ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಏಕಾಶೀತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ವಿಜ್ಞಾಯತುಮನಸ್ತಸ್ಯರಾಘವಸ್ಯಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಸ ನಿವೃತ್ಯಾಹವಾತ್ತಸ್ಮಾತ್ ಪ್ರವಿವೇಶಪುರೀನ್ತತಃ ॥ 1 ॥
ಸೋಽನುಸ್ಮೃತ್ಯವಧನ್ತೇಷಾಂರಾಕ್ಷಸಾನಾನ್ತರಸ್ವಿನಾಮ್ ।
ಕ್ರೋಧತಾಮ್ರೇಕ್ಷಣಶ್ಶೂರೋನಿರ್ಜಗಾಮಾಹಾದ್ಯುತಿಃ ॥ 2 ॥
ಸ ಪಶ್ಚಿಮೇವದ್ವಾರೇಣನಿರ್ಯಯೌರಾಕ್ಷಸೈರ್ವೃತಃ ।
ಇನ್ದ್ರಜಿತ್ಸುಮಹಾವೀರ್ಯಃಪೌಲಸ್ತ್ಯೋದೇವಕಣ್ಟಕಃ ॥ 3 ॥
ಇನ್ದ್ರಜಿತ್ತುತತೋದೃಷ್ಟವಾಭ್ರಾತರೌರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣೌ ।
ರಣಾಯಾಭ್ಯುದ್ಯತೌವೀರೌಮಾಯಾಮ್ಪ್ರಾದುಷ್ಕರೋತ್ತದಾ ॥ 4 ॥
ಇನ್ದ್ರಜಿತ್ತುರಥೇಸ್ಥಾಪ್ಯಸೀತಾಮ್ಮಾಯಾಮಯೀನ್ತದಾ ।
ಬಲೇನಮಹತಾವೃತ್ಯತಸ್ಯಾವಧಮರೋಚಯತ್ ॥ 5 ॥
ಮೋಹನಾರ್ಥನ್ತುಸರ್ವೇಷಾಮ್ಬುದ್ಧಿಙ್ಕೃತ್ವಾಸುದುರ್ಮತಿಃ ।
ಹನ್ತುಂಸೀತಾಂವ್ಯವಸಿತೋವಾನರಾಭಿಮುಖೋಯಯೌ ॥ 6 ॥
ತಮ್ದೃಷ್ಟವಾತ್ವಭಿನಿರ್ಯಾನ್ತಂಸರ್ವೇತೇಕಾನನೌಕಸಃ ।
ಉತ್ಪೇತುರಭಿಸಙ್ಕ್ರುದ್ಧಾಶ್ಶಿಲಾಹಸ್ತಾಯುಯುತ್ಸವಃ ॥ 7 ॥
ಹನೂಮಾನ್ ಪುರತಸ್ತೇಷಾಞ್ಜಗಾಮಕಪಿಕುಞ್ಜರಃ ।
ಪ್ರಗೃಹ್ಯಸುಮಹಚ್ಛೃಙ್ಗಮ್ಪರ್ವತಸ್ಯದುರಾಸದಮ್ ॥ 8 ॥
ಸ ದದರ್ಶಹತಾನನ್ದಾಂಸೀತಾಮಿನ್ದ್ರಜಿತೋರಥೇ ।
ಏಕವೇಣೀಧರಾನ್ದೀನಾಮುಪವಾಸಕೃಶಾನನಾಮ್ ॥ 9 ॥
ಪರಿಕ್ಲಿಷ್ಟೈಕವಸನಾಮಮೃಜಾಂರಾಘವಪ್ರಿಯಾಮ್ ।
ರಜೋಮಲಾಭ್ಯಾಮಾಲಿಪ್ತೈಸ್ಸರ್ವಗಾತ್ರೈರ್ವರಸ್ತ್ರಿಯಮ್ ॥ 10 ॥
ತಾನ್ನಿರೀಕ್ಷ್ಯಮುಹೂರ್ತನ್ತುಮೈಥಿಲೀತ್ಯಧ್ಯವಸ್ಯತು ।
ಬಭೂವಾಚಿರದೃಷ್ಟಾಹಿತೇನಸಾಜನಕಾತ್ಮಜಾ ॥ 11 ॥
ಅಬ್ರವೀತ್ತಾನ್ತುಶೋಕಾರ್ತಾನ್ನಿರಾನನ್ದಾನ್ತಪಸ್ವಿನೀಮ್ ।
ದೃಷ್ಟವಾರಥೋಸ್ಥಿತಾನ್ದೃಷ್ಟ್ವಾರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸುತಶ್ರಿತಾಮ್ ॥ 12 ॥
ಕಂಸಮರ್ಥಿತಮಸ್ಯೇತಿಚಿನ್ತಯನ್ಸಮಹಾಕಪಿಃ ।
ಸಹತೈರ್ವಾನರಶ್ರೇಷ್ಠೈರಭ್ಯಧಾವತರಾವಣಿಮ್ ॥ 13 ॥
ತದ್ವಾನರಬಲನ್ದೃಷ್ಟವಾರಾವಣಿಃಕ್ರೋಧಮೂರ್ಛಿತಃ ।
ಕೃತ್ವಾವಿಕೋಶನ್ನಿಸ್ತ್ರಿಂಶಮ್ಮೂರ್ಧ್ನಿಸೀತಾಮಕರ್ಷಯತ್ ॥ 14 ॥
ತಾಂಸ್ತ್ರಿಯಮ್ಪಶ್ಯತಾನ್ತೇಷಾನ್ತಾಡಯಾಮಾಸರಾವಣಿಃ ।
ಕ್ರೋಶನ್ತೀಂರಾಮರಾಮೇತಿಮಾಯಯಾಯೋಜಿತಾಂರಥೇ ॥ 15 ॥
ಗೃಹೀತಮೂರ್ಧಜಾನ್ದೃಷ್ಟವಾಹನುಮಾನ್ ದೈನ್ಯಮಾಗತಃ ।
ಶೋಕಜಂವಾರಿನೇತ್ರಾಭ್ಯಾಮುತ್ಸೃಜನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ॥ 16 ॥
ತಾನ್ದೃಷ್ಟವಾಚಾರುಸರ್ವಾಙ್ಗೀಂರಾಮಸ್ಯಮಹಿಷೀಮ್ಪ್ರಿಯಾಮ್ ।
