শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ দ্বাবিংশস্সর্গঃ ।
অথ তং ব্যথযা দীনং সবিশেষমমর্ষিতম্ ।
শ্বসন্তমিব নাগেন্দ্রং রোষবিস্ফারিতেক্ষণম্ ॥ 1 ॥
আসাদ্য রামস্সৌমিত্রিং সুহৃদং ভ্রাতরং প্রিযম্ ।
উবাচেদং স ধৈর্যেণ ধারযন্সত্ত্বমাত্মবান্ ॥ 2 ॥
অথ তং ব্যথযা দীনং সবিশেষমমর্ষিতম্ ।
শ্বসন্তমিব নাগেন্দ্রং রোষবিস্ফারিতেক্ষণম্ ॥ 3 ॥
আসাদ্য রামস্সৌমিত্রিং সুহৃদং ভ্রাতরং প্রিযম্ ।
উবাচেদং স ধৈর্যেণ ধারযন্সত্ত্বমাত্মবান্ ॥ 4 ॥
নিগৃহ্য রোষং শোকং চ ধৈর্যমাশ্রিত্য কেবলম্ ।
অবমানং নিরস্যেমং গৃহীত্বা হর্ষমুত্তমম্ ॥ 5 ॥
উপক্লৃপ্তং হি যত্কিঞ্চিদভিষেকার্থমদ্য মে সর্বং বিসর্জয ক্ষিপ্রং কুরু কার্যং নিরত্যযম্ ॥ 6 ॥
সৌমিত্রে যোঽভিষেকার্থে মম সম্ভার সম্ভ্রমঃ ।
অভিষেকনিবৃত্ত্যর্থে সোঽস্তু সম্ভারসম্ভ্রমঃ ॥ 7 ॥
যস্যা মদভিষেকার্থে মানসং পরিতপ্যতে ।
মাতা মে সা যথা ন স্যাত্সবিশঙ্কা তথা কুরু ॥ 8 ॥
তস্যাশ্শঙ্কামযং দুঃখং মুহূর্তমপি নোত্সহে ।
মনসি প্রতিসঞ্জাতং সৌমিত্রেঽহমুপেক্ষিতুম্ ॥ 9 ॥
ন বুদ্ধিপূর্বং নাবুদ্ধং স্মরামীহ কদাচন ।
মাতৃণাং বা পিতুর্বাঽহং কৃতমল্পং চ বিপ্রিযম্ ॥ 10 ॥
সত্যস্সত্যাভিসন্ধশ্চ নিত্যং সত্যপরাক্রমঃ ।
পরলোকভযাদ্ভীতো নির্ভযোঽস্তু পিতা মম ॥ 11 ॥
তস্যাঽপি হি ভবেদস্মিন্কর্মণ্যপ্রতিসংহৃতে ।
সত্যং নেতি মনস্তাপস্তস্য তাপস্তপেচ্চ মাম্ ॥ 12 ॥
অভিষেকবিধানং তু তস্মাত্সংহৃত্য লক্ষ্মণ ।
অন্বগেবাহমিচ্ছামি বনং গন্তুমিতঃপুনঃ ॥ 13 ॥
মম প্রব্রাজনাদদ্য কৃতকৃত্যা নৃপাত্মজা ।
সুতং ভরতমব্যগ্রমভিষেচযিতা ততঃ ॥ 14 ॥
মযি চীরাজিনধরে জটামণ্ডলধারিণি ।
গতেঽরণ্যং চ কৈকেয্যা ভবিষ্যতি মনস্সুখম্ ॥ 15 ॥
বুদ্ধিঃ প্রণীতা যেনেযং মনশ্চ সুসমাহিতম্ ।
তং তু নার্হামি সঙ্ক্লেষ্টুং প্রব্রজিষ্যামি মা চিরম্ ॥ 16 ॥
কৃতান্তস্ত্বেব সৌমিত্রে দ্রষ্টব্যো মত্প্রবাসনে ।
রাজ্যস্য চ বিতীর্ণস্য পুনরেব নিবর্তনে ॥ 17 ॥
কৈকেয্যাঃ প্রতিপত্তির্হি কথং স্যান্মম পীডনে ।
যদি ভাবো ন দৈবোঽযং কৃতান্তবিহিতো ভবেত্ ॥ 18 ॥
জানাসি হি যথা সৌম্য ন মাতৃষু মমান্তরম্ ।
ভূতপূর্বং বিশেষো বা তস্যা মযি সুতেঽপি বা ॥ 19 ॥
সোঽভিষেকনিবৃত্ত্যর্থৈপ্রবাসার্থৈশ্চ দুর্বচৈঃ ।
উগ্রৈর্বাক্যৈরহং তস্যা নান্যদ্দৈবাত্সমর্থযে ॥ 20 ॥
কথং প্রকৃতিসম্পন্না রাজপুত্রী তথাগুণা ।
ব্রূযাত্সা প্রাকৃতেব স্ত্রী মত্পীডাং ভর্তৃসন্নিধৌ ॥ 21 ॥
যদচিন্ত্যন্তু তদ্দৈবং ভূতেষ্বপি ন বিহন্যতে ।
ব্যক্তং মযি চ তস্যাং চ পতিতো হি বিপর্যযঃ ॥ 22 ॥
কশ্চিদ্দৈবেন সৌমিত্রে যোদ্ধুমুত্সহতে পুমান্ ।
