શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે યુદ્ધકાણ્ડમ્ ।
અથ એકાશીતિતમસ્સર્ગઃ ।
વિજ્ઞાયતુમનસ્તસ્યરાઘવસ્યમહાત્મનઃ ।
સ નિવૃત્યાહવાત્તસ્માત્ પ્રવિવેશપુરીન્તતઃ ॥ 1 ॥
સોઽનુસ્મૃત્યવધન્તેષાંરાક્ષસાનાન્તરસ્વિનામ્ ।
ક્રોધતામ્રેક્ષણશ્શૂરોનિર્જગામાહાદ્યુતિઃ ॥ 2 ॥
સ પશ્ચિમેવદ્વારેણનિર્યયૌરાક્ષસૈર્વૃતઃ ।
ઇન્દ્રજિત્સુમહાવીર્યઃપૌલસ્ત્યોદેવકણ્ટકઃ ॥ 3 ॥
ઇન્દ્રજિત્તુતતોદૃષ્ટવાભ્રાતરૌરામલક્ષ્મણૌ ।
રણાયાભ્યુદ્યતૌવીરૌમાયામ્પ્રાદુષ્કરોત્તદા ॥ 4 ॥
ઇન્દ્રજિત્તુરથેસ્થાપ્યસીતામ્માયામયીન્તદા ।
બલેનમહતાવૃત્યતસ્યાવધમરોચયત્ ॥ 5 ॥
મોહનાર્થન્તુસર્વેષામ્બુદ્ધિઙ્કૃત્વાસુદુર્મતિઃ ।
હન્તુંસીતાંવ્યવસિતોવાનરાભિમુખોયયૌ ॥ 6 ॥
તમ્દૃષ્ટવાત્વભિનિર્યાન્તંસર્વેતેકાનનૌકસઃ ।
ઉત્પેતુરભિસઙ્ક્રુદ્ધાશ્શિલાહસ્તાયુયુત્સવઃ ॥ 7 ॥
હનૂમાન્ પુરતસ્તેષાઞ્જગામકપિકુઞ્જરઃ ।
પ્રગૃહ્યસુમહચ્છૃઙ્ગમ્પર્વતસ્યદુરાસદમ્ ॥ 8 ॥
સ દદર્શહતાનન્દાંસીતામિન્દ્રજિતોરથે ।
એકવેણીધરાન્દીનામુપવાસકૃશાનનામ્ ॥ 9 ॥
પરિક્લિષ્ટૈકવસનામમૃજાંરાઘવપ્રિયામ્ ।
રજોમલાભ્યામાલિપ્તૈસ્સર્વગાત્રૈર્વરસ્ત્રિયમ્ ॥ 10 ॥
તાન્નિરીક્ષ્યમુહૂર્તન્તુમૈથિલીત્યધ્યવસ્યતુ ।
બભૂવાચિરદૃષ્ટાહિતેનસાજનકાત્મજા ॥ 11 ॥
અબ્રવીત્તાન્તુશોકાર્તાન્નિરાનન્દાન્તપસ્વિનીમ્ ।
દૃષ્ટવારથોસ્થિતાન્દૃષ્ટ્વારાક્ષસેન્દ્રસુતશ્રિતામ્ ॥ 12 ॥
કંસમર્થિતમસ્યેતિચિન્તયન્સમહાકપિઃ ।
સહતૈર્વાનરશ્રેષ્ઠૈરભ્યધાવતરાવણિમ્ ॥ 13 ॥
તદ્વાનરબલન્દૃષ્ટવારાવણિઃક્રોધમૂર્છિતઃ ।
કૃત્વાવિકોશન્નિસ્ત્રિંશમ્મૂર્ધ્નિસીતામકર્ષયત્ ॥ 14 ॥
તાંસ્ત્રિયમ્પશ્યતાન્તેષાન્તાડયામાસરાવણિઃ ।
ક્રોશન્તીંરામરામેતિમાયયાયોજિતાંરથે ॥ 15 ॥
ગૃહીતમૂર્ધજાન્દૃષ્ટવાહનુમાન્ દૈન્યમાગતઃ ।
શોકજંવારિનેત્રાભ્યામુત્સૃજન્મારુતાત્મજઃ ॥ 16 ॥
તાન્દૃષ્ટવાચારુસર્વાઙ્ગીંરામસ્યમહિષીમ્પ્રિયામ્ ।
અબ્રવીત્પુરુષંવાક્યઙ્ક્રોધાદ્રક્ષોધિપાત્મજમ્ ॥ 17 ॥
દુરાત્મન્નાત્મનાશાયકેશપક્ષેપરામૃશઃ ।
બ્રહ્મર્ષીણાઙ્કુલેજાતોરાક્ષસીંયોનિમાશ્રિતઃ ॥ 18 ॥
ધિક્ત્વામ્પાપસમાચારંયસ્યતેમતિરિદૃશી ।
નૃશંસાનાર્ય દુર્વૃત્ત ક્ષુદ્ર પાપપરાક્રમ ॥ 19 ॥
અનાર્યસ્યેદૃશઙ્કર્મઘૃણાતેનાસ્તિનિર્ઘૃણ ।
ચ્યુતાગૃહાચ્ચરાજ્યાચ્ચરામહસ્તાચ્ચમૈથિલી ॥ 20 ॥
કિન્તવૈષાપરાદ્ધાહિયદેનાંહન્તુમિચ્છસિ ।
સીતાંહત્વાતુ ન ચિરઞ્જીવિષ્યસિકથઞ્ચન ॥ 21 ॥
