ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತಸ್ಮಿಂಸ್ತು ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರೇ ನಿಷ್ಕ್ರಾಮತಿ ಕೃತಾಞ್ಜಲೌ ।
ಆರ್ತಶಬ್ದೋ ಮಹಾನ್ ಜಜ್ಞೇ ಸ್ತ್ರೀಣಾಮನ್ತಃಪುರೇ ತದಾ ॥ 1 ॥
ಕೃತ್ಯೇಷ್ವಚೋದಿತಃ ಪಿತ್ರಾ ಸರ್ವಸ್ಯಾನ್ತಃಪುರಸ್ಯ ಚ ।
ಗತಿರ್ಯಶ್ಶರಣಂ ಚಾಪಿ ಸ ರಾಮೋಽದ್ಯ ಪ್ರವತ್ಸ್ಯತಿ ॥ 2 ॥
ಕೌಶಲ್ಯಾಯಾಂ ಯಥಾ ಯುಕ್ತೋ ಜನನ್ಯಾಂ ವರ್ತತೇ ಸದಾ ।
ತಥೈವ ವರ್ತತೇಽಸ್ಮಾಸು ಜನ್ಮಪ್ರಭೃತಿ ರಾಘವಃ ॥ 3 ॥
ನ ಕ್ರುಧ್ಯತ್ಯಭಿಶಪ್ತೋಽಪಿ ಕ್ರೋಧನೀಯಾನಿ ವರ್ಜಯನ್ ।
ಕ್ರುದ್ಧಾನ್ಪ್ರಸಾದಯನ್ಸರ್ವಾನ್ ಸ ಇತೋಽದ್ಯ ಪ್ರವತ್ಸ್ಯತಿ ॥ 4 ॥
ಅಬುದ್ಧಿರ್ಬತ ನೋ ರಾಜಾ ಜೀವಲೋಕಂ ಚರತ್ಯಯಮ್ ।
ಯೋ ಗತಿಂ ಸರ್ವಭೂತಾನಾಂ ಪರಿತ್ಯಜತಿ ರಾಘವಮ್ ॥ 5 ॥
ಇತಿ ಸರ್ವಾ ಮಹಿಷ್ಯಸ್ತಾ ವಿವತ್ಸಾ ಇವ ಧೇನವಃ ।
ಪತಿಮಾಚುಕ್ರುಶುಶ್ಚೈವ ಸಸ್ವರಂ ಚಾಪಿ ಚುಕ್ರುಶುಃ ॥ 6 ॥
ಸ ಹಿ ಚಾನ್ತಃಪುರೇ ಘೋರಮಾರ್ತಶಬ್ದಂ ಮಹೀಪತಿಃ ।
ಪುತ್ರಶೋಕಾಭಿಸನ್ತಪ್ತಃ ಶ್ರುತ್ವಾ ವ್ಯಾಲೀಯತಾಽಸನೇ ॥ 7 ॥
ರಾಮಸ್ತು ಭೃಶಮಾಯಸ್ತೋ ನಿಶ್ಶ್ವಸನ್ನಿವ ಕುಞ್ಜರಃ ।
ಜಗಾಮ ಸಹಿತೋ ಭ್ರಾತ್ರಾ ಮಾತುರನ್ತಃಪುರಂ ವಶೀ ॥ 8 ॥
ಸೋಽಪಶ್ಯತ್ಪುರುಷಂ ತತ್ರ ವೃದ್ಧಂ ಪರಮಪೂಜಿತಮ್ ।
ಉಪವಿಷ್ಟಂ ಗೃಹದ್ವಾರಿ ತಿಷ್ಠತಶ್ಚಾಪರಾನ್ಬಹೂನ್ ॥ 9 ॥
ದೃಷ್ಟ್ವೈವ ತು ತದಾ ರಾಮಂ ತೇ ಸರ್ವೇ ಸಹಸೋತ್ಥಿತಾಃ ।
ಜಯೇನ ಜಯತಾಂ ಶ್ರೇಷ್ಠಂ ವರ್ಧಯನ್ತಿ ಸ್ಮ ರಾಘವಮ್ ॥ 10 ॥
ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಪ್ರಥಮಾಂ ಕಕ್ಷ್ಯಾಂ ದ್ವಿತೀಯಾಯಾಂ ದದರ್ಶ ಸಃ ।
ಬ್ರಾಹ್ಮಣಾನ್ವೇದಸಮ್ಪನ್ನಾನ್ವೃದ್ಧಾನ್ರಾಜ್ಞಾಽಭಿಸತ್ಕೃತಾನ್ ॥ 11 ॥
ಪ್ರಣಮ್ಯ ರಾಮಸ್ತಾನ್ವಿಪ್ರಾಂಸ್ತೃತೀಯಾಯಾಂ ದದರ್ಶ ಸಃ ।
ಸ್ತ್ರಿಯೋ ವೃದ್ಧಾಸ್ತಥಾ ಬಾಲಾ ದ್ವಾರರಕ್ಷಣತತ್ಪರಾಃ ॥ 12 ॥
ವರ್ಧಯಿತ್ವಾ ಪ್ರಹೃಷ್ಟಾಸ್ತಾಃ ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಚ ಗೃಹಂ ಸ್ತ್ರಿಯಃ ।
ನ್ಯವೇದಯನ್ತ ತ್ವರಿತಾ ರಾಮಮಾತುಃ ಪ್ರಿಯಂ ತದಾ ॥ 13 ॥
ಕೌಶಲ್ಯಾಪಿ ತದಾ ದೇವೀ ರಾತ್ರಿಂ ಸ್ಥಿತ್ವಾ ಸಮಾಹಿತಾ ।
ಪ್ರಭಾತೇ ತ್ವಕರೋತ್ಪೂಜಾಂ ವಿಷ್ಣೋಃ ಪುತ್ರಹಿತೈಷಿಣೀ ॥ 14 ॥
ಸಾ ಕ್ಷೌಮವಸನಾ ಹೃಷ್ಟಾ ನಿತ್ಯಂ ವ್ರತಪರಾಯಣಾ ।
ಅಗ್ನಿಂ ಜುಹೋತಿ ಸ್ಮ ತದಾ ಮನ್ತ್ರವತ್ಕೃತಮಙ್ಗಲಾ ॥ 15 ॥
ಪ್ರವಿಶ್ಯ ಚ ತದಾ ರಾಮೋ ಮಾತುರನ್ತಃಪುರಂ ಶುಭಮ್ ।
ದದರ್ಶ ಮಾತರಂ ತತ್ರ ಹಾವಯನ್ತೀಂ ಹುತಾಶನಮ್ ॥ 16 ॥
ದೇವಕಾರ್ಯನಿಮಿತ್ತಂ ಚ ತತ್ರಾಪಶ್ಯತ್ಸಮುದ್ಯತಮ್ ।
ದಧ್ಯಕ್ಷತಂ ಘೃತಂ ಚೈವ ಮೋದಕಾನ್ಹವಿಷಸ್ತಥಾ ॥ 17 ॥
ಲಾಜಾನ್ಮಾಲ್ಯಾನಿ ಶುಕ್ಲಾನಿ ಪಾಯಸಂ ಕೃಸರಂ ತಥಾ ।
ಸಮಿಧಃ ಪೂರ್ಣಕುಮ್ಭಾಂಶ್ಚ ದದರ್ಶ ರಘುನನ್ದನಃ ॥ 18 ॥
ತಾಂ ಶುಕ್ಲಕ್ಷೌಮಸಂವೀತಾಂ ವ್ರತಯೋಗೇನ ಕರ್ಶಿತಾಮ್ ।
ತರ್ಪಯನ್ತೀಂ ದದರ್ಶಾದ್ಭಿರ್ದೇವತಾಂ ದೇವವರ್ಣಿನೀಮ್ ॥ 19 ॥
ಸಾ ಚಿರಸ್ಯಾತ್ಮಜಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಮಾತೃನನ್ದನಮಾಗತಮ್ ।
ಅಭಿಚಕ್ರಾಮ ಸಂಹೃಷ್ಟಾ ಕಿಶೋರಂ ಬಡಬಾ ಯಥಾ ॥ 20 ॥
ಸ ಮಾತರಮಭಿಕ್ರಾನ್ತಾಮುಪಸಙ್ಗೃಹ್ಯ ರಾಘವಃ ।
ಪರಿಷ್ವಕ್ತಶ್ಚ ಬಾಹುಭ್ಯಾಮುಪಾಘ್ರಾತಶ್ಚ ಮೂರ್ಧನಿ ॥ 21 ॥
ತಮುವಾಚ ದುರಾಧರ್ಷಂ ರಾಘವಂ ಸುತಮಾತ್ಮನಃ ।
ಕೌಶಲ್ಯಾ ಪುತ್ರವಾತ್ಸಲ್ಯಾದಿದಂ ಪ್ರಿಯಹಿತಂ ವಚಃ ॥ 22 ॥
ವೃದ್ಧಾನಾಂ ಧರ್ಮಶೀಲಾನಾಂ ರಾಜರ್ಷೀಣಾಂ ಮಹಾತ್ಮನಾಮ್ ।
ಪ್ರಾಪ್ನುಹ್ಯಾಯುಶ್ಚ ಕೀರ್ತಿಂ ಚ ಧರ್ಮಂ ಚೋಪಹಿತಂ ಕುಲೇ ॥ 23 ॥
ಸತ್ಯಪ್ರತಿಜ್ಞಂ ಪಿತರಂ ರಾಜಾನಂ ಪಶ್ಯ ರಾಘವ ।
ಅದ್ಯೈವ ಹಿ ತ್ವಾಂ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ಯೌವರಾಜ್ಯೇಽಭಿಷೇಕ್ಷ್ಯತಿ ॥ 24 ॥
ದತ್ತಮಾಸನಮಾಲಭ್ಯ ಭೋಜನೇನ ನಿಮನ್ತ್ರಿತಃ ।
ಮಾತರಂ ರಾಘವಃ ಕಿಞ್ಚಿದ್ವ್ರೀಡಾತ್ಪ್ರಸಾರ್ಯಾಞ್ಜಲಿಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 25 ॥
ಸ ಸ್ವಭಾವವಿನೀತಶ್ಚ ಗೌರವಾಚ್ಚ ತದಾ ನತಃ ।
ಪ್ರಸ್ಥಿತೋ ದಣ್ಡಕಾರಣ್ಯಮಾಪ್ರಷ್ಟುಮುಪಚಕ್ರಮೇ ॥ 26 ॥
ದೇವಿ ನೂನಂ ನ ಜಾನೀಷೇ ಮಹದ್ಭಯಮುಪಸ್ಥಿತಮ್ ।
ಇದಂ ತವ ಚ ದುಃಖಾಯ ವೈದೇಹ್ಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಚ ॥ 27 ॥
