ଶ୍ରୀମଦ୍ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ରାମାଯଣେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡମ୍ ।
ଅଥ ତ୍ରଯସ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ।
ଦତ୍ତ୍ଵା ତୁ ସହ ଵୈଦେହ୍ଯା ବ୍ରାହ୍ମଣେଭ୍ଯୋ ଧନଂ ବହୁ ।
ଜଗ୍ମତୁଃ ପିତରଂ ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ସୀତଯା ସହ ରାଘଵୌ ॥ 1 ॥
ତତୋ ଗୃହୀତେ ଦୁଷ୍ପ୍ରେକ୍ଷେ ତ୍ଵଶୋଭେତାଂ ତଦାଯୁଧେ ।
ମାଲାଦାମଭିରାବଦ୍ଧେ ସୀତଯା ସମଲଙ୍କୃତେ ॥ 2 ॥
ତତଃ ପ୍ରାସାଦହର୍ମ୍ଯାଣି ଵିମାନଶିଖରାଣି ଚ ।
ଅଧିରୁହ୍ଯ ଜନଶ୍ଶ୍ରୀମାନୁଦାସୀନୋ ଵ୍ଯଲୋକଯତ୍ ॥ 3 ॥
ନ ହି ରଥ୍ଯାଃ ସ୍ମ ଶକ୍ଯନ୍ତେ ଗନ୍ତୁଂ ବହୁଜନାକୁଲାଃ ।
ଆରୁହ୍ଯ ତସ୍ମାତ୍ପ୍ରାସାଦାନ୍ ଦୀନାଃ ପଶ୍ଯନ୍ତି ରାଘଵମ୍ ॥ 4 ॥
ପଦାତିଂ ଵର୍ଜିତଚ୍ଛତ୍ରଂ ରାମଂ ଦୃଷ୍ଟ୍ଵା ଜନାସ୍ତଦା ।
ଊଚୁର୍ବହୁଵିଧା ଵାଚ ଶ୍ଶୋକୋପହତଚେତସଃ ॥ 5 ॥
ଯଂ ଯାନ୍ତମନୁଯାତି ସ୍ମ ଚତୁରଙ୍ଗବଲଂ ମହତ୍ ।
ତମେକଂ ସୀତଯା ସାର୍ଧମନୁଯାତି ସ୍ମ ଲକ୍ଷ୍ମଣଃ ॥ 6 ॥
ଐଶ୍ଵର୍ଯସ୍ଯ ରସଜ୍ଞଃ ସନ୍ କାମିନାଂ ଚୈଵ କାମଦଃ ।
ନେଚ୍ଛତ୍ଯେଵାନୃତଂ କର୍ତୁଂ ପିତରଂ ଧର୍ମଗୌରଵାତ୍ ॥ 7 ॥
ଯା ନ ଶକ୍ଯା ପୁରା ଦ୍ରଷ୍ଟୁଂ ଭୂତୈରାକାଶଗୈରପି ।
ତାମଦ୍ଯ ସୀତାଂ ପଶ୍ଯନ୍ତି ରାଜମାର୍ଗଗତା ଜନାଃ ॥ 8 ॥
ଅଙ୍ଗରାଗୋଚିତାଂ ସୀତାଂ ରକ୍ତଚନ୍ଦନସେଵିନୀମ୍ ।
ଵର୍ଷମୁଷ୍ଣଂ ଚ ଶୀତଂ ଚ ନେଷ୍ଯନ୍ତ୍ଯାଶୁ ଵିଵର୍ଣତାମ୍ ॥ 9 ॥
ଅଦ୍ଯ ନୂନଂ ଦଶରଥସ୍ସତ୍ତ୍ଵମାଵିଶ୍ଯ ଭାଷତେ ।
ନ ହି ରାଜା ପ୍ରିଯଂ ପୁତ୍ରଂ ଵିଵାସଯିତୁମର୍ହତି ॥ 10 ॥
ନିର୍ଗୁଣସ୍ଯାପି ପୁତ୍ରସ୍ଯ କଥଂ ସ୍ଯାଦ୍ଵିପ୍ରଵାସନମ୍ ।
କିଂ ପୁନର୍ଯସ୍ଯ ଲୋକୋଽଯଂ ଜିତୋ ଵୃତ୍ତେନ କେଵଲମ୍ ॥ 11 ॥
ଅନୃଶଂସ୍ଯମନୁକ୍ରୋଶଃ ଶ୍ରୁତଂ ଶୀଲଂ ଦମଶ୍ଶମଃ ।
ରାଘଵଂ ଶୋଭଯନ୍ତ୍ଯେତେ ଷଡ୍ଗୁଣାଃ ପୁରୁଷୋତ୍ତମମ୍ ॥ 12 ॥
ତସ୍ମାତ୍ତସ୍ଯୋପଘାତେନ ପ୍ରଜାଃ ପରମପୀଡିତାଃ ।
ଔଦକାନୀଵ ସତ୍ତ୍ଵାନି ଗ୍ରୀଷ୍ମେ ସଲିଲସଙ୍କ୍ଷଯାତ୍ ॥ 13 ॥
ପୀଡଯା ପୀଡିତଂ ସର୍ଵଂ ଜଗଦସ୍ଯ ଜଗତ୍ପତେଃ ।
ମୂଲସ୍ଯେଵୋପଘାତେନ ଵୃକ୍ଷଃ ପୁଷ୍ପଫଲୋପଗଃ ॥ 14 ॥
ମୂଲଂ ହ୍ଯେଷ ମନୁଷ୍ଯାଣାଂ ଧର୍ମସାରୋ ମହାଦ୍ଯୁତିଃ ।
