ત્વં હિ બ્રહ્મૈવ સાક્ષાત્ પરમુરુમહિમન્નક્ષરાણામકાર-
સ્તારો મન્ત્રેષુ રાજ્ઞાં મનુરસિ મુનિષુ ત્વં ભૃગુર્નારદોઽપિ ।
પ્રહ્લાદો દાનવાનાં પશુષુ ચ સુરભિઃ પક્ષિણાં વૈનતેયો
નાગાનામસ્યનન્તસ્સુરસરિદપિ ચ સ્રોતસાં વિશ્વમૂર્તે ॥1॥
બ્રહ્મણ્યાનાં બલિસ્ત્વં ક્રતુષુ ચ જપયજ્ઞોઽસિ વીરેષુ પાર્થો
ભક્તાનામુદ્ધવસ્ત્વં બલમસિ બલિનાં ધામ તેજસ્વિનાં ત્વમ્ ।
નાસ્ત્યન્તસ્ત્વદ્વિભૂતેર્વિકસદતિશયં વસ્તુ સર્વં ત્વમેવ
ત્વં જીવસ્ત્વં પ્રધાનં યદિહ ભવદૃતે તન્ન કિઞ્ચિત્ પ્રપઞ્ચે ॥2॥
ધર્મં વર્ણાશ્રમાણાં શ્રુતિપથવિહિતં ત્વત્પરત્વેન ભક્ત્યા
કુર્વન્તોઽન્તર્વિરાગે વિકસતિ શનકૈઃ સન્ત્યજન્તો લભન્તે ।
સત્તાસ્ફૂર્તિપ્રિયત્વાત્મકમખિલપદાર્થેષુ ભિન્નેષ્વભિન્નં
નિર્મૂલં વિશ્વમૂલં પરમમહમિતિ ત્વદ્વિબોધં વિશુદ્ધમ્ ॥3॥
જ્ઞાનં કર્માપિ ભક્તિસ્ત્રિતયમિહ ભવત્પ્રાપકં તત્ર તાવ-
ન્નિર્વિણ્ણાનામશેષે વિષય ઇહ ભવેત્ જ્ઞાનયોગેઽધિકારઃ ।
સક્તાનાં કર્મયોગસ્ત્વયિ હિ વિનિહિતો યે તુ નાત્યન્તસક્તાઃ
નાપ્યત્યન્તં વિરક્તાસ્ત્વયિ ચ ધૃતરસા ભક્તિયોગો હ્યમીષામ્ ॥4॥
જ્ઞાનં ત્વદ્ભક્તતાં વા લઘુ સુકૃતવશાન્મર્ત્યલોકે લભન્તે
તસ્માત્તત્રૈવ જન્મ સ્પૃહયતિ ભગવન્ નાકગો નારકો વા ।
આવિષ્ટં માં તુ દૈવાદ્ભવજલનિધિપોતાયિતે મર્ત્યદેહે
ત્વં કૃત્વા કર્ણધારં ગુરુમનુગુણવાતાયિતસ્તારયેથાઃ ॥5॥
અવ્યક્તં માર્ગયન્તઃ શ્રુતિભિરપિ નયૈઃ કેવલજ્ઞાનલુબ્ધાઃ
ક્લિશ્યન્તેઽતીવ સિદ્ધિં બહુતરજનુષામન્ત એવાપ્નુવન્તિ ।
દૂરસ્થઃ કર્મયોગોઽપિ ચ પરમફલે નન્વયં ભક્તિયોગ-
સ્ત્વામૂલાદેવ હૃદ્યસ્ત્વરિતમયિ ભવત્પ્રાપકો વર્ધતાં મે ॥6॥
જ્ઞાનાયૈવાતિયત્નં મુનિરપવદતે બ્રહ્મતત્ત્વં તુ શૃણ્વન્
ગાઢં ત્વત્પાદભક્તિં શરણમયતિ યસ્તસ્ય મુક્તિઃ કરાગ્રે ।
ત્વદ્ધ્યાનેઽપીહ તુલ્યા પુનરસુકરતા ચિત્તચાઞ્ચલ્યહેતો-
રભ્યાસાદાશુ શક્યં તદપિ વશયિતું ત્વત્કૃપાચારુતાભ્યામ્ ॥7॥
નિર્વિણ્ણઃ કર્મમાર્ગે ખલુ વિષમતમે ત્વત્કથાદૌ ચ ગાઢં
જાતશ્રદ્ધોઽપિ કામાનયિ ભુવનપતે નૈવ શક્નોમિ હાતુમ્ ।
તદ્ભૂયો નિશ્ચયેન ત્વયિ નિહિતમના દોષબુદ્ધ્યા ભજંસ્તાન્
પુષ્ણીયાં ભક્તિમેવ ત્વયિ હૃદયગતે મઙ્ક્ષુ નઙ્ક્ષ્યન્તિ સઙ્ગાઃ ॥8॥
કશ્ચિત્ ક્લેશાર્જિતાર્થક્ષયવિમલમતિર્નુદ્યમાનો જનૌઘૈઃ
પ્રાગેવં પ્રાહ વિપ્રો ન ખલુ મમ જનઃ કાલકર્મગ્રહા વા।