ಗಮಿಷ್ಯೇ ದಣ್ಡಕಾರಣ್ಯಂ ಕಿಮನೇನಾಸನೇನ ಮೇ ।
ವಿಷ್ಟರಾಸನಯೋಗ್ಯೋ ಹಿ ಕಾಲೋಽಯಂ ಮಾಮುಪಸ್ಥಿತಃ ॥ 28 ॥
ಚತುರ್ದಶ ಹಿ ವರ್ಷಾಣಿ ವತ್ಸ್ಯಾಮಿ ವಿಜನೇ ವನೇ ।
ಮಧುಮೂಲಫಲೈರ್ಜೀವನ್ಹಿತ್ವಾ ಮುನಿವದಾಮಿಷಮ್ ॥ 29 ॥
ಭರತಾಯ ಮಹಾರಾಜೋ ಯೌವರಾಜ್ಯಂ ಪ್ರಯಚ್ಛತಿ ।
ಮಾಂ ಪುನರ್ದಣ್ಡಕಾರಣ್ಯೇ ವಿವಾಸಯತಿ ತಾಪಸಮ್ ॥ 30 ॥
ಸ ಷಟ್ಚಾಷ್ಟೌ ಚ ವರ್ಷಾಣಿ ವತ್ಸ್ಯಾಮಿ ವಿಜನೇ ವನೇ ।
ಆಸೇವಮಾನೋ ವನ್ಯಾನಿ ಫಲಮೂಲೈಶ್ಚ ವರ್ತಯನ್ ॥ 31 ॥
ಸಾ ನಿಕೃತ್ತೇವ ಸಾಲಸ್ಯ ಯಷ್ಟಿಃ ಪರಶುನಾ ವನೇ ।
ಪಪಾತ ಸಹಸಾ ದೇವೀ ದೇವತೇವ ದಿವಶ್ಚ್ಯುತಾ ॥ 32 ॥
ತಾಮದುಃಖೋಚಿತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಪತಿತಾಂ ಕದಲೀಮಿವ ।
ರಾಮಸ್ತೂತ್ಥಾಪಯಾಮಾಸ ಮಾತರಂ ಗತಚೇತಸಮ್ ॥ 33 ॥
ಉಪಾವೃತ್ತ್ಯೋತ್ಥಿತಾಂ ದೀನಾಂ ಬಡಬಾಮಿವ ವಾಹಿತಾಮ್ ।
ಪಾಂಸುಕುಣ್ಠಿತಸರ್ವಾಙ್ಗೀಂ ವಿಮಮರ್ಶ ಚ ಪಾಣಿನಾ ॥ 34 ॥
ಸಾ ರಾಘವಮುಪಾಸೀನಮಸುಖಾರ್ತಾ ಸುಖೋಚಿತಾ ।
ಉವಾಚ ಪುರುಷವ್ಯಾಘ್ರಮುಪಶೃಣ್ವತಿ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇ ॥ 35 ॥
ಯದಿ ಪುತ್ರ ನ ಜಾಯೇಥಾ ಮಮ ಶೋಕಾಯ ರಾಘವ ।
ನ ಸ್ಮ ದುಃಖಮತೋ ಭೂಯಃ ಪಶ್ಯೇಯಮಹಮಪ್ರಜಾಃ ॥ 36 ॥
ಏಕ ಏವ ಹಿ ವನ್ಧ್ಯಾಯಾ ಶ್ಶೋಕೋ ಭವತಿ ಮಾನಸಃ ।
ಅಪ್ರಜಾಽಸ್ಮೀತಿ ಸನ್ತಾಪೋ ನ ಹ್ಯನ್ಯಃ ಪುತ್ರ ವಿದ್ಯತೇ ॥ 37 ॥
ನ ದೃಷ್ಟಪೂರ್ವಂ ಕಲ್ಯಾಣಂ ಸುಖಂ ವಾ ಪತಿಪೌರುಷೇ ।
ಅಪಿ ಪುತ್ರೇ ಽಪಿ ಪಶ್ಯೇಯಮಿತಿ ರಾಮಾಽಸ್ಥಿತಂ ಮಯಾ ॥ 38 ॥
ಸಾ ಬಹೂನ್ಯಮನೋಜ್ಞಾನಿ ವಾಕ್ಯಾನಿ ಹೃದಯಚ್ಛಿದಾಮ್ ।
ಅಹಂ ಶ್ರೋಷ್ಯೇ ಸಪತ್ನೀನಾಮವರಾಣಾಂ ವರಾ ಸತೀ ॥ 39 ॥
ಅತೋ ದುಃಖತರಂ ಕಿಂ ನು ಪ್ರಮದಾನಾಂ ಭವಿಷ್ಯತಿ ।
ಮಮ ಶೋಕೋ ವಿಲಾಪಶ್ಚ ಯಾದೃಶೋಽಯಮನನ್ತಕಃ ॥ 40 ॥
ತ್ವಯಿ ಸನ್ನಿಹಿತೇಽಪ್ಯೇವಮಹಮಾಸಂ ನಿರಾಕೃತಾ ।
ಕಿಂ ಪುನಃ ಪ್ರೋಷಿತೇ ತಾತ ಧ್ರುವಂ ಮರಣಮೇವ ಮೇ ॥ 41 ॥
ಅತ್ಯನ್ತನಿಗೃಹೀತಾಸ್ಮಿ ಭರ್ತುರ್ನಿತ್ಯಮತನ್ತ್ರಿತಾ ।
ಪರಿವಾರೇಣ ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ಸ್ಸಮಾ ವಾಪ್ಯಥವಾಽವರಾ ॥ 42 ॥
ಯೋಽಹಿ ಮಾಂ ಸೇವತೇ ಕಶ್ಚಿದಥವಾಪ್ಯನುವರ್ತತೇ ।
ಕೈಕೇಯ್ಯಾಃ ಪುತ್ರಮನ್ವೀಕ್ಷ್ಯ ಸ್ವಶ್ಚಿ ಜನೋ ನಾಭಿಭಾಷತೇ ॥ 43 ॥
ನಿತ್ಯಕ್ರೋಧತಯಾ ತಸ್ಯಾಃ ಕಥಂ ನು ಖರವಾದಿತತ್ ।
ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ವದನಂ ದ್ರಷ್ಟುಂ ಪುತ್ರ ಶಕ್ಷ್ಯಾಮಿ ದುರ್ಗತಾ ॥ 44 ॥
ದಶ ಸಪ್ತ ಚ ವರ್ಷಾಣಿ ಜಾತಸ್ಯ ತವ ರಾಘವ ಅತಿತಾನಿ ಪ್ರಕಾಙ್ಕ್ಷನ್ತ್ಯಾ ಮಯಾ ದುಃಖಪರಿಕ್ಷಯಮ್ ॥ 45 ॥
ತದಕ್ಷಯಂ ಮಹದ್ದುಃಖಂ ನೋತ್ಸಹೇ ಸಹಿತುಂ ಚಿರಮ್ ।
ವಿಪ್ರಕಾರಂ ಸಪತ್ನೀನಾಮೇವಂ ಜೀರ್ಣಾಽಪಿ ರಾಘವ ॥ 46 ॥
ಅಪಶ್ಯನ್ತೀ ತವ ಮುಖಂ ಪರಿಪೂರ್ಣಶಶಿಪ್ರಭಮ್ ।
ಕೃಪಣಾ ವರ್ತಯಿಷ್ಯಾಮಿ ಕಥಂ ಕೃಪಣಜೀವಿಕಾಮ್ ॥ 47 ॥
ಉಪವಾಸೈಶ್ಚ ಯೋಗೈಶ್ಚ ಬಹುಭಿಶ್ಚ ಪರಿಶ್ರಮೈಃ ।
ದುಃಖಂ ಸಂವರ್ಧಿತೋ ಮೋಘಂ ತ್ವಂ ಹಿ ದುರ್ಗತಯಾ ಮಯಾ ॥ 48 ॥
ಸ್ಥಿರಂ ತು ಹೃದಯಂ ಮನ್ಯೇ ಮಮೇದಂ ಯನ್ನ ದೀರ್ಯತೇ ।
ಪ್ರಾವೃಷೀವ ಮಹಾನದ್ಯಾ ಸ್ಪೃಷ್ಟಂ ಕೂಲಂ ನವಾಮ್ಭಸಾ ॥ 49 ॥
ಮಮೈವ ನೂನಂ ಮರಣಂ ನ ವಿದ್ಯತೇ ನ ಚಾವಕಾಽಶೋಸ್ತಿ ಯಮಕ್ಷಯೇಽಮಮ ।
ಯದನ್ತಕೋಽದ್ಯೈವ ನ ಮಾಂ ಜಿಹೀರ್ಷತಿ ।
ಪ್ರಸಹ್ಯ ಸಿಂಹೋ ರುದತೀಂ ಮೃಗೀಮಿವ ॥ 50 ॥
ಸ್ಥಿರಂ ಹಿ ನೂನಂ ಹೃದಯಂ ಮಮಾಯಸಂ ನ ಭಿದ್ಯತೇ ಯದ್ಭುವಿ ನಾವದೀರ್ಯತೇ ।
ಅನೇನ ದುಃಖೇನ ಚ ದೇಹಮರ್ಪಿತಂ ಧ್ರುವಂ ಹ್ಯಕಾಲೇ ಮರಣಂ ನ ವಿದ್ಯತೇ ॥ 51 ॥
ಇದಂ ಹಿ ದುಃಖಂ ಯದನರ್ಥಕಾನಿ ಮೇ ವ್ರತಾನಿ ದಾನಾನಿ ಚ ಸಂಯಮಾಶ್ಚ ಹಿ ।
ತಪಶ್ಚ ತಪ್ತಂ ಯದಪತ್ಯಕಾರಣಾ ತ್ಸುನಿಷ್ಫಲಂ ಬೀಜಮಿವೋಪ್ತಮೂಷರೇ ॥ 52 ॥
ಯದಿ ಹ್ಯಕಾಲೇ ಮರಣಂ ಸ್ವಯೇಚ್ಛಯಾ ಲಭೇತ ಕಶ್ಚಿದ್ಗುರುದುಃಖಕರ್ಶಿತಃ ।
ಗತಾಹಮದ್ಯೈವ ಪರೇತಸಂಸದಂ ವಿನಾ ತ್ವಯಾ ಧೇನುರಿವಾತ್ಮಜೇನ ವೈ ॥ 53 ॥
ಅಥಾಪಿ ಕಿಂ ಜೀವಿತಮದ್ಯ ಮೇ ವೃಥಾ ತ್ವಯಾ ವಿನಾ ಚನ್ದ್ರನಿಭಾನನಪ್ರಭ ।
ಅನುವ್ರಜಿಷ್ಯಾಮಿ ವನಂ ತ್ವಯೈವ ಗೌ ಸ್ಸುದುರ್ಬಲಾ ವತ್ಸಮಿವಾನುಕಾಙ್ಕ್ಷಯಾ ॥ 54 ॥
ಭೃಶಮಸುಖಮಮರ್ಷಿತಾ ತದಾ ಬಹು ವಿಲಲಾಪ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ರಾಘವಮ್ ।
