2.20 අයෝධ්යාකාණ්ඩ - විංශ සර්ගඃ

2.20 Ayodhyakanda - Vimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Sinhala script
📄 Download PDF
ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ විංශස්සර්ගඃ .
තස්මිංස්තු පුරුෂව්යාඝ්රේ නිෂ්ක්රාමති කෘතාඤ්ජලෞ .
ආර්තශබ්දෝ මහාන් ජජ්ඤේ ස්ත්රීණාමන්තඃපුරේ තදා .. 1 ..
කෘත්යේෂ්වචෝදිතඃ පිත්රා සර්වස්යාන්තඃපුරස්ය ච .
ගතිර්යශ්ශරණං චාපි ස රාමෝ(අ)ද්ය ප්රවත්ස්යති .. 2 ..
කෞශල්යායාං යථා යුක්තෝ ජනන්යාං වර්තතේ සදා .
තථෛව වර්තතේ(අ)ස්මාසු ජන්මප්රභෘති රාඝවඃ .. 3 ..
න ක්රුධ්යත්යභිශප්තෝ(අ)පි ක්රෝධනීයානි වර්ජයන් .
ක්රුද්ධාන්ප්රසාදයන්සර්වාන් ස ඉතෝ(අ)ද්ය ප්රවත්ස්යති .. 4 ..
අබුද්ධිර්බත නෝ රාජා ජීවලෝකං චරත්යයම් .
යෝ ගතිං සර්වභූතානාං පරිත්යජති රාඝවම් .. 5 ..
ඉති සර්වා මහිෂ්යස්තා විවත්සා ඉව ධේනවඃ .
පතිමාචුක්රුශුශ්චෛව සස්වරං චාපි චුක්රුශුඃ .. 6 ..
ස හි චාන්තඃපුරේ ඝෝරමාර්තශබ්දං මහීපතිඃ .
පුත්රශෝකාභිසන්තප්තඃ ශ්රුත්වා ව්යාලීයතා(අ)සනේ .. 7 ..
රාමස්තු භෘශමායස්තෝ නිශ්ශ්වසන්නිව කුඤ්ජරඃ .
ජගාම සහිතෝ භ්රාත්රා මාතුරන්තඃපුරං වශී .. 8 ..
සෝ(අ)පශ්යත්පුරුෂං තත්ර වෘද්ධං පරමපූජිතම් .
උපවිෂ්ටං ගෘහද්වාරි තිෂ්ඨතශ්චාපරාන්බහූන් .. 9 ..
දෘෂ්ට්වෛව තු තදා රාමං තේ සර්වේ සහසෝත්ථිතාඃ .
ජයේන ජයතාං ශ්රේෂ්ඨං වර්ධයන්ති ස්ම රාඝවම් .. 10 ..
ප්රවිශ්ය ප්රථමාං කක්ෂ්යාං ද්විතීයායාං දදර්ශ සඃ .
බ්රාහ්මණාන්වේදසම්පන්නාන්වෘද්ධාන්රාජ්ඤා(අ)භිසත්කෘතාන් .. 11 ..
ප්රණම්ය රාමස්තාන්විප්රාංස්තෘතීයායාං දදර්ශ සඃ .
ස්ත්රියෝ වෘද්ධාස්තථා බාලා ද්වාරරක්ෂණතත්පරාඃ .. 12 ..
වර්ධයිත්වා ප්රහෘෂ්ටාස්තාඃ ප්රවිශ්ය ච ගෘහං ස්ත්රියඃ .
න්යවේදයන්ත ත්වරිතා රාමමාතුඃ ප්රියං තදා .. 13 ..
කෞශල්යාපි තදා දේවී රාත්රිං ස්ථිත්වා සමාහිතා .
ප්රභාතේ ත්වකරෝත්පූජාං විෂ්ණෝඃ පුත්රහිතෛෂිණී .. 14 ..
සා ක්ෂෞමවසනා හෘෂ්ටා නිත්යං ව්රතපරායණා .
අග්නිං ජුහෝති ස්ම තදා මන්ත්රවත්කෘතමඞ්ගලා .. 15 ..
ප්රවිශ්ය ච තදා රාමෝ මාතුරන්තඃපුරං ශුභම් .
දදර්ශ මාතරං තත්ර හාවයන්තීං හුතාශනම් .. 16 ..
දේවකාර්යනිමිත්තං ච තත්රාපශ්යත්සමුද්යතම් .
දධ්යක්ෂතං ඝෘතං චෛව මෝදකාන්හවිෂස්තථා .. 17 ..
ලාජාන්මාල්යානි ශුක්ලානි පායසං කෘසරං තථා .
සමිධඃ පූර්ණකුම්භාංශ්ච දදර්ශ රඝුනන්දනඃ .. 18 ..
තාං ශුක්ලක්ෂෞමසංවීතාං ව්රතයෝගේන කර්ශිතාම් .
තර්පයන්තීං දදර්ශාද්භිර්දේවතාං දේවවර්ණිනීම් .. 19 ..
සා චිරස්යාත්මජං දෘෂ්ට්වා මාතෘනන්දනමාගතම් .
අභිචක්රාම සංහෘෂ්ටා කිශෝරං බඩබා යථා .. 20 ..
ස මාතරමභික්රාන්තාමුපසඞ්ගෘහ්ය රාඝවඃ .
පරිෂ්වක්තශ්ච බාහුභ්යාමුපාඝ්රාතශ්ච මූර්ධනි .. 21 ..
තමුවාච දුරාධර්ෂං රාඝවං සුතමාත්මනඃ .
