මහිම්නඃ පන්ථානං මදනපරිපන්ථිප්රණයිනි
ප්රභුර්නිර්ණේතුං තේ භවති යතමානෝ(අ)පි කතමඃ .
තථාපි ශ්රීකාඤ්චීවිහෘතිරසිකේ කෝ(අ)පි මනසෝ
විපාකස්ත්වත්පාදස්තුතිවිධිෂු ජල්පාකයති මාම් ..1..
ගලග්රාහී පෞරන්දරපුරවනීපල්ලවරුචාං
ධෘතපාථම්යානාමරුණමහසාමාදිමගුරුඃ .
සමින්ධේ බන්ධූකස්තබකසහයුධ්වා දිශි දිශි
ප්රසර්පන්කාමාක්ෂ්යාශ්චරණකිරණානාමරුණිමා ..2..
මරාලීනාං යානාභ්යසනකලනාමූලගුරවේ
දරිද්රාණාං ත්රාණව්යතිකරසුරෝද්යානතරවේ .
තමස්කාණ්ඩප්රෞඪිප්රකටනතිරස්කාරපටවේ
ජනෝ(අ)යං කාමාක්ෂ්යාශ්චරණනලිනාය ස්පෘහයතේ ..3..
වහන්තී සෛන්දූරීං සරණිමවනම්රාමරපුऱී-
පුරන්ධ්රීසීමන්තේ කවිකමලබාලාර්කසුෂමා .
ත්රයීසීමන්තින්යාඃ ස්තනතටනිචෝලාරුණපටී
විභාන්තී කාමාක්ෂ්යාඃ පදනලිනකාන්තිර්විජයතේ ..4..
ප්රණම්රීභූතස්ය ප්රණයකලහත්රස්තමනසඃ
ස්මරාරාතේශ්චූඩාවියති ගෘහමේධී හිමකරඃ .
යයෝඃ සාන්ධ්යාං කාන්තිං වහති සුෂමාභිශ්චරණයෝඃ
තයෝර්මේ කාමාක්ෂ්යා හෘදයමපතන්ද්රං විහරතාම් ..5..
යයෝඃ පීඨායන්තේ විබුධමුකුටීනාං පටලිකා
යයෝඃ සෞධායන්තේ ස්වයමුදයභාජෝ භණිතයඃ .
යයෝඃ දාසායන්තේ සරසිජභවාද්යාශ්චරණයෝඃ
තයෝර්මේ කාමාක්ෂ්යා දිනමනු වරීවර්තු හෘදයම් ..6..
නයන්තී සඞ්කෝචං සරසිජරුචං දික්පරිසරේ
සෘජන්තී ලෞහිත්යං නඛකිරණචන්ද්රාර්ධඛචිතා .
කවීන්ද්රාණාං හෘත්කෛරවවිකසනෝද්යෝගජනනී
ස්ඵුරන්තී කාමාක්ෂ්යාඃ චරණරුචිසන්ධ්යා විජයතේ ..7..
විරාවෛර්මාඤ්ජීරෛඃ කිමපි කථයන්තීව මධුරං
පුරස්තාදානම්රේ පුරවිජයිනි ස්මේරවදනේ .
වයස්යේව ප්රෞඪා ශිථිලයති යා ප්රේමකලහ-
ප්රරෝහං කාමාක්ෂ්යාඃ චරණයුගලී සා විජයතේ ..8..
සුපර්වස්ත්රීලෝලාලකපරිචිතං ෂට්පදකුලෛඃ
ස්ඵුරල්ලාක්ෂාරාගං තරුණතරණිජ්යෝතිරරුණෛඃ .
භෘතං කාන්ත්යම්භෝභිඃ විසෘමරමරන්දෛඃ සරසිජෛඃ
විධත්තේ කාමාක්ෂ්යාඃ චරණයුගලං බන්ධුපදවීම් ..9..
රජඃසංසර්ගේ(අ)පි ස්ථිතමරජසාමේව හෘදයේ
පරං රක්තත්වේන ස්ථිතමපි විරක්තෛකශරණම් .
අලභ්යං මන්දානාං දධදපි සදා මන්දගතිතාං
විධත්තේ කාමාක්ෂ්යාඃ චරණයුගමාශ්චර්යලහරීම් ..10..
ජටාලා මඤ්ජීරස්ඵුරදරුණරත්නාංශුනිකරෛඃ
නිෂිදන්තී මධ්යේ නඛරුචිඣරීගාඞ්ගපයසාම් .
ජගත්ත්රාණං කර්තුං ජනනි මම කාමාක්ෂි නියතං
තපශ්චර්යාං ධත්තේ තව චරණපාථෝජයුගලී ..11..
තුලාකෝටිද්වන්ද්වක්කණිතභණිතාභීතිවචසෝඃ
විනම්රං කාමාක්ෂී විසෘමරමහඃපාටලිතයෝඃ .
ක්ෂණං වින්යාසේන ක්ෂපිතතමසෝර්මේ ලලිතයෝඃ
පුනීයාන්මූර්ධානං පුරහරපුරන්ධ්රී චරණයෝඃ ..12..
භවානි ද්රුහ්යේතාං භවනිබිඩිතේභ්යෝ මම මුහු-
ස්තමෝව්යාමෝහේභ්යස්තව ජනනි කාමාක්ෂි චරණෞ .
යයෝර්ලාක්ෂාබින්දුස්ඵුරණධරණාද්ධ්වර්ජටිජටා-
කුටීරා ශෝණාඞ්කං වහති වපුරේණාඞ්කකලිකා ..13..
පවිත්රීකුර්යුර්නුඃ පදතලභුවඃ පාටලරුචඃ
පරාගාස්තේ පාපප්රශමනධුරීණාඃ පරශිවේ .
කණං ලබ්ධුං යේෂාං නිජශිරසි කාමාක්ෂි විවශා
වලන්තෝ ව්යාතන්වන්ත්යහමහමිකාං මාධවමුඛාඃ ..14..
බලාකාමාලාභිර්නඛරුචිමයීභිඃ පරිවෘතේ
විනම්රස්වර්නාරීවිකචකචකාලාම්බුදකුලේ .
ස්ඵුරන්තඃ කාමාක්ෂි ස්ඵුටදලිතබන්ධූකසුහෘද-
ස්තටිල්ලේඛායන්තේ තව චරණපාථෝජකිරණාඃ ..15..
සරාගඃ සද්වේෂඃ ප්රසෘමරසරෝජේ ප්රතිදිනං
නිසර්ගාදාක්රාමන්විබුධජනමූර්ධානමධිකම් .
කථඞ්කාරං මාතඃ කථය පදපද්මස්තව සතාං
නතානාං කාමාක්ෂි ප්රකටයති කෛවල්යසරණිම් ..16..
ජපාලක්ෂ්මීශෝණෝ ජනිතපරමජ්ඤානනලිනී-
විකාසව්යාසඞ්ගෝ විඵලිතජගජ්ජාඩ්යගරිමා .
මනඃපූර්වාද්රිං මේ තිලකයතු කාමාක්ෂි තරසා
තමස්කාණ්ඩද්රෝහී තව චරණපාථෝජරමණඃ ..17..
නමස්කුර්මඃ ප්රේඞ්ඛන්මණිකටකනීලෝත්පලමහඃ-
පයෝධෞ රිඞ්ඛද්භිර්නඛකිරණඵේනෛර්ධවලිතේ .
ස්ඵුටං කුර්වාණාය ප්රබලචලදෞර්වානලශිඛා-
විතර්කං කාමාක්ෂ්යාඃ සතතමරුණිම්නේ චරණයෝඃ ..18..
ශිවේ පාශායේතාමලඝුනි තමඃකූපකුහරේ
දිනාධීශායේතාං මම හෘදයපාථෝජවිපිනේ .
නභෝමාසායේතාං සරසකවිතාරීතිසරිති
ත්වදීයෞ කාමාක්ෂි ප්රසෘතකිරණෞ දේවි චරණෞ ..19..
නිෂක්තං ශ්රුත්යන්තේ නයනමිව සද්වෘත්තරුචිරෛඃ
සමෛර්ජුෂ්ටං ශුද්ධෛරධරමිව රම්යෛර්ද්විජගණෛඃ .
ශිවේ වක්ෂෝජන්මද්විතයමිව මුක්තාශ්රිතමුමේ
ත්වදීයං කාමාක්ෂි ප්රණතශරණං නෞමි චරණම් ..20..
නමස්යාසංසජ්ජන්නමුචිපරිපන්ථිප්රණයිනී-
නිසර්ගප්රේඞ්ඛෝලත්කුරලකුලකාලාහිශබලේ .
නඛච්ඡායාදුග්ධෝදධිපයසි තේ වෛද්රුමරුචාං
ප්රචාරං කාමාක්ෂි ප්රචුරයති පාදාබ්ජසුෂමා ..21..
කදා දූරීකර්තුං කටුදුරිතකාකෝලජනිතං
මහාන්තං සන්තාපං මදනපරිපන්ථිප්රියතමේ .
ක්ෂණාත්තේ කාමාක්ෂි ත්රිභුවනපරීතාපහරණේ
පටීයාංසං ලප්ස්යේ පදකමලසේවාමෘතරසම් ..22..
යයෝඃ සාන්ධ්යං රෝචිඃ සතතමරුණිම්නේ ස්පෘහයතේ
යයෝශ්චාන්ද්රී කාන්තිඃ පරිපතති දෘෂ්ට්වා නඛරුචිම් .
යයෝඃ පාකෝද්රේකං පිපඨිෂති භක්ත්යා කිසලයං
ම්රදිම්නඃ කාමාක්ෂ්යා මනසි චරණෞ තෞ තනුමහේ ..23..
ජගන්නේදං නේදං පරමිති පරිත්යජ්ය යතිභිඃ
කුශාග්රීයස්වාන්තෛඃ කුශලධිෂණෛඃ ශාස්ත්රසරණෞ .
ගවේෂ්යං කාමාක්ෂි ධ්රුවමකෘතකානාං ගිරිසුතේ
ගිරාමෛදම්පර්යං තව චරණපද්මං විජයතේ ..24..
කෘතස්නානං ශාස්ත්රාමෘතසරසි කාමාක්ෂි නිතරාං
දධානං වෛශද්යං කලිතරසමානන්දසුධයා .
අලඞ්කාරං භූමේර්මුනිජනමනශ්චින්මයමහා-
පයෝධේරන්තස්ස්ථං තව චරණරත්නං මෘගයතේ ..25..
මනෝගේහේ මෝහෝද්භවතිමිරපූර්ණේ මම මුහුඃ
දරිද්රාණීකුර්වන්දිනකරසහස්රාණි කිරණෛඃ .
විධත්තාං කාමාක්ෂි ප්රසෘමරතමෝවඤ්චනචණඃ
ක්ෂණාර්ධං සාන්නිධ්යං චරණමණිදීපෝ ජනනි තේ ..26..
කවීනාං චේතෝවන්නඛරරුචිසම්පර්කි විබුධ-
ස්රවන්තීස්රෝතෝවත්පටුමුඛරිතං හංසකරවෛඃ .
දිනාරම්භශ්රීවන්නියතමරුණච්ඡායසුභගං
මදන්තඃ කාමාක්ෂ්යාඃ ස්ඵුරතු පදපඞ්කේරුහයුගම් ..27..
සදා කිං සම්පර්කාත්ප්රකෘතිකඨිනෛර්නාකිමුකුටෛඃ
තටෛර්නීහාරාද්රේරධිකමණුනා යෝගිමනසා .
විභින්තේ සම්මෝහං ශිශිරයති භක්තානපි දෘශාම්
අදෘශ්යං කාමාක්ෂි ප්රකටයති තේ පාදයුගලම් ..28..
පවිත්රාභ්යාමම්බ ප්රකෘතිමෘදුලාභ්යාං තව ශිවේ
පදාභ්යාං කාමාක්ෂි ප්රසභමභිභූතෛඃ සචකිතෛඃ .
ප්රවාලෛරම්භෝජෛරපි ච වනවාසව්රතදශාඃ
සදෛවාරභ්යන්තේ පරිචරිතනානාද්විජගණෛඃ ..29..
චිරාද්දෘශ්යා හංසෛඃ කථමපි සදා හංසසුලභං
නිරස්යන්තී ජාඩ්යං නියතජඩමධ්යෛකශරණම් .
අදෝෂව්යාසඞ්ගා සතතමපි දෝෂාප්තිමලිනං
පයෝජං කාමාක්ෂ්යාඃ පරිහසති පාදාබ්ජයුගලී ..30..
සුරාණාමානන්දප්රබලනතයා මණ්ඩනතයා
නඛේන්දුජ්යෝත්ස්නාභිර්විසෘමරතමඃඛණ්ඩනතයා .
පයෝජශ්රීද්වේෂව්රතරතතයා ත්වච්චරණයෝඃ
විලාසඃ කාමාක්ෂි ප්රකටයති නෛශාකරදශාම් ..31..
සිතිම්නා කාන්තීනාං නඛරජනුෂාං පාදනලින-
ච්ඡවීනාං ශෝණිම්නා තව ජනනි කාමාක්ෂි නමනේ .
ලභන්තේ මන්දාරග්රථිතනවබන්ධූකකුසුම-
ස්රජාං සාමීචීන්යං සුරපුරපුරන්ධ්රීකචභරාඃ ..32..
ස්ඵුරන්මධ්යේ ශුද්ධේ නඛකිරණදුග්ධාබ්ධිපයසාං
වහන්නබ්ජං චක්රං දරමපි ච ලේඛාත්මකතයා .
ශ්රිතෝ මාත්ස්යං රූපං ශ්රියමපි දධානෝ නිරුපමාං
ත්රිධාමා කාමාක්ෂ්යාඃ පදනලිනනාමා විජයතේ ..33..
නඛශ්රීසන්නද්ධස්තබකනිචිතඃ ස්වෛශ්ච කිරණෛඃ
පිශඞ්ගෛඃ කාමාක්ෂි ප්රකටිතලසත්පල්ලවරුචිඃ .
සතාං ගම්යඃ ශඞ්කේ සකලඵලදාතා සුරතරුඃ
ත්වදීයඃ පාදෝ(අ)යං තුහිනගිරිරාජන්යතනයේ ..34..
වෂට්කුර්වන්මාඤ්ජීරකලකලෛඃ කර්මලහරී-
හවීංෂි ප්රෞද්දණ්ඩං ජ්වලති පරමජ්ඤානදහනේ .
මහීයාන්කාමාක්ෂි ස්ඵුටමහසි ජෝහෝති සුධියාං
මනෝවේද්යාං මාතස්තව චරණයජ්වා ගිරිසුතේ ..35..
මහාමන්ත්රං කිඤ්චින්මණිකටකනාදෛර්මෘදු ජපන්
ක්ෂිපන්දික්ෂු ස්වච්ඡං නඛරුචිමයං භාස්මනරජඃ .
නතානාං කාමාක්ෂි ප්රකෘතිපටුරච්චාට්ය මමතා-
පිශාචීං පාදෝ(අ)යං ප්රකටයති තේ මාන්ත්රිකදශාම් ..36..
උදීතේ බෝධේන්දෞ තමසි නිතරාං ජග්මුෂි දශාං
දරිද්රාං කාමාක්ෂි ප්රකටමනුරාගං විදධතී .
සිතේනාච්ඡාද්යාඞ්ගං නඛරුචිපටේනාඞ්ඝ්රියුගලී-
පුරන්ධ්රී තේ මාතඃ ස්වයමභිසරත්යේව හෘදයම් ..37..
දිනාරම්භඃ සම්පන්නලිනවිපිනානාමභිනවෝ
විකාසෝ වාසන්තඃ සුකවිපිකලෝකස්ය නියතඃ .
ප්රදෝෂඃ කාමාක්ෂි ප්රකටපරමජ්ඤානශශින-
ශ්චකාස්ති ත්වත්පාදස්මරණමහිමා ශෛලතනයේ ..38..
ධෘතච්ඡායං නිත්යං සරසිරුහමෛත්රීපරිචිතං
නිධානං දීප්තීනාං නිඛිලජගතාං බෝධජනකම් .
මුමුක්ෂූණාං මාර්ගප්රථනපටු කාමාක්ෂි පදවීං
පදං තේ පාතඞ්ගීං පරිකලයතේ පර්වතසුතේ ..39..
ශනෛස්තීර්ත්වා මෝහාම්බුධිමථ සමාරෝඪුමනසඃ
ක්රමාත්කෛවල්යාඛ්යාං සුකෘතිසුලභාං සෞධවලභීම් .
ලභන්තේ නිඃශ්රේණීමිව ඣටිති කාමාක්ෂි චරණං
පුරශ්චර්යාභිස්තේ පුරමථනසීමන්තිනි ජනාඃ ..40..
ප්රචණ්ඩාර්තික්ෂෝභප්රමථනකෘතේ ප්රාතිභසරි-
ත්ප්රවාහප්රෝද්දණ්ඩීකරණජලදාය ප්රණමතාම් .
ප්රදීපාය ප්රෞඪේ භවතමසි කාමාක්ෂි චරණ-
ප්රසාදෞන්මුඛ්යාය ස්පෘහයති ජනෝ(අ)යං ජනනි තේ ..41..
මරුද්භිඃ සංසේව්යා සතතමපි චාඤ්චල්යරහිතා
සදාරුණ්යං යාන්තී පරිණතිදරිද්රාණසුෂමා .
ගුණෝත්කර්ෂාන්මාඤ්ජීරකකලකලෛස්තර්ජනපටුඃ
ප්රවාලං කාමාක්ෂ්යාඃ පරිහසති පාදාබ්ජයුගලී ..42..
ජගද්රක්ෂාදක්ෂා ජලජරුචිශික්ෂාපටුතරා
සමෛර්නම්යා රම්යා සතතමභිගම්යා බුධජනෛඃ .
ද්වයී ලීලාලෝලා ශ්රුතිෂු සුරපාලාදිමුකුටී-
තටීසීමාධාමා තව ජනනි කාමාක්ෂි පදයෝඃ ..43..
