শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ বিংশস্সর্গঃ ।
তস্মিংস্তু পুরুষব্যাঘ্রে নিষ্ক্রামতি কৃতাঞ্জলৌ ।
আর্তশব্দো মহান্ জজ্ঞে স্ত্রীণামন্তঃপুরে তদা ॥ 1 ॥
কৃত্যেষ্বচোদিতঃ পিত্রা সর্বস্যান্তঃপুরস্য চ ।
গতির্যশ্শরণং চাপি স রামোঽদ্য প্রবত্স্যতি ॥ 2 ॥
কৌশল্যাযাং যথা যুক্তো জনন্যাং বর্ততে সদা ।
তথৈব বর্ততেঽস্মাসু জন্মপ্রভৃতি রাঘবঃ ॥ 3 ॥
ন ক্রুধ্যত্যভিশপ্তোঽপি ক্রোধনীযানি বর্জযন্ ।
ক্রুদ্ধান্প্রসাদযন্সর্বান্ স ইতোঽদ্য প্রবত্স্যতি ॥ 4 ॥
অবুদ্ধির্বত নো রাজা জীবলোকং চরত্যযম্ ।
যো গতিং সর্বভূতানাং পরিত্যজতি রাঘবম্ ॥ 5 ॥
ইতি সর্বা মহিষ্যস্তা বিবত্সা ইব ধেনবঃ ।
পতিমাচুক্রুশুশ্চৈব সস্বরং চাপি চুক্রুশুঃ ॥ 6 ॥
স হি চান্তঃপুরে ঘোরমার্তশব্দং মহীপতিঃ ।
পুত্রশোকাভিসন্তপ্তঃ শ্রুত্বা ব্যালীযতাঽসনে ॥ 7 ॥
রামস্তু ভৃশমাযস্তো নিশ্শ্বসন্নিব কুঞ্জরঃ ।
জগাম সহিতো ভ্রাত্রা মাতুরন্তঃপুরং বশী ॥ 8 ॥
সোঽপশ্যত্পুরুষং তত্র বৃদ্ধং পরমপূজিতম্ ।
উপবিষ্টং গৃহদ্বারি তিষ্ঠতশ্চাপরান্বহূন্ ॥ 9 ॥
দৃষ্ট্বৈব তু তদা রামং তে সর্বে সহসোত্থিতাঃ ।
জযেন জযতাং শ্রেষ্ঠং বর্ধযন্তি স্ম রাঘবম্ ॥ 10 ॥
প্রবিশ্য প্রথমাং কক্ষ্যাং দ্বিতীযাযাং দদর্শ সঃ ।
ব্রাহ্মণান্বেদসম্পন্নান্বৃদ্ধান্রাজ্ঞাঽভিসত্কৃতান্ ॥ 11 ॥
প্রণম্য রামস্তান্বিপ্রাংস্তৃতীযাযাং দদর্শ সঃ ।
স্ত্রিযো বৃদ্ধাস্তথা বালা দ্বাররক্ষণতত্পরাঃ ॥ 12 ॥
বর্ধযিত্বা প্রহৃষ্টাস্তাঃ প্রবিশ্য চ গৃহং স্ত্রিযঃ ।
ন্যবেদযন্ত ত্বরিতা রামমাতুঃ প্রিযং তদা ॥ 13 ॥
কৌশল্যাপি তদা দেবী রাত্রিং স্থিত্বা সমাহিতা ।
প্রভাতে ত্বকরোত্পূজাং বিষ্ণোঃ পুত্রহিতৈষিণী ॥ 14 ॥
সা ক্ষৌমবসনা হৃষ্টা নিত্যং ব্রতপরাযণা ।
অগ্নিং জুহোতি স্ম তদা মন্ত্রবত্কৃতমঙ্গলা ॥ 15 ॥
প্রবিশ্য চ তদা রামো মাতুরন্তঃপুরং শুভম্ ।
দদর্শ মাতরং তত্র হাবযন্তীং হুতাশনম্ ॥ 16 ॥
দেবকার্যনিমিত্তং চ তত্রাপশ্যত্সমুদ্যতম্ ।
দধ্যক্ষতং ঘৃতং চৈব মোদকান্হবিষস্তথা ॥ 17 ॥
লাজান্মাল্যানি শুক্লানি পাযসং কৃসরং তথা ।
সমিধঃ পূর্ণকুম্ভাংশ্চ দদর্শ রঘুনন্দনঃ ॥ 18 ॥
তাং শুক্লক্ষৌমসংবীতাং ব্রতযোগেন কর্শিতাম্ ।
তর্পযন্তীং দদর্শাদ্ভির্দেবতাং দেববর্ণিনীম্ ॥ 19 ॥
সা চিরস্যাত্মজং দৃষ্ট্বা মাতৃনন্দনমাগতম্ ।
অভিচক্রাম সংহৃষ্টা কিশোরং বডবা যথা ॥ 20 ॥
স মাতরমভিক্রান্তামুপসঙ্গৃহ্য রাঘবঃ ।
পরিষ্বক্তশ্চ বাহুভ্যামুপাঘ্রাতশ্চ মূর্ধনি ॥ 21 ॥
তমুবাচ দুরাধর্ষং রাঘবং সুতমাত্মনঃ ।
কৌশল্যা পুত্রবাত্সল্যাদিদং প্রিযহিতং বচঃ ॥ 22 ॥
বৃদ্ধানাং ধর্মশীলানাং রাজর্ষীণাং মহাত্মনাম্ ।
প্রাপ্নুহ্যাযুশ্চ কীর্তিং চ ধর্মং চোপহিতং কুলে ॥ 23 ॥
সত্যপ্রতিজ্ঞং পিতরং রাজানং পশ্য রাঘব ।
অদ্যৈব হি ত্বাং ধর্মাত্মা যৌবরাজ্যেঽভিষেক্ষ্যতি ॥ 24 ॥
দত্তমাসনমালভ্য ভোজনেন নিমন্ত্রিতঃ ।
মাতরং রাঘবঃ কিঞ্চিদ্ব্রীডাত্প্রসার্যাঞ্জলিমব্রবীত্ ॥ 25 ॥
স স্বভাববিনীতশ্চ গৌরবাচ্চ তদা নতঃ ।
প্রস্থিতো দণ্ডকারণ্যমাপ্রষ্টুমুপচক্রমে ॥ 26 ॥
দেবি নূনং ন জানীষে মহদ্ভযমুপস্থিতম্ ।
ইদং তব চ দুঃখায বৈদেহ্যা লক্ষ্মণস্য চ ॥ 27 ॥
গমিষ্যে দণ্ডকারণ্যং কিমনেনাসনেন মে ।
বিষ্টরাসনযোগ্যো হি কালোঽযং মামুপস্থিতঃ ॥ 28 ॥
চতুর্দশ হি বর্ষাণি বত্স্যামি বিজনে বনে ।
মধুমূলফলৈর্জীবন্হিত্বা মুনিবদামিষম্ ॥ 29 ॥
ভরতায মহারাজো যৌবরাজ্যং প্রযচ্ছতি ।
মাং পুনর্দণ্ডকারণ্যে বিবাসযতি তাপসম্ ॥ 30 ॥