කෞශල්යා පුත්රවාත්සල්යාදිදං ප්රියහිතං වචඃ .. 22 ..
වෘද්ධානාං ධර්මශීලානාං රාජර්ෂීණාං මහාත්මනාම් .
ප්රාප්නුහ්යායුශ්ච කීර්තිං ච ධර්මං චෝපහිතං කුලේ .. 23 ..
සත්යප්රතිජ්ඤං පිතරං රාජානං පශ්ය රාඝව .
අද්යෛව හි ත්වාං ධර්මාත්මා යෞවරාජ්යේ(අ)භිෂේක්ෂ්යති .. 24 ..
දත්තමාසනමාලභ්ය භෝජනේන නිමන්ත්රිතඃ .
මාතරං රාඝවඃ කිඤ්චිද්ව්රීඩාත්ප්රසාර්යාඤ්ජලිමබ්රවීත් .. 25 ..
ස ස්වභාවවිනීතශ්ච ගෞරවාච්ච තදා නතඃ .
ප්රස්ථිතෝ දණ්ඩකාරණ්යමාප්රෂ්ටුමුපචක්රමේ .. 26 ..
දේවි නූනං න ජානීෂේ මහද්භයමුපස්ථිතම් .
ඉදං තව ච දුඃඛාය වෛදේහ්යා ලක්ෂ්මණස්ය ච .. 27 ..
ගමිෂ්යේ දණ්ඩකාරණ්යං කිමනේනාසනේන මේ .
විෂ්ටරාසනයෝග්යෝ හි කාලෝ(අ)යං මාමුපස්ථිතඃ .. 28 ..
චතුර්දශ හි වර්ෂාණි වත්ස්යාමි විජනේ වනේ .
මධුමූලඵලෛර්ජීවන්හිත්වා මුනිවදාමිෂම් .. 29 ..
භරතාය මහාරාජෝ යෞවරාජ්යං ප්රයච්ඡති .
මාං පුනර්දණ්ඩකාරණ්යේ විවාසයති තාපසම් .. 30 ..
ස ෂට්චාෂ්ටෞ ච වර්ෂාණි වත්ස්යාමි විජනේ වනේ .
ආසේවමානෝ වන්යානි ඵලමූලෛශ්ච වර්තයන් .. 31 ..
සා නිකෘත්තේව සාලස්ය යෂ්ටිඃ පරශුනා වනේ .
පපාත සහසා දේවී දේවතේව දිවශ්ච්යුතා .. 32 ..
තාමදුඃඛෝචිතාං දෘෂ්ට්වා පතිතාං කදලීමිව .
රාමස්තූත්ථාපයාමාස මාතරං ගතචේතසම් .. 33 ..
උපාවෘත්ත්යෝත්ථිතාං දීනාං බඩබාමිව වාහිතාම් .
පාංසුකුණ්ඨිතසර්වාඞ්ගීං විමමර්ශ ච පාණිනා .. 34 ..
සා රාඝවමුපාසීනමසුඛාර්තා සුඛෝචිතා .
උවාච පුරුෂව්යාඝ්රමුපශෘණ්වති ලක්ෂ්මණේ .. 35 ..
යදි පුත්ර න ජායේථා මම ශෝකාය රාඝව .
න ස්ම දුඃඛමතෝ භූයඃ පශ්යේයමහමප්රජාඃ .. 36 ..
ඒක ඒව හි වන්ධ්යායා ශ්ශෝකෝ භවති මානසඃ .
අප්රජා(අ)ස්මීති සන්තාපෝ න හ්යන්යඃ පුත්ර විද්යතේ .. 37 ..
න දෘෂ්ටපූර්වං කල්යාණං සුඛං වා පතිපෞරුෂේ .
අපි පුත්රේ (අ)පි පශ්යේයමිති රාමා(අ)ස්ථිතං මයා .. 38 ..
සා බහූන්යමනෝජ්ඤානි වාක්යානි හෘදයච්ඡිදාම් .
අහං ශ්රෝෂ්යේ සපත්නීනාමවරාණාං වරා සතී .. 39 ..
අතෝ දුඃඛතරං කිං නු ප්රමදානාං භවිෂ්යති .
මම ශෝකෝ විලාපශ්ච යාදෘශෝ(අ)යමනන්තකඃ .. 40 ..
ත්වයි සන්නිහිතේ(අ)ප්යේවමහමාසං නිරාකෘතා .
කිං පුනඃ ප්රෝෂිතේ තාත ධ්රුවං මරණමේව මේ .. 41 ..
අත්යන්තනිගෘහීතාස්මි භර්තුර්නිත්යමතන්ත්රිතා .
පරිවාරේණ කෛකේය්යා ස්සමා වාප්යථවා(අ)වරා .. 42 ..
යෝ(අ)හි මාං සේවතේ කශ්චිදථවාප්යනුවර්තතේ .
කෛකේය්යාඃ පුත්රමන්වීක්ෂ්ය ස්වශ්චි ජනෝ නාභිභාෂතේ .. 43 ..
නිත්යක්රෝධතයා තස්යාඃ කථං නු ඛරවාදිතත් .
කෛකේය්යා වදනං ද්රෂ්ටුං පුත්ර ශක්ෂ්යාමි දුර්ගතා .. 44 ..
දශ සප්ත ච වර්ෂාණි ජාතස්ය තව රාඝව අතිතානි ප්රකාඞ්ක්ෂන්ත්යා මයා දුඃඛපරික්ෂයම් .. 45 ..
තදක්ෂයං මහද්දුඃඛං නෝත්සහේ සහිතුං චිරම් .
