ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ସପ୍ତମସ୍ସର୍ଗଃ ।
ରାମସ୍ତୁ ସହିତୋ ଭ୍ରାତ୍ରା ସୀତଯା ଚ ପରନ୍ତପଃ ।
ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣସ୍ଯାଶ୍ରମପଦଂ ଜଗାମ ସହ ତୈର୍ଦ୍ଵିଜୈଃ ॥ 1 ॥
ସ ଗତ୍ଵା ଦୀର୍ଘମଧ୍ଵାନଂ ନଦୀସ୍ତୀର୍ତ୍ଵା ବହୂଦକାଃ ।
ଦଦର୍ଶ ଵିମଲଂ ଶୈଲଂ ମହାମେଘମିଵୋନ୍ନତମ୍ ॥ 2 ॥
ତତ ସ୍ତଦିକ୍ଷ୍ଵାକୁଵରୌ ସନ୍ତତଂ ଵିଵିଧୈର୍ଦ୍ରୁମୈଃ ।
କାନନଂ ତୌ ଵିଵିଶତୁସ୍ସୀତଯା ସହ ରାଘଵୌ ॥ 3 ॥
ପ୍ରଵିଷ୍ଟସ୍ତୁ ଵନଂ ଘୋରଂ ବହୁପୁଷ୍ପଫଲଦ୍ରୁମମ୍ ।
ଦଦର୍ଶାଶ୍ରମମେକାନ୍ତେ ଚୀରମାଲାପରିଷ୍କୃତମ୍ ॥ 4 ॥
ତତ୍ର ତାପସମାସୀନଂ ମଲପଙ୍କଜଟାଧରମ୍ ।
ରାମସ୍ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣଂ ଵିଧିଵତ୍ତପୋଵୃଦ୍ଧମଭାଷତ ॥ 5 ॥
ରାମୋଽହମସ୍ମି ଭଗଵନ୍ଭଵନ୍ତଂ ଦ୍ରଷ୍ଟୁମାଗତଃ ।
ତ୍ଵଂ ମାଭିଵଦ ଧର୍ମଜ୍ଞ ମହର୍ଷେ ସତ୍ଯଵିକ୍ରମ ॥ 6 ॥
ସ ନିରୀକ୍ଷ୍ଯ ତତୋ ଧୀରୋ ରାମଂ ଧର୍ମଭୃତାଂ ଵରମ୍ ।
ସମାଶ୍ଲିଷ୍ଯ ଚ ବାହୁଭ୍ଯାମିଦଂ ଵଚନମବ୍ରଵୀତ୍ ॥ 7 ॥
ସ୍ଵାଗତଂ ତେ ରଘୁଶ୍ରେଷ୍ଠ ରାମ ସତ୍ଯଭୃତାଂ ଵର ।
ଆଶ୍ରମୋଽଯଂ ତ୍ଵଯାକ୍ରାନ୍ତସ୍ସନାଥ ଇଵ ସାମ୍ପ୍ରତମ୍ ॥ 8 ॥
ପ୍ରତୀକ୍ଷମାଣସ୍ତ୍ଵାମେଵ ନାରୋହେଽହଂ ମହାଯଶଃ ।
ଦେଵଲୋକମିତୋ ଵୀର ଦେହଂ ତ୍ଯକ୍ତ୍ଵା ମହୀତଲେ ।
ଚିତ୍ରକୂଟମୁପାଦାଯ ରାଜ୍ଯଭ୍ରଷ୍ଟୋଽସି ମେ ଶ୍ରୁତଃ ॥ 9 ॥
ଇହୋପଯାତଃ କାକୁତ୍ଥ୍ସ ଦେଵରାଜଶ୍ଶତକ୍ରତୁଃ ॥ 10 ॥
ଉପାଗମ୍ଯ ଚ ମେ ଦେଵୋ ମହାଦେଵସ୍ସୁରେଶ୍ଵରଃ ।
ସର୍ଵାନ୍ ଲୋକାଞ୍ଜିତାନାହ ମମ ପୁଣ୍ଯେନ କର୍ମଣା ॥ 11 ॥
ତେଷୁ ଦେଵର୍ଷିଜୁଷ୍ଟେଷୁ ଜିତେଷୁ ତପସା ମଯା ।
ମତ୍ପ୍ରସାଦାତ୍ସଭାର୍ଯସ୍ତ୍ଵଂ ଵିହରସ୍ଵ ସଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 12 ॥
ତମୁଗ୍ରତପସାଯୁକ୍ତଂ ମହର୍ଷିଂ ସତ୍ଯଵାଦିନମ୍ ।
ପ୍ରତ୍ଯୁଵାଚାତ୍ମଵାନ୍ରାମୋ ବ୍ରହ୍ମାଣମିଵ କାଶ୍ଯପଃ ॥ 13 ॥
ଅହମେଵାହରିଷ୍ଯାମି ସର୍ଵାନ୍ ଲୋକାନ୍ମହାମୁନେ ।
ଆଵାସଂ ତ୍ଵହମିଚ୍ଛାମି ପ୍ରଦିଷ୍ଟମିହ କାନନେ ॥ 14 ॥
ଭଵାନ୍ସର୍ଵତ୍ର କୁଶଲସ୍ସର୍ଵଭୂତହିତେ ରତଃ ।
ଆଖ୍ଯାତଶ୍ଶରଭଙ୍ଗେଣ ଗୌତମେନ ମହାତ୍ମନା ॥ 15 ॥
ଏଵମୁକ୍ତସ୍ତୁ ରାମେଣ ମହର୍ଷିର୍ଲୋକଵିଶ୍ରୁତଃ ।
ଅବ୍ରଵୀନ୍ମଧୁରଂ ଵାକ୍ଯଂ ହର୍ଷେଣ ମହତାଽପ୍ଲୁତଃ ॥ 16 ॥
ଅଯମେଵାଶ୍ରମୋ ରାମ ଗୁଣଵାନ୍ରମ୍ଯତାମିହ ।
ଋଷିସଙ୍ଘାନୁଚରିତସ୍ସଦା ମୂଲଫଲୈର୍ଯୁତଃ ॥ 17 ॥
ଇମମାଶ୍ରମମାଗମ୍ଯ ମୃଗସଙ୍ଘା ମହାଯଶଃ ।
ଅହତ୍ଵା ପ୍ରତିଗଚ୍ଛନ୍ତି ଲୋଭଯିତ୍ଵାଽକୁତୋଭଯାଃ ॥ 18 ॥
ନାନ୍ଯଦ୍ଧୋଷଂ ଭଵେଦତ୍ର ମୃଗେଭ୍ଯୋଽନ୍ଯତ୍ର ଵିଦ୍ଧି ଵୈ ।