વધાર્હકર્મણાનેનમમહસ્તગતોહ્યસિ ।
યેચ સ્ત્રીઘાતિનાંલોકાલોકવધ્યૈષુકુસતિતાઃ ॥ 22 ॥
ઇહજીવિતમુત્સૃજ્યપ્રેત્યતાન્પ્રતિપત્સ્યસે ।
તિબ્રુવાણોહનુમાન્ સાયુધૈર્હરિભિર્વૃતઃ ॥ 23 ॥
અભ્યદાવત્ સસુઙ્કૃદ્ધોરાક્ષસેન્દ્રસુતમ્પ્રતિ ।
પતન્તમ્મહાવીર્યન્તદનીકંવનૌકસામ્ ॥ 24 ॥
રક્ષસામ્ભીમકોપાનામનીકન્તુન્યવારયત્ ।
સઃતામ્બાણસહસ્રેણવિક્ષોભ્યહરિવાહિનીમ્ ॥ 25 ॥
હનૂમન્તંહરિશ્રેષ્ઠમિન્દ્રજિત્ પ્રત્યુવાચ હ ।
સુગ્રીવસ્ત્વં ચ રામશ્ચયન્નિમિત્તમિહાગતાઃ ॥ 26 ॥
તાંવધિષ્યામિવૈદેહીમદ્યૈવતવપશ્યતઃ ।
ઇમાંહત્વાતતોરામંલક્ષ્મણન્ત્વાં ચ વાનર ॥ 27 ॥
સુગ્રીવં ચ વધિષ્યામિતઞ્ચાનાર્યંવિભીષણમ્ ।
ન હન્તવ્યાઃસ્ત્રિયશ્ચેતિયદ્ બ્રવીષિપ્લવઙ્ગમ ॥ 28 ॥
પીડાકરમમિત્રાણાંયત્સ્યાત્કર્તવ્યમેવતત્ ।
તમેવમુક્ત્વારુદતીંસીતામ્મયામયીં ચ તામ્ ॥ 29 ॥
શિતધારેણખઙ્ગેનનિજઘાનેન્દ્રજિત્સ્વયમ્ ।
યજ્ઞોપવીતમાર્ગેણભિન્નાતેનતપસ્વિની ॥ 30 ॥
સાપૃથિવ્યામ્પૃથુશ્રોણીપપાતપ્રિયદર્શના ।
ત્તામિન્દ્રજિત્ સ્ત્રિયંહત્વાહનૂમન્તમુવાચ હ ॥ 31 ॥
મયારામસ્યપશ્યેમાઙ્કોપેન ચ ।
એષાવિશસ્તાવૈદેહીનિષ્ફલોવઃપરિશ્રમઃ ॥ 32 ॥
તતઃખડગેનમહતાહત્વાતામિન્દ્રજિત્ સ્વયમ્ ।
હૃષ્ટસ્સરથમાસ્થાયનનાદ ચ મહાસ્વનમ્ ॥ 33 ॥
વાનરાશ્શુશ્રુવુશ્શબ્દમદૂરેપ્રત્યવસ્થિતાઃ ।
વ્યાદિતાસ્યસ્યનદતસ્તદ્દુર્ગંસંશ્રિતસ્યતુ ॥ 34 ॥
તથાતુસીતાંવિનિહત્યદુર્મતિઃપ્રહૃષ્ટચેતાસ્સબભૂવરાવણિઃ ।
તંહૃષ્ટરૂપંસમુદીક્ષ્યવાનરાવિષણ્ણરૂપાસ્સહસાપ્રદદુદ્રુવુઃ ॥ 35 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે યુદ્ધકાણ્ડે એકાશીતિતમસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekāśītitamassargaḥ |
vijñāyatumanastasyarāghavasyamahātmanaḥ |
sa nivṛtyāhavāttasmāt praviveśapurīntataḥ || 1 ||
so'nusmṛtyavadhanteṣāṃrākṣasānāntarasvinām |
krodhatāmrekṣaṇaśśūronirjagāmāhādyutiḥ || 2 ||
sa paścimevadvāreṇaniryayaurākṣasairvṛtaḥ |
indrajitsumahāvīryaḥpaulastyodevakaṇṭakaḥ || 3 ||
indrajittutatodṛṣṭavābhrātaraurāmalakṣmaṇau |
raṇāyābhyudyatauvīraumāyāmprāduṣkarottadā || 4 ||
indrajitturathesthāpyasītāmmāyāmayīntadā |
balenamahatāvṛtyatasyāvadhamarocayat || 5 ||
mohanārthantusarveṣāmbuddhiṅkṛtvāsudurmatiḥ |