ಅಬ್ರವೀತ್ಪುರುಷಂವಾಕ್ಯಙ್ಕ್ರೋಧಾದ್ರಕ್ಷೋಧಿಪಾತ್ಮಜಮ್ ॥ 17 ॥
ದುರಾತ್ಮನ್ನಾತ್ಮನಾಶಾಯಕೇಶಪಕ್ಷೇಪರಾಮೃಶಃ ।
ಬ್ರಹ್ಮರ್ಷೀಣಾಙ್ಕುಲೇಜಾತೋರಾಕ್ಷಸೀಂಯೋನಿಮಾಶ್ರಿತಃ ॥ 18 ॥
ಧಿಕ್ತ್ವಾಮ್ಪಾಪಸಮಾಚಾರಂಯಸ್ಯತೇಮತಿರಿದೃಶೀ ।
ನೃಶಂಸಾನಾರ್ಯ ದುರ್ವೃತ್ತ ಕ್ಷುದ್ರ ಪಾಪಪರಾಕ್ರಮ ॥ 19 ॥
ಅನಾರ್ಯಸ್ಯೇದೃಶಙ್ಕರ್ಮಘೃಣಾತೇನಾಸ್ತಿನಿರ್ಘೃಣ ।
ಚ್ಯುತಾಗೃಹಾಚ್ಚರಾಜ್ಯಾಚ್ಚರಾಮಹಸ್ತಾಚ್ಚಮೈಥಿಲೀ ॥ 20 ॥
ಕಿನ್ತವೈಷಾಪರಾದ್ಧಾಹಿಯದೇನಾಂಹನ್ತುಮಿಚ್ಛಸಿ ।
ಸೀತಾಂಹತ್ವಾತು ನ ಚಿರಞ್ಜೀವಿಷ್ಯಸಿಕಥಞ್ಚನ ॥ 21 ॥
ವಧಾರ್ಹಕರ್ಮಣಾನೇನಮಮಹಸ್ತಗತೋಹ್ಯಸಿ ।
ಯೇಚ ಸ್ತ್ರೀಘಾತಿನಾಂಲೋಕಾಲೋಕವಧ್ಯೈಷುಕುಸತಿತಾಃ ॥ 22 ॥
ಇಹಜೀವಿತಮುತ್ಸೃಜ್ಯಪ್ರೇತ್ಯತಾನ್ಪ್ರತಿಪತ್ಸ್ಯಸೇ ।
ತಿಬ್ರುವಾಣೋಹನುಮಾನ್ ಸಾಯುಧೈರ್ಹರಿಭಿರ್ವೃತಃ ॥ 23 ॥
ಅಭ್ಯದಾವತ್ ಸಸುಙ್ಕೃದ್ಧೋರಾಕ್ಷಸೇನ್ದ್ರಸುತಮ್ಪ್ರತಿ ।
ಪತನ್ತಮ್ಮಹಾವೀರ್ಯನ್ತದನೀಕಂವನೌಕಸಾಮ್ ॥ 24 ॥
ರಕ್ಷಸಾಮ್ಭೀಮಕೋಪಾನಾಮನೀಕನ್ತುನ್ಯವಾರಯತ್ ।
ಸಃತಾಮ್ಬಾಣಸಹಸ್ರೇಣವಿಕ್ಷೋಭ್ಯಹರಿವಾಹಿನೀಮ್ ॥ 25 ॥
ಹನೂಮನ್ತಂಹರಿಶ್ರೇಷ್ಠಮಿನ್ದ್ರಜಿತ್ ಪ್ರತ್ಯುವಾಚ ಹ ।
ಸುಗ್ರೀವಸ್ತ್ವಂ ಚ ರಾಮಶ್ಚಯನ್ನಿಮಿತ್ತಮಿಹಾಗತಾಃ ॥ 26 ॥
ತಾಂವಧಿಷ್ಯಾಮಿವೈದೇಹೀಮದ್ಯೈವತವಪಶ್ಯತಃ ।
ಇಮಾಂಹತ್ವಾತತೋರಾಮಂಲಕ್ಷ್ಮಣನ್ತ್ವಾಂ ಚ ವಾನರ ॥ 27 ॥
ಸುಗ್ರೀವಂ ಚ ವಧಿಷ್ಯಾಮಿತಞ್ಚಾನಾರ್ಯಂವಿಭೀಷಣಮ್ ।
ನ ಹನ್ತವ್ಯಾಃಸ್ತ್ರಿಯಶ್ಚೇತಿಯದ್ ಬ್ರವೀಷಿಪ್ಲವಙ್ಗಮ ॥ 28 ॥
ಪೀಡಾಕರಮಮಿತ್ರಾಣಾಂಯತ್ಸ್ಯಾತ್ಕರ್ತವ್ಯಮೇವತತ್ ।
ತಮೇವಮುಕ್ತ್ವಾರುದತೀಂಸೀತಾಮ್ಮಯಾಮಯೀಂ ಚ ತಾಮ್ ॥ 29 ॥
ಶಿತಧಾರೇಣಖಙ್ಗೇನನಿಜಘಾನೇನ್ದ್ರಜಿತ್ಸ್ವಯಮ್ ।
ಯಜ್ಞೋಪವೀತಮಾರ್ಗೇಣಭಿನ್ನಾತೇನತಪಸ್ವಿನೀ ॥ 30 ॥
ಸಾಪೃಥಿವ್ಯಾಮ್ಪೃಥುಶ್ರೋಣೀಪಪಾತಪ್ರಿಯದರ್ಶನಾ ।
ತ್ತಾಮಿನ್ದ್ರಜಿತ್ ಸ್ತ್ರಿಯಂಹತ್ವಾಹನೂಮನ್ತಮುವಾಚ ಹ ॥ 31 ॥
ಮಯಾರಾಮಸ್ಯಪಶ್ಯೇಮಾಙ್ಕೋಪೇನ ಚ ।
ಏಷಾವಿಶಸ್ತಾವೈದೇಹೀನಿಷ್ಫಲೋವಃಪರಿಶ್ರಮಃ ॥ 32 ॥
ತತಃಖಡಗೇನಮಹತಾಹತ್ವಾತಾಮಿನ್ದ್ರಜಿತ್ ಸ್ವಯಮ್ ।
ಹೃಷ್ಟಸ್ಸರಥಮಾಸ್ಥಾಯನನಾದ ಚ ಮಹಾಸ್ವನಮ್ ॥ 33 ॥
ವಾನರಾಶ್ಶುಶ್ರುವುಶ್ಶಬ್ದಮದೂರೇಪ್ರತ್ಯವಸ್ಥಿತಾಃ ।
ವ್ಯಾದಿತಾಸ್ಯಸ್ಯನದತಸ್ತದ್ದುರ್ಗಂಸಂಶ್ರಿತಸ್ಯತು ॥ 34 ॥
ತಥಾತುಸೀತಾಂವಿನಿಹತ್ಯದುರ್ಮತಿಃಪ್ರಹೃಷ್ಟಚೇತಾಸ್ಸಬಭೂವರಾವಣಿಃ ।
ತಂಹೃಷ್ಟರೂಪಂಸಮುದೀಕ್ಷ್ಯವಾನರಾವಿಷಣ್ಣರೂಪಾಸ್ಸಹಸಾಪ್ರದದುದ್ರುವುಃ ॥ 35 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಏಕಾಶೀತಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekāśītitamassargaḥ |
vijñāyatumanastasyarāghavasyamahātmanaḥ |
sa nivṛtyāhavāttasmāt praviveśapurīntataḥ || 1 ||
so'nusmṛtyavadhanteṣāṃrākṣasānāntarasvinām |
krodhatāmrekṣaṇaśśūronirjagāmāhādyutiḥ || 2 ||
sa paścimevadvāreṇaniryayaurākṣasairvṛtaḥ |
indrajitsumahāvīryaḥpaulastyodevakaṇṭakaḥ || 3 ||
indrajittutatodṛṣṭavābhrātaraurāmalakṣmaṇau |
raṇāyābhyudyatauvīraumāyāmprāduṣkarottadā || 4 ||
indrajitturathesthāpyasītāmmāyāmayīntadā |
balenamahatāvṛtyatasyāvadhamarocayat || 5 ||
mohanārthantusarveṣāmbuddhiṅkṛtvāsudurmatiḥ |
hantuṃsītāṃvyavasitovānarābhimukhoyayau || 6 ||
tamdṛṣṭavātvabhiniryāntaṃsarvetekānanaukasaḥ |
utpeturabhisaṅkruddhāśśilāhastāyuyutsavaḥ || 7 ||
hanūmān puratasteṣāñjagāmakapikuñjaraḥ |
pragṛhyasumahacchṛṅgamparvatasyadurāsadam || 8 ||
sa dadarśahatānandāṃsītāmindrajitorathe |
ekaveṇīdharāndīnāmupavāsakṛśānanām || 9 ||
parikliṣṭaikavasanāmamṛjāṃrāghavapriyām |
rajomalābhyāmāliptaissarvagātrairvarastriyam || 10 ||
tānnirīkṣyamuhūrtantumaithilītyadhyavasyatu |
babhūvāciradṛṣṭāhitenasājanakātmajā || 11 ||
abravīttāntuśokārtānnirānandāntapasvinīm |
dṛṣṭavārathosthitāndṛṣṭvārākṣasendrasutaśritām || 12 ||
kaṃsamarthitamasyeticintayansamahākapiḥ |
sahatairvānaraśreṣṭhairabhyadhāvatarāvaṇim || 13 ||
tadvānarabalandṛṣṭavārāvaṇiḥkrodhamūrchitaḥ |
kṛtvāvikośannistriṃśammūrdhnisītāmakarṣayat || 14 ||
tāṃstriyampaśyatānteṣāntāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
krośantīṃrāmarāmetimāyayāyojitāṃrathe || 15 ||
gṛhītamūrdhajāndṛṣṭavāhanumān dainyamāgataḥ |
śokajaṃvārinetrābhyāmutsṛjanmārutātmajaḥ || 16 ||
tāndṛṣṭavācārusarvāṅgīṃrāmasyamahiṣīmpriyām |
abravītpuruṣaṃvākyaṅkrodhādrakṣodhipātmajam || 17 ||
