અસ્ય શ્રી આદિત્યકવચસ્તોત્રમહામન્ત્રસ્ય અગસ્ત્યો ભગવાનૃષિઃ અનુષ્ટુપ્છન્દઃ આદિત્યો દેવતા શ્રીં બીજં ણીં શક્તિઃ સૂં કીલકં મમ આદિત્યપ્રસાદસિદ્ધ્યર્થે જપે વિનિયોગઃ ।
ધ્યાનં
જપાકુસુમસઙ્કાશં દ્વિભુજં પદ્મહસ્તકમ્
સિન્દૂરામ્બરમાલ્યં ચ રક્તગન્ધાનુલેપનમ્ ।
માણિક્યરત્નખચિત-સર્વાભરણભૂષિતમ્
સપ્તાશ્વરથવાહં તુ મેરું ચૈવ પ્રદક્ષિણમ્ ॥
દેવાસુરવરૈર્વન્દ્યં ઘૃણિભિઃ પરિસેવિતમ્ ।
ધ્યાયેત્પઠેત્સુવર્ણાભં સૂર્યસ્ય કવચં મુદા ॥
કવચં
ઘૃણિઃ પાતુ શિરોદેશે સૂર્યઃ પાતુ લલાટકમ્ ।
આદિત્યો લોચને પાતુ શ્રુતી પાતુ દિવાકરઃ ॥
ઘ્રાણં પાતુ સદા ભાનુઃ મુખં પાતુ સદારવિઃ ।
જિહ્વાં પાતુ જગન્નેત્રઃ કણ્ઠં પાતુ વિભાવસુઃ ॥
સ્કન્ધૌ ગ્રહપતિઃ પાતુ ભુજૌ પાતુ પ્રભાકરઃ ।
કરાવબ્જકરઃ પાતુ હૃદયં પાતુ નભોમણિઃ ॥
દ્વાદશાત્મા કટિં પાતુ સવિતા પાતુ સક્થિની ।
ઊરૂ પાતુ સુરશ્રેષ્ટો જાનુની પાતુ ભાસ્કરઃ ॥
જઙ્ઘે મે પાતુ માર્તાણ્ડો ગુલ્ફૌ પાતુ ત્વિષામ્પતિઃ ।
પાદૌ દિનમણિઃ પાતુ પાતુ મિત્રોઽખિલં વપુઃ ॥
આદિત્યકવચં પુણ્યમભેદ્યં વજ્રસન્નિભમ્ ।
સર્વરોગભયાદિભ્યો મુચ્યતે નાત્ર સંશયઃ ॥
સંવત્સરમુપાસિત્વા સામ્રાજ્યપદવીં લભેત્ ।
અશેષરોગશાન્ત્યર્થં ધ્યાયેદાદિત્યમણ્ડલમ્ ।
આદિત્ય મણ્ડલ સ્તુતિઃ –
અનેકરત્નસંયુક્તં સ્વર્ણમાણિક્યભૂષણમ્ ।
કલ્પવૃક્ષસમાકીર્ણં કદમ્બકુસુમપ્રિયમ્ ॥
સિન્દૂરવર્ણાય સુમણ્ડલાય
સુવર્ણરત્નાભરણાય તુભ્યમ્ ।
પદ્માદિનેત્રે ચ સુપઙ્કજાય
બ્રહ્મેન્દ્ર-નારાયણ-શઙ્કરાય ॥
સંરક્તચૂર્ણં સસુવર્ણતોયં
સકુઙ્કુમાભં સકુશં સપુષ્પમ્ ।
પ્રદત્તમાદાય ચ હેમપાત્રે
પ્રશસ્તનાદં ભગવન્ પ્રસીદ ॥
ઇતિ આદિત્યકવચમ્ ।
Roman (IAST) Transliteration
asya śrī ādityakavacastotramahāmantrasya agastyo bhagavānṛṣiḥ anuṣṭupchandaḥ ādityo devatā śrīṃ bījaṃ ṇīṃ śaktiḥ sūṃ kīlakaṃ mama ādityaprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
dhyānaṃ
japākusumasaṅkāśaṃ dvibhujaṃ padmahastakam
sindūrāmbaramālyaṃ ca raktagandhānulepanam |
māṇikyaratnakhacita-sarvābharaṇabhūṣitam
saptāśvarathavāhaṃ tu meruṃ caiva pradakṣiṇam ||
devāsuravarairvandyaṃ ghṛṇibhiḥ parisevitam |
dhyāyetpaṭhetsuvarṇābhaṃ sūryasya kavacaṃ mudā ||
kavacaṃ
ghṛṇiḥ pātu śirodeśe sūryaḥ pātu lalāṭakam |
ādityo locane pātu śrutī pātu divākaraḥ ||