ତଚ୍ଛୃତ୍ଵା ଵଚନଂ ତସ୍ଯ ମହର୍ଷେର୍ଲକ୍ଷ୍ମଣାଗ୍ରଜଃ ॥ 19 ॥
ଉଵାଚ ଵଚନଂ ଧୀରୋ ଵିକୃଷ୍ଯ ସଶରଂ ଧନୁଃ ।
ତାନହଂ ସୁମହାଭାଗ ମୃଗସଙ୍ଘାନ୍ସମାଗତାନ୍ ॥ 20 ॥
ହନ୍ଯାଂ ନିଶିତଧାରେଣ ଶରେଣାଶନିଵର୍ଚସା ।
ଭଵାଂସ୍ତତ୍ରାଭିଷଜ୍ଯେତ କିଂସ୍ଯାତ୍କୃଚ୍ଛ୍ରତରଂ ତତଃ ॥ 21 ॥
ଏତସ୍ମିନ୍ନାଶ୍ରମେ ଵାସଂ ଚିରଂ ତୁ ନ ସମର୍ଥଯେ ।
ତମେଵମୁକ୍ତ୍ଵୋପରମଂ ରାମସ୍ସନ୍ଧ୍ଯାମୁପାଗମତ୍ ॥ 22 ॥
ଅନ୍ଵାସ୍ଯ ପଶ୍ଚିମାଂ ସ୍ନଧ୍ଯାଂ ତତ୍ର ଵାସମକଲ୍ପଯତ୍ ।
ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣସ୍ଯାଽଶ୍ରମେ ରମ୍ଯେ ସୀତଯା ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ଚ ॥ 23 ॥
ତମେଵମୁକ୍ତ୍ଵୋପରମଂ ରାମସ୍ସନ୍ଧ୍ଯାମୁପାଗମତ୍ ॥ 24 ॥
ଅନ୍ଵାସ୍ଯ ପଶ୍ଚିମାଂ ସନ୍ନ୍ଧ୍ଯାଂ ତତ୍ର ଵାସମକଲ୍ପଯତ୍ ।
ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣସ୍ଯାଶ୍ରମେ ରମ୍ଯେ ସୀତଯା ଲକ୍ଷ୍ମଣେନ ଚ ॥ 25 ॥
ତତଶ୍ଶୁଭଂ ତାପସଭୋଜ୍ଯମନ୍ନଂ ସ୍ଵଯଂ ସୁତୀକ୍ଷ୍ଣଃ ପୁରୁଷର୍ଷଭାଭ୍ଯାମ୍ ।
ତାଭ୍ଯାଂ ସୁସତ୍କୃତ୍ଯ ଦଦୌ ମହାତ୍ମା ସନ୍ଧ୍ଯାନିଵୃତ୍ତୌ ରଜନୀଂ ମଵେକ୍ଷ୍ଯ ॥ 26 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅରଣ୍ଯକାଣ୍ଡେ ସପ୍ତମସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
rāmastu sahito bhrātrā sītayā ca parantapaḥ |
sutīkṣṇasyāśramapadaṃ jagāma saha tairdvijaiḥ || 1 ||
sa gatvā dīrghamadhvānaṃ nadīstīrtvā bahūdakāḥ |
dadarśa vimalaṃ śailaṃ mahāmeghamivonnatam || 2 ||
tata stadikṣvākuvarau santataṃ vividhairdrumaiḥ |
kānanaṃ tau viviśatussītayā saha rāghavau || 3 ||
praviṣṭastu vanaṃ ghoraṃ bahupuṣpaphaladrumam |
dadarśāśramamekānte cīramālāpariṣkṛtam || 4 ||
tatra tāpasamāsīnaṃ malapaṅkajaṭādharam |
rāmassutīkṣṇaṃ vidhivattapovṛddhamabhāṣata || 5 ||
rāmo'hamasmi bhagavanbhavantaṃ draṣṭumāgataḥ |
tvaṃ mābhivada dharmajña maharṣe satyavikrama || 6 ||
sa nirīkṣya tato dhīro rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
samāśliṣya ca bāhubhyāmidaṃ vacanamabravīt || 7 ||
svāgataṃ te raghuśreṣṭha rāma satyabhṛtāṃ vara |
āśramo'yaṃ tvayākrāntassanātha iva sāmpratam || 8 ||
pratīkṣamāṇastvāmeva nārohe'haṃ mahāyaśaḥ |
