ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಸಪ್ತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ರಾಮಸ್ತು ಸಹಿತೋ ಭ್ರಾತ್ರಾ ಸೀತಯಾ ಚ ಪರನ್ತಪಃ ।
ಸುತೀಕ್ಷ್ಣಸ್ಯಾಶ್ರಮಪದಂ ಜಗಾಮ ಸಹ ತೈರ್ದ್ವಿಜೈಃ ॥ 1 ॥
ಸ ಗತ್ವಾ ದೀರ್ಘಮಧ್ವಾನಂ ನದೀಸ್ತೀರ್ತ್ವಾ ಬಹೂದಕಾಃ ।
ದದರ್ಶ ವಿಮಲಂ ಶೈಲಂ ಮಹಾಮೇಘಮಿವೋನ್ನತಮ್ ॥ 2 ॥
ತತ ಸ್ತದಿಕ್ಷ್ವಾಕುವರೌ ಸನ್ತತಂ ವಿವಿಧೈರ್ದ್ರುಮೈಃ ।
ಕಾನನಂ ತೌ ವಿವಿಶತುಸ್ಸೀತಯಾ ಸಹ ರಾಘವೌ ॥ 3 ॥
ಪ್ರವಿಷ್ಟಸ್ತು ವನಂ ಘೋರಂ ಬಹುಪುಷ್ಪಫಲದ್ರುಮಮ್ ।
ದದರ್ಶಾಶ್ರಮಮೇಕಾನ್ತೇ ಚೀರಮಾಲಾಪರಿಷ್ಕೃತಮ್ ॥ 4 ॥
ತತ್ರ ತಾಪಸಮಾಸೀನಂ ಮಲಪಙ್ಕಜಟಾಧರಮ್ ।
ರಾಮಸ್ಸುತೀಕ್ಷ್ಣಂ ವಿಧಿವತ್ತಪೋವೃದ್ಧಮಭಾಷತ ॥ 5 ॥
ರಾಮೋಽಹಮಸ್ಮಿ ಭಗವನ್ಭವನ್ತಂ ದ್ರಷ್ಟುಮಾಗತಃ ।
ತ್ವಂ ಮಾಭಿವದ ಧರ್ಮಜ್ಞ ಮಹರ್ಷೇ ಸತ್ಯವಿಕ್ರಮ ॥ 6 ॥
ಸ ನಿರೀಕ್ಷ್ಯ ತತೋ ಧೀರೋ ರಾಮಂ ಧರ್ಮಭೃತಾಂ ವರಮ್ ।
ಸಮಾಶ್ಲಿಷ್ಯ ಚ ಬಾಹುಭ್ಯಾಮಿದಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 7 ॥
ಸ್ವಾಗತಂ ತೇ ರಘುಶ್ರೇಷ್ಠ ರಾಮ ಸತ್ಯಭೃತಾಂ ವರ ।
ಆಶ್ರಮೋಽಯಂ ತ್ವಯಾಕ್ರಾನ್ತಸ್ಸನಾಥ ಇವ ಸಾಮ್ಪ್ರತಮ್ ॥ 8 ॥
ಪ್ರತೀಕ್ಷಮಾಣಸ್ತ್ವಾಮೇವ ನಾರೋಹೇಽಹಂ ಮಹಾಯಶಃ ।
ದೇವಲೋಕಮಿತೋ ವೀರ ದೇಹಂ ತ್ಯಕ್ತ್ವಾ ಮಹೀತಲೇ ।
ಚಿತ್ರಕೂಟಮುಪಾದಾಯ ರಾಜ್ಯಭ್ರಷ್ಟೋಽಸಿ ಮೇ ಶ್ರುತಃ ॥ 9 ॥
ಇಹೋಪಯಾತಃ ಕಾಕುತ್ಥ್ಸ ದೇವರಾಜಶ್ಶತಕ್ರತುಃ ॥ 10 ॥
ಉಪಾಗಮ್ಯ ಚ ಮೇ ದೇವೋ ಮಹಾದೇವಸ್ಸುರೇಶ್ವರಃ ।
ಸರ್ವಾನ್ ಲೋಕಾಞ್ಜಿತಾನಾಹ ಮಮ ಪುಣ್ಯೇನ ಕರ್ಮಣಾ ॥ 11 ॥
ತೇಷು ದೇವರ್ಷಿಜುಷ್ಟೇಷು ಜಿತೇಷು ತಪಸಾ ಮಯಾ ।
ಮತ್ಪ್ರಸಾದಾತ್ಸಭಾರ್ಯಸ್ತ್ವಂ ವಿಹರಸ್ವ ಸಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ॥ 12 ॥
ತಮುಗ್ರತಪಸಾಯುಕ್ತಂ ಮಹರ್ಷಿಂ ಸತ್ಯವಾದಿನಮ್ ।
ಪ್ರತ್ಯುವಾಚಾತ್ಮವಾನ್ರಾಮೋ ಬ್ರಹ್ಮಾಣಮಿವ ಕಾಶ್ಯಪಃ ॥ 13 ॥
ಅಹಮೇವಾಹರಿಷ್ಯಾಮಿ ಸರ್ವಾನ್ ಲೋಕಾನ್ಮಹಾಮುನೇ ।
ಆವಾಸಂ ತ್ವಹಮಿಚ್ಛಾಮಿ ಪ್ರದಿಷ್ಟಮಿಹ ಕಾನನೇ ॥ 14 ॥
ಭವಾನ್ಸರ್ವತ್ರ ಕುಶಲಸ್ಸರ್ವಭೂತಹಿತೇ ರತಃ ।
ಆಖ್ಯಾತಶ್ಶರಭಙ್ಗೇಣ ಗೌತಮೇನ ಮಹಾತ್ಮನಾ ॥ 15 ॥
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ರಾಮೇಣ ಮಹರ್ಷಿರ್ಲೋಕವಿಶ್ರುತಃ ।
ಅಬ್ರವೀನ್ಮಧುರಂ ವಾಕ್ಯಂ ಹರ್ಷೇಣ ಮಹತಾಽಪ್ಲುತಃ ॥ 16 ॥
ಅಯಮೇವಾಶ್ರಮೋ ರಾಮ ಗುಣವಾನ್ರಮ್ಯತಾಮಿಹ ।
ಋಷಿಸಙ್ಘಾನುಚರಿತಸ್ಸದಾ ಮೂಲಫಲೈರ್ಯುತಃ ॥ 17 ॥
ಇಮಮಾಶ್ರಮಮಾಗಮ್ಯ ಮೃಗಸಙ್ಘಾ ಮಹಾಯಶಃ ।
ಅಹತ್ವಾ ಪ್ರತಿಗಚ್ಛನ್ತಿ ಲೋಭಯಿತ್ವಾಽಕುತೋಭಯಾಃ ॥ 18 ॥
ನಾನ್ಯದ್ಧೋಷಂ ಭವೇದತ್ರ ಮೃಗೇಭ್ಯೋಽನ್ಯತ್ರ ವಿದ್ಧಿ ವೈ ।
ತಚ್ಛೃತ್ವಾ ವಚನಂ ತಸ್ಯ ಮಹರ್ಷೇರ್ಲಕ್ಷ್ಮಣಾಗ್ರಜಃ ॥ 19 ॥
ಉವಾಚ ವಚನಂ ಧೀರೋ ವಿಕೃಷ್ಯ ಸಶರಂ ಧನುಃ ।
ತಾನಹಂ ಸುಮಹಾಭಾಗ ಮೃಗಸಙ್ಘಾನ್ಸಮಾಗತಾನ್ ॥ 20 ॥
ಹನ್ಯಾಂ ನಿಶಿತಧಾರೇಣ ಶರೇಣಾಶನಿವರ್ಚಸಾ ।
ಭವಾಂಸ್ತತ್ರಾಭಿಷಜ್ಯೇತ ಕಿಂಸ್ಯಾತ್ಕೃಚ್ಛ್ರತರಂ ತತಃ ॥ 21 ॥
ಏತಸ್ಮಿನ್ನಾಶ್ರಮೇ ವಾಸಂ ಚಿರಂ ತು ನ ಸಮರ್ಥಯೇ ।
ತಮೇವಮುಕ್ತ್ವೋಪರಮಂ ರಾಮಸ್ಸನ್ಧ್ಯಾಮುಪಾಗಮತ್ ॥ 22 ॥
ಅನ್ವಾಸ್ಯ ಪಶ್ಚಿಮಾಂ ಸ್ನಧ್ಯಾಂ ತತ್ರ ವಾಸಮಕಲ್ಪಯತ್ ।