ପୁଷ୍ପଂ ଫଲଂ ଚ ପତ୍ରଂ ଚ ଶାଖାଶ୍ଚାସ୍ଯେତରେ ଜନାଃ ॥ 15 ॥
ତେ ଲକ୍ଷ୍ମଣ ଇଵ କ୍ଷିପ୍ରଂ ସପତ୍ନ୍ଯ ସ୍ସହବାନ୍ଧଵାଃ ।
ଗଚ୍ଛନ୍ତମନୁଗଚ୍ଛାମୋ ଯେନ ଗଚ୍ଛତି ରାଘଵଃ ॥ 16 ॥
ଉଦ୍ଯାନାନି ପରିତ୍ଯଜ୍ଯ କ୍ଷେତ୍ରାଣି ଚ ଗୃହାଣି ଚ ।
ଏକଦୁଃଖସୁଖା ରାମମନୁଗଚ୍ଛାମ ଧାର୍ମିକମ୍ ॥ 17 ॥
ସମୁଦ୍ଧୃତନିଧାନାନି ପରିଧ୍ଵସ୍ତାଜିରାଣି ଚ ।
ଉପାତ୍ତ ଧନଧାନ୍ଯାନି ହୃତସାରାଣି ସର୍ଵଶଃ ॥ 18 ॥
ରଜସାଭ୍ଯଵକୀର୍ଣାନି ପରିତ୍ଯକ୍ତାନି ଦୈଵତୈଃ ।
ମୂଷକୈଃପରିଧାଵଦ୍ଭିରୁଦ୍ବିଲୈରାଵୃତାନି ଚ ॥ 19 ॥
ଅପେତୋଦକଧୂମାନି ହୀନସମ୍ମାର୍ଜନାନି ଚ ।
ପ୍ରଣଷ୍ଟବଲିକର୍ମେଜ୍ଯାମନ୍ତ୍ରହୋମଜପାନି ଚ ॥ 20 ॥
ଦୁଷ୍କାଲେନେଵ ଭଗ୍ନାନି ଭିନ୍ନଭାଜନଵନ୍ତି ଚ ।
ଅସ୍ମାତ୍ତ୍ଯକ୍ତାନି ଵେଶ୍ମାନି କୈକେଯୀ ପ୍ରତିପଦ୍ଯତାମ୍ ॥ 21 ॥
ଵନଂ ନଗରମେଵାସ୍ତୁ ଯେନ ଗଚ୍ଛତି ରାଘଵଃ ।
ଅସ୍ମାଭିଶ୍ଚ ପରିତ୍ଯକ୍ତଂ ପୁରଂ ସମ୍ପଦ୍ଯତାଂ ଵନମ୍ ॥ 22 ॥
ବିଲାନି ଦଂଷ୍ଟ୍ରିଣ ସ୍ସର୍ଵେ ସାନୂନି ମୃଗପକ୍ଷିଣଃ ।
ତ୍ଯଜନ୍ତ୍ଵସ୍ମଦ୍ଭଯାଦ୍ଭୀତା ଗଜାସ୍ସିଂହା ଵନାନି ଚ ॥ 23 ॥
ଅସ୍ମତ୍ତ୍ଯକ୍ତଂ ପ୍ରପଦ୍ଯନ୍ତାଂ ସେଵ୍ଯମାନଂ ତ୍ଯଜନ୍ତୁ ଚ ।
ତୃଣମାଂସ ଫଲାଦାନାଂ ଦେଶଂ ଵ୍ଯାଲମୃଗଦ୍ଵିଜମ୍ ॥ 24 ॥
ପ୍ରପଦ୍ଯତାଂ ହି କୈକେଯୀ ସପୁତ୍ରା ସହ ବାନ୍ଧଵୈଃ ।
ରାଘଵେଣ ଵନେ ସର୍ଵେ ଵଯଂ ଵତ୍ସ୍ଯାମ ନିର୍ଵୃତାଃ ॥ 25 ॥
ଇତ୍ଯେଵଂ ଵିଵିଧା ଵାଚୋ ନାନାଜନସମୀରିତାଃ ।
ଶୁଶ୍ରାଵ ରାମଃ ଶ୍ରୁତ୍ଵା ଚ ନ ଵିଚକ୍ରେଽସ୍ଯ ମାନସମ୍ ॥ 26 ॥
ସ ତୁ ଵେଶ୍ମ ପିତୁର୍ଦୂରାତ୍କୈଲାସଶିଖରପ୍ରଭମ୍ ।
ଅଭିଚକ୍ରାମ ଧର୍ମାତ୍ମା ମତ୍ତମାତଙ୍ଗଵିକ୍ରମଃ ॥ 27 ॥
ଵିନୀତଵୀରପୁରୁଷଂ ପ୍ରଵିଶ୍ଯ ତୁ ନୃପାଲଯମ୍ ।
ଦଦର୍ଶାଵସ୍ଥିତଂ ଦୀନଂ ସୁମନ୍ତ୍ରମଵିଦୂରତଃ ॥ 28 ॥
ପ୍ରତୀକ୍ଷମାଣୋଽପି ଜନଂ ତଦାର୍ତ ମନାର୍ତରୂପଃ ପ୍ରହସନ୍ନିଵାଥ ।
ଜଗାମ ରାମଃ ପିତରଂ ଦିଦୃକ୍ଷୁଃ ପିତୁର୍ନିଦେଶଂ ଵିଧିଵଚ୍ଚିକୀର୍ଷୁଃ ॥ 29 ॥
ତତ୍ପୂର୍ଵମୈକ୍ଷ୍ଵାକସୁତୋ ମହାତ୍ମା ରାମୋ ଗମିଷ୍ଯନ୍ଵନମାର୍ତରୂପମ୍ ।
ଵ୍ଯତିଷ୍ଠତ ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ତଦା ସୁମନ୍ତ୍ରଂ ପିତୁର୍ମହାତ୍ମା ପ୍ରତିହାରଣାର୍ଥମ୍ ॥ 30 ॥
ପିତୁର୍ନିଦେଶେନ ତୁ ଧର୍ମଵତ୍ସଲଃ ଵନପ୍ରଵେଶେ କୃତବୁଦ୍ଧିନିଶ୍ଚଯଃ ।