devalokamito vīra dehaṃ tyaktvā mahītale |
citrakūṭamupādāya rājyabhraṣṭo'si me śrutaḥ || 9 ||
ihopayātaḥ kākutthsa devarājaśśatakratuḥ || 10 ||
upāgamya ca me devo mahādevassureśvaraḥ |
sarvān lokāñjitānāha mama puṇyena karmaṇā || 11 ||
teṣu devarṣijuṣṭeṣu jiteṣu tapasā mayā |
matprasādātsabhāryastvaṃ viharasva salakṣmaṇaḥ || 12 ||
tamugratapasāyuktaṃ maharṣiṃ satyavādinam |
pratyuvācātmavānrāmo brahmāṇamiva kāśyapaḥ || 13 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvān lokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 14 ||
bhavānsarvatra kuśalassarvabhūtahite rataḥ |
ākhyātaśśarabhaṅgeṇa gautamena mahātmanā || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa maharṣirlokaviśrutaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ harṣeṇa mahatā'plutaḥ || 16 ||
ayamevāśramo rāma guṇavānramyatāmiha |
ṛṣisaṅghānucaritassadā mūlaphalairyutaḥ || 17 ||
imamāśramamāgamya mṛgasaṅghā mahāyaśaḥ |
ahatvā pratigacchanti lobhayitvā'kutobhayāḥ || 18 ||
nānyaddhoṣaṃ bhavedatra mṛgebhyo'nyatra viddhi vai |
tacchṛtvā vacanaṃ tasya maharṣerlakṣmaṇāgrajaḥ || 19 ||
uvāca vacanaṃ dhīro vikṛṣya saśaraṃ dhanuḥ |
tānahaṃ sumahābhāga mṛgasaṅghānsamāgatān || 20 ||
hanyāṃ niśitadhāreṇa śareṇāśanivarcasā |
bhavāṃstatrābhiṣajyeta kiṃsyātkṛcchrataraṃ tataḥ || 21 ||
etasminnāśrame vāsaṃ ciraṃ tu na samarthaye |
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 22 ||
anvāsya paścimāṃ snadhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyā'śrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 23 ||
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 24 ||
anvāsya paścimāṃ sanndhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyāśrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 25 ||
