ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ದ್ವಾವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅಥ ತಂ ವ್ಯಥಯಾ ದೀನಂ ಸವಿಶೇಷಮಮರ್ಷಿತಮ್ ।
ಶ್ವಸನ್ತಮಿವ ನಾಗೇನ್ದ್ರಂ ರೋಷವಿಸ್ಫಾರಿತೇಕ್ಷಣಮ್ ॥ 1 ॥
ಆಸಾದ್ಯ ರಾಮಸ್ಸೌಮಿತ್ರಿಂ ಸುಹೃದಂ ಭ್ರಾತರಂ ಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಉವಾಚೇದಂ ಸ ಧೈರ್ಯೇಣ ಧಾರಯನ್ಸತ್ತ್ವಮಾತ್ಮವಾನ್ ॥ 2 ॥
ಅಥ ತಂ ವ್ಯಥಯಾ ದೀನಂ ಸವಿಶೇಷಮಮರ್ಷಿತಮ್ ।
ಶ್ವಸನ್ತಮಿವ ನಾಗೇನ್ದ್ರಂ ರೋಷವಿಸ್ಫಾರಿತೇಕ್ಷಣಮ್ ॥ 3 ॥
ಆಸಾದ್ಯ ರಾಮಸ್ಸೌಮಿತ್ರಿಂ ಸುಹೃದಂ ಭ್ರಾತರಂ ಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಉವಾಚೇದಂ ಸ ಧೈರ್ಯೇಣ ಧಾರಯನ್ಸತ್ತ್ವಮಾತ್ಮವಾನ್ ॥ 4 ॥
ನಿಗೃಹ್ಯ ರೋಷಂ ಶೋಕಂ ಚ ಧೈರ್ಯಮಾಶ್ರಿತ್ಯ ಕೇವಲಮ್ ।
ಅವಮಾನಂ ನಿರಸ್ಯೇಮಂ ಗೃಹೀತ್ವಾ ಹರ್ಷಮುತ್ತಮಮ್ ॥ 5 ॥
ಉಪಕ್ಲೃಪ್ತಂ ಹಿ ಯತ್ಕಿಞ್ಚಿದಭಿಷೇಕಾರ್ಥಮದ್ಯ ಮೇ ಸರ್ವಂ ವಿಸರ್ಜಯ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಕುರು ಕಾರ್ಯಂ ನಿರತ್ಯಯಮ್ ॥ 6 ॥
ಸೌಮಿತ್ರೇ ಯೋಽಭಿಷೇಕಾರ್ಥೇ ಮಮ ಸಮ್ಭಾರ ಸಮ್ಭ್ರಮಃ ।
ಅಭಿಷೇಕನಿವೃತ್ತ್ಯರ್ಥೇ ಸೋಽಸ್ತು ಸಮ್ಭಾರಸಮ್ಭ್ರಮಃ ॥ 7 ॥
ಯಸ್ಯಾ ಮದಭಿಷೇಕಾರ್ಥೇ ಮಾನಸಂ ಪರಿತಪ್ಯತೇ ।
ಮಾತಾ ಮೇ ಸಾ ಯಥಾ ನ ಸ್ಯಾತ್ಸವಿಶಙ್ಕಾ ತಥಾ ಕುರು ॥ 8 ॥
ತಸ್ಯಾಶ್ಶಙ್ಕಾಮಯಂ ದುಃಖಂ ಮುಹೂರ್ತಮಪಿ ನೋತ್ಸಹೇ ।
ಮನಸಿ ಪ್ರತಿಸಞ್ಜಾತಂ ಸೌಮಿತ್ರೇಽಹಮುಪೇಕ್ಷಿತುಮ್ ॥ 9 ॥
ನ ಬುದ್ಧಿಪೂರ್ವಂ ನಾಬುದ್ಧಂ ಸ್ಮರಾಮೀಹ ಕದಾಚನ ।
ಮಾತೃಣಾಂ ವಾ ಪಿತುರ್ವಾಽಹಂ ಕೃತಮಲ್ಪಂ ಚ ವಿಪ್ರಿಯಮ್ ॥ 10 ॥
ಸತ್ಯಸ್ಸತ್ಯಾಭಿಸನ್ಧಶ್ಚ ನಿತ್ಯಂ ಸತ್ಯಪರಾಕ್ರಮಃ ।
ಪರಲೋಕಭಯಾದ್ಭೀತೋ ನಿರ್ಭಯೋಽಸ್ತು ಪಿತಾ ಮಮ ॥ 11 ॥
ತಸ್ಯಾಽಪಿ ಹಿ ಭವೇದಸ್ಮಿನ್ಕರ್ಮಣ್ಯಪ್ರತಿಸಂಹೃತೇ ।
ಸತ್ಯಂ ನೇತಿ ಮನಸ್ತಾಪಸ್ತಸ್ಯ ತಾಪಸ್ತಪೇಚ್ಚ ಮಾಮ್ ॥ 12 ॥
ಅಭಿಷೇಕವಿಧಾನಂ ತು ತಸ್ಮಾತ್ಸಂಹೃತ್ಯ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ।
ಅನ್ವಗೇವಾಹಮಿಚ್ಛಾಮಿ ವನಂ ಗನ್ತುಮಿತಃಪುನಃ ॥ 13 ॥
ಮಮ ಪ್ರವ್ರಾಜನಾದದ್ಯ ಕೃತಕೃತ್ಯಾ ನೃಪಾತ್ಮಜಾ ।
ಸುತಂ ಭರತಮವ್ಯಗ್ರಮಭಿಷೇಚಯಿತಾ ತತಃ ॥ 14 ॥
ಮಯಿ ಚೀರಾಜಿನಧರೇ ಜಟಾಮಣ್ಡಲಧಾರಿಣಿ ।
ಗತೇಽರಣ್ಯಂ ಚ ಕೈಕೇಯ್ಯಾ ಭವಿಷ್ಯತಿ ಮನಸ್ಸುಖಮ್ ॥ 15 ॥
ಬುದ್ಧಿಃ ಪ್ರಣೀತಾ ಯೇನೇಯಂ ಮನಶ್ಚ ಸುಸಮಾಹಿತಮ್ ।
ತಂ ತು ನಾರ್ಹಾಮಿ ಸಙ್ಕ್ಲೇಷ್ಟುಂ ಪ್ರವ್ರಜಿಷ್ಯಾಮಿ ಮಾ ಚಿರಮ್ ॥ 16 ॥
ಕೃತಾನ್ತಸ್ತ್ವೇವ ಸೌಮಿತ್ರೇ ದ್ರಷ್ಟವ್ಯೋ ಮತ್ಪ್ರವಾಸನೇ ।
ರಾಜ್ಯಸ್ಯ ಚ ವಿತೀರ್ಣಸ್ಯ ಪುನರೇವ ನಿವರ್ತನೇ ॥ 17 ॥