ගිරාං දූරෞ චෝරෞ ජඩිමතිමිරාණාං කෘතජග-
ත්පරිත්රාණෞ ශෝණෞ මුනිහෘදයලීලෛකනිපුණෞ .
නඛෛඃ ස්මේරෞ සාරෞ නිගමවචසාං ඛණ්ඩිතභව-
ග්රහෝන්මාදෞ පාදෞ තව ජනනි කාමාක්ෂි කලයේ ..44..
අවිශ්රාන්තං පඞ්කං යදපි කලයන්යාවකමයං
නිරස්යන්කාමාක්ෂි ප්රණමනජුෂාං පඞ්කමඛිලම් .
තුලාකෝටිද්වන්දං දධදපි ච ගච්ඡන්නතුලතාං
ගිරාං මාර්ගං පාදෝ ගිරිවරසුතේ ලඞ්ඝයති තේ ..45..
ප්රවාලං සව්රීලං විපිනවිවරේ වේපයති යා
ස්ඵුරල්ලීලං බාලාතපමධිකබාලං වදති යා .
රුචිං සාන්ධ්යාං වන්ධ්යාං විරචයති යා වර්ධයතු සා
ශිවං මේ කාමාක්ෂ්යාඃ පදනලිනපාටල්යලහරී ..46..
කිරඤ්ජ්යෝත්ස්නාරීතිං නඛමුඛරුචා හංසමනසාං
විතන්වානඃ ප්රීතිං විකචතරුණාම්භෝරුහරුචිඃ .
ප්රකාශඃ ශ්රීපාදස්තව ජනනි කාමාක්ෂි තනුතේ
ශරත්කාලප්රෞඪිං ශශිශකලචූඩප්රියතමේ ..47..
නඛාඞ්කූරස්මේරද්යුතිවිමලගඞ්ගාම්භසි සුඛං
කෘතස්නානං ජ්ඤානාමෘතමමලමාස්වාද්ය නියතම් .
උදඤ්චන්මඤ්ජීරස්ඵුරණමණිදීපේ මම මනෝ
මනෝජ්ඤේ කාමාක්ෂ්යාශ්චරණමණිහර්ම්යේ විහරතාම් ..48..
භවාම්භෝධෞ නෞකාං ජඩිමවිපිනේ පාවකශිඛා-
මමර්ත්යේන්ද්රාදීනාමධිමුකුටමුත්තංසකලිකාම් .
ජගත්තාපේ ජ්යෝත්ස්නාමකෘතකවචඃපඤ්ජරපුටේ
ශුකස්ත්රීං කාමාක්ෂ්යා මනසි කලයේ පාදයුගලීම් ..49..
පරත්මප්රාකාශ්යප්රතිඵලනචුඤ්චුඃ ප්රණමතාං
මනෝජ්ඤස්ත්වත්පාදෝ මණිමුකුරමුද්රාං කලයතේ .
යදීයාං කාමාක්ෂි ප්රකෘතිමසෘණාඃ ශෝධකදශාං
විධාතුං චේෂ්ඨන්තේ බලරිපුවධූටීකචභරාඃ ..50..
අවිශ්රාන්තං තිෂ්ඨන්නකෘතකවචඃකන්දරපුටී-
කුටීරාන්තඃ ප්රෞඪං නඛරුචිසටාලීං ප්රකටයන් .
ප්රචණ්ඩං ඛණ්ඩත්වං නයතු මම කාමාක්ෂි තරසා
තමෝවේතණ්ඩේන්ද්රං තව චරණකණ්ඨීරවපතිඃ ..51..
පුරස්තාත්කාමාක්ෂි ප්රචුරරසමාඛණ්ඩලපුරී-
පුරන්ධ්රීණාං ලාස්යං තව ලලිතමාලෝක්ය ශනකෛඃ .
නඛශ්රීභිඃ ස්මේරා බහු විතනුතේ නූපුරරවෛ-
ශ්චමත්කෘත්යා ශඞ්කේ චරණයුගලී චාටුරචනාඃ ..52..
සරෝජං නින්දන්තී නඛකිරණකර්පූරශිශිරා
නිෂික්තා මාරාරේර්මුකුටශශිරේඛාහිමජලෛඃ .
ස්ඵුරන්තී කාමාක්ෂි ස්ඵුටරුචිමයේ පල්ලවචයේ
තවාධත්තේ මෛත්රීං පථිකසුදෘශා පාදයුගලී ..53..
නතානාං සම්පත්තේරනවරතමාකර්ෂණජපඃ
ප්රරෝහත්සංසාරප්රසරගරිමස්තම්භනජපඃ .
ත්වදීයඃ කාමාක්ෂි ස්මරහරමනෝමෝහනජපඃ
පටීයාන්නඃ පායාත්පදනලිනමඤ්ජීරනිනදඃ ..54..
විතන්වීථා නාථේ මම ශිරසි කාමාක්ෂි කෘපයා
පදාම්භෝජන්යාසං පශුපරිබෘඪප්රාණදයිතේ .
පිබන්තෝ යන්මුද්රාං ප්රකටමුපකම්පාපරිසරං
දෘශා නානන්ද්යන්තේ නලිනභවනාරායණමුඛාඃ ..55..
ප්රණාමෝද්යද්බෘන්දාරමුකුටමන්දාරකලිකා-
විලෝලල්ලෝලම්බප්රකරමයධූමප්රචුරිමා .
ප්රදීප්තඃ පාදාබ්ජද්යුතිවිතතිපාටල්යලහරී-
කෘශානුඃ කාමාක්ෂ්යා මම දහතු සංසාරවිපිනම් ..56..
වලක්ෂශ්රීරෘක්ෂාධිපශිශුසදෘක්ෂෛස්තව නඛෛඃ
ජිඝෘක්ෂුර්දක්ෂත්වං සරසිරුහභික්ෂුත්වකරණේ .
ක්ෂණාන්මේ කාමාක්ෂි ක්ෂපිතභවසඞ්ක්ෂෝභගරිමා
වචෝවෛචක්ෂන්යං චරණයුගලී පක්ෂ්මලයතාත් ..57..
සමන්තාත්කාමාක්ෂි ක්ෂතතිමිරසන්තානසුභගාන්
අනන්තාභිර්භාභිර්දිනමනු දිගන්තාන්විරචයන් .
අහන්තායා හන්තා මම ජඩිමදන්තාවලහරිඃ
විභින්තාං සන්තාපං තව චරණචින්තාමණිරසෞ ..58..
දධානෝ භාස්වත්තාමමෘතනිලයෝ ලෝහිතවපුඃ
විනම්රාණාං සෞම්යෝ ගුරුරපි කවිත්වං ච කලයන් .
ගතෞ මන්දෝ ගඞ්ගාධරමහිෂි කාමාක්ෂි භජතාං
තමඃකේතුර්මාතස්තව චරණපද්මෝ විජයතේ ..59..
නයන්තීං දාසත්වං නලිනභවමුඛ්යානසුලභ-
ප්රදානාද්දීනානාමමරතරුදෞර්භාග්යජනනීම් .
ජගජ්ජන්මක්ෂේමක්ෂයවිධිෂු කාමාක්ෂි පදයෝ-
ර්ධුරීණාමීෂ්ටේ කරස්තව භණිතුමාහෝපුරුෂිකාම් ..60..
ජනෝ(අ)යං සන්තප්තෝ ජනනි භවචණ්ඩාංශුකිරණෛඃ
අලබ්ධවෛකං ශීතං කණමපි පරජ්ඤානපයසඃ .
තමෝමාර්ගේ පාන්ථස්තව ඣටිති කාමාක්ෂි ශිශිරාං
පදාම්භෝජච්ඡායාං පරමශිවජායේ මෘගයතේ ..61..
ජයත්යම්බ ශ්රීමන්නඛකිරණචීනාංශුකමයං
විතානං බිභ්රාණේ සුරමුකුටසඞ්ඝට්ටමසෘණේ .
නිජාරුණ්යක්ෂෞමාස්තරණවති කාමාක්ෂි සුලභා
බුධෛඃ සංවින්නාරී තව චරණමාණික්යභවනේ ..62..
ප්රතීමඃ කාමාක්ෂි ස්ඵුරිතතරුණාදිත්යකිරණ-
ශ්රියෝ මූලද්රව්යං තව චරණමද්රීන්ද්රතනයේ .
සුරේන්ද්රාශාමාපූරයති යදසෞ ධ්වාන්තමඛිලං
ධුනීතේ දිග්භාගානපි ච මහසා පාටලයතේ ..63..
මහාභාෂ්යව්යාඛ්යාපටුශයනමාරෝපයති වා
ස්මරව්යාපාරේර්ෂ්යාපිශුනනිටිලං කාරයති වා .
ද්විරේඵාණාමධ්යාසයති සතතං වාධිවසතිං
ප්රණම්රාන්කාමාක්ෂ්යාඃ පදනලිනමාහාත්ම්යගරිමා ..64..
විවේකාම්භස්ස්රෝතස්ස්නපනපරිපාටීශිශිරිතේ
සමීභූතේ ශාස්ත්රස්මරණහලසඞ්කර්ෂණවශාත් .
සතාං චේතඃක්ෂේත්රේ වපති තව කාමාක්ෂි චරණෝ
මහාසංවිත්සස්යප්රකරවරබීජං ගිරිසුතේ ..65..
දධානෝ මන්දාරස්තබකපරිපාටීං නඛරුචා
වහන්දීප්තාං ශෝණාඞ්ගුලිපටලචාම්පේයකලිකාම් .
අශෝකෝල්ලාසං නඃ ප්රචුරයතු කාමාක්ෂි චරණෝ
විකාසී වාසන්තඃ සමය ඉව තේ ශර්වදයිතේ ..66..
නඛාංශුප්රාචුර්යප්රසෘමරමරාලාලිධවලඃ
ස්ඵුරන්මඤ්ජීරෝද්යන්මරකතමහශ්ශෛවලයුතඃ .
භවත්යාඃ කාමාක්ෂි ස්ඵුටචරණපාටල්යකපටෝ
නදඃ ශෝණාභිඛ්යෝ නගපතිතනූජේ විජයතේ ..67..
ධුනානං පඞ්කෞඝං පරමසුලභං කණ්ටකකුලෛඃ
විකාසව්යාසඞ්ගං විදධදපරාධීනමනිශම් .
නඛේන්දුජ්යෝත්ස්නාභිර්විශදරුචි කාමාක්ෂි නිතරාම්
අසාමාන්යං මන්යේ සරසිජමිදං තේ පදයුගම් ..68..
කරීන්ද්රාය ද්රුහ්යත්යලසගතිලීලාසු විමලෛඃ
පයෝජෛර්මාත්සර්යං ප්රකටයති කාමං කලයතේ .
පදාම්භෝජද්වන්ද්වං තව තදපි කාමාක්ෂි හෘදයං
මුනීනාං ශාන්තානාං කථමනිශමස්මෛ ස්පෘහයතේ ..69..
නිරස්තා ශෝණිම්නා චරණකිරණානාං තව ශිවේ
සමින්ධානා සන්ධ්යාරුචිරචලරාජන්යතනයේ .
අසාමර්ථ්යාදේනං පරිභවිතුමේතත්සමරුචාං
සරෝජානාං ජානේ මුකුලයති ශෝභාං ප්රතිදිනම් ..70..
උපාදික්ෂද්දාක්ෂ්යං තව චරණනාමා ගුරුරසෞ
මරාලානාං ශඞ්කේ මසෘණගතිලාලිත්යසරණෞ .
අතස්තේ නිස්තන්ද්රං නියතමමුනා සඛ්යපදවීං
ප්රපන්නං පාථෝජං ප්රති දධති කාමාක්ෂි කුතුකම් ..71..
දධානෛඃ සංසර්ගං ප්රකෘතිමලිනෛඃ ෂට්පදකුලෛඃ
ද්විජාධීශශ්ලාඝාවිධිෂු විදධද්භිර්මුකුලතාම් .
රජෝමිශ්රෛඃ පද්මෛර්නියතමපි කාමාක්ෂි පදයෝඃ
විරෝධස්තේ යුක්තෝ විෂමශරවෛරිප්රියතමේ ..72..
කවිත්වශ්රීමිශ්රීකරණනිපුණෞ රක්ෂණචණෞ
විපන්නානාං ශ්රීමන්නලිනමසෘණෞ ශෝණකිරණෞ .
මුනීන්ද්රාණාමන්තඃකරණශරණෞ මන්දසරණෞ
මනෝජ්ඤෞ කාමාක්ෂ්යා දුරිතහරණෞ නෞමි චරණෞ ..73..
පරස්මාත්සර්වස්මාදපි ච පරයෝර්මුක්තිකරයෝඃ
නඛශ්රීභිර්ජ්යෝත්ස්නාකලිතතුලයෝස්තාම්රතලයෝඃ .
නිලීයේ කාමාක්ෂ්යා නිගමනුතයෝර්නාකිනතයෝඃ
නිරස්තප්රෝන්මීලන්නලිනමදයෝරේව පදයෝඃ ..74..
ස්වභාවාදන්යෝන්යං කිසලයමපීදං තව පදං
ම්රදිම්නා ශෝණිම්නා භගවති දධාතේ සදෘශතාම් .
වනේ පූර්වස්යේච්ඡා සතතමවනේ කිං තු ජගතාං
පරස්යේත්ථං භේදඃ ස්ඵුරති හෘදි කාමාක්ෂි සුධියාම් ..75..
කථං වාචාලෝ(අ)පි ප්රකටමණිමඤ්ජීරනිනදෛඃ
සදෛවානන්දාර්ද්රාන්විරචයති වාචංයමජනාන් .
ප්රකෘත්යා තේ ශෝණච්ඡවිරපි ච කාමාක්ෂි චරණෝ
මනීෂානෛර්මල්යං කථමිව නෘණාං මාංසලයතේ ..76..
චලත්තෘෂ්ණාවීචීපරිචලනපර්යාකුලතයා
මුහුර්භ්රාන්තස්තාන්තඃ පරමශිවවාමාක්ෂි පරවාන් .
තිතීර්ෂුඃ කාමාක්ෂි ප්රචුරතරකර්මාම්බුධිමමුං
කදාහං ලප්ස්යේ තේ චරණමණිසේතුං ගිරිසුතේ ..77..
විශුෂ්යන්ත්යාං ප්රජ්ඤාසරිති දුරිතග්රීෂ්මසමය-
ප්රභාවේණ ක්ෂීණේ සති මම මනඃකේකිනි ශුචා .
ත්වදීයඃ කාමාක්ෂි ස්ඵුරිතචරණාම්භෝදමහිමා
නභෝමාසාටෝපං නගපතිසුතේ කිං න කුරුතේ ..78..
විනම්රාණාං චේතෝභවනවලභීසීම්නි චරණ-
ප්රදීපේ ප්රාකාශ්යං දධති තව නිර්ධූතතමසි .
අසීමා කාමාක්ෂි ස්වයමලඝුදුෂ්කර්මලහරී
විඝූර්ණන්තී ශාන්තිං ශලභපරිපාටීව භජතේ ..79..
විරාජන්තී ශුක්තිර්නඛකිරණමුක්තාමණිතතේඃ
විපත්පාථෝරාශෞ තරිරපි නරාණාං ප්රණමතාම් .
ත්වදීයඃ කාමාක්ෂි ධ්රුවමලඝුවහ්නිර්භවවනේ
මුනීනාං ජ්ඤානාග්නේරරණිරයමඞ්ඝිර්විජයතේ ..80..
සමස්තෛඃ සංසේව්යඃ සතතමපි කාමාක්ෂි විබුධෛඃ
ස්තුතෝ ගන්ධර්වස්ත්රීසුලලිතවිපඤ්චීකලරවෛඃ .
භවත්යා භින්දානෝ භවගිරිකුලං ජෘම්භිතතමෝ-
බලද්රෝහී මාතශ්චරණපුරුහූතෝ විජයතේ ..81..
වසන්තං භක්තානාමපි මනසි නිත්යං පරිලසද්-
ඝනච්ඡායාපූර්ණං ශුචිමපි නෘණාං තාපශමනම් .
නඛේන්දුජ්යෝත්ස්නාභිඃ ශිශිරමපි පද්මෝදයකරං
නමාමඃ කාමාක්ෂ්යාශ්චරණමධිකාශ්චර්යකරණම් ..82..
කවීන්ද්රාණාං නානාභණිතිගුණචිත්රීකෘතවචඃ-
ප්රපඤ්චව්යාපාරප්රකටනකලාකෞශලනිධිඃ .
අධඃකුර්වන්නබ්ජං සනකභෘගුමුඛ්යෛර්මුනිජනෛඃ
නමස්යඃ කාමාක්ෂ්යාශ්චරණපරමේෂ්ඨී විජයතේ ..83..
භවත්යාඃ කාමාක්ෂි ස්ඵුරිතපදපඞ්කේරුහභුවාං
පරාගාණාං පූරෛඃ පරිහෘතකලඞ්කව්යතිකරෛඃ .
නතානාමාමෘෂ්ටේ හෘදයමුකුරේ නිර්මලරුචි
ප්රසන්නේ නිශ්ශේෂං ප්රතිඵලති විශ්වං ගිරිසුතේ ..84..
තව ත්රස්තං පාදාත්කිසලයමරණ්යාන්තරමගාත්
පරං රේඛාරූපං කමලමමුමේවාශ්රිතමභූත් .
ජිතානාං කාමාක්ෂි ද්විතයමපි යුක්තං පරිභවේ
විදේශේ වාසෝ වා ශරණගමනං වා නිජරිපෝඃ ..85..
ගෘහීත්වා යාථාර්ථ්යං නිගමවචසාං දේශිකකෘපා-
කටාක්ෂර්කජ්යෝතිශ්ශමිතමමතාබන්ධතමසඃ .
යතන්තේ කාමාක්ෂි ප්රතිදිවසමන්තර්ද්රඪයිතුං
ත්වදීයං පාදාබ්ජං සුකෘතපරිපාකේන සුජනාඃ ..86..
ජඩානාමප්යම්බ ස්මරණසමයේ තවච්චරණයෝඃ
භ්රමන්මන්ථක්ෂ්මාභෘද්ධුමුඝුමිතසින්ධුප්රතිභටාඃ .
