শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ একাশীতিতমস্সর্গঃ ।
বিজ্ঞাযতুমনস্তস্যরাঘবস্যমহাত্মনঃ ।
স নিবৃত্যাহবাত্তস্মাত্ প্রবিবেশপুরীন্ততঃ ॥ 1 ॥
সোঽনুস্মৃত্যবধন্তেষাংরাক্ষসানান্তরস্বিনাম্ ।
ক্রোধতাম্রেক্ষণশ্শূরোনির্জগামাহাদ্যুতিঃ ॥ 2 ॥
স পশ্চিমেবদ্বারেণনির্যযৌরাক্ষসৈর্বৃতঃ ।
ইন্দ্রজিত্সুমহাবীর্যঃপৌলস্ত্যোদেবকণ্টকঃ ॥ 3 ॥
ইন্দ্রজিত্তুততোদৃষ্টবাভ্রাতরৌরামলক্ষ্মণৌ ।
রণাযাভ্যুদ্যতৌবীরৌমাযাম্প্রাদুষ্করোত্তদা ॥ 4 ॥
ইন্দ্রজিত্তুরথেস্থাপ্যসীতাম্মাযামযীন্তদা ।
বলেনমহতাবৃত্যতস্যাবধমরোচযত্ ॥ 5 ॥
মোহনার্থন্তুসর্বেষাম্বুদ্ধিঙ্কৃত্বাসুদুর্মতিঃ ।
হন্তুংসীতাংব্যবসিতোবানরাভিমুখোযযৌ ॥ 6 ॥
তম্দৃষ্টবাত্বভিনির্যান্তংসর্বেতেকাননৌকসঃ ।
উত্পেতুরভিসঙ্ক্রুদ্ধাশ্শিলাহস্তাযুযুত্সবঃ ॥ 7 ॥
হনূমান্ পুরতস্তেষাঞ্জগামকপিকুঞ্জরঃ ।
প্রগৃহ্যসুমহচ্ছৃঙ্গম্পর্বতস্যদুরাসদম্ ॥ 8 ॥
স দদর্শহতানন্দাংসীতামিন্দ্রজিতোরথে ।
একবেণীধরান্দীনামুপবাসকৃশাননাম্ ॥ 9 ॥
পরিক্লিষ্টৈকবসনামমৃজাংরাঘবপ্রিযাম্ ।
রজোমলাভ্যামালিপ্তৈস্সর্বগাত্রৈর্বরস্ত্রিযম্ ॥ 10 ॥
তান্নিরীক্ষ্যমুহূর্তন্তুমৈথিলীত্যধ্যবস্যতু ।
বভূবাচিরদৃষ্টাহিতেনসাজনকাত্মজা ॥ 11 ॥
অব্রবীত্তান্তুশোকার্তান্নিরানন্দান্তপস্বিনীম্ ।
দৃষ্টবারথোস্থিতান্দৃষ্ট্বারাক্ষসেন্দ্রসুতশ্রিতাম্ ॥ 12 ॥
কংসমর্থিতমস্যেতিচিন্তযন্সমহাকপিঃ ।
সহতৈর্বানরশ্রেষ্ঠৈরভ্যধাবতরাবণিম্ ॥ 13 ॥
তদ্বানরবলন্দৃষ্টবারাবণিঃক্রোধমূর্ছিতঃ ।
কৃত্বাবিকোশন্নিস্ত্রিংশম্মূর্ধ্নিসীতামকর্ষযত্ ॥ 14 ॥
তাংস্ত্রিযম্পশ্যতান্তেষান্তাডযামাসরাবণিঃ ।
ক্রোশন্তীংরামরামেতিমাযযাযোজিতাংরথে ॥ 15 ॥
গৃহীতমূর্ধজান্দৃষ্টবাহনুমান্ দৈন্যমাগতঃ ।
শোকজংবারিনেত্রাভ্যামুত্সৃজন্মারুতাত্মজঃ ॥ 16 ॥
তান্দৃষ্টবাচারুসর্বাঙ্গীংরামস্যমহিষীম্প্রিযাম্ ।
অব্রবীত্পুরুষংবাক্যঙ্ক্রোধাদ্রক্ষোধিপাত্মজম্ ॥ 17 ॥
দুরাত্মন্নাত্মনাশাযকেশপক্ষেপরামৃশঃ ।
ব্রহ্মর্ষীণাঙ্কুলেজাতোরাক্ষসীংযোনিমাশ্রিতঃ ॥ 18 ॥
ধিক্ত্বাম্পাপসমাচারংযস্যতেমতিরিদৃশী ।
নৃশংসানার্য দুর্বৃত্ত ক্ষুদ্র পাপপরাক্রম ॥ 19 ॥
অনার্যস্যেদৃশঙ্কর্মঘৃণাতেনাস্তিনির্ঘৃণ ।
চ্যুতাগৃহাচ্চরাজ্যাচ্চরামহস্তাচ্চমৈথিলী ॥ 20 ॥
কিন্তবৈষাপরাদ্ধাহিযদেনাংহন্তুমিচ্ছসি ।
সীতাংহত্বাতু ন চিরঞ্জীবিষ্যসিকথঞ্চন ॥ 21 ॥
