ତ୍ଵଂ ହି ବ୍ରହ୍ମୈଵ ସାକ୍ଷାତ୍ ପରମୁରୁମହିମନ୍ନକ୍ଷରାଣାମକାର-
ସ୍ତାରୋ ମନ୍ତ୍ରେଷୁ ରାଜ୍ଞାଂ ମନୁରସି ମୁନିଷୁ ତ୍ଵଂ ଭୃଗୁର୍ନାରଦୋଽପି ।
ପ୍ରହ୍ଲାଦୋ ଦାନଵାନାଂ ପଶୁଷୁ ଚ ସୁରଭିଃ ପକ୍ଷିଣାଂ ଵୈନତେଯୋ
ନାଗାନାମସ୍ଯନନ୍ତସ୍ସୁରସରିଦପି ଚ ସ୍ରୋତସାଂ ଵିଶ୍ଵମୂର୍ତେ ॥1॥
ବ୍ରହ୍ମଣ୍ଯାନାଂ ବଲିସ୍ତ୍ଵଂ କ୍ରତୁଷୁ ଚ ଜପଯଜ୍ଞୋଽସି ଵୀରେଷୁ ପାର୍ଥୋ
ଭକ୍ତାନାମୁଦ୍ଧଵସ୍ତ୍ଵଂ ବଲମସି ବଲିନାଂ ଧାମ ତେଜସ୍ଵିନାଂ ତ୍ଵମ୍ ।
ନାସ୍ତ୍ଯନ୍ତସ୍ତ୍ଵଦ୍ଵିଭୂତେର୍ଵିକସଦତିଶଯଂ ଵସ୍ତୁ ସର୍ଵଂ ତ୍ଵମେଵ
ତ୍ଵଂ ଜୀଵସ୍ତ୍ଵଂ ପ୍ରଧାନଂ ଯଦିହ ଭଵଦୃତେ ତନ୍ନ କିଞ୍ଚିତ୍ ପ୍ରପଞ୍ଚେ ॥2॥
ଧର୍ମଂ ଵର୍ଣାଶ୍ରମାଣାଂ ଶ୍ରୁତିପଥଵିହିତଂ ତ୍ଵତ୍ପରତ୍ଵେନ ଭକ୍ତ୍ଯା
କୁର୍ଵନ୍ତୋଽନ୍ତର୍ଵିରାଗେ ଵିକସତି ଶନକୈଃ ସନ୍ତ୍ଯଜନ୍ତୋ ଲଭନ୍ତେ ।
ସତ୍ତାସ୍ଫୂର୍ତିପ୍ରିଯତ୍ଵାତ୍ମକମଖିଲପଦାର୍ଥେଷୁ ଭିନ୍ନେଷ୍ଵଭିନ୍ନଂ
ନିର୍ମୂଲଂ ଵିଶ୍ଵମୂଲଂ ପରମମହମିତି ତ୍ଵଦ୍ଵିବୋଧଂ ଵିଶୁଦ୍ଧମ୍ ॥3॥
ଜ୍ଞାନଂ କର୍ମାପି ଭକ୍ତିସ୍ତ୍ରିତଯମିହ ଭଵତ୍ପ୍ରାପକଂ ତତ୍ର ତାଵ-
ନ୍ନିର୍ଵିଣ୍ଣାନାମଶେଷେ ଵିଷଯ ଇହ ଭଵେତ୍ ଜ୍ଞାନଯୋଗେଽଧିକାରଃ ।
ସକ୍ତାନାଂ କର୍ମଯୋଗସ୍ତ୍ଵଯି ହି ଵିନିହିତୋ ଯେ ତୁ ନାତ୍ଯନ୍ତସକ୍ତାଃ
ନାପ୍ଯତ୍ଯନ୍ତଂ ଵିରକ୍ତାସ୍ତ୍ଵଯି ଚ ଧୃତରସା ଭକ୍ତିଯୋଗୋ ହ୍ଯମୀଷାମ୍ ॥4॥
ଜ୍ଞାନଂ ତ୍ଵଦ୍ଭକ୍ତତାଂ ଵା ଲଘୁ ସୁକୃତଵଶାନ୍ମର୍ତ୍ଯଲୋକେ ଲଭନ୍ତେ
ତସ୍ମାତ୍ତତ୍ରୈଵ ଜନ୍ମ ସ୍ପୃହଯତି ଭଗଵନ୍ ନାକଗୋ ନାରକୋ ଵା ।
ଆଵିଷ୍ଟଂ ମାଂ ତୁ ଦୈଵାଦ୍ଭଵଜଲନିଧିପୋତାଯିତେ ମର୍ତ୍ଯଦେହେ
ତ୍ଵଂ କୃତ୍ଵା କର୍ଣଧାରଂ ଗୁରୁମନୁଗୁଣଵାତାଯିତସ୍ତାରଯେଥାଃ ॥5॥
ଅଵ୍ଯକ୍ତଂ ମାର୍ଗଯନ୍ତଃ ଶ୍ରୁତିଭିରପି ନଯୈଃ କେଵଲଜ୍ଞାନଲୁବ୍ଧାଃ
କ୍ଲିଶ୍ଯନ୍ତେଽତୀଵ ସିଦ୍ଧିଂ ବହୁତରଜନୁଷାମନ୍ତ ଏଵାପ୍ନୁଵନ୍ତି ।
ଦୂରସ୍ଥଃ କର୍ମଯୋଗୋଽପି ଚ ପରମଫଲେ ନନ୍ଵଯଂ ଭକ୍ତିଯୋଗ-
ସ୍ତ୍ଵାମୂଲାଦେଵ ହୃଦ୍ଯସ୍ତ୍ଵରିତମଯି ଭଵତ୍ପ୍ରାପକୋ ଵର୍ଧତାଂ ମେ ॥6॥
ଜ୍ଞାନାଯୈଵାତିଯତ୍ନଂ ମୁନିରପଵଦତେ ବ୍ରହ୍ମତତ୍ତ୍ଵଂ ତୁ ଶୃଣ୍ଵନ୍
ଗାଢଂ ତ୍ଵତ୍ପାଦଭକ୍ତିଂ ଶରଣମଯତି ଯସ୍ତସ୍ଯ ମୁକ୍ତିଃ କରାଗ୍ରେ ।
ତ୍ଵଦ୍ଧ୍ଯାନେଽପୀହ ତୁଲ୍ଯା ପୁନରସୁକରତା ଚିତ୍ତଚାଞ୍ଚଲ୍ଯହେତୋ-
ରଭ୍ଯାସାଦାଶୁ ଶକ୍ଯଂ ତଦପି ଵଶଯିତୁଂ ତ୍ଵତ୍କୃପାଚାରୁତାଭ୍ଯାମ୍ ॥7॥
ନିର୍ଵିଣ୍ଣଃ କର୍ମମାର୍ଗେ ଖଲୁ ଵିଷମତମେ ତ୍ଵତ୍କଥାଦୌ ଚ ଗାଢଂ
ଜାତଶ୍ରଦ୍ଧୋଽପି କାମାନଯି ଭୁଵନପତେ ନୈଵ ଶକ୍ନୋମି ହାତୁମ୍ ।
ତଦ୍ଭୂଯୋ ନିଶ୍ଚଯେନ ତ୍ଵଯି ନିହିତମନା ଦୋଷବୁଦ୍ଧ୍ଯା ଭଜଂସ୍ତାନ୍
ପୁଷ୍ଣୀଯାଂ ଭକ୍ତିମେଵ ତ୍ଵଯି ହୃଦଯଗତେ ମଙ୍କ୍ଷୁ ନଙ୍କ୍ଷ୍ଯନ୍ତି ସଙ୍ଗାଃ ॥8॥
କଶ୍ଚିତ୍ କ୍ଲେଶାର୍ଜିତାର୍ଥକ୍ଷଯଵିମଲମତିର୍ନୁଦ୍ଯମାନୋ ଜନୌଘୈଃ
ପ୍ରାଗେଵଂ ପ୍ରାହ ଵିପ୍ରୋ ନ ଖଲୁ ମମ ଜନଃ କାଲକର୍ମଗ୍ରହା ଵା।
ଚେତୋ ମେ ଦୁଃଖହେତୁସ୍ତଦିହ ଗୁଣଗଣଂ ଭାଵଯତ୍ସର୍ଵକାରୀ-