විප්රකාරං සපත්නීනාමේවං ජීර්ණා(අ)පි රාඝව .. 46 ..
අපශ්යන්තී තව මුඛං පරිපූර්ණශශිප්රභම් .
කෘපණා වර්තයිෂ්යාමි කථං කෘපණජීවිකාම් .. 47 ..
උපවාසෛශ්ච යෝගෛශ්ච බහුභිශ්ච පරිශ්රමෛඃ .
දුඃඛං සංවර්ධිතෝ මෝඝං ත්වං හි දුර්ගතයා මයා .. 48 ..
ස්ථිරං තු හෘදයං මන්යේ මමේදං යන්න දීර්යතේ .
ප්රාවෘෂීව මහානද්යා ස්පෘෂ්ටං කූලං නවාම්භසා .. 49 ..
මමෛව නූනං මරණං න විද්යතේ න චාවකා(අ)ශෝස්ති යමක්ෂයේ(අ)මම .
යදන්තකෝ(අ)ද්යෛව න මාං ජිහීර්ෂති .
ප්රසහ්ය සිංහෝ රුදතීං මෘගීමිව .. 50 ..
ස්ථිරං හි නූනං හෘදයං මමායසං න භිද්යතේ යද්භුවි නාවදීර්යතේ .
අනේන දුඃඛේන ච දේහමර්පිතං ධ්රුවං හ්යකාලේ මරණං න විද්යතේ .. 51 ..
ඉදං හි දුඃඛං යදනර්ථකානි මේ ව්රතානි දානානි ච සංයමාශ්ච හි .
තපශ්ච තප්තං යදපත්යකාරණා ත්සුනිෂ්ඵලං බීජමිවෝප්තමූෂරේ .. 52 ..
යදි හ්යකාලේ මරණං ස්වයේච්ඡයා ලභේත කශ්චිද්ගුරුදුඃඛකර්ශිතඃ .
ගතාහමද්යෛව පරේතසංසදං විනා ත්වයා ධේනුරිවාත්මජේන වෛ .. 53 ..
අථාපි කිං ජීවිතමද්ය මේ වෘථා ත්වයා විනා චන්ද්රනිභානනප්රභ .
අනුව්රජිෂ්යාමි වනං ත්වයෛව ගෞ ස්සුදුර්බලා වත්සමිවානුකාඞ්ක්ෂයා .. 54 ..
භෘශමසුඛමමර්ෂිතා තදා බහු විලලාප සමීක්ෂ්ය රාඝවම් .
ව්යසනමුපනිශම්ය සා මහ ත්සුතමිව බද්ධමවේක්ෂ්ය කින්නරී .. 55 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ විංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tasmiṃstu puruṣavyāghre niṣkrāmati kṛtāñjalau |
ārtaśabdo mahān jajñe strīṇāmantaḥpure tadā || 1 ||
kṛtyeṣvacoditaḥ pitrā sarvasyāntaḥpurasya ca |
gatiryaśśaraṇaṃ cāpi sa rāmo'dya pravatsyati || 2 ||
kauśalyāyāṃ yathā yukto jananyāṃ vartate sadā |
tathaiva vartate'smāsu janmaprabhṛti rāghavaḥ || 3 ||
na krudhyatyabhiśapto'pi krodhanīyāni varjayan |
kruddhānprasādayansarvān sa ito'dya pravatsyati || 4 ||
abuddhirbata no rājā jīvalokaṃ caratyayam |
yo gatiṃ sarvabhūtānāṃ parityajati rāghavam || 5 ||
iti sarvā mahiṣyastā vivatsā iva dhenavaḥ |
patimācukruśuścaiva sasvaraṃ cāpi cukruśuḥ || 6 ||
sa hi cāntaḥpure ghoramārtaśabdaṃ mahīpatiḥ |
putraśokābhisantaptaḥ śrutvā vyālīyatā'sane || 7 ||
rāmastu bhṛśamāyasto niśśvasanniva kuñjaraḥ |
jagāma sahito bhrātrā māturantaḥpuraṃ vaśī || 8 ||
so'paśyatpuruṣaṃ tatra vṛddhaṃ paramapūjitam |
upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataścāparānbahūn || 9 ||
dṛṣṭvaiva tu tadā rāmaṃ te sarve sahasotthitāḥ |
jayena jayatāṃ śreṣṭhaṃ vardhayanti sma rāghavam || 10 ||
praviśya prathamāṃ kakṣyāṃ dvitīyāyāṃ dadarśa saḥ |
brāhmaṇānvedasampannānvṛddhānrājñā'bhisatkṛtān || 11 ||
praṇamya rāmastānviprāṃstṛtīyāyāṃ dadarśa saḥ |
striyo vṛddhāstathā bālā dvārarakṣaṇatatparāḥ || 12 ||
vardhayitvā prahṛṣṭāstāḥ praviśya ca gṛhaṃ striyaḥ |
nyavedayanta tvaritā rāmamātuḥ priyaṃ tadā || 13 ||
kauśalyāpi tadā devī rātriṃ sthitvā samāhitā |
prabhāte tvakarotpūjāṃ viṣṇoḥ putrahitaiṣiṇī || 14 ||
sā kṣaumavasanā hṛṣṭā nityaṃ vrataparāyaṇā |
agniṃ juhoti sma tadā mantravatkṛtamaṅgalā || 15 ||
praviśya ca tadā rāmo māturantaḥpuraṃ śubham |
dadarśa mātaraṃ tatra hāvayantīṃ hutāśanam || 16 ||
devakāryanimittaṃ ca tatrāpaśyatsamudyatam |
dadhyakṣataṃ ghṛtaṃ caiva modakānhaviṣastathā || 17 ||
lājānmālyāni śuklāni pāyasaṃ kṛsaraṃ tathā |
samidhaḥ pūrṇakumbhāṃśca dadarśa raghunandanaḥ || 18 ||
tāṃ śuklakṣaumasaṃvītāṃ vratayogena karśitām |