ವ್ಯಸನಮುಪನಿಶಮ್ಯ ಸಾ ಮಹ ತ್ಸುತಮಿವ ಬದ್ಧಮವೇಕ್ಷ್ಯ ಕಿನ್ನರೀ ॥ 55 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tasmiṃstu puruṣavyāghre niṣkrāmati kṛtāñjalau |
ārtaśabdo mahān jajñe strīṇāmantaḥpure tadā || 1 ||
kṛtyeṣvacoditaḥ pitrā sarvasyāntaḥpurasya ca |
gatiryaśśaraṇaṃ cāpi sa rāmo'dya pravatsyati || 2 ||
kauśalyāyāṃ yathā yukto jananyāṃ vartate sadā |
tathaiva vartate'smāsu janmaprabhṛti rāghavaḥ || 3 ||
na krudhyatyabhiśapto'pi krodhanīyāni varjayan |
kruddhānprasādayansarvān sa ito'dya pravatsyati || 4 ||
abuddhirbata no rājā jīvalokaṃ caratyayam |
yo gatiṃ sarvabhūtānāṃ parityajati rāghavam || 5 ||
iti sarvā mahiṣyastā vivatsā iva dhenavaḥ |
patimācukruśuścaiva sasvaraṃ cāpi cukruśuḥ || 6 ||
sa hi cāntaḥpure ghoramārtaśabdaṃ mahīpatiḥ |
putraśokābhisantaptaḥ śrutvā vyālīyatā'sane || 7 ||
rāmastu bhṛśamāyasto niśśvasanniva kuñjaraḥ |
jagāma sahito bhrātrā māturantaḥpuraṃ vaśī || 8 ||
so'paśyatpuruṣaṃ tatra vṛddhaṃ paramapūjitam |
upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataścāparānbahūn || 9 ||
dṛṣṭvaiva tu tadā rāmaṃ te sarve sahasotthitāḥ |
jayena jayatāṃ śreṣṭhaṃ vardhayanti sma rāghavam || 10 ||
praviśya prathamāṃ kakṣyāṃ dvitīyāyāṃ dadarśa saḥ |
brāhmaṇānvedasampannānvṛddhānrājñā'bhisatkṛtān || 11 ||
praṇamya rāmastānviprāṃstṛtīyāyāṃ dadarśa saḥ |
striyo vṛddhāstathā bālā dvārarakṣaṇatatparāḥ || 12 ||
vardhayitvā prahṛṣṭāstāḥ praviśya ca gṛhaṃ striyaḥ |
nyavedayanta tvaritā rāmamātuḥ priyaṃ tadā || 13 ||
kauśalyāpi tadā devī rātriṃ sthitvā samāhitā |
prabhāte tvakarotpūjāṃ viṣṇoḥ putrahitaiṣiṇī || 14 ||
sā kṣaumavasanā hṛṣṭā nityaṃ vrataparāyaṇā |
agniṃ juhoti sma tadā mantravatkṛtamaṅgalā || 15 ||
praviśya ca tadā rāmo māturantaḥpuraṃ śubham |
dadarśa mātaraṃ tatra hāvayantīṃ hutāśanam || 16 ||
devakāryanimittaṃ ca tatrāpaśyatsamudyatam |
dadhyakṣataṃ ghṛtaṃ caiva modakānhaviṣastathā || 17 ||
lājānmālyāni śuklāni pāyasaṃ kṛsaraṃ tathā |
samidhaḥ pūrṇakumbhāṃśca dadarśa raghunandanaḥ || 18 ||
tāṃ śuklakṣaumasaṃvītāṃ vratayogena karśitām |
tarpayantīṃ dadarśādbhirdevatāṃ devavarṇinīm || 19 ||
sā cirasyātmajaṃ dṛṣṭvā mātṛnandanamāgatam |
abhicakrāma saṃhṛṣṭā kiśoraṃ baḍabā yathā || 20 ||
sa mātaramabhikrāntāmupasaṅgṛhya rāghavaḥ |
pariṣvaktaśca bāhubhyāmupāghrātaśca mūrdhani || 21 ||
tamuvāca durādharṣaṃ rāghavaṃ sutamātmanaḥ |
kauśalyā putravātsalyādidaṃ priyahitaṃ vacaḥ || 22 ||
vṛddhānāṃ dharmaśīlānāṃ rājarṣīṇāṃ mahātmanām |
prāpnuhyāyuśca kīrtiṃ ca dharmaṃ copahitaṃ kule || 23 ||
satyapratijñaṃ pitaraṃ rājānaṃ paśya rāghava |
adyaiva hi tvāṃ dharmātmā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 24 ||
dattamāsanamālabhya bhojanena nimantritaḥ |
mātaraṃ rāghavaḥ kiñcidvrīḍātprasāryāñjalimabravīt || 25 ||
sa svabhāvavinītaśca gauravācca tadā nataḥ |
prasthito daṇḍakāraṇyamāpraṣṭumupacakrame || 26 ||
devi nūnaṃ na jānīṣe mahadbhayamupasthitam |
idaṃ tava ca duḥkhāya vaidehyā lakṣmaṇasya ca || 27 ||