durātmannātmanāśāyakeśapakṣeparāmṛśaḥ |
brahmarṣīṇāṅkulejātorākṣasīṃyonimāśritaḥ || 18 ||
dhiktvāmpāpasamācāraṃyasyatematiridṛśī |
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama || 19 ||
anāryasyedṛśaṅkarmaghṛṇātenāstinirghṛṇa |
cyutāgṛhāccarājyāccarāmahastāccamaithilī || 20 ||
kintavaiṣāparāddhāhiyadenāṃhantumicchasi |
sītāṃhatvātu na cirañjīviṣyasikathañcana || 21 ||
vadhārhakarmaṇānenamamahastagatohyasi |
yeca strīghātināṃlokālokavadhyaiṣukusatitāḥ || 22 ||
ihajīvitamutsṛjyapretyatānpratipatsyase |
tibruvāṇohanumān sāyudhairharibhirvṛtaḥ || 23 ||
abhyadāvat sasuṅkṛddhorākṣasendrasutamprati |
patantammahāvīryantadanīkaṃvanaukasām || 24 ||
rakṣasāmbhīmakopānāmanīkantunyavārayat |
saḥtāmbāṇasahasreṇavikṣobhyaharivāhinīm || 25 ||
hanūmantaṃhariśreṣṭhamindrajit pratyuvāca ha |
sugrīvastvaṃ ca rāmaścayannimittamihāgatāḥ || 26 ||
tāṃvadhiṣyāmivaidehīmadyaivatavapaśyataḥ |
imāṃhatvātatorāmaṃlakṣmaṇantvāṃ ca vānara || 27 ||
sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmitañcānāryaṃvibhīṣaṇam |
na hantavyāḥstriyaścetiyad bravīṣiplavaṅgama || 28 ||
pīḍākaramamitrāṇāṃyatsyātkartavyamevatat |
tamevamuktvārudatīṃsītāmmayāmayīṃ ca tām || 29 ||
śitadhāreṇakhaṅgenanijaghānendrajitsvayam |
yajñopavītamārgeṇabhinnātenatapasvinī || 30 ||
sāpṛthivyāmpṛthuśroṇīpapātapriyadarśanā |
ttāmindrajit striyaṃhatvāhanūmantamuvāca ha || 31 ||
mayārāmasyapaśyemāṅkopena ca |
eṣāviśastāvaidehīniṣphalovaḥpariśramaḥ || 32 ||
tataḥkhaḍagenamahatāhatvātāmindrajit svayam |
hṛṣṭassarathamāsthāyananāda ca mahāsvanam || 33 ||
vānarāśśuśruvuśśabdamadūrepratyavasthitāḥ |
vyāditāsyasyanadatastaddurgaṃsaṃśritasyatu || 34 ||
tathātusītāṃvinihatyadurmatiḥprahṛṣṭacetāssababhūvarāvaṇiḥ |
