ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අයෝධ්යාකාණ්ඩම් .
අථ ත්රයස්ත්රිංශස්සර්ගඃ .
දත්ත්වා තු සහ වෛදේහ්යා බ්රාහ්මණේභ්යෝ ධනං බහු .
ජග්මතුඃ පිතරං ද්රෂ්ටුං සීතයා සහ රාඝවෞ .. 1 ..
තතෝ ගෘහීතේ දුෂ්ප්රේක්ෂේ ත්වශෝභේතාං තදායුධේ .
මාලාදාමභිරාබද්ධේ සීතයා සමලඞ්කෘතේ .. 2 ..
තතඃ ප්රාසාදහර්ම්යාණි විමානශිඛරාණි ච .
අධිරුහ්ය ජනශ්ශ්රීමානුදාසීනෝ ව්යලෝකයත් .. 3 ..
න හි රථ්යාඃ ස්ම ශක්යන්තේ ගන්තුං බහුජනාකුලාඃ .
ආරුහ්ය තස්මාත්ප්රාසාදාන් දීනාඃ පශ්යන්ති රාඝවම් .. 4 ..
පදාතිං වර්ජිතච්ඡත්රං රාමං දෘෂ්ට්වා ජනාස්තදා .
ඌචුර්බහුවිධා වාච ශ්ශෝකෝපහතචේතසඃ .. 5 ..
යං යාන්තමනුයාති ස්ම චතුරඞ්ගබලං මහත් .
තමේකං සීතයා සාර්ධමනුයාති ස්ම ලක්ෂ්මණඃ .. 6 ..
ඓශ්වර්යස්ය රසජ්ඤඃ සන් කාමිනාං චෛව කාමදඃ .
නේච්ඡත්යේවානෘතං කර්තුං පිතරං ධර්මගෞරවාත් .. 7 ..
යා න ශක්යා පුරා ද්රෂ්ටුං භූතෛරාකාශගෛරපි .
තාමද්ය සීතාං පශ්යන්ති රාජමාර්ගගතා ජනාඃ .. 8 ..
අඞ්ගරාගෝචිතාං සීතාං රක්තචන්දනසේවිනීම් .
වර්ෂමුෂ්ණං ච ශීතං ච නේෂ්යන්ත්යාශු විවර්ණතාම් .. 9 ..
අද්ය නූනං දශරථස්සත්ත්වමාවිශ්ය භාෂතේ .
න හි රාජා ප්රියං පුත්රං විවාසයිතුමර්හති .. 10 ..
නිර්ගුණස්යාපි පුත්රස්ය කථං ස්යාද්විප්රවාසනම් .
කිං පුනර්යස්ය ලෝකෝ(අ)යං ජිතෝ වෘත්තේන කේවලම් .. 11 ..
අනෘශංස්යමනුක්රෝශඃ ශ්රුතං ශීලං දමශ්ශමඃ .
රාඝවං ශෝභයන්ත්යේතේ ෂඩ්ගුණාඃ පුරුෂෝත්තමම් .. 12 ..
තස්මාත්තස්යෝපඝාතේන ප්රජාඃ පරමපීඩිතාඃ .
ඖදකානීව සත්ත්වානි ග්රීෂ්මේ සලිලසඞ්ක්ෂයාත් .. 13 ..
පීඩයා පීඩිතං සර්වං ජගදස්ය ජගත්පතේඃ .
මූලස්යේවෝපඝාතේන වෘක්ෂඃ පුෂ්පඵලෝපගඃ .. 14 ..
මූලං හ්යේෂ මනුෂ්යාණාං ධර්මසාරෝ මහාද්යුතිඃ .
පුෂ්පං ඵලං ච පත්රං ච ශාඛාශ්චාස්යේතරේ ජනාඃ .. 15 ..
තේ ලක්ෂ්මණ ඉව ක්ෂිප්රං සපත්න්ය ස්සහබාන්ධවාඃ .
ගච්ඡන්තමනුගච්ඡාමෝ යේන ගච්ඡති රාඝවඃ .. 16 ..
උද්යානානි පරිත්යජ්ය ක්ෂේත්රාණි ච ගෘහාණි ච .
ඒකදුඃඛසුඛා රාමමනුගච්ඡාම ධාර්මිකම් .. 17 ..
සමුද්ධෘතනිධානානි පරිධ්වස්තාජිරාණි ච .
උපාත්ත ධනධාන්යානි හෘතසාරාණි සර්වශඃ .. 18 ..
රජසාභ්යවකීර්ණානි පරිත්යක්තානි දෛවතෛඃ .
මූෂකෛඃපරිධාවද්භිරුද්බිලෛරාවෘතානි ච .. 19 ..