ତ୍ଯୁକ୍ତ୍ଵା ଶାନ୍ତୋ ଗତସ୍ତ୍ଵାଂ ମମ ଚ କୁରୁ ଵିଭୋ ତାଦୃଶୀ ଚିତ୍ତଶାନ୍ତିମ୍ ॥9॥
ଐଲଃ ପ୍ରାଗୁର୍ଵଶୀଂ ପ୍ରତ୍ଯତିଵିଵଶମନାଃ ସେଵମାନଶ୍ଚିରଂ ତାଂ
ଗାଢଂ ନିର୍ଵିଦ୍ଯ ଭୂଯୋ ଯୁଵତିସୁଖମିଦଂ କ୍ଷୁଦ୍ରମେଵେତି ଗାଯନ୍ ।
ତ୍ଵଦ୍ଭକ୍ତିଂ ପ୍ରାପ୍ଯ ପୂର୍ଣଃ ସୁଖତରମଚରତ୍ତଦ୍ଵଦୁଦ୍ଧୂତସଙ୍ଗଂ
ଭକ୍ତୋତ୍ତଂସଂ କ୍ରିଯା ମାଂ ପଵନପୁରପତେ ହନ୍ତ ମେ ରୁନ୍ଧି ରୋଗାନ୍ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
tvaṃ hi brahmaiva sākṣāt paramurumahimannakṣarāṇāmakāra-
stāro mantreṣu rājñāṃ manurasi muniṣu tvaṃ bhṛgurnārado'pi |
prahlādo dānavānāṃ paśuṣu ca surabhiḥ pakṣiṇāṃ vainateyo
nāgānāmasyanantassurasaridapi ca srotasāṃ viśvamūrte ||1||
brahmaṇyānāṃ balistvaṃ kratuṣu ca japayajño'si vīreṣu pārtho
bhaktānāmuddhavastvaṃ balamasi balināṃ dhāma tejasvināṃ tvam |
nāstyantastvadvibhūtervikasadatiśayaṃ vastu sarvaṃ tvameva
tvaṃ jīvastvaṃ pradhānaṃ yadiha bhavadṛte tanna kiñcit prapañce ||2||
dharmaṃ varṇāśramāṇāṃ śrutipathavihitaṃ tvatparatvena bhaktyā
kurvanto'ntarvirāge vikasati śanakaiḥ santyajanto labhante |
sattāsphūrtipriyatvātmakamakhilapadārtheṣu bhinneṣvabhinnaṃ
nirmūlaṃ viśvamūlaṃ paramamahamiti tvadvibodhaṃ viśuddham ||3||
jñānaṃ karmāpi bhaktistritayamiha bhavatprāpakaṃ tatra tāva-
nnirviṇṇānāmaśeṣe viṣaya iha bhavet jñānayoge'dhikāraḥ |
saktānāṃ karmayogastvayi hi vinihito ye tu nātyantasaktāḥ
nāpyatyantaṃ viraktāstvayi ca dhṛtarasā bhaktiyogo hyamīṣām ||4||
jñānaṃ tvadbhaktatāṃ vā laghu sukṛtavaśānmartyaloke labhante
tasmāttatraiva janma spṛhayati bhagavan nākago nārako vā |
āviṣṭaṃ māṃ tu daivādbhavajalanidhipotāyite martyadehe
tvaṃ kṛtvā karṇadhāraṃ gurumanuguṇavātāyitastārayethāḥ ||5||
avyaktaṃ mārgayantaḥ śrutibhirapi nayaiḥ kevalajñānalubdhāḥ
kliśyante'tīva siddhiṃ bahutarajanuṣāmanta evāpnuvanti |
dūrasthaḥ karmayogo'pi ca paramaphale nanvayaṃ bhaktiyoga-
stvāmūlādeva hṛdyastvaritamayi bhavatprāpako vardhatāṃ me ||6||
jñānāyaivātiyatnaṃ munirapavadate brahmatattvaṃ tu śṛṇvan