ಕೈಕೇಯ್ಯಾಃ ಪ್ರತಿಪತ್ತಿರ್ಹಿ ಕಥಂ ಸ್ಯಾನ್ಮಮ ಪೀಡನೇ ।
ಯದಿ ಭಾವೋ ನ ದೈವೋಽಯಂ ಕೃತಾನ್ತವಿಹಿತೋ ಭವೇತ್ ॥ 18 ॥
ಜಾನಾಸಿ ಹಿ ಯಥಾ ಸೌಮ್ಯ ನ ಮಾತೃಷು ಮಮಾನ್ತರಮ್ ।
ಭೂತಪೂರ್ವಂ ವಿಶೇಷೋ ವಾ ತಸ್ಯಾ ಮಯಿ ಸುತೇಽಪಿ ವಾ ॥ 19 ॥
ಸೋಽಭಿಷೇಕನಿವೃತ್ತ್ಯರ್ಥೈಪ್ರವಾಸಾರ್ಥೈಶ್ಚ ದುರ್ವಚೈಃ ।
ಉಗ್ರೈರ್ವಾಕ್ಯೈರಹಂ ತಸ್ಯಾ ನಾನ್ಯದ್ದೈವಾತ್ಸಮರ್ಥಯೇ ॥ 20 ॥
ಕಥಂ ಪ್ರಕೃತಿಸಮ್ಪನ್ನಾ ರಾಜಪುತ್ರೀ ತಥಾಗುಣಾ ।
ಬ್ರೂಯಾತ್ಸಾ ಪ್ರಾಕೃತೇವ ಸ್ತ್ರೀ ಮತ್ಪೀಡಾಂ ಭರ್ತೃಸನ್ನಿಧೌ ॥ 21 ॥
ಯದಚಿನ್ತ್ಯನ್ತು ತದ್ದೈವಂ ಭೂತೇಷ್ವಪಿ ನ ವಿಹನ್ಯತೇ ।
ವ್ಯಕ್ತಂ ಮಯಿ ಚ ತಸ್ಯಾಂ ಚ ಪತಿತೋ ಹಿ ವಿಪರ್ಯಯಃ ॥ 22 ॥
ಕಶ್ಚಿದ್ದೈವೇನ ಸೌಮಿತ್ರೇ ಯೋದ್ಧುಮುತ್ಸಹತೇ ಪುಮಾನ್ ।
ಯಸ್ಯ ನ ಗ್ರಹಣಂ ಕಿಞ್ಚಿತ್ಕರ್ಮಣೋಽನ್ಯತ್ರ ದೃಶ್ಯತೇ ॥ 23 ॥
ಸುಖದುಃಖೇ ಭಯಕ್ರೋಧೌ ಲಾಭಾಲಾಭೌ ಭವಾಭವೌ ।
ಯಚ್ಚ ಕಿಞ್ಚಿತ್ತಥಾಭೂತಂ ನನು ದೈವಸ್ಯ ಕರ್ಮ ತತ್ ॥ 24 ॥
ಋಷಯೋಽಪ್ಯುಗ್ರತಪಸೋ ದೈವೇನಾಭಿಪ್ರಪೀಡಿತಾಃ ।
ಉತ್ಸೃಜ್ಯ ನಿಯಮಾಂಸ್ತೀವ್ರಾನ್ಭ್ರಶ್ಯನ್ತೇ ಕಾಮಮನ್ಯುಭಿಃ ॥ 25 ॥
ಅಸಙ್ಕಲ್ಪಿತಮೇವೇಹ ಯದಕಸ್ಮಾತ್ಪ್ರವರ್ತತೇ ।
ನಿವರ್ತ್ಯಾರಮ್ಭಮಾರಬ್ಧಂ ನನು ದೈವಸ್ಯ ಕರ್ಮ ತತ್ ॥ 26 ॥
ಏತಯಾ ತತ್ತ್ವಯಾ ಬುದ್ಧ್ಯಾ ಸಂಸ್ತಭ್ಯಾತ್ಮಾನಮಾತ್ಮನಾ ।
ವ್ಯಾಹತೇಽಪ್ಯಭಿಷೇಕೇ ಮೇ ಪರಿತಾಪೋ ನ ವಿದ್ಯತೇ ॥ 27 ॥
ತಸ್ಮಾದಪರಿತಾಪಸ್ಸಂಸ್ತ್ವಮಪ್ಯನುವಿಧಾಯ ಮಾಮ್ ।
ಪ್ರತಿಸಂಹಾರಯ ಕ್ಷಿಪ್ರಮಾಭಿಷೇಚನಿಕೀಂ ಕ್ರಿಯಾಮ್ ॥ 28 ॥
ಏಭಿರೇವ ಘಟೈ ಸ್ಸರ್ವೈರಭಿಷೇಚನಸಮ್ಭೃತೈಃ ।
ಮಮ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ತಾಪಸ್ಯೇ ವ್ರತಸ್ನಾನಂ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 29 ॥
ಅಥವಾ ಕಿಂ ಮಮೈತೇನ ರಾಜದ್ರವ್ಯಮಯೇನ ತು ।
ಉದ್ಧೃತಂ ಮೇ ಸ್ವಯಂ ತೋಯಂ ವ್ರತಾದೇಶಂ ಕರಿಷ್ಯತಿ ॥ 30 ॥
ಮಾ ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣ ಸನ್ತಾಪಂ ಕಾರ್ಷೀರ್ಲಕ್ಷ್ಮ್ಯಾ ವಿಪರ್ಯಯೇ ।
ರಾಜ್ಯಂ ವಾ ವನವಾಸೋ ವಾ ವನವಾಸೋ ಮಹೋದಯಃ ॥ 31 ॥
ನ ಲಕ್ಷ್ಮಣಾಸ್ಮಿನ್ಖಲು ಕರ್ಮವಿಘ್ನೇ ಮಾತಾ ಯವೀಯಸ್ಯತಿಶಙ್ಕನೀಯಾ ।
ದೈವಾಭಿಪನ್ನಾ ಹಿ ವದತ್ಯನಿಷ್ಟಂ ಜಾನಾಸಿ ದೈವಂ ಚ ತಥಾ ಪ್ರಭಾವಮ್ ॥ 32 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಅಯೋಧ್ಯಾಕಾಣ್ಡೇ ದ್ವಾವಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāviṃśassargaḥ |
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 1 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 2 ||
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 3 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 4 ||
