ත්වං හි බ්රහ්මෛව සාක්ෂාත් පරමුරුමහිමන්නක්ෂරාණාමකාර-
ස්තාරෝ මන්ත්රේෂු රාජ්ඤාං මනුරසි මුනිෂු ත්වං භෘගුර්නාරදෝ(අ)පි .
ප්රහ්ලාදෝ දානවානාං පශුෂු ච සුරභිඃ පක්ෂිණාං වෛනතේයෝ
නාගානාමස්යනන්තස්සුරසරිදපි ච ස්රෝතසාං විශ්වමූර්තේ ..1..
බ්රහ්මණ්යානාං බලිස්ත්වං ක්රතුෂු ච ජපයජ්ඤෝ(අ)සි වීරේෂු පාර්ථෝ
භක්තානාමුද්ධවස්ත්වං බලමසි බලිනාං ධාම තේජස්විනාං ත්වම් .
නාස්ත්යන්තස්ත්වද්විභූතේර්විකසදතිශයං වස්තු සර්වං ත්වමේව
ත්වං ජීවස්ත්වං ප්රධානං යදිහ භවදෘතේ තන්න කිඤ්චිත් ප්රපඤ්චේ ..2..
ධර්මං වර්ණාශ්රමාණාං ශ්රුතිපථවිහිතං ත්වත්පරත්වේන භක්ත්යා
කුර්වන්තෝ(අ)න්තර්විරාගේ විකසති ශනකෛඃ සන්ත්යජන්තෝ ලභන්තේ .
සත්තාස්ඵූර්තිප්රියත්වාත්මකමඛිලපදාර්ථේෂු භින්නේෂ්වභින්නං
නිර්මූලං විශ්වමූලං පරමමහමිති ත්වද්විබෝධං විශුද්ධම් ..3..
ජ්ඤානං කර්මාපි භක්තිස්ත්රිතයමිහ භවත්ප්රාපකං තත්ර තාව-
න්නිර්විණ්ණානාමශේෂේ විෂය ඉහ භවේත් ජ්ඤානයෝගේ(අ)ධිකාරඃ .
සක්තානාං කර්මයෝගස්ත්වයි හි විනිහිතෝ යේ තු නාත්යන්තසක්තාඃ
නාප්යත්යන්තං විරක්තාස්ත්වයි ච ධෘතරසා භක්තියෝගෝ හ්යමීෂාම් ..4..
ජ්ඤානං ත්වද්භක්තතාං වා ලඝු සුකෘතවශාන්මර්ත්යලෝකේ ලභන්තේ
තස්මාත්තත්රෛව ජන්ම ස්පෘහයති භගවන් නාකගෝ නාරකෝ වා .
ආවිෂ්ටං මාං තු දෛවාද්භවජලනිධිපෝතායිතේ මර්ත්යදේහේ
ත්වං කෘත්වා කර්ණධාරං ගුරුමනුගුණවාතායිතස්තාරයේථාඃ ..5..
අව්යක්තං මාර්ගයන්තඃ ශ්රුතිභිරපි නයෛඃ කේවලජ්ඤානලුබ්ධාඃ
ක්ලිශ්යන්තේ(අ)තීව සිද්ධිං බහුතරජනුෂාමන්ත ඒවාප්නුවන්ති .
දූරස්ථඃ කර්මයෝගෝ(අ)පි ච පරමඵලේ නන්වයං භක්තියෝග-
ස්ත්වාමූලාදේව හෘද්යස්ත්වරිතමයි භවත්ප්රාපකෝ වර්ධතාං මේ ..6..
ජ්ඤානායෛවාතියත්නං මුනිරපවදතේ බ්රහ්මතත්ත්වං තු ශෘණ්වන්
ගාඪං ත්වත්පාදභක්තිං ශරණමයති යස්තස්ය මුක්තිඃ කරාග්රේ .
