ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਦਤ੍ਤ੍ਵਾ ਤੁ ਸਹ ਵੈਦੇਹ੍ਯਾ ਬ੍ਰਾਹ੍ਮਣੇਭ੍ਯੋ ਧਨਂ ਬਹੁ ।
ਜਗ੍ਮਤੁਃ ਪਿਤਰਂ ਦ੍ਰष੍ਟੁਂ ਸੀਤਯਾ ਸਹ ਰਾਘਵੌ ॥ 1 ॥
ਤਤੋ ਗृਹੀਤੇ ਦੁष੍ਪ੍ਰੇਕ੍षੇ ਤ੍ਵਸ਼ੋਭੇਤਾਂ ਤਦਾਯੁਧੇ ।
ਮਾਲਾਦਾਮਭਿਰਾਬਦ੍ਧੇ ਸੀਤਯਾ ਸਮਲਙ੍ਕृਤੇ ॥ 2 ॥
ਤਤਃ ਪ੍ਰਾਸਾਦਹਰ੍ਮ੍ਯਾਣਿ ਵਿਮਾਨਸ਼ਿਖਰਾਣਿ ਚ ।
ਅਧਿਰੁਹ੍ਯ ਜਨਸ਼੍ਸ਼੍ਰੀਮਾਨੁਦਾਸੀਨੋ ਵ੍ਯਲੋਕਯਤ੍ ॥ 3 ॥
ਨ ਹਿ ਰਥ੍ਯਾਃ ਸ੍ਮ ਸ਼ਕ੍ਯਨ੍ਤੇ ਗਨ੍ਤੁਂ ਬਹੁਜਨਾਕੁਲਾਃ ।
ਆਰੁਹ੍ਯ ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਪ੍ਰਾਸਾਦਾਨ੍ ਦੀਨਾਃ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤਿ ਰਾਘਵਮ੍ ॥ 4 ॥
ਪਦਾਤਿਂ ਵਰ੍ਜਿਤਚ੍ਛਤ੍ਰਂ ਰਾਮਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਜਨਾਸ੍ਤਦਾ ।
ਊਚੁਰ੍ਬਹੁਵਿਧਾ ਵਾਚ ਸ਼੍ਸ਼ੋਕੋਪਹਤਚੇਤਸਃ ॥ 5 ॥
ਯਂ ਯਾਨ੍ਤਮਨੁਯਾਤਿ ਸ੍ਮ ਚਤੁਰਙ੍ਗਬਲਂ ਮਹਤ੍ ।
ਤਮੇਕਂ ਸੀਤਯਾ ਸਾਰ੍ਧਮਨੁਯਾਤਿ ਸ੍ਮ ਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ॥ 6 ॥
ਐਸ਼੍ਵਰ੍ਯਸ੍ਯ ਰਸਜ੍ਞਃ ਸਨ੍ ਕਾਮਿਨਾਂ ਚੈਵ ਕਾਮਦਃ ।
ਨੇਚ੍ਛਤ੍ਯੇਵਾਨृਤਂ ਕਰ੍ਤੁਂ ਪਿਤਰਂ ਧਰ੍ਮਗੌਰਵਾਤ੍ ॥ 7 ॥
ਯਾ ਨ ਸ਼ਕ੍ਯਾ ਪੁਰਾ ਦ੍ਰष੍ਟੁਂ ਭੂਤੈਰਾਕਾਸ਼ਗੈਰਪਿ ।
ਤਾਮਦ੍ਯ ਸੀਤਾਂ ਪਸ਼੍ਯਨ੍ਤਿ ਰਾਜਮਾਰ੍ਗਗਤਾ ਜਨਾਃ ॥ 8 ॥
ਅਙ੍ਗਰਾਗੋਚਿਤਾਂ ਸੀਤਾਂ ਰਕ੍ਤਚਨ੍ਦਨਸੇਵਿਨੀਮ੍ ।
ਵਰ੍षਮੁष੍ਣਂ ਚ ਸ਼ੀਤਂ ਚ ਨੇष੍ਯਨ੍ਤ੍ਯਾਸ਼ੁ ਵਿਵਰ੍ਣਤਾਮ੍ ॥ 9 ॥
ਅਦ੍ਯ ਨੂਨਂ ਦਸ਼ਰਥਸ੍ਸਤ੍ਤ੍ਵਮਾਵਿਸ਼੍ਯ ਭਾषਤੇ ।
ਨ ਹਿ ਰਾਜਾ ਪ੍ਰਿਯਂ ਪੁਤ੍ਰਂ ਵਿਵਾਸਯਿਤੁਮਰ੍ਹਤਿ ॥ 10 ॥
ਨਿਰ੍ਗੁਣਸ੍ਯਾਪਿ ਪੁਤ੍ਰਸ੍ਯ ਕਥਂ ਸ੍ਯਾਦ੍ਵਿਪ੍ਰਵਾਸਨਮ੍ ।
ਕਿਂ ਪੁਨਰ੍ਯਸ੍ਯ ਲੋਕੋऽਯਂ ਜਿਤੋ ਵृਤ੍ਤੇਨ ਕੇਵਲਮ੍ ॥ 11 ॥
ਅਨृਸ਼ਂਸ੍ਯਮਨੁਕ੍ਰੋਸ਼ਃ ਸ਼੍ਰੁਤਂ ਸ਼ੀਲਂ ਦਮਸ਼੍ਸ਼ਮਃ ।
ਰਾਘਵਂ ਸ਼ੋਭਯਨ੍ਤ੍ਯੇਤੇ षਡ੍ਗੁਣਾਃ ਪੁਰੁषੋਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 12 ॥
ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਤਸ੍ਯੋਪਘਾਤੇਨ ਪ੍ਰਜਾਃ ਪਰਮਪੀਡਿਤਾਃ ।
ਔਦਕਾਨੀਵ ਸਤ੍ਤ੍ਵਾਨਿ ਗ੍ਰੀष੍ਮੇ ਸਲਿਲਸਙ੍ਕ੍षਯਾਤ੍ ॥ 13 ॥
ਪੀਡਯਾ ਪੀਡਿਤਂ ਸਰ੍ਵਂ ਜਗਦਸ੍ਯ ਜਗਤ੍ਪਤੇਃ ।
ਮੂਲਸ੍ਯੇਵੋਪਘਾਤੇਨ ਵृਕ੍षਃ ਪੁष੍ਪਫਲੋਪਗਃ ॥ 14 ॥
ਮੂਲਂ ਹ੍ਯੇष ਮਨੁष੍ਯਾਣਾਂ ਧਰ੍ਮਸਾਰੋ ਮਹਾਦ੍ਯੁਤਿਃ ।
ਪੁष੍ਪਂ ਫਲਂ ਚ ਪਤ੍ਰਂ ਚ ਸ਼ਾਖਾਸ਼੍ਚਾਸ੍ਯੇਤਰੇ ਜਨਾਃ ॥ 15 ॥
ਤੇ ਲਕ੍ष੍ਮਣ ਇਵ ਕ੍षਿਪ੍ਰਂ ਸਪਤ੍ਨ੍ਯ ਸ੍ਸਹਬਾਨ੍ਧਵਾਃ ।
ਗਚ੍ਛਨ੍ਤਮਨੁਗਚ੍ਛਾਮੋ ਯੇਨ ਗਚ੍ਛਤਿ ਰਾਘਵਃ ॥ 16 ॥
ਉਦ੍ਯਾਨਾਨਿ ਪਰਿਤ੍ਯਜ੍ਯ ਕ੍षੇਤ੍ਰਾਣਿ ਚ ਗृਹਾਣਿ ਚ ।
ਏਕਦੁਃਖਸੁਖਾ ਰਾਮਮਨੁਗਚ੍ਛਾਮ ਧਾਰ੍ਮਿਕਮ੍ ॥ 17 ॥
ਸਮੁਦ੍ਧृਤਨਿਧਾਨਾਨਿ ਪਰਿਧ੍ਵਸ੍ਤਾਜਿਰਾਣਿ ਚ ।
ਉਪਾਤ੍ਤ ਧਨਧਾਨ੍ਯਾਨਿ ਹृਤਸਾਰਾਣਿ ਸਰ੍ਵਸ਼ਃ ॥ 18 ॥
ਰਜਸਾਭ੍ਯਵਕੀਰ੍ਣਾਨਿ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਾਨਿ ਦੈਵਤੈਃ ।
ਮੂषਕੈਃਪਰਿਧਾਵਦ੍ਭਿਰੁਦ੍ਬਿਲੈਰਾਵृਤਾਨਿ ਚ ॥ 19 ॥
ਅਪੇਤੋਦਕਧੂਮਾਨਿ ਹੀਨਸਮ੍ਮਾਰ੍ਜਨਾਨਿ ਚ ।
ਪ੍ਰਣष੍ਟਬਲਿਕਰ੍ਮੇਜ੍ਯਾਮਨ੍ਤ੍ਰਹੋਮਜਪਾਨਿ ਚ ॥ 20 ॥
ਦੁष੍ਕਾਲੇਨੇਵ ਭਗ੍ਨਾਨਿ ਭਿਨ੍ਨਭਾਜਨਵਨ੍ਤਿ ਚ ।
ਅਸ੍ਮਾਤ੍ਤ੍ਯਕ੍ਤਾਨਿ ਵੇਸ਼੍ਮਾਨਿ ਕੈਕੇਯੀ ਪ੍ਰਤਿਪਦ੍ਯਤਾਮ੍ ॥ 21 ॥
ਵਨਂ ਨਗਰਮੇਵਾਸ੍ਤੁ ਯੇਨ ਗਚ੍ਛਤਿ ਰਾਘਵਃ ।
ਅਸ੍ਮਾਭਿਸ਼੍ਚ ਪਰਿਤ੍ਯਕ੍ਤਂ ਪੁਰਂ ਸਮ੍ਪਦ੍ਯਤਾਂ ਵਨਮ੍ ॥ 22 ॥
ਬਿਲਾਨਿ ਦਂष੍ਟ੍ਰਿਣ ਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਸਾਨੂਨਿ ਮृਗਪਕ੍षਿਣਃ ।
ਤ੍ਯਜਨ੍ਤ੍ਵਸ੍ਮਦ੍ਭਯਾਦ੍ਭੀਤਾ ਗਜਾਸ੍ਸਿਂਹਾ ਵਨਾਨਿ ਚ ॥ 23 ॥
ਅਸ੍ਮਤ੍ਤ੍ਯਕ੍ਤਂ ਪ੍ਰਪਦ੍ਯਨ੍ਤਾਂ ਸੇਵ੍ਯਮਾਨਂ ਤ੍ਯਜਨ੍ਤੁ ਚ ।
ਤृਣਮਾਂਸ ਫਲਾਦਾਨਾਂ ਦੇਸ਼ਂ ਵ੍ਯਾਲਮृਗਦ੍ਵਿਜਮ੍ ॥ 24 ॥
ਪ੍ਰਪਦ੍ਯਤਾਂ ਹਿ ਕੈਕੇਯੀ ਸਪੁਤ੍ਰਾ ਸਹ ਬਾਨ੍ਧਵੈਃ ।
ਰਾਘਵੇਣ ਵਨੇ ਸਰ੍ਵੇ ਵਯਂ ਵਤ੍ਸ੍ਯਾਮ ਨਿਰ੍ਵृਤਾਃ ॥ 25 ॥
ਇਤ੍ਯੇਵਂ ਵਿਵਿਧਾ ਵਾਚੋ ਨਾਨਾਜਨਸਮੀਰਿਤਾਃ ।
ਸ਼ੁਸ਼੍ਰਾਵ ਰਾਮਃ ਸ਼੍ਰੁਤ੍ਵਾ ਚ ਨ ਵਿਚਕ੍ਰੇऽਸ੍ਯ ਮਾਨਸਮ੍ ॥ 26 ॥
ਸ ਤੁ ਵੇਸ਼੍ਮ ਪਿਤੁਰ੍ਦੂਰਾਤ੍ਕੈਲਾਸਸ਼ਿਖਰਪ੍ਰਭਮ੍ ।
ਅਭਿਚਕ੍ਰਾਮ ਧਰ੍ਮਾਤ੍ਮਾ ਮਤ੍ਤਮਾਤਙ੍ਗਵਿਕ੍ਰਮਃ ॥ 27 ॥