ප්රසන්නාඃ කාමාක්ෂි ප්රසභමධරස්පන්දනකරා
භවන්ති ස්වච්ඡන්දං ප්රකෘතිපරිපක්කා භණිතයඃ ..87..
වහන්නප්යශ්රාන්තං මධුරනිනදං හංසකමසෞ
තමේවාධඃ කර්තුං කිමිව යතතේ කේලිගමනේ .
භවස්යෛවානන්දං විදධදපි කාමාක්ෂි චරණෝ
භවත්යාස්තද්ද්රෝහං භගවති කිමේවං විතනුතේ ..88..
යදත්යන්තං තාම්යත්යලසගතිවාර්තාස්වපි ශිවේ
තදේතත්කාමාක්ෂි ප්රකෘතිමෘදුලං තේ පදයුගම් .
කිරීටෛඃ සඞ්ඝට්ටං කථමිව සුරෞඝස්ය සහතේ
මුනීන්ද්රාණාමාස්තේ මනසි ච කථං සූචිනිශිතේ ..89..
මනෝරඞ්ගේ මත්කේ විබුධජනසම්මෝදජනනී
සරාගව්යාසඞ්ගං සරසමෘදුසඤ්චාරසුභගා .
මනෝජ්ඤා කාමාක්ෂි ප්රකටයතු ලාස්යප්රකරණං
රණන්මඤ්ජීරා තේ චරණයුගලීනර්තකවධූඃ ..90..
පරිෂ්කුර්වන්මාතඃ පශුපතිකපර්දං චරණරාට්
පරාචාං හෘත්පද්මං පරමභණිතීනාං ච මකුටම් .
භවාඛ්යේ පාථෝධෞ පරිහරතු කාමාක්ෂි මමතා-
පරාධීනත්වං මේ පරිමුෂිතපාථෝජමහිමා ..91..
ප්රසූනෛඃ සම්පර්කාදමරතරුණීකුන්තලභවෛඃ
අභීෂ්ටානාං දානාදනිශමපි කාමාක්ෂි නමතාම් .
ස්වසඞ්ගාත්කඞ්කේලිප්රසවජනකත්වේන ච ශිවේ
ත්රිධා ධත්තේ වාර්තාං සුරභිරිති පාදෝ ගිරිසුතේ ..92..
මහාමෝහස්තේනව්යතිකරභයාත්පාලයති යෝ
විනික්ෂිප්තං ස්වස්මින්නිජජනමනෝරත්නමනිශම් .
ස රාගස්යෝද්රේකාත්සතතමපි කාමාක්ෂි තරසා
කිමේවං පාදෝ(අ)සෞ කිසලයරුචිං චෝරයති තේ ..93..
සදා ස්වාදුඞ්කාරං විෂයලහරීශාලිකණිකාං
සමාස්වාද්ය ශ්රාන්තං හෘදයශුකපෝතං ජනනි මේ .
කෘපාජාලේ ඵාලේක්ෂණමහිෂි කාමාක්ෂි රභසාත්
ගෘහීත්වා රුන්ධීථාරස්තව පදයුගීපඤ්ජරපුටේ ..94..
ධුනානං කාමාක්ෂි ස්මරණලවමාත්රේණ ජඩිම-
ජ්වරප්රෞඪිං ගූඪස්ථිති නිගමනෛකුඤ්ජකුහරේ .
අලභ්යං සර්වේෂාං කතිචන ලභන්තේ සුකෘතිනඃ
චිරාදන්විෂ්යන්තස්තව චරණසිද්ධෞෂධමිදම් ..95..
රණන්මඤ්ජීරාභ්යාං ලලිතගමනාභ්යාං සුකෘතිනාං
මනෝවාස්තව්යාභ්යාං මථිතතිමිරාභ්යාං නඛරුචා .
නිධේයාභ්යාං පත්යා නිජශිරසි කාමාක්ෂි සතතං
නමස්තේ පාදාභ්යාං නලිනමෘදුලාභ්යාං ගිරිසුතේ ..96..
සුරාගේ රාකේන්දුප්රතිනිධිමුඛේ පර්වතසුතේ
චිරාල්ලභ්යේ භක්ත්යා ශමධනජනානාං පරිෂදා .
මනෝභෘඞ්ගෝ මත්කඃ පදකමලයුග්මේ ජනනි තේ
ප්රකාමං කාමාක්ෂි ත්රිපුරහරවාමාක්ෂි රමතාම් ..97..
ශිවේ සංවිද්රූපේ ශශිශකලචූඩප්රියතමේ
ශනෛර්ගත්යාගත්යා ජිතසුරවරේභේ ගිරිසුතේ .
යතන්තේ සන්තස්තේ චරණනලිනාලානයුගලේ
සදා බද්ධං චිත්තප්රමදකරියූථං දෘඪතරම් ..98..
යශඃ සූතේ මාතර්මධුරකවිතාං පක්ෂ්මලයතේ
ශ්රියං දත්තේ චිත්තේ කමපි පරිපාකං ප්රථයතේ .
සතාං පාශග්රන්ථිං ශිථිලයති කිං කිං න කුරුතේ
ප්රපන්නේ කාමාක්ෂ්යාඃ ප්රණතිපරිපාටී චරණයෝඃ ..99..
මනීෂාං මාහේන්ද්රීං කකුභමිව තේ කාමපි දශාං
ප්රධත්තේ කාමාක්ෂ්යාශ්චරණතරුණාදිත්යකිරණඃ .
යදීයේ සම්පර්කේ ධෘතරසමරන්දා කවයතාං
පරීපාකං ධත්තේ පරිමලවතී සූක්තිනලිනී ..100..
පුරා මාරාරාතිඃ පුරමජයදම්බ ස්තවශතෛඃ
ප්රසන්නායාං සත්යාං ත්වයි තුහිනශෛලේන්ද්රතනයේ .
අතස්තේ කාමාක්ෂි ස්ඵුරතු තරසා කාලසමයේ
සමායාතේ මාතර්මම මනසි පාදාබ්ජයුගලම් ..101..
පදද්වන්ද්වං මන්දං ගතිෂු නිවසන්තං හෘදි සතාං
ගිරාමන්තේ භ්රාන්තං කෘතකරහිතානාං පරිබෘඪේ .
ජනානාමානන්දං ජනනි ජනයන්තං ප්රණමතාං
ත්වදීයං කාමාක්ෂි ප්රතිදිනමහං නෞමි විමලම් ..102..
ඉදං යඃ කාමාක්ෂ්යාශ්චරණනලිනස්තෝත්රශතකං
ජපේන්නිත්යං භක්ත්යා නිඛිලජගදාහ්ලාදජනකම් .
ස විශ්වේෂාං වන්ද්යඃ සකලකවිලෝකෛකතිලකඃ
චිරං භුක්ත්වා භෝගාන්පරිණමති චිද්රූපකලයා ..103..
.. ඉති පාදාරවින්දශතකං සම්පූර්ණම් ..
Roman (IAST) Transliteration
mahimnaḥ panthānaṃ madanaparipanthipraṇayini
prabhurnirṇetuṃ te bhavati yatamāno'pi katamaḥ |
tathāpi śrīkāñcīvihṛtirasike ko'pi manaso
vipākastvatpādastutividhiṣu jalpākayati mām ||1||
galagrāhī paurandarapuravanīpallavarucāṃ
dhṛtapāthamyānāmaruṇamahasāmādimaguruḥ |
samindhe bandhūkastabakasahayudhvā diśi diśi
prasarpankāmākṣyāścaraṇakiraṇānāmaruṇimā ||2||
marālīnāṃ yānābhyasanakalanāmūlagurave
daridrāṇāṃ trāṇavyatikarasurodyānatarave |
tamaskāṇḍaprauḍhiprakaṭanatiraskārapaṭave
jano'yaṃ kāmākṣyāścaraṇanalināya spṛhayate ||3||
vahantī saindūrīṃ saraṇimavanamrāmarapuṟī-
purandhrīsīmante kavikamalabālārkasuṣamā |
trayīsīmantinyāḥ stanataṭanicolāruṇapaṭī
vibhāntī kāmākṣyāḥ padanalinakāntirvijayate ||4||
praṇamrībhūtasya praṇayakalahatrastamanasaḥ
smarārāteścūḍāviyati gṛhamedhī himakaraḥ |
yayoḥ sāndhyāṃ kāntiṃ vahati suṣamābhiścaraṇayoḥ
tayorme kāmākṣyā hṛdayamapatandraṃ viharatām ||5||
yayoḥ pīṭhāyante vibudhamukuṭīnāṃ paṭalikā
yayoḥ saudhāyante svayamudayabhājo bhaṇitayaḥ |
yayoḥ dāsāyante sarasijabhavādyāścaraṇayoḥ
tayorme kāmākṣyā dinamanu varīvartu hṛdayam ||6||
nayantī saṅkocaṃ sarasijarucaṃ dikparisare
sṛjantī lauhityaṃ nakhakiraṇacandrārdhakhacitā |
kavīndrāṇāṃ hṛtkairavavikasanodyogajananī
sphurantī kāmākṣyāḥ caraṇarucisandhyā vijayate ||7||
virāvairmāñjīraiḥ kimapi kathayantīva madhuraṃ
purastādānamre puravijayini smeravadane |
vayasyeva prauḍhā śithilayati yā premakalaha-
prarohaṃ kāmākṣyāḥ caraṇayugalī sā vijayate ||8||
suparvastrīlolālakaparicitaṃ ṣaṭpadakulaiḥ
sphurallākṣārāgaṃ taruṇataraṇijyotiraruṇaiḥ |
bhṛtaṃ kāntyambhobhiḥ visṛmaramarandaiḥ sarasijaiḥ
vidhatte kāmākṣyāḥ caraṇayugalaṃ bandhupadavīm ||9||
rajaḥsaṃsarge'pi sthitamarajasāmeva hṛdaye
paraṃ raktatvena sthitamapi viraktaikaśaraṇam |
alabhyaṃ mandānāṃ dadhadapi sadā mandagatitāṃ
vidhatte kāmākṣyāḥ caraṇayugamāścaryalaharīm ||10||
jaṭālā mañjīrasphuradaruṇaratnāṃśunikaraiḥ
niṣidantī madhye nakharucijharīgāṅgapayasām |
jagattrāṇaṃ kartuṃ janani mama kāmākṣi niyataṃ
tapaścaryāṃ dhatte tava caraṇapāthojayugalī ||11||
tulākoṭidvandvakkaṇitabhaṇitābhītivacasoḥ
vinamraṃ kāmākṣī visṛmaramahaḥpāṭalitayoḥ |
kṣaṇaṃ vinyāsena kṣapitatamasorme lalitayoḥ
punīyānmūrdhānaṃ puraharapurandhrī caraṇayoḥ ||12||
bhavāni druhyetāṃ bhavanibiḍitebhyo mama muhu-
stamovyāmohebhyastava janani kāmākṣi caraṇau |
yayorlākṣābindusphuraṇadharaṇāddhvarjaṭijaṭā-
kuṭīrā śoṇāṅkaṃ vahati vapureṇāṅkakalikā ||13||
pavitrīkuryurnuḥ padatalabhuvaḥ pāṭalarucaḥ
parāgāste pāpapraśamanadhurīṇāḥ paraśive |
kaṇaṃ labdhuṃ yeṣāṃ nijaśirasi kāmākṣi vivaśā
valanto vyātanvantyahamahamikāṃ mādhavamukhāḥ ||14||
balākāmālābhirnakharucimayībhiḥ parivṛte
vinamrasvarnārīvikacakacakālāmbudakule |
sphurantaḥ kāmākṣi sphuṭadalitabandhūkasuhṛda-
staṭillekhāyante tava caraṇapāthojakiraṇāḥ ||15||
sarāgaḥ sadveṣaḥ prasṛmarasaroje pratidinaṃ
nisargādākrāmanvibudhajanamūrdhānamadhikam |
kathaṅkāraṃ mātaḥ kathaya padapadmastava satāṃ
natānāṃ kāmākṣi prakaṭayati kaivalyasaraṇim ||16||
japālakṣmīśoṇo janitaparamajñānanalinī-
vikāsavyāsaṅgo viphalitajagajjāḍyagarimā |
manaḥpūrvādriṃ me tilakayatu kāmākṣi tarasā
tamaskāṇḍadrohī tava caraṇapāthojaramaṇaḥ ||17||
namaskurmaḥ preṅkhanmaṇikaṭakanīlotpalamahaḥ-
payodhau riṅkhadbhirnakhakiraṇaphenairdhavalite |
sphuṭaṃ kurvāṇāya prabalacaladaurvānalaśikhā-
vitarkaṃ kāmākṣyāḥ satatamaruṇimne caraṇayoḥ ||18||
śive pāśāyetāmalaghuni tamaḥkūpakuhare
dinādhīśāyetāṃ mama hṛdayapāthojavipine |
nabhomāsāyetāṃ sarasakavitārītisariti
tvadīyau kāmākṣi prasṛtakiraṇau devi caraṇau ||19||
niṣaktaṃ śrutyante nayanamiva sadvṛttaruciraiḥ
samairjuṣṭaṃ śuddhairadharamiva ramyairdvijagaṇaiḥ |
śive vakṣojanmadvitayamiva muktāśritamume
tvadīyaṃ kāmākṣi praṇataśaraṇaṃ naumi caraṇam ||20||
namasyāsaṃsajjannamuciparipanthipraṇayinī-
nisargapreṅkholatkuralakulakālāhiśabale |
nakhacchāyādugdhodadhipayasi te vaidrumarucāṃ
pracāraṃ kāmākṣi pracurayati pādābjasuṣamā ||21||
kadā dūrīkartuṃ kaṭuduritakākolajanitaṃ
mahāntaṃ santāpaṃ madanaparipanthipriyatame |
kṣaṇātte kāmākṣi tribhuvanaparītāpaharaṇe
paṭīyāṃsaṃ lapsye padakamalasevāmṛtarasam ||22||
yayoḥ sāndhyaṃ rociḥ satatamaruṇimne spṛhayate
yayoścāndrī kāntiḥ paripatati dṛṣṭvā nakharucim |
yayoḥ pākodrekaṃ pipaṭhiṣati bhaktyā kisalayaṃ
mradimnaḥ kāmākṣyā manasi caraṇau tau tanumahe ||23||
jagannedaṃ nedaṃ paramiti parityajya yatibhiḥ
kuśāgrīyasvāntaiḥ kuśaladhiṣaṇaiḥ śāstrasaraṇau |
gaveṣyaṃ kāmākṣi dhruvamakṛtakānāṃ girisute
girāmaidamparyaṃ tava caraṇapadmaṃ vijayate ||24||
kṛtasnānaṃ śāstrāmṛtasarasi kāmākṣi nitarāṃ
dadhānaṃ vaiśadyaṃ kalitarasamānandasudhayā |
alaṅkāraṃ bhūmermunijanamanaścinmayamahā-
payodherantassthaṃ tava caraṇaratnaṃ mṛgayate ||25||
manogehe mohodbhavatimirapūrṇe mama muhuḥ
daridrāṇīkurvandinakarasahasrāṇi kiraṇaiḥ |
vidhattāṃ kāmākṣi prasṛmaratamovañcanacaṇaḥ
kṣaṇārdhaṃ sānnidhyaṃ caraṇamaṇidīpo janani te ||26||
kavīnāṃ cetovannakhararucisamparki vibudha-
sravantīsrotovatpaṭumukharitaṃ haṃsakaravaiḥ |
dinārambhaśrīvanniyatamaruṇacchāyasubhagaṃ
madantaḥ kāmākṣyāḥ sphuratu padapaṅkeruhayugam ||27||
sadā kiṃ samparkātprakṛtikaṭhinairnākimukuṭaiḥ
taṭairnīhārādreradhikamaṇunā yogimanasā |
vibhinte sammohaṃ śiśirayati bhaktānapi dṛśām
adṛśyaṃ kāmākṣi prakaṭayati te pādayugalam ||28||
pavitrābhyāmamba prakṛtimṛdulābhyāṃ tava śive
padābhyāṃ kāmākṣi prasabhamabhibhūtaiḥ sacakitaiḥ |
pravālairambhojairapi ca vanavāsavratadaśāḥ
sadaivārabhyante paricaritanānādvijagaṇaiḥ ||29||
cirāddṛśyā haṃsaiḥ kathamapi sadā haṃsasulabhaṃ
nirasyantī jāḍyaṃ niyatajaḍamadhyaikaśaraṇam |
adoṣavyāsaṅgā satatamapi doṣāptimalinaṃ
payojaṃ kāmākṣyāḥ parihasati pādābjayugalī ||30||
surāṇāmānandaprabalanatayā maṇḍanatayā
nakhendujyotsnābhirvisṛmaratamaḥkhaṇḍanatayā |
payojaśrīdveṣavrataratatayā tvaccaraṇayoḥ
vilāsaḥ kāmākṣi prakaṭayati naiśākaradaśām ||31||
sitimnā kāntīnāṃ nakharajanuṣāṃ pādanalina-
cchavīnāṃ śoṇimnā tava janani kāmākṣi namane |
labhante mandāragrathitanavabandhūkakusuma-
srajāṃ sāmīcīnyaṃ surapurapurandhrīkacabharāḥ ||32||
sphuranmadhye śuddhe nakhakiraṇadugdhābdhipayasāṃ
vahannabjaṃ cakraṃ daramapi ca lekhātmakatayā |
śrito mātsyaṃ rūpaṃ śriyamapi dadhāno nirupamāṃ
tridhāmā kāmākṣyāḥ padanalinanāmā vijayate ||33||
nakhaśrīsannaddhastabakanicitaḥ svaiśca kiraṇaiḥ
piśaṅgaiḥ kāmākṣi prakaṭitalasatpallavaruciḥ |
satāṃ gamyaḥ śaṅke sakalaphaladātā surataruḥ
tvadīyaḥ pādo'yaṃ tuhinagirirājanyatanaye ||34||
vaṣaṭkurvanmāñjīrakalakalaiḥ karmalaharī-
havīṃṣi prauddaṇḍaṃ jvalati paramajñānadahane |
mahīyānkāmākṣi sphuṭamahasi johoti sudhiyāṃ
manovedyāṃ mātastava caraṇayajvā girisute ||35||
mahāmantraṃ kiñcinmaṇikaṭakanādairmṛdu japan
kṣipandikṣu svacchaṃ nakharucimayaṃ bhāsmanarajaḥ |
natānāṃ kāmākṣi prakṛtipaṭuraccāṭya mamatā-
piśācīṃ pādo'yaṃ prakaṭayati te māntrikadaśām ||36||
udīte bodhendau tamasi nitarāṃ jagmuṣi daśāṃ
daridrāṃ kāmākṣi prakaṭamanurāgaṃ vidadhatī |
sitenācchādyāṅgaṃ nakharucipaṭenāṅghriyugalī-
purandhrī te mātaḥ svayamabhisaratyeva hṛdayam ||37||
