શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અયોધ્યાકાણ્ડમ્ ।
અથ ત્રયસ્ત્રિંશસ્સર્ગઃ ।
દત્ત્વા તુ સહ વૈદેહ્યા બ્રાહ્મણેભ્યો ધનં બહુ ।
જગ્મતુઃ પિતરં દ્રષ્ટું સીતયા સહ રાઘવૌ ॥ 1 ॥
તતો ગૃહીતે દુષ્પ્રેક્ષે ત્વશોભેતાં તદાયુધે ।
માલાદામભિરાબદ્ધે સીતયા સમલઙ્કૃતે ॥ 2 ॥
તતઃ પ્રાસાદહર્મ્યાણિ વિમાનશિખરાણિ ચ ।
અધિરુહ્ય જનશ્શ્રીમાનુદાસીનો વ્યલોકયત્ ॥ 3 ॥
ન હિ રથ્યાઃ સ્મ શક્યન્તે ગન્તું બહુજનાકુલાઃ ।
આરુહ્ય તસ્માત્પ્રાસાદાન્ દીનાઃ પશ્યન્તિ રાઘવમ્ ॥ 4 ॥
પદાતિં વર્જિતચ્છત્રં રામં દૃષ્ટ્વા જનાસ્તદા ।
ઊચુર્બહુવિધા વાચ શ્શોકોપહતચેતસઃ ॥ 5 ॥
યં યાન્તમનુયાતિ સ્મ ચતુરઙ્ગબલં મહત્ ।
તમેકં સીતયા સાર્ધમનુયાતિ સ્મ લક્ષ્મણઃ ॥ 6 ॥
ઐશ્વર્યસ્ય રસજ્ઞઃ સન્ કામિનાં ચૈવ કામદઃ ।
નેચ્છત્યેવાનૃતં કર્તું પિતરં ધર્મગૌરવાત્ ॥ 7 ॥
યા ન શક્યા પુરા દ્રષ્ટું ભૂતૈરાકાશગૈરપિ ।
તામદ્ય સીતાં પશ્યન્તિ રાજમાર્ગગતા જનાઃ ॥ 8 ॥
અઙ્ગરાગોચિતાં સીતાં રક્તચન્દનસેવિનીમ્ ।
વર્ષમુષ્ણં ચ શીતં ચ નેષ્યન્ત્યાશુ વિવર્ણતામ્ ॥ 9 ॥
અદ્ય નૂનં દશરથસ્સત્ત્વમાવિશ્ય ભાષતે ।
ન હિ રાજા પ્રિયં પુત્રં વિવાસયિતુમર્હતિ ॥ 10 ॥
નિર્ગુણસ્યાપિ પુત્રસ્ય કથં સ્યાદ્વિપ્રવાસનમ્ ।
કિં પુનર્યસ્ય લોકોઽયં જિતો વૃત્તેન કેવલમ્ ॥ 11 ॥
અનૃશંસ્યમનુક્રોશઃ શ્રુતં શીલં દમશ્શમઃ ।
રાઘવં શોભયન્ત્યેતે ષડ્ગુણાઃ પુરુષોત્તમમ્ ॥ 12 ॥
તસ્માત્તસ્યોપઘાતેન પ્રજાઃ પરમપીડિતાઃ ।
ઔદકાનીવ સત્ત્વાનિ ગ્રીષ્મે સલિલસઙ્ક્ષયાત્ ॥ 13 ॥
પીડયા પીડિતં સર્વં જગદસ્ય જગત્પતેઃ ।
મૂલસ્યેવોપઘાતેન વૃક્ષઃ પુષ્પફલોપગઃ ॥ 14 ॥
મૂલં હ્યેષ મનુષ્યાણાં ધર્મસારો મહાદ્યુતિઃ ।
પુષ્પં ફલં ચ પત્રં ચ શાખાશ્ચાસ્યેતરે જનાઃ ॥ 15 ॥
તે લક્ષ્મણ ઇવ ક્ષિપ્રં સપત્ન્ય સ્સહબાન્ધવાઃ ।
ગચ્છન્તમનુગચ્છામો યેન ગચ્છતિ રાઘવઃ ॥ 16 ॥
ઉદ્યાનાનિ પરિત્યજ્ય ક્ષેત્રાણિ ચ ગૃહાણિ ચ ।
એકદુઃખસુખા રામમનુગચ્છામ ધાર્મિકમ્ ॥ 17 ॥
સમુદ્ધૃતનિધાનાનિ પરિધ્વસ્તાજિરાણિ ચ ।
ઉપાત્ત ધનધાન્યાનિ હૃતસારાણિ સર્વશઃ ॥ 18 ॥
રજસાભ્યવકીર્ણાનિ પરિત્યક્તાનિ દૈવતૈઃ ।
મૂષકૈઃપરિધાવદ્ભિરુદ્બિલૈરાવૃતાનિ ચ ॥ 19 ॥
અપેતોદકધૂમાનિ હીનસમ્માર્જનાનિ ચ ।
પ્રણષ્ટબલિકર્મેજ્યામન્ત્રહોમજપાનિ ચ ॥ 20 ॥
દુષ્કાલેનેવ ભગ્નાનિ ભિન્નભાજનવન્તિ ચ ।
અસ્માત્ત્યક્તાનિ વેશ્માનિ કૈકેયી પ્રતિપદ્યતામ્ ॥ 21 ॥
વનં નગરમેવાસ્તુ યેન ગચ્છતિ રાઘવઃ ।
