অস্য শ্রী আদিত্যকবচস্তোত্রমহামন্ত্রস্য অগস্ত্যো ভগবানৃষিঃ অনুষ্টুপ্ছন্দঃ আদিত্যো দেবতা শ্রীং বীজং ণীং শক্তিঃ সূং কীলকং মম আদিত্যপ্রসাদসিদ্ধ্যর্থে জপে বিনিযোগঃ ।
ধ্যানং
জপাকুসুমসঙ্কাশং দ্বিভুজং পদ্মহস্তকম্
সিন্দূরাম্বরমাল্যং চ রক্তগন্ধানুলেপনম্ ।
মাণিক্যরত্নখচিত-সর্বাভরণভূষিতম্
সপ্তাশ্বরথবাহং তু মেরুং চৈব প্রদক্ষিণম্ ॥
দেবাসুরবরৈর্বন্দ্যং ঘৃণিভিঃ পরিসেবিতম্ ।
ধ্যাযেত্পঠেত্সুবর্ণাভং সূর্যস্য কবচং মুদা ॥
কবচং
ঘৃণিঃ পাতু শিরোদেশে সূর্যঃ পাতু ললাটকম্ ।
আদিত্যো লোচনে পাতু শ্রুতী পাতু দিবাকরঃ ॥
ঘ্রাণং পাতু সদা ভানুঃ মুখং পাতু সদারবিঃ ।
জিহ্বাং পাতু জগন্নেত্রঃ কণ্ঠং পাতু বিভাবসুঃ ॥
স্কন্ধৌ গ্রহপতিঃ পাতু ভুজৌ পাতু প্রভাকরঃ ।
করাবব্জকরঃ পাতু হৃদযং পাতু নভোমণিঃ ॥
দ্বাদশাত্মা কটিং পাতু সবিতা পাতু সক্থিনী ।
ঊরূ পাতু সুরশ্রেষ্টো জানুনী পাতু ভাস্করঃ ॥
জঙ্ঘে মে পাতু মার্তাণ্ডো গুল্ফৌ পাতু ত্বিষাম্পতিঃ ।
পাদৌ দিনমণিঃ পাতু পাতু মিত্রোঽখিলং বপুঃ ॥
আদিত্যকবচং পুণ্যমভেদ্যং বজ্রসন্নিভম্ ।
সর্বরোগভযাদিভ্যো মুচ্যতে নাত্র সংশযঃ ॥
সংবত্সরমুপাসিত্বা সাম্রাজ্যপদবীং লভেত্ ।
অশেষরোগশান্ত্যর্থং ধ্যাযেদাদিত্যমণ্ডলম্ ।
আদিত্য মণ্ডল স্তুতিঃ –
অনেকরত্নসংযুক্তং স্বর্ণমাণিক্যভূষণম্ ।
কল্পবৃক্ষসমাকীর্ণং কদম্বকুসুমপ্রিযম্ ॥
সিন্দূরবর্ণায সুমণ্ডলায
সুবর্ণরত্নাভরণায তুভ্যম্ ।
পদ্মাদিনেত্রে চ সুপঙ্কজায
ব্রহ্মেন্দ্র-নারাযণ-শঙ্করায ॥
সংরক্তচূর্ণং সসুবর্ণতোযং
সকুঙ্কুমাভং সকুশং সপুষ্পম্ ।
প্রদত্তমাদায চ হেমপাত্রে
প্রশস্তনাদং ভগবন্ প্রসীদ ॥
ইতি আদিত্যকবচম্ ।
Roman (IAST) Transliteration
asya śrī ādityakavacastotramahāmantrasya agastyo bhagavānṛṣiḥ anuṣṭupchandaḥ ādityo devatā śrīṃ bījaṃ ṇīṃ śaktiḥ sūṃ kīlakaṃ mama ādityaprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
dhyānaṃ
japākusumasaṅkāśaṃ dvibhujaṃ padmahastakam
sindūrāmbaramālyaṃ ca raktagandhānulepanam |
māṇikyaratnakhacita-sarvābharaṇabhūṣitam
saptāśvarathavāhaṃ tu meruṃ caiva pradakṣiṇam ||
devāsuravarairvandyaṃ ghṛṇibhiḥ parisevitam |
dhyāyetpaṭhetsuvarṇābhaṃ sūryasya kavacaṃ mudā ||
kavacaṃ
ghṛṇiḥ pātu śirodeśe sūryaḥ pātu lalāṭakam |
ādityo locane pātu śrutī pātu divākaraḥ ||