nigṛhya roṣaṃ śokaṃ ca dhairyamāśritya kevalam |
avamānaṃ nirasyemaṃ gṛhītvā harṣamuttamam || 5 ||
upaklṛptaṃ hi yatkiñcidabhiṣekārthamadya me sarvaṃ visarjaya kṣipraṃ kuru kāryaṃ niratyayam || 6 ||
saumitre yo'bhiṣekārthe mama sambhāra sambhramaḥ |
abhiṣekanivṛttyarthe so'stu sambhārasambhramaḥ || 7 ||
yasyā madabhiṣekārthe mānasaṃ paritapyate |
mātā me sā yathā na syātsaviśaṅkā tathā kuru || 8 ||
tasyāśśaṅkāmayaṃ duḥkhaṃ muhūrtamapi notsahe |
manasi pratisañjātaṃ saumitre'hamupekṣitum || 9 ||
na buddhipūrvaṃ nābuddhaṃ smarāmīha kadācana |
mātṛṇāṃ vā piturvā'haṃ kṛtamalpaṃ ca vipriyam || 10 ||
satyassatyābhisandhaśca nityaṃ satyaparākramaḥ |
paralokabhayādbhīto nirbhayo'stu pitā mama || 11 ||
tasyā'pi hi bhavedasminkarmaṇyapratisaṃhṛte |
satyaṃ neti manastāpastasya tāpastapecca mām || 12 ||
abhiṣekavidhānaṃ tu tasmātsaṃhṛtya lakṣmaṇa |
anvagevāhamicchāmi vanaṃ gantumitaḥpunaḥ || 13 ||
mama pravrājanādadya kṛtakṛtyā nṛpātmajā |
sutaṃ bharatamavyagramabhiṣecayitā tataḥ || 14 ||
mayi cīrājinadhare jaṭāmaṇḍaladhāriṇi |
gate'raṇyaṃ ca kaikeyyā bhaviṣyati manassukham || 15 ||
buddhiḥ praṇītā yeneyaṃ manaśca susamāhitam |
taṃ tu nārhāmi saṅkleṣṭuṃ pravrajiṣyāmi mā ciram || 16 ||
kṛtāntastveva saumitre draṣṭavyo matpravāsane |
rājyasya ca vitīrṇasya punareva nivartane || 17 ||
kaikeyyāḥ pratipattirhi kathaṃ syānmama pīḍane |
yadi bhāvo na daivo'yaṃ kṛtāntavihito bhavet || 18 ||
jānāsi hi yathā saumya na mātṛṣu mamāntaram |
bhūtapūrvaṃ viśeṣo vā tasyā mayi sute'pi vā || 19 ||
so'bhiṣekanivṛttyarthaipravāsārthaiśca durvacaiḥ |
ugrairvākyairahaṃ tasyā nānyaddaivātsamarthaye || 20 ||
kathaṃ prakṛtisampannā rājaputrī tathāguṇā |
brūyātsā prākṛteva strī matpīḍāṃ bhartṛsannidhau || 21 ||
yadacintyantu taddaivaṃ bhūteṣvapi na vihanyate |
