𑌮𑍋𑌹𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌨𑌿𑌵𑌹𑌂 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑍀𑌡𑍇
𑌮𑍂𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌵𑌿𑌤𑌾𑌵𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑍇𑌶𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌿𑌜𑌾𑌗𑌰𑍂𑌕𑌾𑌨𑍍
𑌏𑌕𑌾𑌮𑍍𑌰𑌨𑌾𑌥𑌤𑌰𑍁𑌣𑍀𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌵𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍 ॥1॥
𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌮𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌹𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌶𑌿𑌕𑍍𑌷𑌣𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌨𑌿 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿
𑌤𑍍𑌵𑌦𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌰𑌦𑌾𑌨𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿 ॥2॥
𑌆𑌨𑌙𑍍𑌗𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌧𑌿𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌕𑍗𑌶𑌲𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑌨𑍍𑌦𑌪𑌰𑌿𑌘𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌰𑌲𑍍𑌯𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌤𑌵 𑌤𑌾𑌡𑌿𑌤𑌕𑌰𑍍𑌣𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌖𑍇𑌲𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥3॥
𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌰𑌸𑌵𑍇𑌲𑍍𑌲𑌿𑌤𑍇𑌨
𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯𑌮𑍃𑌦𑍁𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍇𑌨 ।
𑌮𑌾𑌮𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌤𑌵 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍇𑌨
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍇𑌨 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍇𑌨 ॥4॥
𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌕𑌂 𑌗𑌤𑌵𑌤𑍀 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌰𑍍𑌜𑌨𑌸𑍍𑌯
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌭𑍀𑌮𑌚𑍇𑌤𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌚𑌮𑍂𑌰𑌿𑌵 𑌤𑌾𑌵𑌕𑍀𑌨𑌾
𑌕𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌕𑌂 𑌚𑌲𑌤𑌿 𑌹𑌨𑍍𑌤 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 ॥5॥
𑌅𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑍍𑌨𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌸𑌮𑌾𑌨𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌸𑍁𑌷𑍁𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌨𑌿𑌶𑌾𑌗𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥6॥
𑌤𑌾𑌟𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌰𑍁𑌚𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌦𑌨𑍍𑌤𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌹𑌸𑍍𑌤𑌿𑌪𑌶𑌿𑌖𑌾𑌮𑌣𑌿𑌨𑌾𑌧𑌿𑌰𑍂𑌢𑌃 ।
𑌉𑌨𑍍𑌮𑍂𑌲𑌯𑌤𑍍𑌵𑌶𑍁𑌭𑌪𑌾𑌦𑌪𑌮𑌸𑍍𑌮𑌦𑍀𑌯𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌤𑌙𑍍𑌗𑌜𑍇𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 ॥7॥
𑌛𑌾𑌯𑌾𑌭𑌰𑌣𑍇 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑍀
𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑌰𑌤𑍍𑌨𑌮𑌣𑌿𑌤𑌲𑍍𑌲𑌜𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃 ।
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌨𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌕𑌿𑌰𑌨𑍍𑌮𑌕𑌰𑌨𑍍𑌦𑌜𑌾𑌲𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍁𑌰𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥8॥
𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌪𑍍𑌰𑌣𑌯𑌿𑌨𑍀 𑌮𑌣𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁-
𑌲𑍗𑌹𑌿𑌤𑍍𑌯𑌕𑍋𑌕𑌨𑌦𑌕𑌾𑌨𑌨𑌮𑌾𑌨𑌨𑍀𑌯𑌾 ।
𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌹𑌰𑌾𑌨𑌨𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 ॥9॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌿𑌨𑌂 𑌤𑌵 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌪𑌾𑌤𑌾𑌤𑍍
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌕𑌲𑌾𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑍍𑌰𑍀 ।
𑌸𑌦𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌿𑌲 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑌧𑍂𑌰𑍍𑌵𑍃𑌣𑍀𑌤𑍇
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌨𑌯𑍋𑌰𑌿𑌦𑌮𑍈𑌕𑌮𑌤𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥10॥
𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑌦𑍈𑌵 𑌮𑌰𑍁𑌤𑌾𑌮𑌨𑍁𑌕𑍂𑌲𑌭𑌾𑌵𑌂
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑌿𑌶𑌕𑍍𑌰𑌧𑌨𑍁𑌰𑍁𑌲𑍍𑌲𑌸𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌸𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌨𑍀𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑌾
𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀𑌵 𑌤𑌵 𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌲𑌾 ॥11॥
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌮𑌯𑍇 𑌤𑌪𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇𑌵
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾𑌧𑌰𑍋𑌰𑌸𑌿 𑌨𑌵𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌮𑌾𑌲𑌿𑌕𑍇𑌵 ।
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌸𑌰𑌸𑌿 𑌶𑍈𑌵𑌲𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀𑌵
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍁𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑌟𑌾 𑌤𑍇 ॥12॥
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌤𑌃 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌸𑌜𑍍𑌞-
𑌕𑍇𑌦𑌾𑌰𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌸𑍁𑌧𑌿𑌯𑌾𑌮𑍁𑌪𑌭𑍋𑌗𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑌿𑌲𑌹𑌰𑍀𑌕𑌲𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇𑌘𑌃 ॥13॥
𑌚𑌾𑌞𑍍𑌚𑌲𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌂 𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾
𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌯𑌭𑍂𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌥𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌜𑌾𑌗𑌰𑍂𑌕𑌃 ।
𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌿𑌮𑍁 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌯𑌤𑍇 𑌨𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ॥14॥
𑌸𑌞𑍍𑌜𑍀𑌵𑌨𑍇 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌚𑍂𑌤𑌶𑌿𑌲𑍀𑌮𑍁𑌖𑌸𑍍𑌯
𑌸𑌮𑍍𑌮𑍋𑌹𑌨𑍇 𑌶𑌶𑌿𑌕𑌿𑌶𑍋𑌰𑌕𑌶𑍇𑌖𑌰𑌸𑍍𑌯 ।
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌨𑍇 𑌚 𑌮𑌮𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌹𑌚𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌕𑌲𑌾 𑌪𑌰𑌮𑍗𑌷𑌧𑌂 𑌤𑍇 ॥15॥
𑌨𑍀𑌲𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌗𑌮𑌧𑌿𑌕𑌂 𑌜𑌨𑌯𑌨𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾𑌰𑍇𑌃
𑌲𑍋𑌲𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌧𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌢𑌯𑌨𑍍𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌕𑍍𑌰𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍍𑌵𑌨𑍍
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌯𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥16॥
𑌕𑌾𑌮𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑍋 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌣𑌜𑌾𑌗𑌰𑍂𑌕𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌦𑍃𑌗𑌞𑍍𑌚𑌲𑌮𑍇𑌖𑌲𑌾 𑌤𑍇 ।
𑌆𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌭𑌜𑌤𑌾𑌂 𑌝𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌵𑌕𑍀𑌯-
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌕 𑌏𑌵 𑌵𑌿𑌧𑍁𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍 ॥17॥
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌪𑌦𑌂 𑌮𑌮 𑌕𑍁𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌭𑍍𑌰𑍂-
𑌚𑌾𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌵𑌿𑌦𑍇𑌹𑌭𑌵𑌾𑌨𑍁𑌰𑌾𑌗𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌪𑌕𑌾𑌰𑌮𑌨𑌿𑌶𑌂 𑌜𑌨𑌯𑌞𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌮 𑌇𑌵 𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ॥18॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌶𑌿𑌵𑌲𑍋𑌚𑌨𑌶𑍋𑌷𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌬𑍀𑌜𑌵𑌿𑌭𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌨𑌃𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌚𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌚𑍁𑌰𑍇𑌣 𑌶𑌙𑍍𑌕𑍇
𑌕𑍇𑌦𑌾𑌰𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌤𑌵 𑌕𑍇𑌵𑌲𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌮𑍍 ॥19॥
𑌮𑌾𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍍𑌯𑌶𑍇𑌵𑌧𑌿𑌰𑌸𑍗 𑌤𑌵 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌲𑌙𑍍𑌘𑍍𑌯-
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌗𑌿𑌰𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌨𑌕𑍇𑌲𑌿𑌚𑍁𑌞𑍍𑌚𑍁𑌃 ।
𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌿𑌂 𑌪𑌶𑍁𑌪𑌤𑍇𑌶𑍍𑌚𑍁𑌲𑌕𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌜𑍃𑌮𑍍𑌭𑌣𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌜𑌨𑍍𑌮𑌾 ॥20॥
𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌵𑌰𑍍𑌷𑌵𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌦𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌶𑍍𑌰𑍀-
𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌨𑌿𑌸𑌰𑍍𑌗𑌮𑌧𑍁𑌰𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌪𑍍𑌤𑌿𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌂𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌵𑌤𑍀 𑌵𑌪𑍁𑌰𑌷𑍍𑌟𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌃
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌭𑌗𑌵𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌲𑌾 ॥21॥
𑌅𑌮𑍍𑌬 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌟𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌪𑍁𑌰𑍍𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌮𑍍
𑌅𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌕𑌾𑌨𑌨𑌮𑌿𑌵𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑌾𑌭𑌮𑍍 ।
𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑍀𑌵 𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌤𑌿 𑌸𑌦𑍈𑌵 𑌸𑌪𑌕𑍍𑌷𑌪𑌾𑌤𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌲𑌾 ॥22॥
𑌕𑍇𑌶𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌪𑌟𑌲𑌨𑍀𑌲𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑌜𑌾𑌲𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑌣𑌿𑌚𑍍𑌛𑌵𑌿𑌦𑍀𑌪𑌶𑍋𑌭𑍇 ।
𑌶𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌙𑍍𑌗𑌤𑌲𑍇 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾
𑌶𑍈𑌲𑍂𑌷𑌿𑌕𑌾 𑌨𑌟𑌤𑌿 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍇 𑌤𑍇 ॥23॥
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑍀𑌤𑌲𑌮𑌤𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌯𑌤𑍁 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍
𑌅𑌸𑍍𑌤𑍋𑌕𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌮𑌨𑌙𑍍𑌗𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌕𑌨𑍍𑌦𑌮𑍍 ।
𑌅𑌲𑍍𑌪𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌦𑍃𑌤𑌮𑌪𑌾𑌰𑌕𑍃𑌪𑌾𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌮𑍍
𑌅𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑌮𑌚𑌿𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑌯𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿 ॥24॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾𑌗𑌤𑌰𑌲𑍀𑌕𑍃𑌤𑌿𑌪𑌾𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌥𑌰𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌡𑍋𑌲𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌮𑌤𑌿𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑌶𑌾𑌲𑌿 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌰𑍍𑌧𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥25॥
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌯𑌮𑍍𑌬𑌕𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌿 𑌹𑌰𑍍𑌮𑍍𑌯𑌭𑍂𑌮𑌿-
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌸𑌰𑌸𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌃 ।
𑌦𑌾𑌸𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌨𑍀𑌯𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑌪𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌭𑍂𑌭𑍃𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥26॥
𑌵𑌾𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌸𑌹𑌚𑌰𑍀 𑌨𑌿𑌯𑌮𑍇𑌨 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑌰𑍀𑌵𑌶𑌕𑌰𑍀 𑌭𑍁𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌗𑍇𑌹𑌮𑍍 ।
𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕𑌨𑌯𑌨𑌾𑌮𑍃𑌤𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌪𑌾𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 ॥27॥
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌂 𑌝𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑍀𑌨𑌮𑌮𑍍𑌬
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌜𑌲𑌧𑍗 𑌨𑌿𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌮𑌗𑍍𑌨𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌲𑍇𑌨 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌖𑌲𑌯𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌷𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌦𑌾𑌶𑌕𑍋𑌽𑌸𑍗 ॥28॥
𑌉𑌨𑍍𑌮𑌥𑍍𑌯 𑌬𑍋𑌧𑌕𑌮𑌲𑌾𑌕𑌾𑌰𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌜𑌾𑌡𑍍𑌯-
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌬𑍇𑌰𑌮𑌂 𑌮𑌮 𑌮𑌨𑍋𑌵𑌿𑌪𑌿𑌨𑍇 𑌭𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌤𑌰𑌸𑌾 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌾𑌗𑍍𑌰𑌸𑍀𑌮𑍍𑌨𑌾
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌹𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍇𑌨 ॥29॥
𑌉𑌦𑍍𑌵𑍇𑌲𑍍𑌲𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌲𑌲𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑍈𑌃
𑌉𑌤𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌤𑌵 𑌗𑌾𑌢𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑍍 ।
𑌦𑍂𑌰𑌂 𑌪𑌲𑌾𑌯𑌯𑌤𑍁 𑌮𑍋𑌹𑌮𑍃𑌗𑍀𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌮𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑍍𑌤𑌵𑌰𑌮𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑌹𑌕𑍇𑌸𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 ॥30॥
𑌸𑍍𑌨𑍇𑌹𑌾𑌦𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌲𑌿𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌕𑌨𑍍𑌤𑌿𑌚𑍋𑌰𑌾𑌂
𑌜𑍇𑌤𑌾𑌰𑌮𑍇𑌵 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌜𑍇𑌤𑍁𑌕𑌾𑌮𑌃 ।
𑌮𑌾𑌨𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑍋 𑌮𑌕𑌰𑌕𑍇𑌤𑍁𑌰𑌸𑍗 𑌧𑍁𑌨𑍀𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑍃𑌪𑌾𑌣𑌵𑌲𑍍𑌲𑍀𑌮𑍍 ॥31॥
𑌶𑍍𑌰𑍗𑌤𑍀𑌂 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌨𑌪𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌸𑌰𑌣𑌿𑌂 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌗𑌾𑌮𑍀 ।
𑌕𑍗𑌟𑌿𑌲𑍍𑌯𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌕𑌥𑌮𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇
𑌚𑍗𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌰𑍁𑌚𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥32॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌿𑌤𑍗 𑌯𑌤𑌮𑌾𑌨𑌮𑍇𑌵
𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌂 𑌨𑌿𑌜𑌸𑌮𑍀𑌪𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌲𑍋𑌲𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌪𑌾𑌠𑌯𑌤𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌵 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌮𑍍 ॥33॥
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌿𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌫𑍇𑌨𑌰𑌾𑌶𑍗
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑌞𑍍𑌚𑌯𑌵𑌾𑌰𑌿𑌰𑌾𑌶𑍗 ।
𑌆𑌨𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃
𑌆𑌲𑌮𑍍𑌬𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌤𑌵 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌮𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌸𑍇𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥34॥
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌤𑌵 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌿 𑌲𑍋𑌚𑌨𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌮𑍇𑌦𑍁𑌰𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌃 ।
𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌥𑌂 𑌤𑌨𑍋𑌤𑌿
𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌧𑌾𑌮𑌹𑍋 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌚𑌕𑍋𑌰𑍈𑌃 ॥35॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌚 𑌤𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌚
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌯𑌸𑌰𑌣𑌿𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌪𑍈𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 ।
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍁𑌲𑌭𑌂 𑌜𑌗𑌤𑍀𑌷𑍁 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵-
𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌸𑍁𑌲𑌭𑌂 𑌤𑍁𑌹𑌿𑌨𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌨𑍍𑌯𑍇 ॥36॥
𑌧𑍂𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍋 𑌮𑌕𑌰𑌕𑍇𑌤𑌨𑌪𑌾𑌵𑌕𑌸𑍍𑌯
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌰𑍁𑌚𑌿𑌨𑍀𑌲𑌿𑌮𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀 𑌤𑍇 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌨𑌯𑌨𑌤𑍍𑌰𑌯𑌸𑍍𑌯
𑌹𑌰𑍍𑌷𑍋𑌦𑌯𑌂 𑌜𑌨𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌰𑍁𑌣𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥37॥
𑌆𑌰𑌭𑍍𑌭𑌲𑍇𑌶𑌸𑌮𑌯𑍇 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌸𑍍𑌸
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑍂𑌕𑌮𑌪𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌨𑌮𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌤𑌾 𑌸𑌕𑌲𑌲𑍋𑌕𑌸𑌮𑌕𑍍𑌷𑌮𑍇𑌵
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂𑌵𑌰𑌣𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌵𑌤𑍀 𑌵𑍃𑌣𑍀𑌤𑍇 ॥38॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌵𑌾𑌹 𑌉𑌵 𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑍀
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌮𑌧𑌃𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌕𑌟𑌾𑌖𑍍𑌕𑍍𑌷𑍍𑌷𑌃 ।
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌸𑌮𑍁𑌪𑍈𑌤𑌿 𑌮𑍈𑌤𑍍𑌰𑍀-
𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸.𑌤𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 ॥39॥
𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑌤𑌰𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦-
𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌕𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌨𑌪𑌵𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 ।
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌪𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌚𑌯𑍇 𑌨 𑌪𑌤𑌤𑍍𑌯𑌮𑍂𑌂 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌗𑌾𑌢𑌮𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑍍𑌯 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑍍 ॥40॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑌸𑍗 𑌹𑌰𑌿𑌨𑍀𑌲𑌰𑌤𑍍𑌨-
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍇 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍁𑌚𑌿𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌮𑌯𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃 ।
𑌬𑌦𑍍𑌧𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌗𑌲𑍈𑌰𑍍𑌮𑌮 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌂 𑌚 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌮𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑌤𑌿 𑌹𑌨𑍍𑌤 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥41॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌣𑌰𑍍𑌯𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌚
𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌨𑍍𑌨𑌿𑌸𑌰𑍍𑌗𑌤𑌰𑌲𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ।
𑌵𑍈𑌮𑌲𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌵𑌹𑌮𑌨𑌞𑍍𑌜𑌨𑌤𑌾 𑌚 𑌭𑍂𑌯𑌃
𑌸𑍍𑌥𑍈𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌯 𑌕𑌥𑌂 𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 ॥42॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌬𑌕𑌿𑌤𑌂 𑌮𑌣𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁-
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑍀𑌕𑍃𑌤𑌾𑌶𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍁𑌚𑍇𑌃 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌮𑍍
𑌉𑌦𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌹𑌰𑌿𑌣𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌯𑌾𑌃 ॥43॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲-
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌸𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌵𑌤𑍋 𑌮𑌕𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜𑌸𑍍𑌯 ।
𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌮𑍁𑌣𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌶𑍍𑌰𑍀𑌃
𑌨𑍀𑌰𑌾𑌜𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌦𑍀𑌪𑌮𑌾𑌲𑌾 ॥44॥
𑌮𑌾𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌸𑍍𑌨𑌪𑌯 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍇𑌨
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍇𑌨 𑌸𑍁𑌜𑌨𑍈𑌰𑌪𑌰𑍋𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍇𑌨 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑍋𑌤𑍍𑌕𑌰𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍇𑌣
𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑍍𑌕𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌧𑍁𑌪𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌕𑌰𑍇𑌣 ॥45॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌪𑌗𑌾𑌪𑌯𑌸𑌿 𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑌮𑌾𑌰𑌚𑌯𑍍𑌯
𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌂𑌶𑍁𑌕𑍃𑌤𑌭𑌸𑍍𑌮𑌵𑌿𑌲𑍇𑌪𑌨𑍇𑌨 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑌣𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌜𑌟𑌾𑌲𑌃
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌣𑍍𑌠𑌮𑍇𑌵 𑌭𑌜𑌤𑍇 𑌤𑌵 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥46॥
𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌦𑌾𑌯 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌰𑌸𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌯
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌯 ।
𑌆𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌯 𑌤𑌵 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌶𑌿𑌵𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌯
𑌮𑌾𑌤𑌰𑍍𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌤𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌯 ॥47॥
𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌵𑌿𑌧𑍗 𑌮𑌕𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜𑌸𑍍𑌯
𑌲𑍋𑌲𑌾𑌲𑌕𑌾𑌲𑌿𑌕𑍃𑌤𑌤𑍋𑌰𑌣𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌶𑍋𑌭𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌚𑌲𑌦𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌵𑍈𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀-
𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌤𑌵 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥48॥
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇𑌣 𑌮𑌞𑍍𑌜𑍁𑌕𑌚𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌮𑍋𑌵𑍃𑌤𑍇𑌨
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯𑌮𑌾𑌨𑌗𑌮𑌨𑌾 𑌮𑌦𑌨𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾𑌸𑍗 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑌯𑌤𑍇 𑌤𑌵 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌾𑌯
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍇𑌤𑌭𑍂𑌮𑌿𑌮𑌚𑌿𑌰𑌾𑌦𑌭𑌿𑌸𑌾𑌰𑌿𑌕𑍇𑌵 ॥49॥
𑌵𑍍𑌰𑍀𑌡𑌨𑍁𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑌮𑌣𑍀𑌕𑍃𑌤𑌸𑌾𑌹𑌚𑌰𑍍𑌯𑌾
𑌶𑍈𑌵𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌗𑌲𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌶𑌶𑌿𑌶𑍇𑌖𑌰𑌸𑍍𑌯 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑌰𑌸𑍀𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌤𑌿 𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑌖𑍇𑌲𑌨𑌾𑌯 ॥50॥
𑌕𑌾𑌷𑌾𑌯𑌮𑌂𑌶𑍁𑌕𑌮𑌿𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌂 𑌦𑌧𑌾𑌨𑍋
𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌂 𑌮𑌮𑌤𑌾𑌵𑌿𑌰𑍋𑌧𑍀 ।
𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌸𑍀𑌮𑌨𑌿 𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌚𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑌤𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋𑌽𑌸𑍗 ॥51॥
𑌪𑌾𑌷𑌾𑌣 𑌏𑌵 𑌹𑌰𑌿𑌨𑍀𑌲𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑍇𑌷𑍁
𑌪𑍍𑌰𑌮𑍍𑌲𑌨𑌤𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 ।
