સ્તમ્ભે ઘટ્ટયતો હિરણ્યકશિપોઃ કર્ણૌ સમાચૂર્ણય-
ન્નાઘૂર્ણજ્જગદણ્ડકુણ્ડકુહરો ઘોરસ્તવાભૂદ્રવઃ ।
શ્રુત્વા યં કિલ દૈત્યરાજહૃદયે પૂર્વં કદાપ્યશ્રુતં
કમ્પઃ કશ્ચન સમ્પપાત ચલિતોઽપ્યમ્ભોજભૂર્વિષ્ટરાત્ ॥1॥
દૈત્યે દિક્ષુ વિસૃષ્ટચક્ષુષિ મહાસંરમ્ભિણિ સ્તમ્ભતઃ
સમ્ભૂતં ન મૃગાત્મકં ન મનુજાકારં વપુસ્તે વિભો ।
કિં કિં ભીષણમેતદદ્ભુતમિતિ વ્યુદ્ભ્રાન્તચિત્તેઽસુરે
વિસ્ફૂર્જ્જદ્ધવલોગ્રરોમવિકસદ્વર્ષ્મા સમાજૃમ્ભથાઃ ॥2॥
તપ્તસ્વર્ણસવર્ણઘૂર્ણદતિરૂક્ષાક્ષં સટાકેસર-
પ્રોત્કમ્પપ્રનિકુમ્બિતામ્બરમહો જીયાત્તવેદં વપુઃ ।
વ્યાત્તવ્યાપ્તમહાદરીસખમુખં ખડ્ગોગ્રવલ્ગન્મહા-
જિહ્વાનિર્ગમદૃશ્યમાનસુમહાદંષ્ટ્રાયુગોડ્ડામરમ્ ॥3॥
ઉત્સર્પદ્વલિભઙ્ગભીષણહનુ હ્રસ્વસ્થવીયસ્તર-
ગ્રીવં પીવરદોશ્શતોદ્ગતનખક્રૂરાંશુદૂરોલ્બણમ્ ।
વ્યોમોલ્લઙ્ઘિ ઘનાઘનોપમઘનપ્રધ્વાનનિર્ધાવિત-
સ્પર્ધાલુપ્રકરં નમામિ ભવતસ્તન્નારસિંહં વપુઃ ॥4॥
નૂનં વિષ્ણુરયં નિહન્મ્યમુમિતિ ભ્રામ્યદ્ગદાભીષણં
દૈત્યેન્દ્રં સમુપાદ્રવન્તમધૃથા દોર્ભ્યાં પૃથુભ્યામમુમ્ ।
વીરો નિર્ગલિતોઽથ ખડ્ગફલકૌ ગૃહ્ણન્વિચિત્રશ્રમાન્
વ્યાવૃણ્વન્ પુનરાપપાત ભુવનગ્રાસોદ્યતં ત્વામહો ॥5॥
ભ્રામ્યન્તં દિતિજાધમં પુનરપિ પ્રોદ્ગૃહ્ય દોર્ભ્યાં જવાત્
દ્વારેઽથોરુયુગે નિપાત્ય નખરાન્ વ્યુત્ખાય વક્ષોભુવિ ।
નિર્ભિન્દન્નધિગર્ભનિર્ભરગલદ્રક્તામ્બુ બદ્ધોત્સવં
પાયં પાયમુદૈરયો બહુ જગત્સંહારિસિંહારવાન્ ॥6॥
ત્યક્ત્વા તં હતમાશુ રક્તલહરીસિક્તોન્નમદ્વર્ષ્મણિ
પ્રત્યુત્પત્ય સમસ્તદૈત્યપટલીં ચાખાદ્યમાને ત્વયિ ।
ભ્રામ્યદ્ભૂમિ વિકમ્પિતામ્બુધિકુલં વ્યાલોલશૈલોત્કરં
પ્રોત્સર્પત્ખચરં ચરાચરમહો દુઃસ્થામવસ્થાં દધૌ ॥7॥
તાવન્માંસવપાકરાલવપુષં ઘોરાન્ત્રમાલાધરં
ત્વાં મધ્યેસભમિદ્ધકોપમુષિતં દુર્વારગુર્વારવમ્ ।
અભ્યેતું ન શશાક કોપિ ભુવને દૂરે સ્થિતા ભીરવઃ
સર્વે શર્વવિરિઞ્ચવાસવમુખાઃ પ્રત્યેકમસ્તોષત ॥8॥
ભૂયોઽપ્યક્ષતરોષધામ્નિ ભવતિ બ્રહ્માજ્ઞયા બાલકે
પ્રહ્લાદે પદયોર્નમત્યપભયે કારુણ્યભારાકુલઃ ।
શાન્તસ્ત્વં કરમસ્ય મૂર્ધ્નિ સમધાઃ સ્તોત્રૈરથોદ્ગાયત-
સ્તસ્યાકામધિયોઽપિ તેનિથ વરં લોકાય ચાનુગ્રહમ્ ॥9॥
એવં નાટિતરૌદ્રચેષ્ટિત વિભો શ્રીતાપનીયાભિધ-
શ્રુત્યન્તસ્ફ़ઉટગીતસર્વમહિમન્નત્યન્તશુદ્ધાકૃતે ।
તત્તાદૃઙ્નિખિલોત્તરં પુનરહો કસ્ત્વાં પરો લઙ્ઘયેત્
પ્રહ્લાદપ્રિય હે મરુત્પુરપતે સર્વામયાત્પાહિ મામ્ ॥10॥
Roman (IAST) Transliteration
stambhe ghaṭṭayato hiraṇyakaśipoḥ karṇau samācūrṇaya-
nnāghūrṇajjagadaṇḍakuṇḍakuharo ghorastavābhūdravaḥ |
