5.48 ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡ - ଅଷ୍ଟଚତ୍ଵାରିଂଶ ସର୍ଗଃ

5.48 Sundarakanda - Ashtachatvarimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Oriya script
📄 Download PDF
ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ଅଷ୍ଟଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ତତସ୍ତୁ ରକ୍ଷୋଧିପତିର୍ମହାତ୍ମା ହନୂମତାକ୍ଷେ ନିହତେ କୁମାରେ ।
ମନସ୍ସମାଧାଯ ସଦେଵକଲ୍ପଂ ସମାଦିଦେଶେନ୍ଦ୍ରଜିତଂ ସରୋଷଃ ॥ 1 ॥
ତ୍ଵମସ୍ତ୍ରଵିଚ୍ଛସ୍ତ୍ରଵିଦାଂ ଵରିଷ୍ଠସ୍ସୁରାସୁରାଣାମପି ଶୋକଦାତା ।
ସୁରେଷୁ ସେନ୍ଦ୍ରେଷୁ ଚ ଦୃଷ୍ଟକର୍ମା ପିତାମହାରାଧନସଞ୍ଚିତାସ୍ତ୍ରଃ ॥ 2 ॥
ତଵାସ୍ତ୍ରବଲମାସାଦ୍ଯ ସସୁରାଃ ସମରୁଦ୍ଗଣାଃ ।
ନ ଶେକୁସ୍ସମରେ ସ୍ଥାତୁଂ ସୁରେଶ୍ଵରସମାଶ୍ରିତାଃ ॥ 3 ॥
ନ କଶ୍ଚିତ୍ତ୍ରିଷୁ ଲୋକେଷୁ ସଂଯୁଗେନ ଗତଶ୍ରମଃ ।
ଭୁଜଵୀର୍ଯାଭିଗୁପ୍ତଶ୍ଚ ତପସା ଚାଭିରକ୍ଷିତଃ ॥ 4 ॥
ଦେଶକାଲଵିଭାଗଜ୍ଞସ୍ତ୍ଵମେଵ ମତିସତ୍ତମଃ ।
ନ ତେଽସ୍ତ୍ଯଶକ୍ଯଂ ସମରେଷୁ କର୍ମଣା ନ ତେଽସ୍ତ୍ଯକାର୍ଯଂ ମତିପୂର୍ଵମନ୍ତ୍ରଣେ ।
ନ ସୋଽସ୍ତି କଶ୍ଚିତ୍ତ୍ରିଷୁ ସଙ୍ଗ୍ରହେଷୁ ଵୈ ନ ଵେଦ ଯସ୍ତେଽସ୍ତ୍ରବଲଂ ବଲଂ ଚ ତେ ॥ 5 ॥
ମମାନୁରୂପଂ ତପସୋ ବଲଂ ଚ ତେ ପରାକ୍ରମଶ୍ଚାସ୍ତ୍ରବଲଂ ଚ ସଂଯୁଗେ ।
ନ ତ୍ଵାଂ ସମାସାଦ୍ଯ ରଣାଵମର୍ଦେ ମନଶ୍ଶ୍ରମଂ ଗଚ୍ଛତି ନିଶ୍ଚିତାର୍ଥମ୍ ॥ 6 ॥
ନିହତାଃ କିଙ୍କରାସ୍ସର୍ଵେ ଜମ୍ବୁମାଲୀ ଚ ରାକ୍ଷସଃ ।
ଅମାତ୍ଯପୁତ୍ରା ଵୀରାଶ୍ଚ ପଞ୍ଚ ସେନାଗ୍ରଯାଯିନଃ ॥ 7 ॥
ବଲାନି ସୁସମୃଦ୍ଧାନି ସାଶ୍ଵନାଗରଥାନି ଚ ।
ସହୋଦରସ୍ତେ ଦଯିତଃ କୁମାରୋଽକ୍ଷଶ୍ଚ ସୂଦିତଃ ॥ 8 ॥
ନ ହି ତେଷ୍ଵେଵ ମେ ସାରୋ ଯସ୍ତ୍ଵଯ୍ଯରିନିଷୂଦନ ।
ଇଦଂ ହି ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ମତିମନ୍ମହଦ୍ବଲଂ କପେଃ ପ୍ରଭାଵଂ ଚ ପରାକ୍ରମଂ ଚ ।
ତ୍ଵମାତ୍ମନଶ୍ଚାପି ସମୀକ୍ଷ୍ଯ ସାରଂ କୁରୁଷ୍ଵ ଵେଗଂ ସ୍ଵବଲାନୁରୂପମ୍ ॥ 9 ॥
ବଲାଵମର୍ଥସ୍ତଯି ସନ୍ନିକୃଷ୍ଟେ ଯଥା ଗତେ ଶାମ୍ଯତି ଶାନ୍ତଶତ୍ରୌ ।
ତଥା ସମୀକ୍ଷ୍ଯାତ୍ମବଲଂ ପରଂ ଚ ସମାରଭସ୍ଵାସ୍ତ୍ରଵିଦାଂ ଵରିଷ୍ଠ ॥ 10 ॥
ନ ଵୀରସେନା ଗଣଶୋଚ୍ଯଵନ୍ତି ନ ଵଜ୍ରମାଦାଯ ଵିଶାଲସାରମ୍ ।
ନ ମାରୁତସ୍ଯାସ୍ଯ ଗତେଃ ପ୍ରମାଣଂ ନ ଚାଗ୍ନିକଲ୍ପଃ କରଣେନ ହନ୍ତୁମ୍ ॥ 11 ॥
ତମେଵମର୍ଥଂ ପ୍ରସମୀକ୍ଷ୍ଯ ସମ୍ଯକ୍ ସ୍ଵକର୍ମସାମ୍ଯାଦ୍ଧି ସମାହିତାତ୍ମା ।
ସ୍ମରଂଶ୍ଚ ଦିଵ୍ଯଂ ଧନୁଷୋଽସ୍ତ୍ରଵୀର୍ଯଂ ଵ୍ରଜାକ୍ଷତଂ କର୍ମ ସମାରଭସ୍ଵ ॥ 12 ॥
ନ ଖଲ୍ଵିଯଂ ମତିଶ୍ଶ୍ରେଷ୍ଠା ଯତ୍ତ୍ଵାଂ ସମ୍ପ୍ରେଷଯାମ୍ଯହମ୍ ।
ଇଯଂ ଚ ରାଜଧର୍ମାଣାଂ କ୍ଷତ୍ରିଯସ୍ଯ ମତିର୍ମତା ॥ 13 ॥
ନାନାଶସ୍ତ୍ରେଷୁ ସଙ୍ଗ୍ରାମେ ଵୈଶାରଦ୍ଯମରିନ୍ଦମ ।
ଅଵଶ୍ଯମେଵ ବୋଦ୍ଧଵ୍ଯଂ କାମ୍ଯଶ୍ଚ ଵିଜଯୋ ରଣେ ॥ 14 ॥
ତତଃ ପିତୁସ୍ତଦ୍ଵଚନଂ ନିଶମ୍ଯ ପ୍ରଦକ୍ଷିଣଂ ଦକ୍ଷସୁତପ୍ରଭାଵଃ ।
ଚକାର ଭର୍ତାରମଦୀନସତ୍ତ୍ଵୋ ରଣାଯ ଵୀରଃ ପ୍ରତିପନ୍ନବୁଦ୍ଧିଃ ॥ 15 ॥
ତତସ୍ତୈ ସ୍ସ୍ଵଗଣୈରିଷ୍ଟୈରିନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ ପ୍ରତିପୂଜିତଃ ।
ଯୁଦ୍ଧୋଦ୍ଧତଃ କୃତୋତ୍ସାହସ୍ସଙ୍ଗ୍ରାମଂ ପ୍ରତ୍ଯପଦ୍ଯତ ॥ 16 ॥
ଶ୍ରୀମାନ୍ପଦ୍ମପଲାଶାକ୍ଷୋ ରାକ୍ଷସାଧିପତେସ୍ସୁତଃ ।
ନିର୍ଜଗାମ ମହାତେଜାସ୍ସମୁଦ୍ର ଇଵ ପର୍ଵସୁ ॥ 17 ॥
ସ ପକ୍ଷିରାଜୋପମତୁଲ୍ଯଵେଗୈ ।
ର୍ଵ୍ଯାଲୈଶ୍ଚତୁର୍ଭିଃ ସିତତୀକ୍ଷ୍ଣଦମ୍ଷ୍ଟ୍ରୈଃ ।
ରଥଂ ସମାଯୁକ୍ତମସମ୍ଗଵେଗମ୍ ।
ସମାରୁରୋହେନ୍ଦ୍ରଜିଦିନ୍ଦ୍ରକଲ୍ପଃ ॥ 18 ॥
ସ ରଥୀ ଧନ୍ଵିନାଂ ଶ୍ରେଷ୍ଠଃ ଶସ୍ତ୍ରଜ୍ଞୋସ୍ତ୍ରଵିଦାଂ ଵରଃ ।
ରଥେନାଭିଯଯୌ କ୍ଷିପ୍ରଂ ହନୁମାନ୍ଯତ୍ର ସୋଽଭଵତ୍ ॥ 19 ॥
ସ ତସ୍ଯ ରଥନିର୍ଘୋଷଂ ଜ୍ଯାସ୍ଵନଂ କାର୍ମୁକସ୍ଯ ଚ ।
ନିଶମ୍ଯ ହରିଵୀରୋଽସୌ ସମ୍ପ୍ରହୃଷ୍ଟତରୋଽଭଵତ୍ ॥ 20 ॥
ସୁମହଚ୍ଚାପମାଦାଯ ଶିତଶଲ୍ଯାଂଶ୍ଚ ସାଯକାନ୍ ।
ହନୁମନ୍ତମଭିପ୍ରେତ୍ଯ ଜଗାମ ରଣପଣ୍ଡିତଃ ॥ 21 ॥
ତସ୍ମିଂସ୍ତତଃ ସଂଯତି ଜାତହର୍ଷେ ରଣାଯ ନିର୍ଗଚ୍ଛତି ଚାପପାଣୌ ।
ଦିଶଶ୍ଚ ସର୍ଵାଃ କଲୁଷା ବଭୂଵୁ ର୍ମୃଗାଶ୍ଚ ରୌଦ୍ରା ବହୁଧା ଵିନେଦୁଃ ॥ 22 ॥
ସମାଗତାସ୍ତତ୍ର ତୁ ନାଗଯକ୍ଷା ମହର୍ଷଯଶ୍ଚକ୍ରଚରାଶ୍ଚ ସିଦ୍ଧାଃ ।
ନଭସ୍ସମାଵୃତ୍ଯ ଚ ପକ୍ଷିସଙ୍ଘା ଵିନେଦୁରୁଚ୍ଚୈଃ ପରମପ୍ରହୃଷ୍ଟାଃ ॥ 23 ॥
ଆଯାନ୍ତଂ ସରଥଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ତୂର୍ଣମିନ୍ଦ୍ରଜିତଂ କପିଃ ।
ଵିନନାଦ ମହାନାଦଂ ଵ୍ଯଵର୍ଧତ ଚ ଵେଗଵାନ୍ ॥ 24 ॥
ଇନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ତୁ ରଥଂ ଦିଵ୍ଯମାସ୍ଥିତଶ୍ଚିତ୍ରକାର୍ମୁକଃ ।
ଧନୁର୍ଵିଷ୍ଫାରଯାମାସ ତଟିଦୂର୍ଜିତନ୍ନିସ୍ସ୍ଵନମ୍ ॥ 25 ॥
ତତସ୍ସମେତାଵତିତୀକ୍ଷ୍ଣଵେଗୌ ମହାବଲୌ ତୌ ରଣନିର୍ଵିଶଙ୍କୌ ।
କପିଶ୍ଚ ରକ୍ଷୋଧିପତେସ୍ତନୂଜଃ ସୁରାସୁରେନ୍ଦ୍ରାଵିଵ ବଦ୍ଧଵୈରୌ ॥ 26 ॥
ସ ତସ୍ଯ ଵୀରସ୍ଯ ମହାରଥସ୍ଯ ଧନୁଷ୍ମତଃ ସଂଯତି ସମ୍ମତସ୍ଯ ।
ଶରପ୍ରଵେଗଂ ଵ୍ଯହନତ୍ପ୍ରଵୃଦ୍ଧ ଶ୍ଚଚାର ମାର୍ଗେ ପିତୁରପ୍ରମେଯଃ ॥ 27 ॥
ତତଶ୍ଶରାନାଯତତୀକ୍ଷ୍ଣଶଲ୍ଯାନ୍ ସୁପତ୍ରିଣଃ କାଞ୍ଚନଚିତ୍ରପୁଙ୍ଖାନ୍ ।
ମୁମୋଚ ଵୀରଃ ପରଵୀରହନ୍ତା ସୁସନ୍ନତାନ୍ ଵଜ୍ରନିପାତଵେଗାନ୍ ॥ 28 ॥
ତତସ୍ତୁ ତତ୍ସ୍ଯନ୍ଦନନିସ୍ସ୍ଵନଂ ଚ ମୃଦଙ୍ଗଭେରୀପଟହସ୍ଵନଂ ଚ ।