tataśśubhaṃ tāpasabhojyamannaṃ svayaṃ sutīkṣṇaḥ puruṣarṣabhābhyām |
tābhyāṃ susatkṛtya dadau mahātmā sandhyānivṛttau rajanīṃ mavekṣya || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ सप्तमस्सर्गः ।
रामस्तु सहितो भ्रात्रा सीतया च परन्तपः ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमपदं जगाम सह तैर्द्विजैः ॥ 1 ॥
स गत्वा दीर्घमध्वानं नदीस्तीर्त्वा बहूदकाः ।
ददर्श विमलं शैलं महामेघमिवोन्नतम् ॥ 2 ॥
तत स्तदिक्ष्वाकुवरौ सन्ततं विविधैर्द्रुमैः ।
काननं तौ विविशतुस्सीतया सह राघवौ ॥ 3 ॥
प्रविष्टस्तु वनं घोरं बहुपुष्पफलद्रुमम् ।
ददर्शाश्रममेकान्ते चीरमालापरिष्कृतम् ॥ 4 ॥
तत्र तापसमासीनं मलपङ्कजटाधरम् ।
रामस्सुतीक्ष्णं विधिवत्तपोवृद्धमभाषत ॥ 5 ॥
रामोऽहमस्मि भगवन्भवन्तं द्रष्टुमागतः ।
त्वं माभिवद धर्मज्ञ महर्षे सत्यविक्रम ॥ 6 ॥
स निरीक्ष्य ततो धीरो रामं धर्मभृतां वरम् ।
समाश्लिष्य च बाहुभ्यामिदं वचनमब्रवीत् ॥ 7 ॥
स्वागतं ते रघुश्रेष्ठ राम सत्यभृतां वर ।
आश्रमोऽयं त्वयाक्रान्तस्सनाथ इव साम्प्रतम् ॥ 8 ॥
प्रतीक्षमाणस्त्वामेव नारोहेऽहं महायशः ।
देवलोकमितो वीर देहं त्यक्त्वा महीतले ।
चित्रकूटमुपादाय राज्यभ्रष्टोऽसि मे श्रुतः ॥ 9 ॥
इहोपयातः काकुत्थ्स देवराजश्शतक्रतुः ॥ 10 ॥
उपागम्य च मे देवो महादेवस्सुरेश्वरः ।
सर्वान् लोकाञ्जितानाह मम पुण्येन कर्मणा ॥ 11 ॥
तेषु देवर्षिजुष्टेषु जितेषु तपसा मया ।
मत्प्रसादात्सभार्यस्त्वं विहरस्व सलक्ष्मणः ॥ 12 ॥
तमुग्रतपसायुक्तं महर्षिं सत्यवादिनम् ।
प्रत्युवाचात्मवान्रामो ब्रह्माणमिव काश्यपः ॥ 13 ॥
अहमेवाहरिष्यामि सर्वान् लोकान्महामुने ।
आवासं त्वहमिच्छामि प्रदिष्टमिह कानने ॥ 14 ॥
भवान्सर्वत्र कुशलस्सर्वभूतहिते रतः ।
आख्यातश्शरभङ्गेण गौतमेन महात्मना ॥ 15 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण महर्षिर्लोकविश्रुतः ।
अब्रवीन्मधुरं वाक्यं हर्षेण महताऽप्लुतः ॥ 16 ॥
अयमेवाश्रमो राम गुणवान्रम्यतामिह ।
ऋषिसङ्घानुचरितस्सदा मूलफलैर्युतः ॥ 17 ॥
इममाश्रममागम्य मृगसङ्घा महायशः ।
अहत्वा प्रतिगच्छन्ति लोभयित्वाऽकुतोभयाः ॥ 18 ॥
