ત્રૈગુણ્યાદ્ભિન્નરૂપં ભવતિ હિ ભુવને હીનમધ્યોત્તમં યત્
જ્ઞાનં શ્રદ્ધા ચ કર્તા વસતિરપિ સુખં કર્મ ચાહારભેદાઃ ।
ત્વત્ક્ષેત્રત્વન્નિષેવાદિ તુ યદિહ પુનસ્ત્વત્પરં તત્તુ સર્વં
પ્રાહુર્નૈગુણ્યનિષ્ઠં તદનુભજનતો મઙ્ક્ષુ સિદ્ધો ભવેયમ્ ॥1॥
ત્વય્યેવ ન્યસ્તચિત્તઃ સુખમયિ વિચરન્ સર્વચેષ્ટાસ્ત્વદર્થં
ત્વદ્ભક્તૈઃ સેવ્યમાનાનપિ ચરિતચરાનાશ્રયન્ પુણ્યદેશાન્ ।
દસ્યૌ વિપ્રે મૃગાદિષ્વપિ ચ સમમતિર્મુચ્યમાનાવમાન-
સ્પર્ધાસૂયાદિદોષઃ સતતમખિલભૂતેષુ સમ્પૂજયે ત્વામ્ ॥2॥
ત્વદ્ભાવો યાવદેષુ સ્ફુરતિ ન વિશદં તાવદેવં હ્યુપાસ્તિં
કુર્વન્નૈકાત્મ્યબોધે ઝટિતિ વિકસતિ ત્વન્મયોઽહં ચરેયમ્ ।
ત્વદ્ધર્મસ્યાસ્ય તાવત્ કિમપિ ન ભગવન્ પ્રસ્તુતસ્ય પ્રણાશ-
સ્તસ્માત્સર્વાત્મનૈવ પ્રદિશ મમ વિભો ભક્તિમાર્ગં મનોજ્ઞમ્ ॥3॥
તં ચૈનં ભક્તિયોગં દ્રઢયિતુમયિ મે સાધ્યમારોગ્યમાયુ-
ર્દિષ્ટ્યા તત્રાપિ સેવ્યં તવ ચરણમહો ભેષજાયેવ દુગ્ધમ્ ।
માર્કણ્ડેયો હિ પૂર્વં ગણકનિગદિતદ્વાદશાબ્દાયુરુચ્ચૈઃ
સેવિત્વા વત્સરં ત્વાં તવ ભટનિવહૈર્દ્રાવયામાસ મૃત્યુમ્ ॥4॥
માર્કણ્ડેયશ્ચિરાયુઃ સ ખલુ પુનરપિ ત્વત્પરઃ પુષ્પભદ્રા-
તીરે નિન્યે તપસ્યન્નતુલસુખરતિઃ ષટ્ તુ મન્વન્તરાણિ ।
દેવેન્દ્રઃ સપ્તમસ્તં સુરયુવતિમરુન્મન્મથૈર્મોહયિષ્યન્
યોગોષ્મપ્લુષ્યમાણૈર્ન તુ પુનરશકત્ત્વજ્જનં નિર્જયેત્ કઃ ॥5॥
પ્રીત્યા નારાયણાખ્યસ્ત્વમથ નરસખઃ પ્રાપ્તવાનસ્ય પાર્શ્વં
તુષ્ટ્યા તોષ્ટૂયમાનઃ સ તુ વિવિધવરૈર્લોભિતો નાનુમેને ।
દ્રષ્ટું માય़આં ત્વદીયાં કિલ પુનરવૃણોદ્ભક્તિતૃપ્તાન્તરાત્મા
માયાદુઃખાનભિજ્ઞસ્તદપિ મૃગયતે નૂનમાશ્ચર્યહેતોઃ ॥6॥
યાતે ત્વય્યાશુ વાતાકુલજલદગલત્તોયપૂર્ણાતિઘૂર્ણત્-
સપ્તાર્ણોરાશિમગ્ને જગતિ સ તુ જલે સમ્ભ્રમન્ વર્ષકોટીઃ ।
દીનઃ પ્રૈક્ષિષ્ટ દૂરે વટદલશયનં કઞ્ચિદાશ્ચર્યબાલં
ત્વામેવ શ્યામલાઙ્ગં વદનસરસિજન્યસ્તપાદાઙ્ગુલીકમ્ ॥7॥
દૃષ્ટ્વા ત્વાં હૃષ્ટરોમા ત્વરિતમુપગતઃ સ્પ્રષ્ટુકામો મુનીન્દ્રઃ
શ્વાસેનાન્તર્નિવિષ્ટઃ પુનરિહ સકલં દૃષ્ટવાન્ વિષ્ટપૌઘમ્ ।
ભૂયોઽપિ શ્વાસવાતૈર્બહિરનુપતિતો વીક્ષિતસ્ત્વત્કટાક્ષૈ-
ર્મોદાદાશ્લેષ્ટુકામસ્ત્વયિ પિહિતતનૌ સ્વાશ્રમે પ્રાગ્વદાસીત્ ॥8॥
ગૌર્યા સાર્ધં તદગ્રે પુરભિદથ ગતસ્ત્વત્પ્રિયપ્રેક્ષણાર્થી
સિદ્ધાનેવાસ્ય દત્વા સ્વયમયમજરામૃત્યુતાદીન્ ગતોઽભૂત્ ।