ਵਿਨੀਤਵੀਰਪੁਰੁषਂ ਪ੍ਰਵਿਸ਼੍ਯ ਤੁ ਨृਪਾਲਯਮ੍ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ਾਵਸ੍ਥਿਤਂ ਦੀਨਂ ਸੁਮਨ੍ਤ੍ਰਮਵਿਦੂਰਤਃ ॥ 28 ॥
ਪ੍ਰਤੀਕ੍षਮਾਣੋऽਪਿ ਜਨਂ ਤਦਾਰ੍ਤ ਮਨਾਰ੍ਤਰੂਪਃ ਪ੍ਰਹਸਨ੍ਨਿਵਾਥ ।
ਜਗਾਮ ਰਾਮਃ ਪਿਤਰਂ ਦਿਦृਕ੍षੁਃ ਪਿਤੁਰ੍ਨਿਦੇਸ਼ਂ ਵਿਧਿਵਚ੍ਚਿਕੀਰ੍षੁਃ ॥ 29 ॥
ਤਤ੍ਪੂਰ੍ਵਮੈਕ੍ष੍ਵਾਕਸੁਤੋ ਮਹਾਤ੍ਮਾ ਰਾਮੋ ਗਮਿष੍ਯਨ੍ਵਨਮਾਰ੍ਤਰੂਪਮ੍ ।
ਵ੍ਯਤਿष੍ਠਤ ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਤਦਾ ਸੁਮਨ੍ਤ੍ਰਂ ਪਿਤੁਰ੍ਮਹਾਤ੍ਮਾ ਪ੍ਰਤਿਹਾਰਣਾਰ੍ਥਮ੍ ॥ 30 ॥
ਪਿਤੁਰ੍ਨਿਦੇਸ਼ੇਨ ਤੁ ਧਰ੍ਮਵਤ੍ਸਲਃ ਵਨਪ੍ਰਵੇਸ਼ੇ ਕृਤਬੁਦ੍ਧਿਨਿਸ਼੍ਚਯਃ ।
ਸ ਰਾਘਵਃ ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯ ਸੁਮਨ੍ਤ੍ਰਮਬ੍ਰਵੀ ਨ੍ਨਿਵੇਦਯਸ੍ਵਾਗਮਨਂ ਨृਪਾਯ ਮੇ ॥ 31 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਅਯੋਧ੍ਯਾਕਾਣ੍ਡੇ ਤ੍ਰਯਸ੍ਤ੍ਰਿਂਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ।
दत्त्वा तु सह वैदेह्या ब्राह्मणेभ्यो धनं बहु ।
जग्मतुः पितरं द्रष्टुं सीतया सह राघवौ ॥ 1 ॥
ततो गृहीते दुष्प्रेक्षे त्वशोभेतां तदायुधे ।
मालादामभिराबद्धे सीतया समलङ्कृते ॥ 2 ॥
ततः प्रासादहर्म्याणि विमानशिखराणि च ।
अधिरुह्य जनश्श्रीमानुदासीनो व्यलोकयत् ॥ 3 ॥
न हि रथ्याः स्म शक्यन्ते गन्तुं बहुजनाकुलाः ।
आरुह्य तस्मात्प्रासादान् दीनाः पश्यन्ति राघवम् ॥ 4 ॥
पदातिं वर्जितच्छत्रं रामं दृष्ट्वा जनास्तदा ।
ऊचुर्बहुविधा वाच श्शोकोपहतचेतसः ॥ 5 ॥
यं यान्तमनुयाति स्म चतुरङ्गबलं महत् ।
तमेकं सीतया सार्धमनुयाति स्म लक्ष्मणः ॥ 6 ॥
ऐश्वर्यस्य रसज्ञः सन् कामिनां चैव कामदः ।
नेच्छत्येवानृतं कर्तुं पितरं धर्मगौरवात् ॥ 7 ॥
या न शक्या पुरा द्रष्टुं भूतैराकाशगैरपि ।