hantuṃsītāṃvyavasitovānarābhimukhoyayau || 6 ||
tamdṛṣṭavātvabhiniryāntaṃsarvetekānanaukasaḥ |
utpeturabhisaṅkruddhāśśilāhastāyuyutsavaḥ || 7 ||
hanūmān puratasteṣāñjagāmakapikuñjaraḥ |
pragṛhyasumahacchṛṅgamparvatasyadurāsadam || 8 ||
sa dadarśahatānandāṃsītāmindrajitorathe |
ekaveṇīdharāndīnāmupavāsakṛśānanām || 9 ||
parikliṣṭaikavasanāmamṛjāṃrāghavapriyām |
rajomalābhyāmāliptaissarvagātrairvarastriyam || 10 ||
tānnirīkṣyamuhūrtantumaithilītyadhyavasyatu |
babhūvāciradṛṣṭāhitenasājanakātmajā || 11 ||
abravīttāntuśokārtānnirānandāntapasvinīm |
dṛṣṭavārathosthitāndṛṣṭvārākṣasendrasutaśritām || 12 ||
kaṃsamarthitamasyeticintayansamahākapiḥ |
sahatairvānaraśreṣṭhairabhyadhāvatarāvaṇim || 13 ||
tadvānarabalandṛṣṭavārāvaṇiḥkrodhamūrchitaḥ |
kṛtvāvikośannistriṃśammūrdhnisītāmakarṣayat || 14 ||
tāṃstriyampaśyatānteṣāntāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
krośantīṃrāmarāmetimāyayāyojitāṃrathe || 15 ||
gṛhītamūrdhajāndṛṣṭavāhanumān dainyamāgataḥ |
śokajaṃvārinetrābhyāmutsṛjanmārutātmajaḥ || 16 ||
tāndṛṣṭavācārusarvāṅgīṃrāmasyamahiṣīmpriyām |
abravītpuruṣaṃvākyaṅkrodhādrakṣodhipātmajam || 17 ||
durātmannātmanāśāyakeśapakṣeparāmṛśaḥ |
brahmarṣīṇāṅkulejātorākṣasīṃyonimāśritaḥ || 18 ||
dhiktvāmpāpasamācāraṃyasyatematiridṛśī |
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama || 19 ||
anāryasyedṛśaṅkarmaghṛṇātenāstinirghṛṇa |
cyutāgṛhāccarājyāccarāmahastāccamaithilī || 20 ||
kintavaiṣāparāddhāhiyadenāṃhantumicchasi |
sītāṃhatvātu na cirañjīviṣyasikathañcana || 21 ||
vadhārhakarmaṇānenamamahastagatohyasi |
yeca strīghātināṃlokālokavadhyaiṣukusatitāḥ || 22 ||
ihajīvitamutsṛjyapretyatānpratipatsyase |
tibruvāṇohanumān sāyudhairharibhirvṛtaḥ || 23 ||
abhyadāvat sasuṅkṛddhorākṣasendrasutamprati |
patantammahāvīryantadanīkaṃvanaukasām || 24 ||
rakṣasāmbhīmakopānāmanīkantunyavārayat |
saḥtāmbāṇasahasreṇavikṣobhyaharivāhinīm || 25 ||
hanūmantaṃhariśreṣṭhamindrajit pratyuvāca ha |