ghrāṇaṃ pātu sadā bhānuḥ mukhaṃ pātu sadāraviḥ |
jihvāṃ pātu jagannetraḥ kaṇṭhaṃ pātu vibhāvasuḥ ||
skandhau grahapatiḥ pātu bhujau pātu prabhākaraḥ |
karāvabjakaraḥ pātu hṛdayaṃ pātu nabhomaṇiḥ ||
dvādaśātmā kaṭiṃ pātu savitā pātu sakthinī |
ūrū pātu suraśreṣṭo jānunī pātu bhāskaraḥ ||
jaṅghe me pātu mārtāṇḍo gulphau pātu tviṣāmpatiḥ |
pādau dinamaṇiḥ pātu pātu mitro'khilaṃ vapuḥ ||
ādityakavacaṃ puṇyamabhedyaṃ vajrasannibham |
sarvarogabhayādibhyo mucyate nātra saṃśayaḥ ||
saṃvatsaramupāsitvā sāmrājyapadavīṃ labhet |
aśeṣarogaśāntyarthaṃ dhyāyedādityamaṇḍalam |
āditya maṇḍala stutiḥ –
anekaratnasaṃyuktaṃ svarṇamāṇikyabhūṣaṇam |
kalpavṛkṣasamākīrṇaṃ kadambakusumapriyam ||
sindūravarṇāya sumaṇḍalāya
suvarṇaratnābharaṇāya tubhyam |
padmādinetre ca supaṅkajāya
brahmendra-nārāyaṇa-śaṅkarāya ||
saṃraktacūrṇaṃ sasuvarṇatoyaṃ
sakuṅkumābhaṃ sakuśaṃ sapuṣpam |
pradattamādāya ca hemapātre
praśastanādaṃ bhagavan prasīda ||
iti ādityakavacam |
Sanskrit — Devanagari (original)
अस्य श्री आदित्यकवचस्तोत्रमहामन्त्रस्य अगस्त्यो भगवानृषिः अनुष्टुप्छन्दः आदित्यो देवता श्रीं बीजं णीं शक्तिः सूं कीलकं मम आदित्यप्रसादसिद्ध्यर्थे जपे विनियोगः ।
ध्यानं
जपाकुसुमसङ्काशं द्विभुजं पद्महस्तकम्
सिन्दूराम्बरमाल्यं च रक्तगन्धानुलेपनम् ।
माणिक्यरत्नखचित-सर्वाभरणभूषितम्
सप्ताश्वरथवाहं तु मेरुं चैव प्रदक्षिणम् ॥
देवासुरवरैर्वन्द्यं घृणिभिः परिसेवितम् ।
ध्यायेत्पठेत्सुवर्णाभं सूर्यस्य कवचं मुदा ॥
कवचं
घृणिः पातु शिरोदेशे सूर्यः पातु ललाटकम् ।
आदित्यो लोचने पातु श्रुती पातु दिवाकरः ॥
घ्राणं पातु सदा भानुः मुखं पातु सदारविः ।
जिह्वां पातु जगन्नेत्रः कण्ठं पातु विभावसुः ॥
स्कन्धौ ग्रहपतिः पातु भुजौ पातु प्रभाकरः ।
करावब्जकरः पातु हृदयं पातु नभोमणिः ॥
द्वादशात्मा कटिं पातु सविता पातु सक्थिनी ।
ऊरू पातु सुरश्रेष्टो जानुनी पातु भास्करः ॥
जङ्घे मे पातु मार्ताण्डो गुल्फौ पातु त्विषाम्पतिः ।
पादौ दिनमणिः पातु पातु मित्रोऽखिलं वपुः ॥
आदित्यकवचं पुण्यमभेद्यं वज्रसन्निभम् ।
सर्वरोगभयादिभ्यो मुच्यते नात्र संशयः ॥
संवत्सरमुपासित्वा साम्राज्यपदवीं लभेत् ।