taṃhṛṣṭarūpaṃsamudīkṣyavānarāviṣaṇṇarūpāssahasāpradadudruvuḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकाशीतितमस्सर्गः ।
विज्ञायतुमनस्तस्यराघवस्यमहात्मनः ।
स निवृत्याहवात्तस्मात् प्रविवेशपुरीन्ततः ॥ 1 ॥
सोऽनुस्मृत्यवधन्तेषांराक्षसानान्तरस्विनाम् ।
क्रोधताम्रेक्षणश्शूरोनिर्जगामाहाद्युतिः ॥ 2 ॥
स पश्चिमेवद्वारेणनिर्ययौराक्षसैर्वृतः ।
इन्द्रजित्सुमहावीर्यःपौलस्त्योदेवकण्टकः ॥ 3 ॥
इन्द्रजित्तुततोदृष्टवाभ्रातरौरामलक्ष्मणौ ।
रणायाभ्युद्यतौवीरौमायाम्प्रादुष्करोत्तदा ॥ 4 ॥
इन्द्रजित्तुरथेस्थाप्यसीताम्मायामयीन्तदा ।
बलेनमहतावृत्यतस्यावधमरोचयत् ॥ 5 ॥
मोहनार्थन्तुसर्वेषाम्बुद्धिङ्कृत्वासुदुर्मतिः ।
हन्तुंसीतांव्यवसितोवानराभिमुखोययौ ॥ 6 ॥
तम्दृष्टवात्वभिनिर्यान्तंसर्वेतेकाननौकसः ।
उत्पेतुरभिसङ्क्रुद्धाश्शिलाहस्तायुयुत्सवः ॥ 7 ॥
हनूमान् पुरतस्तेषाञ्जगामकपिकुञ्जरः ।
प्रगृह्यसुमहच्छृङ्गम्पर्वतस्यदुरासदम् ॥ 8 ॥
स ददर्शहतानन्दांसीतामिन्द्रजितोरथे ।
एकवेणीधरान्दीनामुपवासकृशाननाम् ॥ 9 ॥
परिक्लिष्टैकवसनाममृजांराघवप्रियाम् ।
रजोमलाभ्यामालिप्तैस्सर्वगात्रैर्वरस्त्रियम् ॥ 10 ॥
तान्निरीक्ष्यमुहूर्तन्तुमैथिलीत्यध्यवस्यतु ।
बभूवाचिरदृष्टाहितेनसाजनकात्मजा ॥ 11 ॥
अब्रवीत्तान्तुशोकार्तान्निरानन्दान्तपस्विनीम् ।
दृष्टवारथोस्थितान्दृष्ट्वाराक्षसेन्द्रसुतश्रिताम् ॥ 12 ॥
कंसमर्थितमस्येतिचिन्तयन्समहाकपिः ।
सहतैर्वानरश्रेष्ठैरभ्यधावतरावणिम् ॥ 13 ॥
तद्वानरबलन्दृष्टवारावणिःक्रोधमूर्छितः ।
कृत्वाविकोशन्निस्त्रिंशम्मूर्ध्निसीतामकर्षयत् ॥ 14 ॥
तांस्त्रियम्पश्यतान्तेषान्ताडयामासरावणिः ।
क्रोशन्तींरामरामेतिमाययायोजितांरथे ॥ 15 ॥
गृहीतमूर्धजान्दृष्टवाहनुमान् दैन्यमागतः ।
शोकजंवारिनेत्राभ्यामुत्सृजन्मारुतात्मजः ॥ 16 ॥
तान्दृष्टवाचारुसर्वाङ्गींरामस्यमहिषीम्प्रियाम् ।
अब्रवीत्पुरुषंवाक्यङ्क्रोधाद्रक्षोधिपात्मजम् ॥ 17 ॥
दुरात्मन्नात्मनाशायकेशपक्षेपरामृशः ।