tarpayantīṃ dadarśādbhirdevatāṃ devavarṇinīm || 19 ||
sā cirasyātmajaṃ dṛṣṭvā mātṛnandanamāgatam |
abhicakrāma saṃhṛṣṭā kiśoraṃ baḍabā yathā || 20 ||
sa mātaramabhikrāntāmupasaṅgṛhya rāghavaḥ |
pariṣvaktaśca bāhubhyāmupāghrātaśca mūrdhani || 21 ||
tamuvāca durādharṣaṃ rāghavaṃ sutamātmanaḥ |
kauśalyā putravātsalyādidaṃ priyahitaṃ vacaḥ || 22 ||
vṛddhānāṃ dharmaśīlānāṃ rājarṣīṇāṃ mahātmanām |
prāpnuhyāyuśca kīrtiṃ ca dharmaṃ copahitaṃ kule || 23 ||
satyapratijñaṃ pitaraṃ rājānaṃ paśya rāghava |
adyaiva hi tvāṃ dharmātmā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 24 ||
dattamāsanamālabhya bhojanena nimantritaḥ |
mātaraṃ rāghavaḥ kiñcidvrīḍātprasāryāñjalimabravīt || 25 ||
sa svabhāvavinītaśca gauravācca tadā nataḥ |
prasthito daṇḍakāraṇyamāpraṣṭumupacakrame || 26 ||
devi nūnaṃ na jānīṣe mahadbhayamupasthitam |
idaṃ tava ca duḥkhāya vaidehyā lakṣmaṇasya ca || 27 ||
gamiṣye daṇḍakāraṇyaṃ kimanenāsanena me |
viṣṭarāsanayogyo hi kālo'yaṃ māmupasthitaḥ || 28 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
madhumūlaphalairjīvanhitvā munivadāmiṣam || 29 ||
bharatāya mahārājo yauvarājyaṃ prayacchati |
māṃ punardaṇḍakāraṇye vivāsayati tāpasam || 30 ||
sa ṣaṭcāṣṭau ca varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
āsevamāno vanyāni phalamūlaiśca vartayan || 31 ||
sā nikṛtteva sālasya yaṣṭiḥ paraśunā vane |
papāta sahasā devī devateva divaścyutā || 32 ||
tāmaduḥkhocitāṃ dṛṣṭvā patitāṃ kadalīmiva |
rāmastūtthāpayāmāsa mātaraṃ gatacetasam || 33 ||
upāvṛttyotthitāṃ dīnāṃ baḍabāmiva vāhitām |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ vimamarśa ca pāṇinā || 34 ||
sā rāghavamupāsīnamasukhārtā sukhocitā |
uvāca puruṣavyāghramupaśṛṇvati lakṣmaṇe || 35 ||
yadi putra na jāyethā mama śokāya rāghava |
na sma duḥkhamato bhūyaḥ paśyeyamahamaprajāḥ || 36 ||
eka eva hi vandhyāyā śśoko bhavati mānasaḥ |
aprajā'smīti santāpo na hyanyaḥ putra vidyate || 37 ||
na dṛṣṭapūrvaṃ kalyāṇaṃ sukhaṃ vā patipauruṣe |
api putre 'pi paśyeyamiti rāmā'sthitaṃ mayā || 38 ||
sā bahūnyamanojñāni vākyāni hṛdayacchidām |
ahaṃ śroṣye sapatnīnāmavarāṇāṃ varā satī || 39 ||
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu pramadānāṃ bhaviṣyati |
mama śoko vilāpaśca yādṛśo'yamanantakaḥ || 40 ||
tvayi sannihite'pyevamahamāsaṃ nirākṛtā |
kiṃ punaḥ proṣite tāta dhruvaṃ maraṇameva me || 41 ||
atyantanigṛhītāsmi bharturnityamatantritā |
parivāreṇa kaikeyyā ssamā vāpyathavā'varā || 42 ||
yo'hi māṃ sevate kaścidathavāpyanuvartate |
kaikeyyāḥ putramanvīkṣya svaści jano nābhibhāṣate || 43 ||
nityakrodhatayā tasyāḥ kathaṃ nu kharavāditat |
kaikeyyā vadanaṃ draṣṭuṃ putra śakṣyāmi durgatā || 44 ||
daśa sapta ca varṣāṇi jātasya tava rāghava atitāni prakāṅkṣantyā mayā duḥkhaparikṣayam || 45 ||
tadakṣayaṃ mahadduḥkhaṃ notsahe sahituṃ ciram |
viprakāraṃ sapatnīnāmevaṃ jīrṇā'pi rāghava || 46 ||
apaśyantī tava mukhaṃ paripūrṇaśaśiprabham |
kṛpaṇā vartayiṣyāmi kathaṃ kṛpaṇajīvikām || 47 ||
upavāsaiśca yogaiśca bahubhiśca pariśramaiḥ |
duḥkhaṃ saṃvardhito moghaṃ tvaṃ hi durgatayā mayā || 48 ||