ଵିକୃଷ୍ଯମାଣସ୍ଯ ଚ କାର୍ମୁକସ୍ଯ ନିଶମ୍ଯ ଘୋଷଂ ପୁନରୁତ୍ପପାତ ॥ 29 ॥
ଶରାଣାମନ୍ତରେଷ୍ଵାଶୁ ଵ୍ଯଵର୍ତତ ମହାକପିଃ ।
ହରିସ୍ତସ୍ଯାଭିଲକ୍ଷ୍ଯସ୍ଯ ମୋଘଯନ୍ଲକ୍ଷ୍ଯସଙ୍ଗ୍ରହମ୍ ॥ 30 ॥
ଶରାଣାମଗ୍ରତସ୍ତସ୍ଯ ପୁନଃ ସମଭିଵର୍ତତ ।
ପ୍ରସାର୍ଯ ହସ୍ତୌ ହନୁମାନୁତ୍ପପାତାନିଲାତ୍ମଜଃ ॥ 31 ॥
ତାଵୁଭୌ ଵେଗସମ୍ପନ୍ନୌ ରଣକର୍ମଵିଶାରଦୌ ।
ସର୍ଵଭୂତମନୋଗ୍ରାହି ଚକ୍ରତୁର୍ଯୁଦ୍ଧମୁତ୍ତମମ୍ ॥ 32 ॥
ହନୁମତୋ ଵେଦ ନ ରାକ୍ଷସୋଽନ୍ତରଂ ନ ମାରୁତିସ୍ତସ୍ଯ ମହାତ୍ମନୋଽନ୍ତରମ୍ ।
ପରସ୍ପରଂ ନିର୍ଵିଷହୌ ବଭୂଵତୁଃ ସମେତ୍ଯ ତୌ ଦେଵସମାନଵିକ୍ରମୌ ॥ 33 ॥
ତତସ୍ତୁ ଲକ୍ଷ୍ଯେ ସ ଵିହନ୍ଯମାନେ ଶରେଷ୍ଵମୋଘେଷୁ ଚ ସମ୍ପତତ୍ସୁ ।
ଜଗାମ ଚିନ୍ତାଂ ମହତୀଂ ମହାତ୍ମା ସମାଧିସଂଯୋଗସମାହିତାତ୍ମା ॥ 34 ॥
ତତୋ ମତିଂ ରାକ୍ଷସରାଜସୂନୁ ଶ୍ଚକାର ତସ୍ମିନ୍ ହରିଵୀରମୁଖ୍ଯେ ।
ଅଵଧ୍ଯତାଂ ତସ୍ଯ କପେସ୍ସମୀକ୍ଷ୍ଯ କଥଂ ନିଗଚ୍ଛେଦିତି ନିଗ୍ରହାର୍ଥମ୍ ॥ 35 ॥
ତତଃ ପୈତାମହଂ ଵୀରଃ ସୋଽସ୍ତ୍ରମସ୍ତ୍ରଵିଦାଂ ଵରଃ ।
ସନ୍ଦଧେ ସୁମହତ୍ତେଜାଃ ତଂ ହରିପ୍ରଵରଂ ପ୍ରତି ॥ 36 ॥
ଅଵଧ୍ଯୋଽଯମିତି ଜ୍ଞାତ୍ଵା ତମସ୍ତ୍ରେଣାସ୍ତ୍ରତତ୍ତ୍ଵଵିତ୍ ।
ନିଜଗ୍ରାହ ମହାବାହୁର୍ମାରୁତାତ୍ମଜମିନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ ॥ 37 ॥
ତେନ ବଦ୍ଧସ୍ତତୋଽସ୍ତ୍ରେଣ ରାକ୍ଷସେନ ସ ଵାନରଃ ।
ଅଭଵନ୍ନିର୍ଵିଚେଷ୍ଟଶ୍ଚ ପପାତ ସ ମହୀତଲେ ॥ 38 ॥
ତତୋଽଥ ବୁଦ୍ଧ୍ଵା ସ ତଦସ୍ତ୍ରବନ୍ଧଂ ପ୍ରଭୋଃ ପ୍ରଭାଵାଦ୍ଵିଗତାତ୍ମଵେଗଃ ।
ପିତାମହାନୁଗ୍ରହମାତ୍ମନଶ୍ଚ ଵିଚିନ୍ତଯାମାସ ହରିପ୍ରଵୀରଃ ॥ 39 ॥
ତତ ସ୍ସ୍ଵାଯମ୍ବୁଵୈର୍ମନ୍ତ୍ରୈର୍ବ୍ରହ୍ମାସ୍ତ୍ରମଭିମନ୍ତ୍ରିତମ୍ ।
ହନୁମାଂଶ୍ଚିନ୍ତଯାମାସ ଵରଦାନଂ ପିତାମହାତ୍ ॥ 40 ॥
ନ ମେଽସ୍ତ୍ରବନ୍ଧସ୍ଯ ଚ ଶକ୍ତିରସ୍ତି ଵିମୋକ୍ଷଣେ ଲୋକଗୁରୋଃ ପ୍ରଭାଵାତ୍ ।
ଇତ୍ଯେଵ ମତ୍ଵା ଵିହିତୋଽସ୍ତ୍ରବନ୍ଧୋ ମଯାତ୍ମଯୋନେରନୁଵର୍ତିତଵ୍ଯଃ ॥ 41 ॥
ସ ଵୀର୍ଯମସ୍ତ୍ରସ୍ଯ କପିର୍ଵିଚାର୍ଯ ପିତାମହାନୁଗ୍ରହମାତ୍ମନଶ୍ଚ ।
ଵିମୋକ୍ଷଶକ୍ତିଂ ପରିଚିନ୍ତଯିତ୍ଵା ପିତାମହାଜ୍ଞାମନୁଵର୍ତତେ ସ୍ମ ॥ 42 ॥
ଅସ୍ତ୍ରେଣାପି ହି ବଦ୍ଧସ୍ଯ ଭଯଂ ମମ ନ ଜାଯତେ ।
ପିତାମହମହେନ୍ଦ୍ରାଭ୍ଯାଂ ରକ୍ଷିତସ୍ଯାନିଲେନ ଚ ॥ 43 ॥
ଗ୍ରହଣେ ଚାପି ରକ୍ଷୋଭିର୍ମହନ୍ମେ ଗୁଣଦର୍ଶନମ୍ ।
ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରେଣ ସଂଵାଦସ୍ତସ୍ମାଦ୍ଗୃହ୍ଣନ୍ତୁ ମାଂ ପରେ ॥ 44 ॥
ସ ନିଶ୍ଚିତାର୍ଥଃ ପରଵୀରହନ୍ତା ସମୀକ୍ଷ୍ଯକାରୀ ଵିନିଵୃତ୍ତଚେଷ୍ଟଃ ।
ପରୈଃ ପ୍ରସହ୍ଯାଭିଗତୈର୍ନିଗୃହ୍ଯ ନନାଦ ତୈସ୍ତ୍ରୈଃ ପରିଭର୍ତ୍ସ୍ଯମାନଃ ॥ 45 ॥
ତତସ୍ତଂ ରାକ୍ଷସା ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ନିର୍ଵିଚେଷ୍ଟମରିନ୍ଦମମ୍ ।
ବବନ୍ଧୁଶ୍ଶଣଵଲ୍କୈଶ୍ଚ ଦ୍ରୁମଚୀରୈଶ୍ଚ ସଂହତୈଃ ॥ 46 ॥
ସ ରୋଚଯାମାସ ପରୈଶ୍ଚ ବନ୍ଧନଂ ପ୍ରସହ୍ଯ ଵୀରୈରଭିନିଗ୍ରହଂ ଚ ।
କୌତୂହଲାନ୍ମାଂ ଯଦି ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରୋ ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ଵ୍ଯଵସ୍ଯେଦିତି ନିଶ୍ଚିତାର୍ଥଃ ॥ 47 ॥
ସ ବଦ୍ଧସ୍ତେନ ଵଲ୍କେନ ଵିମୁକ୍ତୋଽସ୍ତ୍ରେଣ ଵୀର୍ଯଵାନ୍ ।
ଅସ୍ତ୍ରବନ୍ଧଃ ସ ଚାନ୍ଯଂ ହି ନ ବନ୍ଧମନୁଵର୍ତତେ ॥ 48 ॥
ଅଥେନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ତୁ ଦ୍ରୁମଚୀରବଦ୍ଧଂ ଵିଚାର୍ଯ ଵୀରଃ କପିସତ୍ତମଂ ତମ୍ ।
ଵିମୁକ୍ତମସ୍ତ୍ରେଣ ଜଗାମ ଚିନ୍ତାଂ ନାନ୍ଯେନ ବଦ୍ଧୋ ହ୍ଯନୁଵର୍ତତେଽସ୍ତ୍ରମ୍ ॥ 49 ॥
ଅହୋ ମହତ୍କର୍ମ କୃତଂ ନିରର୍ଥକମ୍କଂ ନ ରାକ୍ଷସୈର୍ମନ୍ତ୍ରଗତିର୍ଵିମୃଷ୍ଟା ।
ପୁନଶ୍ଚ ମନ୍ତ୍ରେ ଵିହତେଽସ୍ତ୍ରମନ୍ଯତ୍ପ୍ରଵର୍ତତେ ସଂଶଯିତା ସ୍ସ୍ମସର୍ଵେ ॥ 50 ॥
ଅସ୍ତ୍ରେଣ ହନୁମାନ୍ମୁକ୍ତୋ ନାତ୍ମାନମଵବୁଧ୍ଯତ ।
କୃଷ୍ଯମାଣସ୍ତୁ ରକ୍ଷୋଭି ସ୍ତୌଶ୍ଚ ବନ୍ଧୈର୍ନିପୀଡିତଃ ॥ 51 ॥
ହନ୍ଯମାନସ୍ତତଃ କ୍ରୂରୈ ରାକ୍ଷସୈଃ କାଷ୍ଠମୁଷ୍ଟିଭିଃ ।
ସମୀପଂ ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରସ୍ଯ ପ୍ରାକୃଷ୍ଯତ ସ ଵାନରଃ ॥ 52 ॥
ଅଥେନ୍ଦ୍ରଜିତ୍ତଂ ପ୍ରସମୀକ୍ଷ୍ଯ ମୁକ୍ତମସ୍ତ୍ରେଣ ବଦ୍ଧଂ ଦ୍ରୁମଚୀରସୂତ୍ରୈଃ ।
ନ୍ଯଦର୍ଶଯତ୍ତତ୍ର ମହାବଲଂ ତଂ ହରିପ୍ରଵୀରଂ ସଗଣାଯ ରାଜ୍ଞେ ॥ 53 ॥
ତଂ ମତ୍ତମିଵ ମାତଙ୍ଗଂ ବଦ୍ଧଂ କପିଵରୋତ୍ତମମ୍ ।
ରାକ୍ଷସା ରାକ୍ଷସେନ୍ଦ୍ରାଯ ରାଵଣାଯ ନ୍ଯଵେଦଯନ୍ ॥ 54 ॥
କୋଽଯଂ କସ୍ଯ କୁତୋଵାତ୍ର କିଂ କାର୍ଯଂ କୋ ଵ୍ଯପାଶ୍ରଯଃ ।
ଇତି ରାକ୍ଷସଵୀରାଣାଂ ତତ୍ର ସଞ୍ଜଜ୍ଞିରେ କଥାଃ ॥ 55 ॥
ହନ୍ଯତାଂ ଦହ୍ଯତାଂ ଵାପି ଭକ୍ଷ୍ଯତାମିତି ଚାପରେ ।
ରାକ୍ଷସାସ୍ତତ୍ର ସଙ୍କ୍ରୁଦ୍ଧାଃ ପରସ୍ପରମଥାବ୍ରୁଵନ୍ ॥ 56 ॥
ଅତୀତ୍ଯ ମାର୍ଗଂ ସହସା ମହାତ୍ମା ସ ତତ୍ର ରକ୍ଷୋଧିପପାଦମୂଲେ ।
ଦଦର୍ଶ ରାଜ୍ଞଃ ପରିଚାରଵୃଦ୍ଧାନ୍ ଗୃହଂ ମହାରତ୍ନଵିଭୂଷିତଂ ଚ ॥ 57 ॥
ସ ଦଦର୍ଶ ମହାତେଜା ରାଵଣଃ କପିସତ୍ତମମ୍ ।
ରକ୍ଷୋଭିର୍ଵିକୃତାକାରୈଃ କୃଷ୍ଯମାଣମିତସ୍ତତଃ ॥ 58 ॥
ରାକ୍ଷସାଧିପତିଂ ଚାପି ଦଦର୍ଶ କପିସତ୍ତମଃ ।
ତେଜୋବଲସମାଯୁକ୍ତଂ ତପନ୍ତମିଵ ଭାସ୍କରମ୍ ॥ 59 ॥
ସରୋଷସମ୍ଵର୍ତିତତାମ୍ରଦୃଷ୍ଟିର୍ଦଶାନନସ୍ତଂ କପିମନ୍ଵଵେକ୍ଷ୍ଯ ।
ଅଥୋପଵିଷ୍ଟାନ୍ କୁଲଶୀଲଵୃଦ୍ଧାନ୍ ସମାଦିଶତ୍ତଂ ପ୍ରତି ମନ୍ତ୍ରିମୁଖ୍ଯାନ୍ ॥ 60 ॥