𑌨𑍗𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌿𑌕𑍋 𑌜𑌲𑌦𑌮𑍇𑌚𑌕𑌿𑌮𑌾 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌶𑍂𑌨𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑌮𑌨𑌮𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍍𑌯𑌾𑌃 ॥52॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌵𑌤𑍀 𑌸𑍁𑌤𑌰𑌾𑌂 𑌸𑌲𑌜𑍍𑌜𑌾
𑌨𑌾𑌸𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌮𑌨𑍍𑌦𑌹𑌾𑌸𑌾 ।
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾 𑌤𑌵 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌚𑍁𑌮𑍍𑌬𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌗𑌮𑍍𑌬𑌰𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌮𑍍 ॥53॥
𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑍇𑌨 𑌮𑌧𑍁𑌪𑍇𑌨 𑌚 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯 𑌇𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌥𑌮𑌾𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
𑌶𑍈𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌯𑌤𑌿 𑌯𑌦𑌨𑍍𑌵𑌹𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌪𑌾𑌦𑌾𑌨𑍍
𑌪𑌾𑌥𑍋𑌰𑍁𑌹𑍇𑌣 𑌯𑌦𑌸𑍗 𑌕𑌲𑌹𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌚 ॥54॥
𑌓𑌷𑍍𑌠𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌪𑌟𑌲𑌵𑌿𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌤𑍇
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑌿𑌵𑍀𑌚𑌿𑌸𑍁𑌭𑌗𑍇 𑌮𑍁𑌖𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍗 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌭𑌰𑌪𑍂𑌰𑌣𑌲𑌮𑍍𑌬𑌮𑌾𑌨-
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌵𑌾𑌹𑌸𑌰𑌣𑌿𑌂 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ॥55॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑍈𑌰𑍍𑌧𑌵𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌮𑌣𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁-
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌕𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌧𑌾𑌰𑌾 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑍈𑌰𑍍𑌨𑌵𑌪𑌲𑍍𑌲𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚
𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌚𑌿𑌤𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌭𑌾𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌲𑌾 ॥56॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌶𑍀𑌤𑌲𑌕𑍃𑌪𑌾𑌰𑌸𑌨𑌿𑌰𑍍𑌝𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑌃-
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌕𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌲𑌾 ।
𑌗𑍋𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌦𑌾 𑌪𑍁𑌰𑌰𑌿𑌪𑍋𑌰𑌭𑌿𑌲𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾
𑌦𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌕𑌵𑌿𑌡𑌮𑍍𑌬𑌨𑌮𑌾𑌤𑌨𑍋𑌤𑌿 ॥57॥
𑌹𑍃𑌤𑍍𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌂 𑌮𑌮 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌸𑌯𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌷𑍍𑌣-
𑌨𑍍𑌨𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌰𑍁𑌚𑍇𑌸𑍍𑌤𑌮𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾 ।
𑌦𑍋𑌷𑌾𑌨𑍁𑌷𑌙𑍍𑌗𑌜𑌡𑌤𑌾𑌂 𑌜𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌧𑍁𑌨𑌾𑌨𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌦𑌿𑌨𑍋𑌦𑌯𑌸𑍍𑌤𑍇 ॥58॥
𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌯𑌤𑌿 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌸𑍍𑌯
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌤𑌮𑌃𑌪𑍍𑌰𑌰𑍋𑌹𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌤𑍁 𑌨𑌯𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑌿𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌨𑌯𑌤𑍀𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥59॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌰𑍁𑌚𑌾 𑌯𑍁𑌧𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍇
𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌵𑌶𑍇𑌷𑌗𑌤𑌾𑌭𑌿𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌆𑌗𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌿𑌸𑌰𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌵𑌤𑌂𑌸-
𑌵𑍍𑌯𑍋𑌜𑍇𑌨 𑌨𑍂𑌨𑌮𑌭𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌨𑌮𑌾𑌤𑌨𑍋𑌤𑌿 ॥60॥
𑌆𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌮𑌦𑌾𑌨𑌾𑌭𑍍𑌯𑍁𑌦𑌯𑌾𑌵𑌲𑌮𑍍𑌬𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇 ।
𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌧𑍂𑌯 𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌰𑌾𑌗𑌬𑌨𑍍𑌧𑌂
𑌶𑌮𑍍𑌭𑍋𑌸𑍍𑌤𑌦𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌪𑌰𑍀𑌤𑌤𑌯𑌾 𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥61॥
𑌜𑌨𑍍𑌤𑍋𑌃 𑌸𑌕𑍃𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑌤𑍋 𑌜𑌗𑌦𑍀𑌡𑍍𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌚
𑌤𑍇𑌜𑌾𑌸𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌶𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌭𑌾𑌯𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑌝𑌰𑍀𑌮𑌿𑌵 𑌵𑍈𑌖𑌰𑍀𑌂 𑌚
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌂 𑌚 𑌪𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌲𑌯𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌤𑍇 ॥62॥
𑌕𑌾𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌨𑍀 𑌕𑌿𑌮𑌯𑌤𑍇 𑌨 𑌜𑌲𑌾𑌨𑍁𑌷𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑌲𑍀 𑌕𑌿𑌮𑍁𑌰𑌰𑍀𑌕𑍁𑌰𑍁𑌤𑍇 𑌨 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑍍 ।
𑌕𑌿𑌂 𑌵𑌾 𑌕𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌨𑌯𑌾 𑌸𑌹𑌤𑍇 𑌨 𑌭𑌙𑍍𑌗𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌪𑌦𑌂 𑌨 𑌤𑌵𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 ॥63॥
𑌕𑌾𑌕𑍋𑌲𑌪𑌾𑌵𑌕𑌤𑍃𑌣𑍀𑌕𑌰𑌣𑍇𑌽𑌪𑌿 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌸𑍁𑌧𑌾𑌕𑌰𑌶𑍇𑌖𑌰𑌸𑍍𑌯 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑍀𑌤𑌲𑌤𑌮𑍋𑌽𑌪𑍍𑌯𑌨𑍁𑌪𑌾𑌰𑌤𑌂 𑌤𑍇
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑌯𑌤𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌯𑌂 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ॥64॥
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌪𑌣𑍍𑌯𑌪𑍂𑌰𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌮𑍋𑌹-
𑌕𑌨𑍍𑌦𑍋𑌦𑍍𑌗𑌤𑌂 𑌭𑌵𑌮𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌪𑌾𑌦𑌪𑌂 𑌮𑍇 ।
𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌛𑌿𑌨𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍁𑌹𑌿𑌨𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾𑌃
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌪𑍁𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌧𑌾𑌰𑌾 ॥65॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌘𑍋𑌰𑌭𑌵𑌰𑍋𑌗𑌚𑌿𑌕𑌿𑌤𑍍𑌸𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥-
𑌮𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌭𑌿𑌷𑌕𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑍀 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿-
𑌦𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌹𑍗𑌷𑌧𑌂 𑌤𑍇 ॥66॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌕𑍃𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌤𑌪𑍋𑌨𑌿𑌯𑌮𑌨𑌾𑌶𑌿𑌤𑌪𑌾𑌶𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌃 ।
𑌵𑌾𑌸𑌾𑌲𑌯𑌂 𑌤𑌵 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌮𑍁𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋
𑌲𑌬𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌖𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌧𑌿𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌲𑍋𑌕𑍇 ॥67॥
𑌸𑌾𑌕𑍂𑌤𑌸𑌂𑌲𑌪𑌿𑌤𑌸𑌮𑍍𑌭𑍃𑌤𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌹𑌾𑌸𑌂
𑌵𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌨𑍁𑌰𑌾𑌗𑌸𑌹𑌚𑌾𑌰𑌿 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌨𑌂 𑌤𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌪𑌰𑌿𑌪𑌨𑍍𑌥𑌿𑌨𑌿 𑌮𑌾𑌰𑌵𑍀𑌰-
𑌸𑌾𑌮𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌦𑌶𑌾𑌂 𑌸𑌫𑌲𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 ॥68॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌬𑌲𑍈𑌕𑌨𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌯
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑌿𑌚𑌾𑌪𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑍀𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑍇𑌵 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌧𑍀𑌨𑌤𑌾𑌂 𑌤𑌵 𑌨𑌿𑌨𑌾𑌯 𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍗𑌲𑍇-
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑍍𑌧𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑍁𑌖𑌲𑌾𑌭𑌮𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌵𑍀𑌰𑌃 ॥69॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍈𑌕𑌨𑌿𑌲𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌦𑌾𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌗𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑌪𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿
𑌵𑍈𑌰𑌾𑌗𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌕𑌥𑌮𑍇𑌷 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑍀𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥70॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌵𑌾𑌹𑌨𑌿𑌵𑌹𑍈𑌃 𑌕𑌲𑌹𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮𑌮𑌦𑍇𑌨 𑌸𑌦𑌾 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ।
𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌤𑌥𑌾𑌪𑌿 𑌨𑌿𑌤𑌰𑌾𑌮𑌮𑍁𑌮𑍇𑌵 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾
𑌸𑍋𑌤𑍍𑌕𑌣𑍍𑌠 𑌏𑌵 𑌰𑌮𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌲 𑌨𑍀𑌲𑌕𑌣𑍍𑌠𑌃 ॥71॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌰𑌿𑌪𑍁𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌰𑌤𑌾𑌪-
𑌮𑍋𑌹𑌾𑌨𑍍𑌧𑌕𑌾𑌰𑌜𑌲𑌦𑌾𑌗𑌮𑌨𑍇𑌨 𑌨𑍃𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍 ।
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮𑌕𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑌿𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌕𑌬𑌲𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑍁
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇𑌚𑌕𑌰𑍁𑌚𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌕𑍇𑌕𑍀 ॥72॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌰𑌿𑌪𑍋𑌰𑌵𑌲𑍋𑌕𑌨𑍇𑌷𑍁
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌪𑌯𑍋𑌜𑌮𑌿𑌵 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌮𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌾𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌗𑌮𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌸𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌕𑌚𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿
𑌲𑌜𑍍𑌜𑌾𑌭𑌰𑍋 𑌰𑌜𑌨𑌿𑌵𑌨𑍍𑌮𑍁𑌕𑍁𑌲𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 ॥73॥
𑌮𑍂𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍂𑌪𑌃
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌤𑌿 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌰𑌾𑌜𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌮𑍍𑌪𑌚𑌾𑌨𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍇𑌵𑌲𑌮𑍁𑌪𑌕𑍍𑌰𑌮𑌕𑌾𑌲 𑌏𑌵
𑌲𑍀𑌲𑌾𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍁𑌚𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌤𑍇 ॥74॥
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌲𑌕𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌕𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍋𑌜𑍍𑌞𑌨𑌾𑌸𑌾-
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌰𑍁𑌚𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑌕𑌨𑍍𑌦𑌬𑌿𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 ।
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌮𑌕𑌰𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿
𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌮𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌚𑌨𑌂 𑌤𑍇 ॥75॥
𑌆𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌫𑌲𑌦𑌾𑌨𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌯𑌾𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌕𑌕𑌾𑌮𑌧𑍇𑌨𑍋𑌃 ।
𑌸𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌕 𑌏𑌵 𑌕𑌥𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌪𑌾𑌶-
𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌂 𑌤𑌨𑍁𑌭𑍃𑌤𑌃 𑌪𑌶𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌯𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥76॥