dinārambhaḥ sampannalinavipinānāmabhinavo
vikāso vāsantaḥ sukavipikalokasya niyataḥ |
pradoṣaḥ kāmākṣi prakaṭaparamajñānaśaśina-
ścakāsti tvatpādasmaraṇamahimā śailatanaye ||38||
dhṛtacchāyaṃ nityaṃ sarasiruhamaitrīparicitaṃ
nidhānaṃ dīptīnāṃ nikhilajagatāṃ bodhajanakam |
mumukṣūṇāṃ mārgaprathanapaṭu kāmākṣi padavīṃ
padaṃ te pātaṅgīṃ parikalayate parvatasute ||39||
śanaistīrtvā mohāmbudhimatha samāroḍhumanasaḥ
kramātkaivalyākhyāṃ sukṛtisulabhāṃ saudhavalabhīm |
labhante niḥśreṇīmiva jhaṭiti kāmākṣi caraṇaṃ
puraścaryābhiste puramathanasīmantini janāḥ ||40||
pracaṇḍārtikṣobhapramathanakṛte prātibhasari-
tpravāhaproddaṇḍīkaraṇajaladāya praṇamatām |
pradīpāya prauḍhe bhavatamasi kāmākṣi caraṇa-
prasādaunmukhyāya spṛhayati jano'yaṃ janani te ||41||
marudbhiḥ saṃsevyā satatamapi cāñcalyarahitā
sadāruṇyaṃ yāntī pariṇatidaridrāṇasuṣamā |
guṇotkarṣānmāñjīrakakalakalaistarjanapaṭuḥ
pravālaṃ kāmākṣyāḥ parihasati pādābjayugalī ||42||
jagadrakṣādakṣā jalajaruciśikṣāpaṭutarā
samairnamyā ramyā satatamabhigamyā budhajanaiḥ |
dvayī līlālolā śrutiṣu surapālādimukuṭī-
taṭīsīmādhāmā tava janani kāmākṣi padayoḥ ||43||
girāṃ dūrau corau jaḍimatimirāṇāṃ kṛtajaga-
tparitrāṇau śoṇau munihṛdayalīlaikanipuṇau |
nakhaiḥ smerau sārau nigamavacasāṃ khaṇḍitabhava-
grahonmādau pādau tava janani kāmākṣi kalaye ||44||
aviśrāntaṃ paṅkaṃ yadapi kalayanyāvakamayaṃ
nirasyankāmākṣi praṇamanajuṣāṃ paṅkamakhilam |
tulākoṭidvandaṃ dadhadapi ca gacchannatulatāṃ
girāṃ mārgaṃ pādo girivarasute laṅghayati te ||45||
pravālaṃ savrīlaṃ vipinavivare vepayati yā
sphurallīlaṃ bālātapamadhikabālaṃ vadati yā |
ruciṃ sāndhyāṃ vandhyāṃ viracayati yā vardhayatu sā
śivaṃ me kāmākṣyāḥ padanalinapāṭalyalaharī ||46||
kirañjyotsnārītiṃ nakhamukharucā haṃsamanasāṃ
vitanvānaḥ prītiṃ vikacataruṇāmbhoruharuciḥ |
prakāśaḥ śrīpādastava janani kāmākṣi tanute
śaratkālaprauḍhiṃ śaśiśakalacūḍapriyatame ||47||
nakhāṅkūrasmeradyutivimalagaṅgāmbhasi sukhaṃ
kṛtasnānaṃ jñānāmṛtamamalamāsvādya niyatam |
udañcanmañjīrasphuraṇamaṇidīpe mama mano
manojñe kāmākṣyāścaraṇamaṇiharmye viharatām ||48||
bhavāmbhodhau naukāṃ jaḍimavipine pāvakaśikhā-
mamartyendrādīnāmadhimukuṭamuttaṃsakalikām |
jagattāpe jyotsnāmakṛtakavacaḥpañjarapuṭe
śukastrīṃ kāmākṣyā manasi kalaye pādayugalīm ||49||
paratmaprākāśyapratiphalanacuñcuḥ praṇamatāṃ
manojñastvatpādo maṇimukuramudrāṃ kalayate |
yadīyāṃ kāmākṣi prakṛtimasṛṇāḥ śodhakadaśāṃ
vidhātuṃ ceṣṭhante balaripuvadhūṭīkacabharāḥ ||50||
aviśrāntaṃ tiṣṭhannakṛtakavacaḥkandarapuṭī-
kuṭīrāntaḥ prauḍhaṃ nakharucisaṭālīṃ prakaṭayan |
pracaṇḍaṃ khaṇḍatvaṃ nayatu mama kāmākṣi tarasā
tamovetaṇḍendraṃ tava caraṇakaṇṭhīravapatiḥ ||51||
purastātkāmākṣi pracurarasamākhaṇḍalapurī-
purandhrīṇāṃ lāsyaṃ tava lalitamālokya śanakaiḥ |
nakhaśrībhiḥ smerā bahu vitanute nūpuraravai-
ścamatkṛtyā śaṅke caraṇayugalī cāṭuracanāḥ ||52||
sarojaṃ nindantī nakhakiraṇakarpūraśiśirā
niṣiktā mārārermukuṭaśaśirekhāhimajalaiḥ |
sphurantī kāmākṣi sphuṭarucimaye pallavacaye
tavādhatte maitrīṃ pathikasudṛśā pādayugalī ||53||
natānāṃ sampatteranavaratamākarṣaṇajapaḥ
prarohatsaṃsāraprasaragarimastambhanajapaḥ |
tvadīyaḥ kāmākṣi smaraharamanomohanajapaḥ
paṭīyānnaḥ pāyātpadanalinamañjīraninadaḥ ||54||
vitanvīthā nāthe mama śirasi kāmākṣi kṛpayā
padāmbhojanyāsaṃ paśuparibṛḍhaprāṇadayite |
pibanto yanmudrāṃ prakaṭamupakampāparisaraṃ
dṛśā nānandyante nalinabhavanārāyaṇamukhāḥ ||55||
praṇāmodyadbṛndāramukuṭamandārakalikā-
vilolallolambaprakaramayadhūmapracurimā |
pradīptaḥ pādābjadyutivitatipāṭalyalaharī-
kṛśānuḥ kāmākṣyā mama dahatu saṃsāravipinam ||56||
valakṣaśrīrṛkṣādhipaśiśusadṛkṣaistava nakhaiḥ
jighṛkṣurdakṣatvaṃ sarasiruhabhikṣutvakaraṇe |
kṣaṇānme kāmākṣi kṣapitabhavasaṅkṣobhagarimā
vacovaicakṣanyaṃ caraṇayugalī pakṣmalayatāt ||57||
samantātkāmākṣi kṣatatimirasantānasubhagān
anantābhirbhābhirdinamanu digantānviracayan |
ahantāyā hantā mama jaḍimadantāvalahariḥ
vibhintāṃ santāpaṃ tava caraṇacintāmaṇirasau ||58||
dadhāno bhāsvattāmamṛtanilayo lohitavapuḥ
vinamrāṇāṃ saumyo gururapi kavitvaṃ ca kalayan |
gatau mando gaṅgādharamahiṣi kāmākṣi bhajatāṃ
tamaḥketurmātastava caraṇapadmo vijayate ||59||
nayantīṃ dāsatvaṃ nalinabhavamukhyānasulabha-
pradānāddīnānāmamaratarudaurbhāgyajananīm |
jagajjanmakṣemakṣayavidhiṣu kāmākṣi padayo-
rdhurīṇāmīṣṭe karastava bhaṇitumāhopuruṣikām ||60||
jano'yaṃ santapto janani bhavacaṇḍāṃśukiraṇaiḥ
alabdhavaikaṃ śītaṃ kaṇamapi parajñānapayasaḥ |
tamomārge pānthastava jhaṭiti kāmākṣi śiśirāṃ
padāmbhojacchāyāṃ paramaśivajāye mṛgayate ||61||
jayatyamba śrīmannakhakiraṇacīnāṃśukamayaṃ
vitānaṃ bibhrāṇe suramukuṭasaṅghaṭṭamasṛṇe |
nijāruṇyakṣaumāstaraṇavati kāmākṣi sulabhā
budhaiḥ saṃvinnārī tava caraṇamāṇikyabhavane ||62||
pratīmaḥ kāmākṣi sphuritataruṇādityakiraṇa-
śriyo mūladravyaṃ tava caraṇamadrīndratanaye |
surendrāśāmāpūrayati yadasau dhvāntamakhilaṃ
dhunīte digbhāgānapi ca mahasā pāṭalayate ||63||
mahābhāṣyavyākhyāpaṭuśayanamāropayati vā
smaravyāpārerṣyāpiśunaniṭilaṃ kārayati vā |
dvirephāṇāmadhyāsayati satataṃ vādhivasatiṃ
praṇamrānkāmākṣyāḥ padanalinamāhātmyagarimā ||64||
vivekāmbhassrotassnapanaparipāṭīśiśirite
samībhūte śāstrasmaraṇahalasaṅkarṣaṇavaśāt |
satāṃ cetaḥkṣetre vapati tava kāmākṣi caraṇo
mahāsaṃvitsasyaprakaravarabījaṃ girisute ||65||
dadhāno mandārastabakaparipāṭīṃ nakharucā
vahandīptāṃ śoṇāṅgulipaṭalacāmpeyakalikām |
aśokollāsaṃ naḥ pracurayatu kāmākṣi caraṇo
vikāsī vāsantaḥ samaya iva te śarvadayite ||66||
nakhāṃśuprācuryaprasṛmaramarālālidhavalaḥ
sphuranmañjīrodyanmarakatamahaśśaivalayutaḥ |
bhavatyāḥ kāmākṣi sphuṭacaraṇapāṭalyakapaṭo
nadaḥ śoṇābhikhyo nagapatitanūje vijayate ||67||
dhunānaṃ paṅkaughaṃ paramasulabhaṃ kaṇṭakakulaiḥ
vikāsavyāsaṅgaṃ vidadhadaparādhīnamaniśam |
nakhendujyotsnābhirviśadaruci kāmākṣi nitarām
asāmānyaṃ manye sarasijamidaṃ te padayugam ||68||
karīndrāya druhyatyalasagatilīlāsu vimalaiḥ
payojairmātsaryaṃ prakaṭayati kāmaṃ kalayate |
padāmbhojadvandvaṃ tava tadapi kāmākṣi hṛdayaṃ
munīnāṃ śāntānāṃ kathamaniśamasmai spṛhayate ||69||
nirastā śoṇimnā caraṇakiraṇānāṃ tava śive
samindhānā sandhyāruciracalarājanyatanaye |
asāmarthyādenaṃ paribhavitumetatsamarucāṃ
sarojānāṃ jāne mukulayati śobhāṃ pratidinam ||70||
upādikṣaddākṣyaṃ tava caraṇanāmā gururasau
marālānāṃ śaṅke masṛṇagatilālityasaraṇau |
ataste nistandraṃ niyatamamunā sakhyapadavīṃ
prapannaṃ pāthojaṃ prati dadhati kāmākṣi kutukam ||71||
dadhānaiḥ saṃsargaṃ prakṛtimalinaiḥ ṣaṭpadakulaiḥ
dvijādhīśaślāghāvidhiṣu vidadhadbhirmukulatām |
rajomiśraiḥ padmairniyatamapi kāmākṣi padayoḥ
virodhaste yukto viṣamaśaravairipriyatame ||72||
kavitvaśrīmiśrīkaraṇanipuṇau rakṣaṇacaṇau
vipannānāṃ śrīmannalinamasṛṇau śoṇakiraṇau |
munīndrāṇāmantaḥkaraṇaśaraṇau mandasaraṇau
manojñau kāmākṣyā duritaharaṇau naumi caraṇau ||73||
parasmātsarvasmādapi ca parayormuktikarayoḥ
nakhaśrībhirjyotsnākalitatulayostāmratalayoḥ |
nilīye kāmākṣyā nigamanutayornākinatayoḥ
nirastapronmīlannalinamadayoreva padayoḥ ||74||
svabhāvādanyonyaṃ kisalayamapīdaṃ tava padaṃ
mradimnā śoṇimnā bhagavati dadhāte sadṛśatām |
vane pūrvasyecchā satatamavane kiṃ tu jagatāṃ
parasyetthaṃ bhedaḥ sphurati hṛdi kāmākṣi sudhiyām ||75||
kathaṃ vācālo'pi prakaṭamaṇimañjīraninadaiḥ
sadaivānandārdrānviracayati vācaṃyamajanān |
prakṛtyā te śoṇacchavirapi ca kāmākṣi caraṇo
manīṣānairmalyaṃ kathamiva nṛṇāṃ māṃsalayate ||76||
calattṛṣṇāvīcīparicalanaparyākulatayā
muhurbhrāntastāntaḥ paramaśivavāmākṣi paravān |
titīrṣuḥ kāmākṣi pracuratarakarmāmbudhimamuṃ
kadāhaṃ lapsye te caraṇamaṇisetuṃ girisute ||77||
viśuṣyantyāṃ prajñāsariti duritagrīṣmasamaya-
prabhāveṇa kṣīṇe sati mama manaḥkekini śucā |
tvadīyaḥ kāmākṣi sphuritacaraṇāmbhodamahimā
nabhomāsāṭopaṃ nagapatisute kiṃ na kurute ||78||
vinamrāṇāṃ cetobhavanavalabhīsīmni caraṇa-
pradīpe prākāśyaṃ dadhati tava nirdhūtatamasi |
asīmā kāmākṣi svayamalaghuduṣkarmalaharī
vighūrṇantī śāntiṃ śalabhaparipāṭīva bhajate ||79||
virājantī śuktirnakhakiraṇamuktāmaṇitateḥ
vipatpāthorāśau tarirapi narāṇāṃ praṇamatām |
tvadīyaḥ kāmākṣi dhruvamalaghuvahnirbhavavane
munīnāṃ jñānāgneraraṇirayamaṅghirvijayate ||80||
samastaiḥ saṃsevyaḥ satatamapi kāmākṣi vibudhaiḥ
stuto gandharvastrīsulalitavipañcīkalaravaiḥ |
bhavatyā bhindāno bhavagirikulaṃ jṛmbhitatamo-
baladrohī mātaścaraṇapuruhūto vijayate ||81||
vasantaṃ bhaktānāmapi manasi nityaṃ parilasad-
ghanacchāyāpūrṇaṃ śucimapi nṛṇāṃ tāpaśamanam |
nakhendujyotsnābhiḥ śiśiramapi padmodayakaraṃ
namāmaḥ kāmākṣyāścaraṇamadhikāścaryakaraṇam ||82||
kavīndrāṇāṃ nānābhaṇitiguṇacitrīkṛtavacaḥ-
prapañcavyāpāraprakaṭanakalākauśalanidhiḥ |
adhaḥkurvannabjaṃ sanakabhṛgumukhyairmunijanaiḥ
namasyaḥ kāmākṣyāścaraṇaparameṣṭhī vijayate ||83||
bhavatyāḥ kāmākṣi sphuritapadapaṅkeruhabhuvāṃ
parāgāṇāṃ pūraiḥ parihṛtakalaṅkavyatikaraiḥ |
natānāmāmṛṣṭe hṛdayamukure nirmalaruci
prasanne niśśeṣaṃ pratiphalati viśvaṃ girisute ||84||
tava trastaṃ pādātkisalayamaraṇyāntaramagāt
paraṃ rekhārūpaṃ kamalamamumevāśritamabhūt |
jitānāṃ kāmākṣi dvitayamapi yuktaṃ paribhave
videśe vāso vā śaraṇagamanaṃ vā nijaripoḥ ||85||
gṛhītvā yāthārthyaṃ nigamavacasāṃ deśikakṛpā-
kaṭākṣarkajyotiśśamitamamatābandhatamasaḥ |
yatante kāmākṣi pratidivasamantardraḍhayituṃ
tvadīyaṃ pādābjaṃ sukṛtaparipākena sujanāḥ ||86||
jaḍānāmapyamba smaraṇasamaye tavaccaraṇayoḥ
bhramanmanthakṣmābhṛddhumughumitasindhupratibhaṭāḥ |
prasannāḥ kāmākṣi prasabhamadharaspandanakarā
bhavanti svacchandaṃ prakṛtiparipakkā bhaṇitayaḥ ||87||
vahannapyaśrāntaṃ madhuraninadaṃ haṃsakamasau
tamevādhaḥ kartuṃ kimiva yatate keligamane |
bhavasyaivānandaṃ vidadhadapi kāmākṣi caraṇo
bhavatyāstaddrohaṃ bhagavati kimevaṃ vitanute ||88||
yadatyantaṃ tāmyatyalasagativārtāsvapi śive
tadetatkāmākṣi prakṛtimṛdulaṃ te padayugam |