sugrīvastvaṃ ca rāmaścayannimittamihāgatāḥ || 26 ||
tāṃvadhiṣyāmivaidehīmadyaivatavapaśyataḥ |
imāṃhatvātatorāmaṃlakṣmaṇantvāṃ ca vānara || 27 ||
sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmitañcānāryaṃvibhīṣaṇam |
na hantavyāḥstriyaścetiyad bravīṣiplavaṅgama || 28 ||
pīḍākaramamitrāṇāṃyatsyātkartavyamevatat |
tamevamuktvārudatīṃsītāmmayāmayīṃ ca tām || 29 ||
śitadhāreṇakhaṅgenanijaghānendrajitsvayam |
yajñopavītamārgeṇabhinnātenatapasvinī || 30 ||
sāpṛthivyāmpṛthuśroṇīpapātapriyadarśanā |
ttāmindrajit striyaṃhatvāhanūmantamuvāca ha || 31 ||
mayārāmasyapaśyemāṅkopena ca |
eṣāviśastāvaidehīniṣphalovaḥpariśramaḥ || 32 ||
tataḥkhaḍagenamahatāhatvātāmindrajit svayam |
hṛṣṭassarathamāsthāyananāda ca mahāsvanam || 33 ||
vānarāśśuśruvuśśabdamadūrepratyavasthitāḥ |
vyāditāsyasyanadatastaddurgaṃsaṃśritasyatu || 34 ||
tathātusītāṃvinihatyadurmatiḥprahṛṣṭacetāssababhūvarāvaṇiḥ |
taṃhṛṣṭarūpaṃsamudīkṣyavānarāviṣaṇṇarūpāssahasāpradadudruvuḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकाशीतितमस्सर्गः ।
विज्ञायतुमनस्तस्यराघवस्यमहात्मनः ।
स निवृत्याहवात्तस्मात् प्रविवेशपुरीन्ततः ॥ 1 ॥
सोऽनुस्मृत्यवधन्तेषांराक्षसानान्तरस्विनाम् ।
क्रोधताम्रेक्षणश्शूरोनिर्जगामाहाद्युतिः ॥ 2 ॥
स पश्चिमेवद्वारेणनिर्ययौराक्षसैर्वृतः ।
इन्द्रजित्सुमहावीर्यःपौलस्त्योदेवकण्टकः ॥ 3 ॥
इन्द्रजित्तुततोदृष्टवाभ्रातरौरामलक्ष्मणौ ।
रणायाभ्युद्यतौवीरौमायाम्प्रादुष्करोत्तदा ॥ 4 ॥
इन्द्रजित्तुरथेस्थाप्यसीताम्मायामयीन्तदा ।
बलेनमहतावृत्यतस्यावधमरोचयत् ॥ 5 ॥
मोहनार्थन्तुसर्वेषाम्बुद्धिङ्कृत्वासुदुर्मतिः ।
हन्तुंसीतांव्यवसितोवानराभिमुखोययौ ॥ 6 ॥
तम्दृष्टवात्वभिनिर्यान्तंसर्वेतेकाननौकसः ।
उत्पेतुरभिसङ्क्रुद्धाश्शिलाहस्तायुयुत्सवः ॥ 7 ॥
हनूमान् पुरतस्तेषाञ्जगामकपिकुञ्जरः ।
प्रगृह्यसुमहच्छृङ्गम्पर्वतस्यदुरासदम् ॥ 8 ॥
स ददर्शहतानन्दांसीतामिन्द्रजितोरथे ।
एकवेणीधरान्दीनामुपवासकृशाननाम् ॥ 9 ॥
परिक्लिष्टैकवसनाममृजांराघवप्रियाम् ।
रजोमलाभ्यामालिप्तैस्सर्वगात्रैर्वरस्त्रियम् ॥ 10 ॥
तान्निरीक्ष्यमुहूर्तन्तुमैथिलीत्यध्यवस्यतु ।