gamiṣye daṇḍakāraṇyaṃ kimanenāsanena me |
viṣṭarāsanayogyo hi kālo'yaṃ māmupasthitaḥ || 28 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
madhumūlaphalairjīvanhitvā munivadāmiṣam || 29 ||
bharatāya mahārājo yauvarājyaṃ prayacchati |
māṃ punardaṇḍakāraṇye vivāsayati tāpasam || 30 ||
sa ṣaṭcāṣṭau ca varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
āsevamāno vanyāni phalamūlaiśca vartayan || 31 ||
sā nikṛtteva sālasya yaṣṭiḥ paraśunā vane |
papāta sahasā devī devateva divaścyutā || 32 ||
tāmaduḥkhocitāṃ dṛṣṭvā patitāṃ kadalīmiva |
rāmastūtthāpayāmāsa mātaraṃ gatacetasam || 33 ||
upāvṛttyotthitāṃ dīnāṃ baḍabāmiva vāhitām |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ vimamarśa ca pāṇinā || 34 ||
sā rāghavamupāsīnamasukhārtā sukhocitā |
uvāca puruṣavyāghramupaśṛṇvati lakṣmaṇe || 35 ||
yadi putra na jāyethā mama śokāya rāghava |
na sma duḥkhamato bhūyaḥ paśyeyamahamaprajāḥ || 36 ||
eka eva hi vandhyāyā śśoko bhavati mānasaḥ |
aprajā'smīti santāpo na hyanyaḥ putra vidyate || 37 ||
na dṛṣṭapūrvaṃ kalyāṇaṃ sukhaṃ vā patipauruṣe |
api putre 'pi paśyeyamiti rāmā'sthitaṃ mayā || 38 ||
sā bahūnyamanojñāni vākyāni hṛdayacchidām |
ahaṃ śroṣye sapatnīnāmavarāṇāṃ varā satī || 39 ||
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu pramadānāṃ bhaviṣyati |
mama śoko vilāpaśca yādṛśo'yamanantakaḥ || 40 ||
tvayi sannihite'pyevamahamāsaṃ nirākṛtā |
kiṃ punaḥ proṣite tāta dhruvaṃ maraṇameva me || 41 ||
atyantanigṛhītāsmi bharturnityamatantritā |
parivāreṇa kaikeyyā ssamā vāpyathavā'varā || 42 ||
yo'hi māṃ sevate kaścidathavāpyanuvartate |
kaikeyyāḥ putramanvīkṣya svaści jano nābhibhāṣate || 43 ||
nityakrodhatayā tasyāḥ kathaṃ nu kharavāditat |
kaikeyyā vadanaṃ draṣṭuṃ putra śakṣyāmi durgatā || 44 ||
daśa sapta ca varṣāṇi jātasya tava rāghava atitāni prakāṅkṣantyā mayā duḥkhaparikṣayam || 45 ||
tadakṣayaṃ mahadduḥkhaṃ notsahe sahituṃ ciram |
viprakāraṃ sapatnīnāmevaṃ jīrṇā'pi rāghava || 46 ||
apaśyantī tava mukhaṃ paripūrṇaśaśiprabham |
kṛpaṇā vartayiṣyāmi kathaṃ kṛpaṇajīvikām || 47 ||
upavāsaiśca yogaiśca bahubhiśca pariśramaiḥ |
duḥkhaṃ saṃvardhito moghaṃ tvaṃ hi durgatayā mayā || 48 ||
sthiraṃ tu hṛdayaṃ manye mamedaṃ yanna dīryate |
prāvṛṣīva mahānadyā spṛṣṭaṃ kūlaṃ navāmbhasā || 49 ||
mamaiva nūnaṃ maraṇaṃ na vidyate na cāvakā'śosti yamakṣaye'mama |
yadantako'dyaiva na māṃ jihīrṣati |
prasahya siṃho rudatīṃ mṛgīmiva || 50 ||
sthiraṃ hi nūnaṃ hṛdayaṃ mamāyasaṃ na bhidyate yadbhuvi nāvadīryate |
anena duḥkhena ca dehamarpitaṃ dhruvaṃ hyakāle maraṇaṃ na vidyate || 51 ||
idaṃ hi duḥkhaṃ yadanarthakāni me vratāni dānāni ca saṃyamāśca hi |
tapaśca taptaṃ yadapatyakāraṇā tsuniṣphalaṃ bījamivoptamūṣare || 52 ||
yadi hyakāle maraṇaṃ svayecchayā labheta kaścidguruduḥkhakarśitaḥ |
gatāhamadyaiva paretasaṃsadaṃ vinā tvayā dhenurivātmajena vai || 53 ||