স ষট্চাষ্টৌ চ বর্ষাণি বত্স্যামি বিজনে বনে ।
আসেবমানো বন্যানি ফলমূলৈশ্চ বর্তযন্ ॥ 31 ॥
সা নিকৃত্তেব সালস্য যষ্টিঃ পরশুনা বনে ।
পপাত সহসা দেবী দেবতেব দিবশ্চ্যুতা ॥ 32 ॥
তামদুঃখোচিতাং দৃষ্ট্বা পতিতাং কদলীমিব ।
রামস্তূত্থাপযামাস মাতরং গতচেতসম্ ॥ 33 ॥
উপাবৃত্ত্যোত্থিতাং দীনাং বডবামিব বাহিতাম্ ।
পাংসুকুণ্ঠিতসর্বাঙ্গীং বিমমর্শ চ পাণিনা ॥ 34 ॥
সা রাঘবমুপাসীনমসুখার্তা সুখোচিতা ।
উবাচ পুরুষব্যাঘ্রমুপশৃণ্বতি লক্ষ্মণে ॥ 35 ॥
যদি পুত্র ন জাযেথা মম শোকায রাঘব ।
ন স্ম দুঃখমতো ভূযঃ পশ্যেযমহমপ্রজাঃ ॥ 36 ॥
এক এব হি বন্ধ্যাযা শ্শোকো ভবতি মানসঃ ।
অপ্রজাঽস্মীতি সন্তাপো ন হ্যন্যঃ পুত্র বিদ্যতে ॥ 37 ॥
ন দৃষ্টপূর্বং কল্যাণং সুখং বা পতিপৌরুষে ।
অপি পুত্রে ঽপি পশ্যেযমিতি রামাঽস্থিতং মযা ॥ 38 ॥
সা বহূন্যমনোজ্ঞানি বাক্যানি হৃদযচ্ছিদাম্ ।
অহং শ্রোষ্যে সপত্নীনামবরাণাং বরা সতী ॥ 39 ॥
অতো দুঃখতরং কিং নু প্রমদানাং ভবিষ্যতি ।
মম শোকো বিলাপশ্চ যাদৃশোঽযমনন্তকঃ ॥ 40 ॥
ত্বযি সন্নিহিতেঽপ্যেবমহমাসং নিরাকৃতা ।
কিং পুনঃ প্রোষিতে তাত ধ্রুবং মরণমেব মে ॥ 41 ॥
অত্যন্তনিগৃহীতাস্মি ভর্তুর্নিত্যমতন্ত্রিতা ।
পরিবারেণ কৈকেয্যা স্সমা বাপ্যথবাঽবরা ॥ 42 ॥
যোঽহি মাং সেবতে কশ্চিদথবাপ্যনুবর্ততে ।
কৈকেয্যাঃ পুত্রমন্বীক্ষ্য স্বশ্চি জনো নাভিভাষতে ॥ 43 ॥
নিত্যক্রোধতযা তস্যাঃ কথং নু খরবাদিতত্ ।
কৈকেয্যা বদনং দ্রষ্টুং পুত্র শক্ষ্যামি দুর্গতা ॥ 44 ॥
দশ সপ্ত চ বর্ষাণি জাতস্য তব রাঘব অতিতানি প্রকাঙ্ক্ষন্ত্যা মযা দুঃখপরিক্ষযম্ ॥ 45 ॥
তদক্ষযং মহদ্দুঃখং নোত্সহে সহিতুং চিরম্ ।
বিপ্রকারং সপত্নীনামেবং জীর্ণাঽপি রাঘব ॥ 46 ॥
অপশ্যন্তী তব মুখং পরিপূর্ণশশিপ্রভম্ ।
কৃপণা বর্তযিষ্যামি কথং কৃপণজীবিকাম্ ॥ 47 ॥
উপবাসৈশ্চ যোগৈশ্চ বহুভিশ্চ পরিশ্রমৈঃ ।
দুঃখং সংবর্ধিতো মোঘং ত্বং হি দুর্গতযা মযা ॥ 48 ॥
স্থিরং তু হৃদযং মন্যে মমেদং যন্ন দীর্যতে ।
প্রাবৃষীব মহানদ্যা স্পৃষ্টং কূলং নবাম্ভসা ॥ 49 ॥
মমৈব নূনং মরণং ন বিদ্যতে ন চাবকাঽশোস্তি যমক্ষযেঽমম ।
যদন্তকোঽদ্যৈব ন মাং জিহীর্ষতি ।
প্রসহ্য সিংহো রুদতীং মৃগীমিব ॥ 50 ॥
স্থিরং হি নূনং হৃদযং মমাযসং ন ভিদ্যতে যদ্ভুবি নাবদীর্যতে ।
অনেন দুঃখেন চ দেহমর্পিতং ধ্রুবং হ্যকালে মরণং ন বিদ্যতে ॥ 51 ॥
ইদং হি দুঃখং যদনর্থকানি মে ব্রতানি দানানি চ সংযমাশ্চ হি ।
তপশ্চ তপ্তং যদপত্যকারণা ত্সুনিষ্ফলং বীজমিবোপ্তমূষরে ॥ 52 ॥
যদি হ্যকালে মরণং স্বযেচ্ছযা লভেত কশ্চিদ্গুরুদুঃখকর্শিতঃ ।
গতাহমদ্যৈব পরেতসংসদং বিনা ত্বযা ধেনুরিবাত্মজেন বৈ ॥ 53 ॥
অথাপি কিং জীবিতমদ্য মে বৃথা ত্বযা বিনা চন্দ্রনিভাননপ্রভ ।
অনুব্রজিষ্যামি বনং ত্বযৈব গৌ স্সুদুর্বলা বত্সমিবানুকাঙ্ক্ষযা ॥ 54 ॥
ভৃশমসুখমমর্ষিতা তদা বহু বিললাপ সমীক্ষ্য রাঘবম্ ।
ব্যসনমুপনিশম্য সা মহ ত্সুতমিব বদ্ধমবেক্ষ্য কিন্নরী ॥ 55 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে বিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tasmiṃstu puruṣavyāghre niṣkrāmati kṛtāñjalau |
ārtaśabdo mahān jajñe strīṇāmantaḥpure tadā || 1 ||
kṛtyeṣvacoditaḥ pitrā sarvasyāntaḥpurasya ca |
gatiryaśśaraṇaṃ cāpi sa rāmo'dya pravatsyati || 2 ||
kauśalyāyāṃ yathā yukto jananyāṃ vartate sadā |
tathaiva vartate'smāsu janmaprabhṛti rāghavaḥ || 3 ||