vyaktaṃ mayi ca tasyāṃ ca patito hi viparyayaḥ || 22 ||
kaściddaivena saumitre yoddhumutsahate pumān |
yasya na grahaṇaṃ kiñcitkarmaṇo'nyatra dṛśyate || 23 ||
sukhaduḥkhe bhayakrodhau lābhālābhau bhavābhavau |
yacca kiñcittathābhūtaṃ nanu daivasya karma tat || 24 ||
ṛṣayo'pyugratapaso daivenābhiprapīḍitāḥ |
utsṛjya niyamāṃstīvrānbhraśyante kāmamanyubhiḥ || 25 ||
asaṅkalpitameveha yadakasmātpravartate |
nivartyārambhamārabdhaṃ nanu daivasya karma tat || 26 ||
etayā tattvayā buddhyā saṃstabhyātmānamātmanā |
vyāhate'pyabhiṣeke me paritāpo na vidyate || 27 ||
tasmādaparitāpassaṃstvamapyanuvidhāya mām |
pratisaṃhāraya kṣipramābhiṣecanikīṃ kriyām || 28 ||
ebhireva ghaṭai ssarvairabhiṣecanasambhṛtaiḥ |
mama lakṣmaṇa tāpasye vratasnānaṃ bhaviṣyati || 29 ||
athavā kiṃ mamaitena rājadravyamayena tu |
uddhṛtaṃ me svayaṃ toyaṃ vratādeśaṃ kariṣyati || 30 ||
mā ca lakṣmaṇa santāpaṃ kārṣīrlakṣmyā viparyaye |
rājyaṃ vā vanavāso vā vanavāso mahodayaḥ || 31 ||
na lakṣmaṇāsminkhalu karmavighne mātā yavīyasyatiśaṅkanīyā |
daivābhipannā hi vadatyaniṣṭaṃ jānāsi daivaṃ ca tathā prabhāvam || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वाविंशस्सर्गः ।
अथ तं व्यथया दीनं सविशेषममर्षितम् ।
श्वसन्तमिव नागेन्द्रं रोषविस्फारितेक्षणम् ॥ 1 ॥
आसाद्य रामस्सौमित्रिं सुहृदं भ्रातरं प्रियम् ।
उवाचेदं स धैर्येण धारयन्सत्त्वमात्मवान् ॥ 2 ॥
अथ तं व्यथया दीनं सविशेषममर्षितम् ।
श्वसन्तमिव नागेन्द्रं रोषविस्फारितेक्षणम् ॥ 3 ॥
आसाद्य रामस्सौमित्रिं सुहृदं भ्रातरं प्रियम् ।
उवाचेदं स धैर्येण धारयन्सत्त्वमात्मवान् ॥ 4 ॥
निगृह्य रोषं शोकं च धैर्यमाश्रित्य केवलम् ।
अवमानं निरस्येमं गृहीत्वा हर्षमुत्तमम् ॥ 5 ॥
उपक्लृप्तं हि यत्किञ्चिदभिषेकार्थमद्य मे सर्वं विसर्जय क्षिप्रं कुरु कार्यं निरत्ययम् ॥ 6 ॥
सौमित्रे योऽभिषेकार्थे मम सम्भार सम्भ्रमः ।
अभिषेकनिवृत्त्यर्थे सोऽस्तु सम्भारसम्भ्रमः ॥ 7 ॥
यस्या मदभिषेकार्थे मानसं परितप्यते ।