śrutvā yaṃ kila daityarājahṛdaye pūrvaṃ kadāpyaśrutaṃ
kampaḥ kaścana sampapāta calito'pyambhojabhūrviṣṭarāt ||1||
daitye dikṣu visṛṣṭacakṣuṣi mahāsaṃrambhiṇi stambhataḥ
sambhūtaṃ na mṛgātmakaṃ na manujākāraṃ vapuste vibho |
kiṃ kiṃ bhīṣaṇametadadbhutamiti vyudbhrāntacitte'sure
visphūrjjaddhavalograromavikasadvarṣmā samājṛmbhathāḥ ||2||
taptasvarṇasavarṇaghūrṇadatirūkṣākṣaṃ saṭākesara-
protkampapranikumbitāmbaramaho jīyāttavedaṃ vapuḥ |
vyāttavyāptamahādarīsakhamukhaṃ khaḍgogravalganmahā-
jihvānirgamadṛśyamānasumahādaṃṣṭrāyugoḍḍāmaram ||3||
utsarpadvalibhaṅgabhīṣaṇahanu hrasvasthavīyastara-
grīvaṃ pīvaradośśatodgatanakhakrūrāṃśudūrolbaṇam |
vyomollaṅghi ghanāghanopamaghanapradhvānanirdhāvita-
spardhāluprakaraṃ namāmi bhavatastannārasiṃhaṃ vapuḥ ||4||
nūnaṃ viṣṇurayaṃ nihanmyamumiti bhrāmyadgadābhīṣaṇaṃ
daityendraṃ samupādravantamadhṛthā dorbhyāṃ pṛthubhyāmamum |
vīro nirgalito'tha khaḍgaphalakau gṛhṇanvicitraśramān
vyāvṛṇvan punarāpapāta bhuvanagrāsodyataṃ tvāmaho ||5||
bhrāmyantaṃ ditijādhamaṃ punarapi prodgṛhya dorbhyāṃ javāt
dvāre'thoruyuge nipātya nakharān vyutkhāya vakṣobhuvi |
nirbhindannadhigarbhanirbharagaladraktāmbu baddhotsavaṃ
pāyaṃ pāyamudairayo bahu jagatsaṃhārisiṃhāravān ||6||
tyaktvā taṃ hatamāśu raktalaharīsiktonnamadvarṣmaṇi
pratyutpatya samastadaityapaṭalīṃ cākhādyamāne tvayi |
bhrāmyadbhūmi vikampitāmbudhikulaṃ vyālolaśailotkaraṃ
protsarpatkhacaraṃ carācaramaho duḥsthāmavasthāṃ dadhau ||7||
tāvanmāṃsavapākarālavapuṣaṃ ghorāntramālādharaṃ
tvāṃ madhyesabhamiddhakopamuṣitaṃ durvāragurvāravam |
abhyetuṃ na śaśāka kopi bhuvane dūre sthitā bhīravaḥ
sarve śarvaviriñcavāsavamukhāḥ pratyekamastoṣata ||8||
bhūyo'pyakṣataroṣadhāmni bhavati brahmājñayā bālake
prahlāde padayornamatyapabhaye kāruṇyabhārākulaḥ |
śāntastvaṃ karamasya mūrdhni samadhāḥ stotrairathodgāyata-
stasyākāmadhiyo'pi tenitha varaṃ lokāya cānugraham ||9||
evaṃ nāṭitaraudraceṣṭita vibho śrītāpanīyābhidha-
śrutyantaspha़uṭagītasarvamahimannatyantaśuddhākṛte |
tattādṛṅnikhilottaraṃ punaraho kastvāṃ paro laṅghayet
prahlādapriya he marutpurapate sarvāmayātpāhi mām ||10||
Sanskrit — Devanagari (original)