એવં ત્વત્સેવયૈવ સ્મરરિપુરપિ સ પ્રીયતે યેન તસ્મા-
ન્મૂર્તિત્રય્યાત્મકસ્ત્વં નનુ સકલનિયન્તેતિ સુવ્યક્તમાસીત્ ॥9॥
ત્ર્યંશેસ્મિન્ સત્યલોકે વિધિહરિપુરભિન્મન્દિરાણ્યૂર્ધ્વમૂર્ધ્વં
તેભોઽપ્યૂર્ધ્વં તુ માયાવિકૃતિવિરહિતો ભાતિ વૈકુણ્ઠલોકઃ ।
તત્ર ત્વં કારણામ્ભસ્યપિ પશુપકુલે શુદ્ધસત્ત્વૈકરૂપી
સચ્ચિત્બ્રહ્માદ્વયાત્મા પવનપુરપતે પાહિ માં સર્વરોગાત્ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
traiguṇyādbhinnarūpaṃ bhavati hi bhuvane hīnamadhyottamaṃ yat
jñānaṃ śraddhā ca kartā vasatirapi sukhaṃ karma cāhārabhedāḥ |
tvatkṣetratvanniṣevādi tu yadiha punastvatparaṃ tattu sarvaṃ
prāhurnaiguṇyaniṣṭhaṃ tadanubhajanato maṅkṣu siddho bhaveyam ||1||
tvayyeva nyastacittaḥ sukhamayi vicaran sarvaceṣṭāstvadarthaṃ
tvadbhaktaiḥ sevyamānānapi caritacarānāśrayan puṇyadeśān |
dasyau vipre mṛgādiṣvapi ca samamatirmucyamānāvamāna-
spardhāsūyādidoṣaḥ satatamakhilabhūteṣu sampūjaye tvām ||2||
tvadbhāvo yāvadeṣu sphurati na viśadaṃ tāvadevaṃ hyupāstiṃ
kurvannaikātmyabodhe jhaṭiti vikasati tvanmayo'haṃ careyam |
tvaddharmasyāsya tāvat kimapi na bhagavan prastutasya praṇāśa-
stasmātsarvātmanaiva pradiśa mama vibho bhaktimārgaṃ manojñam ||3||
taṃ cainaṃ bhaktiyogaṃ draḍhayitumayi me sādhyamārogyamāyu-
rdiṣṭyā tatrāpi sevyaṃ tava caraṇamaho bheṣajāyeva dugdham |
mārkaṇḍeyo hi pūrvaṃ gaṇakanigaditadvādaśābdāyuruccaiḥ
sevitvā vatsaraṃ tvāṃ tava bhaṭanivahairdrāvayāmāsa mṛtyum ||4||
mārkaṇḍeyaścirāyuḥ sa khalu punarapi tvatparaḥ puṣpabhadrā-
tīre ninye tapasyannatulasukharatiḥ ṣaṭ tu manvantarāṇi |
devendraḥ saptamastaṃ surayuvatimarunmanmathairmohayiṣyan
yogoṣmapluṣyamāṇairna tu punaraśakattvajjanaṃ nirjayet kaḥ ||5||
prītyā nārāyaṇākhyastvamatha narasakhaḥ prāptavānasya pārśvaṃ
tuṣṭyā toṣṭūyamānaḥ sa tu vividhavarairlobhito nānumene |
draṣṭuṃ māya़āṃ tvadīyāṃ kila punaravṛṇodbhaktitṛptāntarātmā
māyāduḥkhānabhijñastadapi mṛgayate nūnamāścaryahetoḥ ||6||
yāte tvayyāśu vātākulajaladagalattoyapūrṇātighūrṇat-
