mohāndhakāranivahaṃ vinihantumīḍe
mūkātmanāmapi mahākavitāvadānyān |
śrīkāñcideśaśiśirīkṛtijāgarūkān
Verse 1
ekāmranāthataruṇīkaruṇāvalokān ||1||
mātarjayanti mamatāgrahamokṣaṇāni
māhendranīlaruciśikṣaṇadakṣiṇāni |
kāmākṣi kalpitajagattrayarakṣaṇāni
Verse 2
tvadvīkṣaṇāni varadānavicakṣaṇāni ||2||
ānaṅgatantravidhidarśitakauśalānām
ānandamandaparighūrṇitamantharāṇām |
tāralyamamba tava tāḍitakarṇasīmnāṃ
Verse 3
kāmākṣi khelati kaṭākṣanirīkṣaṇānām ||3||
kallolitena karuṇārasavellitena
kalmāṣitena kamanīyamṛdusmitena |
māmañcitena tava kiñcana kuñcitena
Verse 4
kāmākṣi tena śiśirīkuru vīkṣitena ||4||
sāhāyyakaṃ gatavatī muhurarjanasya
mandasmitasya paritoṣitabhīmacetāḥ |
kāmākṣi pāṇḍavacamūriva tāvakīnā
Verse 5
karṇāntikaṃ calati hanta kaṭākṣalakṣmīḥ ||5||
astaṃ kṣaṇānnayatu me paritāpasūryam
ānandacandramasamānayatāṃ prakāśam |
kālāndhakārasuṣumāṃ kalayandigante
Verse 6
kāmākṣi komalakaṭākṣaniśāgamaste ||6||
tāṭāṅkamauktikarucāṅkuradantakāntiḥ
kāruṇyahastipaśikhāmaṇinādhirūḍhaḥ |
unmūlayatvaśubhapādapamasmadīyaṃ
Verse 7
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamataṅgajetandraḥ ||7||
chāyābharaṇe jagatāṃ paritāpahārī
tāṭaṅkaratnamaṇitallajapallavaśrīḥ |
kāruṇyanāma vikiranmakarandajālaṃ
Verse 8
kāmākṣi rājati kaṭākṣasuradrumaste ||8||
sūryāśrayapraṇayinī maṇikuṇḍalāṃśu-
lauhityakokanadakānanamānanīyā |
yāntī tava smaraharānanakāntisindhuṃ
Verse 9
kāmākṣi rājati kaṭākṣakalindakanyā ||9||
prāpnoti yaṃ sukṛtinaṃ tava pakṣapātāt
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsakalāpurandhrī |
sadyastameva kila muktivadhūrvṛṇīte
Verse 10
tasmānnitāntamanayoridamaikamatyam ||10||
yāntī sadaiva marutāmanukūlabhāvaṃ
bhrūvalliśakradhanurullasitā rasārdrā |
kāmākṣi kautukataraṅgitanīlakaṇṭhā
Verse 11
kādambinīva tava bhāti kaṭākṣamālā ||11||
gaṅgāmbhasi smitamaye tapanātmajeva
gaṅgādharorasi navotpalamālikeva |
vaktraprabhāsarasi śaivalamaṇḍalīva
Verse 12
kāmākṣi rājati kaṭākṣarucicchaṭā te ||12||
saṃskārataḥ kimapi kandalitān rasajña-
kedārasīmni sudhiyāmupabhogayogyān |
kalyāṇasūktilaharīkalamāṅkurānnaḥ
Verse 13
kāmākṣi pakṣmalayatu tvadapāṅgameghaḥ ||13||
cāñcalyameva niyataṃ kalayanprakṛtyā
mālinyabhūḥ śratipathākramajāgarūkaḥ |
kaivalyameva kimu kalpayate natānāṃ
Verse 14
kāmākṣi citramapi te karuṇākaṭākṣaḥ ||14||
sañjīvane janani cūtaśilīmukhasya
sammohane śaśikiśorakaśekharasya |
saṃstambhane ca mamatāgrahaceṣṭitasya
Verse 15
kāmākṣi vīkṣaṇakalā paramauṣadhaṃ te ||15||
nīlo'pi rāgamadhikaṃ janayanpurāreḥ
lolo'pi bhaktimadhikāṃ dṛḍhayannarāṇām |
vakro'pi devi namatāṃ samatāṃ vitanvan
Verse 16
kāmākṣi nṛtyatu mayi tvadapāṅgapātaḥ ||16||
kāmadruho hṛdayayantraṇajāgarūkā
kāmākṣi cañcaladṛgañcalamekhalā te |
āścaryamamba bhajatāṃ jhaṭiti svakīya-
Verse 17
samparka eva vidhunoti samastabandhān ||17||
kuṇṭhīkarotu vipadaṃ mama kuñcitabhrū-
cāpāñcitaḥ śritavidehabhavānurāgaḥ |
rakṣopakāramaniśaṃ janayañjagatyāṃ
Verse 18
kāmākṣi rāma iva te karuṇākaṭākṣaḥ ||18||
śrīkāmakoṭi śivalocanaśoṣitasya
śṛṅgārabījavibhavasya punaḥprarohe |
premāmbhasārdramacirātpracureṇa śaṅke