বধার্হকর্মণানেনমমহস্তগতোহ্যসি ।
যেচ স্ত্রীঘাতিনাংলোকালোকবধ্যৈষুকুসতিতাঃ ॥ 22 ॥
ইহজীবিতমুত্সৃজ্যপ্রেত্যতান্প্রতিপত্স্যসে ।
তিব্রুবাণোহনুমান্ সাযুধৈর্হরিভির্বৃতঃ ॥ 23 ॥
অভ্যদাবত্ সসুঙ্কৃদ্ধোরাক্ষসেন্দ্রসুতম্প্রতি ।
পতন্তম্মহাবীর্যন্তদনীকংবনৌকসাম্ ॥ 24 ॥
রক্ষসাম্ভীমকোপানামনীকন্তুন্যবারযত্ ।
সঃতাম্বাণসহস্রেণবিক্ষোভ্যহরিবাহিনীম্ ॥ 25 ॥
হনূমন্তংহরিশ্রেষ্ঠমিন্দ্রজিত্ প্রত্যুবাচ হ ।
সুগ্রীবস্ত্বং চ রামশ্চযন্নিমিত্তমিহাগতাঃ ॥ 26 ॥
তাংবধিষ্যামিবৈদেহীমদ্যৈবতবপশ্যতঃ ।
ইমাংহত্বাততোরামংলক্ষ্মণন্ত্বাং চ বানর ॥ 27 ॥
সুগ্রীবং চ বধিষ্যামিতঞ্চানার্যংবিভীষণম্ ।
ন হন্তব্যাঃস্ত্রিযশ্চেতিযদ্ ব্রবীষিপ্লবঙ্গম ॥ 28 ॥
পীডাকরমমিত্রাণাংযত্স্যাত্কর্তব্যমেবতত্ ।
তমেবমুক্ত্বারুদতীংসীতাম্মযামযীং চ তাম্ ॥ 29 ॥
শিতধারেণখঙ্গেননিজঘানেন্দ্রজিত্স্বযম্ ।
যজ্ঞোপবীতমার্গেণভিন্নাতেনতপস্বিনী ॥ 30 ॥
সাপৃথিব্যাম্পৃথুশ্রোণীপপাতপ্রিযদর্শনা ।
ত্তামিন্দ্রজিত্ স্ত্রিযংহত্বাহনূমন্তমুবাচ হ ॥ 31 ॥
মযারামস্যপশ্যেমাঙ্কোপেন চ ।
এষাবিশস্তাবৈদেহীনিষ্ফলোবঃপরিশ্রমঃ ॥ 32 ॥
ততঃখডগেনমহতাহত্বাতামিন্দ্রজিত্ স্বযম্ ।
হৃষ্টস্সরথমাস্থাযননাদ চ মহাস্বনম্ ॥ 33 ॥
বানরাশ্শুশ্রুবুশ্শব্দমদূরেপ্রত্যবস্থিতাঃ ।
ব্যাদিতাস্যস্যনদতস্তদ্দুর্গংসংশ্রিতস্যতু ॥ 34 ॥
তথাতুসীতাংবিনিহত্যদুর্মতিঃপ্রহৃষ্টচেতাস্সবভূবরাবণিঃ ।
তংহৃষ্টরূপংসমুদীক্ষ্যবানরাবিষণ্ণরূপাস্সহসাপ্রদদুদ্রুবুঃ ॥ 35 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে একাশীতিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekāśītitamassargaḥ |
vijñāyatumanastasyarāghavasyamahātmanaḥ |
sa nivṛtyāhavāttasmāt praviveśapurīntataḥ || 1 ||
so'nusmṛtyavadhanteṣāṃrākṣasānāntarasvinām |
krodhatāmrekṣaṇaśśūronirjagāmāhādyutiḥ || 2 ||
sa paścimevadvāreṇaniryayaurākṣasairvṛtaḥ |
indrajitsumahāvīryaḥpaulastyodevakaṇṭakaḥ || 3 ||
indrajittutatodṛṣṭavābhrātaraurāmalakṣmaṇau |
raṇāyābhyudyatauvīraumāyāmprāduṣkarottadā || 4 ||
indrajitturathesthāpyasītāmmāyāmayīntadā |
balenamahatāvṛtyatasyāvadhamarocayat || 5 ||
mohanārthantusarveṣāmbuddhiṅkṛtvāsudurmatiḥ |
hantuṃsītāṃvyavasitovānarābhimukhoyayau || 6 ||