ब्रह्मर्षीणाङ्कुलेजातोराक्षसींयोनिमाश्रितः ॥ 18 ॥
धिक्त्वाम्पापसमाचारंयस्यतेमतिरिदृशी ।
नृशंसानार्य दुर्वृत्त क्षुद्र पापपराक्रम ॥ 19 ॥
अनार्यस्येदृशङ्कर्मघृणातेनास्तिनिर्घृण ।
च्युतागृहाच्चराज्याच्चरामहस्ताच्चमैथिली ॥ 20 ॥
किन्तवैषापराद्धाहियदेनांहन्तुमिच्छसि ।
सीतांहत्वातु न चिरञ्जीविष्यसिकथञ्चन ॥ 21 ॥
वधार्हकर्मणानेनममहस्तगतोह्यसि ।
येच स्त्रीघातिनांलोकालोकवध्यैषुकुसतिताः ॥ 22 ॥
इहजीवितमुत्सृज्यप्रेत्यतान्प्रतिपत्स्यसे ।
तिब्रुवाणोहनुमान् सायुधैर्हरिभिर्वृतः ॥ 23 ॥
अभ्यदावत् ससुङ्कृद्धोराक्षसेन्द्रसुतम्प्रति ।
पतन्तम्महावीर्यन्तदनीकंवनौकसाम् ॥ 24 ॥
रक्षसाम्भीमकोपानामनीकन्तुन्यवारयत् ।
सःताम्बाणसहस्रेणविक्षोभ्यहरिवाहिनीम् ॥ 25 ॥
हनूमन्तंहरिश्रेष्ठमिन्द्रजित् प्रत्युवाच ह ।
सुग्रीवस्त्वं च रामश्चयन्निमित्तमिहागताः ॥ 26 ॥
तांवधिष्यामिवैदेहीमद्यैवतवपश्यतः ।
इमांहत्वाततोरामंलक्ष्मणन्त्वां च वानर ॥ 27 ॥
सुग्रीवं च वधिष्यामितञ्चानार्यंविभीषणम् ।
न हन्तव्याःस्त्रियश्चेतियद् ब्रवीषिप्लवङ्गम ॥ 28 ॥
पीडाकरममित्राणांयत्स्यात्कर्तव्यमेवतत् ।
तमेवमुक्त्वारुदतींसीताम्मयामयीं च ताम् ॥ 29 ॥
शितधारेणखङ्गेननिजघानेन्द्रजित्स्वयम् ।
यज्ञोपवीतमार्गेणभिन्नातेनतपस्विनी ॥ 30 ॥
सापृथिव्याम्पृथुश्रोणीपपातप्रियदर्शना ।
त्तामिन्द्रजित् स्त्रियंहत्वाहनूमन्तमुवाच ह ॥ 31 ॥
मयारामस्यपश्येमाङ्कोपेन च ।
एषाविशस्तावैदेहीनिष्फलोवःपरिश्रमः ॥ 32 ॥
ततःखडगेनमहताहत्वातामिन्द्रजित् स्वयम् ।
हृष्टस्सरथमास्थायननाद च महास्वनम् ॥ 33 ॥
वानराश्शुश्रुवुश्शब्दमदूरेप्रत्यवस्थिताः ।
व्यादितास्यस्यनदतस्तद्दुर्गंसंश्रितस्यतु ॥ 34 ॥
तथातुसीतांविनिहत्यदुर्मतिःप्रहृष्टचेतास्सबभूवरावणिः ।
तंहृष्टरूपंसमुदीक्ष्यवानराविषण्णरूपास्सहसाप्रददुद्रुवुः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकाशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekāśītitamassargaḥ |
vijñāyatumanastasyarāghavasyamahātmanaḥ |