Verse 19
kedāramamba tava kevaladṛṣṭipātam ||19||
māhātmyaśevadhirasau tava durvilaṅghya-
saṃsāravindhyagirikuṇṭhanakelicuñcuḥ |
dhairyāmbudhiṃ paśupateśculakīkaroti
Verse 20
kāmākṣi vīkṣaṇavijṛmbhaṇakumbhajanmā ||20||
pīyūṣavarṣavaśiśirā sphuṭadutpalaśrī-
maitrī nisargamadhurā kṛtatārakāptiḥ |
kāmākṣi saṃśritavatī vapuraṣṭamūrteḥ
Verse 21
jyotsnāyate bhagavati tvadapāṅgamālā ||21||
amba smarapratibhaṭasya vapurmanojñam
ambhojakānanamivāñcitakaṇṭakābham |
bhṛṅgīva cumbati sadaiva sapakṣapātā
Verse 22
kāmākṣi komalarucistvadapāṅgamālā ||22||
keśaprabhāpaṭalanīlavitānajāle
kāmākṣi kuṇḍalamaṇicchavidīpaśobhe |
śaṅke kaṭākṣaruciraṅgatale kṛpākhyā
Verse 23
śailūṣikā naṭati śaṅkaravallabhe te ||23||
atyantaśītalamatandrayatu kṣaṇārdham
astokavibhramamanaṅgavilāsakandam |
alpasmitādṛtamapārakṛpāpravāham
Verse 24
akṣiprarohamacirānmayi kāmakoṭi ||24||
mandākṣarāgataralīkṛtipāratantryāt
kāmākṣi mantharatarāṃ tvadapāṅgaḍolām |
āruhya mandamatikautukaśāli cakṣuḥ
Verse 25
ānandameti muhurardhaśaśāṅkamauleḥ ||25||
traiyambakaṃ tripurasundari harmyabhūmi-
raṅgaṃ vihārasarasī karuṇāpravāhaḥ |
dāsāśca vāsavamukhāḥ paripālanīyaṃ
Verse 26
kāmākṣi viśvamapi vīkṣaṇabhūbhṛtaste ||26||
vāgīśvarī sahacarī niyamena lakṣmīḥ
bhrūvallarīvaśakarī bhuvanāni geham |
rūpaṃ trilokanayanāmṛtamamba teṣāṃ
Verse 27
kāmākṣi yeṣu tava vīkṣaṇapāratantrī ||27||
māheśvaraṃ jhaṭiti mānasamīnamamba
kāmākṣi dhairyajaladhau nitarāṃ nimagnam |
jālena śṛṅkhalayati tvadapāṅganāmnā
Verse 28
vistāritena viṣamāyudhadāśako'sau ||28||
unmathya bodhakamalākāramamba jāḍya-
stamberamaṃ mama manovipine bhramantam |
kuṇṭhīkuruṣva tarasā kuṭilāgrasīmnā
Verse 29
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamahāṅkuśena ||29||
udvellitastabakitairlalitairvilāsaiḥ
utthāya devi tava gāḍhakaṭākṣakuñjāt |
dūraṃ palāyayatu mohamṛgīkulaṃ me
Verse 30
kāmākṣi stavaramanugrahakesarīndraḥ ||30||
snehādṛtāṃ vidalitotpalakanticorāṃ
jetārameva jagadīśvari jetukāmaḥ |
mānoddhato makaraketurasau dhunīte
Verse 31
kāmākṣi tāvakakaṭākṣakṛpāṇavallīm ||31||
śrautīṃ vrajannapi sadā saraṇiṃ munīnāṃ
kāmākṣi santatamapi smṛtimārgagāmī |
kauṭilyamamba kathamasthiratāṃ ca dhatte
Verse 32
cauryaṃ ca paṅkajarucāṃ tvadapāṅgapātaḥ ||32||
nityaṃ śretuḥ paricitau yatamānameva
nīlotpalaṃ nijasamīpanivāsalolam |
prītyaiva pāṭhayati vīkṣaṇadeśikendraḥ
Verse 33
kāmākṣī kintu tava kālimasampradāyam ||33||
bhrāntvā muhuḥ stabakitasmitaphenarāśau
kāmākṣi vaktrarucisañcayavārirāśau |
ānandati tripuramardananetralakṣmīḥ
Verse 34
ālambya devi tava mandamapāṅgasetum ||34||
śyāmā tava tripurasundari locanaśrīḥ
kāmākṣi kandalitameduratārakāntiḥ |
jyotsnāvatī smitarucāpi kathaṃ tanoti
Verse 35
spardhāmaho kuvalayaiśca tathā cakoraiḥ ||35||
kālāñjanaṃ ca tava devi nirīkṣaṇaṃ ca
kāmākṣi sāmyasaraṇiṃ samupaiti kāntyā |
niśśeṣanetrasulabhaṃ jagatīṣu pūrva-
Verse 36
manyattrinetrasulabhaṃ tuhinādrikanye ||36||
dhūmāṅkuro makaraketanapāvakasya
kāmākṣi netrarucinīlimacāturī te |
atyantamadbhutamidaṃ nayanatrayasya
Verse 37
harṣodayaṃ janayate haruṇāṅkamauleḥ ||37||