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌘𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌜𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌶𑍀𑌤𑌲𑌤𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌤𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑌪𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌘𑌨𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌕𑌰𑍍𑌦𑌮𑌨𑍍𑌤𑌿
𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌗𑍁𑌣𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌹𑌿𑌮𑌵𑌾𑌰𑌿𑌨𑌿𑌷𑍇𑌚𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥77॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑌾𑌶𑌿𑌸𑌤𑌤𑌸𑍍𑌨𑌪𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌨𑌿𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌨𑌿 ।
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍁𑌕𑍍𑌷𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌿𑌨𑍍𑌧𑌨𑌰𑌾𑌶𑌿𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾
𑌮𑌾𑌰𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑍋 𑌮𑌨𑌸𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌨𑍁𑌮𑍍 ॥78॥
𑌕𑌾𑌲𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌭𑌟𑌂 𑌕𑌮𑌨𑍀𑌯𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌕𑌲𑌯𑌾 𑌕𑌲𑌿𑌤𑌾𑌨𑍁𑌭𑌾𑌵𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑍀𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌰𑌸𑌿𑌕𑍇 𑌕𑌲𑍁𑌷𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌚𑍋𑌰𑌂
𑌕𑌲𑍍𑌲𑍋𑌲𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌮𑌯𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑍍 ॥79॥
𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌦𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌮𑍋𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨-
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌚𑍂𑌤𑌤𑌰𑍁𑌮𑍂𑌲𑌗𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌂𑌸𑌃 ।
𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌵𑌲𑍋𑌕𑌯 𑌲𑍋𑌚𑌨𑌸𑍍𑌯
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌿𑌪𑍁𑌰𑍀𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑍇 ॥80॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌸𑍁𑌜𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌗𑍇
𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇𑌨 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑌿𑌤𑌕𑌾𑌲𑌿𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌾𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌤𑌂𑌸𑌕𑌲𑍍𑌪𑌿𑌤𑌚𑌕𑍋𑌰𑌕𑍁𑌟𑍁𑌮𑍍𑌬𑌪𑍋𑌷𑌾
𑌨𑌕𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵𑌸𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌭𑍂𑌨𑌯𑌨𑌾 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 ॥81॥
𑌨𑍀𑌲𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌪𑍍𑌰𑌸𑌵𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌶𑌨𑍇𑌨
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌜𑍁𑌷𑌾 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌜𑌲𑌧𑍇𑌃 𑌕𑌲𑌶𑍀𑌸𑍁𑌤𑍇𑌨
𑌪𑌾𑌶𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌦𑍍𑌵𑌯𑌮𑌮𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑍀𑌯𑌾𑌃 ॥82॥
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌮𑌕𑍃𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑌮𑌞𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌕𑌿𑌂
𑌝𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌭𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌕𑌿𑌮𑍁 𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌲𑌾 ।
𑌧𑍂𑌮𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌃 𑌕𑌿𑌮𑍁 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌸𑌙𑍍𑌗𑌹𑍀𑌨𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌰𑍁𑌚𑌿𑌨𑍀𑌲𑌿𑌮𑌕𑌨𑍍𑌦𑌲𑍀 𑌤𑍇 ॥83॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌯𑌮𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿-
𑌬𑍀𑌜𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌮𑌦𑍋𑌦𑌯𑌘𑍂𑌰𑍍𑌣𑌿𑌤𑌾𑌯 ।
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌦𑌰𑍍𑌪𑌪𑍁𑌨𑌰𑍁𑌦𑍍𑌭𑌵𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌾𑌯
𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌦𑌾𑌯 𑌤𑌵 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌦𑍃𑌗𑌞𑍍𑌚𑌲𑌾𑌯 ॥84॥
𑌦𑌰𑍍𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍋 𑌮𑌕𑌰𑌕𑍇𑌤𑌨𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌾𑌂
𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌦𑌲𑌿𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌦𑍀𑌪𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌮𑌿𑌸𑍍𑌰𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥85॥
𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑌣𑌿𑌰𑍋𑌹𑌣𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃
𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌝𑌰𑌪𑌯𑌃𑌕𑍃𑌤𑌮𑌞𑍍𑌜𑌨𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑌿𑌤𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌮𑌾𑌨𑌸𑍇𑌭𑍍𑌯-
𑌸𑍍𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌭𑍍𑌰𑌮𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 ॥86॥
𑌅𑌲𑍍𑌪𑍀𑌯 𑌏𑌵 𑌨𑌵𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌲𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌹𑍀𑌨𑌾
𑌮𑍀𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾 𑌸𑌰𑌣𑌿𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌰𑍁𑌹𑌾𑌂 𑌚 𑌕𑌿𑌂 𑌵𑌾 ।
𑌦𑍂𑌰𑍇 𑌮𑍃𑌗𑍀𑌦𑍃𑌗𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌨𑌂 𑌚
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌰𑍁𑌚𑍗 𑌤𑌵 𑌤𑌰𑍍𑌕𑌯𑌾𑌮𑌃 ॥87॥
𑌮𑌿𑌶𑍍𑌰𑍀𑌭𑌵𑌦𑍍𑌗𑌰𑌲𑌪𑌙𑍍𑌕𑌿𑌲𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑍋𑌰𑌸𑍍-
𑌸𑍀𑌮𑌾𑌙𑍍𑌗𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌮𑌪𑌿 𑌰𑌿𑌙𑍍𑌖𑌣𑌮𑌾𑌦𑌧𑌾𑌨𑌃 ।
𑌹𑍇𑌲𑌾𑌵𑌧𑍂𑌤𑌲𑌲𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑍋𑌽𑌸𑍗
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌬𑌾𑌲 𑌇𑌵 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 ॥88॥
𑌪𑍍𑌰𑍗𑌢𑌿𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌵𑌸𑍂𑌕𑍍𑌤𑌿𑌧𑌾𑌟𑍀-
𑌚𑍂𑌤𑌾𑌟𑌵𑍀𑌷𑍁 𑌬𑍁𑌧𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌲𑌾𑌲𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌰𑌸𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌲𑌂 𑌚 𑌨𑌿𑌰𑌰𑍍𑌗𑌲𑌂 𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 ॥89॥
𑌕𑍂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌷𑌂 𑌵𑌿𑌤𑌨𑍁𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌵𑌰𑍍𑌷𑍀
𑌸𑌾𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌿𑌨𑌃 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌮𑍍 ।
𑌤𑍁𑌚𑍍𑌛𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌭𑌙𑍍𑌗𑍀𑌂
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌿𑌂 𑌤𑌵 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌹𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌵𑌾𑌹𑌃 ॥90॥
𑌜𑌗𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌶𑍁𑌕𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍀 𑌤𑍇
𑌤𑌾𑌟𑌙𑍍𑌕𑌰𑌤𑍍𑌨𑌰𑍁𑌚𑌿𑌦𑌾𑌡𑌿𑌮𑌖𑌣𑍍𑌡𑌶𑍋𑌣𑍇 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌰𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜-
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌮𑌣𑌿𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑌧𑍍𑌯𑌭𑌾𑌗𑍇 ॥91॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌗𑍋𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌾-
𑌦𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌿𑌮𑌸𑍗 𑌤𑌵 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃 ।
𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚 𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌂 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌟𑍀𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿
𑌭𑍍𑌰𑍂𑌵𑌲𑍍𑌲𑌰𑍀𑌪𑌰𑌿𑌚𑌿𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌫𑌲𑌂 𑌕𑌿𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍 ॥92॥
𑌏𑌷𑌾 𑌤𑌵𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑍁𑌷𑌮𑌾 𑌵𑌿𑌷𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌸𑍍𑌯
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌚𑌵𑌰𑍍𑌷𑌲𑌹𑌰𑍀 𑌨𑌗𑌰𑌾𑌜𑌕𑌨𑍍𑌯𑍇 ।
𑌶𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌕𑌰𑍋𑌤𑌿 𑌶𑌤𑌧𑌾 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌧𑍈𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌯𑌦𑌸𑍗 𑌶𑌿𑌶𑌿𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌮𑍗𑌲𑍇𑌃 ॥93॥
𑌬𑌾𑌣𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌧𑌨𑍁𑌷𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨-
𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇𑌨 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑌸𑌾𑌂 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌰𑍇𑌣 ।
𑌕𑍋𑌣𑍇𑌨 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌦𑍃𑌶𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿
𑌶𑍋𑌣𑍇𑌨 𑌶𑍋𑌷𑌯 𑌶𑌿𑌵𑍇 𑌮𑌮 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌮𑍍 ॥94॥
𑌮𑌾𑌰𑌦𑍍𑌰𑍁𑌹𑌾 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑌸𑍀𑌮𑌨𑌿 𑌲𑌾𑌲𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀𑌪𑌯𑌸𑌿 𑌤𑍇 𑌕𑍁𑌟𑌿𑌲𑌂 𑌚𑌰𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑍋𑌪𑌰𑌭𑌸𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑌮𑌾𑌨𑌮𑍀𑌨-
𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌮𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌯𑌤𑌿 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥95॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌸𑌂𑌵𑌲𑌿𑌤𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁-
𑌚𑌞𑍍𑌚𑌤𑍍𑌸𑌿𑌤𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌚𑌾𑌮𑌰𑌚𑌾𑌤𑍁𑌰𑍀𑌕𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌮𑌯𑍇 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌾
𑌬𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌚𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌮𑌕𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜𑌮𑌤𑍍𑌤𑌹𑌸𑍍𑌤𑍀 ॥96॥
𑌯𑌾𑌵𑌤𑍍𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌜𑌨𑍀𑌸𑌮𑌯𑌾𑌗𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌦𑌚𑌿𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌆𑌵𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑌤𑍍𑌯𑌮𑍃𑌤𑌦𑍀𑌧𑌿𑌤𑌿𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌮𑌮𑍍𑌬
𑌸𑌂𑌵𑌿𑌨𑍍𑌮𑌯𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌗𑌿𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇 ॥97॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌿𑌟𑌪𑍀𑌵 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋
𑌦𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌵𑌿𑌭𑌵𑌂 𑌨𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌨𑍀𑌲𑌨𑌲𑌿𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌪-
𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌹𑌰𑌤𑍀𑌤𑌿 𑌪𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ॥98॥
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑍀𑌤𑌲𑌮𑌨𑌰𑍍𑌗𑌲𑌕𑌰𑍍𑌮𑌪𑌾𑌕-
𑌕𑌾𑌕𑍋𑌲𑌹𑌾𑌰𑌿 𑌸𑍁𑌲𑌭𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍋𑌭𑌿𑌰𑍇𑌤𑌤𑍍 ।
𑌪𑍀𑌯𑍂𑌷𑌮𑍇𑌵 𑌤𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑌮𑍍𑌬 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑍀𑌲𑌮𑌿𑌦𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌭𑍇𑌦𑌃 ॥99॥
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌸𑌮𑌪𑍍𑌰𑌸𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕-
𑌮𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌗𑌰𑍍𑌵𑌮𑌨𑌧𑍀𑌤𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌸𑌤𑍍𑌯𑌮𑌸𑌮𑍀𑌪𑌗𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇𑌃
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌨𑍈𑌵 𑌤𑌵 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌹𑌯𑌤𑌿 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌪𑌾𑌤𑌃 ॥100॥
(𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿 𑌮𑌾𑌮𑌵𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃)
𑌪𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌲𑍋𑌚𑌨𑌰𑍁𑌚𑍇𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌕𑌾𑌮𑌕𑍋𑌟𑌿
𑌪𑍋𑌤𑍇𑌨 𑌪𑌤𑌕𑌪𑌯𑍋𑌧𑌿𑌭𑌯𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑍂𑌤𑍇𑌨 𑌤𑍇𑌨 𑌨𑌵𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌂𑌶𑍁-