ghrāṇaṃ pātu sadā bhānuḥ mukhaṃ pātu sadāraviḥ |
jihvāṃ pātu jagannetraḥ kaṇṭhaṃ pātu vibhāvasuḥ ||
skandhau grahapatiḥ pātu bhujau pātu prabhākaraḥ |
karāvabjakaraḥ pātu hṛdayaṃ pātu nabhomaṇiḥ ||
dvādaśātmā kaṭiṃ pātu savitā pātu sakthinī |
ūrū pātu suraśreṣṭo jānunī pātu bhāskaraḥ ||
jaṅghe me pātu mārtāṇḍo gulphau pātu tviṣāmpatiḥ |
pādau dinamaṇiḥ pātu pātu mitro'khilaṃ vapuḥ ||
ādityakavacaṃ puṇyamabhedyaṃ vajrasannibham |
sarvarogabhayādibhyo mucyate nātra saṃśayaḥ ||
saṃvatsaramupāsitvā sāmrājyapadavīṃ labhet |
aśeṣarogaśāntyarthaṃ dhyāyedādityamaṇḍalam |
āditya maṇḍala stutiḥ –
anekaratnasaṃyuktaṃ svarṇamāṇikyabhūṣaṇam |
kalpavṛkṣasamākīrṇaṃ kadambakusumapriyam ||
sindūravarṇāya sumaṇḍalāya
suvarṇaratnābharaṇāya tubhyam |
padmādinetre ca supaṅkajāya
brahmendra-nārāyaṇa-śaṅkarāya ||
saṃraktacūrṇaṃ sasuvarṇatoyaṃ
sakuṅkumābhaṃ sakuśaṃ sapuṣpam |
pradattamādāya ca hemapātre
praśastanādaṃ bhagavan prasīda ||
iti ādityakavacam |
Sanskrit — Devanagari (original)
अस्य श्री आदित्यकवचस्तोत्रमहामन्त्रस्य अगस्त्यो भगवानृषिः अनुष्टुप्छन्दः आदित्यो देवता श्रीं बीजं णीं शक्तिः सूं कीलकं मम आदित्यप्रसादसिद्ध्यर्थे जपे विनियोगः ।
ध्यानं
जपाकुसुमसङ्काशं द्विभुजं पद्महस्तकम्
सिन्दूराम्बरमाल्यं च रक्तगन्धानुलेपनम् ।
माणिक्यरत्नखचित-सर्वाभरणभूषितम्
सप्ताश्वरथवाहं तु मेरुं चैव प्रदक्षिणम् ॥
देवासुरवरैर्वन्द्यं घृणिभिः परिसेवितम् ।
ध्यायेत्पठेत्सुवर्णाभं सूर्यस्य कवचं मुदा ॥
कवचं
घृणिः पातु शिरोदेशे सूर्यः पातु ललाटकम् ।
आदित्यो लोचने पातु श्रुती पातु दिवाकरः ॥
घ्राणं पातु सदा भानुः मुखं पातु सदारविः ।
जिह्वां पातु जगन्नेत्रः कण्ठं पातु विभावसुः ॥
स्कन्धौ ग्रहपतिः पातु भुजौ पातु प्रभाकरः ।
करावब्जकरः पातु हृदयं पातु नभोमणिः ॥
द्वादशात्मा कटिं पातु सविता पातु सक्थिनी ।
ऊरू पातु सुरश्रेष्टो जानुनी पातु भास्करः ॥
जङ्घे मे पातु मार्ताण्डो गुल्फौ पातु त्विषाम्पतिः ।
पादौ दिनमणिः पातु पातु मित्रोऽखिलं वपुः ॥
आदित्यकवचं पुण्यमभेद्यं वज्रसन्निभम् ।
सर्वरोगभयादिभ्यो मुच्यते नात्र संशयः ॥
संवत्सरमुपासित्वा साम्राज्यपदवीं लभेत् ।