ārabhbhaleśasamaye tava vīkṣaṇassa
kāmākṣi mūkamapi vīkṣaṇamātranamram |
sarvajñatā sakalalokasamakṣameva
Verse 38
kīrtisvayaṃvaraṇamālyavatī vṛṇīte ||38||
kālāmbuvāha uva te paritāpahārī
kāmākṣi puṣkaramadhaḥkurute kaṭākhkṣṣaḥ |
pūrvaḥ paraṃ kṣaṇarucā samupaiti maitrī-
Verse 39
manyastu sa.tataruciṃ prakaṭīkaroti ||39||
sūkṣme'pi durgamatare'pi guruprasāda-
sāhāyyakena vicarannapavargamārge |
saṃsārapaṅkanicaye na patatyamūṃ te
Verse 40
kāmākṣi gāḍhamavalambya kaṭākṣayaṣṭim ||40||
kāmākṣi santatamasau harinīlaratna-
stambhe kaṭākṣarucipuñjamaye bhavatyāḥ |
baddho'pi bhaktinigalairmama cittahastī
Verse 41
stambhaṃ ca bandhamapi muñcati hanta citram ||41||
kāmākṣi kāṣṇaryamapi santatamañjanaṃ ca
bibhrannisargataralo'pi bhavatkaṭākṣaḥ |
vaimalyamanvahamanañjanatā ca bhūyaḥ
Verse 42
sthairyaṃ ca bhaktahṛdayāya kathaṃ dadāti ||42||
mandasmitastabakitaṃ maṇikuṇḍalāṃśu-
stomapravālaruciraṃ śiśirīkṛtāśam |
kāmākṣi rājati kaṭākṣaruceḥ kadambam
Verse 43
udyānamamba karuṇāhariṇekṣaṇāyāḥ ||43||
kāmākṣi tāvakakaṭākṣamahendranīla-
siṃhāsanaṃ śritavato makaradhvajasya |
sāmrājyamaṅgalavidhau muṇikuṇḍalaśrīḥ
Verse 44
nīrājanotsavataraṅgitadīpamālā ||44||
mātaḥ kṣaṇaṃ snapaya māṃ tava vīkṣitena
mandākṣitena sujanairaparokṣitena |
kāmākṣi karmatimirotkarabhāskareṇa
Verse 45
śreyaskareṇa madhupadyutitaskareṇa ||45||
premāpagāpayasi majjanamāracayya
yuktaḥ smitāṃśukṛtabhasmavilepanena |
kāmākṣi kuṇḍalamaṇidyutibhirjaṭālaḥ
Verse 46
śrīkaṇṭhameva bhajate tava dṛṣṭipātaḥ ||46||
kaivalyadāya karuṇārasakiṅkarāya
kāmākṣi kandalitavibhramaśaṅkarāya |
ālokanāya tava bhaktaśivaṅkarāya
Verse 47
mātarnamo'stu paratantritaśaṅkarāya ||47||
sāmrājyamaṅgalavidhau makaradhvajasya
lolālakālikṛtatoraṇamālyaśobhe |
kāmeśvari pracaladutpalavaijayantī-
Verse 48
cāturyameti tava cañcaladṛṣṭipātaḥ ||48||
mārgeṇa mañjukacakāntitamovṛtena
mandāyamānagamanā madanāturāsau |
kāmākṣi dṛṣṭirayate tava śaṅkarāya
Verse 49
saṅketabhūmimacirādabhisārikeva ||49||
vrīḍanuvṛttiramaṇīkṛtasāhacaryā
śaivālitāṃ galarucā śaśiśekharasya |
kāmākṣi kāntisarasīṃ tvadapāṅgalakṣmīḥ
Verse 50
mandaṃ samāśrayati majjanakhelanāya ||50||
kāṣāyamaṃśukamiva prakaṭaṃ dadhāno
māṇikyakuṇḍalaruciṃ mamatāvirodhī |
śrutyantasīmani rataḥ sutarāṃ cakāsti
Verse 51
kāmākṣi tāvakakaṭākṣayatīśvaro'sau ||51||
pāṣāṇa eva harinīlamaṇirdineṣu
pramlanatāṃ kuvalayaṃ prakaṭīkaroti |
naumittiko jaladamecakimā tataste
Verse 52
kāmākṣi śūnyamupamanamapāṅgalakṣmyāḥ ||52||
śṛṅgāravibhramavatī sutarāṃ salajjā
nāsāgramauktikarucā kṛtamandahāsā |
śyāmā kaṭākṣasuṣamā tava yuktametat
Verse 53
kāmākṣi cumbati digambaravaktrabimbam ||53||
nīlotpalena madhupena ca dṛṣṭipātaḥ
kāmākṣi tulya iti te kathamāmananti |
śaityena nindayati yadanvahamindupādān
Verse 54
pāthoruheṇa yadasau kalahāyate ca ||54||
oṣṭhaprabhāpaṭalavidrumamudrite te
bhrūvallivīcisubhage mukhakāntisindhau |
kāmākṣi vāribharapūraṇalambamāna-
Verse 55
kālāmbuvāhasaraṇiṃ labhate kaṭākṣaḥ ||55||
mandasmitairdhavalitā maṇikuṇḍalāṃśu-
samparkalohitarucistvadapāṅgadhārā |
kāmākṣi mallikusumairnavapallavaiśca
Verse 56