ත්වද්ධ්යානේ(අ)පීහ තුල්යා පුනරසුකරතා චිත්තචාඤ්චල්යහේතෝ-
රභ්යාසාදාශු ශක්යං තදපි වශයිතුං ත්වත්කෘපාචාරුතාභ්යාම් ..7..
නිර්විණ්ණඃ කර්මමාර්ගේ ඛලු විෂමතමේ ත්වත්කථාදෞ ච ගාඪං
ජාතශ්රද්ධෝ(අ)පි කාමානයි භුවනපතේ නෛව ශක්නෝමි හාතුම් .
තද්භූයෝ නිශ්චයේන ත්වයි නිහිතමනා දෝෂබුද්ධ්යා භජංස්තාන්
පුෂ්ණීයාං භක්තිමේව ත්වයි හෘදයගතේ මඞ්ක්ෂු නඞ්ක්ෂ්යන්ති සඞ්ගාඃ ..8..
කශ්චිත් ක්ලේශාර්ජිතාර්ථක්ෂයවිමලමතිර්නුද්යමානෝ ජනෞඝෛඃ
ප්රාගේවං ප්රාහ විප්රෝ න ඛලු මම ජනඃ කාලකර්මග්රහා වා.
චේතෝ මේ දුඃඛහේතුස්තදිහ ගුණගණං භාවයත්සර්වකාරී-
ත්යුක්ත්වා ශාන්තෝ ගතස්ත්වාං මම ච කුරු විභෝ තාදෘශී චිත්තශාන්තිම් ..9..
ඓලඃ ප්රාගුර්වශීං ප්රත්යතිවිවශමනාඃ සේවමානශ්චිරං තාං
ගාඪං නිර්විද්ය භූයෝ යුවතිසුඛමිදං ක්ෂුද්රමේවේති ගායන් .
ත්වද්භක්තිං ප්රාප්ය පූර්ණඃ සුඛතරමචරත්තද්වදුද්ධූතසඞ්ගං
භක්තෝත්තංසං ක්රියා මාං පවනපුරපතේ හන්ත මේ රුන්ධි රෝගාන් ..10..
Roman (IAST) Transliteration
tvaṃ hi brahmaiva sākṣāt paramurumahimannakṣarāṇāmakāra-
stāro mantreṣu rājñāṃ manurasi muniṣu tvaṃ bhṛgurnārado'pi |
prahlādo dānavānāṃ paśuṣu ca surabhiḥ pakṣiṇāṃ vainateyo
nāgānāmasyanantassurasaridapi ca srotasāṃ viśvamūrte ||1||
brahmaṇyānāṃ balistvaṃ kratuṣu ca japayajño'si vīreṣu pārtho
bhaktānāmuddhavastvaṃ balamasi balināṃ dhāma tejasvināṃ tvam |
nāstyantastvadvibhūtervikasadatiśayaṃ vastu sarvaṃ tvameva
tvaṃ jīvastvaṃ pradhānaṃ yadiha bhavadṛte tanna kiñcit prapañce ||2||
dharmaṃ varṇāśramāṇāṃ śrutipathavihitaṃ tvatparatvena bhaktyā
kurvanto'ntarvirāge vikasati śanakaiḥ santyajanto labhante |
sattāsphūrtipriyatvātmakamakhilapadārtheṣu bhinneṣvabhinnaṃ
nirmūlaṃ viśvamūlaṃ paramamahamiti tvadvibodhaṃ viśuddham ||3||
jñānaṃ karmāpi bhaktistritayamiha bhavatprāpakaṃ tatra tāva-
nnirviṇṇānāmaśeṣe viṣaya iha bhavet jñānayoge'dhikāraḥ |
saktānāṃ karmayogastvayi hi vinihito ye tu nātyantasaktāḥ
nāpyatyantaṃ viraktāstvayi ca dhṛtarasā bhaktiyogo hyamīṣām ||4||
jñānaṃ tvadbhaktatāṃ vā laghu sukṛtavaśānmartyaloke labhante
tasmāttatraiva janma spṛhayati bhagavan nākago nārako vā |
āviṣṭaṃ māṃ tu daivādbhavajalanidhipotāyite martyadehe
