శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే అరణ్యకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తమస్సర్గః ।
రామస్తు సహితో భ్రాత్రా సీతయా చ పరన్తపః ।
సుతీక్ష్ణస్యాశ్రమపదం జగామ సహ తైర్ద్విజైః ॥ 1 ॥
స గత్వా దీర్ఘమధ్వానం నదీస్తీర్త్వా బహూదకాః ।
దదర్శ విమలం శైలం మహామేఘమివోన్నతమ్ ॥ 2 ॥
తత స్తదిక్ష్వాకువరౌ సన్తతం వివిధైర్ద్రుమైః ।
కాననం తౌ వివిశతుస్సీతయా సహ రాఘవౌ ॥ 3 ॥
ప్రవిష్టస్తు వనం ఘోరం బహుపుష్పఫలద్రుమమ్ ।
దదర్శాశ్రమమేకాన్తే చీరమాలాపరిష్కృతమ్ ॥ 4 ॥
తత్ర తాపసమాసీనం మలపఙ్కజటాధరమ్ ।
రామస్సుతీక్ష్ణం విధివత్తపోవృద్ధమభాషత ॥ 5 ॥
రామోఽహమస్మి భగవన్భవన్తం ద్రష్టుమాగతః ।
త్వం మాభివద ధర్మజ్ఞ మహర్షే సత్యవిక్రమ ॥ 6 ॥
స నిరీక్ష్య తతో ధీరో రామం ధర్మభృతాం వరమ్ ।
సమాశ్లిష్య చ బాహుభ్యామిదం వచనమబ్రవీత్ ॥ 7 ॥
స్వాగతం తే రఘుశ్రేష్ఠ రామ సత్యభృతాం వర ।
ఆశ్రమోఽయం త్వయాక్రాన్తస్సనాథ ఇవ సామ్ప్రతమ్ ॥ 8 ॥
ప్రతీక్షమాణస్త్వామేవ నారోహేఽహం మహాయశః ।
దేవలోకమితో వీర దేహం త్యక్త్వా మహీతలే ।
చిత్రకూటముపాదాయ రాజ్యభ్రష్టోఽసి మే శ్రుతః ॥ 9 ॥
ఇహోపయాతః కాకుత్థ్స దేవరాజశ్శతక్రతుః ॥ 10 ॥
ఉపాగమ్య చ మే దేవో మహాదేవస్సురేశ్వరః ।
సర్వాన్ లోకాఞ్జితానాహ మమ పుణ్యేన కర్మణా ॥ 11 ॥
తేషు దేవర్షిజుష్టేషు జితేషు తపసా మయా ।
మత్ప్రసాదాత్సభార్యస్త్వం విహరస్వ సలక్ష్మణః ॥ 12 ॥
తముగ్రతపసాయుక్తం మహర్షిం సత్యవాదినమ్ ।
ప్రత్యువాచాత్మవాన్రామో బ్రహ్మాణమివ కాశ్యపః ॥ 13 ॥
అహమేవాహరిష్యామి సర్వాన్ లోకాన్మహామునే ।
ఆవాసం త్వహమిచ్ఛామి ప్రదిష్టమిహ కాననే ॥ 14 ॥
భవాన్సర్వత్ర కుశలస్సర్వభూతహితే రతః ।
ఆఖ్యాతశ్శరభఙ్గేణ గౌతమేన మహాత్మనా ॥ 15 ॥
ఏవముక్తస్తు రామేణ మహర్షిర్లోకవిశ్రుతః ।
అబ్రవీన్మధురం వాక్యం హర్షేణ మహతాఽప్లుతః ॥ 16 ॥
అయమేవాశ్రమో రామ గుణవాన్రమ్యతామిహ ।
ఋషిసఙ్ఘానుచరితస్సదా మూలఫలైర్యుతః ॥ 17 ॥
ఇమమాశ్రమమాగమ్య మృగసఙ్ఘా మహాయశః ।
అహత్వా ప్రతిగచ్ఛన్తి లోభయిత్వాఽకుతోభయాః ॥ 18 ॥
నాన్యద్ధోషం భవేదత్ర మృగేభ్యోఽన్యత్ర విద్ధి వై ।
తచ్ఛృత్వా వచనం తస్య మహర్షేర్లక్ష్మణాగ్రజః ॥ 19 ॥
ఉవాచ వచనం ధీరో వికృష్య సశరం ధనుః ।
తానహం సుమహాభాగ మృగసఙ్ఘాన్సమాగతాన్ ॥ 20 ॥
హన్యాం నిశితధారేణ శరేణాశనివర్చసా ।
భవాంస్తత్రాభిషజ్యేత కింస్యాత్కృచ్ఛ్రతరం తతః ॥ 21 ॥
ఏతస్మిన్నాశ్రమే వాసం చిరం తు న సమర్థయే ।
తమేవముక్త్వోపరమం రామస్సన్ధ్యాముపాగమత్ ॥ 22 ॥
అన్వాస్య పశ్చిమాం స్నధ్యాం తత్ర వాసమకల్పయత్ ।
సుతీక్ష్ణస్యాఽశ్రమే రమ్యే సీతయా లక్ష్మణేన చ ॥ 23 ॥
తమేవముక్త్వోపరమం రామస్సన్ధ్యాముపాగమత్ ॥ 24 ॥
అన్వాస్య పశ్చిమాం సన్న్ధ్యాం తత్ర వాసమకల్పయత్ ।
సుతీక్ష్ణస్యాశ్రమే రమ్యే సీతయా లక్ష్మణేన చ ॥ 25 ॥
తతశ్శుభం తాపసభోజ్యమన్నం స్వయం సుతీక్ష్ణః పురుషర్షభాభ్యామ్ ।
తాభ్యాం సుసత్కృత్య దదౌ మహాత్మా సన్ధ్యానివృత్తౌ రజనీం మవేక్ష్య ॥ 26 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే అరణ్యకాణ్డే సప్తమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
rāmastu sahito bhrātrā sītayā ca parantapaḥ |
sutīkṣṇasyāśramapadaṃ jagāma saha tairdvijaiḥ || 1 ||
sa gatvā dīrghamadhvānaṃ nadīstīrtvā bahūdakāḥ |