যস্য ন গ্রহণং কিঞ্চিত্কর্মণোঽন্যত্র দৃশ্যতে ॥ 23 ॥
সুখদুঃখে ভযক্রোধৌ লাভালাভৌ ভবাভবৌ ।
যচ্চ কিঞ্চিত্তথাভূতং ননু দৈবস্য কর্ম তত্ ॥ 24 ॥
ঋষযোঽপ্যুগ্রতপসো দৈবেনাভিপ্রপীডিতাঃ ।
উত্সৃজ্য নিযমাংস্তীব্রান্ভ্রশ্যন্তে কামমন্যুভিঃ ॥ 25 ॥
অসঙ্কল্পিতমেবেহ যদকস্মাত্প্রবর্ততে ।
নিবর্ত্যারম্ভমারব্ধং ননু দৈবস্য কর্ম তত্ ॥ 26 ॥
এতযা তত্ত্বযা বুদ্ধ্যা সংস্তভ্যাত্মানমাত্মনা ।
ব্যাহতেঽপ্যভিষেকে মে পরিতাপো ন বিদ্যতে ॥ 27 ॥
তস্মাদপরিতাপস্সংস্ত্বমপ্যনুবিধায মাম্ ।
প্রতিসংহারয ক্ষিপ্রমাভিষেচনিকীং ক্রিযাম্ ॥ 28 ॥
এভিরেব ঘটৈ স্সর্বৈরভিষেচনসম্ভৃতৈঃ ।
মম লক্ষ্মণ তাপস্যে ব্রতস্নানং ভবিষ্যতি ॥ 29 ॥
অথবা কিং মমৈতেন রাজদ্রব্যমযেন তু ।
উদ্ধৃতং মে স্বযং তোযং ব্রতাদেশং করিষ্যতি ॥ 30 ॥
মা চ লক্ষ্মণ সন্তাপং কার্ষীর্লক্ষ্ম্যা বিপর্যযে ।
রাজ্যং বা বনবাসো বা বনবাসো মহোদযঃ ॥ 31 ॥
ন লক্ষ্মণাস্মিন্খলু কর্মবিঘ্নে মাতা যবীযস্যতিশঙ্কনীযা ।
দৈবাভিপন্না হি বদত্যনিষ্টং জানাসি দৈবং চ তথা প্রভাবম্ ॥ 32 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে দ্বাবিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāviṃśassargaḥ |
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 1 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 2 ||
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 3 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 4 ||
nigṛhya roṣaṃ śokaṃ ca dhairyamāśritya kevalam |
avamānaṃ nirasyemaṃ gṛhītvā harṣamuttamam || 5 ||
upaklṛptaṃ hi yatkiñcidabhiṣekārthamadya me sarvaṃ visarjaya kṣipraṃ kuru kāryaṃ niratyayam || 6 ||
saumitre yo'bhiṣekārthe mama sambhāra sambhramaḥ |
abhiṣekanivṛttyarthe so'stu sambhārasambhramaḥ || 7 ||
yasyā madabhiṣekārthe mānasaṃ paritapyate |
mātā me sā yathā na syātsaviśaṅkā tathā kuru || 8 ||
tasyāśśaṅkāmayaṃ duḥkhaṃ muhūrtamapi notsahe |
manasi pratisañjātaṃ saumitre'hamupekṣitum || 9 ||
na buddhipūrvaṃ nābuddhaṃ smarāmīha kadācana |
mātṛṇāṃ vā piturvā'haṃ kṛtamalpaṃ ca vipriyam || 10 ||
satyassatyābhisandhaśca nityaṃ satyaparākramaḥ |
paralokabhayādbhīto nirbhayo'stu pitā mama || 11 ||
tasyā'pi hi bhavedasminkarmaṇyapratisaṃhṛte |
satyaṃ neti manastāpastasya tāpastapecca mām || 12 ||
abhiṣekavidhānaṃ tu tasmātsaṃhṛtya lakṣmaṇa |