माता मे सा यथा न स्यात्सविशङ्का तथा कुरु ॥ 8 ॥
तस्याश्शङ्कामयं दुःखं मुहूर्तमपि नोत्सहे ।
मनसि प्रतिसञ्जातं सौमित्रेऽहमुपेक्षितुम् ॥ 9 ॥
न बुद्धिपूर्वं नाबुद्धं स्मरामीह कदाचन ।
मातृणां वा पितुर्वाऽहं कृतमल्पं च विप्रियम् ॥ 10 ॥
सत्यस्सत्याभिसन्धश्च नित्यं सत्यपराक्रमः ।
परलोकभयाद्भीतो निर्भयोऽस्तु पिता मम ॥ 11 ॥
तस्याऽपि हि भवेदस्मिन्कर्मण्यप्रतिसंहृते ।
सत्यं नेति मनस्तापस्तस्य तापस्तपेच्च माम् ॥ 12 ॥
अभिषेकविधानं तु तस्मात्संहृत्य लक्ष्मण ।
अन्वगेवाहमिच्छामि वनं गन्तुमितःपुनः ॥ 13 ॥
मम प्रव्राजनादद्य कृतकृत्या नृपात्मजा ।
सुतं भरतमव्यग्रमभिषेचयिता ततः ॥ 14 ॥
मयि चीराजिनधरे जटामण्डलधारिणि ।
गतेऽरण्यं च कैकेय्या भविष्यति मनस्सुखम् ॥ 15 ॥
बुद्धिः प्रणीता येनेयं मनश्च सुसमाहितम् ।
तं तु नार्हामि सङ्क्लेष्टुं प्रव्रजिष्यामि मा चिरम् ॥ 16 ॥
कृतान्तस्त्वेव सौमित्रे द्रष्टव्यो मत्प्रवासने ।
राज्यस्य च वितीर्णस्य पुनरेव निवर्तने ॥ 17 ॥
कैकेय्याः प्रतिपत्तिर्हि कथं स्यान्मम पीडने ।
यदि भावो न दैवोऽयं कृतान्तविहितो भवेत् ॥ 18 ॥
जानासि हि यथा सौम्य न मातृषु ममान्तरम् ।
भूतपूर्वं विशेषो वा तस्या मयि सुतेऽपि वा ॥ 19 ॥
सोऽभिषेकनिवृत्त्यर्थैप्रवासार्थैश्च दुर्वचैः ।
उग्रैर्वाक्यैरहं तस्या नान्यद्दैवात्समर्थये ॥ 20 ॥
कथं प्रकृतिसम्पन्ना राजपुत्री तथागुणा ।
ब्रूयात्सा प्राकृतेव स्त्री मत्पीडां भर्तृसन्निधौ ॥ 21 ॥
यदचिन्त्यन्तु तद्दैवं भूतेष्वपि न विहन्यते ।
व्यक्तं मयि च तस्यां च पतितो हि विपर्ययः ॥ 22 ॥
कश्चिद्दैवेन सौमित्रे योद्धुमुत्सहते पुमान् ।
यस्य न ग्रहणं किञ्चित्कर्मणोऽन्यत्र दृश्यते ॥ 23 ॥
सुखदुःखे भयक्रोधौ लाभालाभौ भवाभवौ ।
यच्च किञ्चित्तथाभूतं ननु दैवस्य कर्म तत् ॥ 24 ॥
ऋषयोऽप्युग्रतपसो दैवेनाभिप्रपीडिताः ।
उत्सृज्य नियमांस्तीव्रान्भ्रश्यन्ते काममन्युभिः ॥ 25 ॥
असङ्कल्पितमेवेह यदकस्मात्प्रवर्तते ।
निवर्त्यारम्भमारब्धं ननु दैवस्य कर्म तत् ॥ 26 ॥
एतया तत्त्वया बुद्ध्या संस्तभ्यात्मानमात्मना ।
व्याहतेऽप्यभिषेके मे परितापो न विद्यते ॥ 27 ॥
तस्मादपरितापस्संस्त्वमप्यनुविधाय माम् ।
प्रतिसंहारय क्षिप्रमाभिषेचनिकीं क्रियाम् ॥ 28 ॥
