaika gurustadānīṃ
devaḥ śivo'pi bhuvanatrayasūtradhāraḥ || 16 ||
dhyātāsi haimavati yena himāṃśuraśmi-
-mālāmaladyutirakalmaṣamānasena |
tasyāvilambamanavadyamanantakalpaṃ
alpairdinaiḥ sṛjasi sundari vāgvilāsam || 17 ||
ādhāramārutanirodhavaśena yeṣāṃ
sindūrarañjitasarojaguṇānukāri |
dīptaṃ hṛdi sphurati devi vapustvadīyaṃ
dhyāyanti tāniha samīhitasiddhisārthāḥ || 18 ||
ye cintayantyaruṇamaṇḍalamadhyavarti
rūpaṃ tavāmba navayāvakapaṅkapiṅgam |
teṣāṃ sadaiva kusumāyudhabāṇabhinna-
-vakṣaḥsthalā mṛgadṛśo vaśagā bhavanti || 19 ||
tvāmaindavīmiva kalāmanuphāladeśaṃ
udbhāsitāmbaratalāmavalokayantaḥ |
sadyo bhavāni sudhiyaḥ kavayo bhavanti
tvaṃ bhāvanāhitadhiyāṃ kulakāmadhenuḥ || 20 ||
śarvāṇi sarvajanavanditapādapadme
padmacchadadyutiviḍambitanetralakṣmi |
niṣpāpamūrtijanamānasarājahaṃsi
haṃsi tvamāpadamanekavidhāṃ janasya || 21 ||
uttaptahemarucire tripure punīhi
cetaścirantanamaghaughavanaṃ lunīhi |
kārāgṛhe nigalabandhanayantritasya
tvatsaṃsmṛtau jhaṭiti me nigalāstruṭanti || 22 ||
tvāṃ vyāpinīti sumanā iti kuṇḍalīti
tvāṃ kāminīti kamaleti kalāvatīti |
tvāṃ mālinīti lalitetyaparājiteti
devi stuvanti vijayeti jayetyumeti || 23 ||
uddāmakāmaparamārthasarojakhaṇḍa-
caṇḍadyutidyutimapāsitaṣaḍvikārām |
mohadvipendrakadanodyatabodhasiṃha-
-līlāguhāṃ bhagavatīṃ tripurāṃ namāmi || 24 ||
gaṇeśavaṭukastutā ratisahāyakāmānvitā
smarārivaraviṣṭarā kusumabāṇabāṇairyutā |
anaṅgakusumādibhiḥ parivṛtā ca siddhaistribhiḥ
kadambavanamadhyagā tripurasundarī pātu naḥ || 25 ||
rudrāṇi vidrumamayīṃ pratimāmiva tvāṃ
ye cintayantyaruṇakāntimananyarūpām |
tānetya pakṣmaladṛśaḥ prasabhaṃ bhajante
kaṇṭhāvasaktamṛdubāhulatāstaruṇyaḥ || 26 ||
tvadrūpaikanirūpaṇapraṇayitābandho dṛśostvadguṇa-
-grāmākarṇanarāgitā śravaṇayostvatsaṃsmṛtiścetasi |
tvatpādārcanacāturī karayuge tvatkīrtitaṃ vāci me
kutrāpi tvadupāsanavyasanitā me devi mā śāmyatu || 27 ||
tvadrūpamullasitadāḍimapuṣparaktaṃ
udbhāvayenmadanadaivatamakṣaraṃ yaḥ |
taṃ rūpahīnamapi manmathanirviśeṣaṃ
ālokayantyurunitambataṭāstaruṇyaḥ || 28 ||
brahmendrarudraharicandrasahasraraśmi-
-skandadvipānanahutāśanavanditāyai |
vāgīśvari tribhuvaneśvari viśvamātaḥ
antarbahiśca kṛtasaṃsthitaye namaste || 29 ||
kastotrametadanuvāsaramīśvarāyāḥ
śreyaskaraṃ paṭhati vā yadi vā śṛṇoti |
tasyepsitaṃ phalati rājabhirīḍyate'sau
jāyeta sa priyatamo madirekṣaṇānām || 30 ||
iti śrīkālidāsa viracita pañcastavyāṃ dvitīyaḥ carcāstavaḥ |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in