na krudhyatyabhiśapto'pi krodhanīyāni varjayan |
kruddhānprasādayansarvān sa ito'dya pravatsyati || 4 ||
abuddhirbata no rājā jīvalokaṃ caratyayam |
yo gatiṃ sarvabhūtānāṃ parityajati rāghavam || 5 ||
iti sarvā mahiṣyastā vivatsā iva dhenavaḥ |
patimācukruśuścaiva sasvaraṃ cāpi cukruśuḥ || 6 ||
sa hi cāntaḥpure ghoramārtaśabdaṃ mahīpatiḥ |
putraśokābhisantaptaḥ śrutvā vyālīyatā'sane || 7 ||
rāmastu bhṛśamāyasto niśśvasanniva kuñjaraḥ |
jagāma sahito bhrātrā māturantaḥpuraṃ vaśī || 8 ||
so'paśyatpuruṣaṃ tatra vṛddhaṃ paramapūjitam |
upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataścāparānbahūn || 9 ||
dṛṣṭvaiva tu tadā rāmaṃ te sarve sahasotthitāḥ |
jayena jayatāṃ śreṣṭhaṃ vardhayanti sma rāghavam || 10 ||
praviśya prathamāṃ kakṣyāṃ dvitīyāyāṃ dadarśa saḥ |
brāhmaṇānvedasampannānvṛddhānrājñā'bhisatkṛtān || 11 ||
praṇamya rāmastānviprāṃstṛtīyāyāṃ dadarśa saḥ |
striyo vṛddhāstathā bālā dvārarakṣaṇatatparāḥ || 12 ||
vardhayitvā prahṛṣṭāstāḥ praviśya ca gṛhaṃ striyaḥ |
nyavedayanta tvaritā rāmamātuḥ priyaṃ tadā || 13 ||
kauśalyāpi tadā devī rātriṃ sthitvā samāhitā |
prabhāte tvakarotpūjāṃ viṣṇoḥ putrahitaiṣiṇī || 14 ||
sā kṣaumavasanā hṛṣṭā nityaṃ vrataparāyaṇā |
agniṃ juhoti sma tadā mantravatkṛtamaṅgalā || 15 ||
praviśya ca tadā rāmo māturantaḥpuraṃ śubham |
dadarśa mātaraṃ tatra hāvayantīṃ hutāśanam || 16 ||
devakāryanimittaṃ ca tatrāpaśyatsamudyatam |
dadhyakṣataṃ ghṛtaṃ caiva modakānhaviṣastathā || 17 ||
lājānmālyāni śuklāni pāyasaṃ kṛsaraṃ tathā |
samidhaḥ pūrṇakumbhāṃśca dadarśa raghunandanaḥ || 18 ||
tāṃ śuklakṣaumasaṃvītāṃ vratayogena karśitām |
tarpayantīṃ dadarśādbhirdevatāṃ devavarṇinīm || 19 ||
sā cirasyātmajaṃ dṛṣṭvā mātṛnandanamāgatam |
abhicakrāma saṃhṛṣṭā kiśoraṃ baḍabā yathā || 20 ||
sa mātaramabhikrāntāmupasaṅgṛhya rāghavaḥ |
pariṣvaktaśca bāhubhyāmupāghrātaśca mūrdhani || 21 ||
tamuvāca durādharṣaṃ rāghavaṃ sutamātmanaḥ |
kauśalyā putravātsalyādidaṃ priyahitaṃ vacaḥ || 22 ||
vṛddhānāṃ dharmaśīlānāṃ rājarṣīṇāṃ mahātmanām |
prāpnuhyāyuśca kīrtiṃ ca dharmaṃ copahitaṃ kule || 23 ||
satyapratijñaṃ pitaraṃ rājānaṃ paśya rāghava |
adyaiva hi tvāṃ dharmātmā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 24 ||
dattamāsanamālabhya bhojanena nimantritaḥ |
mātaraṃ rāghavaḥ kiñcidvrīḍātprasāryāñjalimabravīt || 25 ||
sa svabhāvavinītaśca gauravācca tadā nataḥ |
prasthito daṇḍakāraṇyamāpraṣṭumupacakrame || 26 ||
devi nūnaṃ na jānīṣe mahadbhayamupasthitam |
idaṃ tava ca duḥkhāya vaidehyā lakṣmaṇasya ca || 27 ||
gamiṣye daṇḍakāraṇyaṃ kimanenāsanena me |
viṣṭarāsanayogyo hi kālo'yaṃ māmupasthitaḥ || 28 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
madhumūlaphalairjīvanhitvā munivadāmiṣam || 29 ||
bharatāya mahārājo yauvarājyaṃ prayacchati |
māṃ punardaṇḍakāraṇye vivāsayati tāpasam || 30 ||