kirīṭaiḥ saṅghaṭṭaṃ kathamiva suraughasya sahate
munīndrāṇāmāste manasi ca kathaṃ sūciniśite ||89||
manoraṅge matke vibudhajanasammodajananī
sarāgavyāsaṅgaṃ sarasamṛdusañcārasubhagā |
manojñā kāmākṣi prakaṭayatu lāsyaprakaraṇaṃ
raṇanmañjīrā te caraṇayugalīnartakavadhūḥ ||90||
pariṣkurvanmātaḥ paśupatikapardaṃ caraṇarāṭ
parācāṃ hṛtpadmaṃ paramabhaṇitīnāṃ ca makuṭam |
bhavākhye pāthodhau pariharatu kāmākṣi mamatā-
parādhīnatvaṃ me parimuṣitapāthojamahimā ||91||
prasūnaiḥ samparkādamarataruṇīkuntalabhavaiḥ
abhīṣṭānāṃ dānādaniśamapi kāmākṣi namatām |
svasaṅgātkaṅkeliprasavajanakatvena ca śive
tridhā dhatte vārtāṃ surabhiriti pādo girisute ||92||
mahāmohastenavyatikarabhayātpālayati yo
vinikṣiptaṃ svasminnijajanamanoratnamaniśam |
sa rāgasyodrekātsatatamapi kāmākṣi tarasā
kimevaṃ pādo'sau kisalayaruciṃ corayati te ||93||
sadā svāduṅkāraṃ viṣayalaharīśālikaṇikāṃ
samāsvādya śrāntaṃ hṛdayaśukapotaṃ janani me |
kṛpājāle phālekṣaṇamahiṣi kāmākṣi rabhasāt
gṛhītvā rundhīthārastava padayugīpañjarapuṭe ||94||
dhunānaṃ kāmākṣi smaraṇalavamātreṇa jaḍima-
jvaraprauḍhiṃ gūḍhasthiti nigamanaikuñjakuhare |
alabhyaṃ sarveṣāṃ katicana labhante sukṛtinaḥ
cirādanviṣyantastava caraṇasiddhauṣadhamidam ||95||
raṇanmañjīrābhyāṃ lalitagamanābhyāṃ sukṛtināṃ
manovāstavyābhyāṃ mathitatimirābhyāṃ nakharucā |
nidheyābhyāṃ patyā nijaśirasi kāmākṣi satataṃ
namaste pādābhyāṃ nalinamṛdulābhyāṃ girisute ||96||
surāge rākendupratinidhimukhe parvatasute
cirāllabhye bhaktyā śamadhanajanānāṃ pariṣadā |
manobhṛṅgo matkaḥ padakamalayugme janani te
prakāmaṃ kāmākṣi tripuraharavāmākṣi ramatām ||97||
śive saṃvidrūpe śaśiśakalacūḍapriyatame
śanairgatyāgatyā jitasuravarebhe girisute |
yatante santaste caraṇanalinālānayugale
sadā baddhaṃ cittapramadakariyūthaṃ dṛḍhataram ||98||
yaśaḥ sūte mātarmadhurakavitāṃ pakṣmalayate
śriyaṃ datte citte kamapi paripākaṃ prathayate |
satāṃ pāśagranthiṃ śithilayati kiṃ kiṃ na kurute
prapanne kāmākṣyāḥ praṇatiparipāṭī caraṇayoḥ ||99||
manīṣāṃ māhendrīṃ kakubhamiva te kāmapi daśāṃ
pradhatte kāmākṣyāścaraṇataruṇādityakiraṇaḥ |
yadīye samparke dhṛtarasamarandā kavayatāṃ
parīpākaṃ dhatte parimalavatī sūktinalinī ||100||
purā mārārātiḥ puramajayadamba stavaśataiḥ
prasannāyāṃ satyāṃ tvayi tuhinaśailendratanaye |
ataste kāmākṣi sphuratu tarasā kālasamaye
samāyāte mātarmama manasi pādābjayugalam ||101||
padadvandvaṃ mandaṃ gatiṣu nivasantaṃ hṛdi satāṃ
girāmante bhrāntaṃ kṛtakarahitānāṃ paribṛḍhe |
janānāmānandaṃ janani janayantaṃ praṇamatāṃ
tvadīyaṃ kāmākṣi pratidinamahaṃ naumi vimalam ||102||
idaṃ yaḥ kāmākṣyāścaraṇanalinastotraśatakaṃ
japennityaṃ bhaktyā nikhilajagadāhlādajanakam |
sa viśveṣāṃ vandyaḥ sakalakavilokaikatilakaḥ
ciraṃ bhuktvā bhogānpariṇamati cidrūpakalayā ||103||
|| iti pādāravindaśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
महिम्नः पन्थानं मदनपरिपन्थिप्रणयिनि
प्रभुर्निर्णेतुं ते भवति यतमानोऽपि कतमः ।
तथापि श्रीकाञ्चीविहृतिरसिके कोऽपि मनसो
विपाकस्त्वत्पादस्तुतिविधिषु जल्पाकयति माम् ॥1॥
गलग्राही पौरन्दरपुरवनीपल्लवरुचां
धृतपाथम्यानामरुणमहसामादिमगुरुः ।
समिन्धे बन्धूकस्तबकसहयुध्वा दिशि दिशि
प्रसर्पन्कामाक्ष्याश्चरणकिरणानामरुणिमा ॥2॥
मरालीनां यानाभ्यसनकलनामूलगुरवे
दरिद्राणां त्राणव्यतिकरसुरोद्यानतरवे ।
तमस्काण्डप्रौढिप्रकटनतिरस्कारपटवे
जनोऽयं कामाक्ष्याश्चरणनलिनाय स्पृहयते ॥3॥
वहन्ती सैन्दूरीं सरणिमवनम्रामरपुऱी-
पुरन्ध्रीसीमन्ते कविकमलबालार्कसुषमा ।
त्रयीसीमन्तिन्याः स्तनतटनिचोलारुणपटी
विभान्ती कामाक्ष्याः पदनलिनकान्तिर्विजयते ॥4॥
प्रणम्रीभूतस्य प्रणयकलहत्रस्तमनसः
स्मरारातेश्चूडावियति गृहमेधी हिमकरः ।
ययोः सान्ध्यां कान्तिं वहति सुषमाभिश्चरणयोः
तयोर्मे कामाक्ष्या हृदयमपतन्द्रं विहरताम् ॥5॥
ययोः पीठायन्ते विबुधमुकुटीनां पटलिका
ययोः सौधायन्ते स्वयमुदयभाजो भणितयः ।
ययोः दासायन्ते सरसिजभवाद्याश्चरणयोः
तयोर्मे कामाक्ष्या दिनमनु वरीवर्तु हृदयम् ॥6॥
नयन्ती सङ्कोचं सरसिजरुचं दिक्परिसरे
सृजन्ती लौहित्यं नखकिरणचन्द्रार्धखचिता ।
कवीन्द्राणां हृत्कैरवविकसनोद्योगजननी
स्फुरन्ती कामाक्ष्याः चरणरुचिसन्ध्या विजयते ॥7॥
विरावैर्माञ्जीरैः किमपि कथयन्तीव मधुरं
पुरस्तादानम्रे पुरविजयिनि स्मेरवदने ।
वयस्येव प्रौढा शिथिलयति या प्रेमकलह-
प्ररोहं कामाक्ष्याः चरणयुगली सा विजयते ॥8॥
सुपर्वस्त्रीलोलालकपरिचितं षट्पदकुलैः
स्फुरल्लाक्षारागं तरुणतरणिज्योतिररुणैः ।
भृतं कान्त्यम्भोभिः विसृमरमरन्दैः सरसिजैः
विधत्ते कामाक्ष्याः चरणयुगलं बन्धुपदवीम् ॥9॥
रजःसंसर्गेऽपि स्थितमरजसामेव हृदये
परं रक्तत्वेन स्थितमपि विरक्तैकशरणम् ।
अलभ्यं मन्दानां दधदपि सदा मन्दगतितां
विधत्ते कामाक्ष्याः चरणयुगमाश्चर्यलहरीम् ॥10॥
जटाला मञ्जीरस्फुरदरुणरत्नांशुनिकरैः
निषिदन्ती मध्ये नखरुचिझरीगाङ्गपयसाम् ।
जगत्त्राणं कर्तुं जननि मम कामाक्षि नियतं
तपश्चर्यां धत्ते तव चरणपाथोजयुगली ॥11॥
तुलाकोटिद्वन्द्वक्कणितभणिताभीतिवचसोः
विनम्रं कामाक्षी विसृमरमहःपाटलितयोः ।
क्षणं विन्यासेन क्षपिततमसोर्मे ललितयोः
पुनीयान्मूर्धानं पुरहरपुरन्ध्री चरणयोः ॥12॥
भवानि द्रुह्येतां भवनिबिडितेभ्यो मम मुहु-
स्तमोव्यामोहेभ्यस्तव जननि कामाक्षि चरणौ ।
ययोर्लाक्षाबिन्दुस्फुरणधरणाद्ध्वर्जटिजटा-
कुटीरा शोणाङ्कं वहति वपुरेणाङ्ककलिका ॥13॥
पवित्रीकुर्युर्नुः पदतलभुवः पाटलरुचः
परागास्ते पापप्रशमनधुरीणाः परशिवे ।
कणं लब्धुं येषां निजशिरसि कामाक्षि विवशा
वलन्तो व्यातन्वन्त्यहमहमिकां माधवमुखाः ॥14॥
बलाकामालाभिर्नखरुचिमयीभिः परिवृते
विनम्रस्वर्नारीविकचकचकालाम्बुदकुले ।
स्फुरन्तः कामाक्षि स्फुटदलितबन्धूकसुहृद-
स्तटिल्लेखायन्ते तव चरणपाथोजकिरणाः ॥15॥
सरागः सद्वेषः प्रसृमरसरोजे प्रतिदिनं
निसर्गादाक्रामन्विबुधजनमूर्धानमधिकम् ।
कथङ्कारं मातः कथय पदपद्मस्तव सतां
नतानां कामाक्षि प्रकटयति कैवल्यसरणिम् ॥16॥
जपालक्ष्मीशोणो जनितपरमज्ञाननलिनी-
विकासव्यासङ्गो विफलितजगज्जाड्यगरिमा ।
मनःपूर्वाद्रिं मे तिलकयतु कामाक्षि तरसा
तमस्काण्डद्रोही तव चरणपाथोजरमणः ॥17॥
नमस्कुर्मः प्रेङ्खन्मणिकटकनीलोत्पलमहः-
पयोधौ रिङ्खद्भिर्नखकिरणफेनैर्धवलिते ।
स्फुटं कुर्वाणाय प्रबलचलदौर्वानलशिखा-
वितर्कं कामाक्ष्याः सततमरुणिम्ने चरणयोः ॥18॥
शिवे पाशायेतामलघुनि तमःकूपकुहरे
दिनाधीशायेतां मम हृदयपाथोजविपिने ।
नभोमासायेतां सरसकवितारीतिसरिति
त्वदीयौ कामाक्षि प्रसृतकिरणौ देवि चरणौ ॥19॥
निषक्तं श्रुत्यन्ते नयनमिव सद्वृत्तरुचिरैः
समैर्जुष्टं शुद्धैरधरमिव रम्यैर्द्विजगणैः ।
शिवे वक्षोजन्मद्वितयमिव मुक्ताश्रितमुमे
त्वदीयं कामाक्षि प्रणतशरणं नौमि चरणम् ॥20॥
नमस्यासंसज्जन्नमुचिपरिपन्थिप्रणयिनी-
निसर्गप्रेङ्खोलत्कुरलकुलकालाहिशबले ।
नखच्छायादुग्धोदधिपयसि ते वैद्रुमरुचां
प्रचारं कामाक्षि प्रचुरयति पादाब्जसुषमा ॥21॥
कदा दूरीकर्तुं कटुदुरितकाकोलजनितं
महान्तं सन्तापं मदनपरिपन्थिप्रियतमे ।
क्षणात्ते कामाक्षि त्रिभुवनपरीतापहरणे
पटीयांसं लप्स्ये पदकमलसेवामृतरसम् ॥22॥
ययोः सान्ध्यं रोचिः सततमरुणिम्ने स्पृहयते
ययोश्चान्द्री कान्तिः परिपतति दृष्ट्वा नखरुचिम् ।
ययोः पाकोद्रेकं पिपठिषति भक्त्या किसलयं
म्रदिम्नः कामाक्ष्या मनसि चरणौ तौ तनुमहे ॥23॥
जगन्नेदं नेदं परमिति परित्यज्य यतिभिः
कुशाग्रीयस्वान्तैः कुशलधिषणैः शास्त्रसरणौ ।
गवेष्यं कामाक्षि ध्रुवमकृतकानां गिरिसुते
गिरामैदम्पर्यं तव चरणपद्मं विजयते ॥24॥
कृतस्नानं शास्त्रामृतसरसि कामाक्षि नितरां
दधानं वैशद्यं कलितरसमानन्दसुधया ।
अलङ्कारं भूमेर्मुनिजनमनश्चिन्मयमहा-
पयोधेरन्तस्स्थं तव चरणरत्नं मृगयते ॥25॥
मनोगेहे मोहोद्भवतिमिरपूर्णे मम मुहुः
दरिद्राणीकुर्वन्दिनकरसहस्राणि किरणैः ।
विधत्तां कामाक्षि प्रसृमरतमोवञ्चनचणः
क्षणार्धं सान्निध्यं चरणमणिदीपो जननि ते ॥26॥
कवीनां चेतोवन्नखररुचिसम्पर्कि विबुध-
स्रवन्तीस्रोतोवत्पटुमुखरितं हंसकरवैः ।
दिनारम्भश्रीवन्नियतमरुणच्छायसुभगं
मदन्तः कामाक्ष्याः स्फुरतु पदपङ्केरुहयुगम् ॥27॥
सदा किं सम्पर्कात्प्रकृतिकठिनैर्नाकिमुकुटैः
तटैर्नीहाराद्रेरधिकमणुना योगिमनसा ।
विभिन्ते सम्मोहं शिशिरयति भक्तानपि दृशाम्
अदृश्यं कामाक्षि प्रकटयति ते पादयुगलम् ॥28॥
पवित्राभ्यामम्ब प्रकृतिमृदुलाभ्यां तव शिवे
पदाभ्यां कामाक्षि प्रसभमभिभूतैः सचकितैः ।
प्रवालैरम्भोजैरपि च वनवासव्रतदशाः
सदैवारभ्यन्ते परिचरितनानाद्विजगणैः ॥29॥
चिराद्दृश्या हंसैः कथमपि सदा हंससुलभं
निरस्यन्ती जाड्यं नियतजडमध्यैकशरणम् ।
अदोषव्यासङ्गा सततमपि दोषाप्तिमलिनं
पयोजं कामाक्ष्याः परिहसति पादाब्जयुगली ॥30॥
सुराणामानन्दप्रबलनतया मण्डनतया
नखेन्दुज्योत्स्नाभिर्विसृमरतमःखण्डनतया ।
पयोजश्रीद्वेषव्रतरततया त्वच्चरणयोः
विलासः कामाक्षि प्रकटयति नैशाकरदशाम् ॥31॥
सितिम्ना कान्तीनां नखरजनुषां पादनलिन-
च्छवीनां शोणिम्ना तव जननि कामाक्षि नमने ।
लभन्ते मन्दारग्रथितनवबन्धूककुसुम-
स्रजां सामीचीन्यं सुरपुरपुरन्ध्रीकचभराः ॥32॥
स्फुरन्मध्ये शुद्धे नखकिरणदुग्धाब्धिपयसां
वहन्नब्जं चक्रं दरमपि च लेखात्मकतया ।
श्रितो मात्स्यं रूपं श्रियमपि दधानो निरुपमां
त्रिधामा कामाक्ष्याः पदनलिननामा विजयते ॥33॥
नखश्रीसन्नद्धस्तबकनिचितः स्वैश्च किरणैः
पिशङ्गैः कामाक्षि प्रकटितलसत्पल्लवरुचिः ।
सतां गम्यः शङ्के सकलफलदाता सुरतरुः
त्वदीयः पादोऽयं तुहिनगिरिराजन्यतनये ॥34॥
वषट्कुर्वन्माञ्जीरकलकलैः कर्मलहरी-
हवींषि प्रौद्दण्डं ज्वलति परमज्ञानदहने ।
महीयान्कामाक्षि स्फुटमहसि जोहोति सुधियां
मनोवेद्यां मातस्तव चरणयज्वा गिरिसुते ॥35॥
महामन्त्रं किञ्चिन्मणिकटकनादैर्मृदु जपन्
क्षिपन्दिक्षु स्वच्छं नखरुचिमयं भास्मनरजः ।
नतानां कामाक्षि प्रकृतिपटुरच्चाट्य ममता-
पिशाचीं पादोऽयं प्रकटयति ते मान्त्रिकदशाम् ॥36॥
उदीते बोधेन्दौ तमसि नितरां जग्मुषि दशां
दरिद्रां कामाक्षि प्रकटमनुरागं विदधती ।
सितेनाच्छाद्याङ्गं नखरुचिपटेनाङ्घ्रियुगली-
पुरन्ध्री ते मातः स्वयमभिसरत्येव हृदयम् ॥37॥
दिनारम्भः सम्पन्नलिनविपिनानामभिनवो
विकासो वासन्तः सुकविपिकलोकस्य नियतः ।
प्रदोषः कामाक्षि प्रकटपरमज्ञानशशिन-
श्चकास्ति त्वत्पादस्मरणमहिमा शैलतनये ॥38॥
धृतच्छायं नित्यं सरसिरुहमैत्रीपरिचितं
निधानं दीप्तीनां निखिलजगतां बोधजनकम् ।
मुमुक्षूणां मार्गप्रथनपटु कामाक्षि पदवीं
पदं ते पातङ्गीं परिकलयते पर्वतसुते ॥39॥
शनैस्तीर्त्वा मोहाम्बुधिमथ समारोढुमनसः
क्रमात्कैवल्याख्यां सुकृतिसुलभां सौधवलभीम् ।
लभन्ते निःश्रेणीमिव झटिति कामाक्षि चरणं
पुरश्चर्याभिस्ते पुरमथनसीमन्तिनि जनाः ॥40॥
प्रचण्डार्तिक्षोभप्रमथनकृते प्रातिभसरि-
त्प्रवाहप्रोद्दण्डीकरणजलदाय प्रणमताम् ।
प्रदीपाय प्रौढे भवतमसि कामाक्षि चरण-
प्रसादौन्मुख्याय स्पृहयति जनोऽयं जननि ते ॥41॥
मरुद्भिः संसेव्या सततमपि चाञ्चल्यरहिता
सदारुण्यं यान्ती परिणतिदरिद्राणसुषमा ।
गुणोत्कर्षान्माञ्जीरककलकलैस्तर्जनपटुः
प्रवालं कामाक्ष्याः परिहसति पादाब्जयुगली ॥42॥
जगद्रक्षादक्षा जलजरुचिशिक्षापटुतरा
समैर्नम्या रम्या सततमभिगम्या बुधजनैः ।
द्वयी लीलालोला श्रुतिषु सुरपालादिमुकुटी-
तटीसीमाधामा तव जननि कामाक्षि पदयोः ॥43॥