तामद्य सीतां पश्यन्ति राजमार्गगता जनाः ॥ 8 ॥
अङ्गरागोचितां सीतां रक्तचन्दनसेविनीम् ।
वर्षमुष्णं च शीतं च नेष्यन्त्याशु विवर्णताम् ॥ 9 ॥
अद्य नूनं दशरथस्सत्त्वमाविश्य भाषते ।
न हि राजा प्रियं पुत्रं विवासयितुमर्हति ॥ 10 ॥
निर्गुणस्यापि पुत्रस्य कथं स्याद्विप्रवासनम् ।
किं पुनर्यस्य लोकोऽयं जितो वृत्तेन केवलम् ॥ 11 ॥
अनृशंस्यमनुक्रोशः श्रुतं शीलं दमश्शमः ।
राघवं शोभयन्त्येते षड्गुणाः पुरुषोत्तमम् ॥ 12 ॥
तस्मात्तस्योपघातेन प्रजाः परमपीडिताः ।
औदकानीव सत्त्वानि ग्रीष्मे सलिलसङ्क्षयात् ॥ 13 ॥
पीडया पीडितं सर्वं जगदस्य जगत्पतेः ।
मूलस्येवोपघातेन वृक्षः पुष्पफलोपगः ॥ 14 ॥
मूलं ह्येष मनुष्याणां धर्मसारो महाद्युतिः ।
पुष्पं फलं च पत्रं च शाखाश्चास्येतरे जनाः ॥ 15 ॥
ते लक्ष्मण इव क्षिप्रं सपत्न्य स्सहबान्धवाः ।
गच्छन्तमनुगच्छामो येन गच्छति राघवः ॥ 16 ॥
उद्यानानि परित्यज्य क्षेत्राणि च गृहाणि च ।
एकदुःखसुखा राममनुगच्छाम धार्मिकम् ॥ 17 ॥
समुद्धृतनिधानानि परिध्वस्ताजिराणि च ।
उपात्त धनधान्यानि हृतसाराणि सर्वशः ॥ 18 ॥
रजसाभ्यवकीर्णानि परित्यक्तानि दैवतैः ।
मूषकैःपरिधावद्भिरुद्बिलैरावृतानि च ॥ 19 ॥
अपेतोदकधूमानि हीनसम्मार्जनानि च ।
प्रणष्टबलिकर्मेज्यामन्त्रहोमजपानि च ॥ 20 ॥
दुष्कालेनेव भग्नानि भिन्नभाजनवन्ति च ।
अस्मात्त्यक्तानि वेश्मानि कैकेयी प्रतिपद्यताम् ॥ 21 ॥
वनं नगरमेवास्तु येन गच्छति राघवः ।
अस्माभिश्च परित्यक्तं पुरं सम्पद्यतां वनम् ॥ 22 ॥
बिलानि दंष्ट्रिण स्सर्वे सानूनि मृगपक्षिणः ।
त्यजन्त्वस्मद्भयाद्भीता गजास्सिंहा वनानि च ॥ 23 ॥
अस्मत्त्यक्तं प्रपद्यन्तां सेव्यमानं त्यजन्तु च ।