nīlotpalaiśca raciteva vibhāti mālā ||56||
kāmākṣi śītalakṛpārasanirjharāmbhaḥ-
samparkapakṣmalarucistvadapāṅgamālā |
gobhiḥ sadā purariporabhilaṣyamāṇā
Verse 57
dūrvākadambakaviḍambanamātanoti ||57||
hṛtpaṅkajaṃ mama vikāsayatu pramuṣṇa-
nnullāsamutpalarucestamasāṃ niroddhā |
doṣānuṣaṅgajaḍatāṃ jagatāṃ dhunānaḥ
Verse 58
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsadinodayaste ||58||
cakṣurvimohayati candravibhūṣaṇasya
kāmākṣi tāvakakaṭākṣatamaḥprarohaḥ |
pratyaṅmukhaṃ tu nayanaṃ stimitaṃ munīnāṃ
Verse 59
prākāśyameva nayatīti paraṃ vicitram ||59||
kāmākṣi vīkṣaṇarucā yudhi nirjitaṃ te
nīlotpalaṃ niravaśeṣagatābhimānam |
āgatya tatparisaraṃ śravaṇavataṃsa-
Verse 60
vyojena nūnamabhayārthanamātanoti ||60||
āścaryamamba madānābhyudayāvalambaḥ
kāmākṣi cañcalanirīkṣaṇavibhramaste |
dhairyaṃ vidhūya tanute hṛdi rāgabandhaṃ
Verse 61
śambhostadeva viparītatayā munīnām ||61||
jantoḥ sakṛtpraṇamato jagadīḍyatāṃ ca
tejāsvitāṃ ca niśitāṃ ca matiṃ sabhāyām |
kāmākṣi mākṣikajharīmiva vaikharīṃ ca
Verse 62
lakṣmīṃ ca pakṣmalayati kṣaṇavīkṣaṇaṃ te ||62||
kādambinī kimayate na jalānuṣaṅgaṃ
bhṛṅgāvalī kimurarīkurute na padmam |
kiṃ vā kalindatanayā sahate na bhaṅgaṃ
Verse 63
kāmākṣi niścayapadaṃ na tavākṣilakṣmīḥ ||63||
kākolapāvakatṛṇīkaraṇe'pi dakṣaḥ
kāmākṣi bālakasudhākaraśekharasya |
atyantaśītalatamo'pyanupārataṃ te
Verse 64
cittaṃ vimohayati citramayaṃ kaṭākṣaḥ ||64||
kārpaṇyapūraparivardhitamamba moha-
kandodgataṃ bhavamayaṃ viṣapādapaṃ me |
tuṅgaṃ chinattu tuhinādrisute bhavatyāḥ
Verse 65
kāñcīpureśvari kaṭākṣakuṭhāradhārā ||65||
kāmākṣi ghorabhavarogacikitsanārtha-
mabhyarthya deśikakaṭākṣabhiṣakprasādāt |
tatrāpi devi labhate sukṛtī kadāci-
Verse 66
danyasya durlabhamapāṅgamahauṣadhaṃ te ||66||
kāmākṣi deśikakṛpāṅkuramāśrayanto
nānātaponiyamanāśitapāśabandhāḥ |
vāsālayaṃ tava kaṭākṣamamuṃ mahānto
Verse 67
labdhvā sukhaṃ samādhiyo vicaranti loke ||67||
sākūtasaṃlapitasambhṛtamugdhahāsaṃ
vrīḍānurāgasahacāri vilokanaṃ te |
kāmākṣi kāmaparipanthini māravīra-
Verse 68
sāmrājyavibhramadaśāṃ saphalīkaroti ||68||
kāmākṣi vibhramabalaikanidhirvidhāya
bhrūvallicāpakuṭilīkṛtimeva citram |
svādhīnatāṃ tava nināya śaśāṅkamaule-
Verse 69
raṅgārdharājyasukhalābhamapāṅgavīraḥ ||69||
kāmāṅkuraikanilayastava dṛṣṭipātaḥ
kāmākṣi bhaktamanasāṃ pradadātu kāmān |
rāgānvitaḥ svayamapi prakaṭīkaroti
Verse 70
vairāgyameva kathameṣa mahāmunīnām ||70||
kālāmbuvāhanivahaiḥ kalahāyate te
kāmākṣi kālimamadena sadā kaṭākṣaḥ |
citraṃ tathāpi nitarāmamumeva dṛṣṭvā
Verse 71
sotkaṇṭha eva ramate kila nīlakaṇṭhaḥ ||71||
kāmākṣi manmatharipuṃ prati māratāpa-
mohāndhakārajaladāgamanena nṛtyan |
duṣkarmakañcukikulaṃ kabalīkarotu
Verse 72
vyāmiśramecakarucistvadapāṅgakekī ||72||
kāmākṣi manmathariporavalokaneṣu
kāntaṃ payojamiva tāvakamakṣipātam |
premāgamo divasavadvikacīkaroti
Verse 73
lajjābharo rajanivanmukulīkaroti ||73||
mūko viriñcati paraṃ puruṣaḥ kurūpaḥ
kandarpati tridaśarājati kimpacānaḥ |
kāmākṣi kevalamupakramakāla eva
Verse 74
līlātaraṅgitakaṭākṣarucaḥ kṣaṇaṃ te ||74||
nīlālakā madhukaranti manojñanāsā-