sthiraṃ tu hṛdayaṃ manye mamedaṃ yanna dīryate |
prāvṛṣīva mahānadyā spṛṣṭaṃ kūlaṃ navāmbhasā || 49 ||
mamaiva nūnaṃ maraṇaṃ na vidyate na cāvakā'śosti yamakṣaye'mama |
yadantako'dyaiva na māṃ jihīrṣati |
prasahya siṃho rudatīṃ mṛgīmiva || 50 ||
sthiraṃ hi nūnaṃ hṛdayaṃ mamāyasaṃ na bhidyate yadbhuvi nāvadīryate |
anena duḥkhena ca dehamarpitaṃ dhruvaṃ hyakāle maraṇaṃ na vidyate || 51 ||
idaṃ hi duḥkhaṃ yadanarthakāni me vratāni dānāni ca saṃyamāśca hi |
tapaśca taptaṃ yadapatyakāraṇā tsuniṣphalaṃ bījamivoptamūṣare || 52 ||
yadi hyakāle maraṇaṃ svayecchayā labheta kaścidguruduḥkhakarśitaḥ |
gatāhamadyaiva paretasaṃsadaṃ vinā tvayā dhenurivātmajena vai || 53 ||
athāpi kiṃ jīvitamadya me vṛthā tvayā vinā candranibhānanaprabha |
anuvrajiṣyāmi vanaṃ tvayaiva gau ssudurbalā vatsamivānukāṅkṣayā || 54 ||
bhṛśamasukhamamarṣitā tadā bahu vilalāpa samīkṣya rāghavam |
vyasanamupaniśamya sā maha tsutamiva baddhamavekṣya kinnarī || 55 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ विंशस्सर्गः ।
तस्मिंस्तु पुरुषव्याघ्रे निष्क्रामति कृताञ्जलौ ।
आर्तशब्दो महान् जज्ञे स्त्रीणामन्तःपुरे तदा ॥ 1 ॥
कृत्येष्वचोदितः पित्रा सर्वस्यान्तःपुरस्य च ।
गतिर्यश्शरणं चापि स रामोऽद्य प्रवत्स्यति ॥ 2 ॥
कौशल्यायां यथा युक्तो जनन्यां वर्तते सदा ।
तथैव वर्ततेऽस्मासु जन्मप्रभृति राघवः ॥ 3 ॥
न क्रुध्यत्यभिशप्तोऽपि क्रोधनीयानि वर्जयन् ।
क्रुद्धान्प्रसादयन्सर्वान् स इतोऽद्य प्रवत्स्यति ॥ 4 ॥
अबुद्धिर्बत नो राजा जीवलोकं चरत्ययम् ।
यो गतिं सर्वभूतानां परित्यजति राघवम् ॥ 5 ॥
इति सर्वा महिष्यस्ता विवत्सा इव धेनवः ।
पतिमाचुक्रुशुश्चैव सस्वरं चापि चुक्रुशुः ॥ 6 ॥
स हि चान्तःपुरे घोरमार्तशब्दं महीपतिः ।
पुत्रशोकाभिसन्तप्तः श्रुत्वा व्यालीयताऽसने ॥ 7 ॥
रामस्तु भृशमायस्तो निश्श्वसन्निव कुञ्जरः ।
जगाम सहितो भ्रात्रा मातुरन्तःपुरं वशी ॥ 8 ॥
सोऽपश्यत्पुरुषं तत्र वृद्धं परमपूजितम् ।
उपविष्टं गृहद्वारि तिष्ठतश्चापरान्बहून् ॥ 9 ॥
दृष्ट्वैव तु तदा रामं ते सर्वे सहसोत्थिताः ।
जयेन जयतां श्रेष्ठं वर्धयन्ति स्म राघवम् ॥ 10 ॥
प्रविश्य प्रथमां कक्ष्यां द्वितीयायां ददर्श सः ।
ब्राह्मणान्वेदसम्पन्नान्वृद्धान्राज्ञाऽभिसत्कृतान् ॥ 11 ॥
प्रणम्य रामस्तान्विप्रांस्तृतीयायां ददर्श सः ।
स्त्रियो वृद्धास्तथा बाला द्वाररक्षणतत्पराः ॥ 12 ॥
वर्धयित्वा प्रहृष्टास्ताः प्रविश्य च गृहं स्त्रियः ।
न्यवेदयन्त त्वरिता राममातुः प्रियं तदा ॥ 13 ॥
कौशल्यापि तदा देवी रात्रिं स्थित्वा समाहिता ।
प्रभाते त्वकरोत्पूजां विष्णोः पुत्रहितैषिणी ॥ 14 ॥
सा क्षौमवसना हृष्टा नित्यं व्रतपरायणा ।
अग्निं जुहोति स्म तदा मन्त्रवत्कृतमङ्गला ॥ 15 ॥
प्रविश्य च तदा रामो मातुरन्तःपुरं शुभम् ।
ददर्श मातरं तत्र हावयन्तीं हुताशनम् ॥ 16 ॥
देवकार्यनिमित्तं च तत्रापश्यत्समुद्यतम् ।
दध्यक्षतं घृतं चैव मोदकान्हविषस्तथा ॥ 17 ॥
लाजान्माल्यानि शुक्लानि पायसं कृसरं तथा ।
समिधः पूर्णकुम्भांश्च ददर्श रघुनन्दनः ॥ 18 ॥
तां शुक्लक्षौमसंवीतां व्रतयोगेन कर्शिताम् ।
तर्पयन्तीं ददर्शाद्भिर्देवतां देववर्णिनीम् ॥ 19 ॥
सा चिरस्यात्मजं दृष्ट्वा मातृनन्दनमागतम् ।
अभिचक्राम संहृष्टा किशोरं बडबा यथा ॥ 20 ॥
स मातरमभिक्रान्तामुपसङ्गृह्य राघवः ।
परिष्वक्तश्च बाहुभ्यामुपाघ्रातश्च मूर्धनि ॥ 21 ॥
तमुवाच दुराधर्षं राघवं सुतमात्मनः ।
कौशल्या पुत्रवात्सल्यादिदं प्रियहितं वचः ॥ 22 ॥