स्तम्भे घट्टयतो हिरण्यकशिपोः कर्णौ समाचूर्णय-
न्नाघूर्णज्जगदण्डकुण्डकुहरो घोरस्तवाभूद्रवः ।
श्रुत्वा यं किल दैत्यराजहृदये पूर्वं कदाप्यश्रुतं
कम्पः कश्चन सम्पपात चलितोऽप्यम्भोजभूर्विष्टरात् ॥1॥
दैत्ये दिक्षु विसृष्टचक्षुषि महासंरम्भिणि स्तम्भतः
सम्भूतं न मृगात्मकं न मनुजाकारं वपुस्ते विभो ।
किं किं भीषणमेतदद्भुतमिति व्युद्भ्रान्तचित्तेऽसुरे
विस्फूर्ज्जद्धवलोग्ररोमविकसद्वर्ष्मा समाजृम्भथाः ॥2॥
तप्तस्वर्णसवर्णघूर्णदतिरूक्षाक्षं सटाकेसर-
प्रोत्कम्पप्रनिकुम्बिताम्बरमहो जीयात्तवेदं वपुः ।
व्यात्तव्याप्तमहादरीसखमुखं खड्गोग्रवल्गन्महा-
जिह्वानिर्गमदृश्यमानसुमहादंष्ट्रायुगोड्डामरम् ॥3॥
उत्सर्पद्वलिभङ्गभीषणहनु ह्रस्वस्थवीयस्तर-
ग्रीवं पीवरदोश्शतोद्गतनखक्रूरांशुदूरोल्बणम् ।
व्योमोल्लङ्घि घनाघनोपमघनप्रध्वाननिर्धावित-
स्पर्धालुप्रकरं नमामि भवतस्तन्नारसिंहं वपुः ॥4॥
नूनं विष्णुरयं निहन्म्यमुमिति भ्राम्यद्गदाभीषणं
दैत्येन्द्रं समुपाद्रवन्तमधृथा दोर्भ्यां पृथुभ्याममुम् ।
वीरो निर्गलितोऽथ खड्गफलकौ गृह्णन्विचित्रश्रमान्
व्यावृण्वन् पुनरापपात भुवनग्रासोद्यतं त्वामहो ॥5॥
भ्राम्यन्तं दितिजाधमं पुनरपि प्रोद्गृह्य दोर्भ्यां जवात्
द्वारेऽथोरुयुगे निपात्य नखरान् व्युत्खाय वक्षोभुवि ।
निर्भिन्दन्नधिगर्भनिर्भरगलद्रक्ताम्बु बद्धोत्सवं
पायं पायमुदैरयो बहु जगत्संहारिसिंहारवान् ॥6॥
त्यक्त्वा तं हतमाशु रक्तलहरीसिक्तोन्नमद्वर्ष्मणि
प्रत्युत्पत्य समस्तदैत्यपटलीं चाखाद्यमाने त्वयि ।
भ्राम्यद्भूमि विकम्पिताम्बुधिकुलं व्यालोलशैलोत्करं
प्रोत्सर्पत्खचरं चराचरमहो दुःस्थामवस्थां दधौ ॥7॥
तावन्मांसवपाकरालवपुषं घोरान्त्रमालाधरं
त्वां मध्येसभमिद्धकोपमुषितं दुर्वारगुर्वारवम् ।
अभ्येतुं न शशाक कोपि भुवने दूरे स्थिता भीरवः
सर्वे शर्वविरिञ्चवासवमुखाः प्रत्येकमस्तोषत ॥8॥
भूयोऽप्यक्षतरोषधाम्नि भवति ब्रह्माज्ञया बालके
प्रह्लादे पदयोर्नमत्यपभये कारुण्यभाराकुलः ।
शान्तस्त्वं करमस्य मूर्ध्नि समधाः स्तोत्रैरथोद्गायत-
स्तस्याकामधियोऽपि तेनिथ वरं लोकाय चानुग्रहम् ॥9॥
एवं नाटितरौद्रचेष्टित विभो श्रीतापनीयाभिध-
श्रुत्यन्तस्फ़उटगीतसर्वमहिमन्नत्यन्तशुद्धाकृते ।
तत्तादृङ्निखिलोत्तरं पुनरहो कस्त्वां परो लङ्घयेत्
प्रह्लादप्रिय हे मरुत्पुरपते सर्वामयात्पाहि माम् ॥10॥
stambhe ghaṭṭayato hiraṇyakaśipoḥ karṇau samācūrṇaya-
nnāghūrṇajjagadaṇḍakuṇḍakuharo ghorastavābhūdravaḥ |
śrutvā yaṃ kila daityarājahṛdaye pūrvaṃ kadāpyaśrutaṃ