અસ્માભિશ્ચ પરિત્યક્તં પુરં સમ્પદ્યતાં વનમ્ ॥ 22 ॥
બિલાનિ દંષ્ટ્રિણ સ્સર્વે સાનૂનિ મૃગપક્ષિણઃ ।
ત્યજન્ત્વસ્મદ્ભયાદ્ભીતા ગજાસ્સિંહા વનાનિ ચ ॥ 23 ॥
અસ્મત્ત્યક્તં પ્રપદ્યન્તાં સેવ્યમાનં ત્યજન્તુ ચ ।
તૃણમાંસ ફલાદાનાં દેશં વ્યાલમૃગદ્વિજમ્ ॥ 24 ॥
પ્રપદ્યતાં હિ કૈકેયી સપુત્રા સહ બાન્ધવૈઃ ।
રાઘવેણ વને સર્વે વયં વત્સ્યામ નિર્વૃતાઃ ॥ 25 ॥
ઇત્યેવં વિવિધા વાચો નાનાજનસમીરિતાઃ ।
શુશ્રાવ રામઃ શ્રુત્વા ચ ન વિચક્રેઽસ્ય માનસમ્ ॥ 26 ॥
સ તુ વેશ્મ પિતુર્દૂરાત્કૈલાસશિખરપ્રભમ્ ।
અભિચક્રામ ધર્માત્મા મત્તમાતઙ્ગવિક્રમઃ ॥ 27 ॥
વિનીતવીરપુરુષં પ્રવિશ્ય તુ નૃપાલયમ્ ।
દદર્શાવસ્થિતં દીનં સુમન્ત્રમવિદૂરતઃ ॥ 28 ॥
પ્રતીક્ષમાણોઽપિ જનં તદાર્ત મનાર્તરૂપઃ પ્રહસન્નિવાથ ।
જગામ રામઃ પિતરં દિદૃક્ષુઃ પિતુર્નિદેશં વિધિવચ્ચિકીર્ષુઃ ॥ 29 ॥
તત્પૂર્વમૈક્ષ્વાકસુતો મહાત્મા રામો ગમિષ્યન્વનમાર્તરૂપમ્ ।
વ્યતિષ્ઠત પ્રેક્ષ્ય તદા સુમન્ત્રં પિતુર્મહાત્મા પ્રતિહારણાર્થમ્ ॥ 30 ॥
પિતુર્નિદેશેન તુ ધર્મવત્સલઃ વનપ્રવેશે કૃતબુદ્ધિનિશ્ચયઃ ।
સ રાઘવઃ પ્રેક્ષ્ય સુમન્ત્રમબ્રવી ન્નિવેદયસ્વાગમનં નૃપાય મે ॥ 31 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અયોધ્યાકાણ્ડે ત્રયસ્ત્રિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
दत्त्वा तु सह वैदेह्या ब्राह्मणेभ्यो धनं बहु ।
जग्मतुः पितरं द्रष्टुं सीतया सह राघवौ ॥ 1 ॥
ततो गृहीते दुष्प्रेक्षे त्वशोभेतां तदायुधे ।
मालादामभिराबद्धे सीतया समलङ्कृते ॥ 2 ॥
ततः प्रासादहर्म्याणि विमानशिखराणि च ।
अधिरुह्य जनश्श्रीमानुदासीनो व्यलोकयत् ॥ 3 ॥
न हि रथ्याः स्म शक्यन्ते गन्तुं बहुजनाकुलाः ।
आरुह्य तस्मात्प्रासादान् दीनाः पश्यन्ति राघवम् ॥ 4 ॥
पदातिं वर्जितच्छत्रं रामं दृष्ट्वा जनास्तदा ।
ऊचुर्बहुविधा वाच श्शोकोपहतचेतसः ॥ 5 ॥
यं यान्तमनुयाति स्म चतुरङ्गबलं महत् ।
तमेकं सीतया सार्धमनुयाति स्म लक्ष्मणः ॥ 6 ॥
ऐश्वर्यस्य रसज्ञः सन् कामिनां चैव कामदः ।
नेच्छत्येवानृतं कर्तुं पितरं धर्मगौरवात् ॥ 7 ॥
या न शक्या पुरा द्रष्टुं भूतैराकाशगैरपि ।
तामद्य सीतां पश्यन्ति राजमार्गगता जनाः ॥ 8 ॥
अङ्गरागोचितां सीतां रक्तचन्दनसेविनीम् ।
वर्षमुष्णं च शीतं च नेष्यन्त्याशु विवर्णताम् ॥ 9 ॥
अद्य नूनं दशरथस्सत्त्वमाविश्य भाषते ।
न हि राजा प्रियं पुत्रं विवासयितुमर्हति ॥ 10 ॥
निर्गुणस्यापि पुत्रस्य कथं स्याद्विप्रवासनम् ।