anvagevāhamicchāmi vanaṃ gantumitaḥpunaḥ || 13 ||
mama pravrājanādadya kṛtakṛtyā nṛpātmajā |
sutaṃ bharatamavyagramabhiṣecayitā tataḥ || 14 ||
mayi cīrājinadhare jaṭāmaṇḍaladhāriṇi |
gate'raṇyaṃ ca kaikeyyā bhaviṣyati manassukham || 15 ||
buddhiḥ praṇītā yeneyaṃ manaśca susamāhitam |
taṃ tu nārhāmi saṅkleṣṭuṃ pravrajiṣyāmi mā ciram || 16 ||
kṛtāntastveva saumitre draṣṭavyo matpravāsane |
rājyasya ca vitīrṇasya punareva nivartane || 17 ||
kaikeyyāḥ pratipattirhi kathaṃ syānmama pīḍane |
yadi bhāvo na daivo'yaṃ kṛtāntavihito bhavet || 18 ||
jānāsi hi yathā saumya na mātṛṣu mamāntaram |
bhūtapūrvaṃ viśeṣo vā tasyā mayi sute'pi vā || 19 ||
so'bhiṣekanivṛttyarthaipravāsārthaiśca durvacaiḥ |
ugrairvākyairahaṃ tasyā nānyaddaivātsamarthaye || 20 ||
kathaṃ prakṛtisampannā rājaputrī tathāguṇā |
brūyātsā prākṛteva strī matpīḍāṃ bhartṛsannidhau || 21 ||
yadacintyantu taddaivaṃ bhūteṣvapi na vihanyate |
vyaktaṃ mayi ca tasyāṃ ca patito hi viparyayaḥ || 22 ||
kaściddaivena saumitre yoddhumutsahate pumān |
yasya na grahaṇaṃ kiñcitkarmaṇo'nyatra dṛśyate || 23 ||
sukhaduḥkhe bhayakrodhau lābhālābhau bhavābhavau |
yacca kiñcittathābhūtaṃ nanu daivasya karma tat || 24 ||
ṛṣayo'pyugratapaso daivenābhiprapīḍitāḥ |
utsṛjya niyamāṃstīvrānbhraśyante kāmamanyubhiḥ || 25 ||
asaṅkalpitameveha yadakasmātpravartate |
nivartyārambhamārabdhaṃ nanu daivasya karma tat || 26 ||
etayā tattvayā buddhyā saṃstabhyātmānamātmanā |
vyāhate'pyabhiṣeke me paritāpo na vidyate || 27 ||
tasmādaparitāpassaṃstvamapyanuvidhāya mām |
pratisaṃhāraya kṣipramābhiṣecanikīṃ kriyām || 28 ||
ebhireva ghaṭai ssarvairabhiṣecanasambhṛtaiḥ |
mama lakṣmaṇa tāpasye vratasnānaṃ bhaviṣyati || 29 ||
athavā kiṃ mamaitena rājadravyamayena tu |
uddhṛtaṃ me svayaṃ toyaṃ vratādeśaṃ kariṣyati || 30 ||
mā ca lakṣmaṇa santāpaṃ kārṣīrlakṣmyā viparyaye |
rājyaṃ vā vanavāso vā vanavāso mahodayaḥ || 31 ||
na lakṣmaṇāsminkhalu karmavighne mātā yavīyasyatiśaṅkanīyā |
daivābhipannā hi vadatyaniṣṭaṃ jānāsi daivaṃ ca tathā prabhāvam || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ द्वाविंशस्सर्गः ।
अथ तं व्यथया दीनं सविशेषममर्षितम् ।