अशेषरोगशान्त्यर्थं ध्यायेदादित्यमण्डलम् ।
आदित्य मण्डल स्तुतिः –
अनेकरत्नसंयुक्तं स्वर्णमाणिक्यभूषणम् ।
कल्पवृक्षसमाकीर्णं कदम्बकुसुमप्रियम् ॥
सिन्दूरवर्णाय सुमण्डलाय
सुवर्णरत्नाभरणाय तुभ्यम् ।
पद्मादिनेत्रे च सुपङ्कजाय
ब्रह्मेन्द्र-नारायण-शङ्कराय ॥
संरक्तचूर्णं ससुवर्णतोयं
सकुङ्कुमाभं सकुशं सपुष्पम् ।
प्रदत्तमादाय च हेमपात्रे
प्रशस्तनादं भगवन् प्रसीद ॥
इति आदित्यकवचम् ।
asya śrī ādityakavacastotramahāmantrasya agastyo bhagavānṛṣiḥ anuṣṭupchandaḥ ādityo devatā śrīṃ bījaṃ ṇīṃ śaktiḥ sūṃ kīlakaṃ mama ādityaprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
dhyānaṃ
japākusumasaṅkāśaṃ dvibhujaṃ padmahastakam
sindūrāmbaramālyaṃ ca raktagandhānulepanam |
māṇikyaratnakhacita-sarvābharaṇabhūṣitam
saptāśvarathavāhaṃ tu meruṃ caiva pradakṣiṇam ||
devāsuravarairvandyaṃ ghṛṇibhiḥ parisevitam |
dhyāyetpaṭhetsuvarṇābhaṃ sūryasya kavacaṃ mudā ||
kavacaṃ
ghṛṇiḥ pātu śirodeśe sūryaḥ pātu lalāṭakam |
ādityo locane pātu śrutī pātu divākaraḥ ||
ghrāṇaṃ pātu sadā bhānuḥ mukhaṃ pātu sadāraviḥ |
jihvāṃ pātu jagannetraḥ kaṇṭhaṃ pātu vibhāvasuḥ ||
skandhau grahapatiḥ pātu bhujau pātu prabhākaraḥ |
karāvabjakaraḥ pātu hṛdayaṃ pātu nabhomaṇiḥ ||
dvādaśātmā kaṭiṃ pātu savitā pātu sakthinī |
ūrū pātu suraśreṣṭo jānunī pātu bhāskaraḥ ||
jaṅghe me pātu mārtāṇḍo gulphau pātu tviṣāmpatiḥ |
pādau dinamaṇiḥ pātu pātu mitro'khilaṃ vapuḥ ||
ādityakavacaṃ puṇyamabhedyaṃ vajrasannibham |
sarvarogabhayādibhyo mucyate nātra saṃśayaḥ ||
saṃvatsaramupāsitvā sāmrājyapadavīṃ labhet |
aśeṣarogaśāntyarthaṃ dhyāyedādityamaṇḍalam |
āditya maṇḍala stutiḥ –
anekaratnasaṃyuktaṃ svarṇamāṇikyabhūṣaṇam |
kalpavṛkṣasamākīrṇaṃ kadambakusumapriyam ||
sindūravarṇāya sumaṇḍalāya
suvarṇaratnābharaṇāya tubhyam |
padmādinetre ca supaṅkajāya
brahmendra-nārāyaṇa-śaṅkarāya ||
saṃraktacūrṇaṃ sasuvarṇatoyaṃ
sakuṅkumābhaṃ sakuśaṃ sapuṣpam |
pradattamādāya ca hemapātre
praśastanādaṃ bhagavan prasīda ||
iti ādityakavacam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.