athāpi kiṃ jīvitamadya me vṛthā tvayā vinā candranibhānanaprabha |
anuvrajiṣyāmi vanaṃ tvayaiva gau ssudurbalā vatsamivānukāṅkṣayā || 54 ||
bhṛśamasukhamamarṣitā tadā bahu vilalāpa samīkṣya rāghavam |
vyasanamupaniśamya sā maha tsutamiva baddhamavekṣya kinnarī || 55 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ विंशस्सर्गः ।
तस्मिंस्तु पुरुषव्याघ्रे निष्क्रामति कृताञ्जलौ ।
आर्तशब्दो महान् जज्ञे स्त्रीणामन्तःपुरे तदा ॥ 1 ॥
कृत्येष्वचोदितः पित्रा सर्वस्यान्तःपुरस्य च ।
गतिर्यश्शरणं चापि स रामोऽद्य प्रवत्स्यति ॥ 2 ॥
कौशल्यायां यथा युक्तो जनन्यां वर्तते सदा ।
तथैव वर्ततेऽस्मासु जन्मप्रभृति राघवः ॥ 3 ॥
न क्रुध्यत्यभिशप्तोऽपि क्रोधनीयानि वर्जयन् ।
क्रुद्धान्प्रसादयन्सर्वान् स इतोऽद्य प्रवत्स्यति ॥ 4 ॥
अबुद्धिर्बत नो राजा जीवलोकं चरत्ययम् ।
यो गतिं सर्वभूतानां परित्यजति राघवम् ॥ 5 ॥
इति सर्वा महिष्यस्ता विवत्सा इव धेनवः ।
पतिमाचुक्रुशुश्चैव सस्वरं चापि चुक्रुशुः ॥ 6 ॥
स हि चान्तःपुरे घोरमार्तशब्दं महीपतिः ।
पुत्रशोकाभिसन्तप्तः श्रुत्वा व्यालीयताऽसने ॥ 7 ॥
रामस्तु भृशमायस्तो निश्श्वसन्निव कुञ्जरः ।
जगाम सहितो भ्रात्रा मातुरन्तःपुरं वशी ॥ 8 ॥
सोऽपश्यत्पुरुषं तत्र वृद्धं परमपूजितम् ।
उपविष्टं गृहद्वारि तिष्ठतश्चापरान्बहून् ॥ 9 ॥
दृष्ट्वैव तु तदा रामं ते सर्वे सहसोत्थिताः ।
जयेन जयतां श्रेष्ठं वर्धयन्ति स्म राघवम् ॥ 10 ॥
प्रविश्य प्रथमां कक्ष्यां द्वितीयायां ददर्श सः ।
ब्राह्मणान्वेदसम्पन्नान्वृद्धान्राज्ञाऽभिसत्कृतान् ॥ 11 ॥
प्रणम्य रामस्तान्विप्रांस्तृतीयायां ददर्श सः ।
स्त्रियो वृद्धास्तथा बाला द्वाररक्षणतत्पराः ॥ 12 ॥
वर्धयित्वा प्रहृष्टास्ताः प्रविश्य च गृहं स्त्रियः ।
न्यवेदयन्त त्वरिता राममातुः प्रियं तदा ॥ 13 ॥
कौशल्यापि तदा देवी रात्रिं स्थित्वा समाहिता ।
प्रभाते त्वकरोत्पूजां विष्णोः पुत्रहितैषिणी ॥ 14 ॥
सा क्षौमवसना हृष्टा नित्यं व्रतपरायणा ।
अग्निं जुहोति स्म तदा मन्त्रवत्कृतमङ्गला ॥ 15 ॥
प्रविश्य च तदा रामो मातुरन्तःपुरं शुभम् ।
ददर्श मातरं तत्र हावयन्तीं हुताशनम् ॥ 16 ॥
देवकार्यनिमित्तं च तत्रापश्यत्समुद्यतम् ।
दध्यक्षतं घृतं चैव मोदकान्हविषस्तथा ॥ 17 ॥
लाजान्माल्यानि शुक्लानि पायसं कृसरं तथा ।
समिधः पूर्णकुम्भांश्च ददर्श रघुनन्दनः ॥ 18 ॥
तां शुक्लक्षौमसंवीतां व्रतयोगेन कर्शिताम् ।
तर्पयन्तीं ददर्शाद्भिर्देवतां देववर्णिनीम् ॥ 19 ॥
सा चिरस्यात्मजं दृष्ट्वा मातृनन्दनमागतम् ।
अभिचक्राम संहृष्टा किशोरं बडबा यथा ॥ 20 ॥
स मातरमभिक्रान्तामुपसङ्गृह्य राघवः ।
परिष्वक्तश्च बाहुभ्यामुपाघ्रातश्च मूर्धनि ॥ 21 ॥
तमुवाच दुराधर्षं राघवं सुतमात्मनः ।
कौशल्या पुत्रवात्सल्यादिदं प्रियहितं वचः ॥ 22 ॥
वृद्धानां धर्मशीलानां राजर्षीणां महात्मनाम् ।
प्राप्नुह्यायुश्च कीर्तिं च धर्मं चोपहितं कुले ॥ 23 ॥
सत्यप्रतिज्ञं पितरं राजानं पश्य राघव ।
अद्यैव हि त्वां धर्मात्मा यौवराज्येऽभिषेक्ष्यति ॥ 24 ॥
दत्तमासनमालभ्य भोजनेन निमन्त्रितः ।
मातरं राघवः किञ्चिद्व्रीडात्प्रसार्याञ्जलिमब्रवीत् ॥ 25 ॥
स स्वभावविनीतश्च गौरवाच्च तदा नतः ।
प्रस्थितो दण्डकारण्यमाप्रष्टुमुपचक्रमे ॥ 26 ॥
देवि नूनं न जानीषे महद्भयमुपस्थितम् ।
इदं तव च दुःखाय वैदेह्या लक्ष्मणस्य च ॥ 27 ॥
गमिष्ये दण्डकारण्यं किमनेनासनेन मे ।