वृद्धानां धर्मशीलानां राजर्षीणां महात्मनाम् ।
प्राप्नुह्यायुश्च कीर्तिं च धर्मं चोपहितं कुले ॥ 23 ॥
सत्यप्रतिज्ञं पितरं राजानं पश्य राघव ।
अद्यैव हि त्वां धर्मात्मा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 24 ॥
दत्तमासनमालभ्य भोजनेन निमन्त्रितः ।
मातरं राघवः किञ्चिद्व्रीडात्प्रसार्याञ्जलिमब्रवीत् ॥ 25 ॥
स स्वभावविनीतश्च गौरवाच्च तदा नतः ।
प्रस्थितो दण्डकारण्यमाप्रष्टुमुपचक्रमे ॥ 26 ॥
देवि नूनं न जानीषे महद्भयमुपस्थितम् ।
इदं तव च दुःखाय वैदेह्या लक्ष्मणस्य च ॥ 27 ॥
गमिष्ये दण्डकारण्यं किमनेनासनेन मे ।
विष्टरासनयोग्यो हि कालोऽयं मामुपस्थितः ॥ 28 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि वत्स्यामि विजने वने ।
मधुमूलफलैर्जीवन्हित्वा मुनिवदामिषम् ॥ 29 ॥
भरताय महाराजो यौवराज्यं प्रयच्छति ।
मां पुनर्दण्डकारण्ये विवासयति तापसम् ॥ 30 ॥
स षट्चाष्टौ च वर्षाणि वत्स्यामि विजने वने ।
आसेवमानो वन्यानि फलमूलैश्च वर्तयन् ॥ 31 ॥
सा निकृत्तेव सालस्य यष्टिः परशुना वने ।
पपात सहसा देवी देवतेव दिवश्च्युता ॥ 32 ॥
तामदुःखोचितां दृष्ट्वा पतितां कदलीमिव ।
रामस्तूत्थापयामास मातरं गतचेतसम् ॥ 33 ॥
उपावृत्त्योत्थितां दीनां बडबामिव वाहिताम् ।
पांसुकुण्ठितसर्वाङ्गीं विममर्श च पाणिना ॥ 34 ॥
सा राघवमुपासीनमसुखार्ता सुखोचिता ।
उवाच पुरुषव्याघ्रमुपशृण्वति लक्ष्मणे ॥ 35 ॥
यदि पुत्र न जायेथा मम शोकाय राघव ।
न स्म दुःखमतो भूयः पश्येयमहमप्रजाः ॥ 36 ॥
एक एव हि वन्ध्याया श्शोको भवति मानसः ।
अप्रजाऽस्मीति सन्तापो न ह्यन्यः पुत्र विद्यते ॥ 37 ॥
न दृष्टपूर्वं कल्याणं सुखं वा पतिपौरुषे ।
अपि पुत्रे ऽपि पश्येयमिति रामाऽस्थितं मया ॥ 38 ॥
सा बहून्यमनोज्ञानि वाक्यानि हृदयच्छिदाम् ।
अहं श्रोष्ये सपत्नीनामवराणां वरा सती ॥ 39 ॥
अतो दुःखतरं किं नु प्रमदानां भविष्यति ।
मम शोको विलापश्च यादृशोऽयमनन्तकः ॥ 40 ॥
त्वयि सन्निहितेऽप्येवमहमासं निराकृता ।
किं पुनः प्रोषिते तात ध्रुवं मरणमेव मे ॥ 41 ॥
अत्यन्तनिगृहीतास्मि भर्तुर्नित्यमतन्त्रिता ।
परिवारेण कैकेय्या स्समा वाप्यथवाऽवरा ॥ 42 ॥
योऽहि मां सेवते कश्चिदथवाप्यनुवर्तते ।
कैकेय्याः पुत्रमन्वीक्ष्य स्वश्चि जनो नाभिभाषते ॥ 43 ॥
नित्यक्रोधतया तस्याः कथं नु खरवादितत् ।
कैकेय्या वदनं द्रष्टुं पुत्र शक्ष्यामि दुर्गता ॥ 44 ॥
दश सप्त च वर्षाणि जातस्य तव राघव अतितानि प्रकाङ्क्षन्त्या मया दुःखपरिक्षयम् ॥ 45 ॥
तदक्षयं महद्दुःखं नोत्सहे सहितुं चिरम् ।
विप्रकारं सपत्नीनामेवं जीर्णाऽपि राघव ॥ 46 ॥
अपश्यन्ती तव मुखं परिपूर्णशशिप्रभम् ।
कृपणा वर्तयिष्यामि कथं कृपणजीविकाम् ॥ 47 ॥
उपवासैश्च योगैश्च बहुभिश्च परिश्रमैः ।
दुःखं संवर्धितो मोघं त्वं हि दुर्गतया मया ॥ 48 ॥
स्थिरं तु हृदयं मन्ये ममेदं यन्न दीर्यते ।
प्रावृषीव महानद्या स्पृष्टं कूलं नवाम्भसा ॥ 49 ॥
ममैव नूनं मरणं न विद्यते न चावकाऽशोस्ति यमक्षयेऽमम ।
यदन्तकोऽद्यैव न मां जिहीर्षति ।
प्रसह्य सिंहो रुदतीं मृगीमिव ॥ 50 ॥
स्थिरं हि नूनं हृदयं ममायसं न भिद्यते यद्भुवि नावदीर्यते ।
अनेन दुःखेन च देहमर्पितं ध्रुवं ह्यकाले मरणं न विद्यते ॥ 51 ॥
इदं हि दुःखं यदनर्थकानि मे व्रतानि दानानि च संयमाश्च हि ।
तपश्च तप्तं यदपत्यकारणा त्सुनिष्फलं बीजमिवोप्तमूषरे ॥ 52 ॥
यदि ह्यकाले मरणं स्वयेच्छया लभेत कश्चिद्गुरुदुःखकर्शितः ।
गताहमद्यैव परेतसंसदं विना त्वया धेनुरिवात्मजेन वै ॥ 53 ॥
अथापि किं जीवितमद्य मे वृथा त्वया विना चन्द्रनिभाननप्रभ ।
अनुव्रजिष्यामि वनं त्वयैव गौ स्सुदुर्बला वत्समिवानुकाङ्क्षया ॥ 54 ॥