ಸುತೀಕ್ಷ್ಣಸ್ಯಾಽಶ್ರಮೇ ರಮ್ಯೇ ಸೀತಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನ ಚ ॥ 23 ॥
ತಮೇವಮುಕ್ತ್ವೋಪರಮಂ ರಾಮಸ್ಸನ್ಧ್ಯಾಮುಪಾಗಮತ್ ॥ 24 ॥
ಅನ್ವಾಸ್ಯ ಪಶ್ಚಿಮಾಂ ಸನ್ನ್ಧ್ಯಾಂ ತತ್ರ ವಾಸಮಕಲ್ಪಯತ್ ।
ಸುತೀಕ್ಷ್ಣಸ್ಯಾಶ್ರಮೇ ರಮ್ಯೇ ಸೀತಯಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣೇನ ಚ ॥ 25 ॥
ತತಶ್ಶುಭಂ ತಾಪಸಭೋಜ್ಯಮನ್ನಂ ಸ್ವಯಂ ಸುತೀಕ್ಷ್ಣಃ ಪುರುಷರ್ಷಭಾಭ್ಯಾಮ್ ।
ತಾಭ್ಯಾಂ ಸುಸತ್ಕೃತ್ಯ ದದೌ ಮಹಾತ್ಮಾ ಸನ್ಧ್ಯಾನಿವೃತ್ತೌ ರಜನೀಂ ಮವೇಕ್ಷ್ಯ ॥ 26 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅರಣ್ಯಕಾಣ್ಡೇ ಸಪ್ತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
rāmastu sahito bhrātrā sītayā ca parantapaḥ |
sutīkṣṇasyāśramapadaṃ jagāma saha tairdvijaiḥ || 1 ||
sa gatvā dīrghamadhvānaṃ nadīstīrtvā bahūdakāḥ |
dadarśa vimalaṃ śailaṃ mahāmeghamivonnatam || 2 ||
tata stadikṣvākuvarau santataṃ vividhairdrumaiḥ |
kānanaṃ tau viviśatussītayā saha rāghavau || 3 ||
praviṣṭastu vanaṃ ghoraṃ bahupuṣpaphaladrumam |
dadarśāśramamekānte cīramālāpariṣkṛtam || 4 ||
tatra tāpasamāsīnaṃ malapaṅkajaṭādharam |
rāmassutīkṣṇaṃ vidhivattapovṛddhamabhāṣata || 5 ||
rāmo'hamasmi bhagavanbhavantaṃ draṣṭumāgataḥ |
tvaṃ mābhivada dharmajña maharṣe satyavikrama || 6 ||
sa nirīkṣya tato dhīro rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
samāśliṣya ca bāhubhyāmidaṃ vacanamabravīt || 7 ||
svāgataṃ te raghuśreṣṭha rāma satyabhṛtāṃ vara |
āśramo'yaṃ tvayākrāntassanātha iva sāmpratam || 8 ||
pratīkṣamāṇastvāmeva nārohe'haṃ mahāyaśaḥ |
devalokamito vīra dehaṃ tyaktvā mahītale |
citrakūṭamupādāya rājyabhraṣṭo'si me śrutaḥ || 9 ||
ihopayātaḥ kākutthsa devarājaśśatakratuḥ || 10 ||
upāgamya ca me devo mahādevassureśvaraḥ |
sarvān lokāñjitānāha mama puṇyena karmaṇā || 11 ||
teṣu devarṣijuṣṭeṣu jiteṣu tapasā mayā |
matprasādātsabhāryastvaṃ viharasva salakṣmaṇaḥ || 12 ||
tamugratapasāyuktaṃ maharṣiṃ satyavādinam |
pratyuvācātmavānrāmo brahmāṇamiva kāśyapaḥ || 13 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvān lokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 14 ||
bhavānsarvatra kuśalassarvabhūtahite rataḥ |
ākhyātaśśarabhaṅgeṇa gautamena mahātmanā || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa maharṣirlokaviśrutaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ harṣeṇa mahatā'plutaḥ || 16 ||