ચેતો મે દુઃખહેતુસ્તદિહ ગુણગણં ભાવયત્સર્વકારી-
ત્યુક્ત્વા શાન્તો ગતસ્ત્વાં મમ ચ કુરુ વિભો તાદૃશી ચિત્તશાન્તિમ્ ॥9॥
ઐલઃ પ્રાગુર્વશીં પ્રત્યતિવિવશમનાઃ સેવમાનશ્ચિરં તાં
ગાઢં નિર્વિદ્ય ભૂયો યુવતિસુખમિદં ક્ષુદ્રમેવેતિ ગાયન્ ।
ત્વદ્ભક્તિં પ્રાપ્ય પૂર્ણઃ સુખતરમચરત્તદ્વદુદ્ધૂતસઙ્ગં
ભક્તોત્તંસં ક્રિયા માં પવનપુરપતે હન્ત મે રુન્ધિ રોગાન્ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
tvaṃ hi brahmaiva sākṣāt paramurumahimannakṣarāṇāmakāra-
stāro mantreṣu rājñāṃ manurasi muniṣu tvaṃ bhṛgurnārado'pi |
prahlādo dānavānāṃ paśuṣu ca surabhiḥ pakṣiṇāṃ vainateyo
nāgānāmasyanantassurasaridapi ca srotasāṃ viśvamūrte ||1||
brahmaṇyānāṃ balistvaṃ kratuṣu ca japayajño'si vīreṣu pārtho
bhaktānāmuddhavastvaṃ balamasi balināṃ dhāma tejasvināṃ tvam |
nāstyantastvadvibhūtervikasadatiśayaṃ vastu sarvaṃ tvameva
tvaṃ jīvastvaṃ pradhānaṃ yadiha bhavadṛte tanna kiñcit prapañce ||2||
dharmaṃ varṇāśramāṇāṃ śrutipathavihitaṃ tvatparatvena bhaktyā
kurvanto'ntarvirāge vikasati śanakaiḥ santyajanto labhante |
sattāsphūrtipriyatvātmakamakhilapadārtheṣu bhinneṣvabhinnaṃ
nirmūlaṃ viśvamūlaṃ paramamahamiti tvadvibodhaṃ viśuddham ||3||
jñānaṃ karmāpi bhaktistritayamiha bhavatprāpakaṃ tatra tāva-
nnirviṇṇānāmaśeṣe viṣaya iha bhavet jñānayoge'dhikāraḥ |
saktānāṃ karmayogastvayi hi vinihito ye tu nātyantasaktāḥ
nāpyatyantaṃ viraktāstvayi ca dhṛtarasā bhaktiyogo hyamīṣām ||4||
jñānaṃ tvadbhaktatāṃ vā laghu sukṛtavaśānmartyaloke labhante
tasmāttatraiva janma spṛhayati bhagavan nākago nārako vā |
āviṣṭaṃ māṃ tu daivādbhavajalanidhipotāyite martyadehe
tvaṃ kṛtvā karṇadhāraṃ gurumanuguṇavātāyitastārayethāḥ ||5||
avyaktaṃ mārgayantaḥ śrutibhirapi nayaiḥ kevalajñānalubdhāḥ
kliśyante'tīva siddhiṃ bahutarajanuṣāmanta evāpnuvanti |
dūrasthaḥ karmayogo'pi ca paramaphale nanvayaṃ bhaktiyoga-
stvāmūlādeva hṛdyastvaritamayi bhavatprāpako vardhatāṃ me ||6||
jñānāyaivātiyatnaṃ munirapavadate brahmatattvaṃ tu śṛṇvan