tamdṛṣṭavātvabhiniryāntaṃsarvetekānanaukasaḥ |
utpeturabhisaṅkruddhāśśilāhastāyuyutsavaḥ || 7 ||
hanūmān puratasteṣāñjagāmakapikuñjaraḥ |
pragṛhyasumahacchṛṅgamparvatasyadurāsadam || 8 ||
sa dadarśahatānandāṃsītāmindrajitorathe |
ekaveṇīdharāndīnāmupavāsakṛśānanām || 9 ||
parikliṣṭaikavasanāmamṛjāṃrāghavapriyām |
rajomalābhyāmāliptaissarvagātrairvarastriyam || 10 ||
tānnirīkṣyamuhūrtantumaithilītyadhyavasyatu |
babhūvāciradṛṣṭāhitenasājanakātmajā || 11 ||
abravīttāntuśokārtānnirānandāntapasvinīm |
dṛṣṭavārathosthitāndṛṣṭvārākṣasendrasutaśritām || 12 ||
kaṃsamarthitamasyeticintayansamahākapiḥ |
sahatairvānaraśreṣṭhairabhyadhāvatarāvaṇim || 13 ||
tadvānarabalandṛṣṭavārāvaṇiḥkrodhamūrchitaḥ |
kṛtvāvikośannistriṃśammūrdhnisītāmakarṣayat || 14 ||
tāṃstriyampaśyatānteṣāntāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
krośantīṃrāmarāmetimāyayāyojitāṃrathe || 15 ||
gṛhītamūrdhajāndṛṣṭavāhanumān dainyamāgataḥ |
śokajaṃvārinetrābhyāmutsṛjanmārutātmajaḥ || 16 ||
tāndṛṣṭavācārusarvāṅgīṃrāmasyamahiṣīmpriyām |
abravītpuruṣaṃvākyaṅkrodhādrakṣodhipātmajam || 17 ||
durātmannātmanāśāyakeśapakṣeparāmṛśaḥ |
brahmarṣīṇāṅkulejātorākṣasīṃyonimāśritaḥ || 18 ||
dhiktvāmpāpasamācāraṃyasyatematiridṛśī |
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama || 19 ||
anāryasyedṛśaṅkarmaghṛṇātenāstinirghṛṇa |
cyutāgṛhāccarājyāccarāmahastāccamaithilī || 20 ||
kintavaiṣāparāddhāhiyadenāṃhantumicchasi |
sītāṃhatvātu na cirañjīviṣyasikathañcana || 21 ||
vadhārhakarmaṇānenamamahastagatohyasi |
yeca strīghātināṃlokālokavadhyaiṣukusatitāḥ || 22 ||
ihajīvitamutsṛjyapretyatānpratipatsyase |
tibruvāṇohanumān sāyudhairharibhirvṛtaḥ || 23 ||
abhyadāvat sasuṅkṛddhorākṣasendrasutamprati |
patantammahāvīryantadanīkaṃvanaukasām || 24 ||
rakṣasāmbhīmakopānāmanīkantunyavārayat |
saḥtāmbāṇasahasreṇavikṣobhyaharivāhinīm || 25 ||
hanūmantaṃhariśreṣṭhamindrajit pratyuvāca ha |
sugrīvastvaṃ ca rāmaścayannimittamihāgatāḥ || 26 ||