ayamevāśramo rāma guṇavānramyatāmiha |
ṛṣisaṅghānucaritassadā mūlaphalairyutaḥ || 17 ||
imamāśramamāgamya mṛgasaṅghā mahāyaśaḥ |
ahatvā pratigacchanti lobhayitvā'kutobhayāḥ || 18 ||
nānyaddhoṣaṃ bhavedatra mṛgebhyo'nyatra viddhi vai |
tacchṛtvā vacanaṃ tasya maharṣerlakṣmaṇāgrajaḥ || 19 ||
uvāca vacanaṃ dhīro vikṛṣya saśaraṃ dhanuḥ |
tānahaṃ sumahābhāga mṛgasaṅghānsamāgatān || 20 ||
hanyāṃ niśitadhāreṇa śareṇāśanivarcasā |
bhavāṃstatrābhiṣajyeta kiṃsyātkṛcchrataraṃ tataḥ || 21 ||
etasminnāśrame vāsaṃ ciraṃ tu na samarthaye |
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 22 ||
anvāsya paścimāṃ snadhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyā'śrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 23 ||
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 24 ||
anvāsya paścimāṃ sanndhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyāśrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 25 ||
tataśśubhaṃ tāpasabhojyamannaṃ svayaṃ sutīkṣṇaḥ puruṣarṣabhābhyām |
tābhyāṃ susatkṛtya dadau mahātmā sandhyānivṛttau rajanīṃ mavekṣya || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ सप्तमस्सर्गः ।
रामस्तु सहितो भ्रात्रा सीतया च परन्तपः ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमपदं जगाम सह तैर्द्विजैः ॥ 1 ॥
स गत्वा दीर्घमध्वानं नदीस्तीर्त्वा बहूदकाः ।
ददर्श विमलं शैलं महामेघमिवोन्नतम् ॥ 2 ॥
तत स्तदिक्ष्वाकुवरौ सन्ततं विविधैर्द्रुमैः ।
काननं तौ विविशतुस्सीतया सह राघवौ ॥ 3 ॥
प्रविष्टस्तु वनं घोरं बहुपुष्पफलद्रुमम् ।
ददर्शाश्रममेकान्ते चीरमालापरिष्कृतम् ॥ 4 ॥
तत्र तापसमासीनं मलपङ्कजटाधरम् ।
रामस्सुतीक्ष्णं विधिवत्तपोवृद्धमभाषत ॥ 5 ॥
रामोऽहमस्मि भगवन्भवन्तं द्रष्टुमागतः ।
त्वं माभिवद धर्मज्ञ महर्षे सत्यविक्रम ॥ 6 ॥
स निरीक्ष्य ततो धीरो रामं धर्मभृतां वरम् ।
समाश्लिष्य च बाहुभ्यामिदं वचनमब्रवीत् ॥ 7 ॥
स्वागतं ते रघुश्रेष्ठ राम सत्यभृतां वर ।
आश्रमोऽयं त्वयाक्रान्तस्सनाथ इव साम्प्रतम् ॥ 8 ॥
प्रतीक्षमाणस्त्वामेव नारोहेऽहं महायशः ।
देवलोकमितो वीर देहं त्यक्त्वा महीतले ।
चित्रकूटमुपादाय राज्यभ्रष्टोऽसि मे श्रुतः ॥ 9 ॥
इहोपयातः काकुत्थ्स देवराजश्शतक्रतुः ॥ 10 ॥
उपागम्य च मे देवो महादेवस्सुरेश्वरः ।
सर्वान् लोकाञ्जितानाह मम पुण्येन कर्मणा ॥ 11 ॥