ଯଥାକ୍ରମଂ ତୈସ୍ସ କପିର୍ଵିପୃଷ୍ଟଃ କାର୍ଯାର୍ଥମର୍ଧସ୍ଯ ଚ ମୂଲମାଦୌ ।
ନିଵେଦଯାମାସ ହରୀଶ୍ଵରସ୍ଯ ଦୂତଃ ସକାଶାଦହମାଗତୋଽସ୍ମି ॥ 61 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ସୁନ୍ଦରକାଣ୍ଡେ ଅଷ୍ଟଚତ୍ଵାରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
tatastu rakṣodhipatirmahātmā hanūmatākṣe nihate kumāre |
manassamādhāya sadevakalpaṃ samādideśendrajitaṃ saroṣaḥ || 1 ||
tvamastravicchastravidāṃ variṣṭhassurāsurāṇāmapi śokadātā |
sureṣu sendreṣu ca dṛṣṭakarmā pitāmahārādhanasañcitāstraḥ || 2 ||
tavāstrabalamāsādya sasurāḥ samarudgaṇāḥ |
na śekussamare sthātuṃ sureśvarasamāśritāḥ || 3 ||
na kaścittriṣu lokeṣu saṃyugena gataśramaḥ |
bhujavīryābhiguptaśca tapasā cābhirakṣitaḥ || 4 ||
deśakālavibhāgajñastvameva matisattamaḥ |
na te'styaśakyaṃ samareṣu karmaṇā na te'styakāryaṃ matipūrvamantraṇe |
na so'sti kaścittriṣu saṅgraheṣu vai na veda yaste'strabalaṃ balaṃ ca te || 5 ||
mamānurūpaṃ tapaso balaṃ ca te parākramaścāstrabalaṃ ca saṃyuge |
na tvāṃ samāsādya raṇāvamarde manaśśramaṃ gacchati niścitārtham || 6 ||
nihatāḥ kiṅkarāssarve jambumālī ca rākṣasaḥ |
amātyaputrā vīrāśca pañca senāgrayāyinaḥ || 7 ||
balāni susamṛddhāni sāśvanāgarathāni ca |
sahodaraste dayitaḥ kumāro'kṣaśca sūditaḥ || 8 ||
na hi teṣveva me sāro yastvayyariniṣūdana |
idaṃ hi dṛṣṭvā matimanmahadbalaṃ kapeḥ prabhāvaṃ ca parākramaṃ ca |
tvamātmanaścāpi samīkṣya sāraṃ kuruṣva vegaṃ svabalānurūpam || 9 ||
balāvamarthastayi sannikṛṣṭe yathā gate śāmyati śāntaśatrau |
tathā samīkṣyātmabalaṃ paraṃ ca samārabhasvāstravidāṃ variṣṭha || 10 ||
na vīrasenā gaṇaśocyavanti na vajramādāya viśālasāram |
na mārutasyāsya gateḥ pramāṇaṃ na cāgnikalpaḥ karaṇena hantum || 11 ||
tamevamarthaṃ prasamīkṣya samyak svakarmasāmyāddhi samāhitātmā |
smaraṃśca divyaṃ dhanuṣo'stravīryaṃ vrajākṣataṃ karma samārabhasva || 12 ||
na khalviyaṃ matiśśreṣṭhā yattvāṃ sampreṣayāmyaham |
iyaṃ ca rājadharmāṇāṃ kṣatriyasya matirmatā || 13 ||
nānāśastreṣu saṅgrāme vaiśāradyamarindama |
avaśyameva boddhavyaṃ kāmyaśca vijayo raṇe || 14 ||
tataḥ pitustadvacanaṃ niśamya pradakṣiṇaṃ dakṣasutaprabhāvaḥ |
cakāra bhartāramadīnasattvo raṇāya vīraḥ pratipannabuddhiḥ || 15 ||
tatastai ssvagaṇairiṣṭairindrajit pratipūjitaḥ |
yuddhoddhataḥ kṛtotsāhassaṅgrāmaṃ pratyapadyata || 16 ||
śrīmānpadmapalāśākṣo rākṣasādhipatessutaḥ |
nirjagāma mahātejāssamudra iva parvasu || 17 ||
sa pakṣirājopamatulyavegai |
rvyālaiścaturbhiḥ sitatīkṣṇadamṣṭraiḥ |
rathaṃ samāyuktamasamgavegam |
samārurohendrajidindrakalpaḥ || 18 ||
sa rathī dhanvināṃ śreṣṭhaḥ śastrajñostravidāṃ varaḥ |
rathenābhiyayau kṣipraṃ hanumānyatra so'bhavat || 19 ||
sa tasya rathanirghoṣaṃ jyāsvanaṃ kārmukasya ca |
niśamya harivīro'sau samprahṛṣṭataro'bhavat || 20 ||
sumahaccāpamādāya śitaśalyāṃśca sāyakān |
hanumantamabhipretya jagāma raṇapaṇḍitaḥ || 21 ||
tasmiṃstataḥ saṃyati jātaharṣe raṇāya nirgacchati cāpapāṇau |
diśaśca sarvāḥ kaluṣā babhūvu rmṛgāśca raudrā bahudhā vineduḥ || 22 ||
samāgatāstatra tu nāgayakṣā maharṣayaścakracarāśca siddhāḥ |
nabhassamāvṛtya ca pakṣisaṅghā vineduruccaiḥ paramaprahṛṣṭāḥ || 23 ||
āyāntaṃ sarathaṃ dṛṣṭvā tūrṇamindrajitaṃ kapiḥ |
vinanāda mahānādaṃ vyavardhata ca vegavān || 24 ||
indrajittu rathaṃ divyamāsthitaścitrakārmukaḥ |
dhanurviṣphārayāmāsa taṭidūrjitannissvanam || 25 ||
tatassametāvatitīkṣṇavegau mahābalau tau raṇanirviśaṅkau |
kapiśca rakṣodhipatestanūjaḥ surāsurendrāviva baddhavairau || 26 ||
sa tasya vīrasya mahārathasya dhanuṣmataḥ saṃyati sammatasya |
śarapravegaṃ vyahanatpravṛddha ścacāra mārge pituraprameyaḥ || 27 ||
tataśśarānāyatatīkṣṇaśalyān supatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhān |
mumoca vīraḥ paravīrahantā susannatān vajranipātavegān || 28 ||
tatastu tatsyandananissvanaṃ ca mṛdaṅgabherīpaṭahasvanaṃ ca |
vikṛṣyamāṇasya ca kārmukasya niśamya ghoṣaṃ punarutpapāta || 29 ||
śarāṇāmantareṣvāśu vyavartata mahākapiḥ |
haristasyābhilakṣyasya moghayanlakṣyasaṅgraham || 30 ||
śarāṇāmagratastasya punaḥ samabhivartata |
prasārya hastau hanumānutpapātānilātmajaḥ || 31 ||
tāvubhau vegasampannau raṇakarmaviśāradau |
sarvabhūtamanogrāhi cakraturyuddhamuttamam || 32 ||
hanumato veda na rākṣaso'ntaraṃ na mārutistasya mahātmano'ntaram |
parasparaṃ nirviṣahau babhūvatuḥ sametya tau devasamānavikramau || 33 ||
tatastu lakṣye sa vihanyamāne śareṣvamogheṣu ca sampatatsu |
jagāma cintāṃ mahatīṃ mahātmā samādhisaṃyogasamāhitātmā || 34 ||
tato matiṃ rākṣasarājasūnu ścakāra tasmin harivīramukhye |
avadhyatāṃ tasya kapessamīkṣya kathaṃ nigacchediti nigrahārtham || 35 ||
tataḥ paitāmahaṃ vīraḥ so'stramastravidāṃ varaḥ |
sandadhe sumahattejāḥ taṃ haripravaraṃ prati || 36 ||
avadhyo'yamiti jñātvā tamastreṇāstratattvavit |
nijagrāha mahābāhurmārutātmajamindrajit || 37 ||
tena baddhastato'streṇa rākṣasena sa vānaraḥ |
abhavannirviceṣṭaśca papāta sa mahītale || 38 ||
tato'tha buddhvā sa tadastrabandhaṃ prabhoḥ prabhāvādvigatātmavegaḥ |
pitāmahānugrahamātmanaśca vicintayāmāsa haripravīraḥ || 39 ||
tata ssvāyambuvairmantrairbrahmāstramabhimantritam |
hanumāṃścintayāmāsa varadānaṃ pitāmahāt || 40 ||
na me'strabandhasya ca śaktirasti vimokṣaṇe lokaguroḥ prabhāvāt |
ityeva matvā vihito'strabandho mayātmayoneranuvartitavyaḥ || 41 ||
sa vīryamastrasya kapirvicārya pitāmahānugrahamātmanaśca |
vimokṣaśaktiṃ paricintayitvā pitāmahājñāmanuvartate sma || 42 ||
astreṇāpi hi baddhasya bhayaṃ mama na jāyate |
pitāmahamahendrābhyāṃ rakṣitasyānilena ca || 43 ||
grahaṇe cāpi rakṣobhirmahanme guṇadarśanam |
rākṣasendreṇa saṃvādastasmādgṛhṇantu māṃ pare || 44 ||
sa niścitārthaḥ paravīrahantā samīkṣyakārī vinivṛttaceṣṭaḥ |
paraiḥ prasahyābhigatairnigṛhya nanāda taistraiḥ paribhartsyamānaḥ || 45 ||
tatastaṃ rākṣasā dṛṣṭvā nirviceṣṭamarindamam |
babandhuśśaṇavalkaiśca drumacīraiśca saṃhataiḥ || 46 ||
sa rocayāmāsa paraiśca bandhanaṃ prasahya vīrairabhinigrahaṃ ca |
kautūhalānmāṃ yadi rākṣasendro draṣṭuṃ vyavasyediti niścitārthaḥ || 47 ||
sa baddhastena valkena vimukto'streṇa vīryavān |
astrabandhaḥ sa cānyaṃ hi na bandhamanuvartate || 48 ||
athendrajittu drumacīrabaddhaṃ vicārya vīraḥ kapisattamaṃ tam |
vimuktamastreṇa jagāma cintāṃ nānyena baddho hyanuvartate'stram || 49 ||
aho mahatkarma kṛtaṃ nirarthakamkaṃ na rākṣasairmantragatirvimṛṣṭā |
punaśca mantre vihate'stramanyatpravartate saṃśayitā ssmasarve || 50 ||
astreṇa hanumānmukto nātmānamavabudhyata |
kṛṣyamāṇastu rakṣobhi stauśca bandhairnipīḍitaḥ || 51 ||
hanyamānastataḥ krūrai rākṣasaiḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ |
samīpaṃ rākṣasendrasya prākṛṣyata sa vānaraḥ || 52 ||
athendrajittaṃ prasamīkṣya muktamastreṇa baddhaṃ drumacīrasūtraiḥ |
nyadarśayattatra mahābalaṃ taṃ haripravīraṃ sagaṇāya rājñe || 53 ||
taṃ mattamiva mātaṅgaṃ baddhaṃ kapivarottamam |
rākṣasā rākṣasendrāya rāvaṇāya nyavedayan || 54 ||
ko'yaṃ kasya kutovātra kiṃ kāryaṃ ko vyapāśrayaḥ |
iti rākṣasavīrāṇāṃ tatra sañjajñire kathāḥ || 55 ||
hanyatāṃ dahyatāṃ vāpi bhakṣyatāmiti cāpare |
rākṣasāstatra saṅkruddhāḥ parasparamathābruvan || 56 ||
atītya mārgaṃ sahasā mahātmā sa tatra rakṣodhipapādamūle |
dadarśa rājñaḥ paricāravṛddhān gṛhaṃ mahāratnavibhūṣitaṃ ca || 57 ||
sa dadarśa mahātejā rāvaṇaḥ kapisattamam |
rakṣobhirvikṛtākāraiḥ kṛṣyamāṇamitastataḥ || 58 ||