𑌵𑍀𑌤𑍇𑌨 𑌶𑍀𑌤𑌲𑌯 𑌭𑍂𑌧𑌰𑌕𑌨𑍍𑌯𑌕𑍇 𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥101॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌶𑌤𑌕𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
mohāndhakāranivahaṃ vinihantumīḍe
mūkātmanāmapi mahākavitāvadānyān |
śrīkāñcideśaśiśirīkṛtijāgarūkān
ekāmranāthataruṇīkaruṇāvalokān ||1||
mātarjayanti mamatāgrahamokṣaṇāni
māhendranīlaruciśikṣaṇadakṣiṇāni |
kāmākṣi kalpitajagattrayarakṣaṇāni
tvadvīkṣaṇāni varadānavicakṣaṇāni ||2||
ānaṅgatantravidhidarśitakauśalānām
ānandamandaparighūrṇitamantharāṇām |
tāralyamamba tava tāḍitakarṇasīmnāṃ
kāmākṣi khelati kaṭākṣanirīkṣaṇānām ||3||
kallolitena karuṇārasavellitena
kalmāṣitena kamanīyamṛdusmitena |
māmañcitena tava kiñcana kuñcitena
kāmākṣi tena śiśirīkuru vīkṣitena ||4||
sāhāyyakaṃ gatavatī muhurarjanasya
mandasmitasya paritoṣitabhīmacetāḥ |
kāmākṣi pāṇḍavacamūriva tāvakīnā
karṇāntikaṃ calati hanta kaṭākṣalakṣmīḥ ||5||
astaṃ kṣaṇānnayatu me paritāpasūryam
ānandacandramasamānayatāṃ prakāśam |
kālāndhakārasuṣumāṃ kalayandigante
kāmākṣi komalakaṭākṣaniśāgamaste ||6||
tāṭāṅkamauktikarucāṅkuradantakāntiḥ
kāruṇyahastipaśikhāmaṇinādhirūḍhaḥ |
unmūlayatvaśubhapādapamasmadīyaṃ
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamataṅgajetandraḥ ||7||
chāyābharaṇe jagatāṃ paritāpahārī
tāṭaṅkaratnamaṇitallajapallavaśrīḥ |
kāruṇyanāma vikiranmakarandajālaṃ
kāmākṣi rājati kaṭākṣasuradrumaste ||8||
sūryāśrayapraṇayinī maṇikuṇḍalāṃśu-
lauhityakokanadakānanamānanīyā |
yāntī tava smaraharānanakāntisindhuṃ
kāmākṣi rājati kaṭākṣakalindakanyā ||9||
prāpnoti yaṃ sukṛtinaṃ tava pakṣapātāt
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsakalāpurandhrī |
sadyastameva kila muktivadhūrvṛṇīte
tasmānnitāntamanayoridamaikamatyam ||10||
yāntī sadaiva marutāmanukūlabhāvaṃ
bhrūvalliśakradhanurullasitā rasārdrā |
kāmākṣi kautukataraṅgitanīlakaṇṭhā
kādambinīva tava bhāti kaṭākṣamālā ||11||
gaṅgāmbhasi smitamaye tapanātmajeva
gaṅgādharorasi navotpalamālikeva |
vaktraprabhāsarasi śaivalamaṇḍalīva
kāmākṣi rājati kaṭākṣarucicchaṭā te ||12||
saṃskārataḥ kimapi kandalitān rasajña-
kedārasīmni sudhiyāmupabhogayogyān |
kalyāṇasūktilaharīkalamāṅkurānnaḥ
kāmākṣi pakṣmalayatu tvadapāṅgameghaḥ ||13||
cāñcalyameva niyataṃ kalayanprakṛtyā
mālinyabhūḥ śratipathākramajāgarūkaḥ |
kaivalyameva kimu kalpayate natānāṃ
kāmākṣi citramapi te karuṇākaṭākṣaḥ ||14||
sañjīvane janani cūtaśilīmukhasya
sammohane śaśikiśorakaśekharasya |
saṃstambhane ca mamatāgrahaceṣṭitasya
kāmākṣi vīkṣaṇakalā paramauṣadhaṃ te ||15||
nīlo'pi rāgamadhikaṃ janayanpurāreḥ
lolo'pi bhaktimadhikāṃ dṛḍhayannarāṇām |
vakro'pi devi namatāṃ samatāṃ vitanvan
kāmākṣi nṛtyatu mayi tvadapāṅgapātaḥ ||16||
kāmadruho hṛdayayantraṇajāgarūkā
kāmākṣi cañcaladṛgañcalamekhalā te |
āścaryamamba bhajatāṃ jhaṭiti svakīya-
samparka eva vidhunoti samastabandhān ||17||
kuṇṭhīkarotu vipadaṃ mama kuñcitabhrū-
cāpāñcitaḥ śritavidehabhavānurāgaḥ |
rakṣopakāramaniśaṃ janayañjagatyāṃ
kāmākṣi rāma iva te karuṇākaṭākṣaḥ ||18||
śrīkāmakoṭi śivalocanaśoṣitasya
śṛṅgārabījavibhavasya punaḥprarohe |
premāmbhasārdramacirātpracureṇa śaṅke
kedāramamba tava kevaladṛṣṭipātam ||19||
māhātmyaśevadhirasau tava durvilaṅghya-
saṃsāravindhyagirikuṇṭhanakelicuñcuḥ |
dhairyāmbudhiṃ paśupateśculakīkaroti
kāmākṣi vīkṣaṇavijṛmbhaṇakumbhajanmā ||20||
pīyūṣavarṣavaśiśirā sphuṭadutpalaśrī-
maitrī nisargamadhurā kṛtatārakāptiḥ |
kāmākṣi saṃśritavatī vapuraṣṭamūrteḥ
jyotsnāyate bhagavati tvadapāṅgamālā ||21||
amba smarapratibhaṭasya vapurmanojñam
ambhojakānanamivāñcitakaṇṭakābham |
bhṛṅgīva cumbati sadaiva sapakṣapātā
kāmākṣi komalarucistvadapāṅgamālā ||22||
keśaprabhāpaṭalanīlavitānajāle
kāmākṣi kuṇḍalamaṇicchavidīpaśobhe |
śaṅke kaṭākṣaruciraṅgatale kṛpākhyā
śailūṣikā naṭati śaṅkaravallabhe te ||23||
atyantaśītalamatandrayatu kṣaṇārdham
astokavibhramamanaṅgavilāsakandam |
alpasmitādṛtamapārakṛpāpravāham
akṣiprarohamacirānmayi kāmakoṭi ||24||
mandākṣarāgataralīkṛtipāratantryāt
kāmākṣi mantharatarāṃ tvadapāṅgaḍolām |
āruhya mandamatikautukaśāli cakṣuḥ
ānandameti muhurardhaśaśāṅkamauleḥ ||25||
traiyambakaṃ tripurasundari harmyabhūmi-
raṅgaṃ vihārasarasī karuṇāpravāhaḥ |
dāsāśca vāsavamukhāḥ paripālanīyaṃ
kāmākṣi viśvamapi vīkṣaṇabhūbhṛtaste ||26||
vāgīśvarī sahacarī niyamena lakṣmīḥ
bhrūvallarīvaśakarī bhuvanāni geham |
rūpaṃ trilokanayanāmṛtamamba teṣāṃ
kāmākṣi yeṣu tava vīkṣaṇapāratantrī ||27||
māheśvaraṃ jhaṭiti mānasamīnamamba
kāmākṣi dhairyajaladhau nitarāṃ nimagnam |
jālena śṛṅkhalayati tvadapāṅganāmnā
vistāritena viṣamāyudhadāśako'sau ||28||
unmathya bodhakamalākāramamba jāḍya-
stamberamaṃ mama manovipine bhramantam |
kuṇṭhīkuruṣva tarasā kuṭilāgrasīmnā
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamahāṅkuśena ||29||
udvellitastabakitairlalitairvilāsaiḥ
utthāya devi tava gāḍhakaṭākṣakuñjāt |
dūraṃ palāyayatu mohamṛgīkulaṃ me
kāmākṣi stavaramanugrahakesarīndraḥ ||30||
snehādṛtāṃ vidalitotpalakanticorāṃ
jetārameva jagadīśvari jetukāmaḥ |
mānoddhato makaraketurasau dhunīte
kāmākṣi tāvakakaṭākṣakṛpāṇavallīm ||31||
śrautīṃ vrajannapi sadā saraṇiṃ munīnāṃ
kāmākṣi santatamapi smṛtimārgagāmī |
kauṭilyamamba kathamasthiratāṃ ca dhatte
cauryaṃ ca paṅkajarucāṃ tvadapāṅgapātaḥ ||32||
nityaṃ śretuḥ paricitau yatamānameva
nīlotpalaṃ nijasamīpanivāsalolam |
prītyaiva pāṭhayati vīkṣaṇadeśikendraḥ
kāmākṣī kintu tava kālimasampradāyam ||33||
bhrāntvā muhuḥ stabakitasmitaphenarāśau
kāmākṣi vaktrarucisañcayavārirāśau |
ānandati tripuramardananetralakṣmīḥ
ālambya devi tava mandamapāṅgasetum ||34||
śyāmā tava tripurasundari locanaśrīḥ
kāmākṣi kandalitameduratārakāntiḥ |
jyotsnāvatī smitarucāpi kathaṃ tanoti
spardhāmaho kuvalayaiśca tathā cakoraiḥ ||35||
kālāñjanaṃ ca tava devi nirīkṣaṇaṃ ca
kāmākṣi sāmyasaraṇiṃ samupaiti kāntyā |
niśśeṣanetrasulabhaṃ jagatīṣu pūrva-
manyattrinetrasulabhaṃ tuhinādrikanye ||36||
dhūmāṅkuro makaraketanapāvakasya
kāmākṣi netrarucinīlimacāturī te |
atyantamadbhutamidaṃ nayanatrayasya
harṣodayaṃ janayate haruṇāṅkamauleḥ ||37||
ārabhbhaleśasamaye tava vīkṣaṇassa
kāmākṣi mūkamapi vīkṣaṇamātranamram |
sarvajñatā sakalalokasamakṣameva
kīrtisvayaṃvaraṇamālyavatī vṛṇīte ||38||
kālāmbuvāha uva te paritāpahārī
kāmākṣi puṣkaramadhaḥkurute kaṭākhkṣṣaḥ |
pūrvaḥ paraṃ kṣaṇarucā samupaiti maitrī-
manyastu sa.tataruciṃ prakaṭīkaroti ||39||
sūkṣme'pi durgamatare'pi guruprasāda-
sāhāyyakena vicarannapavargamārge |
saṃsārapaṅkanicaye na patatyamūṃ te
kāmākṣi gāḍhamavalambya kaṭākṣayaṣṭim ||40||
kāmākṣi santatamasau harinīlaratna-
stambhe kaṭākṣarucipuñjamaye bhavatyāḥ |
baddho'pi bhaktinigalairmama cittahastī
stambhaṃ ca bandhamapi muñcati hanta citram ||41||
kāmākṣi kāṣṇaryamapi santatamañjanaṃ ca
bibhrannisargataralo'pi bhavatkaṭākṣaḥ |
vaimalyamanvahamanañjanatā ca bhūyaḥ
sthairyaṃ ca bhaktahṛdayāya kathaṃ dadāti ||42||
mandasmitastabakitaṃ maṇikuṇḍalāṃśu-
stomapravālaruciraṃ śiśirīkṛtāśam |
kāmākṣi rājati kaṭākṣaruceḥ kadambam
udyānamamba karuṇāhariṇekṣaṇāyāḥ ||43||
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamahendranīla-
siṃhāsanaṃ śritavato makaradhvajasya |
sāmrājyamaṅgalavidhau muṇikuṇḍalaśrīḥ
nīrājanotsavataraṅgitadīpamālā ||44||
mātaḥ kṣaṇaṃ snapaya māṃ tava vīkṣitena
mandākṣitena sujanairaparokṣitena |
kāmākṣi karmatimirotkarabhāskareṇa
śreyaskareṇa madhupadyutitaskareṇa ||45||
premāpagāpayasi majjanamāracayya
yuktaḥ smitāṃśukṛtabhasmavilepanena |
kāmākṣi kuṇḍalamaṇidyutibhirjaṭālaḥ
śrīkaṇṭhameva bhajate tava dṛṣṭipātaḥ ||46||
kaivalyadāya karuṇārasakiṅkarāya
kāmākṣi kandalitavibhramaśaṅkarāya |
ālokanāya tava bhaktaśivaṅkarāya
mātarnamo'stu paratantritaśaṅkarāya ||47||
sāmrājyamaṅgalavidhau makaradhvajasya
lolālakālikṛtatoraṇamālyaśobhe |
kāmeśvari pracaladutpalavaijayantī-
cāturyameti tava cañcaladṛṣṭipātaḥ ||48||
mārgeṇa mañjukacakāntitamovṛtena
mandāyamānagamanā madanāturāsau |
kāmākṣi dṛṣṭirayate tava śaṅkarāya
saṅketabhūmimacirādabhisārikeva ||49||
vrīḍanuvṛttiramaṇīkṛtasāhacaryā
śaivālitāṃ galarucā śaśiśekharasya |
kāmākṣi kāntisarasīṃ tvadapāṅgalakṣmīḥ
mandaṃ samāśrayati majjanakhelanāya ||50||
kāṣāyamaṃśukamiva prakaṭaṃ dadhāno
māṇikyakuṇḍalaruciṃ mamatāvirodhī |
śrutyantasīmani rataḥ sutarāṃ cakāsti
kāmākṣi tāvakakaṭākṣayatīśvaro'sau ||51||
pāṣāṇa eva harinīlamaṇirdineṣu
pramlanatāṃ kuvalayaṃ prakaṭīkaroti |
naumittiko jaladamecakimā tataste
kāmākṣi śūnyamupamanamapāṅgalakṣmyāḥ ||52||
śṛṅgāravibhramavatī sutarāṃ salajjā
nāsāgramauktikarucā kṛtamandahāsā |
śyāmā kaṭākṣasuṣamā tava yuktametat
kāmākṣi cumbati digambaravaktrabimbam ||53||
nīlotpalena madhupena ca dṛṣṭipātaḥ
kāmākṣi tulya iti te kathamāmananti |
śaityena nindayati yadanvahamindupādān
pāthoruheṇa yadasau kalahāyate ca ||54||
oṣṭhaprabhāpaṭalavidrumamudrite te
bhrūvallivīcisubhage mukhakāntisindhau |
kāmākṣi vāribharapūraṇalambamāna-
kālāmbuvāhasaraṇiṃ labhate kaṭākṣaḥ ||55||
mandasmitairdhavalitā maṇikuṇḍalāṃśu-
samparkalohitarucistvadapāṅgadhārā |
kāmākṣi mallikusumairnavapallavaiśca
nīlotpalaiśca raciteva vibhāti mālā ||56||
kāmākṣi śītalakṛpārasanirjharāmbhaḥ-
samparkapakṣmalarucistvadapāṅgamālā |
gobhiḥ sadā purariporabhilaṣyamāṇā
dūrvākadambakaviḍambanamātanoti ||57||
hṛtpaṅkajaṃ mama vikāsayatu pramuṣṇa-
nnullāsamutpalarucestamasāṃ niroddhā |
doṣānuṣaṅgajaḍatāṃ jagatāṃ dhunānaḥ
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsadinodayaste ||58||
cakṣurvimohayati candravibhūṣaṇasya
kāmākṣi tāvakakaṭākṣatamaḥprarohaḥ |
pratyaṅmukhaṃ tu nayanaṃ stimitaṃ munīnāṃ
prākāśyameva nayatīti paraṃ vicitram ||59||
kāmākṣi vīkṣaṇarucā yudhi nirjitaṃ te
nīlotpalaṃ niravaśeṣagatābhimānam |
āgatya tatparisaraṃ śravaṇavataṃsa-
vyojena nūnamabhayārthanamātanoti ||60||
āścaryamamba madānābhyudayāvalambaḥ
kāmākṣi cañcalanirīkṣaṇavibhramaste |
dhairyaṃ vidhūya tanute hṛdi rāgabandhaṃ
śambhostadeva viparītatayā munīnām ||61||
jantoḥ sakṛtpraṇamato jagadīḍyatāṃ ca
tejāsvitāṃ ca niśitāṃ ca matiṃ sabhāyām |
kāmākṣi mākṣikajharīmiva vaikharīṃ ca
lakṣmīṃ ca pakṣmalayati kṣaṇavīkṣaṇaṃ te ||62||
kādambinī kimayate na jalānuṣaṅgaṃ
bhṛṅgāvalī kimurarīkurute na padmam |
kiṃ vā kalindatanayā sahate na bhaṅgaṃ
kāmākṣi niścayapadaṃ na tavākṣilakṣmīḥ ||63||
kākolapāvakatṛṇīkaraṇe'pi dakṣaḥ
kāmākṣi bālakasudhākaraśekharasya |
atyantaśītalatamo'pyanupārataṃ te
cittaṃ vimohayati citramayaṃ kaṭākṣaḥ ||64||
kārpaṇyapūraparivardhitamamba moha-
kandodgataṃ bhavamayaṃ viṣapādapaṃ me |
tuṅgaṃ chinattu tuhinādrisute bhavatyāḥ
kāñcīpureśvari kaṭākṣakuṭhāradhārā ||65||
kāmākṣi ghorabhavarogacikitsanārtha-
mabhyarthya deśikakaṭākṣabhiṣakprasādāt |
tatrāpi devi labhate sukṛtī kadāci-
danyasya durlabhamapāṅgamahauṣadhaṃ te ||66||
kāmākṣi deśikakṛpāṅkuramāśrayanto
nānātaponiyamanāśitapāśabandhāḥ |
vāsālayaṃ tava kaṭākṣamamuṃ mahānto
labdhvā sukhaṃ samādhiyo vicaranti loke ||67||
sākūtasaṃlapitasambhṛtamugdhahāsaṃ
vrīḍānurāgasahacāri vilokanaṃ te |
kāmākṣi kāmaparipanthini māravīra-
sāmrājyavibhramadaśāṃ saphalīkaroti ||68||
kāmākṣi vibhramabalaikanidhirvidhāya
bhrūvallicāpakuṭilīkṛtimeva citram |
svādhīnatāṃ tava nināya śaśāṅkamaule-
raṅgārdharājyasukhalābhamapāṅgavīraḥ ||69||
kāmāṅkuraikanilayastava dṛṣṭipātaḥ
kāmākṣi bhaktamanasāṃ pradadātu kāmān |
rāgānvitaḥ svayamapi prakaṭīkaroti
vairāgyameva kathameṣa mahāmunīnām ||70||
kālāmbuvāhanivahaiḥ kalahāyate te
kāmākṣi kālimamadena sadā kaṭākṣaḥ |
citraṃ tathāpi nitarāmamumeva dṛṣṭvā
sotkaṇṭha eva ramate kila nīlakaṇṭhaḥ ||71||
kāmākṣi manmatharipuṃ prati māratāpa-