saptārṇorāśimagne jagati sa tu jale sambhraman varṣakoṭīḥ |
dīnaḥ praikṣiṣṭa dūre vaṭadalaśayanaṃ kañcidāścaryabālaṃ
tvāmeva śyāmalāṅgaṃ vadanasarasijanyastapādāṅgulīkam ||7||
dṛṣṭvā tvāṃ hṛṣṭaromā tvaritamupagataḥ spraṣṭukāmo munīndraḥ
śvāsenāntarniviṣṭaḥ punariha sakalaṃ dṛṣṭavān viṣṭapaugham |
bhūyo'pi śvāsavātairbahiranupatito vīkṣitastvatkaṭākṣai-
rmodādāśleṣṭukāmastvayi pihitatanau svāśrame prāgvadāsīt ||8||
gauryā sārdhaṃ tadagre purabhidatha gatastvatpriyaprekṣaṇārthī
siddhānevāsya datvā svayamayamajarāmṛtyutādīn gato'bhūt |
evaṃ tvatsevayaiva smararipurapi sa prīyate yena tasmā-
nmūrtitrayyātmakastvaṃ nanu sakalaniyanteti suvyaktamāsīt ||9||
tryaṃśesmin satyaloke vidhiharipurabhinmandirāṇyūrdhvamūrdhvaṃ
tebho'pyūrdhvaṃ tu māyāvikṛtivirahito bhāti vaikuṇṭhalokaḥ |
tatra tvaṃ kāraṇāmbhasyapi paśupakule śuddhasattvaikarūpī
saccitbrahmādvayātmā pavanapurapate pāhi māṃ sarvarogāt ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
त्रैगुण्याद्भिन्नरूपं भवति हि भुवने हीनमध्योत्तमं यत्
ज्ञानं श्रद्धा च कर्ता वसतिरपि सुखं कर्म चाहारभेदाः ।
त्वत्क्षेत्रत्वन्निषेवादि तु यदिह पुनस्त्वत्परं तत्तु सर्वं
प्राहुर्नैगुण्यनिष्ठं तदनुभजनतो मङ्क्षु सिद्धो भवेयम् ॥1॥
त्वय्येव न्यस्तचित्तः सुखमयि विचरन् सर्वचेष्टास्त्वदर्थं
त्वद्भक्तैः सेव्यमानानपि चरितचरानाश्रयन् पुण्यदेशान् ।
दस्यौ विप्रे मृगादिष्वपि च सममतिर्मुच्यमानावमान-
स्पर्धासूयादिदोषः सततमखिलभूतेषु सम्पूजये त्वाम् ॥2॥
त्वद्भावो यावदेषु स्फुरति न विशदं तावदेवं ह्युपास्तिं
कुर्वन्नैकात्म्यबोधे झटिति विकसति त्वन्मयोऽहं चरेयम् ।
त्वद्धर्मस्यास्य तावत् किमपि न भगवन् प्रस्तुतस्य प्रणाश-
स्तस्मात्सर्वात्मनैव प्रदिश मम विभो भक्तिमार्गं मनोज्ञम् ॥3॥
तं चैनं भक्तियोगं द्रढयितुमयि मे साध्यमारोग्यमायु-
र्दिष्ट्या तत्रापि सेव्यं तव चरणमहो भेषजायेव दुग्धम् ।
मार्कण्डेयो हि पूर्वं गणकनिगदितद्वादशाब्दायुरुच्चैः
सेवित्वा वत्सरं त्वां तव भटनिवहैर्द्रावयामास मृत्युम् ॥4॥
मार्कण्डेयश्चिरायुः स खलु पुनरपि त्वत्परः पुष्पभद्रा-