sa ṣaṭcāṣṭau ca varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
āsevamāno vanyāni phalamūlaiśca vartayan || 31 ||
sā nikṛtteva sālasya yaṣṭiḥ paraśunā vane |
papāta sahasā devī devateva divaścyutā || 32 ||
tāmaduḥkhocitāṃ dṛṣṭvā patitāṃ kadalīmiva |
rāmastūtthāpayāmāsa mātaraṃ gatacetasam || 33 ||
upāvṛttyotthitāṃ dīnāṃ baḍabāmiva vāhitām |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ vimamarśa ca pāṇinā || 34 ||
sā rāghavamupāsīnamasukhārtā sukhocitā |
uvāca puruṣavyāghramupaśṛṇvati lakṣmaṇe || 35 ||
yadi putra na jāyethā mama śokāya rāghava |
na sma duḥkhamato bhūyaḥ paśyeyamahamaprajāḥ || 36 ||
eka eva hi vandhyāyā śśoko bhavati mānasaḥ |
aprajā'smīti santāpo na hyanyaḥ putra vidyate || 37 ||
na dṛṣṭapūrvaṃ kalyāṇaṃ sukhaṃ vā patipauruṣe |
api putre 'pi paśyeyamiti rāmā'sthitaṃ mayā || 38 ||
sā bahūnyamanojñāni vākyāni hṛdayacchidām |
ahaṃ śroṣye sapatnīnāmavarāṇāṃ varā satī || 39 ||
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu pramadānāṃ bhaviṣyati |
mama śoko vilāpaśca yādṛśo'yamanantakaḥ || 40 ||
tvayi sannihite'pyevamahamāsaṃ nirākṛtā |
kiṃ punaḥ proṣite tāta dhruvaṃ maraṇameva me || 41 ||
atyantanigṛhītāsmi bharturnityamatantritā |
parivāreṇa kaikeyyā ssamā vāpyathavā'varā || 42 ||
yo'hi māṃ sevate kaścidathavāpyanuvartate |
kaikeyyāḥ putramanvīkṣya svaści jano nābhibhāṣate || 43 ||
nityakrodhatayā tasyāḥ kathaṃ nu kharavāditat |
kaikeyyā vadanaṃ draṣṭuṃ putra śakṣyāmi durgatā || 44 ||
daśa sapta ca varṣāṇi jātasya tava rāghava atitāni prakāṅkṣantyā mayā duḥkhaparikṣayam || 45 ||
tadakṣayaṃ mahadduḥkhaṃ notsahe sahituṃ ciram |
viprakāraṃ sapatnīnāmevaṃ jīrṇā'pi rāghava || 46 ||
apaśyantī tava mukhaṃ paripūrṇaśaśiprabham |
kṛpaṇā vartayiṣyāmi kathaṃ kṛpaṇajīvikām || 47 ||
upavāsaiśca yogaiśca bahubhiśca pariśramaiḥ |
duḥkhaṃ saṃvardhito moghaṃ tvaṃ hi durgatayā mayā || 48 ||
sthiraṃ tu hṛdayaṃ manye mamedaṃ yanna dīryate |
prāvṛṣīva mahānadyā spṛṣṭaṃ kūlaṃ navāmbhasā || 49 ||
mamaiva nūnaṃ maraṇaṃ na vidyate na cāvakā'śosti yamakṣaye'mama |
yadantako'dyaiva na māṃ jihīrṣati |
prasahya siṃho rudatīṃ mṛgīmiva || 50 ||
sthiraṃ hi nūnaṃ hṛdayaṃ mamāyasaṃ na bhidyate yadbhuvi nāvadīryate |
anena duḥkhena ca dehamarpitaṃ dhruvaṃ hyakāle maraṇaṃ na vidyate || 51 ||
idaṃ hi duḥkhaṃ yadanarthakāni me vratāni dānāni ca saṃyamāśca hi |
tapaśca taptaṃ yadapatyakāraṇā tsuniṣphalaṃ bījamivoptamūṣare || 52 ||
yadi hyakāle maraṇaṃ svayecchayā labheta kaścidguruduḥkhakarśitaḥ |
gatāhamadyaiva paretasaṃsadaṃ vinā tvayā dhenurivātmajena vai || 53 ||
athāpi kiṃ jīvitamadya me vṛthā tvayā vinā candranibhānanaprabha |
anuvrajiṣyāmi vanaṃ tvayaiva gau ssudurbalā vatsamivānukāṅkṣayā || 54 ||
bhṛśamasukhamamarṣitā tadā bahu vilalāpa samīkṣya rāghavam |
vyasanamupaniśamya sā maha tsutamiva baddhamavekṣya kinnarī || 55 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ विंशस्सर्गः ।