श्वसन्तमिव नागेन्द्रं रोषविस्फारितेक्षणम् ॥ 1 ॥
आसाद्य रामस्सौमित्रिं सुहृदं भ्रातरं प्रियम् ।
उवाचेदं स धैर्येण धारयन्सत्त्वमात्मवान् ॥ 2 ॥
अथ तं व्यथया दीनं सविशेषममर्षितम् ।
श्वसन्तमिव नागेन्द्रं रोषविस्फारितेक्षणम् ॥ 3 ॥
आसाद्य रामस्सौमित्रिं सुहृदं भ्रातरं प्रियम् ।
उवाचेदं स धैर्येण धारयन्सत्त्वमात्मवान् ॥ 4 ॥
निगृह्य रोषं शोकं च धैर्यमाश्रित्य केवलम् ।
अवमानं निरस्येमं गृहीत्वा हर्षमुत्तमम् ॥ 5 ॥
उपक्लृप्तं हि यत्किञ्चिदभिषेकार्थमद्य मे सर्वं विसर्जय क्षिप्रं कुरु कार्यं निरत्ययम् ॥ 6 ॥
सौमित्रे योऽभिषेकार्थे मम सम्भार सम्भ्रमः ।
अभिषेकनिवृत्त्यर्थे सोऽस्तु सम्भारसम्भ्रमः ॥ 7 ॥
यस्या मदभिषेकार्थे मानसं परितप्यते ।
माता मे सा यथा न स्यात्सविशङ्का तथा कुरु ॥ 8 ॥
तस्याश्शङ्कामयं दुःखं मुहूर्तमपि नोत्सहे ।
मनसि प्रतिसञ्जातं सौमित्रेऽहमुपेक्षितुम् ॥ 9 ॥
न बुद्धिपूर्वं नाबुद्धं स्मरामीह कदाचन ।
मातृणां वा पितुर्वाऽहं कृतमल्पं च विप्रियम् ॥ 10 ॥
सत्यस्सत्याभिसन्धश्च नित्यं सत्यपराक्रमः ।
परलोकभयाद्भीतो निर्भयोऽस्तु पिता मम ॥ 11 ॥
तस्याऽपि हि भवेदस्मिन्कर्मण्यप्रतिसंहृते ।
सत्यं नेति मनस्तापस्तस्य तापस्तपेच्च माम् ॥ 12 ॥
अभिषेकविधानं तु तस्मात्संहृत्य लक्ष्मण ।
अन्वगेवाहमिच्छामि वनं गन्तुमितःपुनः ॥ 13 ॥
मम प्रव्राजनादद्य कृतकृत्या नृपात्मजा ।
सुतं भरतमव्यग्रमभिषेचयिता ततः ॥ 14 ॥
मयि चीराजिनधरे जटामण्डलधारिणि ।
गतेऽरण्यं च कैकेय्या भविष्यति मनस्सुखम् ॥ 15 ॥
बुद्धिः प्रणीता येनेयं मनश्च सुसमाहितम् ।
तं तु नार्हामि सङ्क्लेष्टुं प्रव्रजिष्यामि मा चिरम् ॥ 16 ॥
कृतान्तस्त्वेव सौमित्रे द्रष्टव्यो मत्प्रवासने ।
राज्यस्य च वितीर्णस्य पुनरेव निवर्तने ॥ 17 ॥
कैकेय्याः प्रतिपत्तिर्हि कथं स्यान्मम पीडने ।
यदि भावो न दैवोऽयं कृतान्तविहितो भवेत् ॥ 18 ॥
जानासि हि यथा सौम्य न मातृषु ममान्तरम् ।
भूतपूर्वं विशेषो वा तस्या मयि सुतेऽपि वा ॥ 19 ॥
सोऽभिषेकनिवृत्त्यर्थैप्रवासार्थैश्च दुर्वचैः ।
उग्रैर्वाक्यैरहं तस्या नान्यद्दैवात्समर्थये ॥ 20 ॥
कथं प्रकृतिसम्पन्ना राजपुत्री तथागुणा ।
ब्रूयात्सा प्राकृतेव स्त्री मत्पीडां भर्तृसन्निधौ ॥ 21 ॥
यदचिन्त्यन्तु तद्दैवं भूतेष्वपि न विहन्यते ।
व्यक्तं मयि च तस्यां च पतितो हि विपर्ययः ॥ 22 ॥
कश्चिद्दैवेन सौमित्रे योद्धुमुत्सहते पुमान् ।
यस्य न ग्रहणं किञ्चित्कर्मणोऽन्यत्र दृश्यते ॥ 23 ॥
सुखदुःखे भयक्रोधौ लाभालाभौ भवाभवौ ।