gāḍhaṃ tvatpādabhaktiṃ śaraṇamayati yastasya muktiḥ karāgre |
tvaddhyāne'pīha tulyā punarasukaratā cittacāñcalyaheto-
rabhyāsādāśu śakyaṃ tadapi vaśayituṃ tvatkṛpācārutābhyām ||7||
nirviṇṇaḥ karmamārge khalu viṣamatame tvatkathādau ca gāḍhaṃ
jātaśraddho'pi kāmānayi bhuvanapate naiva śaknomi hātum |
tadbhūyo niścayena tvayi nihitamanā doṣabuddhyā bhajaṃstān
puṣṇīyāṃ bhaktimeva tvayi hṛdayagate maṅkṣu naṅkṣyanti saṅgāḥ ||8||
kaścit kleśārjitārthakṣayavimalamatirnudyamāno janaughaiḥ
prāgevaṃ prāha vipro na khalu mama janaḥ kālakarmagrahā vā|
ceto me duḥkhahetustadiha guṇagaṇaṃ bhāvayatsarvakārī-
tyuktvā śānto gatastvāṃ mama ca kuru vibho tādṛśī cittaśāntim ||9||
ailaḥ prāgurvaśīṃ pratyativivaśamanāḥ sevamānaściraṃ tāṃ
gāḍhaṃ nirvidya bhūyo yuvatisukhamidaṃ kṣudrameveti gāyan |
tvadbhaktiṃ prāpya pūrṇaḥ sukhataramacarattadvaduddhūtasaṅgaṃ
bhaktottaṃsaṃ kriyā māṃ pavanapurapate hanta me rundhi rogān ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
त्वं हि ब्रह्मैव साक्षात् परमुरुमहिमन्नक्षराणामकार-
स्तारो मन्त्रेषु राज्ञां मनुरसि मुनिषु त्वं भृगुर्नारदोऽपि ।
प्रह्लादो दानवानां पशुषु च सुरभिः पक्षिणां वैनतेयो
नागानामस्यनन्तस्सुरसरिदपि च स्रोतसां विश्वमूर्ते ॥1॥
ब्रह्मण्यानां बलिस्त्वं क्रतुषु च जपयज्ञोऽसि वीरेषु पार्थो
भक्तानामुद्धवस्त्वं बलमसि बलिनां धाम तेजस्विनां त्वम् ।
नास्त्यन्तस्त्वद्विभूतेर्विकसदतिशयं वस्तु सर्वं त्वमेव
त्वं जीवस्त्वं प्रधानं यदिह भवदृते तन्न किञ्चित् प्रपञ्चे ॥2॥
धर्मं वर्णाश्रमाणां श्रुतिपथविहितं त्वत्परत्वेन भक्त्या
कुर्वन्तोऽन्तर्विरागे विकसति शनकैः सन्त्यजन्तो लभन्ते ।
सत्तास्फूर्तिप्रियत्वात्मकमखिलपदार्थेषु भिन्नेष्वभिन्नं
निर्मूलं विश्वमूलं परममहमिति त्वद्विबोधं विशुद्धम् ॥3॥
ज्ञानं कर्मापि भक्तिस्त्रितयमिह भवत्प्रापकं तत्र ताव-
न्निर्विण्णानामशेषे विषय इह भवेत् ज्ञानयोगेऽधिकारः ।
सक्तानां कर्मयोगस्त्वयि हि विनिहितो ये तु नात्यन्तसक्ताः
नाप्यत्यन्तं विरक्तास्त्वयि च धृतरसा भक्तियोगो ह्यमीषाम् ॥4॥