तस्मिंस्तु पुरुषव्याघ्रे निष्क्रामति कृताञ्जलौ ।
आर्तशब्दो महान् जज्ञे स्त्रीणामन्तःपुरे तदा ॥ 1 ॥
कृत्येष्वचोदितः पित्रा सर्वस्यान्तःपुरस्य च ।
गतिर्यश्शरणं चापि स रामोऽद्य प्रवत्स्यति ॥ 2 ॥
कौशल्यायां यथा युक्तो जनन्यां वर्तते सदा ।
तथैव वर्ततेऽस्मासु जन्मप्रभृति राघवः ॥ 3 ॥
न क्रुध्यत्यभिशप्तोऽपि क्रोधनीयानि वर्जयन् ।
क्रुद्धान्प्रसादयन्सर्वान् स इतोऽद्य प्रवत्स्यति ॥ 4 ॥
अबुद्धिर्बत नो राजा जीवलोकं चरत्ययम् ।
यो गतिं सर्वभूतानां परित्यजति राघवम् ॥ 5 ॥
इति सर्वा महिष्यस्ता विवत्सा इव धेनवः ।
पतिमाचुक्रुशुश्चैव सस्वरं चापि चुक्रुशुः ॥ 6 ॥
स हि चान्तःपुरे घोरमार्तशब्दं महीपतिः ।
पुत्रशोकाभिसन्तप्तः श्रुत्वा व्यालीयताऽसने ॥ 7 ॥
रामस्तु भृशमायस्तो निश्श्वसन्निव कुञ्जरः ।
जगाम सहितो भ्रात्रा मातुरन्तःपुरं वशी ॥ 8 ॥
सोऽपश्यत्पुरुषं तत्र वृद्धं परमपूजितम् ।
उपविष्टं गृहद्वारि तिष्ठतश्चापरान्बहून् ॥ 9 ॥
दृष्ट्वैव तु तदा रामं ते सर्वे सहसोत्थिताः ।
जयेन जयतां श्रेष्ठं वर्धयन्ति स्म राघवम् ॥ 10 ॥
प्रविश्य प्रथमां कक्ष्यां द्वितीयायां ददर्श सः ।
ब्राह्मणान्वेदसम्पन्नान्वृद्धान्राज्ञाऽभिसत्कृतान् ॥ 11 ॥
प्रणम्य रामस्तान्विप्रांस्तृतीयायां ददर्श सः ।
स्त्रियो वृद्धास्तथा बाला द्वाररक्षणतत्पराः ॥ 12 ॥
वर्धयित्वा प्रहृष्टास्ताः प्रविश्य च गृहं स्त्रियः ।
न्यवेदयन्त त्वरिता राममातुः प्रियं तदा ॥ 13 ॥
कौशल्यापि तदा देवी रात्रिं स्थित्वा समाहिता ।
प्रभाते त्वकरोत्पूजां विष्णोः पुत्रहितैषिणी ॥ 14 ॥
सा क्षौमवसना हृष्टा नित्यं व्रतपरायणा ।
अग्निं जुहोति स्म तदा मन्त्रवत्कृतमङ्गला ॥ 15 ॥
प्रविश्य च तदा रामो मातुरन्तःपुरं शुभम् ।
ददर्श मातरं तत्र हावयन्तीं हुताशनम् ॥ 16 ॥
देवकार्यनिमित्तं च तत्रापश्यत्समुद्यतम् ।
दध्यक्षतं घृतं चैव मोदकान्हविषस्तथा ॥ 17 ॥
लाजान्माल्यानि शुक्लानि पायसं कृसरं तथा ।
समिधः पूर्णकुम्भांश्च ददर्श रघुनन्दनः ॥ 18 ॥
तां शुक्लक्षौमसंवीतां व्रतयोगेन कर्शिताम् ।
तर्पयन्तीं ददर्शाद्भिर्देवतां देववर्णिनीम् ॥ 19 ॥
सा चिरस्यात्मजं दृष्ट्वा मातृनन्दनमागतम् ।
अभिचक्राम संहृष्टा किशोरं बडबा यथा ॥ 20 ॥
स मातरमभिक्रान्तामुपसङ्गृह्य राघवः ।
परिष्वक्तश्च बाहुभ्यामुपाघ्रातश्च मूर्धनि ॥ 21 ॥
तमुवाच दुराधर्षं राघवं सुतमात्मनः ।
कौशल्या पुत्रवात्सल्यादिदं प्रियहितं वचः ॥ 22 ॥
वृद्धानां धर्मशीलानां राजर्षीणां महात्मनाम् ।
प्राप्नुह्यायुश्च कीर्तिं च धर्मं चोपहितं कुले ॥ 23 ॥
सत्यप्रतिज्ञं पितरं राजानं पश्य राघव ।
अद्यैव हि त्वां धर्मात्मा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 24 ॥
दत्तमासनमालभ्य भोजनेन निमन्त्रितः ।
मातरं राघवः किञ्चिद्व्रीडात्प्रसार्याञ्जलिमब्रवीत् ॥ 25 ॥
स स्वभावविनीतश्च गौरवाच्च तदा नतः ।
प्रस्थितो दण्डकारण्यमाप्रष्टुमुपचक्रमे ॥ 26 ॥
देवि नूनं न जानीषे महद्भयमुपस्थितम् ।
इदं तव च दुःखाय वैदेह्या लक्ष्मणस्य च ॥ 27 ॥
गमिष्ये दण्डकारण्यं किमनेनासनेन मे ।
विष्टरासनयोग्यो हि कालोऽयं मामुपस्थितः ॥ 28 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि वत्स्यामि विजने वने ।
मधुमूलफलैर्जीवन्हित्वा मुनिवदामिषम् ॥ 29 ॥
भरताय महाराजो यौवराज्यं प्रयच्छति ।