tāṃvadhiṣyāmivaidehīmadyaivatavapaśyataḥ |
imāṃhatvātatorāmaṃlakṣmaṇantvāṃ ca vānara || 27 ||
sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmitañcānāryaṃvibhīṣaṇam |
na hantavyāḥstriyaścetiyad bravīṣiplavaṅgama || 28 ||
pīḍākaramamitrāṇāṃyatsyātkartavyamevatat |
tamevamuktvārudatīṃsītāmmayāmayīṃ ca tām || 29 ||
śitadhāreṇakhaṅgenanijaghānendrajitsvayam |
yajñopavītamārgeṇabhinnātenatapasvinī || 30 ||
sāpṛthivyāmpṛthuśroṇīpapātapriyadarśanā |
ttāmindrajit striyaṃhatvāhanūmantamuvāca ha || 31 ||
mayārāmasyapaśyemāṅkopena ca |
eṣāviśastāvaidehīniṣphalovaḥpariśramaḥ || 32 ||
tataḥkhaḍagenamahatāhatvātāmindrajit svayam |
hṛṣṭassarathamāsthāyananāda ca mahāsvanam || 33 ||
vānarāśśuśruvuśśabdamadūrepratyavasthitāḥ |
vyāditāsyasyanadatastaddurgaṃsaṃśritasyatu || 34 ||
tathātusītāṃvinihatyadurmatiḥprahṛṣṭacetāssababhūvarāvaṇiḥ |
taṃhṛṣṭarūpaṃsamudīkṣyavānarāviṣaṇṇarūpāssahasāpradadudruvuḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekāśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ एकाशीतितमस्सर्गः ।
विज्ञायतुमनस्तस्यराघवस्यमहात्मनः ।
स निवृत्याहवात्तस्मात् प्रविवेशपुरीन्ततः ॥ 1 ॥
सोऽनुस्मृत्यवधन्तेषांराक्षसानान्तरस्विनाम् ।
क्रोधताम्रेक्षणश्शूरोनिर्जगामाहाद्युतिः ॥ 2 ॥
स पश्चिमेवद्वारेणनिर्ययौराक्षसैर्वृतः ।
इन्द्रजित्सुमहावीर्यःपौलस्त्योदेवकण्टकः ॥ 3 ॥
इन्द्रजित्तुततोदृष्टवाभ्रातरौरामलक्ष्मणौ ।
रणायाभ्युद्यतौवीरौमायाम्प्रादुष्करोत्तदा ॥ 4 ॥
इन्द्रजित्तुरथेस्थाप्यसीताम्मायामयीन्तदा ।
बलेनमहतावृत्यतस्यावधमरोचयत् ॥ 5 ॥
मोहनार्थन्तुसर्वेषाम्बुद्धिङ्कृत्वासुदुर्मतिः ।
हन्तुंसीतांव्यवसितोवानराभिमुखोययौ ॥ 6 ॥
तम्दृष्टवात्वभिनिर्यान्तंसर्वेतेकाननौकसः ।
उत्पेतुरभिसङ्क्रुद्धाश्शिलाहस्तायुयुत्सवः ॥ 7 ॥
हनूमान् पुरतस्तेषाञ्जगामकपिकुञ्जरः ।
प्रगृह्यसुमहच्छृङ्गम्पर्वतस्यदुरासदम् ॥ 8 ॥
स ददर्शहतानन्दांसीतामिन्द्रजितोरथे ।
एकवेणीधरान्दीनामुपवासकृशाननाम् ॥ 9 ॥
परिक्लिष्टैकवसनाममृजांराघवप्रियाम् ।
रजोमलाभ्यामालिप्तैस्सर्वगात्रैर्वरस्त्रियम् ॥ 10 ॥