ज्ञानं त्वद्भक्ततां वा लघु सुकृतवशान्मर्त्यलोके लभन्ते
तस्मात्तत्रैव जन्म स्पृहयति भगवन् नाकगो नारको वा ।
आविष्टं मां तु दैवाद्भवजलनिधिपोतायिते मर्त्यदेहे
त्वं कृत्वा कर्णधारं गुरुमनुगुणवातायितस्तारयेथाः ॥5॥
अव्यक्तं मार्गयन्तः श्रुतिभिरपि नयैः केवलज्ञानलुब्धाः
क्लिश्यन्तेऽतीव सिद्धिं बहुतरजनुषामन्त एवाप्नुवन्ति ।
दूरस्थः कर्मयोगोऽपि च परमफले नन्वयं भक्तियोग-
स्त्वामूलादेव हृद्यस्त्वरितमयि भवत्प्रापको वर्धतां मे ॥6॥
ज्ञानायैवातियत्नं मुनिरपवदते ब्रह्मतत्त्वं तु शृण्वन्
गाढं त्वत्पादभक्तिं शरणमयति यस्तस्य मुक्तिः कराग्रे ।
त्वद्ध्यानेऽपीह तुल्या पुनरसुकरता चित्तचाञ्चल्यहेतो-
रभ्यासादाशु शक्यं तदपि वशयितुं त्वत्कृपाचारुताभ्याम् ॥7॥
निर्विण्णः कर्ममार्गे खलु विषमतमे त्वत्कथादौ च गाढं
जातश्रद्धोऽपि कामानयि भुवनपते नैव शक्नोमि हातुम् ।
तद्भूयो निश्चयेन त्वयि निहितमना दोषबुद्ध्या भजंस्तान्
पुष्णीयां भक्तिमेव त्वयि हृदयगते मङ्क्षु नङ्क्ष्यन्ति सङ्गाः ॥8॥
कश्चित् क्लेशार्जितार्थक्षयविमलमतिर्नुद्यमानो जनौघैः
प्रागेवं प्राह विप्रो न खलु मम जनः कालकर्मग्रहा वा।
चेतो मे दुःखहेतुस्तदिह गुणगणं भावयत्सर्वकारी-
त्युक्त्वा शान्तो गतस्त्वां मम च कुरु विभो तादृशी चित्तशान्तिम् ॥9॥
ऐलः प्रागुर्वशीं प्रत्यतिविवशमनाः सेवमानश्चिरं तां
गाढं निर्विद्य भूयो युवतिसुखमिदं क्षुद्रमेवेति गायन् ।
त्वद्भक्तिं प्राप्य पूर्णः सुखतरमचरत्तद्वदुद्धूतसङ्गं
भक्तोत्तंसं क्रिया मां पवनपुरपते हन्त मे रुन्धि रोगान् ॥10॥
tvaṃ hi brahmaiva sākṣāt paramurumahimannakṣarāṇāmakāra-
stāro mantreṣu rājñāṃ manurasi muniṣu tvaṃ bhṛgurnārado'pi |
prahlādo dānavānāṃ paśuṣu ca surabhiḥ pakṣiṇāṃ vainateyo
nāgānāmasyanantassurasaridapi ca srotasāṃ viśvamūrte ||1||
brahmaṇyānāṃ balistvaṃ kratuṣu ca japayajño'si vīreṣu pārtho
bhaktānāmuddhavastvaṃ balamasi balināṃ dhāma tejasvināṃ tvam |
nāstyantastvadvibhūtervikasadatiśayaṃ vastu sarvaṃ tvameva
tvaṃ jīvastvaṃ pradhānaṃ yadiha bhavadṛte tanna kiñcit prapañce ||2||
dharmaṃ varṇāśramāṇāṃ śrutipathavihitaṃ tvatparatvena bhaktyā
kurvanto'ntarvirāge vikasati śanakaiḥ santyajanto labhante |