नान्यद्धोषं भवेदत्र मृगेभ्योऽन्यत्र विद्धि वै ।
तच्छृत्वा वचनं तस्य महर्षेर्लक्ष्मणाग्रजः ॥ 19 ॥
उवाच वचनं धीरो विकृष्य सशरं धनुः ।
तानहं सुमहाभाग मृगसङ्घान्समागतान् ॥ 20 ॥
हन्यां निशितधारेण शरेणाशनिवर्चसा ।
भवांस्तत्राभिषज्येत किंस्यात्कृच्छ्रतरं ततः ॥ 21 ॥
एतस्मिन्नाश्रमे वासं चिरं तु न समर्थये ।
तमेवमुक्त्वोपरमं रामस्सन्ध्यामुपागमत् ॥ 22 ॥
अन्वास्य पश्चिमां स्नध्यां तत्र वासमकल्पयत् ।
सुतीक्ष्णस्याऽश्रमे रम्ये सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 23 ॥
तमेवमुक्त्वोपरमं रामस्सन्ध्यामुपागमत् ॥ 24 ॥
अन्वास्य पश्चिमां सन्न्ध्यां तत्र वासमकल्पयत् ।
सुतीक्ष्णस्याश्रमे रम्ये सीतया लक्ष्मणेन च ॥ 25 ॥
ततश्शुभं तापसभोज्यमन्नं स्वयं सुतीक्ष्णः पुरुषर्षभाभ्याम् ।
ताभ्यां सुसत्कृत्य ददौ महात्मा सन्ध्यानिवृत्तौ रजनीं मवेक्ष्य ॥ 26 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे सप्तमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
rāmastu sahito bhrātrā sītayā ca parantapaḥ |
sutīkṣṇasyāśramapadaṃ jagāma saha tairdvijaiḥ || 1 ||
sa gatvā dīrghamadhvānaṃ nadīstīrtvā bahūdakāḥ |
dadarśa vimalaṃ śailaṃ mahāmeghamivonnatam || 2 ||
tata stadikṣvākuvarau santataṃ vividhairdrumaiḥ |
kānanaṃ tau viviśatussītayā saha rāghavau || 3 ||
praviṣṭastu vanaṃ ghoraṃ bahupuṣpaphaladrumam |
dadarśāśramamekānte cīramālāpariṣkṛtam || 4 ||
tatra tāpasamāsīnaṃ malapaṅkajaṭādharam |
rāmassutīkṣṇaṃ vidhivattapovṛddhamabhāṣata || 5 ||
rāmo'hamasmi bhagavanbhavantaṃ draṣṭumāgataḥ |
tvaṃ mābhivada dharmajña maharṣe satyavikrama || 6 ||
sa nirīkṣya tato dhīro rāmaṃ dharmabhṛtāṃ varam |
samāśliṣya ca bāhubhyāmidaṃ vacanamabravīt || 7 ||
svāgataṃ te raghuśreṣṭha rāma satyabhṛtāṃ vara |
āśramo'yaṃ tvayākrāntassanātha iva sāmpratam || 8 ||
pratīkṣamāṇastvāmeva nārohe'haṃ mahāyaśaḥ |
devalokamito vīra dehaṃ tyaktvā mahītale |
citrakūṭamupādāya rājyabhraṣṭo'si me śrutaḥ || 9 ||