किं पुनर्यस्य लोकोऽयं जितो वृत्तेन केवलम् ॥ 11 ॥
अनृशंस्यमनुक्रोशः श्रुतं शीलं दमश्शमः ।
राघवं शोभयन्त्येते षड्गुणाः पुरुषोत्तमम् ॥ 12 ॥
तस्मात्तस्योपघातेन प्रजाः परमपीडिताः ।
औदकानीव सत्त्वानि ग्रीष्मे सलिलसङ्क्षयात् ॥ 13 ॥
पीडया पीडितं सर्वं जगदस्य जगत्पतेः ।
मूलस्येवोपघातेन वृक्षः पुष्पफलोपगः ॥ 14 ॥
मूलं ह्येष मनुष्याणां धर्मसारो महाद्युतिः ।
पुष्पं फलं च पत्रं च शाखाश्चास्येतरे जनाः ॥ 15 ॥
ते लक्ष्मण इव क्षिप्रं सपत्न्य स्सहबान्धवाः ।
गच्छन्तमनुगच्छामो येन गच्छति राघवः ॥ 16 ॥
उद्यानानि परित्यज्य क्षेत्राणि च गृहाणि च ।
एकदुःखसुखा राममनुगच्छाम धार्मिकम् ॥ 17 ॥
समुद्धृतनिधानानि परिध्वस्ताजिराणि च ।
उपात्त धनधान्यानि हृतसाराणि सर्वशः ॥ 18 ॥
रजसाभ्यवकीर्णानि परित्यक्तानि दैवतैः ।
मूषकैःपरिधावद्भिरुद्बिलैरावृतानि च ॥ 19 ॥
अपेतोदकधूमानि हीनसम्मार्जनानि च ।
प्रणष्टबलिकर्मेज्यामन्त्रहोमजपानि च ॥ 20 ॥
दुष्कालेनेव भग्नानि भिन्नभाजनवन्ति च ।
अस्मात्त्यक्तानि वेश्मानि कैकेयी प्रतिपद्यताम् ॥ 21 ॥
वनं नगरमेवास्तु येन गच्छति राघवः ।
अस्माभिश्च परित्यक्तं पुरं सम्पद्यतां वनम् ॥ 22 ॥
बिलानि दंष्ट्रिण स्सर्वे सानूनि मृगपक्षिणः ।
त्यजन्त्वस्मद्भयाद्भीता गजास्सिंहा वनानि च ॥ 23 ॥
अस्मत्त्यक्तं प्रपद्यन्तां सेव्यमानं त्यजन्तु च ।
तृणमांस फलादानां देशं व्यालमृगद्विजम् ॥ 24 ॥
प्रपद्यतां हि कैकेयी सपुत्रा सह बान्धवैः ।
राघवेण वने सर्वे वयं वत्स्याम निर्वृताः ॥ 25 ॥
इत्येवं विविधा वाचो नानाजनसमीरिताः ।
शुश्राव रामः श्रुत्वा च न विचक्रेऽस्य मानसम् ॥ 26 ॥
स तु वेश्म पितुर्दूरात्कैलासशिखरप्रभम् ।
अभिचक्राम धर्मात्मा मत्तमातङ्गविक्रमः ॥ 27 ॥
विनीतवीरपुरुषं प्रविश्य तु नृपालयम् ।
ददर्शावस्थितं दीनं सुमन्त्रमविदूरतः ॥ 28 ॥
प्रतीक्षमाणोऽपि जनं तदार्त मनार्तरूपः प्रहसन्निवाथ ।
जगाम रामः पितरं दिदृक्षुः पितुर्निदेशं विधिवच्चिकीर्षुः ॥ 29 ॥
तत्पूर्वमैक्ष्वाकसुतो महात्मा रामो गमिष्यन्वनमार्तरूपम् ।
व्यतिष्ठत प्रेक्ष्य तदा सुमन्त्रं पितुर्महात्मा प्रतिहारणार्थम् ॥ 30 ॥
पितुर्निदेशेन तु धर्मवत्सलः वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः ।
स राघवः प्रेक्ष्य सुमन्त्रमब्रवी न्निवेदयस्वागमनं नृपाय मे ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.