sattāsphūrtipriyatvātmakamakhilapadārtheṣu bhinneṣvabhinnaṃ
nirmūlaṃ viśvamūlaṃ paramamahamiti tvadvibodhaṃ viśuddham ||3||
jñānaṃ karmāpi bhaktistritayamiha bhavatprāpakaṃ tatra tāva-
nnirviṇṇānāmaśeṣe viṣaya iha bhavet jñānayoge'dhikāraḥ |
saktānāṃ karmayogastvayi hi vinihito ye tu nātyantasaktāḥ
nāpyatyantaṃ viraktāstvayi ca dhṛtarasā bhaktiyogo hyamīṣām ||4||
jñānaṃ tvadbhaktatāṃ vā laghu sukṛtavaśānmartyaloke labhante
tasmāttatraiva janma spṛhayati bhagavan nākago nārako vā |
āviṣṭaṃ māṃ tu daivādbhavajalanidhipotāyite martyadehe
tvaṃ kṛtvā karṇadhāraṃ gurumanuguṇavātāyitastārayethāḥ ||5||
avyaktaṃ mārgayantaḥ śrutibhirapi nayaiḥ kevalajñānalubdhāḥ
kliśyante'tīva siddhiṃ bahutarajanuṣāmanta evāpnuvanti |
dūrasthaḥ karmayogo'pi ca paramaphale nanvayaṃ bhaktiyoga-
stvāmūlādeva hṛdyastvaritamayi bhavatprāpako vardhatāṃ me ||6||
jñānāyaivātiyatnaṃ munirapavadate brahmatattvaṃ tu śṛṇvan
gāḍhaṃ tvatpādabhaktiṃ śaraṇamayati yastasya muktiḥ karāgre |
tvaddhyāne'pīha tulyā punarasukaratā cittacāñcalyaheto-
rabhyāsādāśu śakyaṃ tadapi vaśayituṃ tvatkṛpācārutābhyām ||7||
nirviṇṇaḥ karmamārge khalu viṣamatame tvatkathādau ca gāḍhaṃ
jātaśraddho'pi kāmānayi bhuvanapate naiva śaknomi hātum |
tadbhūyo niścayena tvayi nihitamanā doṣabuddhyā bhajaṃstān
puṣṇīyāṃ bhaktimeva tvayi hṛdayagate maṅkṣu naṅkṣyanti saṅgāḥ ||8||
kaścit kleśārjitārthakṣayavimalamatirnudyamāno janaughaiḥ
prāgevaṃ prāha vipro na khalu mama janaḥ kālakarmagrahā vā|
ceto me duḥkhahetustadiha guṇagaṇaṃ bhāvayatsarvakārī-
tyuktvā śānto gatastvāṃ mama ca kuru vibho tādṛśī cittaśāntim ||9||
ailaḥ prāgurvaśīṃ pratyativivaśamanāḥ sevamānaściraṃ tāṃ
gāḍhaṃ nirvidya bhūyo yuvatisukhamidaṃ kṣudrameveti gāyan |
tvadbhaktiṃ prāpya pūrṇaḥ sukhataramacarattadvaduddhūtasaṅgaṃ
bhaktottaṃsaṃ kriyā māṃ pavanapurapate hanta me rundhi rogān ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.