kampaḥ kaścana sampapāta calito'pyambhojabhūrviṣṭarāt ||1||
daitye dikṣu visṛṣṭacakṣuṣi mahāsaṃrambhiṇi stambhataḥ
sambhūtaṃ na mṛgātmakaṃ na manujākāraṃ vapuste vibho |
kiṃ kiṃ bhīṣaṇametadadbhutamiti vyudbhrāntacitte'sure
visphūrjjaddhavalograromavikasadvarṣmā samājṛmbhathāḥ ||2||
taptasvarṇasavarṇaghūrṇadatirūkṣākṣaṃ saṭākesara-
protkampapranikumbitāmbaramaho jīyāttavedaṃ vapuḥ |
vyāttavyāptamahādarīsakhamukhaṃ khaḍgogravalganmahā-
jihvānirgamadṛśyamānasumahādaṃṣṭrāyugoḍḍāmaram ||3||
utsarpadvalibhaṅgabhīṣaṇahanu hrasvasthavīyastara-
grīvaṃ pīvaradośśatodgatanakhakrūrāṃśudūrolbaṇam |
vyomollaṅghi ghanāghanopamaghanapradhvānanirdhāvita-
spardhāluprakaraṃ namāmi bhavatastannārasiṃhaṃ vapuḥ ||4||
nūnaṃ viṣṇurayaṃ nihanmyamumiti bhrāmyadgadābhīṣaṇaṃ
daityendraṃ samupādravantamadhṛthā dorbhyāṃ pṛthubhyāmamum |
vīro nirgalito'tha khaḍgaphalakau gṛhṇanvicitraśramān
vyāvṛṇvan punarāpapāta bhuvanagrāsodyataṃ tvāmaho ||5||
bhrāmyantaṃ ditijādhamaṃ punarapi prodgṛhya dorbhyāṃ javāt
dvāre'thoruyuge nipātya nakharān vyutkhāya vakṣobhuvi |
nirbhindannadhigarbhanirbharagaladraktāmbu baddhotsavaṃ
pāyaṃ pāyamudairayo bahu jagatsaṃhārisiṃhāravān ||6||
tyaktvā taṃ hatamāśu raktalaharīsiktonnamadvarṣmaṇi
pratyutpatya samastadaityapaṭalīṃ cākhādyamāne tvayi |
bhrāmyadbhūmi vikampitāmbudhikulaṃ vyālolaśailotkaraṃ
protsarpatkhacaraṃ carācaramaho duḥsthāmavasthāṃ dadhau ||7||
tāvanmāṃsavapākarālavapuṣaṃ ghorāntramālādharaṃ
tvāṃ madhyesabhamiddhakopamuṣitaṃ durvāragurvāravam |
abhyetuṃ na śaśāka kopi bhuvane dūre sthitā bhīravaḥ
sarve śarvaviriñcavāsavamukhāḥ pratyekamastoṣata ||8||
bhūyo'pyakṣataroṣadhāmni bhavati brahmājñayā bālake
prahlāde padayornamatyapabhaye kāruṇyabhārākulaḥ |
śāntastvaṃ karamasya mūrdhni samadhāḥ stotrairathodgāyata-
stasyākāmadhiyo'pi tenitha varaṃ lokāya cānugraham ||9||
evaṃ nāṭitaraudraceṣṭita vibho śrītāpanīyābhidha-
śrutyantaspha़uṭagītasarvamahimannatyantaśuddhākṛte |
tattādṛṅnikhilottaraṃ punaraho kastvāṃ paro laṅghayet
prahlādapriya he marutpurapate sarvāmayātpāhi mām ||10||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.