मां पुनर्दण्डकारण्ये विवासयति तापसम् ॥ 30 ॥
स षट्चाष्टौ च वर्षाणि वत्स्यामि विजने वने ।
आसेवमानो वन्यानि फलमूलैश्च वर्तयन् ॥ 31 ॥
सा निकृत्तेव सालस्य यष्टिः परशुना वने ।
पपात सहसा देवी देवतेव दिवश्च्युता ॥ 32 ॥
तामदुःखोचितां दृष्ट्वा पतितां कदलीमिव ।
रामस्तूत्थापयामास मातरं गतचेतसम् ॥ 33 ॥
उपावृत्त्योत्थितां दीनां बडबामिव वाहिताम् ।
पांसुकुण्ठितसर्वाङ्गीं विममर्श च पाणिना ॥ 34 ॥
सा राघवमुपासीनमसुखार्ता सुखोचिता ।
उवाच पुरुषव्याघ्रमुपशृण्वति लक्ष्मणे ॥ 35 ॥
यदि पुत्र न जायेथा मम शोकाय राघव ।
न स्म दुःखमतो भूयः पश्येयमहमप्रजाः ॥ 36 ॥
एक एव हि वन्ध्याया श्शोको भवति मानसः ।
अप्रजाऽस्मीति सन्तापो न ह्यन्यः पुत्र विद्यते ॥ 37 ॥
न दृष्टपूर्वं कल्याणं सुखं वा पतिपौरुषे ।
अपि पुत्रे ऽपि पश्येयमिति रामाऽस्थितं मया ॥ 38 ॥
सा बहून्यमनोज्ञानि वाक्यानि हृदयच्छिदाम् ।
अहं श्रोष्ये सपत्नीनामवराणां वरा सती ॥ 39 ॥
अतो दुःखतरं किं नु प्रमदानां भविष्यति ।
मम शोको विलापश्च यादृशोऽयमनन्तकः ॥ 40 ॥
त्वयि सन्निहितेऽप्येवमहमासं निराकृता ।
किं पुनः प्रोषिते तात ध्रुवं मरणमेव मे ॥ 41 ॥
अत्यन्तनिगृहीतास्मि भर्तुर्नित्यमतन्त्रिता ।
परिवारेण कैकेय्या स्समा वाप्यथवाऽवरा ॥ 42 ॥
योऽहि मां सेवते कश्चिदथवाप्यनुवर्तते ।
कैकेय्याः पुत्रमन्वीक्ष्य स्वश्चि जनो नाभिभाषते ॥ 43 ॥
नित्यक्रोधतया तस्याः कथं नु खरवादितत् ।
कैकेय्या वदनं द्रष्टुं पुत्र शक्ष्यामि दुर्गता ॥ 44 ॥
दश सप्त च वर्षाणि जातस्य तव राघव अतितानि प्रकाङ्क्षन्त्या मया दुःखपरिक्षयम् ॥ 45 ॥
तदक्षयं महद्दुःखं नोत्सहे सहितुं चिरम् ।
विप्रकारं सपत्नीनामेवं जीर्णाऽपि राघव ॥ 46 ॥
अपश्यन्ती तव मुखं परिपूर्णशशिप्रभम् ।
कृपणा वर्तयिष्यामि कथं कृपणजीविकाम् ॥ 47 ॥
उपवासैश्च योगैश्च बहुभिश्च परिश्रमैः ।
दुःखं संवर्धितो मोघं त्वं हि दुर्गतया मया ॥ 48 ॥
स्थिरं तु हृदयं मन्ये ममेदं यन्न दीर्यते ।
प्रावृषीव महानद्या स्पृष्टं कूलं नवाम्भसा ॥ 49 ॥
ममैव नूनं मरणं न विद्यते न चावकाऽशोस्ति यमक्षयेऽमम ।
यदन्तकोऽद्यैव न मां जिहीर्षति ।
प्रसह्य सिंहो रुदतीं मृगीमिव ॥ 50 ॥
स्थिरं हि नूनं हृदयं ममायसं न भिद्यते यद्भुवि नावदीर्यते ।
अनेन दुःखेन च देहमर्पितं ध्रुवं ह्यकाले मरणं न विद्यते ॥ 51 ॥
इदं हि दुःखं यदनर्थकानि मे व्रतानि दानानि च संयमाश्च हि ।
तपश्च तप्तं यदपत्यकारणा त्सुनिष्फलं बीजमिवोप्तमूषरे ॥ 52 ॥
यदि ह्यकाले मरणं स्वयेच्छया लभेत कश्चिद्गुरुदुःखकर्शितः ।
गताहमद्यैव परेतसंसदं विना त्वया धेनुरिवात्मजेन वै ॥ 53 ॥
अथापि किं जीवितमद्य मे वृथा त्वया विना चन्द्रनिभाननप्रभ ।
अनुव्रजिष्यामि वनं त्वयैव गौ स्सुदुर्बला वत्समिवानुकाङ्क्षया ॥ 54 ॥
भृशमसुखममर्षिता तदा बहु विललाप समीक्ष्य राघवम् ।
व्यसनमुपनिशम्य सा मह त्सुतमिव बद्धमवेक्ष्य किन्नरी ॥ 55 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tasmiṃstu puruṣavyāghre niṣkrāmati kṛtāñjalau |
ārtaśabdo mahān jajñe strīṇāmantaḥpure tadā || 1 ||
kṛtyeṣvacoditaḥ pitrā sarvasyāntaḥpurasya ca |
gatiryaśśaraṇaṃ cāpi sa rāmo'dya pravatsyati || 2 ||
kauśalyāyāṃ yathā yukto jananyāṃ vartate sadā |
tathaiva vartate'smāsu janmaprabhṛti rāghavaḥ || 3 ||
na krudhyatyabhiśapto'pi krodhanīyāni varjayan |