यच्च किञ्चित्तथाभूतं ननु दैवस्य कर्म तत् ॥ 24 ॥
ऋषयोऽप्युग्रतपसो दैवेनाभिप्रपीडिताः ।
उत्सृज्य नियमांस्तीव्रान्भ्रश्यन्ते काममन्युभिः ॥ 25 ॥
असङ्कल्पितमेवेह यदकस्मात्प्रवर्तते ।
निवर्त्यारम्भमारब्धं ननु दैवस्य कर्म तत् ॥ 26 ॥
एतया तत्त्वया बुद्ध्या संस्तभ्यात्मानमात्मना ।
व्याहतेऽप्यभिषेके मे परितापो न विद्यते ॥ 27 ॥
तस्मादपरितापस्संस्त्वमप्यनुविधाय माम् ।
प्रतिसंहारय क्षिप्रमाभिषेचनिकीं क्रियाम् ॥ 28 ॥
एभिरेव घटै स्सर्वैरभिषेचनसम्भृतैः ।
मम लक्ष्मण तापस्ये व्रतस्नानं भविष्यति ॥ 29 ॥
अथवा किं ममैतेन राजद्रव्यमयेन तु ।
उद्धृतं मे स्वयं तोयं व्रतादेशं करिष्यति ॥ 30 ॥
मा च लक्ष्मण सन्तापं कार्षीर्लक्ष्म्या विपर्यये ।
राज्यं वा वनवासो वा वनवासो महोदयः ॥ 31 ॥
न लक्ष्मणास्मिन्खलु कर्मविघ्ने माता यवीयस्यतिशङ्कनीया ।
दैवाभिपन्ना हि वदत्यनिष्टं जानासि दैवं च तथा प्रभावम् ॥ 32 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे द्वाविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha dvāviṃśassargaḥ |
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 1 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 2 ||
atha taṃ vyathayā dīnaṃ saviśeṣamamarṣitam |
śvasantamiva nāgendraṃ roṣavisphāritekṣaṇam || 3 ||
āsādya rāmassaumitriṃ suhṛdaṃ bhrātaraṃ priyam |
uvācedaṃ sa dhairyeṇa dhārayansattvamātmavān || 4 ||
nigṛhya roṣaṃ śokaṃ ca dhairyamāśritya kevalam |
avamānaṃ nirasyemaṃ gṛhītvā harṣamuttamam || 5 ||
upaklṛptaṃ hi yatkiñcidabhiṣekārthamadya me sarvaṃ visarjaya kṣipraṃ kuru kāryaṃ niratyayam || 6 ||
saumitre yo'bhiṣekārthe mama sambhāra sambhramaḥ |
abhiṣekanivṛttyarthe so'stu sambhārasambhramaḥ || 7 ||
yasyā madabhiṣekārthe mānasaṃ paritapyate |
mātā me sā yathā na syātsaviśaṅkā tathā kuru || 8 ||
tasyāśśaṅkāmayaṃ duḥkhaṃ muhūrtamapi notsahe |
manasi pratisañjātaṃ saumitre'hamupekṣitum || 9 ||
na buddhipūrvaṃ nābuddhaṃ smarāmīha kadācana |
mātṛṇāṃ vā piturvā'haṃ kṛtamalpaṃ ca vipriyam || 10 ||
satyassatyābhisandhaśca nityaṃ satyaparākramaḥ |
paralokabhayādbhīto nirbhayo'stu pitā mama || 11 ||
tasyā'pi hi bhavedasminkarmaṇyapratisaṃhṛte |
satyaṃ neti manastāpastasya tāpastapecca mām || 12 ||
abhiṣekavidhānaṃ tu tasmātsaṃhṛtya lakṣmaṇa |