mohāndhakārajaladāgamanena nṛtyan |
duṣkarmakañcukikulaṃ kabalīkarotu
vyāmiśramecakarucistvadapāṅgakekī ||72||
kāmākṣi manmathariporavalokaneṣu
kāntaṃ payojamiva tāvakamakṣipātam |
premāgamo divasavadvikacīkaroti
lajjābharo rajanivanmukulīkaroti ||73||
mūko viriñcati paraṃ puruṣaḥ kurūpaḥ
kandarpati tridaśarājati kimpacānaḥ |
kāmākṣi kevalamupakramakāla eva
līlātaraṅgitakaṭākṣarucaḥ kṣaṇaṃ te ||74||
nīlālakā madhukaranti manojñanāsā-
muktārucaḥ prakaṭakandabisāṅkuranti |
kāruṇyamamba makarandati kāmakoṭi
manye tataḥ kamalameva vilocanaṃ te ||75||
ākāṅkṣyamāṇaphaladānavicakṣaṇāyāḥ |
kāmākṣi tāvakakaṭākṣakakāmadhenoḥ |
samparka eva kathamamba vimuktapāśa-
bandhāḥ sphuṭaṃ tanubhṛtaḥ paśutāṃ tyajanti ||76||
saṃsāragharmaparitāpajuṣāṃ narāṇāṃ
kāmākṣi śītalatarāṇi tavekṣitāni |
candrātapanti ghanacandanakardamanti
muktāguṇanti himavāriniṣecananti ||77||
premāmburāśisatatasnapitāni citraṃ
kāmākṣi tāvakakaṭākṣanirīkṣaṇāni |
sandhukṣayanti muhurindhanarāśirītyā
māradruho manasi manmathacitrabhānum ||78||
kālāñjanapratibhaṭaṃ kamanīyakāntyā
kandarpatantrakalayā kalitānubhāvam |
kāñcīvihārarasike kaluṣārticoraṃ
kallolayasva mayi te karuṇākaṭākṣam ||79||
krāntena manmathadena vimohyamāna-
svāntena cūtatarumūlagatasya puṃsaḥ |
kāntena kiñcidavalokaya locanasya
prāntena māṃ janani kāñcipurīvibhūṣe ||80||
kāmākṣi ko'pi sujanāstvadapāṅgasaṅge
kaṇṭhena kandalitakālimasampradāyāḥ |
uttaṃsakalpitacakorakuṭumbapoṣā
naktandivasaprasavabhūnayanā bhavanti ||81||
nīlotpalaprasavakāntinirdaśanena
kāruṇyavibhramajuṣā tava vīkṣaṇena |
kāmākṣi karmajaladheḥ kalaśīsutena
pāśatrayādvayamamī parimocanīyāḥ ||82||
atyantacañcalamakṛtrimamañjanaṃ kiṃ
jhaṅkārabhaṅgirahitā kimu bhṛṅgamālā |
dhūmāṅkuraḥ kimu hutāśanasaṅgahīnaḥ
kāmākṣi netrarucinīlimakandalī te ||83||
kāmākṣi nityamayamañjalirastu mukti-
bījāya vibhramamadodayaghūrṇitāya |
kandarpadarpapunarudbhavasiddhidāya
kalyāṇadāya tava devi dṛgañcalāya ||84||
darpāṅkuro makaraketanavibhramāṇāṃ
nindāṅkuro vidalitotpalacāturīṇām |
dīpāṅkuro bhavatamisrakadambakānāṃ
kāmākṣi pālayatu māṃ tvadapāṅgapātaḥ ||85||
kaivalyadivyamaṇirohaṇaparvatebhyaḥ
kāruṇyanirjharapayaḥkṛtamañjanebhyaḥ |
kāmākṣi kiṅkaritaśaṅkaramānasebhya-
stebhyo namo'stu tava vīkṣaṇavibhramebhyaḥ ||86||
alpīya eva navamutpalamamba hīnā
mīnasya vā saraṇiramburuhāṃ ca kiṃ vā |
dūre mṛgīdṛgasamañjasamañjanaṃ ca
kāmākṣi vīkṣaṇarucau tava tarkayāmaḥ ||87||
miśrībhavadgaralapaṅkilaśaṅkaroras-
sīmāṅgaṇe kimapi riṅkhaṇamādadhānaḥ |
helāvadhūtalalitaśravaṇotpalo'sau
kāmākṣi bāla iva rājati te kaṭākṣaḥ ||88||
prauḍhikaroti viduṣāṃ navasūktidhāṭī-
cūtāṭavīṣu budhakokilalālyamānam |
mādhvīrasaṃ parimalaṃ ca nirargalaṃ te
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsavasantalakṣmīḥ ||89||
kūlaṅkaṣaṃ vitanute karuṇāmbuvarṣī
sārasvataṃ sukṛtinaḥ sulabhaṃ pravāham |
tucchīkaroti yamunāmbutaraṅgabhaṅgīṃ
kāmākṣi kiṃ tava kaṭākṣamahāmbuvāhaḥ ||90||
jagarti devi karuṇāśukasundarī te
tāṭaṅkaratnarucidāḍimakhaṇḍaśoṇe |
kāmākṣi nirbharakaṭākṣamarīcipuñja-
māhendranīlamaṇipañjaramadhyabhāge ||91||
kāmākṣi satkuvalayasya sagotrabhāvā-
dākrāmati śrutimasau tava dṛṣṭipātaḥ |
kiñca sphuṭaṃ kuṭilatāṃ prakaṭīkaroti
bhrūvallarīparicitasya phalaṃ kimetat ||92||
eṣā tavākṣisuṣamā viṣamāyudhasya
nārācavarṣalaharī nagarājakanye |
śaṅke karoti śatadhā hṛdi dhairyamudrāṃ
śrīkāmakoṭi yadasau śiśirāṃśumauleḥ ||93||
bāṇena puṣpadhanuṣaḥ parikalpyamāna-
trāṇena bhaktamanasāṃ karuṇākareṇa |
koṇena komaladṛśastava kāmakoṭi
śoṇena śoṣaya śive mama śokasindhum ||94||
māradruhā mukuṭasīmani lālyamāne
mandākinīpayasi te kuṭilaṃ cariṣṇuḥ |
kāmākṣi koparabhasādvalamānamīna-
sandehamaṅkurayati kṣaṇamakṣipātaḥ ||95||
kāmākṣi saṃvalitamauktikakuṇḍalāṃśu-
cañcatsitaśravaṇacāmaracāturīkaḥ |
stambhe nirantaramapāṅgamaye bhavatyā
baddhaścakāsti makaradhvajamattahastī ||96||
yāvatkaṭākṣarajanīsamayāgamaste
kāmākṣi tāvadacirānnamatāṃ narāṇām |
āvirbhavatyamṛtadīdhitibimbamamba
saṃvinmayaṃ hṛdayapūrvagirīndraśṛṅge ||97||
kāmākṣi kalpaviṭapīva bhavatkaṭākṣo
ditsuḥ samastavibhavaṃ namatāṃ narāṇām |
bhṛṅgasya nīlanalinasya ca kāntisampa-
tsarvasvameva haratīti paraṃ vicitram ||98||
atyantaśītalamanargalakarmapāka-
kākolahāri sulabhaṃ sumanobhiretat |
pīyūṣameva tava vīkṣaṇamamba kintu
kāmākṣi nīlamidamityayameva bhedaḥ ||99||
ajñātabhaktirasamaprasaradviveka-
matyantagarvamanadhītasamastaśāstram |
aprāptasatyamasamīpagataṃ ca mukteḥ
kāmākṣi naiva tava spṛhayati dṛṣṭipātaḥ ||100||
(kāmākṣi māmavatu te karuṇākaṭākṣaḥ)
pātena locanarucestava kāmakoṭi
potena patakapayodhibhayāturāṇām |
pūtena tena navakāñcanakuṇḍalāṃśu-
vītena śītalaya bhūdharakanyake mām ||101||
|| iti kaṭākṣaśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
मोहान्धकारनिवहं विनिहन्तुमीडे
मूकात्मनामपि महाकवितावदान्यान् ।
श्रीकाञ्चिदेशशिशिरीकृतिजागरूकान्
एकाम्रनाथतरुणीकरुणावलोकान् ॥1॥
मातर्जयन्ति ममताग्रहमोक्षणानि
माहेन्द्रनीलरुचिशिक्षणदक्षिणानि ।
कामाक्षि कल्पितजगत्त्रयरक्षणानि
त्वद्वीक्षणानि वरदानविचक्षणानि ॥2॥
आनङ्गतन्त्रविधिदर्शितकौशलानाम्
आनन्दमन्दपरिघूर्णितमन्थराणाम् ।
तारल्यमम्ब तव ताडितकर्णसीम्नां
कामाक्षि खेलति कटाक्षनिरीक्षणानाम् ॥3॥
कल्लोलितेन करुणारसवेल्लितेन
कल्माषितेन कमनीयमृदुस्मितेन ।
मामञ्चितेन तव किञ्चन कुञ्चितेन
कामाक्षि तेन शिशिरीकुरु वीक्षितेन ॥4॥
साहाय्यकं गतवती मुहुरर्जनस्य
मन्दस्मितस्य परितोषितभीमचेताः ।
कामाक्षि पाण्डवचमूरिव तावकीना
कर्णान्तिकं चलति हन्त कटाक्षलक्ष्मीः ॥5॥
अस्तं क्षणान्नयतु मे परितापसूर्यम्
आनन्दचन्द्रमसमानयतां प्रकाशम् ।
कालान्धकारसुषुमां कलयन्दिगन्ते
कामाक्षि कोमलकटाक्षनिशागमस्ते ॥6॥
ताटाङ्कमौक्तिकरुचाङ्कुरदन्तकान्तिः
कारुण्यहस्तिपशिखामणिनाधिरूढः ।
उन्मूलयत्वशुभपादपमस्मदीयं
कामाक्षि तावककटाक्षमतङ्गजेतन्द्रः ॥7॥
छायाभरणे जगतां परितापहारी
ताटङ्करत्नमणितल्लजपल्लवश्रीः ।
कारुण्यनाम विकिरन्मकरन्दजालं
कामाक्षि राजति कटाक्षसुरद्रुमस्ते ॥8॥
सूर्याश्रयप्रणयिनी मणिकुण्डलांशु-
लौहित्यकोकनदकाननमाननीया ।
यान्ती तव स्मरहराननकान्तिसिन्धुं
कामाक्षि राजति कटाक्षकलिन्दकन्या ॥9॥
प्राप्नोति यं सुकृतिनं तव पक्षपातात्
कामाक्षि वीक्षणविलासकलापुरन्ध्री ।
सद्यस्तमेव किल मुक्तिवधूर्वृणीते
तस्मान्नितान्तमनयोरिदमैकमत्यम् ॥10॥
यान्ती सदैव मरुतामनुकूलभावं
भ्रूवल्लिशक्रधनुरुल्लसिता रसार्द्रा ।
कामाक्षि कौतुकतरङ्गितनीलकण्ठा
कादम्बिनीव तव भाति कटाक्षमाला ॥11॥
गङ्गाम्भसि स्मितमये तपनात्मजेव
गङ्गाधरोरसि नवोत्पलमालिकेव ।
वक्त्रप्रभासरसि शैवलमण्डलीव
कामाक्षि राजति कटाक्षरुचिच्छटा ते ॥12॥
संस्कारतः किमपि कन्दलितान् रसज्ञ-
केदारसीम्नि सुधियामुपभोगयोग्यान् ।
कल्याणसूक्तिलहरीकलमाङ्कुरान्नः
कामाक्षि पक्ष्मलयतु त्वदपाङ्गमेघः ॥13॥
चाञ्चल्यमेव नियतं कलयन्प्रकृत्या
मालिन्यभूः श्रतिपथाक्रमजागरूकः ।
कैवल्यमेव किमु कल्पयते नतानां
कामाक्षि चित्रमपि ते करुणाकटाक्षः ॥14॥
सञ्जीवने जननि चूतशिलीमुखस्य
सम्मोहने शशिकिशोरकशेखरस्य ।
संस्तम्भने च ममताग्रहचेष्टितस्य
कामाक्षि वीक्षणकला परमौषधं ते ॥15॥
नीलोऽपि रागमधिकं जनयन्पुरारेः
लोलोऽपि भक्तिमधिकां दृढयन्नराणाम् ।
वक्रोऽपि देवि नमतां समतां वितन्वन्
कामाक्षि नृत्यतु मयि त्वदपाङ्गपातः ॥16॥
कामद्रुहो हृदययन्त्रणजागरूका
कामाक्षि चञ्चलदृगञ्चलमेखला ते ।
आश्चर्यमम्ब भजतां झटिति स्वकीय-
सम्पर्क एव विधुनोति समस्तबन्धान् ॥17॥
कुण्ठीकरोतु विपदं मम कुञ्चितभ्रू-
चापाञ्चितः श्रितविदेहभवानुरागः ।
रक्षोपकारमनिशं जनयञ्जगत्यां
कामाक्षि राम इव ते करुणाकटाक्षः ॥18॥
श्रीकामकोटि शिवलोचनशोषितस्य
शृङ्गारबीजविभवस्य पुनःप्ररोहे ।
प्रेमाम्भसार्द्रमचिरात्प्रचुरेण शङ्के
केदारमम्ब तव केवलदृष्टिपातम् ॥19॥
माहात्म्यशेवधिरसौ तव दुर्विलङ्घ्य-
संसारविन्ध्यगिरिकुण्ठनकेलिचुञ्चुः ।
धैर्याम्बुधिं पशुपतेश्चुलकीकरोति
कामाक्षि वीक्षणविजृम्भणकुम्भजन्मा ॥20॥
पीयूषवर्षवशिशिरा स्फुटदुत्पलश्री-
मैत्री निसर्गमधुरा कृततारकाप्तिः ।
कामाक्षि संश्रितवती वपुरष्टमूर्तेः
ज्योत्स्नायते भगवति त्वदपाङ्गमाला ॥21॥
अम्ब स्मरप्रतिभटस्य वपुर्मनोज्ञम्
अम्भोजकाननमिवाञ्चितकण्टकाभम् ।
भृङ्गीव चुम्बति सदैव सपक्षपाता
कामाक्षि कोमलरुचिस्त्वदपाङ्गमाला ॥22॥
केशप्रभापटलनीलवितानजाले
कामाक्षि कुण्डलमणिच्छविदीपशोभे ।
शङ्के कटाक्षरुचिरङ्गतले कृपाख्या
शैलूषिका नटति शङ्करवल्लभे ते ॥23॥
अत्यन्तशीतलमतन्द्रयतु क्षणार्धम्
अस्तोकविभ्रममनङ्गविलासकन्दम् ।
अल्पस्मितादृतमपारकृपाप्रवाहम्
अक्षिप्ररोहमचिरान्मयि कामकोटि ॥24॥
मन्दाक्षरागतरलीकृतिपारतन्त्र्यात्
कामाक्षि मन्थरतरां त्वदपाङ्गडोलाम् ।
आरुह्य मन्दमतिकौतुकशालि चक्षुः
आनन्दमेति मुहुरर्धशशाङ्कमौलेः ॥25॥
त्रैयम्बकं त्रिपुरसुन्दरि हर्म्यभूमि-
रङ्गं विहारसरसी करुणाप्रवाहः ।
दासाश्च वासवमुखाः परिपालनीयं
कामाक्षि विश्वमपि वीक्षणभूभृतस्ते ॥26॥
वागीश्वरी सहचरी नियमेन लक्ष्मीः
भ्रूवल्लरीवशकरी भुवनानि गेहम् ।
रूपं त्रिलोकनयनामृतमम्ब तेषां
कामाक्षि येषु तव वीक्षणपारतन्त्री ॥27॥
माहेश्वरं झटिति मानसमीनमम्ब
कामाक्षि धैर्यजलधौ नितरां निमग्नम् ।
जालेन शृङ्खलयति त्वदपाङ्गनाम्ना
विस्तारितेन विषमायुधदाशकोऽसौ ॥28॥
उन्मथ्य बोधकमलाकारमम्ब जाड्य-
स्तम्बेरमं मम मनोविपिने भ्रमन्तम् ।
कुण्ठीकुरुष्व तरसा कुटिलाग्रसीम्ना
कामाक्षि तावककटाक्षमहाङ्कुशेन ॥29॥
उद्वेल्लितस्तबकितैर्ललितैर्विलासैः
उत्थाय देवि तव गाढकटाक्षकुञ्जात् ।
दूरं पलाययतु मोहमृगीकुलं मे
कामाक्षि स्तवरमनुग्रहकेसरीन्द्रः ॥30॥
स्नेहादृतां विदलितोत्पलकन्तिचोरां
जेतारमेव जगदीश्वरि जेतुकामः ।
मानोद्धतो मकरकेतुरसौ धुनीते
कामाक्षि तावककटाक्षकृपाणवल्लीम् ॥31॥
श्रौतीं व्रजन्नपि सदा सरणिं मुनीनां
कामाक्षि सन्ततमपि स्मृतिमार्गगामी ।
कौटिल्यमम्ब कथमस्थिरतां च धत्ते
चौर्यं च पङ्कजरुचां त्वदपाङ्गपातः ॥32॥
नित्यं श्रेतुः परिचितौ यतमानमेव
नीलोत्पलं निजसमीपनिवासलोलम् ।
प्रीत्यैव पाठयति वीक्षणदेशिकेन्द्रः
कामाक्षी किन्तु तव कालिमसम्प्रदायम् ॥33॥
भ्रान्त्वा मुहुः स्तबकितस्मितफेनराशौ
कामाक्षि वक्त्ररुचिसञ्चयवारिराशौ ।
आनन्दति त्रिपुरमर्दननेत्रलक्ष्मीः
आलम्ब्य देवि तव मन्दमपाङ्गसेतुम् ॥34॥
श्यामा तव त्रिपुरसुन्दरि लोचनश्रीः
कामाक्षि कन्दलितमेदुरतारकान्तिः ।
ज्योत्स्नावती स्मितरुचापि कथं तनोति
स्पर्धामहो कुवलयैश्च तथा चकोरैः ॥35॥
कालाञ्जनं च तव देवि निरीक्षणं च
कामाक्षि साम्यसरणिं समुपैति कान्त्या ।
निश्शेषनेत्रसुलभं जगतीषु पूर्व-
मन्यत्त्रिनेत्रसुलभं तुहिनाद्रिकन्ये ॥36॥
धूमाङ्कुरो मकरकेतनपावकस्य
कामाक्षि नेत्ररुचिनीलिमचातुरी ते ।
अत्यन्तमद्भुतमिदं नयनत्रयस्य
हर्षोदयं जनयते हरुणाङ्कमौलेः ॥37॥
आरभ्भलेशसमये तव वीक्षणस्स
कामाक्षि मूकमपि वीक्षणमात्रनम्रम् ।
सर्वज्ञता सकललोकसमक्षमेव
कीर्तिस्वयंवरणमाल्यवती वृणीते ॥38॥
कालाम्बुवाह उव ते परितापहारी
कामाक्षि पुष्करमधःकुरुते कटाख्क्ष्षः ।
पूर्वः परं क्षणरुचा समुपैति मैत्री-
मन्यस्तु स.ततरुचिं प्रकटीकरोति ॥39॥
सूक्ष्मेऽपि दुर्गमतरेऽपि गुरुप्रसाद-
साहाय्यकेन विचरन्नपवर्गमार्गे ।
संसारपङ्कनिचये न पतत्यमूं ते
कामाक्षि गाढमवलम्ब्य कटाक्षयष्टिम् ॥40॥
कामाक्षि सन्ततमसौ हरिनीलरत्न-
स्तम्भे कटाक्षरुचिपुञ्जमये भवत्याः ।
बद्धोऽपि भक्तिनिगलैर्मम चित्तहस्ती
स्तम्भं च बन्धमपि मुञ्चति हन्त चित्रम् ॥41॥
कामाक्षि काष्णर्यमपि सन्ततमञ्जनं च
बिभ्रन्निसर्गतरलोऽपि भवत्कटाक्षः ।
वैमल्यमन्वहमनञ्जनता च भूयः
स्थैर्यं च भक्तहृदयाय कथं ददाति ॥42॥
मन्दस्मितस्तबकितं मणिकुण्डलांशु-
स्तोमप्रवालरुचिरं शिशिरीकृताशम् ।
कामाक्षि राजति कटाक्षरुचेः कदम्बम्
उद्यानमम्ब करुणाहरिणेक्षणायाः ॥43॥
कामाक्षि तावककटाक्षमहेन्द्रनील-
सिंहासनं श्रितवतो मकरध्वजस्य ।
साम्राज्यमङ्गलविधौ मुणिकुण्डलश्रीः
नीराजनोत्सवतरङ्गितदीपमाला ॥44॥
मातः क्षणं स्नपय मां तव वीक्षितेन
मन्दाक्षितेन सुजनैरपरोक्षितेन ।
कामाक्षि कर्मतिमिरोत्करभास्करेण
श्रेयस्करेण मधुपद्युतितस्करेण ॥45॥
प्रेमापगापयसि मज्जनमारचय्य
युक्तः स्मितांशुकृतभस्मविलेपनेन ।
कामाक्षि कुण्डलमणिद्युतिभिर्जटालः
श्रीकण्ठमेव भजते तव दृष्टिपातः ॥46॥
कैवल्यदाय करुणारसकिङ्कराय
कामाक्षि कन्दलितविभ्रमशङ्कराय ।
आलोकनाय तव भक्तशिवङ्कराय
मातर्नमोऽस्तु परतन्त्रितशङ्कराय ॥47॥
साम्राज्यमङ्गलविधौ मकरध्वजस्य
लोलालकालिकृततोरणमाल्यशोभे ।
कामेश्वरि प्रचलदुत्पलवैजयन्ती-
चातुर्यमेति तव चञ्चलदृष्टिपातः ॥48॥
मार्गेण मञ्जुकचकान्तितमोवृतेन
मन्दायमानगमना मदनातुरासौ ।
कामाक्षि दृष्टिरयते तव शङ्कराय
सङ्केतभूमिमचिरादभिसारिकेव ॥49॥
व्रीडनुवृत्तिरमणीकृतसाहचर्या
शैवालितां गलरुचा शशिशेखरस्य ।
कामाक्षि कान्तिसरसीं त्वदपाङ्गलक्ष्मीः