तृणमांस फलादानां देशं व्यालमृगद्विजम् ॥ 24 ॥
प्रपद्यतां हि कैकेयी सपुत्रा सह बान्धवैः ।
राघवेण वने सर्वे वयं वत्स्याम निर्वृताः ॥ 25 ॥
इत्येवं विविधा वाचो नानाजनसमीरिताः ।
शुश्राव रामः श्रुत्वा च न विचक्रेऽस्य मानसम् ॥ 26 ॥
स तु वेश्म पितुर्दूरात्कैलासशिखरप्रभम् ।
अभिचक्राम धर्मात्मा मत्तमातङ्गविक्रमः ॥ 27 ॥
विनीतवीरपुरुषं प्रविश्य तु नृपालयम् ।
ददर्शावस्थितं दीनं सुमन्त्रमविदूरतः ॥ 28 ॥
प्रतीक्षमाणोऽपि जनं तदार्त मनार्तरूपः प्रहसन्निवाथ ।
जगाम रामः पितरं दिदृक्षुः पितुर्निदेशं विधिवच्चिकीर्षुः ॥ 29 ॥
तत्पूर्वमैक्ष्वाकसुतो महात्मा रामो गमिष्यन्वनमार्तरूपम् ।
व्यतिष्ठत प्रेक्ष्य तदा सुमन्त्रं पितुर्महात्मा प्रतिहारणार्थम् ॥ 30 ॥
पितुर्निदेशेन तु धर्मवत्सलः वनप्रवेशे कृतबुद्धिनिश्चयः ।
स राघवः प्रेक्ष्य सुमन्त्रमब्रवी न्निवेदयस्वागमनं नृपाय मे ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे त्रयस्त्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha trayastriṃśassargaḥ |
dattvā tu saha vaidehyā brāhmaṇebhyo dhanaṃ bahu |
jagmatuḥ pitaraṃ draṣṭuṃ sītayā saha rāghavau || 1 ||
tato gṛhīte duṣprekṣe tvaśobhetāṃ tadāyudhe |
mālādāmabhirābaddhe sītayā samalaṅkṛte || 2 ||
tataḥ prāsādaharmyāṇi vimānaśikharāṇi ca |
adhiruhya janaśśrīmānudāsīno vyalokayat || 3 ||
na hi rathyāḥ sma śakyante gantuṃ bahujanākulāḥ |
āruhya tasmātprāsādān dīnāḥ paśyanti rāghavam || 4 ||
padātiṃ varjitacchatraṃ rāmaṃ dṛṣṭvā janāstadā |
ūcurbahuvidhā vāca śśokopahatacetasaḥ || 5 ||