kruddhānprasādayansarvān sa ito'dya pravatsyati || 4 ||
abuddhirbata no rājā jīvalokaṃ caratyayam |
yo gatiṃ sarvabhūtānāṃ parityajati rāghavam || 5 ||
iti sarvā mahiṣyastā vivatsā iva dhenavaḥ |
patimācukruśuścaiva sasvaraṃ cāpi cukruśuḥ || 6 ||
sa hi cāntaḥpure ghoramārtaśabdaṃ mahīpatiḥ |
putraśokābhisantaptaḥ śrutvā vyālīyatā'sane || 7 ||
rāmastu bhṛśamāyasto niśśvasanniva kuñjaraḥ |
jagāma sahito bhrātrā māturantaḥpuraṃ vaśī || 8 ||
so'paśyatpuruṣaṃ tatra vṛddhaṃ paramapūjitam |
upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataścāparānbahūn || 9 ||
dṛṣṭvaiva tu tadā rāmaṃ te sarve sahasotthitāḥ |
jayena jayatāṃ śreṣṭhaṃ vardhayanti sma rāghavam || 10 ||
praviśya prathamāṃ kakṣyāṃ dvitīyāyāṃ dadarśa saḥ |
brāhmaṇānvedasampannānvṛddhānrājñā'bhisatkṛtān || 11 ||
praṇamya rāmastānviprāṃstṛtīyāyāṃ dadarśa saḥ |
striyo vṛddhāstathā bālā dvārarakṣaṇatatparāḥ || 12 ||
vardhayitvā prahṛṣṭāstāḥ praviśya ca gṛhaṃ striyaḥ |
nyavedayanta tvaritā rāmamātuḥ priyaṃ tadā || 13 ||
kauśalyāpi tadā devī rātriṃ sthitvā samāhitā |
prabhāte tvakarotpūjāṃ viṣṇoḥ putrahitaiṣiṇī || 14 ||
sā kṣaumavasanā hṛṣṭā nityaṃ vrataparāyaṇā |
agniṃ juhoti sma tadā mantravatkṛtamaṅgalā || 15 ||
praviśya ca tadā rāmo māturantaḥpuraṃ śubham |
dadarśa mātaraṃ tatra hāvayantīṃ hutāśanam || 16 ||
devakāryanimittaṃ ca tatrāpaśyatsamudyatam |
dadhyakṣataṃ ghṛtaṃ caiva modakānhaviṣastathā || 17 ||
lājānmālyāni śuklāni pāyasaṃ kṛsaraṃ tathā |
samidhaḥ pūrṇakumbhāṃśca dadarśa raghunandanaḥ || 18 ||
tāṃ śuklakṣaumasaṃvītāṃ vratayogena karśitām |
tarpayantīṃ dadarśādbhirdevatāṃ devavarṇinīm || 19 ||
sā cirasyātmajaṃ dṛṣṭvā mātṛnandanamāgatam |
abhicakrāma saṃhṛṣṭā kiśoraṃ baḍabā yathā || 20 ||
sa mātaramabhikrāntāmupasaṅgṛhya rāghavaḥ |
pariṣvaktaśca bāhubhyāmupāghrātaśca mūrdhani || 21 ||
tamuvāca durādharṣaṃ rāghavaṃ sutamātmanaḥ |
kauśalyā putravātsalyādidaṃ priyahitaṃ vacaḥ || 22 ||
vṛddhānāṃ dharmaśīlānāṃ rājarṣīṇāṃ mahātmanām |
prāpnuhyāyuśca kīrtiṃ ca dharmaṃ copahitaṃ kule || 23 ||
satyapratijñaṃ pitaraṃ rājānaṃ paśya rāghava |
adyaiva hi tvāṃ dharmātmā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 24 ||
dattamāsanamālabhya bhojanena nimantritaḥ |
mātaraṃ rāghavaḥ kiñcidvrīḍātprasāryāñjalimabravīt || 25 ||
sa svabhāvavinītaśca gauravācca tadā nataḥ |
prasthito daṇḍakāraṇyamāpraṣṭumupacakrame || 26 ||
devi nūnaṃ na jānīṣe mahadbhayamupasthitam |
idaṃ tava ca duḥkhāya vaidehyā lakṣmaṇasya ca || 27 ||
gamiṣye daṇḍakāraṇyaṃ kimanenāsanena me |
viṣṭarāsanayogyo hi kālo'yaṃ māmupasthitaḥ || 28 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
madhumūlaphalairjīvanhitvā munivadāmiṣam || 29 ||
bharatāya mahārājo yauvarājyaṃ prayacchati |
māṃ punardaṇḍakāraṇye vivāsayati tāpasam || 30 ||
sa ṣaṭcāṣṭau ca varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