मन्दं समाश्रयति मज्जनखेलनाय ॥50॥
काषायमंशुकमिव प्रकटं दधानो
माणिक्यकुण्डलरुचिं ममताविरोधी ।
श्रुत्यन्तसीमनि रतः सुतरां चकास्ति
कामाक्षि तावककटाक्षयतीश्वरोऽसौ ॥51॥
पाषाण एव हरिनीलमणिर्दिनेषु
प्रम्लनतां कुवलयं प्रकटीकरोति ।
नौमित्तिको जलदमेचकिमा ततस्ते
कामाक्षि शून्यमुपमनमपाङ्गलक्ष्म्याः ॥52॥
शृङ्गारविभ्रमवती सुतरां सलज्जा
नासाग्रमौक्तिकरुचा कृतमन्दहासा ।
श्यामा कटाक्षसुषमा तव युक्तमेतत्
कामाक्षि चुम्बति दिगम्बरवक्त्रबिम्बम् ॥53॥
नीलोत्पलेन मधुपेन च दृष्टिपातः
कामाक्षि तुल्य इति ते कथमामनन्ति ।
शैत्येन निन्दयति यदन्वहमिन्दुपादान्
पाथोरुहेण यदसौ कलहायते च ॥54॥
ओष्ठप्रभापटलविद्रुममुद्रिते ते
भ्रूवल्लिवीचिसुभगे मुखकान्तिसिन्धौ ।
कामाक्षि वारिभरपूरणलम्बमान-
कालाम्बुवाहसरणिं लभते कटाक्षः ॥55॥
मन्दस्मितैर्धवलिता मणिकुण्डलांशु-
सम्पर्कलोहितरुचिस्त्वदपाङ्गधारा ।
कामाक्षि मल्लिकुसुमैर्नवपल्लवैश्च
नीलोत्पलैश्च रचितेव विभाति माला ॥56॥
कामाक्षि शीतलकृपारसनिर्झराम्भः-
सम्पर्कपक्ष्मलरुचिस्त्वदपाङ्गमाला ।
गोभिः सदा पुररिपोरभिलष्यमाणा
दूर्वाकदम्बकविडम्बनमातनोति ॥57॥
हृत्पङ्कजं मम विकासयतु प्रमुष्ण-
न्नुल्लासमुत्पलरुचेस्तमसां निरोद्धा ।
दोषानुषङ्गजडतां जगतां धुनानः
कामाक्षि वीक्षणविलासदिनोदयस्ते ॥58॥
चक्षुर्विमोहयति चन्द्रविभूषणस्य
कामाक्षि तावककटाक्षतमःप्ररोहः ।
प्रत्यङ्मुखं तु नयनं स्तिमितं मुनीनां
प्राकाश्यमेव नयतीति परं विचित्रम् ॥59॥
कामाक्षि वीक्षणरुचा युधि निर्जितं ते
नीलोत्पलं निरवशेषगताभिमानम् ।
आगत्य तत्परिसरं श्रवणवतंस-
व्योजेन नूनमभयार्थनमातनोति ॥60॥
आश्चर्यमम्ब मदानाभ्युदयावलम्बः
कामाक्षि चञ्चलनिरीक्षणविभ्रमस्ते ।
धैर्यं विधूय तनुते हृदि रागबन्धं
शम्भोस्तदेव विपरीततया मुनीनाम् ॥61॥
जन्तोः सकृत्प्रणमतो जगदीड्यतां च
तेजास्वितां च निशितां च मतिं सभायाम् ।
कामाक्षि माक्षिकझरीमिव वैखरीं च
लक्ष्मीं च पक्ष्मलयति क्षणवीक्षणं ते ॥62॥
कादम्बिनी किमयते न जलानुषङ्गं
भृङ्गावली किमुररीकुरुते न पद्मम् ।
किं वा कलिन्दतनया सहते न भङ्गं
कामाक्षि निश्चयपदं न तवाक्षिलक्ष्मीः ॥63॥
काकोलपावकतृणीकरणेऽपि दक्षः
कामाक्षि बालकसुधाकरशेखरस्य ।
अत्यन्तशीतलतमोऽप्यनुपारतं ते
चित्तं विमोहयति चित्रमयं कटाक्षः ॥64॥
कार्पण्यपूरपरिवर्धितमम्ब मोह-
कन्दोद्गतं भवमयं विषपादपं मे ।
तुङ्गं छिनत्तु तुहिनाद्रिसुते भवत्याः
काञ्चीपुरेश्वरि कटाक्षकुठारधारा ॥65॥
कामाक्षि घोरभवरोगचिकित्सनार्थ-
मभ्यर्थ्य देशिककटाक्षभिषक्प्रसादात् ।
तत्रापि देवि लभते सुकृती कदाचि-
दन्यस्य दुर्लभमपाङ्गमहौषधं ते ॥66॥
कामाक्षि देशिककृपाङ्कुरमाश्रयन्तो
नानातपोनियमनाशितपाशबन्धाः ।
वासालयं तव कटाक्षममुं महान्तो
लब्ध्वा सुखं समाधियो विचरन्ति लोके ॥67॥
साकूतसंलपितसम्भृतमुग्धहासं
व्रीडानुरागसहचारि विलोकनं ते ।
कामाक्षि कामपरिपन्थिनि मारवीर-
साम्राज्यविभ्रमदशां सफलीकरोति ॥68॥
कामाक्षि विभ्रमबलैकनिधिर्विधाय
भ्रूवल्लिचापकुटिलीकृतिमेव चित्रम् ।
स्वाधीनतां तव निनाय शशाङ्कमौले-
रङ्गार्धराज्यसुखलाभमपाङ्गवीरः ॥69॥
कामाङ्कुरैकनिलयस्तव दृष्टिपातः
कामाक्षि भक्तमनसां प्रददातु कामान् ।
रागान्वितः स्वयमपि प्रकटीकरोति
वैराग्यमेव कथमेष महामुनीनाम् ॥70॥
कालाम्बुवाहनिवहैः कलहायते ते
कामाक्षि कालिममदेन सदा कटाक्षः ।
चित्रं तथापि नितराममुमेव दृष्ट्वा
सोत्कण्ठ एव रमते किल नीलकण्ठः ॥71॥
कामाक्षि मन्मथरिपुं प्रति मारताप-
मोहान्धकारजलदागमनेन नृत्यन् ।
दुष्कर्मकञ्चुकिकुलं कबलीकरोतु
व्यामिश्रमेचकरुचिस्त्वदपाङ्गकेकी ॥72॥
कामाक्षि मन्मथरिपोरवलोकनेषु
कान्तं पयोजमिव तावकमक्षिपातम् ।
प्रेमागमो दिवसवद्विकचीकरोति
लज्जाभरो रजनिवन्मुकुलीकरोति ॥73॥
मूको विरिञ्चति परं पुरुषः कुरूपः
कन्दर्पति त्रिदशराजति किम्पचानः ।
कामाक्षि केवलमुपक्रमकाल एव
लीलातरङ्गितकटाक्षरुचः क्षणं ते ॥74॥
नीलालका मधुकरन्ति मनोज्ञनासा-
मुक्तारुचः प्रकटकन्दबिसाङ्कुरन्ति ।
कारुण्यमम्ब मकरन्दति कामकोटि
मन्ये ततः कमलमेव विलोचनं ते ॥75॥
आकाङ्क्ष्यमाणफलदानविचक्षणायाः ।
कामाक्षि तावककटाक्षककामधेनोः ।
सम्पर्क एव कथमम्ब विमुक्तपाश-
बन्धाः स्फुटं तनुभृतः पशुतां त्यजन्ति ॥76॥
संसारघर्मपरितापजुषां नराणां
कामाक्षि शीतलतराणि तवेक्षितानि ।
चन्द्रातपन्ति घनचन्दनकर्दमन्ति
मुक्तागुणन्ति हिमवारिनिषेचनन्ति ॥77॥
प्रेमाम्बुराशिसततस्नपितानि चित्रं
कामाक्षि तावककटाक्षनिरीक्षणानि ।
सन्धुक्षयन्ति मुहुरिन्धनराशिरीत्या
मारद्रुहो मनसि मन्मथचित्रभानुम् ॥78॥
कालाञ्जनप्रतिभटं कमनीयकान्त्या
कन्दर्पतन्त्रकलया कलितानुभावम् ।
काञ्चीविहाररसिके कलुषार्तिचोरं
कल्लोलयस्व मयि ते करुणाकटाक्षम् ॥79॥
क्रान्तेन मन्मथदेन विमोह्यमान-
स्वान्तेन चूततरुमूलगतस्य पुंसः ।
कान्तेन किञ्चिदवलोकय लोचनस्य
प्रान्तेन मां जननि काञ्चिपुरीविभूषे ॥80॥
कामाक्षि कोऽपि सुजनास्त्वदपाङ्गसङ्गे
कण्ठेन कन्दलितकालिमसम्प्रदायाः ।
उत्तंसकल्पितचकोरकुटुम्बपोषा
नक्तन्दिवसप्रसवभूनयना भवन्ति ॥81॥
नीलोत्पलप्रसवकान्तिनिर्दशनेन
कारुण्यविभ्रमजुषा तव वीक्षणेन ।
कामाक्षि कर्मजलधेः कलशीसुतेन
पाशत्रयाद्वयममी परिमोचनीयाः ॥82॥
अत्यन्तचञ्चलमकृत्रिममञ्जनं किं
झङ्कारभङ्गिरहिता किमु भृङ्गमाला ।
धूमाङ्कुरः किमु हुताशनसङ्गहीनः
कामाक्षि नेत्ररुचिनीलिमकन्दली ते ॥83॥
कामाक्षि नित्यमयमञ्जलिरस्तु मुक्ति-
बीजाय विभ्रममदोदयघूर्णिताय ।
कन्दर्पदर्पपुनरुद्भवसिद्धिदाय
कल्याणदाय तव देवि दृगञ्चलाय ॥84॥
दर्पाङ्कुरो मकरकेतनविभ्रमाणां
निन्दाङ्कुरो विदलितोत्पलचातुरीणाम् ।
दीपाङ्कुरो भवतमिस्रकदम्बकानां
कामाक्षि पालयतु मां त्वदपाङ्गपातः ॥85॥
कैवल्यदिव्यमणिरोहणपर्वतेभ्यः
कारुण्यनिर्झरपयःकृतमञ्जनेभ्यः ।
कामाक्षि किङ्करितशङ्करमानसेभ्य-
स्तेभ्यो नमोऽस्तु तव वीक्षणविभ्रमेभ्यः ॥86॥
अल्पीय एव नवमुत्पलमम्ब हीना
मीनस्य वा सरणिरम्बुरुहां च किं वा ।
दूरे मृगीदृगसमञ्जसमञ्जनं च
कामाक्षि वीक्षणरुचौ तव तर्कयामः ॥87॥
मिश्रीभवद्गरलपङ्किलशङ्करोरस्-
सीमाङ्गणे किमपि रिङ्खणमादधानः ।
हेलावधूतललितश्रवणोत्पलोऽसौ
कामाक्षि बाल इव राजति ते कटाक्षः ॥88॥
प्रौढिकरोति विदुषां नवसूक्तिधाटी-
चूताटवीषु बुधकोकिललाल्यमानम् ।
माध्वीरसं परिमलं च निरर्गलं ते
कामाक्षि वीक्षणविलासवसन्तलक्ष्मीः ॥89॥
कूलङ्कषं वितनुते करुणाम्बुवर्षी
सारस्वतं सुकृतिनः सुलभं प्रवाहम् ।
तुच्छीकरोति यमुनाम्बुतरङ्गभङ्गीं
कामाक्षि किं तव कटाक्षमहाम्बुवाहः ॥90॥
जगर्ति देवि करुणाशुकसुन्दरी ते
ताटङ्करत्नरुचिदाडिमखण्डशोणे ।
कामाक्षि निर्भरकटाक्षमरीचिपुञ्ज-
माहेन्द्रनीलमणिपञ्जरमध्यभागे ॥91॥
कामाक्षि सत्कुवलयस्य सगोत्रभावा-
दाक्रामति श्रुतिमसौ तव दृष्टिपातः ।
किञ्च स्फुटं कुटिलतां प्रकटीकरोति
भ्रूवल्लरीपरिचितस्य फलं किमेतत् ॥92॥
एषा तवाक्षिसुषमा विषमायुधस्य
नाराचवर्षलहरी नगराजकन्ये ।
शङ्के करोति शतधा हृदि धैर्यमुद्रां
श्रीकामकोटि यदसौ शिशिरांशुमौलेः ॥93॥
बाणेन पुष्पधनुषः परिकल्प्यमान-
त्राणेन भक्तमनसां करुणाकरेण ।
कोणेन कोमलदृशस्तव कामकोटि
शोणेन शोषय शिवे मम शोकसिन्धुम् ॥94॥
मारद्रुहा मुकुटसीमनि लाल्यमाने
मन्दाकिनीपयसि ते कुटिलं चरिष्णुः ।
कामाक्षि कोपरभसाद्वलमानमीन-
सन्देहमङ्कुरयति क्षणमक्षिपातः ॥95॥
कामाक्षि संवलितमौक्तिककुण्डलांशु-
चञ्चत्सितश्रवणचामरचातुरीकः ।
स्तम्भे निरन्तरमपाङ्गमये भवत्या
बद्धश्चकास्ति मकरध्वजमत्तहस्ती ॥96॥
यावत्कटाक्षरजनीसमयागमस्ते
कामाक्षि तावदचिरान्नमतां नराणाम् ।
आविर्भवत्यमृतदीधितिबिम्बमम्ब
संविन्मयं हृदयपूर्वगिरीन्द्रशृङ्गे ॥97॥
कामाक्षि कल्पविटपीव भवत्कटाक्षो
दित्सुः समस्तविभवं नमतां नराणाम् ।
भृङ्गस्य नीलनलिनस्य च कान्तिसम्प-
त्सर्वस्वमेव हरतीति परं विचित्रम् ॥98॥
अत्यन्तशीतलमनर्गलकर्मपाक-
काकोलहारि सुलभं सुमनोभिरेतत् ।
पीयूषमेव तव वीक्षणमम्ब किन्तु
कामाक्षि नीलमिदमित्ययमेव भेदः ॥99॥
अज्ञातभक्तिरसमप्रसरद्विवेक-
मत्यन्तगर्वमनधीतसमस्तशास्त्रम् ।
अप्राप्तसत्यमसमीपगतं च मुक्तेः
कामाक्षि नैव तव स्पृहयति दृष्टिपातः ॥100॥
(कामाक्षि मामवतु ते करुणाकटाक्षः)
पातेन लोचनरुचेस्तव कामकोटि
पोतेन पतकपयोधिभयातुराणाम् ।
पूतेन तेन नवकाञ्चनकुण्डलांशु-
वीतेन शीतलय भूधरकन्यके माम् ॥101॥
॥ इति कटाक्षशतकं सम्पूर्णम् ॥
mohāndhakāranivahaṃ vinihantumīḍe
mūkātmanāmapi mahākavitāvadānyān |
śrīkāñcideśaśiśirīkṛtijāgarūkān
ekāmranāthataruṇīkaruṇāvalokān ||1||
mātarjayanti mamatāgrahamokṣaṇāni
māhendranīlaruciśikṣaṇadakṣiṇāni |
kāmākṣi kalpitajagattrayarakṣaṇāni
tvadvīkṣaṇāni varadānavicakṣaṇāni ||2||
ānaṅgatantravidhidarśitakauśalānām
ānandamandaparighūrṇitamantharāṇām |
tāralyamamba tava tāḍitakarṇasīmnāṃ
kāmākṣi khelati kaṭākṣanirīkṣaṇānām ||3||
kallolitena karuṇārasavellitena
kalmāṣitena kamanīyamṛdusmitena |
māmañcitena tava kiñcana kuñcitena
kāmākṣi tena śiśirīkuru vīkṣitena ||4||
sāhāyyakaṃ gatavatī muhurarjanasya
mandasmitasya paritoṣitabhīmacetāḥ |
kāmākṣi pāṇḍavacamūriva tāvakīnā
karṇāntikaṃ calati hanta kaṭākṣalakṣmīḥ ||5||
astaṃ kṣaṇānnayatu me paritāpasūryam
ānandacandramasamānayatāṃ prakāśam |
kālāndhakārasuṣumāṃ kalayandigante
kāmākṣi komalakaṭākṣaniśāgamaste ||6||
tāṭāṅkamauktikarucāṅkuradantakāntiḥ
kāruṇyahastipaśikhāmaṇinādhirūḍhaḥ |
unmūlayatvaśubhapādapamasmadīyaṃ
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamataṅgajetandraḥ ||7||
chāyābharaṇe jagatāṃ paritāpahārī
tāṭaṅkaratnamaṇitallajapallavaśrīḥ |
kāruṇyanāma vikiranmakarandajālaṃ
kāmākṣi rājati kaṭākṣasuradrumaste ||8||
sūryāśrayapraṇayinī maṇikuṇḍalāṃśu-
lauhityakokanadakānanamānanīyā |
yāntī tava smaraharānanakāntisindhuṃ
kāmākṣi rājati kaṭākṣakalindakanyā ||9||
prāpnoti yaṃ sukṛtinaṃ tava pakṣapātāt
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsakalāpurandhrī |
sadyastameva kila muktivadhūrvṛṇīte
tasmānnitāntamanayoridamaikamatyam ||10||
yāntī sadaiva marutāmanukūlabhāvaṃ
bhrūvalliśakradhanurullasitā rasārdrā |
kāmākṣi kautukataraṅgitanīlakaṇṭhā
kādambinīva tava bhāti kaṭākṣamālā ||11||
gaṅgāmbhasi smitamaye tapanātmajeva
gaṅgādharorasi navotpalamālikeva |
vaktraprabhāsarasi śaivalamaṇḍalīva
kāmākṣi rājati kaṭākṣarucicchaṭā te ||12||
saṃskārataḥ kimapi kandalitān rasajña-
kedārasīmni sudhiyāmupabhogayogyān |
kalyāṇasūktilaharīkalamāṅkurānnaḥ
kāmākṣi pakṣmalayatu tvadapāṅgameghaḥ ||13||
cāñcalyameva niyataṃ kalayanprakṛtyā
mālinyabhūḥ śratipathākramajāgarūkaḥ |
kaivalyameva kimu kalpayate natānāṃ
kāmākṣi citramapi te karuṇākaṭākṣaḥ ||14||
sañjīvane janani cūtaśilīmukhasya
sammohane śaśikiśorakaśekharasya |
saṃstambhane ca mamatāgrahaceṣṭitasya
kāmākṣi vīkṣaṇakalā paramauṣadhaṃ te ||15||
nīlo'pi rāgamadhikaṃ janayanpurāreḥ
lolo'pi bhaktimadhikāṃ dṛḍhayannarāṇām |
vakro'pi devi namatāṃ samatāṃ vitanvan
kāmākṣi nṛtyatu mayi tvadapāṅgapātaḥ ||16||
kāmadruho hṛdayayantraṇajāgarūkā
kāmākṣi cañcaladṛgañcalamekhalā te |
āścaryamamba bhajatāṃ jhaṭiti svakīya-
samparka eva vidhunoti samastabandhān ||17||
kuṇṭhīkarotu vipadaṃ mama kuñcitabhrū-
cāpāñcitaḥ śritavidehabhavānurāgaḥ |
rakṣopakāramaniśaṃ janayañjagatyāṃ
kāmākṣi rāma iva te karuṇākaṭākṣaḥ ||18||
śrīkāmakoṭi śivalocanaśoṣitasya
śṛṅgārabījavibhavasya punaḥprarohe |
premāmbhasārdramacirātpracureṇa śaṅke
kedāramamba tava kevaladṛṣṭipātam ||19||
māhātmyaśevadhirasau tava durvilaṅghya-
saṃsāravindhyagirikuṇṭhanakelicuñcuḥ |
dhairyāmbudhiṃ paśupateśculakīkaroti
kāmākṣi vīkṣaṇavijṛmbhaṇakumbhajanmā ||20||
pīyūṣavarṣavaśiśirā sphuṭadutpalaśrī-
maitrī nisargamadhurā kṛtatārakāptiḥ |
kāmākṣi saṃśritavatī vapuraṣṭamūrteḥ
jyotsnāyate bhagavati tvadapāṅgamālā ||21||
amba smarapratibhaṭasya vapurmanojñam
ambhojakānanamivāñcitakaṇṭakābham |
bhṛṅgīva cumbati sadaiva sapakṣapātā
kāmākṣi komalarucistvadapāṅgamālā ||22||
keśaprabhāpaṭalanīlavitānajāle
kāmākṣi kuṇḍalamaṇicchavidīpaśobhe |
śaṅke kaṭākṣaruciraṅgatale kṛpākhyā
śailūṣikā naṭati śaṅkaravallabhe te ||23||
atyantaśītalamatandrayatu kṣaṇārdham
astokavibhramamanaṅgavilāsakandam |
alpasmitādṛtamapārakṛpāpravāham
akṣiprarohamacirānmayi kāmakoṭi ||24||
mandākṣarāgataralīkṛtipāratantryāt
kāmākṣi mantharatarāṃ tvadapāṅgaḍolām |
āruhya mandamatikautukaśāli cakṣuḥ
ānandameti muhurardhaśaśāṅkamauleḥ ||25||
traiyambakaṃ tripurasundari harmyabhūmi-
raṅgaṃ vihārasarasī karuṇāpravāhaḥ |
dāsāśca vāsavamukhāḥ paripālanīyaṃ
kāmākṣi viśvamapi vīkṣaṇabhūbhṛtaste ||26||
vāgīśvarī sahacarī niyamena lakṣmīḥ
bhrūvallarīvaśakarī bhuvanāni geham |
rūpaṃ trilokanayanāmṛtamamba teṣāṃ
kāmākṣi yeṣu tava vīkṣaṇapāratantrī ||27||
māheśvaraṃ jhaṭiti mānasamīnamamba
kāmākṣi dhairyajaladhau nitarāṃ nimagnam |
jālena śṛṅkhalayati tvadapāṅganāmnā
vistāritena viṣamāyudhadāśako'sau ||28||
unmathya bodhakamalākāramamba jāḍya-
stamberamaṃ mama manovipine bhramantam |
kuṇṭhīkuruṣva tarasā kuṭilāgrasīmnā