ସ ରାଘଵଃ ପ୍ରେକ୍ଷ୍ଯ ସୁମନ୍ତ୍ରମବ୍ରଵୀ ନ୍ନିଵେଦଯସ୍ଵାଗମନଂ ନୃପାଯ ମେ ॥ 31 ॥
ଇତ୍ଯାର୍ଷେ ଶ୍ରୀମଦ୍ରାମାଯଣେ ଵାଲ୍ମୀକୀଯ ଆଦିକାଵ୍ଯେ ଅଯୋଧ୍ଯାକାଣ୍ଡେ ତ୍ରଯସ୍ତ୍ରିଂଶସ୍ସର୍ଗଃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
दत्त्वा तु सह वैदेह्या ब्राह्मणेभ्यो धनं बहु ।
जग्मतुः पितरं द्रष्टुं सीतया सह राघवौ ॥ 1 ॥
ततो गृहीते दुष्प्रेक्षे त्वशोभेतां तदायुधे ।
मालादामभिराबद्धे सीतया समलङ्कृते ॥ 2 ॥
ततः प्रासादहर्म्याणि विमानशिखराणि च ।
अधिरुह्य जनश्श्रीमानुदासीनो व्यलोकयत् ॥ 3 ॥
न हि रथ्याः स्म शक्यन्ते गन्तुं बहुजनाकुलाः ।
आरुह्य तस्मात्प्रासादान् दीनाः पश्यन्ति राघवम् ॥ 4 ॥
पदातिं वर्जितच्छत्रं रामं दृष्ट्वा जनास्तदा ।
ऊचुर्बहुविधा वाच श्शोकोपहतचेतसः ॥ 5 ॥
यं यान्तमनुयाति स्म चतुरङ्गबलं महत् ।
तमेकं सीतया सार्धमनुयाति स्म लक्ष्मणः ॥ 6 ॥
ऐश्वर्यस्य रसज्ञः सन् कामिनां चैव कामदः ।
नेच्छत्येवानृतं कर्तुं पितरं धर्मगौरवात् ॥ 7 ॥
या न शक्या पुरा द्रष्टुं भूतैराकाशगैरपि ।
तामद्य सीतां पश्यन्ति राजमार्गगता जनाः ॥ 8 ॥
अङ्गरागोचितां सीतां रक्तचन्दनसेविनीम् ।
वर्षमुष्णं च शीतं च नेष्यन्त्याशु विवर्णताम् ॥ 9 ॥
अद्य नूनं दशरथस्सत्त्वमाविश्य भाषते ।
न हि राजा प्रियं पुत्रं विवासयितुमर्हति ॥ 10 ॥
निर्गुणस्यापि पुत्रस्य कथं स्याद्विप्रवासनम् ।
किं पुनर्यस्य लोकोऽयं जितो वृत्तेन केवलम् ॥ 11 ॥
अनृशंस्यमनुक्रोशः श्रुतं शीलं दमश्शमः ।
राघवं शोभयन्त्येते षड्गुणाः पुरुषोत्तमम् ॥ 12 ॥
तस्मात्तस्योपघातेन प्रजाः परमपीडिताः ।
औदकानीव सत्त्वानि ग्रीष्मे सलिलसङ्क्षयात् ॥ 13 ॥
पीडया पीडितं सर्वं जगदस्य जगत्पतेः ।
मूलस्येवोपघातेन वृक्षः पुष्पफलोपगः ॥ 14 ॥
मूलं ह्येष मनुष्याणां धर्मसारो महाद्युतिः ।
पुष्पं फलं च पत्रं च शाखाश्चास्येतरे जनाः ॥ 15 ॥
ते लक्ष्मण इव क्षिप्रं सपत्न्य स्सहबान्धवाः ।