तेषु देवर्षिजुष्टेषु जितेषु तपसा मया ।
मत्प्रसादात्सभार्यस्त्वं विहरस्व सलक्ष्मणः ॥ 12 ॥
तमुग्रतपसायुक्तं महर्षिं सत्यवादिनम् ।
प्रत्युवाचात्मवान्रामो ब्रह्माणमिव काश्यपः ॥ 13 ॥
अहमेवाहरिष्यामि सर्वान् लोकान्महामुने ।
आवासं त्वहमिच्छामि प्रदिष्टमिह कानने ॥ 14 ॥
भवान्सर्वत्र कुशलस्सर्वभूतहिते रतः ।
आख्यातश्शरभङ्गेण गौतमेन महात्मना ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण महर्षिर्लोकविश्रुतः ।
अब्रवीन्मधुरं वाक्यं हर्षेण महताऽप्लुतः ॥ 16 ॥
अयमेवाश्रमो राम गुणवान्रम्यतामिह ।
ऋषिसङ्घानुचरितस्सदा मूलफलैर्युतः ॥ 17 ॥
इममाश्रममागम्य मृगसङ्घा महायशः ।
अहत्वा प्रतिगच्छन्ति लोभयित्वाऽकुतोभयाः ॥ 18 ॥
नान्यद्धोषं भवेदत्र मृगेभ्योऽन्यत्र विद्धि वै ।
तच्छृत्वा वचनं तस्य महर्षेर्लक्ष्मणाग्रजः ॥ 19 ॥
उवाच वचनं धीरो विकृष्य सशरं धनुः ।
तानहं सुमहाभाग मृगसङ्घान्समागतान् ॥ 20 ॥
हन्यां निशितधारेण शरेणाशनिवर्चसा ।
भवांस्तत्राभिषज्येत किंस्यात्कृच्छ्रतरं ततः ॥ 21 ॥
एतस्मिन्नाश्रमे वासं चिरं तु न समर्थये ।
तमेवमुक्त्वोपरमं रामस्सन्ध्यामुपागमत् ॥ 22 ॥
अन्वास्य पश्चिमां स्नध्यां तत्र वासमकल्पयत् ।
सुतीक्ष्णस्याऽश्रमे रम्ये सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 23 ॥
तमेवमुक्त्वोपरमं रामस्सन्ध्यामुपागमत् ॥ 24 ॥
अन्वास्य पश्चिमां सन्न्ध्यां तत्र वासमकल्पयत् ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमे रम्ये सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 25 ॥
ततश्शुभं तापसभोज्यमन्नं स्वयं सुतीक्ष्णः पुरुषर्षभाभ्याम् ।
ताभ्यां सुसत्कृत्य ददौ महात्मा सन्ध्यानिवृत्तौ रजनीं मवेक्ष्य ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे सप्तमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
rāmastu sahito bhrātrā sītayā ca parantapaḥ |
sutīkṣṇasyāśramapadaṃ jagāma saha tairdvijaiḥ || 1 ||
sa gatvā dīrghamadhvānaṃ nadīstīrtvā bahūdakāḥ |
dadarśa vimalaṃ śailaṃ mahāmeghamivonnatam || 2 ||
tata stadikṣvākuvarau santataṃ vividhairdrumaiḥ |
kānanaṃ tau viviśatussītayā saha rāghavau || 3 ||
praviṣṭastu vanaṃ ghoraṃ bahupuṣpaphaladrumam |
dadarśāśramamekānte cīramālāpariṣkṛtam || 4 ||
tatra tāpasamāsīnaṃ malapaṅkajaṭādharam |
rāmassutīkṣṇaṃ vidhivattapovṛddhamabhāṣata || 5 ||
rāmo'hamasmi bhagavanbhavantaṃ draṣṭumāgataḥ |
tvaṃ mābhivada dharmajña maharṣe satyavikrama || 6 ||
sa nirīkṣya tato dhīro rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