sa nivṛtyāhavāttasmāt praviveśapurīntataḥ || 1 ||
so'nusmṛtyavadhanteṣāṃrākṣasānāntarasvinām |
krodhatāmrekṣaṇaśśūronirjagāmāhādyutiḥ || 2 ||
sa paścimevadvāreṇaniryayaurākṣasairvṛtaḥ |
indrajitsumahāvīryaḥpaulastyodevakaṇṭakaḥ || 3 ||
indrajittutatodṛṣṭavābhrātaraurāmalakṣmaṇau |
raṇāyābhyudyatauvīraumāyāmprāduṣkarottadā || 4 ||
indrajitturathesthāpyasītāmmāyāmayīntadā |
balenamahatāvṛtyatasyāvadhamarocayat || 5 ||
mohanārthantusarveṣāmbuddhiṅkṛtvāsudurmatiḥ |
hantuṃsītāṃvyavasitovānarābhimukhoyayau || 6 ||
tamdṛṣṭavātvabhiniryāntaṃsarvetekānanaukasaḥ |
utpeturabhisaṅkruddhāśśilāhastāyuyutsavaḥ || 7 ||
hanūmān puratasteṣāñjagāmakapikuñjaraḥ |
pragṛhyasumahacchṛṅgamparvatasyadurāsadam || 8 ||
sa dadarśahatānandāṃsītāmindrajitorathe |
ekaveṇīdharāndīnāmupavāsakṛśānanām || 9 ||
parikliṣṭaikavasanāmamṛjāṃrāghavapriyām |
rajomalābhyāmāliptaissarvagātrairvarastriyam || 10 ||
tānnirīkṣyamuhūrtantumaithilītyadhyavasyatu |
babhūvāciradṛṣṭāhitenasājanakātmajā || 11 ||
abravīttāntuśokārtānnirānandāntapasvinīm |
dṛṣṭavārathosthitāndṛṣṭvārākṣasendrasutaśritām || 12 ||
kaṃsamarthitamasyeticintayansamahākapiḥ |
sahatairvānaraśreṣṭhairabhyadhāvatarāvaṇim || 13 ||
tadvānarabalandṛṣṭavārāvaṇiḥkrodhamūrchitaḥ |
kṛtvāvikośannistriṃśammūrdhnisītāmakarṣayat || 14 ||
tāṃstriyampaśyatānteṣāntāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
krośantīṃrāmarāmetimāyayāyojitāṃrathe || 15 ||
gṛhītamūrdhajāndṛṣṭavāhanumān dainyamāgataḥ |
śokajaṃvārinetrābhyāmutsṛjanmārutātmajaḥ || 16 ||
tāndṛṣṭavācārusarvāṅgīṃrāmasyamahiṣīmpriyām |
abravītpuruṣaṃvākyaṅkrodhādrakṣodhipātmajam || 17 ||
durātmannātmanāśāyakeśapakṣeparāmṛśaḥ |
brahmarṣīṇāṅkulejātorākṣasīṃyonimāśritaḥ || 18 ||
dhiktvāmpāpasamācāraṃyasyatematiridṛśī |