yaṃ yāntamanuyāti sma caturaṅgabalaṃ mahat |
tamekaṃ sītayā sārdhamanuyāti sma lakṣmaṇaḥ || 6 ||
aiśvaryasya rasajñaḥ san kāmināṃ caiva kāmadaḥ |
necchatyevānṛtaṃ kartuṃ pitaraṃ dharmagauravāt || 7 ||
yā na śakyā purā draṣṭuṃ bhūtairākāśagairapi |
tāmadya sītāṃ paśyanti rājamārgagatā janāḥ || 8 ||
aṅgarāgocitāṃ sītāṃ raktacandanasevinīm |
varṣamuṣṇaṃ ca śītaṃ ca neṣyantyāśu vivarṇatām || 9 ||
adya nūnaṃ daśarathassattvamāviśya bhāṣate |
na hi rājā priyaṃ putraṃ vivāsayitumarhati || 10 ||
nirguṇasyāpi putrasya kathaṃ syādvipravāsanam |
kiṃ punaryasya loko'yaṃ jito vṛttena kevalam || 11 ||
anṛśaṃsyamanukrośaḥ śrutaṃ śīlaṃ damaśśamaḥ |
rāghavaṃ śobhayantyete ṣaḍguṇāḥ puruṣottamam || 12 ||
tasmāttasyopaghātena prajāḥ paramapīḍitāḥ |
audakānīva sattvāni grīṣme salilasaṅkṣayāt || 13 ||
pīḍayā pīḍitaṃ sarvaṃ jagadasya jagatpateḥ |
mūlasyevopaghātena vṛkṣaḥ puṣpaphalopagaḥ || 14 ||
mūlaṃ hyeṣa manuṣyāṇāṃ dharmasāro mahādyutiḥ |
puṣpaṃ phalaṃ ca patraṃ ca śākhāścāsyetare janāḥ || 15 ||
te lakṣmaṇa iva kṣipraṃ sapatnya ssahabāndhavāḥ |
gacchantamanugacchāmo yena gacchati rāghavaḥ || 16 ||
udyānāni parityajya kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca |
ekaduḥkhasukhā rāmamanugacchāma dhārmikam || 17 ||
samuddhṛtanidhānāni paridhvastājirāṇi ca |
upātta dhanadhānyāni hṛtasārāṇi sarvaśaḥ || 18 ||
rajasābhyavakīrṇāni parityaktāni daivataiḥ |
mūṣakaiḥparidhāvadbhirudbilairāvṛtāni ca || 19 ||