तान्निरीक्ष्यमुहूर्तन्तुमैथिलीत्यध्यवस्यतु ।
बभूवाचिरदृष्टाहितेनसाजनकात्मजा ॥ 11 ॥
अब्रवीत्तान्तुशोकार्तान्निरानन्दान्तपस्विनीम् ।
दृष्टवारथोस्थितान्दृष्ट्वाराक्षसेन्द्रसुतश्रिताम् ॥ 12 ॥
कंसमर्थितमस्येतिचिन्तयन्समहाकपिः ।
सहतैर्वानरश्रेष्ठैरभ्यधावतरावणिम् ॥ 13 ॥
तद्वानरबलन्दृष्टवारावणिःक्रोधमूर्छितः ।
कृत्वाविकोशन्निस्त्रिंशम्मूर्ध्निसीतामकर्षयत् ॥ 14 ॥
तांस्त्रियम्पश्यतान्तेषान्ताडयामासरावणिः ।
क्रोशन्तींरामरामेतिमाययायोजितांरथे ॥ 15 ॥
गृहीतमूर्धजान्दृष्टवाहनुमान् दैन्यमागतः ।
शोकजंवारिनेत्राभ्यामुत्सृजन्मारुतात्मजः ॥ 16 ॥
तान्दृष्टवाचारुसर्वाङ्गींरामस्यमहिषीम्प्रियाम् ।
अब्रवीत्पुरुषंवाक्यङ्क्रोधाद्रक्षोधिपात्मजम् ॥ 17 ॥
दुरात्मन्नात्मनाशायकेशपक्षेपरामृशः ।
ब्रह्मर्षीणाङ्कुलेजातोराक्षसींयोनिमाश्रितः ॥ 18 ॥
धिक्त्वाम्पापसमाचारंयस्यतेमतिरिदृशी ।
नृशंसानार्य दुर्वृत्त क्षुद्र पापपराक्रम ॥ 19 ॥
अनार्यस्येदृशङ्कर्मघृणातेनास्तिनिर्घृण ।
च्युतागृहाच्चराज्याच्चरामहस्ताच्चमैथिली ॥ 20 ॥
किन्तवैषापराद्धाहियदेनांहन्तुमिच्छसि ।
सीतांहत्वातु न चिरञ्जीविष्यसिकथञ्चन ॥ 21 ॥
वधार्हकर्मणानेनममहस्तगतोह्यसि ।
येच स्त्रीघातिनांलोकालोकवध्यैषुकुसतिताः ॥ 22 ॥
इहजीवितमुत्सृज्यप्रेत्यतान्प्रतिपत्स्यसे ।
तिब्रुवाणोहनुमान् सायुधैर्हरिभिर्वृतः ॥ 23 ॥
अभ्यदावत् ससुङ्कृद्धोराक्षसेन्द्रसुतम्प्रति ।
पतन्तम्महावीर्यन्तदनीकंवनौकसाम् ॥ 24 ॥
रक्षसाम्भीमकोपानामनीकन्तुन्यवारयत् ।
सःताम्बाणसहस्रेणविक्षोभ्यहरिवाहिनीम् ॥ 25 ॥
हनूमन्तंहरिश्रेष्ठमिन्द्रजित् प्रत्युवाच ह ।
सुग्रीवस्त्वं च रामश्चयन्निमित्तमिहागताः ॥ 26 ॥
तांवधिष्यामिवैदेहीमद्यैवतवपश्यतः ।
इमांहत्वाततोरामंलक्ष्मणन्त्वां च वानर ॥ 27 ॥
सुग्रीवं च वधिष्यामितञ्चानार्यंविभीषणम् ।
न हन्तव्याःस्त्रियश्चेतियद् ब्रवीषिप्लवङ्गम ॥ 28 ॥
पीडाकरममित्राणांयत्स्यात्कर्तव्यमेवतत् ।
तमेवमुक्त्वारुदतींसीताम्मयामयीं च ताम् ॥ 29 ॥
शितधारेणखङ्गेननिजघानेन्द्रजित्स्वयम् ।
यज्ञोपवीतमार्गेणभिन्नातेनतपस्विनी ॥ 30 ॥
सापृथिव्याम्पृथुश्रोणीपपातप्रियदर्शना ।
त्तामिन्द्रजित् स्त्रियंहत्वाहनूमन्तमुवाच ह ॥ 31 ॥
मयारामस्यपश्येमाङ्कोपेन च ।
एषाविशस्तावैदेहीनिष्फलोवःपरिश्रमः ॥ 32 ॥
ततःखडगेनमहताहत्वातामिन्द्रजित् स्वयम् ।