අපේතෝදකධූමානි හීනසම්මාර්ජනානි ච .
ප්රණෂ්ටබලිකර්මේජ්යාමන්ත්රහෝමජපානි ච .. 20 ..
දුෂ්කාලේනේව භග්නානි භින්නභාජනවන්ති ච .
අස්මාත්ත්යක්තානි වේශ්මානි කෛකේයී ප්රතිපද්යතාම් .. 21 ..
වනං නගරමේවාස්තු යේන ගච්ඡති රාඝවඃ .
අස්මාභිශ්ච පරිත්යක්තං පුරං සම්පද්යතාං වනම් .. 22 ..
බිලානි දංෂ්ට්රිණ ස්සර්වේ සානූනි මෘගපක්ෂිණඃ .
ත්යජන්ත්වස්මද්භයාද්භීතා ගජාස්සිංහා වනානි ච .. 23 ..
අස්මත්ත්යක්තං ප්රපද්යන්තාං සේව්යමානං ත්යජන්තු ච .
තෘණමාංස ඵලාදානාං දේශං ව්යාලමෘගද්විජම් .. 24 ..
ප්රපද්යතාං හි කෛකේයී සපුත්රා සහ බාන්ධවෛඃ .
රාඝවේණ වනේ සර්වේ වයං වත්ස්යාම නිර්වෘතාඃ .. 25 ..
ඉත්යේවං විවිධා වාචෝ නානාජනසමීරිතාඃ .
ශුශ්රාව රාමඃ ශ්රුත්වා ච න විචක්රේ(අ)ස්ය මානසම් .. 26 ..
ස තු වේශ්ම පිතුර්දූරාත්කෛලාසශිඛරප්රභම් .
අභිචක්රාම ධර්මාත්මා මත්තමාතඞ්ගවික්රමඃ .. 27 ..
විනීතවීරපුරුෂං ප්රවිශ්ය තු නෘපාලයම් .
දදර්ශාවස්ථිතං දීනං සුමන්ත්රමවිදූරතඃ .. 28 ..
ප්රතීක්ෂමාණෝ(අ)පි ජනං තදාර්ත මනාර්තරූපඃ ප්රහසන්නිවාථ .
ජගාම රාමඃ පිතරං දිදෘක්ෂුඃ පිතුර්නිදේශං විධිවච්චිකීර්ෂුඃ .. 29 ..
තත්පූර්වමෛක්ෂ්වාකසුතෝ මහාත්මා රාමෝ ගමිෂ්යන්වනමාර්තරූපම් .
ව්යතිෂ්ඨත ප්රේක්ෂ්ය තදා සුමන්ත්රං පිතුර්මහාත්මා ප්රතිහාරණාර්ථම් .. 30 ..
පිතුර්නිදේශේන තු ධර්මවත්සලඃ වනප්රවේශේ කෘතබුද්ධිනිශ්චයඃ .
ස රාඝවඃ ප්රේක්ෂ්ය සුමන්ත්රමබ්රවී න්නිවේදයස්වාගමනං නෘපාය මේ .. 31 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අයෝධ්යාකාණ්ඩේ ත්රයස්ත්රිංශස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
दत्त्वा तु सह वैदेह्या ब्राह्मणेभ्यो धनं बहु ।
जग्मतुः पितरं द्रष्टुं सीतया सह राघवौ ॥ 1 ॥
ततो गृहीते दुष्प्रेक्षे त्वशोभेतां तदायुधे ।
मालादामभिराबद्धे सीतया समलङ्कृते ॥ 2 ॥
ततः प्रासादहर्म्याणि विमानशिखराणि च ।
अधिरुह्य जनश्श्रीमानुदासीनो व्यलोकयत् ॥ 3 ॥
न हि रथ्याः स्म शक्यन्ते गन्तुं बहुजनाकुलाः ।
आरुह्य तस्मात्प्रासादान् दीनाः पश्यन्ति राघवम् ॥ 4 ॥
पदातिं वर्जितच्छत्रं रामं दृष्ट्वा जनास्तदा ।
ऊचुर्बहुविधा वाच श्शोकोपहतचेतसः ॥ 5 ॥
यं यान्तमनुयाति स्म चतुरङ्गबलं महत् ।
तमेकं सीतया सार्धमनुयाति स्म लक्ष्मणः ॥ 6 ॥
ऐश्वर्यस्य रसज्ञः सन् कामिनां चैव कामदः ।
नेच्छत्येवानृतं कर्तुं पितरं धर्मगौरवात् ॥ 7 ॥
या न शक्या पुरा द्रष्टुं भूतैराकाशगैरपि ।
तामद्य सीतां पश्यन्ति राजमार्गगता जनाः ॥ 8 ॥
अङ्गरागोचितां सीतां रक्तचन्दनसेविनीम् ।
वर्षमुष्णं च शीतं च नेष्यन्त्याशु विवर्णताम् ॥ 9 ॥