बभूवाचिरदृष्टाहितेनसाजनकात्मजा ॥ 11 ॥
अब्रवीत्तान्तुशोकार्तान्निरानन्दान्तपस्विनीम् ।
दृष्टवारथोस्थितान्दृष्ट्वाराक्षसेन्द्रसुतश्रिताम् ॥ 12 ॥
कंसमर्थितमस्येतिचिन्तयन्समहाकपिः ।
सहतैर्वानरश्रेष्ठैरभ्यधावतरावणिम् ॥ 13 ॥
तद्वानरबलन्दृष्टवारावणिःक्रोधमूर्छितः ।
कृत्वाविकोशन्निस्त्रिंशम्मूर्ध्निसीतामकर्षयत् ॥ 14 ॥
तांस्त्रियम्पश्यतान्तेषान्ताडयामासरावणिः ।
क्रोशन्तींरामरामेतिमाययायोजितांरथे ॥ 15 ॥
गृहीतमूर्धजान्दृष्टवाहनुमान् दैन्यमागतः ।
शोकजंवारिनेत्राभ्यामुत्सृजन्मारुतात्मजः ॥ 16 ॥
तान्दृष्टवाचारुसर्वाङ्गींरामस्यमहिषीम्प्रियाम् ।
अब्रवीत्पुरुषंवाक्यङ्क्रोधाद्रक्षोधिपात्मजम् ॥ 17 ॥
दुरात्मन्नात्मनाशायकेशपक्षेपरामृशः ।
ब्रह्मर्षीणाङ्कुलेजातोराक्षसींयोनिमाश्रितः ॥ 18 ॥
धिक्त्वाम्पापसमाचारंयस्यतेमतिरिदृशी ।
नृशंसानार्य दुर्वृत्त क्षुद्र पापपराक्रम ॥ 19 ॥
अनार्यस्येदृशङ्कर्मघृणातेनास्तिनिर्घृण ।
च्युतागृहाच्चराज्याच्चरामहस्ताच्चमैथिली ॥ 20 ॥
किन्तवैषापराद्धाहियदेनांहन्तुमिच्छसि ।
सीतांहत्वातु न चिरञ्जीविष्यसिकथञ्चन ॥ 21 ॥
वधार्हकर्मणानेनममहस्तगतोह्यसि ।
येच स्त्रीघातिनांलोकालोकवध्यैषुकुसतिताः ॥ 22 ॥
इहजीवितमुत्सृज्यप्रेत्यतान्प्रतिपत्स्यसे ।
तिब्रुवाणोहनुमान् सायुधैर्हरिभिर्वृतः ॥ 23 ॥
अभ्यदावत् ससुङ्कृद्धोराक्षसेन्द्रसुतम्प्रति ।
पतन्तम्महावीर्यन्तदनीकंवनौकसाम् ॥ 24 ॥
रक्षसाम्भीमकोपानामनीकन्तुन्यवारयत् ।
सःताम्बाणसहस्रेणविक्षोभ्यहरिवाहिनीम् ॥ 25 ॥
हनूमन्तंहरिश्रेष्ठमिन्द्रजित् प्रत्युवाच ह ।
सुग्रीवस्त्वं च रामश्चयन्निमित्तमिहागताः ॥ 26 ॥
तांवधिष्यामिवैदेहीमद्यैवतवपश्यतः ।
इमांहत्वाततोरामंलक्ष्मणन्त्वां च वानर ॥ 27 ॥
सुग्रीवं च वधिष्यामितञ्चानार्यंविभीषणम् ।
न हन्तव्याःस्त्रियश्चेतियद् ब्रवीषिप्लवङ्गम ॥ 28 ॥
पीडाकरममित्राणांयत्स्यात्कर्तव्यमेवतत् ।
तमेवमुक्त्वारुदतींसीताम्मयामयीं च ताम् ॥ 29 ॥
शितधारेणखङ्गेननिजघानेन्द्रजित्स्वयम् ।
यज्ञोपवीतमार्गेणभिन्नातेनतपस्विनी ॥ 30 ॥
सापृथिव्याम्पृथुश्रोणीपपातप्रियदर्शना ।
त्तामिन्द्रजित् स्त्रियंहत्वाहनूमन्तमुवाच ह ॥ 31 ॥
मयारामस्यपश्येमाङ्कोपेन च ।
एषाविशस्तावैदेहीनिष्फलोवःपरिश्रमः ॥ 32 ॥
ततःखडगेनमहताहत्वातामिन्द्रजित् स्वयम् ।