tvaṃ kṛtvā karṇadhāraṃ gurumanuguṇavātāyitastārayethāḥ ||5||
avyaktaṃ mārgayantaḥ śrutibhirapi nayaiḥ kevalajñānalubdhāḥ
kliśyante'tīva siddhiṃ bahutarajanuṣāmanta evāpnuvanti |
dūrasthaḥ karmayogo'pi ca paramaphale nanvayaṃ bhaktiyoga-
stvāmūlādeva hṛdyastvaritamayi bhavatprāpako vardhatāṃ me ||6||
jñānāyaivātiyatnaṃ munirapavadate brahmatattvaṃ tu śṛṇvan
gāḍhaṃ tvatpādabhaktiṃ śaraṇamayati yastasya muktiḥ karāgre |
tvaddhyāne'pīha tulyā punarasukaratā cittacāñcalyaheto-
rabhyāsādāśu śakyaṃ tadapi vaśayituṃ tvatkṛpācārutābhyām ||7||
nirviṇṇaḥ karmamārge khalu viṣamatame tvatkathādau ca gāḍhaṃ
jātaśraddho'pi kāmānayi bhuvanapate naiva śaknomi hātum |
tadbhūyo niścayena tvayi nihitamanā doṣabuddhyā bhajaṃstān
puṣṇīyāṃ bhaktimeva tvayi hṛdayagate maṅkṣu naṅkṣyanti saṅgāḥ ||8||
kaścit kleśārjitārthakṣayavimalamatirnudyamāno janaughaiḥ
prāgevaṃ prāha vipro na khalu mama janaḥ kālakarmagrahā vā|
ceto me duḥkhahetustadiha guṇagaṇaṃ bhāvayatsarvakārī-
tyuktvā śānto gatastvāṃ mama ca kuru vibho tādṛśī cittaśāntim ||9||
ailaḥ prāgurvaśīṃ pratyativivaśamanāḥ sevamānaściraṃ tāṃ
gāḍhaṃ nirvidya bhūyo yuvatisukhamidaṃ kṣudrameveti gāyan |
tvadbhaktiṃ prāpya pūrṇaḥ sukhataramacarattadvaduddhūtasaṅgaṃ
bhaktottaṃsaṃ kriyā māṃ pavanapurapate hanta me rundhi rogān ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
त्वं हि ब्रह्मैव साक्षात् परमुरुमहिमन्नक्षराणामकार-
स्तारो मन्त्रेषु राज्ञां मनुरसि मुनिषु त्वं भृगुर्नारदोऽपि ।
प्रह्लादो दानवानां पशुषु च सुरभिः पक्षिणां वैनतेयो
नागानामस्यनन्तस्सुरसरिदपि च स्रोतसां विश्वमूर्ते ॥1॥
ब्रह्मण्यानां बलिस्त्वं क्रतुषु च जपयज्ञोऽसि वीरेषु पार्थो
भक्तानामुद्धवस्त्वं बलमसि बलिनां धाम तेजस्विनां त्वम् ।
नास्त्यन्तस्त्वद्विभूतेर्विकसदतिशयं वस्तु सर्वं त्वमेव
त्वं जीवस्त्वं प्रधानं यदिह भवदृते तन्न किञ्चित् प्रपञ्चे ॥2॥
धर्मं वर्णाश्रमाणां श्रुतिपथविहितं त्वत्परत्वेन भक्त्या
कुर्वन्तोऽन्तर्विरागे विकसति शनकैः सन्त्यजन्तो लभन्ते ।
सत्तास्फूर्तिप्रियत्वात्मकमखिलपदार्थेषु भिन्नेष्वभिन्नं
निर्मूलं विश्वमूलं परममहमिति त्वद्विबोधं विशुद्धम् ॥3॥