dadarśa vimalaṃ śailaṃ mahāmeghamivonnatam || 2 ||
tata stadikṣvākuvarau santataṃ vividhairdrumaiḥ |
kānanaṃ tau viviśatussītayā saha rāghavau || 3 ||
praviṣṭastu vanaṃ ghoraṃ bahupuṣpaphaladrumam |
dadarśāśramamekānte cīramālāpariṣkṛtam || 4 ||
tatra tāpasamāsīnaṃ malapaṅkajaṭādharam |
rāmassutīkṣṇaṃ vidhivattapovṛddhamabhāṣata || 5 ||
rāmo'hamasmi bhagavanbhavantaṃ draṣṭumāgataḥ |
tvaṃ mābhivada dharmajña maharṣe satyavikrama || 6 ||
sa nirīkṣya tato dhīro rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
samāśliṣya ca bāhubhyāmidaṃ vacanamabravīt || 7 ||
svāgataṃ te raghuśreṣṭha rāma satyabhṛtāṃ vara |
āśramo'yaṃ tvayākrāntassanātha iva sāmpratam || 8 ||
pratīkṣamāṇastvāmeva nārohe'haṃ mahāyaśaḥ |
devalokamito vīra dehaṃ tyaktvā mahītale |
citrakūṭamupādāya rājyabhraṣṭo'si me śrutaḥ || 9 ||
ihopayātaḥ kākutthsa devarājaśśatakratuḥ || 10 ||
upāgamya ca me devo mahādevassureśvaraḥ |
sarvān lokāñjitānāha mama puṇyena karmaṇā || 11 ||
teṣu devarṣijuṣṭeṣu jiteṣu tapasā mayā |
matprasādātsabhāryastvaṃ viharasva salakṣmaṇaḥ || 12 ||
tamugratapasāyuktaṃ maharṣiṃ satyavādinam |
pratyuvācātmavānrāmo brahmāṇamiva kāśyapaḥ || 13 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvān lokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 14 ||
bhavānsarvatra kuśalassarvabhūtahite rataḥ |
ākhyātaśśarabhaṅgeṇa gautamena mahātmanā || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa maharṣirlokaviśrutaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ harṣeṇa mahatā'plutaḥ || 16 ||
ayamevāśramo rāma guṇavānramyatāmiha |
ṛṣisaṅghānucaritassadā mūlaphalairyutaḥ || 17 ||
imamāśramamāgamya mṛgasaṅghā mahāyaśaḥ |
ahatvā pratigacchanti lobhayitvā'kutobhayāḥ || 18 ||
nānyaddhoṣaṃ bhavedatra mṛgebhyo'nyatra viddhi vai |
tacchṛtvā vacanaṃ tasya maharṣerlakṣmaṇāgrajaḥ || 19 ||
uvāca vacanaṃ dhīro vikṛṣya saśaraṃ dhanuḥ |
tānahaṃ sumahābhāga mṛgasaṅghānsamāgatān || 20 ||
hanyāṃ niśitadhāreṇa śareṇāśanivarcasā |
bhavāṃstatrābhiṣajyeta kiṃsyātkṛcchrataraṃ tataḥ || 21 ||
etasminnāśrame vāsaṃ ciraṃ tu na samarthaye |
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 22 ||
anvāsya paścimāṃ snadhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyā'śrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 23 ||
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 24 ||
anvāsya paścimāṃ sanndhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyāśrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 25 ||
tataśśubhaṃ tāpasabhojyamannaṃ svayaṃ sutīkṣṇaḥ puruṣarṣabhābhyām |
tābhyāṃ susatkṛtya dadau mahātmā sandhyānivṛttau rajanīṃ mavekṣya || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ सप्तमस्सर्गः ।