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamahāṅkuśena ||29||
udvellitastabakitairlalitairvilāsaiḥ
utthāya devi tava gāḍhakaṭākṣakuñjāt |
dūraṃ palāyayatu mohamṛgīkulaṃ me
kāmākṣi stavaramanugrahakesarīndraḥ ||30||
snehādṛtāṃ vidalitotpalakanticorāṃ
jetārameva jagadīśvari jetukāmaḥ |
mānoddhato makaraketurasau dhunīte
kāmākṣi tāvakakaṭākṣakṛpāṇavallīm ||31||
śrautīṃ vrajannapi sadā saraṇiṃ munīnāṃ
kāmākṣi santatamapi smṛtimārgagāmī |
kauṭilyamamba kathamasthiratāṃ ca dhatte
cauryaṃ ca paṅkajarucāṃ tvadapāṅgapātaḥ ||32||
nityaṃ śretuḥ paricitau yatamānameva
nīlotpalaṃ nijasamīpanivāsalolam |
prītyaiva pāṭhayati vīkṣaṇadeśikendraḥ
kāmākṣī kintu tava kālimasampradāyam ||33||
bhrāntvā muhuḥ stabakitasmitaphenarāśau
kāmākṣi vaktrarucisañcayavārirāśau |
ānandati tripuramardananetralakṣmīḥ
ālambya devi tava mandamapāṅgasetum ||34||
śyāmā tava tripurasundari locanaśrīḥ
kāmākṣi kandalitameduratārakāntiḥ |
jyotsnāvatī smitarucāpi kathaṃ tanoti
spardhāmaho kuvalayaiśca tathā cakoraiḥ ||35||
kālāñjanaṃ ca tava devi nirīkṣaṇaṃ ca
kāmākṣi sāmyasaraṇiṃ samupaiti kāntyā |
niśśeṣanetrasulabhaṃ jagatīṣu pūrva-
manyattrinetrasulabhaṃ tuhinādrikanye ||36||
dhūmāṅkuro makaraketanapāvakasya
kāmākṣi netrarucinīlimacāturī te |
atyantamadbhutamidaṃ nayanatrayasya
harṣodayaṃ janayate haruṇāṅkamauleḥ ||37||
ārabhbhaleśasamaye tava vīkṣaṇassa
kāmākṣi mūkamapi vīkṣaṇamātranamram |
sarvajñatā sakalalokasamakṣameva
kīrtisvayaṃvaraṇamālyavatī vṛṇīte ||38||
kālāmbuvāha uva te paritāpahārī
kāmākṣi puṣkaramadhaḥkurute kaṭākhkṣṣaḥ |
pūrvaḥ paraṃ kṣaṇarucā samupaiti maitrī-
manyastu sa.tataruciṃ prakaṭīkaroti ||39||
sūkṣme'pi durgamatare'pi guruprasāda-
sāhāyyakena vicarannapavargamārge |
saṃsārapaṅkanicaye na patatyamūṃ te
kāmākṣi gāḍhamavalambya kaṭākṣayaṣṭim ||40||
kāmākṣi santatamasau harinīlaratna-
stambhe kaṭākṣarucipuñjamaye bhavatyāḥ |
baddho'pi bhaktinigalairmama cittahastī
stambhaṃ ca bandhamapi muñcati hanta citram ||41||
kāmākṣi kāṣṇaryamapi santatamañjanaṃ ca
bibhrannisargataralo'pi bhavatkaṭākṣaḥ |
vaimalyamanvahamanañjanatā ca bhūyaḥ
sthairyaṃ ca bhaktahṛdayāya kathaṃ dadāti ||42||
mandasmitastabakitaṃ maṇikuṇḍalāṃśu-
stomapravālaruciraṃ śiśirīkṛtāśam |
kāmākṣi rājati kaṭākṣaruceḥ kadambam
udyānamamba karuṇāhariṇekṣaṇāyāḥ ||43||
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamahendranīla-
siṃhāsanaṃ śritavato makaradhvajasya |
sāmrājyamaṅgalavidhau muṇikuṇḍalaśrīḥ
nīrājanotsavataraṅgitadīpamālā ||44||
mātaḥ kṣaṇaṃ snapaya māṃ tava vīkṣitena
mandākṣitena sujanairaparokṣitena |
kāmākṣi karmatimirotkarabhāskareṇa
śreyaskareṇa madhupadyutitaskareṇa ||45||
premāpagāpayasi majjanamāracayya
yuktaḥ smitāṃśukṛtabhasmavilepanena |
kāmākṣi kuṇḍalamaṇidyutibhirjaṭālaḥ
śrīkaṇṭhameva bhajate tava dṛṣṭipātaḥ ||46||
kaivalyadāya karuṇārasakiṅkarāya
kāmākṣi kandalitavibhramaśaṅkarāya |
ālokanāya tava bhaktaśivaṅkarāya
mātarnamo'stu paratantritaśaṅkarāya ||47||
sāmrājyamaṅgalavidhau makaradhvajasya
lolālakālikṛtatoraṇamālyaśobhe |
kāmeśvari pracaladutpalavaijayantī-
cāturyameti tava cañcaladṛṣṭipātaḥ ||48||
mārgeṇa mañjukacakāntitamovṛtena
mandāyamānagamanā madanāturāsau |
kāmākṣi dṛṣṭirayate tava śaṅkarāya
saṅketabhūmimacirādabhisārikeva ||49||
vrīḍanuvṛttiramaṇīkṛtasāhacaryā
śaivālitāṃ galarucā śaśiśekharasya |
kāmākṣi kāntisarasīṃ tvadapāṅgalakṣmīḥ
mandaṃ samāśrayati majjanakhelanāya ||50||
kāṣāyamaṃśukamiva prakaṭaṃ dadhāno
māṇikyakuṇḍalaruciṃ mamatāvirodhī |
śrutyantasīmani rataḥ sutarāṃ cakāsti
kāmākṣi tāvakakaṭākṣayatīśvaro'sau ||51||
pāṣāṇa eva harinīlamaṇirdineṣu
pramlanatāṃ kuvalayaṃ prakaṭīkaroti |
naumittiko jaladamecakimā tataste
kāmākṣi śūnyamupamanamapāṅgalakṣmyāḥ ||52||
śṛṅgāravibhramavatī sutarāṃ salajjā
nāsāgramauktikarucā kṛtamandahāsā |
śyāmā kaṭākṣasuṣamā tava yuktametat
kāmākṣi cumbati digambaravaktrabimbam ||53||
nīlotpalena madhupena ca dṛṣṭipātaḥ
kāmākṣi tulya iti te kathamāmananti |
śaityena nindayati yadanvahamindupādān
pāthoruheṇa yadasau kalahāyate ca ||54||
oṣṭhaprabhāpaṭalavidrumamudrite te
bhrūvallivīcisubhage mukhakāntisindhau |
kāmākṣi vāribharapūraṇalambamāna-
kālāmbuvāhasaraṇiṃ labhate kaṭākṣaḥ ||55||
mandasmitairdhavalitā maṇikuṇḍalāṃśu-
samparkalohitarucistvadapāṅgadhārā |
kāmākṣi mallikusumairnavapallavaiśca
nīlotpalaiśca raciteva vibhāti mālā ||56||
kāmākṣi śītalakṛpārasanirjharāmbhaḥ-
samparkapakṣmalarucistvadapāṅgamālā |
gobhiḥ sadā purariporabhilaṣyamāṇā
dūrvākadambakaviḍambanamātanoti ||57||
hṛtpaṅkajaṃ mama vikāsayatu pramuṣṇa-
nnullāsamutpalarucestamasāṃ niroddhā |
doṣānuṣaṅgajaḍatāṃ jagatāṃ dhunānaḥ
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsadinodayaste ||58||
cakṣurvimohayati candravibhūṣaṇasya
kāmākṣi tāvakakaṭākṣatamaḥprarohaḥ |
pratyaṅmukhaṃ tu nayanaṃ stimitaṃ munīnāṃ
prākāśyameva nayatīti paraṃ vicitram ||59||
kāmākṣi vīkṣaṇarucā yudhi nirjitaṃ te
nīlotpalaṃ niravaśeṣagatābhimānam |
āgatya tatparisaraṃ śravaṇavataṃsa-
vyojena nūnamabhayārthanamātanoti ||60||
āścaryamamba madānābhyudayāvalambaḥ
kāmākṣi cañcalanirīkṣaṇavibhramaste |
dhairyaṃ vidhūya tanute hṛdi rāgabandhaṃ
śambhostadeva viparītatayā munīnām ||61||
jantoḥ sakṛtpraṇamato jagadīḍyatāṃ ca
tejāsvitāṃ ca niśitāṃ ca matiṃ sabhāyām |
kāmākṣi mākṣikajharīmiva vaikharīṃ ca
lakṣmīṃ ca pakṣmalayati kṣaṇavīkṣaṇaṃ te ||62||
kādambinī kimayate na jalānuṣaṅgaṃ
bhṛṅgāvalī kimurarīkurute na padmam |
kiṃ vā kalindatanayā sahate na bhaṅgaṃ
kāmākṣi niścayapadaṃ na tavākṣilakṣmīḥ ||63||
kākolapāvakatṛṇīkaraṇe'pi dakṣaḥ
kāmākṣi bālakasudhākaraśekharasya |
atyantaśītalatamo'pyanupārataṃ te
cittaṃ vimohayati citramayaṃ kaṭākṣaḥ ||64||
kārpaṇyapūraparivardhitamamba moha-
kandodgataṃ bhavamayaṃ viṣapādapaṃ me |
tuṅgaṃ chinattu tuhinādrisute bhavatyāḥ
kāñcīpureśvari kaṭākṣakuṭhāradhārā ||65||
kāmākṣi ghorabhavarogacikitsanārtha-
mabhyarthya deśikakaṭākṣabhiṣakprasādāt |
tatrāpi devi labhate sukṛtī kadāci-
danyasya durlabhamapāṅgamahauṣadhaṃ te ||66||
kāmākṣi deśikakṛpāṅkuramāśrayanto
nānātaponiyamanāśitapāśabandhāḥ |
vāsālayaṃ tava kaṭākṣamamuṃ mahānto
labdhvā sukhaṃ samādhiyo vicaranti loke ||67||
sākūtasaṃlapitasambhṛtamugdhahāsaṃ
vrīḍānurāgasahacāri vilokanaṃ te |
kāmākṣi kāmaparipanthini māravīra-
sāmrājyavibhramadaśāṃ saphalīkaroti ||68||
kāmākṣi vibhramabalaikanidhirvidhāya
bhrūvallicāpakuṭilīkṛtimeva citram |
svādhīnatāṃ tava nināya śaśāṅkamaule-
raṅgārdharājyasukhalābhamapāṅgavīraḥ ||69||
kāmāṅkuraikanilayastava dṛṣṭipātaḥ
kāmākṣi bhaktamanasāṃ pradadātu kāmān |
rāgānvitaḥ svayamapi prakaṭīkaroti
vairāgyameva kathameṣa mahāmunīnām ||70||
kālāmbuvāhanivahaiḥ kalahāyate te
kāmākṣi kālimamadena sadā kaṭākṣaḥ |
citraṃ tathāpi nitarāmamumeva dṛṣṭvā
sotkaṇṭha eva ramate kila nīlakaṇṭhaḥ ||71||
kāmākṣi manmatharipuṃ prati māratāpa-
mohāndhakārajaladāgamanena nṛtyan |
duṣkarmakañcukikulaṃ kabalīkarotu
vyāmiśramecakarucistvadapāṅgakekī ||72||
kāmākṣi manmathariporavalokaneṣu
kāntaṃ payojamiva tāvakamakṣipātam |
premāgamo divasavadvikacīkaroti
lajjābharo rajanivanmukulīkaroti ||73||
mūko viriñcati paraṃ puruṣaḥ kurūpaḥ
kandarpati tridaśarājati kimpacānaḥ |
kāmākṣi kevalamupakramakāla eva
līlātaraṅgitakaṭākṣarucaḥ kṣaṇaṃ te ||74||
nīlālakā madhukaranti manojñanāsā-
muktārucaḥ prakaṭakandabisāṅkuranti |
kāruṇyamamba makarandati kāmakoṭi
manye tataḥ kamalameva vilocanaṃ te ||75||
ākāṅkṣyamāṇaphaladānavicakṣaṇāyāḥ |
kāmākṣi tāvakakaṭākṣakakāmadhenoḥ |
samparka eva kathamamba vimuktapāśa-
bandhāḥ sphuṭaṃ tanubhṛtaḥ paśutāṃ tyajanti ||76||
saṃsāragharmaparitāpajuṣāṃ narāṇāṃ
kāmākṣi śītalatarāṇi tavekṣitāni |
candrātapanti ghanacandanakardamanti
muktāguṇanti himavāriniṣecananti ||77||
premāmburāśisatatasnapitāni citraṃ
kāmākṣi tāvakakaṭākṣanirīkṣaṇāni |
sandhukṣayanti muhurindhanarāśirītyā
māradruho manasi manmathacitrabhānum ||78||
kālāñjanapratibhaṭaṃ kamanīyakāntyā
kandarpatantrakalayā kalitānubhāvam |
kāñcīvihārarasike kaluṣārticoraṃ
kallolayasva mayi te karuṇākaṭākṣam ||79||
krāntena manmathadena vimohyamāna-
svāntena cūtatarumūlagatasya puṃsaḥ |
kāntena kiñcidavalokaya locanasya
prāntena māṃ janani kāñcipurīvibhūṣe ||80||
kāmākṣi ko'pi sujanāstvadapāṅgasaṅge
kaṇṭhena kandalitakālimasampradāyāḥ |
uttaṃsakalpitacakorakuṭumbapoṣā
naktandivasaprasavabhūnayanā bhavanti ||81||
nīlotpalaprasavakāntinirdaśanena
kāruṇyavibhramajuṣā tava vīkṣaṇena |
kāmākṣi karmajaladheḥ kalaśīsutena
pāśatrayādvayamamī parimocanīyāḥ ||82||
atyantacañcalamakṛtrimamañjanaṃ kiṃ
jhaṅkārabhaṅgirahitā kimu bhṛṅgamālā |
dhūmāṅkuraḥ kimu hutāśanasaṅgahīnaḥ
kāmākṣi netrarucinīlimakandalī te ||83||
kāmākṣi nityamayamañjalirastu mukti-
bījāya vibhramamadodayaghūrṇitāya |
kandarpadarpapunarudbhavasiddhidāya
kalyāṇadāya tava devi dṛgañcalāya ||84||
darpāṅkuro makaraketanavibhramāṇāṃ
nindāṅkuro vidalitotpalacāturīṇām |
dīpāṅkuro bhavatamisrakadambakānāṃ
kāmākṣi pālayatu māṃ tvadapāṅgapātaḥ ||85||
kaivalyadivyamaṇirohaṇaparvatebhyaḥ
kāruṇyanirjharapayaḥkṛtamañjanebhyaḥ |
kāmākṣi kiṅkaritaśaṅkaramānasebhya-
stebhyo namo'stu tava vīkṣaṇavibhramebhyaḥ ||86||
alpīya eva navamutpalamamba hīnā
mīnasya vā saraṇiramburuhāṃ ca kiṃ vā |
dūre mṛgīdṛgasamañjasamañjanaṃ ca
kāmākṣi vīkṣaṇarucau tava tarkayāmaḥ ||87||
miśrībhavadgaralapaṅkilaśaṅkaroras-
sīmāṅgaṇe kimapi riṅkhaṇamādadhānaḥ |
helāvadhūtalalitaśravaṇotpalo'sau
kāmākṣi bāla iva rājati te kaṭākṣaḥ ||88||
prauḍhikaroti viduṣāṃ navasūktidhāṭī-
cūtāṭavīṣu budhakokilalālyamānam |
mādhvīrasaṃ parimalaṃ ca nirargalaṃ te
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsavasantalakṣmīḥ ||89||
kūlaṅkaṣaṃ vitanute karuṇāmbuvarṣī
sārasvataṃ sukṛtinaḥ sulabhaṃ pravāham |
tucchīkaroti yamunāmbutaraṅgabhaṅgīṃ
kāmākṣi kiṃ tava kaṭākṣamahāmbuvāhaḥ ||90||
jagarti devi karuṇāśukasundarī te
tāṭaṅkaratnarucidāḍimakhaṇḍaśoṇe |
kāmākṣi nirbharakaṭākṣamarīcipuñja-
māhendranīlamaṇipañjaramadhyabhāge ||91||
kāmākṣi satkuvalayasya sagotrabhāvā-
dākrāmati śrutimasau tava dṛṣṭipātaḥ |
kiñca sphuṭaṃ kuṭilatāṃ prakaṭīkaroti
bhrūvallarīparicitasya phalaṃ kimetat ||92||
eṣā tavākṣisuṣamā viṣamāyudhasya
nārācavarṣalaharī nagarājakanye |
śaṅke karoti śatadhā hṛdi dhairyamudrāṃ
śrīkāmakoṭi yadasau śiśirāṃśumauleḥ ||93||
bāṇena puṣpadhanuṣaḥ parikalpyamāna-
trāṇena bhaktamanasāṃ karuṇākareṇa |
koṇena komaladṛśastava kāmakoṭi
śoṇena śoṣaya śive mama śokasindhum ||94||
māradruhā mukuṭasīmani lālyamāne
mandākinīpayasi te kuṭilaṃ cariṣṇuḥ |
kāmākṣi koparabhasādvalamānamīna-
sandehamaṅkurayati kṣaṇamakṣipātaḥ ||95||
kāmākṣi saṃvalitamauktikakuṇḍalāṃśu-
cañcatsitaśravaṇacāmaracāturīkaḥ |
stambhe nirantaramapāṅgamaye bhavatyā
baddhaścakāsti makaradhvajamattahastī ||96||
yāvatkaṭākṣarajanīsamayāgamaste
kāmākṣi tāvadacirānnamatāṃ narāṇām |
āvirbhavatyamṛtadīdhitibimbamamba
saṃvinmayaṃ hṛdayapūrvagirīndraśṛṅge ||97||
kāmākṣi kalpaviṭapīva bhavatkaṭākṣo
ditsuḥ samastavibhavaṃ namatāṃ narāṇām |
bhṛṅgasya nīlanalinasya ca kāntisampa-
tsarvasvameva haratīti paraṃ vicitram ||98||
atyantaśītalamanargalakarmapāka-
kākolahāri sulabhaṃ sumanobhiretat |
pīyūṣameva tava vīkṣaṇamamba kintu
kāmākṣi nīlamidamityayameva bhedaḥ ||99||
ajñātabhaktirasamaprasaradviveka-
matyantagarvamanadhītasamastaśāstram |
aprāptasatyamasamīpagataṃ ca mukteḥ
kāmākṣi naiva tava spṛhayati dṛṣṭipātaḥ ||100||
(kāmākṣi māmavatu te karuṇākaṭākṣaḥ)
pātena locanarucestava kāmakoṭi
potena patakapayodhibhayāturāṇām |
pūtena tena navakāñcanakuṇḍalāṃśu-
vītena śītalaya bhūdharakanyake mām ||101||
|| iti kaṭākṣaśatakaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.