ज्ञानं कर्मापि भक्तिस्त्रितयमिह भवत्प्रापकं तत्र ताव-
न्निर्विण्णानामशेषे विषय इह भवेत् ज्ञानयोगेऽधिकारः ।
सक्तानां कर्मयोगस्त्वयि हि विनिहितो ये तु नात्यन्तसक्ताः
नाप्यत्यन्तं विरक्तास्त्वयि च धृतरसा भक्तियोगो ह्यमीषाम् ॥4॥
ज्ञानं त्वद्भक्ततां वा लघु सुकृतवशान्मर्त्यलोके लभन्ते
तस्मात्तत्रैव जन्म स्पृहयति भगवन् नाकगो नारको वा ।
आविष्टं मां तु दैवाद्भवजलनिधिपोतायिते मर्त्यदेहे
त्वं कृत्वा कर्णधारं गुरुमनुगुणवातायितस्तारयेथाः ॥5॥
अव्यक्तं मार्गयन्तः श्रुतिभिरपि नयैः केवलज्ञानलुब्धाः
क्लिश्यन्तेऽतीव सिद्धिं बहुतरजनुषामन्त एवाप्नुवन्ति ।
दूरस्थः कर्मयोगोऽपि च परमफले नन्वयं भक्तियोग-
स्त्वामूलादेव हृद्यस्त्वरितमयि भवत्प्रापको वर्धतां मे ॥6॥
ज्ञानायैवातियत्नं मुनिरपवदते ब्रह्मतत्त्वं तु शृण्वन्
गाढं त्वत्पादभक्तिं शरणमयति यस्तस्य मुक्तिः कराग्रे ।
त्वद्ध्यानेऽपीह तुल्या पुनरसुकरता चित्तचाञ्चल्यहेतो-
रभ्यासादाशु शक्यं तदपि वशयितुं त्वत्कृपाचारुताभ्याम् ॥7॥
निर्विण्णः कर्ममार्गे खलु विषमतमे त्वत्कथादौ च गाढं
जातश्रद्धोऽपि कामानयि भुवनपते नैव शक्नोमि हातुम् ।
तद्भूयो निश्चयेन त्वयि निहितमना दोषबुद्ध्या भजंस्तान्
पुष्णीयां भक्तिमेव त्वयि हृदयगते मङ्क्षु नङ्क्ष्यन्ति सङ्गाः ॥8॥
कश्चित् क्लेशार्जितार्थक्षयविमलमतिर्नुद्यमानो जनौघैः
प्रागेवं प्राह विप्रो न खलु मम जनः कालकर्मग्रहा वा।
चेतो मे दुःखहेतुस्तदिह गुणगणं भावयत्सर्वकारी-
त्युक्त्वा शान्तो गतस्त्वां मम च कुरु विभो तादृशी चित्तशान्तिम् ॥9॥
ऐलः प्रागुर्वशीं प्रत्यतिविवशमनाः सेवमानश्चिरं तां
गाढं निर्विद्य भूयो युवतिसुखमिदं क्षुद्रमेवेति गायन् ।
त्वद्भक्तिं प्राप्य पूर्णः सुखतरमचरत्तद्वदुद्धूतसङ्गं
भक्तोत्तंसं क्रिया मां पवनपुरपते हन्त मे रुन्धि रोगान् ॥10॥
tvaṃ hi brahmaiva sākṣāt paramurumahimannakṣarāṇāmakāra-
stāro mantreṣu rājñāṃ manurasi muniṣu tvaṃ bhṛgurnārado'pi |
prahlādo dānavānāṃ paśuṣu ca surabhiḥ pakṣiṇāṃ vainateyo
nāgānāmasyanantassurasaridapi ca srotasāṃ viśvamūrte ||1||
brahmaṇyānāṃ balistvaṃ kratuṣu ca japayajño'si vīreṣu pārtho
bhaktānāmuddhavastvaṃ balamasi balināṃ dhāma tejasvināṃ tvam |
nāstyantastvadvibhūtervikasadatiśayaṃ vastu sarvaṃ tvameva
tvaṃ jīvastvaṃ pradhānaṃ yadiha bhavadṛte tanna kiñcit prapañce ||2||