विष्टरासनयोग्यो हि कालोऽयं मामुपस्थितः ॥ 28 ॥
चतुर्दश हि वर्षाणि वत्स्यामि विजने वने ।
मधुमूलफलैर्जीवन्हित्वा मुनिवदामिषम् ॥ 29 ॥
भरताय महाराजो यौवराज्यं प्रयच्छति ।
मां पुनर्दण्डकारण्ये विवासयति तापसम् ॥ 30 ॥
स षट्चाष्टौ च वर्षाणि वत्स्यामि विजने वने ।
आसेवमानो वन्यानि फलमूलैश्च वर्तयन् ॥ 31 ॥
सा निकृत्तेव सालस्य यष्टिः परशुना वने ।
पपात सहसा देवी देवतेव दिवश्च्युता ॥ 32 ॥
तामदुःखोचितां दृष्ट्वा पतितां कदलीमिव ।
रामस्तूत्थापयामास मातरं गतचेतसम् ॥ 33 ॥
उपावृत्त्योत्थितां दीनां बडबामिव वाहिताम् ।
पांसुकुण्ठितसर्वाङ्गीं विममर्श च पाणिना ॥ 34 ॥
सा राघवमुपासीनमसुखार्ता सुखोचिता ।
उवाच पुरुषव्याघ्रमुपशृण्वति लक्ष्मणे ॥ 35 ॥
यदि पुत्र न जायेथा मम शोकाय राघव ।
न स्म दुःखमतो भूयः पश्येयमहमप्रजाः ॥ 36 ॥
एक एव हि वन्ध्याया श्शोको भवति मानसः ।
अप्रजाऽस्मीति सन्तापो न ह्यन्यः पुत्र विद्यते ॥ 37 ॥
न दृष्टपूर्वं कल्याणं सुखं वा पतिपौरुषे ।
अपि पुत्रे ऽपि पश्येयमिति रामाऽस्थितं मया ॥ 38 ॥
सा बहून्यमनोज्ञानि वाक्यानि हृदयच्छिदाम् ।
अहं श्रोष्ये सपत्नीनामवराणां वरा सती ॥ 39 ॥
अतो दुःखतरं किं नु प्रमदानां भविष्यति ।
मम शोको विलापश्च यादृशोऽयमनन्तकः ॥ 40 ॥
त्वयि सन्निहितेऽप्येवमहमासं निराकृता ।
किं पुनः प्रोषिते तात ध्रुवं मरणमेव मे ॥ 41 ॥
अत्यन्तनिगृहीतास्मि भर्तुर्नित्यमतन्त्रिता ।
परिवारेण कैकेय्या स्समा वाप्यथवाऽवरा ॥ 42 ॥
योऽहि मां सेवते कश्चिदथवाप्यनुवर्तते ।
कैकेय्याः पुत्रमन्वीक्ष्य स्वश्चि जनो नाभिभाषते ॥ 43 ॥
नित्यक्रोधतया तस्याः कथं नु खरवादितत् ।
कैकेय्या वदनं द्रष्टुं पुत्र शक्ष्यामि दुर्गता ॥ 44 ॥
दश सप्त च वर्षाणि जातस्य तव राघव अतितानि प्रकाङ्क्षन्त्या मया दुःखपरिक्षयम् ॥ 45 ॥
तदक्षयं महद्दुःखं नोत्सहे सहितुं चिरम् ।
विप्रकारं सपत्नीनामेवं जीर्णाऽपि राघव ॥ 46 ॥
अपश्यन्ती तव मुखं परिपूर्णशशिप्रभम् ।
कृपणा वर्तयिष्यामि कथं कृपणजीविकाम् ॥ 47 ॥
उपवासैश्च योगैश्च बहुभिश्च परिश्रमैः ।
दुःखं संवर्धितो मोघं त्वं हि दुर्गतया मया ॥ 48 ॥
स्थिरं तु हृदयं मन्ये ममेदं यन्न दीर्यते ।
प्रावृषीव महानद्या स्पृष्टं कूलं नवाम्भसा ॥ 49 ॥
ममैव नूनं मरणं न विद्यते न चावकाऽशोस्ति यमक्षयेऽमम ।
यदन्तकोऽद्यैव न मां जिहीर्षति ।
प्रसह्य सिंहो रुदतीं मृगीमिव ॥ 50 ॥
स्थिरं हि नूनं हृदयं ममायसं न भिद्यते यद्भुवि नावदीर्यते ।
अनेन दुःखेन च देहमर्पितं ध्रुवं ह्यकाले मरणं न विद्यते ॥ 51 ॥
इदं हि दुःखं यदनर्थकानि मे व्रतानि दानानि च संयमाश्च हि ।
तपश्च तप्तं यदपत्यकारणा त्सुनिष्फलं बीजमिवोप्तमूषरे ॥ 52 ॥
यदि ह्यकाले मरणं स्वयेच्छया लभेत कश्चिद्गुरुदुःखकर्शितः ।
गताहमद्यैव परेतसंसदं विना त्वया धेनुरिवात्मजेन वै ॥ 53 ॥
अथापि किं जीवितमद्य मे वृथा त्वया विना चन्द्रनिभाननप्रभ ।
अनुव्रजिष्यामि वनं त्वयैव गौ स्सुदुर्बला वत्समिवानुकाङ्क्षया ॥ 54 ॥
भृशमसुखममर्षिता तदा बहु विललाप समीक्ष्य राघवम् ।
व्यसनमुपनिशम्य सा मह त्सुतमिव बद्धमवेक्ष्य किन्नरी ॥ 55 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tasmiṃstu puruṣavyāghre niṣkrāmati kṛtāñjalau |
ārtaśabdo mahān jajñe strīṇāmantaḥpure tadā || 1 ||
kṛtyeṣvacoditaḥ pitrā sarvasyāntaḥpurasya ca |
gatiryaśśaraṇaṃ cāpi sa rāmo'dya pravatsyati || 2 ||