rākṣasādhipatiṃ cāpi dadarśa kapisattamaḥ |
tejobalasamāyuktaṃ tapantamiva bhāskaram || 59 ||
saroṣasamvartitatāmradṛṣṭirdaśānanastaṃ kapimanvavekṣya |
athopaviṣṭān kulaśīlavṛddhān samādiśattaṃ prati mantrimukhyān || 60 ||
yathākramaṃ taissa kapirvipṛṣṭaḥ kāryārthamardhasya ca mūlamādau |
nivedayāmāsa harīśvarasya dūtaḥ sakāśādahamāgato'smi || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ।
ततस्तु रक्षोधिपतिर्महात्मा हनूमताक्षे निहते कुमारे ।
मनस्समाधाय सदेवकल्पं समादिदेशेन्द्रजितं सरोषः ॥ 1 ॥
त्वमस्त्रविच्छस्त्रविदां वरिष्ठस्सुरासुराणामपि शोकदाता ।
सुरेषु सेन्द्रेषु च दृष्टकर्मा पितामहाराधनसञ्चितास्त्रः ॥ 2 ॥
तवास्त्रबलमासाद्य ससुराः समरुद्गणाः ।
न शेकुस्समरे स्थातुं सुरेश्वरसमाश्रिताः ॥ 3 ॥
न कश्चित्त्रिषु लोकेषु संयुगेन गतश्रमः ।
भुजवीर्याभिगुप्तश्च तपसा चाभिरक्षितः ॥ 4 ॥
देशकालविभागज्ञस्त्वमेव मतिसत्तमः ।
न तेऽस्त्यशक्यं समरेषु कर्मणा न तेऽस्त्यकार्यं मतिपूर्वमन्त्रणे ।
न सोऽस्ति कश्चित्त्रिषु सङ्ग्रहेषु वै न वेद यस्तेऽस्त्रबलं बलं च ते ॥ 5 ॥
ममानुरूपं तपसो बलं च ते पराक्रमश्चास्त्रबलं च संयुगे ।
न त्वां समासाद्य रणावमर्दे मनश्श्रमं गच्छति निश्चितार्थम् ॥ 6 ॥
निहताः किङ्करास्सर्वे जम्बुमाली च राक्षसः ।
अमात्यपुत्रा वीराश्च पञ्च सेनाग्रयायिनः ॥ 7 ॥
बलानि सुसमृद्धानि साश्वनागरथानि च ।
सहोदरस्ते दयितः कुमारोऽक्षश्च सूदितः ॥ 8 ॥
न हि तेष्वेव मे सारो यस्त्वय्यरिनिषूदन ।
इदं हि दृष्ट्वा मतिमन्महद्बलं कपेः प्रभावं च पराक्रमं च ।
त्वमात्मनश्चापि समीक्ष्य सारं कुरुष्व वेगं स्वबलानुरूपम् ॥ 9 ॥
बलावमर्थस्तयि सन्निकृष्टे यथा गते शाम्यति शान्तशत्रौ ।
तथा समीक्ष्यात्मबलं परं च समारभस्वास्त्रविदां वरिष्ठ ॥ 10 ॥
न वीरसेना गणशोच्यवन्ति न वज्रमादाय विशालसारम् ।
न मारुतस्यास्य गतेः प्रमाणं न चाग्निकल्पः करणेन हन्तुम् ॥ 11 ॥
तमेवमर्थं प्रसमीक्ष्य सम्यक् स्वकर्मसाम्याद्धि समाहितात्मा ।
स्मरंश्च दिव्यं धनुषोऽस्त्रवीर्यं व्रजाक्षतं कर्म समारभस्व ॥ 12 ॥
न खल्वियं मतिश्श्रेष्ठा यत्त्वां सम्प्रेषयाम्यहम् ।
इयं च राजधर्माणां क्षत्रियस्य मतिर्मता ॥ 13 ॥
नानाशस्त्रेषु सङ्ग्रामे वैशारद्यमरिन्दम ।
अवश्यमेव बोद्धव्यं काम्यश्च विजयो रणे ॥ 14 ॥
ततः पितुस्तद्वचनं निशम्य प्रदक्षिणं दक्षसुतप्रभावः ।
चकार भर्तारमदीनसत्त्वो रणाय वीरः प्रतिपन्नबुद्धिः ॥ 15 ॥
ततस्तै स्स्वगणैरिष्टैरिन्द्रजित् प्रतिपूजितः ।
युद्धोद्धतः कृतोत्साहस्सङ्ग्रामं प्रत्यपद्यत ॥ 16 ॥
श्रीमान्पद्मपलाशाक्षो राक्षसाधिपतेस्सुतः ।
निर्जगाम महातेजास्समुद्र इव पर्वसु ॥ 17 ॥
स पक्षिराजोपमतुल्यवेगै ।
र्व्यालैश्चतुर्भिः सिततीक्ष्णदम्ष्ट्रैः ।
रथं समायुक्तमसम्गवेगम् ।
समारुरोहेन्द्रजिदिन्द्रकल्पः ॥ 18 ॥
स रथी धन्विनां श्रेष्ठः शस्त्रज्ञोस्त्रविदां वरः ।
रथेनाभिययौ क्षिप्रं हनुमान्यत्र सोऽभवत् ॥ 19 ॥
स तस्य रथनिर्घोषं ज्यास्वनं कार्मुकस्य च ।
निशम्य हरिवीरोऽसौ सम्प्रहृष्टतरोऽभवत् ॥ 20 ॥
सुमहच्चापमादाय शितशल्यांश्च सायकान् ।
हनुमन्तमभिप्रेत्य जगाम रणपण्डितः ॥ 21 ॥
तस्मिंस्ततः संयति जातहर्षे रणाय निर्गच्छति चापपाणौ ।
दिशश्च सर्वाः कलुषा बभूवु र्मृगाश्च रौद्रा बहुधा विनेदुः ॥ 22 ॥
समागतास्तत्र तु नागयक्षा महर्षयश्चक्रचराश्च सिद्धाः ।
नभस्समावृत्य च पक्षिसङ्घा विनेदुरुच्चैः परमप्रहृष्टाः ॥ 23 ॥
आयान्तं सरथं दृष्ट्वा तूर्णमिन्द्रजितं कपिः ।
विननाद महानादं व्यवर्धत च वेगवान् ॥ 24 ॥
इन्द्रजित्तु रथं दिव्यमास्थितश्चित्रकार्मुकः ।
धनुर्विष्फारयामास तटिदूर्जितन्निस्स्वनम् ॥ 25 ॥
ततस्समेतावतितीक्ष्णवेगौ महाबलौ तौ रणनिर्विशङ्कौ ।
कपिश्च रक्षोधिपतेस्तनूजः सुरासुरेन्द्राविव बद्धवैरौ ॥ 26 ॥
स तस्य वीरस्य महारथस्य धनुष्मतः संयति सम्मतस्य ।
शरप्रवेगं व्यहनत्प्रवृद्ध श्चचार मार्गे पितुरप्रमेयः ॥ 27 ॥
ततश्शरानायततीक्ष्णशल्यान् सुपत्रिणः काञ्चनचित्रपुङ्खान् ।
मुमोच वीरः परवीरहन्ता सुसन्नतान् वज्रनिपातवेगान् ॥ 28 ॥
ततस्तु तत्स्यन्दननिस्स्वनं च मृदङ्गभेरीपटहस्वनं च ।
विकृष्यमाणस्य च कार्मुकस्य निशम्य घोषं पुनरुत्पपात ॥ 29 ॥
शराणामन्तरेष्वाशु व्यवर्तत महाकपिः ।