रामस्तु सहितो भ्रात्रा सीतया च परन्तपः ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमपदं जगाम सह तैर्द्विजैः ॥ 1 ॥
स गत्वा दीर्घमध्वानं नदीस्तीर्त्वा बहूदकाः ।
ददर्श विमलं शैलं महामेघमिवोन्नतम् ॥ 2 ॥
तत स्तदिक्ष्वाकुवरौ सन्ततं विविधैर्द्रुमैः ।
काननं तौ विविशतुस्सीतया सह राघवौ ॥ 3 ॥
प्रविष्टस्तु वनं घोरं बहुपुष्पफलद्रुमम् ।
ददर्शाश्रममेकान्ते चीरमालापरिष्कृतम् ॥ 4 ॥
तत्र तापसमासीनं मलपङ्कजटाधरम् ।
रामस्सुतीक्ष्णं विधिवत्तपोवृद्धमभाषत ॥ 5 ॥
रामोऽहमस्मि भगवन्भवन्तं द्रष्टुमागतः ।
त्वं माभिवद धर्मज्ञ महर्षे सत्यविक्रम ॥ 6 ॥
स निरीक्ष्य ततो धीरो रामं धर्मभृतां वरम् ।
समाश्लिष्य च बाहुभ्यामिदं वचनमब्रवीत् ॥ 7 ॥
स्वागतं ते रघुश्रेष्ठ राम सत्यभृतां वर ।
आश्रमोऽयं त्वयाक्रान्तस्सनाथ इव साम्प्रतम् ॥ 8 ॥
प्रतीक्षमाणस्त्वामेव नारोहेऽहं महायशः ।
देवलोकमितो वीर देहं त्यक्त्वा महीतले ।
चित्रकूटमुपादाय राज्यभ्रष्टोऽसि मे श्रुतः ॥ 9 ॥
इहोपयातः काकुत्थ्स देवराजश्शतक्रतुः ॥ 10 ॥
उपागम्य च मे देवो महादेवस्सुरेश्वरः ।
सर्वान् लोकाञ्जितानाह मम पुण्येन कर्मणा ॥ 11 ॥
तेषु देवर्षिजुष्टेषु जितेषु तपसा मया ।
मत्प्रसादात्सभार्यस्त्वं विहरस्व सलक्ष्मणः ॥ 12 ॥
तमुग्रतपसायुक्तं महर्षिं सत्यवादिनम् ।
प्रत्युवाचात्मवान्रामो ब्रह्माणमिव काश्यपः ॥ 13 ॥
अहमेवाहरिष्यामि सर्वान् लोकान्महामुने ।
आवासं त्वहमिच्छामि प्रदिष्टमिह कानने ॥ 14 ॥
भवान्सर्वत्र कुशलस्सर्वभूतहिते रतः ।
आख्यातश्शरभङ्गेण गौतमेन महात्मना ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण महर्षिर्लोकविश्रुतः ।
अब्रवीन्मधुरं वाक्यं हर्षेण महताऽप्लुतः ॥ 16 ॥
अयमेवाश्रमो राम गुणवान्रम्यतामिह ।
ऋषिसङ्घानुचरितस्सदा मूलफलैर्युतः ॥ 17 ॥
इममाश्रममागम्य मृगसङ्घा महायशः ।
अहत्वा प्रतिगच्छन्ति लोभयित्वाऽकुतोभयाः ॥ 18 ॥
नान्यद्धोषं भवेदत्र मृगेभ्योऽन्यत्र विद्धि वै ।
तच्छृत्वा वचनं तस्य महर्षेर्लक्ष्मणाग्रजः ॥ 19 ॥
उवाच वचनं धीरो विकृष्य सशरं धनुः ।
तानहं सुमहाभाग मृगसङ्घान्समागतान् ॥ 20 ॥
हन्यां निशितधारेण शरेणाशनिवर्चसा ।
भवांस्तत्राभिषज्येत किंस्यात्कृच्छ्रतरं ततः ॥ 21 ॥
एतस्मिन्नाश्रमे वासं चिरं तु न समर्थये ।
तमेवमुक्त्वोपरमं रामस्सन्ध्यामुपागमत् ॥ 22 ॥
अन्वास्य पश्चिमां स्नध्यां तत्र वासमकल्पयत् ।
सुतीक्ष्णस्याऽश्रमे रम्ये सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 23 ॥
तमेवमुक्त्वोपरमं रामस्सन्ध्यामुपागमत् ॥ 24 ॥
अन्वास्य पश्चिमां सन्न्ध्यां तत्र वासमकल्पयत् ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमे रम्ये सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 25 ॥
ततश्शुभं तापसभोज्यमन्नं स्वयं सुतीक्ष्णः पुरुषर्षभाभ्याम् ।
ताभ्यां सुसत्कृत्य ददौ महात्मा सन्ध्यानिवृत्तौ रजनीं मवेक्ष्य ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे सप्तमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
rāmastu sahito bhrātrā sītayā ca parantapaḥ |
sutīkṣṇasyāśramapadaṃ jagāma saha tairdvijaiḥ || 1 ||
sa gatvā dīrghamadhvānaṃ nadīstīrtvā bahūdakāḥ |