gāḍhaṃ tvatpādabhaktiṃ śaraṇamayati yastasya muktiḥ karāgre |
tvaddhyāne'pīha tulyā punarasukaratā cittacāñcalyaheto-
rabhyāsādāśu śakyaṃ tadapi vaśayituṃ tvatkṛpācārutābhyām ||7||
nirviṇṇaḥ karmamārge khalu viṣamatame tvatkathādau ca gāḍhaṃ
jātaśraddho'pi kāmānayi bhuvanapate naiva śaknomi hātum |
tadbhūyo niścayena tvayi nihitamanā doṣabuddhyā bhajaṃstān
puṣṇīyāṃ bhaktimeva tvayi hṛdayagate maṅkṣu naṅkṣyanti saṅgāḥ ||8||
kaścit kleśārjitārthakṣayavimalamatirnudyamāno janaughaiḥ
prāgevaṃ prāha vipro na khalu mama janaḥ kālakarmagrahā vā|
ceto me duḥkhahetustadiha guṇagaṇaṃ bhāvayatsarvakārī-
tyuktvā śānto gatastvāṃ mama ca kuru vibho tādṛśī cittaśāntim ||9||
ailaḥ prāgurvaśīṃ pratyativivaśamanāḥ sevamānaściraṃ tāṃ
gāḍhaṃ nirvidya bhūyo yuvatisukhamidaṃ kṣudrameveti gāyan |
tvadbhaktiṃ prāpya pūrṇaḥ sukhataramacarattadvaduddhūtasaṅgaṃ
bhaktottaṃsaṃ kriyā māṃ pavanapurapate hanta me rundhi rogān ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
त्वं हि ब्रह्मैव साक्षात् परमुरुमहिमन्नक्षराणामकार-
स्तारो मन्त्रेषु राज्ञां मनुरसि मुनिषु त्वं भृगुर्नारदोऽपि ।
प्रह्लादो दानवानां पशुषु च सुरभिः पक्षिणां वैनतेयो
नागानामस्यनन्तस्सुरसरिदपि च स्रोतसां विश्वमूर्ते ॥1॥
ब्रह्मण्यानां बलिस्त्वं क्रतुषु च जपयज्ञोऽसि वीरेषु पार्थो
भक्तानामुद्धवस्त्वं बलमसि बलिनां धाम तेजस्विनां त्वम् ।
नास्त्यन्तस्त्वद्विभूतेर्विकसदतिशयं वस्तु सर्वं त्वमेव
त्वं जीवस्त्वं प्रधानं यदिह भवदृते तन्न किञ्चित् प्रपञ्चे ॥2॥
धर्मं वर्णाश्रमाणां श्रुतिपथविहितं त्वत्परत्वेन भक्त्या
कुर्वन्तोऽन्तर्विरागे विकसति शनकैः सन्त्यजन्तो लभन्ते ।
सत्तास्फूर्तिप्रियत्वात्मकमखिलपदार्थेषु भिन्नेष्वभिन्नं
निर्मूलं विश्वमूलं परममहमिति त्वद्विबोधं विशुद्धम् ॥3॥
ज्ञानं कर्मापि भक्तिस्त्रितयमिह भवत्प्रापकं तत्र ताव-
न्निर्विण्णानामशेषे विषय इह भवेत् ज्ञानयोगेऽधिकारः ।
सक्तानां कर्मयोगस्त्वयि हि विनिहितो ये तु नात्यन्तसक्ताः
नाप्यत्यन्तं विरक्तास्त्वयि च धृतरसा भक्तियोगो ह्यमीषाम् ॥4॥
ज्ञानं त्वद्भक्ततां वा लघु सुकृतवशान्मर्त्यलोके लभन्ते