हृष्टस्सरथमास्थायननाद च महास्वनम् ॥ 33 ॥
वानराश्शुश्रुवुश्शब्दमदूरेप्रत्यवस्थिताः ।
व्यादितास्यस्यनदतस्तद्दुर्गंसंश्रितस्यतु ॥ 34 ॥
तथातुसीतांविनिहत्यदुर्मतिःप्रहृष्टचेतास्सबभूवरावणिः ।
तंहृष्टरूपंसमुदीक्ष्यवानराविषण्णरूपास्सहसाप्रददुद्रुवुः ॥ 35 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे एकाशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ekāśītitamassargaḥ |
vijñāyatumanastasyarāghavasyamahātmanaḥ |
sa nivṛtyāhavāttasmāt praviveśapurīntataḥ || 1 ||
so'nusmṛtyavadhanteṣāṃrākṣasānāntarasvinām |
krodhatāmrekṣaṇaśśūronirjagāmāhādyutiḥ || 2 ||
sa paścimevadvāreṇaniryayaurākṣasairvṛtaḥ |
indrajitsumahāvīryaḥpaulastyodevakaṇṭakaḥ || 3 ||
indrajittutatodṛṣṭavābhrātaraurāmalakṣmaṇau |
raṇāyābhyudyatauvīraumāyāmprāduṣkarottadā || 4 ||
indrajitturathesthāpyasītāmmāyāmayīntadā |
balenamahatāvṛtyatasyāvadhamarocayat || 5 ||
mohanārthantusarveṣāmbuddhiṅkṛtvāsudurmatiḥ |
hantuṃsītāṃvyavasitovānarābhimukhoyayau || 6 ||
tamdṛṣṭavātvabhiniryāntaṃsarvetekānanaukasaḥ |
utpeturabhisaṅkruddhāśśilāhastāyuyutsavaḥ || 7 ||
hanūmān puratasteṣāñjagāmakapikuñjaraḥ |
pragṛhyasumahacchṛṅgamparvatasyadurāsadam || 8 ||
sa dadarśahatānandāṃsītāmindrajitorathe |
ekaveṇīdharāndīnāmupavāsakṛśānanām || 9 ||
parikliṣṭaikavasanāmamṛjāṃrāghavapriyām |
rajomalābhyāmāliptaissarvagātrairvarastriyam || 10 ||
tānnirīkṣyamuhūrtantumaithilītyadhyavasyatu |
babhūvāciradṛṣṭāhitenasājanakātmajā || 11 ||
abravīttāntuśokārtānnirānandāntapasvinīm |
dṛṣṭavārathosthitāndṛṣṭvārākṣasendrasutaśritām || 12 ||
kaṃsamarthitamasyeticintayansamahākapiḥ |
sahatairvānaraśreṣṭhairabhyadhāvatarāvaṇim || 13 ||
tadvānarabalandṛṣṭavārāvaṇiḥkrodhamūrchitaḥ |
kṛtvāvikośannistriṃśammūrdhnisītāmakarṣayat || 14 ||
tāṃstriyampaśyatānteṣāntāḍayāmāsarāvaṇiḥ |
krośantīṃrāmarāmetimāyayāyojitāṃrathe || 15 ||
gṛhītamūrdhajāndṛṣṭavāhanumān dainyamāgataḥ |
śokajaṃvārinetrābhyāmutsṛjanmārutātmajaḥ || 16 ||