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama || 19 ||
anāryasyedṛśaṅkarmaghṛṇātenāstinirghṛṇa |
cyutāgṛhāccarājyāccarāmahastāccamaithilī || 20 ||
kintavaiṣāparāddhāhiyadenāṃhantumicchasi |
sītāṃhatvātu na cirañjīviṣyasikathañcana || 21 ||
vadhārhakarmaṇānenamamahastagatohyasi |
yeca strīghātināṃlokālokavadhyaiṣukusatitāḥ || 22 ||
ihajīvitamutsṛjyapretyatānpratipatsyase |
tibruvāṇohanumān sāyudhairharibhirvṛtaḥ || 23 ||
abhyadāvat sasuṅkṛddhorākṣasendrasutamprati |
patantammahāvīryantadanīkaṃvanaukasām || 24 ||
rakṣasāmbhīmakopānāmanīkantunyavārayat |
saḥtāmbāṇasahasreṇavikṣobhyaharivāhinīm || 25 ||
hanūmantaṃhariśreṣṭhamindrajit pratyuvāca ha |
sugrīvastvaṃ ca rāmaścayannimittamihāgatāḥ || 26 ||
tāṃvadhiṣyāmivaidehīmadyaivatavapaśyataḥ |
imāṃhatvātatorāmaṃlakṣmaṇantvāṃ ca vānara || 27 ||
sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmitañcānāryaṃvibhīṣaṇam |
na hantavyāḥstriyaścetiyad bravīṣiplavaṅgama || 28 ||
pīḍākaramamitrāṇāṃyatsyātkartavyamevatat |
tamevamuktvārudatīṃsītāmmayāmayīṃ ca tām || 29 ||
śitadhāreṇakhaṅgenanijaghānendrajitsvayam |
yajñopavītamārgeṇabhinnātenatapasvinī || 30 ||
sāpṛthivyāmpṛthuśroṇīpapātapriyadarśanā |
ttāmindrajit striyaṃhatvāhanūmantamuvāca ha || 31 ||
mayārāmasyapaśyemāṅkopena ca |
eṣāviśastāvaidehīniṣphalovaḥpariśramaḥ || 32 ||
tataḥkhaḍagenamahatāhatvātāmindrajit svayam |
hṛṣṭassarathamāsthāyananāda ca mahāsvanam || 33 ||
vānarāśśuśruvuśśabdamadūrepratyavasthitāḥ |
vyāditāsyasyanadatastaddurgaṃsaṃśritasyatu || 34 ||
tathātusītāṃvinihatyadurmatiḥprahṛṣṭacetāssababhūvarāvaṇiḥ |
taṃhṛṣṭarūpaṃsamudīkṣyavānarāviṣaṇṇarūpāssahasāpradadudruvuḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.