गिरां दूरौ चोरौ जडिमतिमिराणां कृतजग-
त्परित्राणौ शोणौ मुनिहृदयलीलैकनिपुणौ ।
नखैः स्मेरौ सारौ निगमवचसां खण्डितभव-
ग्रहोन्मादौ पादौ तव जननि कामाक्षि कलये ॥44॥
अविश्रान्तं पङ्कं यदपि कलयन्यावकमयं
निरस्यन्कामाक्षि प्रणमनजुषां पङ्कमखिलम् ।
तुलाकोटिद्वन्दं दधदपि च गच्छन्नतुलतां
गिरां मार्गं पादो गिरिवरसुते लङ्घयति ते ॥45॥
प्रवालं सव्रीलं विपिनविवरे वेपयति या
स्फुरल्लीलं बालातपमधिकबालं वदति या ।
रुचिं सान्ध्यां वन्ध्यां विरचयति या वर्धयतु सा
शिवं मे कामाक्ष्याः पदनलिनपाटल्यलहरी ॥46॥
किरञ्ज्योत्स्नारीतिं नखमुखरुचा हंसमनसां
वितन्वानः प्रीतिं विकचतरुणाम्भोरुहरुचिः ।
प्रकाशः श्रीपादस्तव जननि कामाक्षि तनुते
शरत्कालप्रौढिं शशिशकलचूडप्रियतमे ॥47॥
नखाङ्कूरस्मेरद्युतिविमलगङ्गाम्भसि सुखं
कृतस्नानं ज्ञानामृतममलमास्वाद्य नियतम् ।
उदञ्चन्मञ्जीरस्फुरणमणिदीपे मम मनो
मनोज्ञे कामाक्ष्याश्चरणमणिहर्म्ये विहरताम् ॥48॥
भवाम्भोधौ नौकां जडिमविपिने पावकशिखा-
ममर्त्येन्द्रादीनामधिमुकुटमुत्तंसकलिकाम् ।
जगत्तापे ज्योत्स्नामकृतकवचःपञ्जरपुटे
शुकस्त्रीं कामाक्ष्या मनसि कलये पादयुगलीम् ॥49॥
परत्मप्राकाश्यप्रतिफलनचुञ्चुः प्रणमतां
मनोज्ञस्त्वत्पादो मणिमुकुरमुद्रां कलयते ।
यदीयां कामाक्षि प्रकृतिमसृणाः शोधकदशां
विधातुं चेष्ठन्ते बलरिपुवधूटीकचभराः ॥50॥
अविश्रान्तं तिष्ठन्नकृतकवचःकन्दरपुटी-
कुटीरान्तः प्रौढं नखरुचिसटालीं प्रकटयन् ।
प्रचण्डं खण्डत्वं नयतु मम कामाक्षि तरसा
तमोवेतण्डेन्द्रं तव चरणकण्ठीरवपतिः ॥51॥
पुरस्तात्कामाक्षि प्रचुररसमाखण्डलपुरी-
पुरन्ध्रीणां लास्यं तव ललितमालोक्य शनकैः ।
नखश्रीभिः स्मेरा बहु वितनुते नूपुररवै-
श्चमत्कृत्या शङ्के चरणयुगली चाटुरचनाः ॥52॥
सरोजं निन्दन्ती नखकिरणकर्पूरशिशिरा
निषिक्ता मारारेर्मुकुटशशिरेखाहिमजलैः ।
स्फुरन्ती कामाक्षि स्फुटरुचिमये पल्लवचये
तवाधत्ते मैत्रीं पथिकसुदृशा पादयुगली ॥53॥
नतानां सम्पत्तेरनवरतमाकर्षणजपः
प्ररोहत्संसारप्रसरगरिमस्तम्भनजपः ।
त्वदीयः कामाक्षि स्मरहरमनोमोहनजपः
पटीयान्नः पायात्पदनलिनमञ्जीरनिनदः ॥54॥
वितन्वीथा नाथे मम शिरसि कामाक्षि कृपया
पदाम्भोजन्यासं पशुपरिबृढप्राणदयिते ।
पिबन्तो यन्मुद्रां प्रकटमुपकम्पापरिसरं
दृशा नानन्द्यन्ते नलिनभवनारायणमुखाः ॥55॥
प्रणामोद्यद्बृन्दारमुकुटमन्दारकलिका-
विलोलल्लोलम्बप्रकरमयधूमप्रचुरिमा ।
प्रदीप्तः पादाब्जद्युतिविततिपाटल्यलहरी-
कृशानुः कामाक्ष्या मम दहतु संसारविपिनम् ॥56॥
वलक्षश्रीरृक्षाधिपशिशुसदृक्षैस्तव नखैः
जिघृक्षुर्दक्षत्वं सरसिरुहभिक्षुत्वकरणे ।
क्षणान्मे कामाक्षि क्षपितभवसङ्क्षोभगरिमा
वचोवैचक्षन्यं चरणयुगली पक्ष्मलयतात् ॥57॥
समन्तात्कामाक्षि क्षततिमिरसन्तानसुभगान्
अनन्ताभिर्भाभिर्दिनमनु दिगन्तान्विरचयन् ।
अहन्ताया हन्ता मम जडिमदन्तावलहरिः
विभिन्तां सन्तापं तव चरणचिन्तामणिरसौ ॥58॥
दधानो भास्वत्ताममृतनिलयो लोहितवपुः
विनम्राणां सौम्यो गुरुरपि कवित्वं च कलयन् ।
गतौ मन्दो गङ्गाधरमहिषि कामाक्षि भजतां
तमःकेतुर्मातस्तव चरणपद्मो विजयते ॥59॥
नयन्तीं दासत्वं नलिनभवमुख्यानसुलभ-
प्रदानाद्दीनानाममरतरुदौर्भाग्यजननीम् ।
जगज्जन्मक्षेमक्षयविधिषु कामाक्षि पदयो-
र्धुरीणामीष्टे करस्तव भणितुमाहोपुरुषिकाम् ॥60॥
जनोऽयं सन्तप्तो जननि भवचण्डांशुकिरणैः
अलब्धवैकं शीतं कणमपि परज्ञानपयसः ।
तमोमार्गे पान्थस्तव झटिति कामाक्षि शिशिरां
पदाम्भोजच्छायां परमशिवजाये मृगयते ॥61॥
जयत्यम्ब श्रीमन्नखकिरणचीनांशुकमयं
वितानं बिभ्राणे सुरमुकुटसङ्घट्टमसृणे ।
निजारुण्यक्षौमास्तरणवति कामाक्षि सुलभा
बुधैः संविन्नारी तव चरणमाणिक्यभवने ॥62॥
प्रतीमः कामाक्षि स्फुरिततरुणादित्यकिरण-
श्रियो मूलद्रव्यं तव चरणमद्रीन्द्रतनये ।
सुरेन्द्राशामापूरयति यदसौ ध्वान्तमखिलं
धुनीते दिग्भागानपि च महसा पाटलयते ॥63॥
महाभाष्यव्याख्यापटुशयनमारोपयति वा
स्मरव्यापारेर्ष्यापिशुननिटिलं कारयति वा ।
द्विरेफाणामध्यासयति सततं वाधिवसतिं
प्रणम्रान्कामाक्ष्याः पदनलिनमाहात्म्यगरिमा ॥64॥
विवेकाम्भस्स्रोतस्स्नपनपरिपाटीशिशिरिते
समीभूते शास्त्रस्मरणहलसङ्कर्षणवशात् ।
सतां चेतःक्षेत्रे वपति तव कामाक्षि चरणो
महासंवित्सस्यप्रकरवरबीजं गिरिसुते ॥65॥
दधानो मन्दारस्तबकपरिपाटीं नखरुचा
वहन्दीप्तां शोणाङ्गुलिपटलचाम्पेयकलिकाम् ।
अशोकोल्लासं नः प्रचुरयतु कामाक्षि चरणो
विकासी वासन्तः समय इव ते शर्वदयिते ॥66॥
नखांशुप्राचुर्यप्रसृमरमरालालिधवलः
स्फुरन्मञ्जीरोद्यन्मरकतमहश्शैवलयुतः ।
भवत्याः कामाक्षि स्फुटचरणपाटल्यकपटो
नदः शोणाभिख्यो नगपतितनूजे विजयते ॥67॥
धुनानं पङ्कौघं परमसुलभं कण्टककुलैः
विकासव्यासङ्गं विदधदपराधीनमनिशम् ।
नखेन्दुज्योत्स्नाभिर्विशदरुचि कामाक्षि नितराम्
असामान्यं मन्ये सरसिजमिदं ते पदयुगम् ॥68॥
करीन्द्राय द्रुह्यत्यलसगतिलीलासु विमलैः
पयोजैर्मात्सर्यं प्रकटयति कामं कलयते ।
पदाम्भोजद्वन्द्वं तव तदपि कामाक्षि हृदयं
मुनीनां शान्तानां कथमनिशमस्मै स्पृहयते ॥69॥
निरस्ता शोणिम्ना चरणकिरणानां तव शिवे
समिन्धाना सन्ध्यारुचिरचलराजन्यतनये ।
असामर्थ्यादेनं परिभवितुमेतत्समरुचां
सरोजानां जाने मुकुलयति शोभां प्रतिदिनम् ॥70॥
उपादिक्षद्दाक्ष्यं तव चरणनामा गुरुरसौ
मरालानां शङ्के मसृणगतिलालित्यसरणौ ।
अतस्ते निस्तन्द्रं नियतममुना सख्यपदवीं
प्रपन्नं पाथोजं प्रति दधति कामाक्षि कुतुकम् ॥71॥
दधानैः संसर्गं प्रकृतिमलिनैः षट्पदकुलैः
द्विजाधीशश्लाघाविधिषु विदधद्भिर्मुकुलताम् ।
रजोमिश्रैः पद्मैर्नियतमपि कामाक्षि पदयोः
विरोधस्ते युक्तो विषमशरवैरिप्रियतमे ॥72॥
कवित्वश्रीमिश्रीकरणनिपुणौ रक्षणचणौ
विपन्नानां श्रीमन्नलिनमसृणौ शोणकिरणौ ।
मुनीन्द्राणामन्तःकरणशरणौ मन्दसरणौ
मनोज्ञौ कामाक्ष्या दुरितहरणौ नौमि चरणौ ॥73॥
परस्मात्सर्वस्मादपि च परयोर्मुक्तिकरयोः
नखश्रीभिर्ज्योत्स्नाकलिततुलयोस्ताम्रतलयोः ।
निलीये कामाक्ष्या निगमनुतयोर्नाकिनतयोः
निरस्तप्रोन्मीलन्नलिनमदयोरेव पदयोः ॥74॥
स्वभावादन्योन्यं किसलयमपीदं तव पदं
म्रदिम्ना शोणिम्ना भगवति दधाते सदृशताम् ।
वने पूर्वस्येच्छा सततमवने किं तु जगतां
परस्येत्थं भेदः स्फुरति हृदि कामाक्षि सुधियाम् ॥75॥
कथं वाचालोऽपि प्रकटमणिमञ्जीरनिनदैः
सदैवानन्दार्द्रान्विरचयति वाचंयमजनान् ।
प्रकृत्या ते शोणच्छविरपि च कामाक्षि चरणो
मनीषानैर्मल्यं कथमिव नृणां मांसलयते ॥76॥
चलत्तृष्णावीचीपरिचलनपर्याकुलतया
मुहुर्भ्रान्तस्तान्तः परमशिववामाक्षि परवान् ।
तितीर्षुः कामाक्षि प्रचुरतरकर्माम्बुधिममुं
कदाहं लप्स्ये ते चरणमणिसेतुं गिरिसुते ॥77॥
विशुष्यन्त्यां प्रज्ञासरिति दुरितग्रीष्मसमय-
प्रभावेण क्षीणे सति मम मनःकेकिनि शुचा ।
त्वदीयः कामाक्षि स्फुरितचरणाम्भोदमहिमा
नभोमासाटोपं नगपतिसुते किं न कुरुते ॥78॥
विनम्राणां चेतोभवनवलभीसीम्नि चरण-
प्रदीपे प्राकाश्यं दधति तव निर्धूततमसि ।
असीमा कामाक्षि स्वयमलघुदुष्कर्मलहरी
विघूर्णन्ती शान्तिं शलभपरिपाटीव भजते ॥79॥
विराजन्ती शुक्तिर्नखकिरणमुक्तामणिततेः
विपत्पाथोराशौ तरिरपि नराणां प्रणमताम् ।
त्वदीयः कामाक्षि ध्रुवमलघुवह्निर्भववने
मुनीनां ज्ञानाग्नेररणिरयमङ्घिर्विजयते ॥80॥
समस्तैः संसेव्यः सततमपि कामाक्षि विबुधैः
स्तुतो गन्धर्वस्त्रीसुललितविपञ्चीकलरवैः ।
भवत्या भिन्दानो भवगिरिकुलं जृम्भिततमो-
बलद्रोही मातश्चरणपुरुहूतो विजयते ॥81॥
वसन्तं भक्तानामपि मनसि नित्यं परिलसद्-
घनच्छायापूर्णं शुचिमपि नृणां तापशमनम् ।
नखेन्दुज्योत्स्नाभिः शिशिरमपि पद्मोदयकरं
नमामः कामाक्ष्याश्चरणमधिकाश्चर्यकरणम् ॥82॥
कवीन्द्राणां नानाभणितिगुणचित्रीकृतवचः-
प्रपञ्चव्यापारप्रकटनकलाकौशलनिधिः ।
अधःकुर्वन्नब्जं सनकभृगुमुख्यैर्मुनिजनैः
नमस्यः कामाक्ष्याश्चरणपरमेष्ठी विजयते ॥83॥
भवत्याः कामाक्षि स्फुरितपदपङ्केरुहभुवां
परागाणां पूरैः परिहृतकलङ्कव्यतिकरैः ।
नतानामामृष्टे हृदयमुकुरे निर्मलरुचि
प्रसन्ने निश्शेषं प्रतिफलति विश्वं गिरिसुते ॥84॥
तव त्रस्तं पादात्किसलयमरण्यान्तरमगात्
परं रेखारूपं कमलममुमेवाश्रितमभूत् ।
जितानां कामाक्षि द्वितयमपि युक्तं परिभवे
विदेशे वासो वा शरणगमनं वा निजरिपोः ॥85॥
गृहीत्वा याथार्थ्यं निगमवचसां देशिककृपा-
कटाक्षर्कज्योतिश्शमितममताबन्धतमसः ।
यतन्ते कामाक्षि प्रतिदिवसमन्तर्द्रढयितुं
त्वदीयं पादाब्जं सुकृतपरिपाकेन सुजनाः ॥86॥
जडानामप्यम्ब स्मरणसमये तवच्चरणयोः
भ्रमन्मन्थक्ष्माभृद्धुमुघुमितसिन्धुप्रतिभटाः ।
प्रसन्नाः कामाक्षि प्रसभमधरस्पन्दनकरा
भवन्ति स्वच्छन्दं प्रकृतिपरिपक्का भणितयः ॥87॥
वहन्नप्यश्रान्तं मधुरनिनदं हंसकमसौ
तमेवाधः कर्तुं किमिव यतते केलिगमने ।
भवस्यैवानन्दं विदधदपि कामाक्षि चरणो
भवत्यास्तद्द्रोहं भगवति किमेवं वितनुते ॥88॥
यदत्यन्तं ताम्यत्यलसगतिवार्तास्वपि शिवे
तदेतत्कामाक्षि प्रकृतिमृदुलं ते पदयुगम् ।
किरीटैः सङ्घट्टं कथमिव सुरौघस्य सहते
मुनीन्द्राणामास्ते मनसि च कथं सूचिनिशिते ॥89॥
मनोरङ्गे मत्के विबुधजनसम्मोदजननी
सरागव्यासङ्गं सरसमृदुसञ्चारसुभगा ।
मनोज्ञा कामाक्षि प्रकटयतु लास्यप्रकरणं
रणन्मञ्जीरा ते चरणयुगलीनर्तकवधूः ॥90॥
परिष्कुर्वन्मातः पशुपतिकपर्दं चरणराट्
पराचां हृत्पद्मं परमभणितीनां च मकुटम् ।
भवाख्ये पाथोधौ परिहरतु कामाक्षि ममता-
पराधीनत्वं मे परिमुषितपाथोजमहिमा ॥91॥
प्रसूनैः सम्पर्कादमरतरुणीकुन्तलभवैः
अभीष्टानां दानादनिशमपि कामाक्षि नमताम् ।
स्वसङ्गात्कङ्केलिप्रसवजनकत्वेन च शिवे
त्रिधा धत्ते वार्तां सुरभिरिति पादो गिरिसुते ॥92॥
महामोहस्तेनव्यतिकरभयात्पालयति यो
विनिक्षिप्तं स्वस्मिन्निजजनमनोरत्नमनिशम् ।
स रागस्योद्रेकात्सततमपि कामाक्षि तरसा
किमेवं पादोऽसौ किसलयरुचिं चोरयति ते ॥93॥
सदा स्वादुङ्कारं विषयलहरीशालिकणिकां
समास्वाद्य श्रान्तं हृदयशुकपोतं जननि मे ।
कृपाजाले फालेक्षणमहिषि कामाक्षि रभसात्
गृहीत्वा रुन्धीथारस्तव पदयुगीपञ्जरपुटे ॥94॥
धुनानं कामाक्षि स्मरणलवमात्रेण जडिम-
ज्वरप्रौढिं गूढस्थिति निगमनैकुञ्जकुहरे ।
अलभ्यं सर्वेषां कतिचन लभन्ते सुकृतिनः
चिरादन्विष्यन्तस्तव चरणसिद्धौषधमिदम् ॥95॥
रणन्मञ्जीराभ्यां ललितगमनाभ्यां सुकृतिनां
मनोवास्तव्याभ्यां मथिततिमिराभ्यां नखरुचा ।
निधेयाभ्यां पत्या निजशिरसि कामाक्षि सततं
नमस्ते पादाभ्यां नलिनमृदुलाभ्यां गिरिसुते ॥96॥
सुरागे राकेन्दुप्रतिनिधिमुखे पर्वतसुते
चिराल्लभ्ये भक्त्या शमधनजनानां परिषदा ।
मनोभृङ्गो मत्कः पदकमलयुग्मे जननि ते
प्रकामं कामाक्षि त्रिपुरहरवामाक्षि रमताम् ॥97॥
शिवे संविद्रूपे शशिशकलचूडप्रियतमे
शनैर्गत्यागत्या जितसुरवरेभे गिरिसुते ।
यतन्ते सन्तस्ते चरणनलिनालानयुगले
सदा बद्धं चित्तप्रमदकरियूथं दृढतरम् ॥98॥
यशः सूते मातर्मधुरकवितां पक्ष्मलयते
श्रियं दत्ते चित्ते कमपि परिपाकं प्रथयते ।
सतां पाशग्रन्थिं शिथिलयति किं किं न कुरुते
प्रपन्ने कामाक्ष्याः प्रणतिपरिपाटी चरणयोः ॥99॥
मनीषां माहेन्द्रीं ककुभमिव ते कामपि दशां
प्रधत्ते कामाक्ष्याश्चरणतरुणादित्यकिरणः ।
यदीये सम्पर्के धृतरसमरन्दा कवयतां
परीपाकं धत्ते परिमलवती सूक्तिनलिनी ॥100॥
पुरा मारारातिः पुरमजयदम्ब स्तवशतैः
प्रसन्नायां सत्यां त्वयि तुहिनशैलेन्द्रतनये ।
अतस्ते कामाक्षि स्फुरतु तरसा कालसमये
समायाते मातर्मम मनसि पादाब्जयुगलम् ॥101॥
पदद्वन्द्वं मन्दं गतिषु निवसन्तं हृदि सतां
गिरामन्ते भ्रान्तं कृतकरहितानां परिबृढे ।
जनानामानन्दं जननि जनयन्तं प्रणमतां
त्वदीयं कामाक्षि प्रतिदिनमहं नौमि विमलम् ॥102॥
इदं यः कामाक्ष्याश्चरणनलिनस्तोत्रशतकं
जपेन्नित्यं भक्त्या निखिलजगदाह्लादजनकम् ।
स विश्वेषां वन्द्यः सकलकविलोकैकतिलकः
चिरं भुक्त्वा भोगान्परिणमति चिद्रूपकलया ॥103॥
॥ इति पादारविन्दशतकं सम्पूर्णम् ॥
mahimnaḥ panthānaṃ madanaparipanthipraṇayini