गच्छन्तमनुगच्छामो येन गच्छति राघवः ॥ 16 ॥
उद्यानानि परित्यज्य क्षेत्राणि च गृहाणि च ।
एकदुःखसुखा राममनुगच्छाम धार्मिकम् ॥ 17 ॥
समुद्धृतनिधानानि परिध्वस्ताजिराणि च ।
उपात्त धनधान्यानि हृतसाराणि सर्वशः ॥ 18 ॥
रजसाभ्यवकीर्णानि परित्यक्तानि दैवतैः ।
मूषकैःपरिधावद्भिरुद्बिलैरावृतानि च ॥ 19 ॥
अपेतोदकधूमानि हीनसम्मार्जनानि च ।
प्रणष्टबलिकर्मेज्यामन्त्रहोमजपानि च ॥ 20 ॥
दुष्कालेनेव भग्नानि भिन्नभाजनवन्ति च ।
अस्मात्त्यक्तानि वेश्मानि कैकेयी प्रतिपद्यताम् ॥ 21 ॥
वनं नगरमेवास्तु येन गच्छति राघवः ।
अस्माभिश्च परित्यक्तं पुरं सम्पद्यतां वनम् ॥ 22 ॥
बिलानि दंष्ट्रिण स्सर्वे सानूनि मृगपक्षिणः ।
त्यजन्त्वस्मद्भयाद्भीता गजास्सिंहा वनानि च ॥ 23 ॥
अस्मत्त्यक्तं प्रपद्यन्तां सेव्यमानं त्यजन्तु च ।
तृणमांस फलादानां देशं व्यालमृगद्विजम् ॥ 24 ॥
प्रपद्यतां हि कैकेयी सपुत्रा सह बान्धवैः ।
राघवेण वने सर्वे वयं वत्स्याम निर्वृताः ॥ 25 ॥
इत्येवं विविधा वाचो नानाजनसमीरिताः ।
शुश्राव रामः श्रुत्वा च न विचक्रेऽस्य मानसम् ॥ 26 ॥
स तु वेश्म पितुर्दूरात्कैलासशिखरप्रभम् ।
अभिचक्राम धर्मात्मा मत्तमातङ्गविक्रमः ॥ 27 ॥
विनीतवीरपुरुषं प्रविश्य तु नृपालयम् ।
ददर्शावस्थितं दीनं सुमन्त्रमविदूरतः ॥ 28 ॥
प्रतीक्षमाणोऽपि जनं तदार्त मनार्तरूपः प्रहसन्निवाथ ।
जगाम रामः पितरं दिदृक्षुः पितुर्निदेशं विधिवच्चिकीर्षुः ॥ 29 ॥
तत्पूर्वमैक्ष्वाकसुतो महात्मा रामो गमिष्यन्वनमार्तरूपम् ।
व्यतिष्ठत प्रेक्ष्य तदा सुमन्त्रं पितुर्महात्मा प्रतिहारणार्थम् ॥ 30 ॥
पितुर्निदेशेन तु धर्मवत्सलः वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः ।
स राघवः प्रेक्ष्य सुमन्त्रमब्रवी न्निवेदयस्वागमनं नृपाय मे ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.