samāśliṣya ca bāhubhyāmidaṃ vacanamabravīt || 7 ||
svāgataṃ te raghuśreṣṭha rāma satyabhṛtāṃ vara |
āśramo'yaṃ tvayākrāntassanātha iva sāmpratam || 8 ||
pratīkṣamāṇastvāmeva nārohe'haṃ mahāyaśaḥ |
devalokamito vīra dehaṃ tyaktvā mahītale |
citrakūṭamupādāya rājyabhraṣṭo'si me śrutaḥ || 9 ||
ihopayātaḥ kākutthsa devarājaśśatakratuḥ || 10 ||
upāgamya ca me devo mahādevassureśvaraḥ |
sarvān lokāñjitānāha mama puṇyena karmaṇā || 11 ||
teṣu devarṣijuṣṭeṣu jiteṣu tapasā mayā |
matprasādātsabhāryastvaṃ viharasva salakṣmaṇaḥ || 12 ||
tamugratapasāyuktaṃ maharṣiṃ satyavādinam |
pratyuvācātmavānrāmo brahmāṇamiva kāśyapaḥ || 13 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvān lokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 14 ||
bhavānsarvatra kuśalassarvabhūtahite rataḥ |
ākhyātaśśarabhaṅgeṇa gautamena mahātmanā || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa maharṣirlokaviśrutaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ harṣeṇa mahatā'plutaḥ || 16 ||
ayamevāśramo rāma guṇavānramyatāmiha |
ṛṣisaṅghānucaritassadā mūlaphalairyutaḥ || 17 ||
imamāśramamāgamya mṛgasaṅghā mahāyaśaḥ |
ahatvā pratigacchanti lobhayitvā'kutobhayāḥ || 18 ||
nānyaddhoṣaṃ bhavedatra mṛgebhyo'nyatra viddhi vai |
tacchṛtvā vacanaṃ tasya maharṣerlakṣmaṇāgrajaḥ || 19 ||
uvāca vacanaṃ dhīro vikṛṣya saśaraṃ dhanuḥ |
tānahaṃ sumahābhāga mṛgasaṅghānsamāgatān || 20 ||
hanyāṃ niśitadhāreṇa śareṇāśanivarcasā |
bhavāṃstatrābhiṣajyeta kiṃsyātkṛcchrataraṃ tataḥ || 21 ||
etasminnāśrame vāsaṃ ciraṃ tu na samarthaye |
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 22 ||
anvāsya paścimāṃ snadhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyā'śrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 23 ||
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 24 ||
anvāsya paścimāṃ sanndhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyāśrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 25 ||
tataśśubhaṃ tāpasabhojyamannaṃ svayaṃ sutīkṣṇaḥ puruṣarṣabhābhyām |
tābhyāṃ susatkṛtya dadau mahātmā sandhyānivṛttau rajanīṃ mavekṣya || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.