तीरे निन्ये तपस्यन्नतुलसुखरतिः षट् तु मन्वन्तराणि ।
देवेन्द्रः सप्तमस्तं सुरयुवतिमरुन्मन्मथैर्मोहयिष्यन्
योगोष्मप्लुष्यमाणैर्न तु पुनरशकत्त्वज्जनं निर्जयेत् कः ॥5॥
प्रीत्या नारायणाख्यस्त्वमथ नरसखः प्राप्तवानस्य पार्श्वं
तुष्ट्या तोष्टूयमानः स तु विविधवरैर्लोभितो नानुमेने ।
द्रष्टुं माय़आं त्वदीयां किल पुनरवृणोद्भक्तितृप्तान्तरात्मा
मायादुःखानभिज्ञस्तदपि मृगयते नूनमाश्चर्यहेतोः ॥6॥
याते त्वय्याशु वाताकुलजलदगलत्तोयपूर्णातिघूर्णत्-
सप्तार्णोराशिमग्ने जगति स तु जले सम्भ्रमन् वर्षकोटीः ।
दीनः प्रैक्षिष्ट दूरे वटदलशयनं कञ्चिदाश्चर्यबालं
त्वामेव श्यामलाङ्गं वदनसरसिजन्यस्तपादाङ्गुलीकम् ॥7॥
दृष्ट्वा त्वां हृष्टरोमा त्वरितमुपगतः स्प्रष्टुकामो मुनीन्द्रः
श्वासेनान्तर्निविष्टः पुनरिह सकलं दृष्टवान् विष्टपौघम् ।
भूयोऽपि श्वासवातैर्बहिरनुपतितो वीक्षितस्त्वत्कटाक्षै-
र्मोदादाश्लेष्टुकामस्त्वयि पिहिततनौ स्वाश्रमे प्राग्वदासीत् ॥8॥
गौर्या सार्धं तदग्रे पुरभिदथ गतस्त्वत्प्रियप्रेक्षणार्थी
सिद्धानेवास्य दत्वा स्वयमयमजरामृत्युतादीन् गतोऽभूत् ।
एवं त्वत्सेवयैव स्मररिपुरपि स प्रीयते येन तस्मा-
न्मूर्तित्रय्यात्मकस्त्वं ननु सकलनियन्तेति सुव्यक्तमासीत् ॥9॥
त्र्यंशेस्मिन् सत्यलोके विधिहरिपुरभिन्मन्दिराण्यूर्ध्वमूर्ध्वं
तेभोऽप्यूर्ध्वं तु मायाविकृतिविरहितो भाति वैकुण्ठलोकः ।
तत्र त्वं कारणाम्भस्यपि पशुपकुले शुद्धसत्त्वैकरूपी
सच्चित्ब्रह्माद्वयात्मा पवनपुरपते पाहि मां सर्वरोगात् ॥10॥
traiguṇyādbhinnarūpaṃ bhavati hi bhuvane hīnamadhyottamaṃ yat
jñānaṃ śraddhā ca kartā vasatirapi sukhaṃ karma cāhārabhedāḥ |
tvatkṣetratvanniṣevādi tu yadiha punastvatparaṃ tattu sarvaṃ
prāhurnaiguṇyaniṣṭhaṃ tadanubhajanato maṅkṣu siddho bhaveyam ||1||
tvayyeva nyastacittaḥ sukhamayi vicaran sarvaceṣṭāstvadarthaṃ
tvadbhaktaiḥ sevyamānānapi caritacarānāśrayan puṇyadeśān |
dasyau vipre mṛgādiṣvapi ca samamatirmucyamānāvamāna-
spardhāsūyādidoṣaḥ satatamakhilabhūteṣu sampūjaye tvām ||2||
tvadbhāvo yāvadeṣu sphurati na viśadaṃ tāvadevaṃ hyupāstiṃ
kurvannaikātmyabodhe jhaṭiti vikasati tvanmayo'haṃ careyam |