prabhurnirṇetuṃ te bhavati yatamāno'pi katamaḥ |
tathāpi śrīkāñcīvihṛtirasike ko'pi manaso
vipākastvatpādastutividhiṣu jalpākayati mām ||1||
galagrāhī paurandarapuravanīpallavarucāṃ
dhṛtapāthamyānāmaruṇamahasāmādimaguruḥ |
samindhe bandhūkastabakasahayudhvā diśi diśi
prasarpankāmākṣyāścaraṇakiraṇānāmaruṇimā ||2||
marālīnāṃ yānābhyasanakalanāmūlagurave
daridrāṇāṃ trāṇavyatikarasurodyānatarave |
tamaskāṇḍaprauḍhiprakaṭanatiraskārapaṭave
jano'yaṃ kāmākṣyāścaraṇanalināya spṛhayate ||3||
vahantī saindūrīṃ saraṇimavanamrāmarapuṟī-
purandhrīsīmante kavikamalabālārkasuṣamā |
trayīsīmantinyāḥ stanataṭanicolāruṇapaṭī
vibhāntī kāmākṣyāḥ padanalinakāntirvijayate ||4||
praṇamrībhūtasya praṇayakalahatrastamanasaḥ
smarārāteścūḍāviyati gṛhamedhī himakaraḥ |
yayoḥ sāndhyāṃ kāntiṃ vahati suṣamābhiścaraṇayoḥ
tayorme kāmākṣyā hṛdayamapatandraṃ viharatām ||5||
yayoḥ pīṭhāyante vibudhamukuṭīnāṃ paṭalikā
yayoḥ saudhāyante svayamudayabhājo bhaṇitayaḥ |
yayoḥ dāsāyante sarasijabhavādyāścaraṇayoḥ
tayorme kāmākṣyā dinamanu varīvartu hṛdayam ||6||
nayantī saṅkocaṃ sarasijarucaṃ dikparisare
sṛjantī lauhityaṃ nakhakiraṇacandrārdhakhacitā |
kavīndrāṇāṃ hṛtkairavavikasanodyogajananī
sphurantī kāmākṣyāḥ caraṇarucisandhyā vijayate ||7||
virāvairmāñjīraiḥ kimapi kathayantīva madhuraṃ
purastādānamre puravijayini smeravadane |
vayasyeva prauḍhā śithilayati yā premakalaha-
prarohaṃ kāmākṣyāḥ caraṇayugalī sā vijayate ||8||
suparvastrīlolālakaparicitaṃ ṣaṭpadakulaiḥ
sphurallākṣārāgaṃ taruṇataraṇijyotiraruṇaiḥ |
bhṛtaṃ kāntyambhobhiḥ visṛmaramarandaiḥ sarasijaiḥ
vidhatte kāmākṣyāḥ caraṇayugalaṃ bandhupadavīm ||9||
rajaḥsaṃsarge'pi sthitamarajasāmeva hṛdaye
paraṃ raktatvena sthitamapi viraktaikaśaraṇam |
alabhyaṃ mandānāṃ dadhadapi sadā mandagatitāṃ
vidhatte kāmākṣyāḥ caraṇayugamāścaryalaharīm ||10||
jaṭālā mañjīrasphuradaruṇaratnāṃśunikaraiḥ
niṣidantī madhye nakharucijharīgāṅgapayasām |
jagattrāṇaṃ kartuṃ janani mama kāmākṣi niyataṃ
tapaścaryāṃ dhatte tava caraṇapāthojayugalī ||11||
tulākoṭidvandvakkaṇitabhaṇitābhītivacasoḥ
vinamraṃ kāmākṣī visṛmaramahaḥpāṭalitayoḥ |
kṣaṇaṃ vinyāsena kṣapitatamasorme lalitayoḥ
punīyānmūrdhānaṃ puraharapurandhrī caraṇayoḥ ||12||
bhavāni druhyetāṃ bhavanibiḍitebhyo mama muhu-
stamovyāmohebhyastava janani kāmākṣi caraṇau |
yayorlākṣābindusphuraṇadharaṇāddhvarjaṭijaṭā-
kuṭīrā śoṇāṅkaṃ vahati vapureṇāṅkakalikā ||13||
pavitrīkuryurnuḥ padatalabhuvaḥ pāṭalarucaḥ
parāgāste pāpapraśamanadhurīṇāḥ paraśive |
kaṇaṃ labdhuṃ yeṣāṃ nijaśirasi kāmākṣi vivaśā
valanto vyātanvantyahamahamikāṃ mādhavamukhāḥ ||14||
balākāmālābhirnakharucimayībhiḥ parivṛte
vinamrasvarnārīvikacakacakālāmbudakule |
sphurantaḥ kāmākṣi sphuṭadalitabandhūkasuhṛda-
staṭillekhāyante tava caraṇapāthojakiraṇāḥ ||15||
sarāgaḥ sadveṣaḥ prasṛmarasaroje pratidinaṃ
nisargādākrāmanvibudhajanamūrdhānamadhikam |
kathaṅkāraṃ mātaḥ kathaya padapadmastava satāṃ
natānāṃ kāmākṣi prakaṭayati kaivalyasaraṇim ||16||
japālakṣmīśoṇo janitaparamajñānanalinī-
vikāsavyāsaṅgo viphalitajagajjāḍyagarimā |
manaḥpūrvādriṃ me tilakayatu kāmākṣi tarasā
tamaskāṇḍadrohī tava caraṇapāthojaramaṇaḥ ||17||
namaskurmaḥ preṅkhanmaṇikaṭakanīlotpalamahaḥ-
payodhau riṅkhadbhirnakhakiraṇaphenairdhavalite |
sphuṭaṃ kurvāṇāya prabalacaladaurvānalaśikhā-
vitarkaṃ kāmākṣyāḥ satatamaruṇimne caraṇayoḥ ||18||
śive pāśāyetāmalaghuni tamaḥkūpakuhare
dinādhīśāyetāṃ mama hṛdayapāthojavipine |
nabhomāsāyetāṃ sarasakavitārītisariti
tvadīyau kāmākṣi prasṛtakiraṇau devi caraṇau ||19||
niṣaktaṃ śrutyante nayanamiva sadvṛttaruciraiḥ
samairjuṣṭaṃ śuddhairadharamiva ramyairdvijagaṇaiḥ |
śive vakṣojanmadvitayamiva muktāśritamume
tvadīyaṃ kāmākṣi praṇataśaraṇaṃ naumi caraṇam ||20||
namasyāsaṃsajjannamuciparipanthipraṇayinī-
nisargapreṅkholatkuralakulakālāhiśabale |
nakhacchāyādugdhodadhipayasi te vaidrumarucāṃ
pracāraṃ kāmākṣi pracurayati pādābjasuṣamā ||21||
kadā dūrīkartuṃ kaṭuduritakākolajanitaṃ
mahāntaṃ santāpaṃ madanaparipanthipriyatame |
kṣaṇātte kāmākṣi tribhuvanaparītāpaharaṇe
paṭīyāṃsaṃ lapsye padakamalasevāmṛtarasam ||22||
yayoḥ sāndhyaṃ rociḥ satatamaruṇimne spṛhayate
yayoścāndrī kāntiḥ paripatati dṛṣṭvā nakharucim |
yayoḥ pākodrekaṃ pipaṭhiṣati bhaktyā kisalayaṃ
mradimnaḥ kāmākṣyā manasi caraṇau tau tanumahe ||23||
jagannedaṃ nedaṃ paramiti parityajya yatibhiḥ
kuśāgrīyasvāntaiḥ kuśaladhiṣaṇaiḥ śāstrasaraṇau |
gaveṣyaṃ kāmākṣi dhruvamakṛtakānāṃ girisute
girāmaidamparyaṃ tava caraṇapadmaṃ vijayate ||24||
kṛtasnānaṃ śāstrāmṛtasarasi kāmākṣi nitarāṃ
dadhānaṃ vaiśadyaṃ kalitarasamānandasudhayā |
alaṅkāraṃ bhūmermunijanamanaścinmayamahā-
payodherantassthaṃ tava caraṇaratnaṃ mṛgayate ||25||
manogehe mohodbhavatimirapūrṇe mama muhuḥ
daridrāṇīkurvandinakarasahasrāṇi kiraṇaiḥ |
vidhattāṃ kāmākṣi prasṛmaratamovañcanacaṇaḥ
kṣaṇārdhaṃ sānnidhyaṃ caraṇamaṇidīpo janani te ||26||
kavīnāṃ cetovannakhararucisamparki vibudha-
sravantīsrotovatpaṭumukharitaṃ haṃsakaravaiḥ |
dinārambhaśrīvanniyatamaruṇacchāyasubhagaṃ
madantaḥ kāmākṣyāḥ sphuratu padapaṅkeruhayugam ||27||
sadā kiṃ samparkātprakṛtikaṭhinairnākimukuṭaiḥ
taṭairnīhārādreradhikamaṇunā yogimanasā |
vibhinte sammohaṃ śiśirayati bhaktānapi dṛśām
adṛśyaṃ kāmākṣi prakaṭayati te pādayugalam ||28||
pavitrābhyāmamba prakṛtimṛdulābhyāṃ tava śive
padābhyāṃ kāmākṣi prasabhamabhibhūtaiḥ sacakitaiḥ |
pravālairambhojairapi ca vanavāsavratadaśāḥ
sadaivārabhyante paricaritanānādvijagaṇaiḥ ||29||
cirāddṛśyā haṃsaiḥ kathamapi sadā haṃsasulabhaṃ
nirasyantī jāḍyaṃ niyatajaḍamadhyaikaśaraṇam |
adoṣavyāsaṅgā satatamapi doṣāptimalinaṃ
payojaṃ kāmākṣyāḥ parihasati pādābjayugalī ||30||
surāṇāmānandaprabalanatayā maṇḍanatayā
nakhendujyotsnābhirvisṛmaratamaḥkhaṇḍanatayā |
payojaśrīdveṣavrataratatayā tvaccaraṇayoḥ
vilāsaḥ kāmākṣi prakaṭayati naiśākaradaśām ||31||
sitimnā kāntīnāṃ nakharajanuṣāṃ pādanalina-
cchavīnāṃ śoṇimnā tava janani kāmākṣi namane |
labhante mandāragrathitanavabandhūkakusuma-
srajāṃ sāmīcīnyaṃ surapurapurandhrīkacabharāḥ ||32||
sphuranmadhye śuddhe nakhakiraṇadugdhābdhipayasāṃ
vahannabjaṃ cakraṃ daramapi ca lekhātmakatayā |
śrito mātsyaṃ rūpaṃ śriyamapi dadhāno nirupamāṃ
tridhāmā kāmākṣyāḥ padanalinanāmā vijayate ||33||
nakhaśrīsannaddhastabakanicitaḥ svaiśca kiraṇaiḥ
piśaṅgaiḥ kāmākṣi prakaṭitalasatpallavaruciḥ |
satāṃ gamyaḥ śaṅke sakalaphaladātā surataruḥ
tvadīyaḥ pādo'yaṃ tuhinagirirājanyatanaye ||34||
vaṣaṭkurvanmāñjīrakalakalaiḥ karmalaharī-
havīṃṣi prauddaṇḍaṃ jvalati paramajñānadahane |
mahīyānkāmākṣi sphuṭamahasi johoti sudhiyāṃ
manovedyāṃ mātastava caraṇayajvā girisute ||35||
mahāmantraṃ kiñcinmaṇikaṭakanādairmṛdu japan
kṣipandikṣu svacchaṃ nakharucimayaṃ bhāsmanarajaḥ |
natānāṃ kāmākṣi prakṛtipaṭuraccāṭya mamatā-
piśācīṃ pādo'yaṃ prakaṭayati te māntrikadaśām ||36||
udīte bodhendau tamasi nitarāṃ jagmuṣi daśāṃ
daridrāṃ kāmākṣi prakaṭamanurāgaṃ vidadhatī |
sitenācchādyāṅgaṃ nakharucipaṭenāṅghriyugalī-
purandhrī te mātaḥ svayamabhisaratyeva hṛdayam ||37||
dinārambhaḥ sampannalinavipinānāmabhinavo
vikāso vāsantaḥ sukavipikalokasya niyataḥ |
pradoṣaḥ kāmākṣi prakaṭaparamajñānaśaśina-
ścakāsti tvatpādasmaraṇamahimā śailatanaye ||38||
dhṛtacchāyaṃ nityaṃ sarasiruhamaitrīparicitaṃ
nidhānaṃ dīptīnāṃ nikhilajagatāṃ bodhajanakam |
mumukṣūṇāṃ mārgaprathanapaṭu kāmākṣi padavīṃ
padaṃ te pātaṅgīṃ parikalayate parvatasute ||39||
śanaistīrtvā mohāmbudhimatha samāroḍhumanasaḥ
kramātkaivalyākhyāṃ sukṛtisulabhāṃ saudhavalabhīm |
labhante niḥśreṇīmiva jhaṭiti kāmākṣi caraṇaṃ
puraścaryābhiste puramathanasīmantini janāḥ ||40||
pracaṇḍārtikṣobhapramathanakṛte prātibhasari-
tpravāhaproddaṇḍīkaraṇajaladāya praṇamatām |
pradīpāya prauḍhe bhavatamasi kāmākṣi caraṇa-
prasādaunmukhyāya spṛhayati jano'yaṃ janani te ||41||
marudbhiḥ saṃsevyā satatamapi cāñcalyarahitā
sadāruṇyaṃ yāntī pariṇatidaridrāṇasuṣamā |
guṇotkarṣānmāñjīrakakalakalaistarjanapaṭuḥ
pravālaṃ kāmākṣyāḥ parihasati pādābjayugalī ||42||
jagadrakṣādakṣā jalajaruciśikṣāpaṭutarā
samairnamyā ramyā satatamabhigamyā budhajanaiḥ |
dvayī līlālolā śrutiṣu surapālādimukuṭī-
taṭīsīmādhāmā tava janani kāmākṣi padayoḥ ||43||
girāṃ dūrau corau jaḍimatimirāṇāṃ kṛtajaga-
tparitrāṇau śoṇau munihṛdayalīlaikanipuṇau |
nakhaiḥ smerau sārau nigamavacasāṃ khaṇḍitabhava-
grahonmādau pādau tava janani kāmākṣi kalaye ||44||
aviśrāntaṃ paṅkaṃ yadapi kalayanyāvakamayaṃ
nirasyankāmākṣi praṇamanajuṣāṃ paṅkamakhilam |
tulākoṭidvandaṃ dadhadapi ca gacchannatulatāṃ
girāṃ mārgaṃ pādo girivarasute laṅghayati te ||45||
pravālaṃ savrīlaṃ vipinavivare vepayati yā
sphurallīlaṃ bālātapamadhikabālaṃ vadati yā |
ruciṃ sāndhyāṃ vandhyāṃ viracayati yā vardhayatu sā
śivaṃ me kāmākṣyāḥ padanalinapāṭalyalaharī ||46||
kirañjyotsnārītiṃ nakhamukharucā haṃsamanasāṃ
vitanvānaḥ prītiṃ vikacataruṇāmbhoruharuciḥ |
prakāśaḥ śrīpādastava janani kāmākṣi tanute
śaratkālaprauḍhiṃ śaśiśakalacūḍapriyatame ||47||
nakhāṅkūrasmeradyutivimalagaṅgāmbhasi sukhaṃ
kṛtasnānaṃ jñānāmṛtamamalamāsvādya niyatam |
udañcanmañjīrasphuraṇamaṇidīpe mama mano
manojñe kāmākṣyāścaraṇamaṇiharmye viharatām ||48||
bhavāmbhodhau naukāṃ jaḍimavipine pāvakaśikhā-
mamartyendrādīnāmadhimukuṭamuttaṃsakalikām |
jagattāpe jyotsnāmakṛtakavacaḥpañjarapuṭe
śukastrīṃ kāmākṣyā manasi kalaye pādayugalīm ||49||
paratmaprākāśyapratiphalanacuñcuḥ praṇamatāṃ
manojñastvatpādo maṇimukuramudrāṃ kalayate |
yadīyāṃ kāmākṣi prakṛtimasṛṇāḥ śodhakadaśāṃ
vidhātuṃ ceṣṭhante balaripuvadhūṭīkacabharāḥ ||50||
aviśrāntaṃ tiṣṭhannakṛtakavacaḥkandarapuṭī-
kuṭīrāntaḥ prauḍhaṃ nakharucisaṭālīṃ prakaṭayan |
pracaṇḍaṃ khaṇḍatvaṃ nayatu mama kāmākṣi tarasā
tamovetaṇḍendraṃ tava caraṇakaṇṭhīravapatiḥ ||51||
purastātkāmākṣi pracurarasamākhaṇḍalapurī-
purandhrīṇāṃ lāsyaṃ tava lalitamālokya śanakaiḥ |
nakhaśrībhiḥ smerā bahu vitanute nūpuraravai-