muktārucaḥ prakaṭakandabisāṅkuranti |
kāruṇyamamba makarandati kāmakoṭi
Verse 75
manye tataḥ kamalameva vilocanaṃ te ||75||
ākāṅkṣyamāṇaphaladānavicakṣaṇāyāḥ |
kāmākṣi tāvakakaṭākṣakakāmadhenoḥ |
samparka eva kathamamba vimuktapāśa-
Verse 76
bandhāḥ sphuṭaṃ tanubhṛtaḥ paśutāṃ tyajanti ||76||
saṃsāragharmaparitāpajuṣāṃ narāṇāṃ
kāmākṣi śītalatarāṇi tavekṣitāni |
candrātapanti ghanacandanakardamanti
Verse 77
muktāguṇanti himavāriniṣecananti ||77||
premāmburāśisatatasnapitāni citraṃ
kāmākṣi tāvakakaṭākṣanirīkṣaṇāni |
sandhukṣayanti muhurindhanarāśirītyā
Verse 78
māradruho manasi manmathacitrabhānum ||78||
kālāñjanapratibhaṭaṃ kamanīyakāntyā
kandarpatantrakalayā kalitānubhāvam |
kāñcīvihārarasike kaluṣārticoraṃ
Verse 79
kallolayasva mayi te karuṇākaṭākṣam ||79||
krāntena manmathadena vimohyamāna-
svāntena cūtatarumūlagatasya puṃsaḥ |
kāntena kiñcidavalokaya locanasya
Verse 80
prāntena māṃ janani kāñcipurīvibhūṣe ||80||
kāmākṣi ko'pi sujanāstvadapāṅgasaṅge
kaṇṭhena kandalitakālimasampradāyāḥ |
uttaṃsakalpitacakorakuṭumbapoṣā
Verse 81
naktandivasaprasavabhūnayanā bhavanti ||81||
nīlotpalaprasavakāntinirdaśanena
kāruṇyavibhramajuṣā tava vīkṣaṇena |
kāmākṣi karmajaladheḥ kalaśīsutena
Verse 82
pāśatrayādvayamamī parimocanīyāḥ ||82||
atyantacañcalamakṛtrimamañjanaṃ kiṃ
jhaṅkārabhaṅgirahitā kimu bhṛṅgamālā |
dhūmāṅkuraḥ kimu hutāśanasaṅgahīnaḥ
Verse 83
kāmākṣi netrarucinīlimakandalī te ||83||
kāmākṣi nityamayamañjalirastu mukti-
bījāya vibhramamadodayaghūrṇitāya |
kandarpadarpapunarudbhavasiddhidāya
Verse 84
kalyāṇadāya tava devi dṛgañcalāya ||84||
darpāṅkuro makaraketanavibhramāṇāṃ
nindāṅkuro vidalitotpalacāturīṇām |
dīpāṅkuro bhavatamisrakadambakānāṃ
Verse 85
kāmākṣi pālayatu māṃ tvadapāṅgapātaḥ ||85||
kaivalyadivyamaṇirohaṇaparvatebhyaḥ
kāruṇyanirjharapayaḥkṛtamañjanebhyaḥ |
kāmākṣi kiṅkaritaśaṅkaramānasebhya-
Verse 86
stebhyo namo'stu tava vīkṣaṇavibhramebhyaḥ ||86||
alpīya eva navamutpalamamba hīnā
mīnasya vā saraṇiramburuhāṃ ca kiṃ vā |
dūre mṛgīdṛgasamañjasamañjanaṃ ca
Verse 87
kāmākṣi vīkṣaṇarucau tava tarkayāmaḥ ||87||
miśrībhavadgaralapaṅkilaśaṅkaroras-
sīmāṅgaṇe kimapi riṅkhaṇamādadhānaḥ |
helāvadhūtalalitaśravaṇotpalo'sau
Verse 88
kāmākṣi bāla iva rājati te kaṭākṣaḥ ||88||
prauḍhikaroti viduṣāṃ navasūktidhāṭī-
cūtāṭavīṣu budhakokilalālyamānam |
mādhvīrasaṃ parimalaṃ ca nirargalaṃ te
Verse 89
kāmākṣi vīkṣaṇavilāsavasantalakṣmīḥ ||89||
kūlaṅkaṣaṃ vitanute karuṇāmbuvarṣī
sārasvataṃ sukṛtinaḥ sulabhaṃ pravāham |
tucchīkaroti yamunāmbutaraṅgabhaṅgīṃ
Verse 90
kāmākṣi kiṃ tava kaṭākṣamahāmbuvāhaḥ ||90||
jagarti devi karuṇāśukasundarī te
tāṭaṅkaratnarucidāḍimakhaṇḍaśoṇe |
kāmākṣi nirbharakaṭākṣamarīcipuñja-
Verse 91
māhendranīlamaṇipañjaramadhyabhāge ||91||
kāmākṣi satkuvalayasya sagotrabhāvā-
dākrāmati śrutimasau tava dṛṣṭipātaḥ |
kiñca sphuṭaṃ kuṭilatāṃ prakaṭīkaroti
Verse 92
bhrūvallarīparicitasya phalaṃ kimetat ||92||
eṣā tavākṣisuṣamā viṣamāyudhasya
nārācavarṣalaharī nagarājakanye |
śaṅke karoti śatadhā hṛdi dhairyamudrāṃ
Verse 93
śrīkāmakoṭi yadasau śiśirāṃśumauleḥ ||93||