तस्मात्तत्रैव जन्म स्पृहयति भगवन् नाकगो नारको वा ।
आविष्टं मां तु दैवाद्भवजलनिधिपोतायिते मर्त्यदेहे
त्वं कृत्वा कर्णधारं गुरुमनुगुणवातायितस्तारयेथाः ॥5॥
अव्यक्तं मार्गयन्तः श्रुतिभिरपि नयैः केवलज्ञानलुब्धाः
क्लिश्यन्तेऽतीव सिद्धिं बहुतरजनुषामन्त एवाप्नुवन्ति ।
दूरस्थः कर्मयोगोऽपि च परमफले नन्वयं भक्तियोग-
स्त्वामूलादेव हृद्यस्त्वरितमयि भवत्प्रापको वर्धतां मे ॥6॥
ज्ञानायैवातियत्नं मुनिरपवदते ब्रह्मतत्त्वं तु शृण्वन्
गाढं त्वत्पादभक्तिं शरणमयति यस्तस्य मुक्तिः कराग्रे ।
त्वद्ध्यानेऽपीह तुल्या पुनरसुकरता चित्तचाञ्चल्यहेतो-
रभ्यासादाशु शक्यं तदपि वशयितुं त्वत्कृपाचारुताभ्याम् ॥7॥
निर्विण्णः कर्ममार्गे खलु विषमतमे त्वत्कथादौ च गाढं
जातश्रद्धोऽपि कामानयि भुवनपते नैव शक्नोमि हातुम् ।
तद्भूयो निश्चयेन त्वयि निहितमना दोषबुद्ध्या भजंस्तान्
पुष्णीयां भक्तिमेव त्वयि हृदयगते मङ्क्षु नङ्क्ष्यन्ति सङ्गाः ॥8॥
कश्चित् क्लेशार्जितार्थक्षयविमलमतिर्नुद्यमानो जनौघैः
प्रागेवं प्राह विप्रो न खलु मम जनः कालकर्मग्रहा वा।
चेतो मे दुःखहेतुस्तदिह गुणगणं भावयत्सर्वकारी-
त्युक्त्वा शान्तो गतस्त्वां मम च कुरु विभो तादृशी चित्तशान्तिम् ॥9॥
ऐलः प्रागुर्वशीं प्रत्यतिविवशमनाः सेवमानश्चिरं तां
गाढं निर्विद्य भूयो युवतिसुखमिदं क्षुद्रमेवेति गायन् ।
त्वद्भक्तिं प्राप्य पूर्णः सुखतरमचरत्तद्वदुद्धूतसङ्गं
भक्तोत्तंसं क्रिया मां पवनपुरपते हन्त मे रुन्धि रोगान् ॥10॥
tvaṃ hi brahmaiva sākṣāt paramurumahimannakṣarāṇāmakāra-
stāro mantreṣu rājñāṃ manurasi muniṣu tvaṃ bhṛgurnārado'pi |
prahlādo dānavānāṃ paśuṣu ca surabhiḥ pakṣiṇāṃ vainateyo
nāgānāmasyanantassurasaridapi ca srotasāṃ viśvamūrte ||1||
brahmaṇyānāṃ balistvaṃ kratuṣu ca japayajño'si vīreṣu pārtho
bhaktānāmuddhavastvaṃ balamasi balināṃ dhāma tejasvināṃ tvam |
nāstyantastvadvibhūtervikasadatiśayaṃ vastu sarvaṃ tvameva
tvaṃ jīvastvaṃ pradhānaṃ yadiha bhavadṛte tanna kiñcit prapañce ||2||
dharmaṃ varṇāśramāṇāṃ śrutipathavihitaṃ tvatparatvena bhaktyā
kurvanto'ntarvirāge vikasati śanakaiḥ santyajanto labhante |
sattāsphūrtipriyatvātmakamakhilapadārtheṣu bhinneṣvabhinnaṃ