ścamatkṛtyā śaṅke caraṇayugalī cāṭuracanāḥ ||52||
sarojaṃ nindantī nakhakiraṇakarpūraśiśirā
niṣiktā mārārermukuṭaśaśirekhāhimajalaiḥ |
sphurantī kāmākṣi sphuṭarucimaye pallavacaye
tavādhatte maitrīṃ pathikasudṛśā pādayugalī ||53||
natānāṃ sampatteranavaratamākarṣaṇajapaḥ
prarohatsaṃsāraprasaragarimastambhanajapaḥ |
tvadīyaḥ kāmākṣi smaraharamanomohanajapaḥ
paṭīyānnaḥ pāyātpadanalinamañjīraninadaḥ ||54||
vitanvīthā nāthe mama śirasi kāmākṣi kṛpayā
padāmbhojanyāsaṃ paśuparibṛḍhaprāṇadayite |
pibanto yanmudrāṃ prakaṭamupakampāparisaraṃ
dṛśā nānandyante nalinabhavanārāyaṇamukhāḥ ||55||
praṇāmodyadbṛndāramukuṭamandārakalikā-
vilolallolambaprakaramayadhūmapracurimā |
pradīptaḥ pādābjadyutivitatipāṭalyalaharī-
kṛśānuḥ kāmākṣyā mama dahatu saṃsāravipinam ||56||
valakṣaśrīrṛkṣādhipaśiśusadṛkṣaistava nakhaiḥ
jighṛkṣurdakṣatvaṃ sarasiruhabhikṣutvakaraṇe |
kṣaṇānme kāmākṣi kṣapitabhavasaṅkṣobhagarimā
vacovaicakṣanyaṃ caraṇayugalī pakṣmalayatāt ||57||
samantātkāmākṣi kṣatatimirasantānasubhagān
anantābhirbhābhirdinamanu digantānviracayan |
ahantāyā hantā mama jaḍimadantāvalahariḥ
vibhintāṃ santāpaṃ tava caraṇacintāmaṇirasau ||58||
dadhāno bhāsvattāmamṛtanilayo lohitavapuḥ
vinamrāṇāṃ saumyo gururapi kavitvaṃ ca kalayan |
gatau mando gaṅgādharamahiṣi kāmākṣi bhajatāṃ
tamaḥketurmātastava caraṇapadmo vijayate ||59||
nayantīṃ dāsatvaṃ nalinabhavamukhyānasulabha-
pradānāddīnānāmamaratarudaurbhāgyajananīm |
jagajjanmakṣemakṣayavidhiṣu kāmākṣi padayo-
rdhurīṇāmīṣṭe karastava bhaṇitumāhopuruṣikām ||60||
jano'yaṃ santapto janani bhavacaṇḍāṃśukiraṇaiḥ
alabdhavaikaṃ śītaṃ kaṇamapi parajñānapayasaḥ |
tamomārge pānthastava jhaṭiti kāmākṣi śiśirāṃ
padāmbhojacchāyāṃ paramaśivajāye mṛgayate ||61||
jayatyamba śrīmannakhakiraṇacīnāṃśukamayaṃ
vitānaṃ bibhrāṇe suramukuṭasaṅghaṭṭamasṛṇe |
nijāruṇyakṣaumāstaraṇavati kāmākṣi sulabhā
budhaiḥ saṃvinnārī tava caraṇamāṇikyabhavane ||62||
pratīmaḥ kāmākṣi sphuritataruṇādityakiraṇa-
śriyo mūladravyaṃ tava caraṇamadrīndratanaye |
surendrāśāmāpūrayati yadasau dhvāntamakhilaṃ
dhunīte digbhāgānapi ca mahasā pāṭalayate ||63||
mahābhāṣyavyākhyāpaṭuśayanamāropayati vā
smaravyāpārerṣyāpiśunaniṭilaṃ kārayati vā |
dvirephāṇāmadhyāsayati satataṃ vādhivasatiṃ
praṇamrānkāmākṣyāḥ padanalinamāhātmyagarimā ||64||
vivekāmbhassrotassnapanaparipāṭīśiśirite
samībhūte śāstrasmaraṇahalasaṅkarṣaṇavaśāt |
satāṃ cetaḥkṣetre vapati tava kāmākṣi caraṇo
mahāsaṃvitsasyaprakaravarabījaṃ girisute ||65||
dadhāno mandārastabakaparipāṭīṃ nakharucā
vahandīptāṃ śoṇāṅgulipaṭalacāmpeyakalikām |
aśokollāsaṃ naḥ pracurayatu kāmākṣi caraṇo
vikāsī vāsantaḥ samaya iva te śarvadayite ||66||
nakhāṃśuprācuryaprasṛmaramarālālidhavalaḥ
sphuranmañjīrodyanmarakatamahaśśaivalayutaḥ |
bhavatyāḥ kāmākṣi sphuṭacaraṇapāṭalyakapaṭo
nadaḥ śoṇābhikhyo nagapatitanūje vijayate ||67||
dhunānaṃ paṅkaughaṃ paramasulabhaṃ kaṇṭakakulaiḥ
vikāsavyāsaṅgaṃ vidadhadaparādhīnamaniśam |
nakhendujyotsnābhirviśadaruci kāmākṣi nitarām
asāmānyaṃ manye sarasijamidaṃ te padayugam ||68||
karīndrāya druhyatyalasagatilīlāsu vimalaiḥ
payojairmātsaryaṃ prakaṭayati kāmaṃ kalayate |
padāmbhojadvandvaṃ tava tadapi kāmākṣi hṛdayaṃ
munīnāṃ śāntānāṃ kathamaniśamasmai spṛhayate ||69||
nirastā śoṇimnā caraṇakiraṇānāṃ tava śive
samindhānā sandhyāruciracalarājanyatanaye |
asāmarthyādenaṃ paribhavitumetatsamarucāṃ
sarojānāṃ jāne mukulayati śobhāṃ pratidinam ||70||
upādikṣaddākṣyaṃ tava caraṇanāmā gururasau
marālānāṃ śaṅke masṛṇagatilālityasaraṇau |
ataste nistandraṃ niyatamamunā sakhyapadavīṃ
prapannaṃ pāthojaṃ prati dadhati kāmākṣi kutukam ||71||
dadhānaiḥ saṃsargaṃ prakṛtimalinaiḥ ṣaṭpadakulaiḥ
dvijādhīśaślāghāvidhiṣu vidadhadbhirmukulatām |
rajomiśraiḥ padmairniyatamapi kāmākṣi padayoḥ
virodhaste yukto viṣamaśaravairipriyatame ||72||
kavitvaśrīmiśrīkaraṇanipuṇau rakṣaṇacaṇau
vipannānāṃ śrīmannalinamasṛṇau śoṇakiraṇau |
munīndrāṇāmantaḥkaraṇaśaraṇau mandasaraṇau
manojñau kāmākṣyā duritaharaṇau naumi caraṇau ||73||
parasmātsarvasmādapi ca parayormuktikarayoḥ
nakhaśrībhirjyotsnākalitatulayostāmratalayoḥ |
nilīye kāmākṣyā nigamanutayornākinatayoḥ
nirastapronmīlannalinamadayoreva padayoḥ ||74||
svabhāvādanyonyaṃ kisalayamapīdaṃ tava padaṃ
mradimnā śoṇimnā bhagavati dadhāte sadṛśatām |
vane pūrvasyecchā satatamavane kiṃ tu jagatāṃ
parasyetthaṃ bhedaḥ sphurati hṛdi kāmākṣi sudhiyām ||75||
kathaṃ vācālo'pi prakaṭamaṇimañjīraninadaiḥ
sadaivānandārdrānviracayati vācaṃyamajanān |
prakṛtyā te śoṇacchavirapi ca kāmākṣi caraṇo
manīṣānairmalyaṃ kathamiva nṛṇāṃ māṃsalayate ||76||
calattṛṣṇāvīcīparicalanaparyākulatayā
muhurbhrāntastāntaḥ paramaśivavāmākṣi paravān |
titīrṣuḥ kāmākṣi pracuratarakarmāmbudhimamuṃ
kadāhaṃ lapsye te caraṇamaṇisetuṃ girisute ||77||
viśuṣyantyāṃ prajñāsariti duritagrīṣmasamaya-
prabhāveṇa kṣīṇe sati mama manaḥkekini śucā |
tvadīyaḥ kāmākṣi sphuritacaraṇāmbhodamahimā
nabhomāsāṭopaṃ nagapatisute kiṃ na kurute ||78||
vinamrāṇāṃ cetobhavanavalabhīsīmni caraṇa-
pradīpe prākāśyaṃ dadhati tava nirdhūtatamasi |
asīmā kāmākṣi svayamalaghuduṣkarmalaharī
vighūrṇantī śāntiṃ śalabhaparipāṭīva bhajate ||79||
virājantī śuktirnakhakiraṇamuktāmaṇitateḥ
vipatpāthorāśau tarirapi narāṇāṃ praṇamatām |
tvadīyaḥ kāmākṣi dhruvamalaghuvahnirbhavavane
munīnāṃ jñānāgneraraṇirayamaṅghirvijayate ||80||
samastaiḥ saṃsevyaḥ satatamapi kāmākṣi vibudhaiḥ
stuto gandharvastrīsulalitavipañcīkalaravaiḥ |
bhavatyā bhindāno bhavagirikulaṃ jṛmbhitatamo-
baladrohī mātaścaraṇapuruhūto vijayate ||81||
vasantaṃ bhaktānāmapi manasi nityaṃ parilasad-
ghanacchāyāpūrṇaṃ śucimapi nṛṇāṃ tāpaśamanam |
nakhendujyotsnābhiḥ śiśiramapi padmodayakaraṃ
namāmaḥ kāmākṣyāścaraṇamadhikāścaryakaraṇam ||82||
kavīndrāṇāṃ nānābhaṇitiguṇacitrīkṛtavacaḥ-
prapañcavyāpāraprakaṭanakalākauśalanidhiḥ |
adhaḥkurvannabjaṃ sanakabhṛgumukhyairmunijanaiḥ
namasyaḥ kāmākṣyāścaraṇaparameṣṭhī vijayate ||83||
bhavatyāḥ kāmākṣi sphuritapadapaṅkeruhabhuvāṃ
parāgāṇāṃ pūraiḥ parihṛtakalaṅkavyatikaraiḥ |
natānāmāmṛṣṭe hṛdayamukure nirmalaruci
prasanne niśśeṣaṃ pratiphalati viśvaṃ girisute ||84||
tava trastaṃ pādātkisalayamaraṇyāntaramagāt
paraṃ rekhārūpaṃ kamalamamumevāśritamabhūt |
jitānāṃ kāmākṣi dvitayamapi yuktaṃ paribhave
videśe vāso vā śaraṇagamanaṃ vā nijaripoḥ ||85||
gṛhītvā yāthārthyaṃ nigamavacasāṃ deśikakṛpā-
kaṭākṣarkajyotiśśamitamamatābandhatamasaḥ |
yatante kāmākṣi pratidivasamantardraḍhayituṃ
tvadīyaṃ pādābjaṃ sukṛtaparipākena sujanāḥ ||86||
jaḍānāmapyamba smaraṇasamaye tavaccaraṇayoḥ
bhramanmanthakṣmābhṛddhumughumitasindhupratibhaṭāḥ |
prasannāḥ kāmākṣi prasabhamadharaspandanakarā
bhavanti svacchandaṃ prakṛtiparipakkā bhaṇitayaḥ ||87||
vahannapyaśrāntaṃ madhuraninadaṃ haṃsakamasau
tamevādhaḥ kartuṃ kimiva yatate keligamane |
bhavasyaivānandaṃ vidadhadapi kāmākṣi caraṇo
bhavatyāstaddrohaṃ bhagavati kimevaṃ vitanute ||88||
yadatyantaṃ tāmyatyalasagativārtāsvapi śive
tadetatkāmākṣi prakṛtimṛdulaṃ te padayugam |
kirīṭaiḥ saṅghaṭṭaṃ kathamiva suraughasya sahate
munīndrāṇāmāste manasi ca kathaṃ sūciniśite ||89||
manoraṅge matke vibudhajanasammodajananī
sarāgavyāsaṅgaṃ sarasamṛdusañcārasubhagā |
manojñā kāmākṣi prakaṭayatu lāsyaprakaraṇaṃ
raṇanmañjīrā te caraṇayugalīnartakavadhūḥ ||90||
pariṣkurvanmātaḥ paśupatikapardaṃ caraṇarāṭ
parācāṃ hṛtpadmaṃ paramabhaṇitīnāṃ ca makuṭam |
bhavākhye pāthodhau pariharatu kāmākṣi mamatā-
parādhīnatvaṃ me parimuṣitapāthojamahimā ||91||
prasūnaiḥ samparkādamarataruṇīkuntalabhavaiḥ
abhīṣṭānāṃ dānādaniśamapi kāmākṣi namatām |
svasaṅgātkaṅkeliprasavajanakatvena ca śive
tridhā dhatte vārtāṃ surabhiriti pādo girisute ||92||
mahāmohastenavyatikarabhayātpālayati yo
vinikṣiptaṃ svasminnijajanamanoratnamaniśam |
sa rāgasyodrekātsatatamapi kāmākṣi tarasā
kimevaṃ pādo'sau kisalayaruciṃ corayati te ||93||
sadā svāduṅkāraṃ viṣayalaharīśālikaṇikāṃ
samāsvādya śrāntaṃ hṛdayaśukapotaṃ janani me |
kṛpājāle phālekṣaṇamahiṣi kāmākṣi rabhasāt
gṛhītvā rundhīthārastava padayugīpañjarapuṭe ||94||
dhunānaṃ kāmākṣi smaraṇalavamātreṇa jaḍima-
jvaraprauḍhiṃ gūḍhasthiti nigamanaikuñjakuhare |
alabhyaṃ sarveṣāṃ katicana labhante sukṛtinaḥ
cirādanviṣyantastava caraṇasiddhauṣadhamidam ||95||
raṇanmañjīrābhyāṃ lalitagamanābhyāṃ sukṛtināṃ
manovāstavyābhyāṃ mathitatimirābhyāṃ nakharucā |
nidheyābhyāṃ patyā nijaśirasi kāmākṣi satataṃ
namaste pādābhyāṃ nalinamṛdulābhyāṃ girisute ||96||
surāge rākendupratinidhimukhe parvatasute
cirāllabhye bhaktyā śamadhanajanānāṃ pariṣadā |
manobhṛṅgo matkaḥ padakamalayugme janani te
prakāmaṃ kāmākṣi tripuraharavāmākṣi ramatām ||97||
śive saṃvidrūpe śaśiśakalacūḍapriyatame
śanairgatyāgatyā jitasuravarebhe girisute |
yatante santaste caraṇanalinālānayugale
sadā baddhaṃ cittapramadakariyūthaṃ dṛḍhataram ||98||
yaśaḥ sūte mātarmadhurakavitāṃ pakṣmalayate
śriyaṃ datte citte kamapi paripākaṃ prathayate |
satāṃ pāśagranthiṃ śithilayati kiṃ kiṃ na kurute
prapanne kāmākṣyāḥ praṇatiparipāṭī caraṇayoḥ ||99||
manīṣāṃ māhendrīṃ kakubhamiva te kāmapi daśāṃ
pradhatte kāmākṣyāścaraṇataruṇādityakiraṇaḥ |
yadīye samparke dhṛtarasamarandā kavayatāṃ
parīpākaṃ dhatte parimalavatī sūktinalinī ||100||
purā mārārātiḥ puramajayadamba stavaśataiḥ
prasannāyāṃ satyāṃ tvayi tuhinaśailendratanaye |
ataste kāmākṣi sphuratu tarasā kālasamaye
samāyāte mātarmama manasi pādābjayugalam ||101||
padadvandvaṃ mandaṃ gatiṣu nivasantaṃ hṛdi satāṃ
girāmante bhrāntaṃ kṛtakarahitānāṃ paribṛḍhe |
janānāmānandaṃ janani janayantaṃ praṇamatāṃ
tvadīyaṃ kāmākṣi pratidinamahaṃ naumi vimalam ||102||
idaṃ yaḥ kāmākṣyāścaraṇanalinastotraśatakaṃ
japennityaṃ bhaktyā nikhilajagadāhlādajanakam |
sa viśveṣāṃ vandyaḥ sakalakavilokaikatilakaḥ
ciraṃ bhuktvā bhogānpariṇamati cidrūpakalayā ||103||
|| iti pādāravindaśatakaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.