tāndṛṣṭavācārusarvāṅgīṃrāmasyamahiṣīmpriyām |
abravītpuruṣaṃvākyaṅkrodhādrakṣodhipātmajam || 17 ||
durātmannātmanāśāyakeśapakṣeparāmṛśaḥ |
brahmarṣīṇāṅkulejātorākṣasīṃyonimāśritaḥ || 18 ||
dhiktvāmpāpasamācāraṃyasyatematiridṛśī |
nṛśaṃsānārya durvṛtta kṣudra pāpaparākrama || 19 ||
anāryasyedṛśaṅkarmaghṛṇātenāstinirghṛṇa |
cyutāgṛhāccarājyāccarāmahastāccamaithilī || 20 ||
kintavaiṣāparāddhāhiyadenāṃhantumicchasi |
sītāṃhatvātu na cirañjīviṣyasikathañcana || 21 ||
vadhārhakarmaṇānenamamahastagatohyasi |
yeca strīghātināṃlokālokavadhyaiṣukusatitāḥ || 22 ||
ihajīvitamutsṛjyapretyatānpratipatsyase |
tibruvāṇohanumān sāyudhairharibhirvṛtaḥ || 23 ||
abhyadāvat sasuṅkṛddhorākṣasendrasutamprati |
patantammahāvīryantadanīkaṃvanaukasām || 24 ||
rakṣasāmbhīmakopānāmanīkantunyavārayat |
saḥtāmbāṇasahasreṇavikṣobhyaharivāhinīm || 25 ||
hanūmantaṃhariśreṣṭhamindrajit pratyuvāca ha |
sugrīvastvaṃ ca rāmaścayannimittamihāgatāḥ || 26 ||
tāṃvadhiṣyāmivaidehīmadyaivatavapaśyataḥ |
imāṃhatvātatorāmaṃlakṣmaṇantvāṃ ca vānara || 27 ||
sugrīvaṃ ca vadhiṣyāmitañcānāryaṃvibhīṣaṇam |
na hantavyāḥstriyaścetiyad bravīṣiplavaṅgama || 28 ||
pīḍākaramamitrāṇāṃyatsyātkartavyamevatat |
tamevamuktvārudatīṃsītāmmayāmayīṃ ca tām || 29 ||
śitadhāreṇakhaṅgenanijaghānendrajitsvayam |
yajñopavītamārgeṇabhinnātenatapasvinī || 30 ||
sāpṛthivyāmpṛthuśroṇīpapātapriyadarśanā |
ttāmindrajit striyaṃhatvāhanūmantamuvāca ha || 31 ||
mayārāmasyapaśyemāṅkopena ca |
eṣāviśastāvaidehīniṣphalovaḥpariśramaḥ || 32 ||
tataḥkhaḍagenamahatāhatvātāmindrajit svayam |
hṛṣṭassarathamāsthāyananāda ca mahāsvanam || 33 ||
vānarāśśuśruvuśśabdamadūrepratyavasthitāḥ |
vyāditāsyasyanadatastaddurgaṃsaṃśritasyatu || 34 ||
tathātusītāṃvinihatyadurmatiḥprahṛṣṭacetāssababhūvarāvaṇiḥ |
taṃhṛṣṭarūpaṃsamudīkṣyavānarāviṣaṇṇarūpāssahasāpradadudruvuḥ || 35 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ekāśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.