apetodakadhūmāni hīnasammārjanāni ca |
praṇaṣṭabalikarmejyāmantrahomajapāni ca || 20 ||
duṣkāleneva bhagnāni bhinnabhājanavanti ca |
asmāttyaktāni veśmāni kaikeyī pratipadyatām || 21 ||
vanaṃ nagaramevāstu yena gacchati rāghavaḥ |
asmābhiśca parityaktaṃ puraṃ sampadyatāṃ vanam || 22 ||
bilāni daṃṣṭriṇa ssarve sānūni mṛgapakṣiṇaḥ |
tyajantvasmadbhayādbhītā gajāssiṃhā vanāni ca || 23 ||
asmattyaktaṃ prapadyantāṃ sevyamānaṃ tyajantu ca |
tṛṇamāṃsa phalādānāṃ deśaṃ vyālamṛgadvijam || 24 ||
prapadyatāṃ hi kaikeyī saputrā saha bāndhavaiḥ |
rāghaveṇa vane sarve vayaṃ vatsyāma nirvṛtāḥ || 25 ||
ityevaṃ vividhā vāco nānājanasamīritāḥ |
śuśrāva rāmaḥ śrutvā ca na vicakre'sya mānasam || 26 ||
sa tu veśma piturdūrātkailāsaśikharaprabham |
abhicakrāma dharmātmā mattamātaṅgavikramaḥ || 27 ||
vinītavīrapuruṣaṃ praviśya tu nṛpālayam |
dadarśāvasthitaṃ dīnaṃ sumantramavidūrataḥ || 28 ||
pratīkṣamāṇo'pi janaṃ tadārta manārtarūpaḥ prahasannivātha |
jagāma rāmaḥ pitaraṃ didṛkṣuḥ piturnideśaṃ vidhivaccikīrṣuḥ || 29 ||
tatpūrvamaikṣvākasuto mahātmā rāmo gamiṣyanvanamārtarūpam |
vyatiṣṭhata prekṣya tadā sumantraṃ piturmahātmā pratihāraṇārtham || 30 ||
piturnideśena tu dharmavatsalaḥ vanapraveśe kṛtabuddhiniścayaḥ |
sa rāghavaḥ prekṣya sumantramabravī nnivedayasvāgamanaṃ nṛpāya me || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe trayastriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.