kauśalyāyāṃ yathā yukto jananyāṃ vartate sadā |
tathaiva vartate'smāsu janmaprabhṛti rāghavaḥ || 3 ||
na krudhyatyabhiśapto'pi krodhanīyāni varjayan |
kruddhānprasādayansarvān sa ito'dya pravatsyati || 4 ||
abuddhirbata no rājā jīvalokaṃ caratyayam |
yo gatiṃ sarvabhūtānāṃ parityajati rāghavam || 5 ||
iti sarvā mahiṣyastā vivatsā iva dhenavaḥ |
patimācukruśuścaiva sasvaraṃ cāpi cukruśuḥ || 6 ||
sa hi cāntaḥpure ghoramārtaśabdaṃ mahīpatiḥ |
putraśokābhisantaptaḥ śrutvā vyālīyatā'sane || 7 ||
rāmastu bhṛśamāyasto niśśvasanniva kuñjaraḥ |
jagāma sahito bhrātrā māturantaḥpuraṃ vaśī || 8 ||
so'paśyatpuruṣaṃ tatra vṛddhaṃ paramapūjitam |
upaviṣṭaṃ gṛhadvāri tiṣṭhataścāparānbahūn || 9 ||
dṛṣṭvaiva tu tadā rāmaṃ te sarve sahasotthitāḥ |
jayena jayatāṃ śreṣṭhaṃ vardhayanti sma rāghavam || 10 ||
praviśya prathamāṃ kakṣyāṃ dvitīyāyāṃ dadarśa saḥ |
brāhmaṇānvedasampannānvṛddhānrājñā'bhisatkṛtān || 11 ||
praṇamya rāmastānviprāṃstṛtīyāyāṃ dadarśa saḥ |
striyo vṛddhāstathā bālā dvārarakṣaṇatatparāḥ || 12 ||
vardhayitvā prahṛṣṭāstāḥ praviśya ca gṛhaṃ striyaḥ |
nyavedayanta tvaritā rāmamātuḥ priyaṃ tadā || 13 ||
kauśalyāpi tadā devī rātriṃ sthitvā samāhitā |
prabhāte tvakarotpūjāṃ viṣṇoḥ putrahitaiṣiṇī || 14 ||
sā kṣaumavasanā hṛṣṭā nityaṃ vrataparāyaṇā |
agniṃ juhoti sma tadā mantravatkṛtamaṅgalā || 15 ||
praviśya ca tadā rāmo māturantaḥpuraṃ śubham |
dadarśa mātaraṃ tatra hāvayantīṃ hutāśanam || 16 ||
devakāryanimittaṃ ca tatrāpaśyatsamudyatam |
dadhyakṣataṃ ghṛtaṃ caiva modakānhaviṣastathā || 17 ||
lājānmālyāni śuklāni pāyasaṃ kṛsaraṃ tathā |
samidhaḥ pūrṇakumbhāṃśca dadarśa raghunandanaḥ || 18 ||
tāṃ śuklakṣaumasaṃvītāṃ vratayogena karśitām |
tarpayantīṃ dadarśādbhirdevatāṃ devavarṇinīm || 19 ||
sā cirasyātmajaṃ dṛṣṭvā mātṛnandanamāgatam |
abhicakrāma saṃhṛṣṭā kiśoraṃ baḍabā yathā || 20 ||
sa mātaramabhikrāntāmupasaṅgṛhya rāghavaḥ |
pariṣvaktaśca bāhubhyāmupāghrātaśca mūrdhani || 21 ||
tamuvāca durādharṣaṃ rāghavaṃ sutamātmanaḥ |
kauśalyā putravātsalyādidaṃ priyahitaṃ vacaḥ || 22 ||
vṛddhānāṃ dharmaśīlānāṃ rājarṣīṇāṃ mahātmanām |
prāpnuhyāyuśca kīrtiṃ ca dharmaṃ copahitaṃ kule || 23 ||
satyapratijñaṃ pitaraṃ rājānaṃ paśya rāghava |
adyaiva hi tvāṃ dharmātmā yauvarājye'bhiṣekṣyati || 24 ||
dattamāsanamālabhya bhojanena nimantritaḥ |
mātaraṃ rāghavaḥ kiñcidvrīḍātprasāryāñjalimabravīt || 25 ||
sa svabhāvavinītaśca gauravācca tadā nataḥ |
prasthito daṇḍakāraṇyamāpraṣṭumupacakrame || 26 ||
devi nūnaṃ na jānīṣe mahadbhayamupasthitam |
idaṃ tava ca duḥkhāya vaidehyā lakṣmaṇasya ca || 27 ||
gamiṣye daṇḍakāraṇyaṃ kimanenāsanena me |
viṣṭarāsanayogyo hi kālo'yaṃ māmupasthitaḥ || 28 ||
caturdaśa hi varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
madhumūlaphalairjīvanhitvā munivadāmiṣam || 29 ||
bharatāya mahārājo yauvarājyaṃ prayacchati |
māṃ punardaṇḍakāraṇye vivāsayati tāpasam || 30 ||