bāṇena puṣpadhanuṣaḥ parikalpyamāna-
trāṇena bhaktamanasāṃ karuṇākareṇa |
koṇena komaladṛśastava kāmakoṭi
Verse 94
śoṇena śoṣaya śive mama śokasindhum ||94||
māradruhā mukuṭasīmani lālyamāne
mandākinīpayasi te kuṭilaṃ cariṣṇuḥ |
kāmākṣi koparabhasādvalamānamīna-
Verse 95
sandehamaṅkurayati kṣaṇamakṣipātaḥ ||95||
kāmākṣi saṃvalitamauktikakuṇḍalāṃśu-
cañcatsitaśravaṇacāmaracāturīkaḥ |
stambhe nirantaramapāṅgamaye bhavatyā
Verse 96
baddhaścakāsti makaradhvajamattahastī ||96||
yāvatkaṭākṣarajanīsamayāgamaste
kāmākṣi tāvadacirānnamatāṃ narāṇām |
āvirbhavatyamṛtadīdhitibimbamamba
Verse 97
saṃvinmayaṃ hṛdayapūrvagirīndraśṛṅge ||97||
kāmākṣi kalpaviṭapīva bhavatkaṭākṣo
ditsuḥ samastavibhavaṃ namatāṃ narāṇām |
bhṛṅgasya nīlanalinasya ca kāntisampa-
Verse 98
tsarvasvameva haratīti paraṃ vicitram ||98||
atyantaśītalamanargalakarmapāka-
kākolahāri sulabhaṃ sumanobhiretat |
pīyūṣameva tava vīkṣaṇamamba kintu
Verse 99
kāmākṣi nīlamidamityayameva bhedaḥ ||99||
ajñātabhaktirasamaprasaradviveka-
matyantagarvamanadhītasamastaśāstram |
aprāptasatyamasamīpagataṃ ca mukteḥ
Verse 100
kāmākṣi naiva tava spṛhayati dṛṣṭipātaḥ ||100||
(kāmākṣi māmavatu te karuṇākaṭākṣaḥ)
pātena locanarucestava kāmakoṭi
potena patakapayodhibhayāturāṇām |
pūtena tena navakāñcanakuṇḍalāṃśu-
Verse 101
vītena śītalaya bhūdharakanyake mām ||101||
|| iti kaṭākṣaśatakaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
मोहान्धकारनिवहं विनिहन्तुमीडे
मूकात्मनामपि महाकवितावदान्यान् ।
श्रीकाञ्चिदेशशिशिरीकृतिजागरूकान्
एकाम्रनाथतरुणीकरुणावलोकान् ॥1॥
मातर्जयन्ति ममताग्रहमोक्षणानि
माहेन्द्रनीलरुचिशिक्षणदक्षिणानि ।
कामाक्षि कल्पितजगत्त्रयरक्षणानि
त्वद्वीक्षणानि वरदानविचक्षणानि ॥2॥
आनङ्गतन्त्रविधिदर्शितकौशलानाम्
आनन्दमन्दपरिघूर्णितमन्थराणाम् ।
तारल्यमम्ब तव ताडितकर्णसीम्नां
कामाक्षि खेलति कटाक्षनिरीक्षणानाम् ॥3॥
कल्लोलितेन करुणारसवेल्लितेन
कल्माषितेन कमनीयमृदुस्मितेन ।
मामञ्चितेन तव किञ्चन कुञ्चितेन
कामाक्षि तेन शिशिरीकुरु वीक्षितेन ॥4॥
साहाय्यकं गतवती मुहुरर्जनस्य
मन्दस्मितस्य परितोषितभीमचेताः ।
कामाक्षि पाण्डवचमूरिव तावकीना
कर्णान्तिकं चलति हन्त कटाक्षलक्ष्मीः ॥5॥
अस्तं क्षणान्नयतु मे परितापसूर्यम्
आनन्दचन्द्रमसमानयतां प्रकाशम् ।
कालान्धकारसुषुमां कलयन्दिगन्ते
कामाक्षि कोमलकटाक्षनिशागमस्ते ॥6॥
ताटाङ्कमौक्तिकरुचाङ्कुरदन्तकान्तिः
कारुण्यहस्तिपशिखामणिनाधिरूढः ।
उन्मूलयत्वशुभपादपमस्मदीयं
कामाक्षि तावककटाक्षमतङ्गजेतन्द्रः ॥7॥
छायाभरणे जगतां परितापहारी
ताटङ्करत्नमणितल्लजपल्लवश्रीः ।
कारुण्यनाम विकिरन्मकरन्दजालं
कामाक्षि राजति कटाक्षसुरद्रुमस्ते ॥8॥
सूर्याश्रयप्रणयिनी मणिकुण्डलांशु-
लौहित्यकोकनदकाननमाननीया ।
यान्ती तव स्मरहराननकान्तिसिन्धुं
कामाक्षि राजति कटाक्षकलिन्दकन्या ॥9॥
प्राप्नोति यं सुकृतिनं तव पक्षपातात्
कामाक्षि वीक्षणविलासकलापुरन्ध्री ।
सद्यस्तमेव किल मुक्तिवधूर्वृणीते
तस्मान्नितान्तमनयोरिदमैकमत्यम् ॥10॥
यान्ती सदैव मरुतामनुकूलभावं
भ्रूवल्लिशक्रधनुरुल्लसिता रसार्द्रा ।
कामाक्षि कौतुकतरङ्गितनीलकण्ठा
कादम्बिनीव तव भाति कटाक्षमाला ॥11॥
गङ्गाम्भसि स्मितमये तपनात्मजेव
गङ्गाधरोरसि नवोत्पलमालिकेव ।
वक्त्रप्रभासरसि शैवलमण्डलीव
कामाक्षि राजति कटाक्षरुचिच्छटा ते ॥12॥
संस्कारतः किमपि कन्दलितान् रसज्ञ-
केदारसीम्नि सुधियामुपभोगयोग्यान् ।