अद्य नूनं दशरथस्सत्त्वमाविश्य भाषते ।
न हि राजा प्रियं पुत्रं विवासयितुमर्हति ॥ 10 ॥
निर्गुणस्यापि पुत्रस्य कथं स्याद्विप्रवासनम् ।
किं पुनर्यस्य लोकोऽयं जितो वृत्तेन केवलम् ॥ 11 ॥
अनृशंस्यमनुक्रोशः श्रुतं शीलं दमश्शमः ।
राघवं शोभयन्त्येते षड्गुणाः पुरुषोत्तमम् ॥ 12 ॥
तस्मात्तस्योपघातेन प्रजाः परमपीडिताः ।
औदकानीव सत्त्वानि ग्रीष्मे सलिलसङ्क्षयात् ॥ 13 ॥
पीडया पीडितं सर्वं जगदस्य जगत्पतेः ।
मूलस्येवोपघातेन वृक्षः पुष्पफलोपगः ॥ 14 ॥
मूलं ह्येष मनुष्याणां धर्मसारो महाद्युतिः ।
पुष्पं फलं च पत्रं च शाखाश्चास्येतरे जनाः ॥ 15 ॥
ते लक्ष्मण इव क्षिप्रं सपत्न्य स्सहबान्धवाः ।
गच्छन्तमनुगच्छामो येन गच्छति राघवः ॥ 16 ॥
उद्यानानि परित्यज्य क्षेत्राणि च गृहाणि च ।
एकदुःखसुखा राममनुगच्छाम धार्मिकम् ॥ 17 ॥
समुद्धृतनिधानानि परिध्वस्ताजिराणि च ।
उपात्त धनधान्यानि हृतसाराणि सर्वशः ॥ 18 ॥
रजसाभ्यवकीर्णानि परित्यक्तानि दैवतैः ।
मूषकैःपरिधावद्भिरुद्बिलैरावृतानि च ॥ 19 ॥
अपेतोदकधूमानि हीनसम्मार्जनानि च ।
प्रणष्टबलिकर्मेज्यामन्त्रहोमजपानि च ॥ 20 ॥
दुष्कालेनेव भग्नानि भिन्नभाजनवन्ति च ।
अस्मात्त्यक्तानि वेश्मानि कैकेयी प्रतिपद्यताम् ॥ 21 ॥
वनं नगरमेवास्तु येन गच्छति राघवः ।
अस्माभिश्च परित्यक्तं पुरं सम्पद्यतां वनम् ॥ 22 ॥
बिलानि दंष्ट्रिण स्सर्वे सानूनि मृगपक्षिणः ।
त्यजन्त्वस्मद्भयाद्भीता गजास्सिंहा वनानि च ॥ 23 ॥
अस्मत्त्यक्तं प्रपद्यन्तां सेव्यमानं त्यजन्तु च ।
तृणमांस फलादानां देशं व्यालमृगद्विजम् ॥ 24 ॥
प्रपद्यतां हि कैकेयी सपुत्रा सह बान्धवैः ।
राघवेण वने सर्वे वयं वत्स्याम निर्वृताः ॥ 25 ॥
इत्येवं विविधा वाचो नानाजनसमीरिताः ।
शुश्राव रामः श्रुत्वा च न विचक्रेऽस्य मानसम् ॥ 26 ॥
स तु वेश्म पितुर्दूरात्कैलासशिखरप्रभम् ।
अभिचक्राम धर्मात्मा मत्तमातङ्गविक्रमः ॥ 27 ॥
विनीतवीरपुरुषं प्रविश्य तु नृपालयम् ।
ददर्शावस्थितं दीनं सुमन्त्रमविदूरतः ॥ 28 ॥
प्रतीक्षमाणोऽपि जनं तदार्त मनार्तरूपः प्रहसन्निवाथ ।
जगाम रामः पितरं दिदृक्षुः पितुर्निदेशं विधिवच्चिकीर्षुः ॥ 29 ॥
तत्पूर्वमैक्ष्वाकसुतो महात्मा रामो गमिष्यन्वनमार्तरूपम् ।
व्यतिष्ठत प्रेक्ष्य तदा सुमन्त्रं पितुर्महात्मा प्रतिहारणार्थम् ॥ 30 ॥
पितुर्निदेशेन तु धर्मवत्सलः वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः ।
स राघवः प्रेक्ष्य सुमन्त्रमब्रवी न्निवेदयस्वागमनं नृपाय मे ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.