dharmaṃ varṇāśramāṇāṃ śrutipathavihitaṃ tvatparatvena bhaktyā
kurvanto'ntarvirāge vikasati śanakaiḥ santyajanto labhante |
sattāsphūrtipriyatvātmakamakhilapadārtheṣu bhinneṣvabhinnaṃ
nirmūlaṃ viśvamūlaṃ paramamahamiti tvadvibodhaṃ viśuddham ||3||
jñānaṃ karmāpi bhaktistritayamiha bhavatprāpakaṃ tatra tāva-
nnirviṇṇānāmaśeṣe viṣaya iha bhavet jñānayoge'dhikāraḥ |
saktānāṃ karmayogastvayi hi vinihito ye tu nātyantasaktāḥ
nāpyatyantaṃ viraktāstvayi ca dhṛtarasā bhaktiyogo hyamīṣām ||4||
jñānaṃ tvadbhaktatāṃ vā laghu sukṛtavaśānmartyaloke labhante
tasmāttatraiva janma spṛhayati bhagavan nākago nārako vā |
āviṣṭaṃ māṃ tu daivādbhavajalanidhipotāyite martyadehe
tvaṃ kṛtvā karṇadhāraṃ gurumanuguṇavātāyitastārayethāḥ ||5||
avyaktaṃ mārgayantaḥ śrutibhirapi nayaiḥ kevalajñānalubdhāḥ
kliśyante'tīva siddhiṃ bahutarajanuṣāmanta evāpnuvanti |
dūrasthaḥ karmayogo'pi ca paramaphale nanvayaṃ bhaktiyoga-
stvāmūlādeva hṛdyastvaritamayi bhavatprāpako vardhatāṃ me ||6||
jñānāyaivātiyatnaṃ munirapavadate brahmatattvaṃ tu śṛṇvan
gāḍhaṃ tvatpādabhaktiṃ śaraṇamayati yastasya muktiḥ karāgre |
tvaddhyāne'pīha tulyā punarasukaratā cittacāñcalyaheto-
rabhyāsādāśu śakyaṃ tadapi vaśayituṃ tvatkṛpācārutābhyām ||7||
nirviṇṇaḥ karmamārge khalu viṣamatame tvatkathādau ca gāḍhaṃ
jātaśraddho'pi kāmānayi bhuvanapate naiva śaknomi hātum |
tadbhūyo niścayena tvayi nihitamanā doṣabuddhyā bhajaṃstān
puṣṇīyāṃ bhaktimeva tvayi hṛdayagate maṅkṣu naṅkṣyanti saṅgāḥ ||8||
kaścit kleśārjitārthakṣayavimalamatirnudyamāno janaughaiḥ
prāgevaṃ prāha vipro na khalu mama janaḥ kālakarmagrahā vā|
ceto me duḥkhahetustadiha guṇagaṇaṃ bhāvayatsarvakārī-
tyuktvā śānto gatastvāṃ mama ca kuru vibho tādṛśī cittaśāntim ||9||
ailaḥ prāgurvaśīṃ pratyativivaśamanāḥ sevamānaściraṃ tāṃ
gāḍhaṃ nirvidya bhūyo yuvatisukhamidaṃ kṣudrameveti gāyan |
tvadbhaktiṃ prāpya pūrṇaḥ sukhataramacarattadvaduddhūtasaṅgaṃ
bhaktottaṃsaṃ kriyā māṃ pavanapurapate hanta me rundhi rogān ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.