ihopayātaḥ kākutthsa devarājaśśatakratuḥ || 10 ||
upāgamya ca me devo mahādevassureśvaraḥ |
sarvān lokāñjitānāha mama puṇyena karmaṇā || 11 ||
teṣu devarṣijuṣṭeṣu jiteṣu tapasā mayā |
matprasādātsabhāryastvaṃ viharasva salakṣmaṇaḥ || 12 ||
tamugratapasāyuktaṃ maharṣiṃ satyavādinam |
pratyuvācātmavānrāmo brahmāṇamiva kāśyapaḥ || 13 ||
ahamevāhariṣyāmi sarvān lokānmahāmune |
āvāsaṃ tvahamicchāmi pradiṣṭamiha kānane || 14 ||
bhavānsarvatra kuśalassarvabhūtahite rataḥ |
ākhyātaśśarabhaṅgeṇa gautamena mahātmanā || 15 ||
evamuktastu rāmeṇa maharṣirlokaviśrutaḥ |
abravīnmadhuraṃ vākyaṃ harṣeṇa mahatā'plutaḥ || 16 ||
ayamevāśramo rāma guṇavānramyatāmiha |
ṛṣisaṅghānucaritassadā mūlaphalairyutaḥ || 17 ||
imamāśramamāgamya mṛgasaṅghā mahāyaśaḥ |
ahatvā pratigacchanti lobhayitvā'kutobhayāḥ || 18 ||
nānyaddhoṣaṃ bhavedatra mṛgebhyo'nyatra viddhi vai |
tacchṛtvā vacanaṃ tasya maharṣerlakṣmaṇāgrajaḥ || 19 ||
uvāca vacanaṃ dhīro vikṛṣya saśaraṃ dhanuḥ |
tānahaṃ sumahābhāga mṛgasaṅghānsamāgatān || 20 ||
hanyāṃ niśitadhāreṇa śareṇāśanivarcasā |
bhavāṃstatrābhiṣajyeta kiṃsyātkṛcchrataraṃ tataḥ || 21 ||
etasminnāśrame vāsaṃ ciraṃ tu na samarthaye |
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 22 ||
anvāsya paścimāṃ snadhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyā'śrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 23 ||
tamevamuktvoparamaṃ rāmassandhyāmupāgamat || 24 ||
anvāsya paścimāṃ sanndhyāṃ tatra vāsamakalpayat |
sutīkṣṇasyāśrame ramye sītayā lakṣmaṇena ca || 25 ||
tataśśubhaṃ tāpasabhojyamannaṃ svayaṃ sutīkṣṇaḥ puruṣarṣabhābhyām |
tābhyāṃ susatkṛtya dadau mahātmā sandhyānivṛttau rajanīṃ mavekṣya || 26 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe saptamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.