हृष्टस्सरथमास्थायननाद च महास्वनम् ॥ 33 ॥
वानराश्शुश्रुवुश्शब्दमदूरेप्रत्यवस्थिताः ।
व्यादितास्यस्यनदतस्तद्दुर्गंसंश्रितस्यतु ॥ 34 ॥
तथातुसीतांविनिहत्यदुर्मतिःप्रहृष्टचेतास्सबभूवरावणिः ।
तंहृष्टरूपंसमुदीक्ष्यवानराविषण्णरूपास्सहसाप्रददुद्रुवुः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकाशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekāśītitamassargaḥ |
vijñāyatumanastasyarāghavasyamahātmanaḥ |
sa nivṛtyāhavāttasmāt praviveśapurīntataḥ || 1 ||
so'nusmṛtyavadhanteṣāṃrākṣasānāntarasvinām |
krodhatāmrekṣaṇaśśūronirjagāmāhādyutiḥ || 2 ||
sa paścimevadvāreṇaniryayaurākṣasairvṛtaḥ |
indrajitsumahāvīryaḥpaulastyodevakaṇṭakaḥ || 3 ||
indrajittutatodṛṣṭavābhrātaraurāmalakṣmaṇau |
raṇāyābhyudyatauvīraumāyāmprāduṣkarottadā || 4 ||
indrajitturathesthāpyasītāmmāyāmayīntadā |
balenamahatāvṛtyatasyāvadhamarocayat || 5 ||
mohanārthantusarveṣāmbuddhiṅkṛtvāsudurmatiḥ |
hantuṃsītāṃvyavasitovānarābhimukhoyayau || 6 ||
tamdṛṣṭavātvabhiniryāntaṃsarvetekānanaukasaḥ |
utpeturabhisaṅkruddhāśśilāhastāyuyutsavaḥ || 7 ||
hanūmān puratasteṣāñjagāmakapikuñjaraḥ |
pragṛhyasumahacchṛṅgamparvatasyadurāsadam || 8 ||
sa dadarśahatānandāṃsītāmindrajitorathe |
ekaveṇīdharāndīnāmupavāsakṛśānanām || 9 ||
parikliṣṭaikavasanāmamṛjāṃrāghavapriyām |
rajomalābhyāmāliptaissarvagātrairvarastriyam || 10 ||
tānnirīkṣyamuhūrtantumaithilītyadhyavasyatu |
babhūvāciradṛṣṭāhitenasājanakātmajā || 11 ||
abravīttāntuśokārtānnirānandāntapasvinīm |
dṛṣṭavārathosthitāndṛṣṭvārākṣasendrasutaśritām || 12 ||
kaṃsamarthitamasyeticintayansamahākapiḥ |
sahatairvānaraśreṣṭhairabhyadhāvatarāvaṇim || 13 ||
tadvānarabalandṛṣṭavārāvaṇiḥkrodhamūrchitaḥ |
kṛtvāvikośannistriṃśammūrdhnisītāmakarṣayat || 14 ||
tāṃstriyampaśyatānteṣāntāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
krośantīṃrāmarāmetimāyayāyojitāṃrathe || 15 ||
gṛhītamūrdhajāndṛṣṭavāhanumān dainyamāgataḥ |
śokajaṃvārinetrābhyāmutsṛjanmārutātmajaḥ || 16 ||