sa ṣaṭcāṣṭau ca varṣāṇi vatsyāmi vijane vane |
āsevamāno vanyāni phalamūlaiśca vartayan || 31 ||
sā nikṛtteva sālasya yaṣṭiḥ paraśunā vane |
papāta sahasā devī devateva divaścyutā || 32 ||
tāmaduḥkhocitāṃ dṛṣṭvā patitāṃ kadalīmiva |
rāmastūtthāpayāmāsa mātaraṃ gatacetasam || 33 ||
upāvṛttyotthitāṃ dīnāṃ baḍabāmiva vāhitām |
pāṃsukuṇṭhitasarvāṅgīṃ vimamarśa ca pāṇinā || 34 ||
sā rāghavamupāsīnamasukhārtā sukhocitā |
uvāca puruṣavyāghramupaśṛṇvati lakṣmaṇe || 35 ||
yadi putra na jāyethā mama śokāya rāghava |
na sma duḥkhamato bhūyaḥ paśyeyamahamaprajāḥ || 36 ||
eka eva hi vandhyāyā śśoko bhavati mānasaḥ |
aprajā'smīti santāpo na hyanyaḥ putra vidyate || 37 ||
na dṛṣṭapūrvaṃ kalyāṇaṃ sukhaṃ vā patipauruṣe |
api putre 'pi paśyeyamiti rāmā'sthitaṃ mayā || 38 ||
sā bahūnyamanojñāni vākyāni hṛdayacchidām |
ahaṃ śroṣye sapatnīnāmavarāṇāṃ varā satī || 39 ||
ato duḥkhataraṃ kiṃ nu pramadānāṃ bhaviṣyati |
mama śoko vilāpaśca yādṛśo'yamanantakaḥ || 40 ||
tvayi sannihite'pyevamahamāsaṃ nirākṛtā |
kiṃ punaḥ proṣite tāta dhruvaṃ maraṇameva me || 41 ||
atyantanigṛhītāsmi bharturnityamatantritā |
parivāreṇa kaikeyyā ssamā vāpyathavā'varā || 42 ||
yo'hi māṃ sevate kaścidathavāpyanuvartate |
kaikeyyāḥ putramanvīkṣya svaści jano nābhibhāṣate || 43 ||
nityakrodhatayā tasyāḥ kathaṃ nu kharavāditat |
kaikeyyā vadanaṃ draṣṭuṃ putra śakṣyāmi durgatā || 44 ||
daśa sapta ca varṣāṇi jātasya tava rāghava atitāni prakāṅkṣantyā mayā duḥkhaparikṣayam || 45 ||
tadakṣayaṃ mahadduḥkhaṃ notsahe sahituṃ ciram |
viprakāraṃ sapatnīnāmevaṃ jīrṇā'pi rāghava || 46 ||
apaśyantī tava mukhaṃ paripūrṇaśaśiprabham |
kṛpaṇā vartayiṣyāmi kathaṃ kṛpaṇajīvikām || 47 ||
upavāsaiśca yogaiśca bahubhiśca pariśramaiḥ |
duḥkhaṃ saṃvardhito moghaṃ tvaṃ hi durgatayā mayā || 48 ||
sthiraṃ tu hṛdayaṃ manye mamedaṃ yanna dīryate |
prāvṛṣīva mahānadyā spṛṣṭaṃ kūlaṃ navāmbhasā || 49 ||
mamaiva nūnaṃ maraṇaṃ na vidyate na cāvakā'śosti yamakṣaye'mama |
yadantako'dyaiva na māṃ jihīrṣati |
prasahya siṃho rudatīṃ mṛgīmiva || 50 ||
sthiraṃ hi nūnaṃ hṛdayaṃ mamāyasaṃ na bhidyate yadbhuvi nāvadīryate |
anena duḥkhena ca dehamarpitaṃ dhruvaṃ hyakāle maraṇaṃ na vidyate || 51 ||
idaṃ hi duḥkhaṃ yadanarthakāni me vratāni dānāni ca saṃyamāśca hi |
tapaśca taptaṃ yadapatyakāraṇā tsuniṣphalaṃ bījamivoptamūṣare || 52 ||
yadi hyakāle maraṇaṃ svayecchayā labheta kaścidguruduḥkhakarśitaḥ |
gatāhamadyaiva paretasaṃsadaṃ vinā tvayā dhenurivātmajena vai || 53 ||
athāpi kiṃ jīvitamadya me vṛthā tvayā vinā candranibhānanaprabha |
anuvrajiṣyāmi vanaṃ tvayaiva gau ssudurbalā vatsamivānukāṅkṣayā || 54 ||
bhṛśamasukhamamarṣitā tadā bahu vilalāpa samīkṣya rāghavam |
vyasanamupaniśamya sā maha tsutamiva baddhamavekṣya kinnarī || 55 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe viṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.