dadarśa vimalaṃ śailaṃ mahāmeghamivonnatam || 2 ||
tata stadikṣvākuvarau santataṃ vividhairdrumaiḥ |
kānanaṃ tau viviśatussītayā saha rāghavau || 3 ||
praviṣṭastu vanaṃ ghoraṃ bahupuṣpaphaladrumam |
dadarśāśramamekānte cīramālāpariṣkṛtam || 4 ||
tatra tāpasamāsīnaṃ malapaṅkajaṭādharam |
rāmassutīkṣṇaṃ vidhivattapovṛddhamabhāṣata || 5 ||
rāmo'hamasmi bhagavanbhavantaṃ draṣṭumāgataḥ |
tvaṃ mābhivada dharmajña maharṣe satyavikrama || 6 ||
sa nirīkṣya tato dhīro rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
samāśliṣya ca bāhubhyāmidaṃ vacanamabravīt || 7 ||
svāgataṃ te raghuśreṣṭha rāma satyabhṛtāṃ vara |
āśramo'yaṃ tvayākrāntassanātha iva sāmpratam || 8 ||
pratīkṣamāṇastvāmeva nārohe'haṃ mahāyaśaḥ |
devalokamito vīra dehaṃ tyaktvā mahītale |
citrakūṭamupādāya rājyabhraṣṭo'si me śrutaḥ || 9 ||
ihopayātaḥ kākutthsa devarājaśśatakratuḥ || 10 ||
upāgamya ca me devo mahādevassureśvaraḥ |
sarvān lokāñjitānāha mama puṇyena karmaṇā || 11 ||
teṣu devarṣijuṣṭeṣu jiteṣu tapasā mayā |
matprasādātsabhāryastvaṃ viharasva salakṣmaṇaḥ || 12 ||
tamugratapasāyuktaṃ maharṣiṃ satyavādinam |
pratyuvācātmavānrāmo brahmāṇamiva kāśyapaḥ || 13 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvān lokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 14 ||
bhavānsarvatra kuśalassarvabhūtahite rataḥ |
ākhyātaśśarabhaṅgeṇa gautamena mahātmanā || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa maharṣirlokaviśrutaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ harṣeṇa mahatā'plutaḥ || 16 ||
ayamevāśramo rāma guṇavānramyatāmiha |
ṛṣisaṅghānucaritassadā mūlaphalairyutaḥ || 17 ||
imamāśramamāgamya mṛgasaṅghā mahāyaśaḥ |
ahatvā pratigacchanti lobhayitvā'kutobhayāḥ || 18 ||
nānyaddhoṣaṃ bhavedatra mṛgebhyo'nyatra viddhi vai |
tacchṛtvā vacanaṃ tasya maharṣerlakṣmaṇāgrajaḥ || 19 ||
uvāca vacanaṃ dhīro vikṛṣya saśaraṃ dhanuḥ |
tānahaṃ sumahābhāga mṛgasaṅghānsamāgatān || 20 ||
hanyāṃ niśitadhāreṇa śareṇāśanivarcasā |
bhavāṃstatrābhiṣajyeta kiṃsyātkṛcchrataraṃ tataḥ || 21 ||
etasminnāśrame vāsaṃ ciraṃ tu na samarthaye |
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 22 ||
anvāsya paścimāṃ snadhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyā'śrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 23 ||
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 24 ||
anvāsya paścimāṃ sanndhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyāśrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 25 ||
tataśśubhaṃ tāpasabhojyamannaṃ svayaṃ sutīkṣṇaḥ puruṣarṣabhābhyām |
tābhyāṃ susatkṛtya dadau mahātmā sandhyānivṛttau rajanīṃ mavekṣya || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.