कल्याणसूक्तिलहरीकलमाङ्कुरान्नः
कामाक्षि पक्ष्मलयतु त्वदपाङ्गमेघः ॥13॥
चाञ्चल्यमेव नियतं कलयन्प्रकृत्या
मालिन्यभूः श्रतिपथाक्रमजागरूकः ।
कैवल्यमेव किमु कल्पयते नतानां
कामाक्षि चित्रमपि ते करुणाकटाक्षः ॥14॥
सञ्जीवने जननि चूतशिलीमुखस्य
सम्मोहने शशिकिशोरकशेखरस्य ।
संस्तम्भने च ममताग्रहचेष्टितस्य
कामाक्षि वीक्षणकला परमौषधं ते ॥15॥
नीलोऽपि रागमधिकं जनयन्पुरारेः
लोलोऽपि भक्तिमधिकां दृढयन्नराणाम् ।
वक्रोऽपि देवि नमतां समतां वितन्वन्
कामाक्षि नृत्यतु मयि त्वदपाङ्गपातः ॥16॥
कामद्रुहो हृदययन्त्रणजागरूका
कामाक्षि चञ्चलदृगञ्चलमेखला ते ।
आश्चर्यमम्ब भजतां झटिति स्वकीय-
सम्पर्क एव विधुनोति समस्तबन्धान् ॥17॥
कुण्ठीकरोतु विपदं मम कुञ्चितभ्रू-
चापाञ्चितः श्रितविदेहभवानुरागः ।
रक्षोपकारमनिशं जनयञ्जगत्यां
कामाक्षि राम इव ते करुणाकटाक्षः ॥18॥
श्रीकामकोटि शिवलोचनशोषितस्य
शृङ्गारबीजविभवस्य पुनःप्ररोहे ।
प्रेमाम्भसार्द्रमचिरात्प्रचुरेण शङ्के
केदारमम्ब तव केवलदृष्टिपातम् ॥19॥
माहात्म्यशेवधिरसौ तव दुर्विलङ्घ्य-
संसारविन्ध्यगिरिकुण्ठनकेलिचुञ्चुः ।
धैर्याम्बुधिं पशुपतेश्चुलकीकरोति
कामाक्षि वीक्षणविजृम्भणकुम्भजन्मा ॥20॥
पीयूषवर्षवशिशिरा स्फुटदुत्पलश्री-
मैत्री निसर्गमधुरा कृततारकाप्तिः ।
कामाक्षि संश्रितवती वपुरष्टमूर्तेः
ज्योत्स्नायते भगवति त्वदपाङ्गमाला ॥21॥
अम्ब स्मरप्रतिभटस्य वपुर्मनोज्ञम्
अम्भोजकाननमिवाञ्चितकण्टकाभम् ।
भृङ्गीव चुम्बति सदैव सपक्षपाता
कामाक्षि कोमलरुचिस्त्वदपाङ्गमाला ॥22॥
केशप्रभापटलनीलवितानजाले
कामाक्षि कुण्डलमणिच्छविदीपशोभे ।
शङ्के कटाक्षरुचिरङ्गतले कृपाख्या
शैलूषिका नटति शङ्करवल्लभे ते ॥23॥
अत्यन्तशीतलमतन्द्रयतु क्षणार्धम्
अस्तोकविभ्रममनङ्गविलासकन्दम् ।
अल्पस्मितादृतमपारकृपाप्रवाहम्
अक्षिप्ररोहमचिरान्मयि कामकोटि ॥24॥
मन्दाक्षरागतरलीकृतिपारतन्त्र्यात्
कामाक्षि मन्थरतरां त्वदपाङ्गडोलाम् ।
आरुह्य मन्दमतिकौतुकशालि चक्षुः
आनन्दमेति मुहुरर्धशशाङ्कमौलेः ॥25॥
त्रैयम्बकं त्रिपुरसुन्दरि हर्म्यभूमि-
रङ्गं विहारसरसी करुणाप्रवाहः ।
दासाश्च वासवमुखाः परिपालनीयं
कामाक्षि विश्वमपि वीक्षणभूभृतस्ते ॥26॥
वागीश्वरी सहचरी नियमेन लक्ष्मीः
भ्रूवल्लरीवशकरी भुवनानि गेहम् ।
रूपं त्रिलोकनयनामृतमम्ब तेषां
कामाक्षि येषु तव वीक्षणपारतन्त्री ॥27॥
माहेश्वरं झटिति मानसमीनमम्ब
कामाक्षि धैर्यजलधौ नितरां निमग्नम् ।
जालेन शृङ्खलयति त्वदपाङ्गनाम्ना
विस्तारितेन विषमायुधदाशकोऽसौ ॥28॥
उन्मथ्य बोधकमलाकारमम्ब जाड्य-
स्तम्बेरमं मम मनोविपिने भ्रमन्तम् ।
कुण्ठीकुरुष्व तरसा कुटिलाग्रसीम्ना
कामाक्षि तावककटाक्षमहाङ्कुशेन ॥29॥
उद्वेल्लितस्तबकितैर्ललितैर्विलासैः
उत्थाय देवि तव गाढकटाक्षकुञ्जात् ।
दूरं पलाययतु मोहमृगीकुलं मे
कामाक्षि स्तवरमनुग्रहकेसरीन्द्रः ॥30॥
स्नेहादृतां विदलितोत्पलकन्तिचोरां
जेतारमेव जगदीश्वरि जेतुकामः ।
मानोद्धतो मकरकेतुरसौ धुनीते
कामाक्षि तावककटाक्षकृपाणवल्लीम् ॥31॥
श्रौतीं व्रजन्नपि सदा सरणिं मुनीनां
कामाक्षि सन्ततमपि स्मृतिमार्गगामी ।
कौटिल्यमम्ब कथमस्थिरतां च धत्ते
चौर्यं च पङ्कजरुचां त्वदपाङ्गपातः ॥32॥
नित्यं श्रेतुः परिचितौ यतमानमेव
नीलोत्पलं निजसमीपनिवासलोलम् ।
प्रीत्यैव पाठयति वीक्षणदेशिकेन्द्रः
कामाक्षी किन्तु तव कालिमसम्प्रदायम् ॥33॥
भ्रान्त्वा मुहुः स्तबकितस्मितफेनराशौ
कामाक्षि वक्त्ररुचिसञ्चयवारिराशौ ।
आनन्दति त्रिपुरमर्दननेत्रलक्ष्मीः
आलम्ब्य देवि तव मन्दमपाङ्गसेतुम् ॥34॥
श्यामा तव त्रिपुरसुन्दरि लोचनश्रीः
कामाक्षि कन्दलितमेदुरतारकान्तिः ।
ज्योत्स्नावती स्मितरुचापि कथं तनोति
स्पर्धामहो कुवलयैश्च तथा चकोरैः ॥35॥