tvaddharmasyāsya tāvat kimapi na bhagavan prastutasya praṇāśa-
stasmātsarvātmanaiva pradiśa mama vibho bhaktimārgaṃ manojñam ||3||
taṃ cainaṃ bhaktiyogaṃ draḍhayitumayi me sādhyamārogyamāyu-
rdiṣṭyā tatrāpi sevyaṃ tava caraṇamaho bheṣajāyeva dugdham |
mārkaṇḍeyo hi pūrvaṃ gaṇakanigaditadvādaśābdāyuruccaiḥ
sevitvā vatsaraṃ tvāṃ tava bhaṭanivahairdrāvayāmāsa mṛtyum ||4||
mārkaṇḍeyaścirāyuḥ sa khalu punarapi tvatparaḥ puṣpabhadrā-
tīre ninye tapasyannatulasukharatiḥ ṣaṭ tu manvantarāṇi |
devendraḥ saptamastaṃ surayuvatimarunmanmathairmohayiṣyan
yogoṣmapluṣyamāṇairna tu punaraśakattvajjanaṃ nirjayet kaḥ ||5||
prītyā nārāyaṇākhyastvamatha narasakhaḥ prāptavānasya pārśvaṃ
tuṣṭyā toṣṭūyamānaḥ sa tu vividhavarairlobhito nānumene |
draṣṭuṃ māya़āṃ tvadīyāṃ kila punaravṛṇodbhaktitṛptāntarātmā
māyāduḥkhānabhijñastadapi mṛgayate nūnamāścaryahetoḥ ||6||
yāte tvayyāśu vātākulajaladagalattoyapūrṇātighūrṇat-
saptārṇorāśimagne jagati sa tu jale sambhraman varṣakoṭīḥ |
dīnaḥ praikṣiṣṭa dūre vaṭadalaśayanaṃ kañcidāścaryabālaṃ
tvāmeva śyāmalāṅgaṃ vadanasarasijanyastapādāṅgulīkam ||7||
dṛṣṭvā tvāṃ hṛṣṭaromā tvaritamupagataḥ spraṣṭukāmo munīndraḥ
śvāsenāntarniviṣṭaḥ punariha sakalaṃ dṛṣṭavān viṣṭapaugham |
bhūyo'pi śvāsavātairbahiranupatito vīkṣitastvatkaṭākṣai-
rmodādāśleṣṭukāmastvayi pihitatanau svāśrame prāgvadāsīt ||8||
gauryā sārdhaṃ tadagre purabhidatha gatastvatpriyaprekṣaṇārthī
siddhānevāsya datvā svayamayamajarāmṛtyutādīn gato'bhūt |
evaṃ tvatsevayaiva smararipurapi sa prīyate yena tasmā-
nmūrtitrayyātmakastvaṃ nanu sakalaniyanteti suvyaktamāsīt ||9||
tryaṃśesmin satyaloke vidhiharipurabhinmandirāṇyūrdhvamūrdhvaṃ
tebho'pyūrdhvaṃ tu māyāvikṛtivirahito bhāti vaikuṇṭhalokaḥ |
tatra tvaṃ kāraṇāmbhasyapi paśupakule śuddhasattvaikarūpī
saccitbrahmādvayātmā pavanapurapate pāhi māṃ sarvarogāt ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.