हरिस्तस्याभिलक्ष्यस्य मोघयन्लक्ष्यसङ्ग्रहम् ॥ 30 ॥
शराणामग्रतस्तस्य पुनः समभिवर्तत ।
प्रसार्य हस्तौ हनुमानुत्पपातानिलात्मजः ॥ 31 ॥
तावुभौ वेगसम्पन्नौ रणकर्मविशारदौ ।
सर्वभूतमनोग्राहि चक्रतुर्युद्धमुत्तमम् ॥ 32 ॥
हनुमतो वेद न राक्षसोऽन्तरं न मारुतिस्तस्य महात्मनोऽन्तरम् ।
परस्परं निर्विषहौ बभूवतुः समेत्य तौ देवसमानविक्रमौ ॥ 33 ॥
ततस्तु लक्ष्ये स विहन्यमाने शरेष्वमोघेषु च सम्पतत्सु ।
जगाम चिन्तां महतीं महात्मा समाधिसंयोगसमाहितात्मा ॥ 34 ॥
ततो मतिं राक्षसराजसूनु श्चकार तस्मिन् हरिवीरमुख्ये ।
अवध्यतां तस्य कपेस्समीक्ष्य कथं निगच्छेदिति निग्रहार्थम् ॥ 35 ॥
ततः पैतामहं वीरः सोऽस्त्रमस्त्रविदां वरः ।
सन्दधे सुमहत्तेजाः तं हरिप्रवरं प्रति ॥ 36 ॥
अवध्योऽयमिति ज्ञात्वा तमस्त्रेणास्त्रतत्त्ववित् ।
निजग्राह महाबाहुर्मारुतात्मजमिन्द्रजित् ॥ 37 ॥
तेन बद्धस्ततोऽस्त्रेण राक्षसेन स वानरः ।
अभवन्निर्विचेष्टश्च पपात स महीतले ॥ 38 ॥
ततोऽथ बुद्ध्वा स तदस्त्रबन्धं प्रभोः प्रभावाद्विगतात्मवेगः ।
पितामहानुग्रहमात्मनश्च विचिन्तयामास हरिप्रवीरः ॥ 39 ॥
तत स्स्वायम्बुवैर्मन्त्रैर्ब्रह्मास्त्रमभिमन्त्रितम् ।
हनुमांश्चिन्तयामास वरदानं पितामहात् ॥ 40 ॥
न मेऽस्त्रबन्धस्य च शक्तिरस्ति विमोक्षणे लोकगुरोः प्रभावात् ।
इत्येव मत्वा विहितोऽस्त्रबन्धो मयात्मयोनेरनुवर्तितव्यः ॥ 41 ॥
स वीर्यमस्त्रस्य कपिर्विचार्य पितामहानुग्रहमात्मनश्च ।
विमोक्षशक्तिं परिचिन्तयित्वा पितामहाज्ञामनुवर्तते स्म ॥ 42 ॥
अस्त्रेणापि हि बद्धस्य भयं मम न जायते ।
पितामहमहेन्द्राभ्यां रक्षितस्यानिलेन च ॥ 43 ॥
ग्रहणे चापि रक्षोभिर्महन्मे गुणदर्शनम् ।
राक्षसेन्द्रेण संवादस्तस्माद्गृह्णन्तु मां परे ॥ 44 ॥
स निश्चितार्थः परवीरहन्ता समीक्ष्यकारी विनिवृत्तचेष्टः ।
परैः प्रसह्याभिगतैर्निगृह्य ननाद तैस्त्रैः परिभर्त्स्यमानः ॥ 45 ॥
ततस्तं राक्षसा दृष्ट्वा निर्विचेष्टमरिन्दमम् ।
बबन्धुश्शणवल्कैश्च द्रुमचीरैश्च संहतैः ॥ 46 ॥
स रोचयामास परैश्च बन्धनं प्रसह्य वीरैरभिनिग्रहं च ।
कौतूहलान्मां यदि राक्षसेन्द्रो द्रष्टुं व्यवस्येदिति निश्चितार्थः ॥ 47 ॥
स बद्धस्तेन वल्केन विमुक्तोऽस्त्रेण वीर्यवान् ।
अस्त्रबन्धः स चान्यं हि न बन्धमनुवर्तते ॥ 48 ॥
अथेन्द्रजित्तु द्रुमचीरबद्धं विचार्य वीरः कपिसत्तमं तम् ।
विमुक्तमस्त्रेण जगाम चिन्तां नान्येन बद्धो ह्यनुवर्ततेऽस्त्रम् ॥ 49 ॥
अहो महत्कर्म कृतं निरर्थकम्कं न राक्षसैर्मन्त्रगतिर्विमृष्टा ।
पुनश्च मन्त्रे विहतेऽस्त्रमन्यत्प्रवर्तते संशयिता स्स्मसर्वे ॥ 50 ॥
अस्त्रेण हनुमान्मुक्तो नात्मानमवबुध्यत ।
कृष्यमाणस्तु रक्षोभि स्तौश्च बन्धैर्निपीडितः ॥ 51 ॥
हन्यमानस्ततः क्रूरै राक्षसैः काष्ठमुष्टिभिः ।
समीपं राक्षसेन्द्रस्य प्राकृष्यत स वानरः ॥ 52 ॥
अथेन्द्रजित्तं प्रसमीक्ष्य मुक्तमस्त्रेण बद्धं द्रुमचीरसूत्रैः ।
न्यदर्शयत्तत्र महाबलं तं हरिप्रवीरं सगणाय राज्ञे ॥ 53 ॥
तं मत्तमिव मातङ्गं बद्धं कपिवरोत्तमम् ।
राक्षसा राक्षसेन्द्राय रावणाय न्यवेदयन् ॥ 54 ॥
कोऽयं कस्य कुतोवात्र किं कार्यं को व्यपाश्रयः ।
इति राक्षसवीराणां तत्र सञ्जज्ञिरे कथाः ॥ 55 ॥
हन्यतां दह्यतां वापि भक्ष्यतामिति चापरे ।
राक्षसास्तत्र सङ्क्रुद्धाः परस्परमथाब्रुवन् ॥ 56 ॥
अतीत्य मार्गं सहसा महात्मा स तत्र रक्षोधिपपादमूले ।
ददर्श राज्ञः परिचारवृद्धान् गृहं महारत्नविभूषितं च ॥ 57 ॥
स ददर्श महातेजा रावणः कपिसत्तमम् ।
रक्षोभिर्विकृताकारैः कृष्यमाणमितस्ततः ॥ 58 ॥
राक्षसाधिपतिं चापि ददर्श कपिसत्तमः ।
तेजोबलसमायुक्तं तपन्तमिव भास्करम् ॥ 59 ॥
सरोषसम्वर्तितताम्रदृष्टिर्दशाननस्तं कपिमन्ववेक्ष्य ।
अथोपविष्टान् कुलशीलवृद्धान् समादिशत्तं प्रति मन्त्रिमुख्यान् ॥ 60 ॥
यथाक्रमं तैस्स कपिर्विपृष्टः कार्यार्थमर्धस्य च मूलमादौ ।
निवेदयामास हरीश्वरस्य दूतः सकाशादहमागतोऽस्मि ॥ 61 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे अष्टचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha aṣṭacatvāriṃśassargaḥ |
tatastu rakṣodhipatirmahātmā hanūmatākṣe nihate kumāre |
manassamādhāya sadevakalpaṃ samādideśendrajitaṃ saroṣaḥ || 1 ||
tvamastravicchastravidāṃ variṣṭhassurāsurāṇāmapi śokadātā |