anvagevāhamicchāmi vanaṃ gantumitaḥpunaḥ || 13 ||
mama pravrājanādadya kṛtakṛtyā nṛpātmajā |
sutaṃ bharatamavyagramabhiṣecayitā tataḥ || 14 ||
mayi cīrājinadhare jaṭāmaṇḍaladhāriṇi |
gate'raṇyaṃ ca kaikeyyā bhaviṣyati manassukham || 15 ||
buddhiḥ praṇītā yeneyaṃ manaśca susamāhitam |
taṃ tu nārhāmi saṅkleṣṭuṃ pravrajiṣyāmi mā ciram || 16 ||
kṛtāntastveva saumitre draṣṭavyo matpravāsane |
rājyasya ca vitīrṇasya punareva nivartane || 17 ||
kaikeyyāḥ pratipattirhi kathaṃ syānmama pīḍane |
yadi bhāvo na daivo'yaṃ kṛtāntavihito bhavet || 18 ||
jānāsi hi yathā saumya na mātṛṣu mamāntaram |
bhūtapūrvaṃ viśeṣo vā tasyā mayi sute'pi vā || 19 ||
so'bhiṣekanivṛttyarthaipravāsārthaiśca durvacaiḥ |
ugrairvākyairahaṃ tasyā nānyaddaivātsamarthaye || 20 ||
kathaṃ prakṛtisampannā rājaputrī tathāguṇā |
brūyātsā prākṛteva strī matpīḍāṃ bhartṛsannidhau || 21 ||
yadacintyantu taddaivaṃ bhūteṣvapi na vihanyate |
vyaktaṃ mayi ca tasyāṃ ca patito hi viparyayaḥ || 22 ||
kaściddaivena saumitre yoddhumutsahate pumān |
yasya na grahaṇaṃ kiñcitkarmaṇo'nyatra dṛśyate || 23 ||
sukhaduḥkhe bhayakrodhau lābhālābhau bhavābhavau |
yacca kiñcittathābhūtaṃ nanu daivasya karma tat || 24 ||
ṛṣayo'pyugratapaso daivenābhiprapīḍitāḥ |
utsṛjya niyamāṃstīvrānbhraśyante kāmamanyubhiḥ || 25 ||
asaṅkalpitameveha yadakasmātpravartate |
nivartyārambhamārabdhaṃ nanu daivasya karma tat || 26 ||
etayā tattvayā buddhyā saṃstabhyātmānamātmanā |
vyāhate'pyabhiṣeke me paritāpo na vidyate || 27 ||
tasmādaparitāpassaṃstvamapyanuvidhāya mām |
pratisaṃhāraya kṣipramābhiṣecanikīṃ kriyām || 28 ||
ebhireva ghaṭai ssarvairabhiṣecanasambhṛtaiḥ |
mama lakṣmaṇa tāpasye vratasnānaṃ bhaviṣyati || 29 ||
athavā kiṃ mamaitena rājadravyamayena tu |
uddhṛtaṃ me svayaṃ toyaṃ vratādeśaṃ kariṣyati || 30 ||
mā ca lakṣmaṇa santāpaṃ kārṣīrlakṣmyā viparyaye |
rājyaṃ vā vanavāso vā vanavāso mahodayaḥ || 31 ||
na lakṣmaṇāsminkhalu karmavighne mātā yavīyasyatiśaṅkanīyā |
daivābhipannā hi vadatyaniṣṭaṃ jānāsi daivaṃ ca tathā prabhāvam || 32 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe dvāviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.