अशेषरोगशान्त्यर्थं ध्यायेदादित्यमण्डलम् ।
आदित्य मण्डल स्तुतिः –
अनेकरत्नसंयुक्तं स्वर्णमाणिक्यभूषणम् ।
कल्पवृक्षसमाकीर्णं कदम्बकुसुमप्रियम् ॥
सिन्दूरवर्णाय सुमण्डलाय
सुवर्णरत्नाभरणाय तुभ्यम् ।
पद्मादिनेत्रे च सुपङ्कजाय
ब्रह्मेन्द्र-नारायण-शङ्कराय ॥
संरक्तचूर्णं ससुवर्णतोयं
सकुङ्कुमाभं सकुशं सपुष्पम् ।
प्रदत्तमादाय च हेमपात्रे
प्रशस्तनादं भगवन् प्रसीद ॥
इति आदित्यकवचम् ।
asya śrī ādityakavacastotramahāmantrasya agastyo bhagavānṛṣiḥ anuṣṭupchandaḥ ādityo devatā śrīṃ bījaṃ ṇīṃ śaktiḥ sūṃ kīlakaṃ mama ādityaprasādasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
dhyānaṃ
japākusumasaṅkāśaṃ dvibhujaṃ padmahastakam
sindūrāmbaramālyaṃ ca raktagandhānulepanam |
māṇikyaratnakhacita-sarvābharaṇabhūṣitam
saptāśvarathavāhaṃ tu meruṃ caiva pradakṣiṇam ||
devāsuravarairvandyaṃ ghṛṇibhiḥ parisevitam |
dhyāyetpaṭhetsuvarṇābhaṃ sūryasya kavacaṃ mudā ||
kavacaṃ
ghṛṇiḥ pātu śirodeśe sūryaḥ pātu lalāṭakam |
ādityo locane pātu śrutī pātu divākaraḥ ||
ghrāṇaṃ pātu sadā bhānuḥ mukhaṃ pātu sadāraviḥ |
jihvāṃ pātu jagannetraḥ kaṇṭhaṃ pātu vibhāvasuḥ ||
skandhau grahapatiḥ pātu bhujau pātu prabhākaraḥ |
karāvabjakaraḥ pātu hṛdayaṃ pātu nabhomaṇiḥ ||
dvādaśātmā kaṭiṃ pātu savitā pātu sakthinī |
ūrū pātu suraśreṣṭo jānunī pātu bhāskaraḥ ||
jaṅghe me pātu mārtāṇḍo gulphau pātu tviṣāmpatiḥ |
pādau dinamaṇiḥ pātu pātu mitro'khilaṃ vapuḥ ||
ādityakavacaṃ puṇyamabhedyaṃ vajrasannibham |
sarvarogabhayādibhyo mucyate nātra saṃśayaḥ ||
saṃvatsaramupāsitvā sāmrājyapadavīṃ labhet |
aśeṣarogaśāntyarthaṃ dhyāyedādityamaṇḍalam |
āditya maṇḍala stutiḥ –
anekaratnasaṃyuktaṃ svarṇamāṇikyabhūṣaṇam |
kalpavṛkṣasamākīrṇaṃ kadambakusumapriyam ||
sindūravarṇāya sumaṇḍalāya
suvarṇaratnābharaṇāya tubhyam |
padmādinetre ca supaṅkajāya
brahmendra-nārāyaṇa-śaṅkarāya ||
saṃraktacūrṇaṃ sasuvarṇatoyaṃ
sakuṅkumābhaṃ sakuśaṃ sapuṣpam |
pradattamādāya ca hemapātre
praśastanādaṃ bhagavan prasīda ||
iti ādityakavacam |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.