भृशमसुखममर्षिता तदा बहु विललाप समीक्ष्य राघवम् ।
व्यसनमुपनिशम्य सा मह त्सुतमिव बद्धमवेक्ष्य किन्नरी ॥ 55 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tasmiṃstu puruṣavyāghre niṣkrāmati kṛtāñjalau |
ārtaśabdo mahān jajñe strīṇāmantaḥpure tadā || 1 ||
kṛtyeṣvacoditaḥ pitrā sarvasyāntaḥpurasya ca |
gatiryaśśaraṇaṃ cāpi sa rāmo'dya pravatsyati || 2 ||
kauśalyāyāṃ yathā yukto jananyāṃ vartate sadā |
tathaiva vartate'smāsu janmaprabhṛti rāghavaḥ || 3 ||
na krudhyatyabhiśapto'pi krodhanīyāni varjayan |
kruddhānprasādayansarvān sa ito'dya pravatsyati || 4 ||
abuddhirbata no rājā jīvalokaṃ caratyayam |
yo gatiṃ sarvabhūtānāṃ parityajati rāghavam || 5 ||
iti sarvā mahiṣyastā vivatsā iva dhenavaḥ |
patimācukruśuścaiva sasvaraṃ cāpi cukruśuḥ || 6 ||
sa hi cāntaḥpure ghoramārtaśabdaṃ mahīpatiḥ |
putraśokābhisantaptaḥ śrutvā vyālīyatā'sane || 7 ||
rāmastu bhṛśamāyasto niśśvasanniva kuñjaraḥ |
jagāma sahito bhrātrā māturantaḥpuraṃ vaśī || 8 ||
so'paśyatpuruṣaṃ tatra vṛddhaṃ paramapūjitam |
upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataścāparānbahūn || 9 ||
dṛṣṭvaiva tu tadā rāmaṃ te sarve sahasotthitāḥ |
jayena jayatāṃ śreṣṭhaṃ vardhayanti sma rāghavam || 10 ||
praviśya prathamāṃ kakṣyāṃ dvitīyāyāṃ dadarśa saḥ |
brāhmaṇānvedasampannānvṛddhānrājñā'bhisatkṛtān || 11 ||
praṇamya rāmastānviprāṃstṛtīyāyāṃ dadarśa saḥ |
striyo vṛddhāstathā bālā dvārarakṣaṇatatparāḥ || 12 ||
vardhayitvā prahṛṣṭāstāḥ praviśya ca gṛhaṃ striyaḥ |
nyavedayanta tvaritā rāmamātuḥ priyaṃ tadā || 13 ||
kauśalyāpi tadā devī rātriṃ sthitvā samāhitā |
prabhāte tvakarotpūjāṃ viṣṇoḥ putrahitaiṣiṇī || 14 ||
sā kṣaumavasanā hṛṣṭā nityaṃ vrataparāyaṇā |
agniṃ juhoti sma tadā mantravatkṛtamaṅgalā || 15 ||
praviśya ca tadā rāmo māturantaḥpuraṃ śubham |
dadarśa mātaraṃ tatra hāvayantīṃ hutāśanam || 16 ||
devakāryanimittaṃ ca tatrāpaśyatsamudyatam |
dadhyakṣataṃ ghṛtaṃ caiva modakānhaviṣastathā || 17 ||
lājānmālyāni śuklāni pāyasaṃ kṛsaraṃ tathā |
samidhaḥ pūrṇakumbhāṃśca dadarśa raghunandanaḥ || 18 ||
tāṃ śuklakṣaumasaṃvītāṃ vratayogena karśitām |
tarpayantīṃ dadarśādbhirdevatāṃ devavarṇinīm || 19 ||
sā cirasyātmajaṃ dṛṣṭvā mātṛnandanamāgatam |
abhicakrāma saṃhṛṣṭā kiśoraṃ baḍabā yathā || 20 ||
sa mātaramabhikrāntāmupasaṅgṛhya rāghavaḥ |
pariṣvaktaśca bāhubhyāmupāghrātaśca mūrdhani || 21 ||
tamuvāca durādharṣaṃ rāghavaṃ sutamātmanaḥ |
kauśalyā putravātsalyādidaṃ priyahitaṃ vacaḥ || 22 ||
vṛddhānāṃ dharmaśīlānāṃ rājarṣīṇāṃ mahātmanām |
prāpnuhyāyuśca kīrtiṃ ca dharmaṃ copahitaṃ kule || 23 ||
satyapratijñaṃ pitaraṃ rājānaṃ paśya rāghava |
adyaiva hi tvāṃ dharmātmā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 24 ||
dattamāsanamālabhya bhojanena nimantritaḥ |
mātaraṃ rāghavaḥ kiñcidvrīḍātprasāryāñjalimabravīt || 25 ||
sa svabhāvavinītaśca gauravācca tadā nataḥ |
prasthito daṇḍakāraṇyamāpraṣṭumupacakrame || 26 ||
devi nūnaṃ na jānīṣe mahadbhayamupasthitam |
idaṃ tava ca duḥkhāya vaidehyā lakṣmaṇasya ca || 27 ||
gamiṣye daṇḍakāraṇyaṃ kimanenāsanena me |
viṣṭarāsanayogyo hi kālo'yaṃ māmupasthitaḥ || 28 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