nirmūlaṃ viśvamūlaṃ paramamahamiti tvadvibodhaṃ viśuddham ||3||
jñānaṃ karmāpi bhaktistritayamiha bhavatprāpakaṃ tatra tāva-
nnirviṇṇānāmaśeṣe viṣaya iha bhavet jñānayoge'dhikāraḥ |
saktānāṃ karmayogastvayi hi vinihito ye tu nātyantasaktāḥ
nāpyatyantaṃ viraktāstvayi ca dhṛtarasā bhaktiyogo hyamīṣām ||4||
jñānaṃ tvadbhaktatāṃ vā laghu sukṛtavaśānmartyaloke labhante
tasmāttatraiva janma spṛhayati bhagavan nākago nārako vā |
āviṣṭaṃ māṃ tu daivādbhavajalanidhipotāyite martyadehe
tvaṃ kṛtvā karṇadhāraṃ gurumanuguṇavātāyitastārayethāḥ ||5||
avyaktaṃ mārgayantaḥ śrutibhirapi nayaiḥ kevalajñānalubdhāḥ
kliśyante'tīva siddhiṃ bahutarajanuṣāmanta evāpnuvanti |
dūrasthaḥ karmayogo'pi ca paramaphale nanvayaṃ bhaktiyoga-
stvāmūlādeva hṛdyastvaritamayi bhavatprāpako vardhatāṃ me ||6||
jñānāyaivātiyatnaṃ munirapavadate brahmatattvaṃ tu śṛṇvan
gāḍhaṃ tvatpādabhaktiṃ śaraṇamayati yastasya muktiḥ karāgre |
tvaddhyāne'pīha tulyā punarasukaratā cittacāñcalyaheto-
rabhyāsādāśu śakyaṃ tadapi vaśayituṃ tvatkṛpācārutābhyām ||7||
nirviṇṇaḥ karmamārge khalu viṣamatame tvatkathādau ca gāḍhaṃ
jātaśraddho'pi kāmānayi bhuvanapate naiva śaknomi hātum |
tadbhūyo niścayena tvayi nihitamanā doṣabuddhyā bhajaṃstān
puṣṇīyāṃ bhaktimeva tvayi hṛdayagate maṅkṣu naṅkṣyanti saṅgāḥ ||8||
kaścit kleśārjitārthakṣayavimalamatirnudyamāno janaughaiḥ
prāgevaṃ prāha vipro na khalu mama janaḥ kālakarmagrahā vā|
ceto me duḥkhahetustadiha guṇagaṇaṃ bhāvayatsarvakārī-
tyuktvā śānto gatastvāṃ mama ca kuru vibho tādṛśī cittaśāntim ||9||
ailaḥ prāgurvaśīṃ pratyativivaśamanāḥ sevamānaściraṃ tāṃ
gāḍhaṃ nirvidya bhūyo yuvatisukhamidaṃ kṣudrameveti gāyan |
tvadbhaktiṃ prāpya pūrṇaḥ sukhataramacarattadvaduddhūtasaṅgaṃ
bhaktottaṃsaṃ kriyā māṃ pavanapurapate hanta me rundhi rogān ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Oriya script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.