एभिरेव घटै स्सर्वैरभिषेचनसम्भृतैः ।
मम लक्ष्मण तापस्ये व्रतस्नानं भविष्यति ॥ 29 ॥
अथवा किं ममैतेन राजद्रव्यमयेन तु ।
उद्धृतं मे स्वयं तोयं व्रतादेशं करिष्यति ॥ 30 ॥
मा च लक्ष्मण सन्तापं कार्षीर्लक्ष्म्या विपर्यये ।
राज्यं वा वनवासो वा वनवासो महोदयः ॥ 31 ॥
न लक्ष्मणास्मिन्खलु कर्मविघ्ने माता यवीयस्यतिशङ्कनीया ।
दैवाभिपन्ना हि वदत्यनिष्टं जानासि दैवं च तथा प्रभावम् ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वाविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāviṃśassargaḥ |
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 1 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 2 ||
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 3 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 4 ||
nigṛhya roṣaṃ śokaṃ ca dhairyamāśritya kevalam |
avamānaṃ nirasyemaṃ gṛhītvā harṣamuttamam || 5 ||
upaklṛptaṃ hi yatkiñcidabhiṣekārthamadya me sarvaṃ visarjaya kṣipraṃ kuru kāryaṃ niratyayam || 6 ||
saumitre yo'bhiṣekārthe mama sambhāra sambhramaḥ |
abhiṣekanivṛttyarthe so'stu sambhārasambhramaḥ || 7 ||
yasyā madabhiṣekārthe mānasaṃ paritapyate |
mātā me sā yathā na syātsaviśaṅkā tathā kuru || 8 ||
tasyāśśaṅkāmayaṃ duḥkhaṃ muhūrtamapi notsahe |
manasi pratisañjātaṃ saumitre'hamupekṣitum || 9 ||
na buddhipūrvaṃ nābuddhaṃ smarāmīha kadācana |
mātṛṇāṃ vā piturvā'haṃ kṛtamalpaṃ ca vipriyam || 10 ||
satyassatyābhisandhaśca nityaṃ satyaparākramaḥ |
paralokabhayādbhīto nirbhayo'stu pitā mama || 11 ||
tasyā'pi hi bhavedasminkarmaṇyapratisaṃhṛte |
satyaṃ neti manastāpastasya tāpastapecca mām || 12 ||
abhiṣekavidhānaṃ tu tasmātsaṃhṛtya lakṣmaṇa |
anvagevāhamicchāmi vanaṃ gantumitaḥpunaḥ || 13 ||
mama pravrājanādadya kṛtakṛtyā nṛpātmajā |
sutaṃ bharatamavyagramabhiṣecayitā tataḥ || 14 ||
mayi cīrājinadhare jaṭāmaṇḍaladhāriṇi |
gate'raṇyaṃ ca kaikeyyā bhaviṣyati manassukham || 15 ||