sureṣu sendreṣu ca dṛṣṭakarmā pitāmahārādhanasañcitāstraḥ || 2 ||
tavāstrabalamāsādya sasurāḥ samarudgaṇāḥ |
na śekussamare sthātuṃ sureśvarasamāśritāḥ || 3 ||
na kaścittriṣu lokeṣu saṃyugena gataśramaḥ |
bhujavīryābhiguptaśca tapasā cābhirakṣitaḥ || 4 ||
deśakālavibhāgajñastvameva matisattamaḥ |
na te'styaśakyaṃ samareṣu karmaṇā na te'styakāryaṃ matipūrvamantraṇe |
na so'sti kaścittriṣu saṅgraheṣu vai na veda yaste'strabalaṃ balaṃ ca te || 5 ||
mamānurūpaṃ tapaso balaṃ ca te parākramaścāstrabalaṃ ca saṃyuge |
na tvāṃ samāsādya raṇāvamarde manaśśramaṃ gacchati niścitārtham || 6 ||
nihatāḥ kiṅkarāssarve jambumālī ca rākṣasaḥ |
amātyaputrā vīrāśca pañca senāgrayāyinaḥ || 7 ||
balāni susamṛddhāni sāśvanāgarathāni ca |
sahodaraste dayitaḥ kumāro'kṣaśca sūditaḥ || 8 ||
na hi teṣveva me sāro yastvayyariniṣūdana |
idaṃ hi dṛṣṭvā matimanmahadbalaṃ kapeḥ prabhāvaṃ ca parākramaṃ ca |
tvamātmanaścāpi samīkṣya sāraṃ kuruṣva vegaṃ svabalānurūpam || 9 ||
balāvamarthastayi sannikṛṣṭe yathā gate śāmyati śāntaśatrau |
tathā samīkṣyātmabalaṃ paraṃ ca samārabhasvāstravidāṃ variṣṭha || 10 ||
na vīrasenā gaṇaśocyavanti na vajramādāya viśālasāram |
na mārutasyāsya gateḥ pramāṇaṃ na cāgnikalpaḥ karaṇena hantum || 11 ||
tamevamarthaṃ prasamīkṣya samyak svakarmasāmyāddhi samāhitātmā |
smaraṃśca divyaṃ dhanuṣo'stravīryaṃ vrajākṣataṃ karma samārabhasva || 12 ||
na khalviyaṃ matiśśreṣṭhā yattvāṃ sampreṣayāmyaham |
iyaṃ ca rājadharmāṇāṃ kṣatriyasya matirmatā || 13 ||
nānāśastreṣu saṅgrāme vaiśāradyamarindama |
avaśyameva boddhavyaṃ kāmyaśca vijayo raṇe || 14 ||
tataḥ pitustadvacanaṃ niśamya pradakṣiṇaṃ dakṣasutaprabhāvaḥ |
cakāra bhartāramadīnasattvo raṇāya vīraḥ pratipannabuddhiḥ || 15 ||
tatastai ssvagaṇairiṣṭairindrajit pratipūjitaḥ |
yuddhoddhataḥ kṛtotsāhassaṅgrāmaṃ pratyapadyata || 16 ||
śrīmānpadmapalāśākṣo rākṣasādhipatessutaḥ |
nirjagāma mahātejāssamudra iva parvasu || 17 ||
sa pakṣirājopamatulyavegai |
rvyālaiścaturbhiḥ sitatīkṣṇadamṣṭraiḥ |
rathaṃ samāyuktamasamgavegam |
samārurohendrajidindrakalpaḥ || 18 ||
sa rathī dhanvināṃ śreṣṭhaḥ śastrajñostravidāṃ varaḥ |
rathenābhiyayau kṣipraṃ hanumānyatra so'bhavat || 19 ||
sa tasya rathanirghoṣaṃ jyāsvanaṃ kārmukasya ca |
niśamya harivīro'sau samprahṛṣṭataro'bhavat || 20 ||
sumahaccāpamādāya śitaśalyāṃśca sāyakān |
hanumantamabhipretya jagāma raṇapaṇḍitaḥ || 21 ||
tasmiṃstataḥ saṃyati jātaharṣe raṇāya nirgacchati cāpapāṇau |
diśaśca sarvāḥ kaluṣā babhūvu rmṛgāśca raudrā bahudhā vineduḥ || 22 ||
samāgatāstatra tu nāgayakṣā maharṣayaścakracarāśca siddhāḥ |
nabhassamāvṛtya ca pakṣisaṅghā vineduruccaiḥ paramaprahṛṣṭāḥ || 23 ||
āyāntaṃ sarathaṃ dṛṣṭvā tūrṇamindrajitaṃ kapiḥ |
vinanāda mahānādaṃ vyavardhata ca vegavān || 24 ||
indrajittu rathaṃ divyamāsthitaścitrakārmukaḥ |
dhanurviṣphārayāmāsa taṭidūrjitannissvanam || 25 ||
tatassametāvatitīkṣṇavegau mahābalau tau raṇanirviśaṅkau |
kapiśca rakṣodhipatestanūjaḥ surāsurendrāviva baddhavairau || 26 ||
sa tasya vīrasya mahārathasya dhanuṣmataḥ saṃyati sammatasya |
śarapravegaṃ vyahanatpravṛddha ścacāra mārge pituraprameyaḥ || 27 ||
tataśśarānāyatatīkṣṇaśalyān supatriṇaḥ kāñcanacitrapuṅkhān |
mumoca vīraḥ paravīrahantā susannatān vajranipātavegān || 28 ||
tatastu tatsyandananissvanaṃ ca mṛdaṅgabherīpaṭahasvanaṃ ca |
vikṛṣyamāṇasya ca kārmukasya niśamya ghoṣaṃ punarutpapāta || 29 ||
śarāṇāmantareṣvāśu vyavartata mahākapiḥ |
haristasyābhilakṣyasya moghayanlakṣyasaṅgraham || 30 ||
śarāṇāmagratastasya punaḥ samabhivartata |
prasārya hastau hanumānutpapātānilātmajaḥ || 31 ||
tāvubhau vegasampannau raṇakarmaviśāradau |