madhumūlaphalairjīvanhitvā munivadāmiṣam || 29 ||
bharatāya mahārājo yauvarājyaṃ prayacchati |
māṃ punardaṇḍakāraṇye vivāsayati tāpasam || 30 ||
sa ṣaṭcāṣṭau ca varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
āsevamāno vanyāni phalamūlaiśca vartayan || 31 ||
sā nikṛtteva sālasya yaṣṭiḥ paraśunā vane |
papāta sahasā devī devateva divaścyutā || 32 ||
tāmaduḥkhocitāṃ dṛṣṭvā patitāṃ kadalīmiva |
rāmastūtthāpayāmāsa mātaraṃ gatacetasam || 33 ||
upāvṛttyotthitāṃ dīnāṃ baḍabāmiva vāhitām |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ vimamarśa ca pāṇinā || 34 ||
sā rāghavamupāsīnamasukhārtā sukhocitā |
uvāca puruṣavyāghramupaśṛṇvati lakṣmaṇe || 35 ||
yadi putra na jāyethā mama śokāya rāghava |
na sma duḥkhamato bhūyaḥ paśyeyamahamaprajāḥ || 36 ||
eka eva hi vandhyāyā śśoko bhavati mānasaḥ |
aprajā'smīti santāpo na hyanyaḥ putra vidyate || 37 ||
na dṛṣṭapūrvaṃ kalyāṇaṃ sukhaṃ vā patipauruṣe |
api putre 'pi paśyeyamiti rāmā'sthitaṃ mayā || 38 ||
sā bahūnyamanojñāni vākyāni hṛdayacchidām |
ahaṃ śroṣye sapatnīnāmavarāṇāṃ varā satī || 39 ||
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu pramadānāṃ bhaviṣyati |
mama śoko vilāpaśca yādṛśo'yamanantakaḥ || 40 ||
tvayi sannihite'pyevamahamāsaṃ nirākṛtā |
kiṃ punaḥ proṣite tāta dhruvaṃ maraṇameva me || 41 ||
atyantanigṛhītāsmi bharturnityamatantritā |
parivāreṇa kaikeyyā ssamā vāpyathavā'varā || 42 ||
yo'hi māṃ sevate kaścidathavāpyanuvartate |
kaikeyyāḥ putramanvīkṣya svaści jano nābhibhāṣate || 43 ||
nityakrodhatayā tasyāḥ kathaṃ nu kharavāditat |
kaikeyyā vadanaṃ draṣṭuṃ putra śakṣyāmi durgatā || 44 ||
daśa sapta ca varṣāṇi jātasya tava rāghava atitāni prakāṅkṣantyā mayā duḥkhaparikṣayam || 45 ||
tadakṣayaṃ mahadduḥkhaṃ notsahe sahituṃ ciram |
viprakāraṃ sapatnīnāmevaṃ jīrṇā'pi rāghava || 46 ||
apaśyantī tava mukhaṃ paripūrṇaśaśiprabham |
kṛpaṇā vartayiṣyāmi kathaṃ kṛpaṇajīvikām || 47 ||
upavāsaiśca yogaiśca bahubhiśca pariśramaiḥ |
duḥkhaṃ saṃvardhito moghaṃ tvaṃ hi durgatayā mayā || 48 ||
sthiraṃ tu hṛdayaṃ manye mamedaṃ yanna dīryate |
prāvṛṣīva mahānadyā spṛṣṭaṃ kūlaṃ navāmbhasā || 49 ||
mamaiva nūnaṃ maraṇaṃ na vidyate na cāvakā'śosti yamakṣaye'mama |
yadantako'dyaiva na māṃ jihīrṣati |
prasahya siṃho rudatīṃ mṛgīmiva || 50 ||
sthiraṃ hi nūnaṃ hṛdayaṃ mamāyasaṃ na bhidyate yadbhuvi nāvadīryate |
anena duḥkhena ca dehamarpitaṃ dhruvaṃ hyakāle maraṇaṃ na vidyate || 51 ||
idaṃ hi duḥkhaṃ yadanarthakāni me vratāni dānāni ca saṃyamāśca hi |
tapaśca taptaṃ yadapatyakāraṇā tsuniṣphalaṃ bījamivoptamūṣare || 52 ||
yadi hyakāle maraṇaṃ svayecchayā labheta kaścidguruduḥkhakarśitaḥ |
gatāhamadyaiva paretasaṃsadaṃ vinā tvayā dhenurivātmajena vai || 53 ||
athāpi kiṃ jīvitamadya me vṛthā tvayā vinā candranibhānanaprabha |
anuvrajiṣyāmi vanaṃ tvayaiva gau ssudurbalā vatsamivānukāṅkṣayā || 54 ||
bhṛśamasukhamamarṣitā tadā bahu vilalāpa samīkṣya rāghavam |
vyasanamupaniśamya sā maha tsutamiva baddhamavekṣya kinnarī || 55 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in