buddhiḥ praṇītā yeneyaṃ manaśca susamāhitam |
taṃ tu nārhāmi saṅkleṣṭuṃ pravrajiṣyāmi mā ciram || 16 ||
kṛtāntastveva saumitre draṣṭavyo matpravāsane |
rājyasya ca vitīrṇasya punareva nivartane || 17 ||
kaikeyyāḥ pratipattirhi kathaṃ syānmama pīḍane |
yadi bhāvo na daivo'yaṃ kṛtāntavihito bhavet || 18 ||
jānāsi hi yathā saumya na mātṛṣu mamāntaram |
bhūtapūrvaṃ viśeṣo vā tasyā mayi sute'pi vā || 19 ||
so'bhiṣekanivṛttyarthaipravāsārthaiśca durvacaiḥ |
ugrairvākyairahaṃ tasyā nānyaddaivātsamarthaye || 20 ||
kathaṃ prakṛtisampannā rājaputrī tathāguṇā |
brūyātsā prākṛteva strī matpīḍāṃ bhartṛsannidhau || 21 ||
yadacintyantu taddaivaṃ bhūteṣvapi na vihanyate |
vyaktaṃ mayi ca tasyāṃ ca patito hi viparyayaḥ || 22 ||
kaściddaivena saumitre yoddhumutsahate pumān |
yasya na grahaṇaṃ kiñcitkarmaṇo'nyatra dṛśyate || 23 ||
sukhaduḥkhe bhayakrodhau lābhālābhau bhavābhavau |
yacca kiñcittathābhūtaṃ nanu daivasya karma tat || 24 ||
ṛṣayo'pyugratapaso daivenābhiprapīḍitāḥ |
utsṛjya niyamāṃstīvrānbhraśyante kāmamanyubhiḥ || 25 ||
asaṅkalpitameveha yadakasmātpravartate |
nivartyārambhamārabdhaṃ nanu daivasya karma tat || 26 ||
etayā tattvayā buddhyā saṃstabhyātmānamātmanā |
vyāhate'pyabhiṣeke me paritāpo na vidyate || 27 ||
tasmādaparitāpassaṃstvamapyanuvidhāya mām |
pratisaṃhāraya kṣipramābhiṣecanikīṃ kriyām || 28 ||
ebhireva ghaṭai ssarvairabhiṣecanasambhṛtaiḥ |
mama lakṣmaṇa tāpasye vratasnānaṃ bhaviṣyati || 29 ||
athavā kiṃ mamaitena rājadravyamayena tu |
uddhṛtaṃ me svayaṃ toyaṃ vratādeśaṃ kariṣyati || 30 ||
mā ca lakṣmaṇa santāpaṃ kārṣīrlakṣmyā viparyaye |
rājyaṃ vā vanavāso vā vanavāso mahodayaḥ || 31 ||
na lakṣmaṇāsminkhalu karmavighne mātā yavīyasyatiśaṅkanīyā |
daivābhipannā hi vadatyaniṣṭaṃ jānāsi daivaṃ ca tathā prabhāvam || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.