tāndṛṣṭavācārusarvāṅgīṃrāmasyamahiṣīmpriyām |
abravītpuruṣaṃvākyaṅkrodhādrakṣodhipātmajam || 17 ||
durātmannātmanāśāyakeśapakṣeparāmṛśaḥ |
brahmarṣīṇāṅkulejātorākṣasīṃyonimāśritaḥ || 18 ||
dhiktvāmpāpasamācāraṃyasyatematiridṛśī |
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama || 19 ||
anāryasyedṛśaṅkarmaghṛṇātenāstinirghṛṇa |
cyutāgṛhāccarājyāccarāmahastāccamaithilī || 20 ||
kintavaiṣāparāddhāhiyadenāṃhantumicchasi |
sītāṃhatvātu na cirañjīviṣyasikathañcana || 21 ||
vadhārhakarmaṇānenamamahastagatohyasi |
yeca strīghātināṃlokālokavadhyaiṣukusatitāḥ || 22 ||
ihajīvitamutsṛjyapretyatānpratipatsyase |
tibruvāṇohanumān sāyudhairharibhirvṛtaḥ || 23 ||
abhyadāvat sasuṅkṛddhorākṣasendrasutamprati |
patantammahāvīryantadanīkaṃvanaukasām || 24 ||
rakṣasāmbhīmakopānāmanīkantunyavārayat |
saḥtāmbāṇasahasreṇavikṣobhyaharivāhinīm || 25 ||
hanūmantaṃhariśreṣṭhamindrajit pratyuvāca ha |
sugrīvastvaṃ ca rāmaścayannimittamihāgatāḥ || 26 ||
tāṃvadhiṣyāmivaidehīmadyaivatavapaśyataḥ |
imāṃhatvātatorāmaṃlakṣmaṇantvāṃ ca vānara || 27 ||
sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmitañcānāryaṃvibhīṣaṇam |
na hantavyāḥstriyaścetiyad bravīṣiplavaṅgama || 28 ||
pīḍākaramamitrāṇāṃyatsyātkartavyamevatat |
tamevamuktvārudatīṃsītāmmayāmayīṃ ca tām || 29 ||
śitadhāreṇakhaṅgenanijaghānendrajitsvayam |
yajñopavītamārgeṇabhinnātenatapasvinī || 30 ||
sāpṛthivyāmpṛthuśroṇīpapātapriyadarśanā |
ttāmindrajit striyaṃhatvāhanūmantamuvāca ha || 31 ||
mayārāmasyapaśyemāṅkopena ca |
eṣāviśastāvaidehīniṣphalovaḥpariśramaḥ || 32 ||
tataḥkhaḍagenamahatāhatvātāmindrajit svayam |
hṛṣṭassarathamāsthāyananāda ca mahāsvanam || 33 ||
vānarāśśuśruvuśśabdamadūrepratyavasthitāḥ |
vyāditāsyasyanadatastaddurgaṃsaṃśritasyatu || 34 ||
tathātusītāṃvinihatyadurmatiḥprahṛṣṭacetāssababhūvarāvaṇiḥ |
taṃhṛṣṭarūpaṃsamudīkṣyavānarāviṣaṇṇarūpāssahasāpradadudruvuḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.