sarvabhūtamanogrāhi cakraturyuddhamuttamam || 32 ||
hanumato veda na rākṣaso'ntaraṃ na mārutistasya mahātmano'ntaram |
parasparaṃ nirviṣahau babhūvatuḥ sametya tau devasamānavikramau || 33 ||
tatastu lakṣye sa vihanyamāne śareṣvamogheṣu ca sampatatsu |
jagāma cintāṃ mahatīṃ mahātmā samādhisaṃyogasamāhitātmā || 34 ||
tato matiṃ rākṣasarājasūnu ścakāra tasmin harivīramukhye |
avadhyatāṃ tasya kapessamīkṣya kathaṃ nigacchediti nigrahārtham || 35 ||
tataḥ paitāmahaṃ vīraḥ so'stramastravidāṃ varaḥ |
sandadhe sumahattejāḥ taṃ haripravaraṃ prati || 36 ||
avadhyo'yamiti jñātvā tamastreṇāstratattvavit |
nijagrāha mahābāhurmārutātmajamindrajit || 37 ||
tena baddhastato'streṇa rākṣasena sa vānaraḥ |
abhavannirviceṣṭaśca papāta sa mahītale || 38 ||
tato'tha buddhvā sa tadastrabandhaṃ prabhoḥ prabhāvādvigatātmavegaḥ |
pitāmahānugrahamātmanaśca vicintayāmāsa haripravīraḥ || 39 ||
tata ssvāyambuvairmantrairbrahmāstramabhimantritam |
hanumāṃścintayāmāsa varadānaṃ pitāmahāt || 40 ||
na me'strabandhasya ca śaktirasti vimokṣaṇe lokaguroḥ prabhāvāt |
ityeva matvā vihito'strabandho mayātmayoneranuvartitavyaḥ || 41 ||
sa vīryamastrasya kapirvicārya pitāmahānugrahamātmanaśca |
vimokṣaśaktiṃ paricintayitvā pitāmahājñāmanuvartate sma || 42 ||
astreṇāpi hi baddhasya bhayaṃ mama na jāyate |
pitāmahamahendrābhyāṃ rakṣitasyānilena ca || 43 ||
grahaṇe cāpi rakṣobhirmahanme guṇadarśanam |
rākṣasendreṇa saṃvādastasmādgṛhṇantu māṃ pare || 44 ||
sa niścitārthaḥ paravīrahantā samīkṣyakārī vinivṛttaceṣṭaḥ |
paraiḥ prasahyābhigatairnigṛhya nanāda taistraiḥ paribhartsyamānaḥ || 45 ||
tatastaṃ rākṣasā dṛṣṭvā nirviceṣṭamarindamam |
babandhuśśaṇavalkaiśca drumacīraiśca saṃhataiḥ || 46 ||
sa rocayāmāsa paraiśca bandhanaṃ prasahya vīrairabhinigrahaṃ ca |
kautūhalānmāṃ yadi rākṣasendro draṣṭuṃ vyavasyediti niścitārthaḥ || 47 ||
sa baddhastena valkena vimukto'streṇa vīryavān |
astrabandhaḥ sa cānyaṃ hi na bandhamanuvartate || 48 ||
athendrajittu drumacīrabaddhaṃ vicārya vīraḥ kapisattamaṃ tam |
vimuktamastreṇa jagāma cintāṃ nānyena baddho hyanuvartate'stram || 49 ||
aho mahatkarma kṛtaṃ nirarthakamkaṃ na rākṣasairmantragatirvimṛṣṭā |
punaśca mantre vihate'stramanyatpravartate saṃśayitā ssmasarve || 50 ||
astreṇa hanumānmukto nātmānamavabudhyata |
kṛṣyamāṇastu rakṣobhi stauśca bandhairnipīḍitaḥ || 51 ||
hanyamānastataḥ krūrai rākṣasaiḥ kāṣṭhamuṣṭibhiḥ |
samīpaṃ rākṣasendrasya prākṛṣyata sa vānaraḥ || 52 ||
athendrajittaṃ prasamīkṣya muktamastreṇa baddhaṃ drumacīrasūtraiḥ |
nyadarśayattatra mahābalaṃ taṃ haripravīraṃ sagaṇāya rājñe || 53 ||
taṃ mattamiva mātaṅgaṃ baddhaṃ kapivarottamam |
rākṣasā rākṣasendrāya rāvaṇāya nyavedayan || 54 ||
ko'yaṃ kasya kutovātra kiṃ kāryaṃ ko vyapāśrayaḥ |
iti rākṣasavīrāṇāṃ tatra sañjajñire kathāḥ || 55 ||
hanyatāṃ dahyatāṃ vāpi bhakṣyatāmiti cāpare |
rākṣasāstatra saṅkruddhāḥ parasparamathābruvan || 56 ||
atītya mārgaṃ sahasā mahātmā sa tatra rakṣodhipapādamūle |
dadarśa rājñaḥ paricāravṛddhān gṛhaṃ mahāratnavibhūṣitaṃ ca || 57 ||
sa dadarśa mahātejā rāvaṇaḥ kapisattamam |
rakṣobhirvikṛtākāraiḥ kṛṣyamāṇamitastataḥ || 58 ||
rākṣasādhipatiṃ cāpi dadarśa kapisattamaḥ |
tejobalasamāyuktaṃ tapantamiva bhāskaram || 59 ||
saroṣasamvartitatāmradṛṣṭirdaśānanastaṃ kapimanvavekṣya |
athopaviṣṭān kulaśīlavṛddhān samādiśattaṃ prati mantrimukhyān || 60 ||
yathākramaṃ taissa kapirvipṛṣṭaḥ kāryārthamardhasya ca mūlamādau |
nivedayāmāsa harīśvarasya dūtaḥ sakāśādahamāgato'smi || 61 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe aṣṭacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in