āsevamāno vanyāni phalamūlaiśca vartayan || 31 ||
sā nikṛtteva sālasya yaṣṭiḥ paraśunā vane |
papāta sahasā devī devateva divaścyutā || 32 ||
tāmaduḥkhocitāṃ dṛṣṭvā patitāṃ kadalīmiva |
rāmastūtthāpayāmāsa mātaraṃ gatacetasam || 33 ||
upāvṛttyotthitāṃ dīnāṃ baḍabāmiva vāhitām |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ vimamarśa ca pāṇinā || 34 ||
sā rāghavamupāsīnamasukhārtā sukhocitā |
uvāca puruṣavyāghramupaśṛṇvati lakṣmaṇe || 35 ||
yadi putra na jāyethā mama śokāya rāghava |
na sma duḥkhamato bhūyaḥ paśyeyamahamaprajāḥ || 36 ||
eka eva hi vandhyāyā śśoko bhavati mānasaḥ |
aprajā'smīti santāpo na hyanyaḥ putra vidyate || 37 ||
na dṛṣṭapūrvaṃ kalyāṇaṃ sukhaṃ vā patipauruṣe |
api putre 'pi paśyeyamiti rāmā'sthitaṃ mayā || 38 ||
sā bahūnyamanojñāni vākyāni hṛdayacchidām |
ahaṃ śroṣye sapatnīnāmavarāṇāṃ varā satī || 39 ||
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu pramadānāṃ bhaviṣyati |
mama śoko vilāpaśca yādṛśo'yamanantakaḥ || 40 ||
tvayi sannihite'pyevamahamāsaṃ nirākṛtā |
kiṃ punaḥ proṣite tāta dhruvaṃ maraṇameva me || 41 ||
atyantanigṛhītāsmi bharturnityamatantritā |
parivāreṇa kaikeyyā ssamā vāpyathavā'varā || 42 ||
yo'hi māṃ sevate kaścidathavāpyanuvartate |
kaikeyyāḥ putramanvīkṣya svaści jano nābhibhāṣate || 43 ||
nityakrodhatayā tasyāḥ kathaṃ nu kharavāditat |
kaikeyyā vadanaṃ draṣṭuṃ putra śakṣyāmi durgatā || 44 ||
daśa sapta ca varṣāṇi jātasya tava rāghava atitāni prakāṅkṣantyā mayā duḥkhaparikṣayam || 45 ||
tadakṣayaṃ mahadduḥkhaṃ notsahe sahituṃ ciram |
viprakāraṃ sapatnīnāmevaṃ jīrṇā'pi rāghava || 46 ||
apaśyantī tava mukhaṃ paripūrṇaśaśiprabham |
kṛpaṇā vartayiṣyāmi kathaṃ kṛpaṇajīvikām || 47 ||
upavāsaiśca yogaiśca bahubhiśca pariśramaiḥ |
duḥkhaṃ saṃvardhito moghaṃ tvaṃ hi durgatayā mayā || 48 ||
sthiraṃ tu hṛdayaṃ manye mamedaṃ yanna dīryate |
prāvṛṣīva mahānadyā spṛṣṭaṃ kūlaṃ navāmbhasā || 49 ||
mamaiva nūnaṃ maraṇaṃ na vidyate na cāvakā'śosti yamakṣaye'mama |
yadantako'dyaiva na māṃ jihīrṣati |
prasahya siṃho rudatīṃ mṛgīmiva || 50 ||
sthiraṃ hi nūnaṃ hṛdayaṃ mamāyasaṃ na bhidyate yadbhuvi nāvadīryate |
anena duḥkhena ca dehamarpitaṃ dhruvaṃ hyakāle maraṇaṃ na vidyate || 51 ||
idaṃ hi duḥkhaṃ yadanarthakāni me vratāni dānāni ca saṃyamāśca hi |
tapaśca taptaṃ yadapatyakāraṇā tsuniṣphalaṃ bījamivoptamūṣare || 52 ||
yadi hyakāle maraṇaṃ svayecchayā labheta kaścidguruduḥkhakarśitaḥ |
gatāhamadyaiva paretasaṃsadaṃ vinā tvayā dhenurivātmajena vai || 53 ||
athāpi kiṃ jīvitamadya me vṛthā tvayā vinā candranibhānanaprabha |
anuvrajiṣyāmi vanaṃ tvayaiva gau ssudurbalā vatsamivānukāṅkṣayā || 54 ||
bhṛśamasukhamamarṣitā tadā bahu vilalāpa samīkṣya rāghavam |
vyasanamupaniśamya sā maha tsutamiva baddhamavekṣya kinnarī || 55 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.