कालाञ्जनं च तव देवि निरीक्षणं च
कामाक्षि साम्यसरणिं समुपैति कान्त्या ।
निश्शेषनेत्रसुलभं जगतीषु पूर्व-
मन्यत्त्रिनेत्रसुलभं तुहिनाद्रिकन्ये ॥36॥
धूमाङ्कुरो मकरकेतनपावकस्य
कामाक्षि नेत्ररुचिनीलिमचातुरी ते ।
अत्यन्तमद्भुतमिदं नयनत्रयस्य
हर्षोदयं जनयते हरुणाङ्कमौलेः ॥37॥
आरभ्भलेशसमये तव वीक्षणस्स
कामाक्षि मूकमपि वीक्षणमात्रनम्रम् ।
सर्वज्ञता सकललोकसमक्षमेव
कीर्तिस्वयंवरणमाल्यवती वृणीते ॥38॥
कालाम्बुवाह उव ते परितापहारी
कामाक्षि पुष्करमधःकुरुते कटाख्क्ष्षः ।
पूर्वः परं क्षणरुचा समुपैति मैत्री-
मन्यस्तु स.ततरुचिं प्रकटीकरोति ॥39॥
सूक्ष्मेऽपि दुर्गमतरेऽपि गुरुप्रसाद-
साहाय्यकेन विचरन्नपवर्गमार्गे ।
संसारपङ्कनिचये न पतत्यमूं ते
कामाक्षि गाढमवलम्ब्य कटाक्षयष्टिम् ॥40॥
कामाक्षि सन्ततमसौ हरिनीलरत्न-
स्तम्भे कटाक्षरुचिपुञ्जमये भवत्याः ।
बद्धोऽपि भक्तिनिगलैर्मम चित्तहस्ती
स्तम्भं च बन्धमपि मुञ्चति हन्त चित्रम् ॥41॥
कामाक्षि काष्णर्यमपि सन्ततमञ्जनं च
बिभ्रन्निसर्गतरलोऽपि भवत्कटाक्षः ।
वैमल्यमन्वहमनञ्जनता च भूयः
स्थैर्यं च भक्तहृदयाय कथं ददाति ॥42॥
मन्दस्मितस्तबकितं मणिकुण्डलांशु-
स्तोमप्रवालरुचिरं शिशिरीकृताशम् ।
कामाक्षि राजति कटाक्षरुचेः कदम्बम्
उद्यानमम्ब करुणाहरिणेक्षणायाः ॥43॥
कामाक्षि तावककटाक्षमहेन्द्रनील-
सिंहासनं श्रितवतो मकरध्वजस्य ।
साम्राज्यमङ्गलविधौ मुणिकुण्डलश्रीः
नीराजनोत्सवतरङ्गितदीपमाला ॥44॥
मातः क्षणं स्नपय मां तव वीक्षितेन
मन्दाक्षितेन सुजनैरपरोक्षितेन ।
कामाक्षि कर्मतिमिरोत्करभास्करेण
श्रेयस्करेण मधुपद्युतितस्करेण ॥45॥
प्रेमापगापयसि मज्जनमारचय्य
युक्तः स्मितांशुकृतभस्मविलेपनेन ।
कामाक्षि कुण्डलमणिद्युतिभिर्जटालः
श्रीकण्ठमेव भजते तव दृष्टिपातः ॥46॥
कैवल्यदाय करुणारसकिङ्कराय
कामाक्षि कन्दलितविभ्रमशङ्कराय ।
आलोकनाय तव भक्तशिवङ्कराय
मातर्नमोऽस्तु परतन्त्रितशङ्कराय ॥47॥
साम्राज्यमङ्गलविधौ मकरध्वजस्य
लोलालकालिकृततोरणमाल्यशोभे ।
कामेश्वरि प्रचलदुत्पलवैजयन्ती-
चातुर्यमेति तव चञ्चलदृष्टिपातः ॥48॥
मार्गेण मञ्जुकचकान्तितमोवृतेन
मन्दायमानगमना मदनातुरासौ ।
कामाक्षि दृष्टिरयते तव शङ्कराय
सङ्केतभूमिमचिरादभिसारिकेव ॥49॥
व्रीडनुवृत्तिरमणीकृतसाहचर्या
शैवालितां गलरुचा शशिशेखरस्य ।
कामाक्षि कान्तिसरसीं त्वदपाङ्गलक्ष्मीः
मन्दं समाश्रयति मज्जनखेलनाय ॥50॥
काषायमंशुकमिव प्रकटं दधानो
माणिक्यकुण्डलरुचिं ममताविरोधी ।
श्रुत्यन्तसीमनि रतः सुतरां चकास्ति
कामाक्षि तावककटाक्षयतीश्वरोऽसौ ॥51॥
पाषाण एव हरिनीलमणिर्दिनेषु
प्रम्लनतां कुवलयं प्रकटीकरोति ।
नौमित्तिको जलदमेचकिमा ततस्ते
कामाक्षि शून्यमुपमनमपाङ्गलक्ष्म्याः ॥52॥
शृङ्गारविभ्रमवती सुतरां सलज्जा
नासाग्रमौक्तिकरुचा कृतमन्दहासा ।
श्यामा कटाक्षसुषमा तव युक्तमेतत्
कामाक्षि चुम्बति दिगम्बरवक्त्रबिम्बम् ॥53॥
नीलोत्पलेन मधुपेन च दृष्टिपातः
कामाक्षि तुल्य इति ते कथमामनन्ति ।
शैत्येन निन्दयति यदन्वहमिन्दुपादान्
पाथोरुहेण यदसौ कलहायते च ॥54॥
ओष्ठप्रभापटलविद्रुममुद्रिते ते
भ्रूवल्लिवीचिसुभगे मुखकान्तिसिन्धौ ।
कामाक्षि वारिभरपूरणलम्बमान-
कालाम्बुवाहसरणिं लभते कटाक्षः ॥55॥
मन्दस्मितैर्धवलिता मणिकुण्डलांशु-
सम्पर्कलोहितरुचिस्त्वदपाङ्गधारा ।
कामाक्षि मल्लिकुसुमैर्नवपल्लवैश्च
नीलोत्पलैश्च रचितेव विभाति माला ॥56॥
कामाक्षि शीतलकृपारसनिर्झराम्भः-
सम्पर्कपक्ष्मलरुचिस्त्वदपाङ्गमाला ।
गोभिः सदा पुररिपोरभिलष्यमाणा
दूर्वाकदम्बकविडम्बनमातनोति ॥57॥
हृत्पङ्कजं मम विकासयतु प्रमुष्ण-
न्नुल्लासमुत्पलरुचेस्तमसां निरोद्धा ।
दोषानुषङ्गजडतां जगतां धुनानः
कामाक्षि वीक्षणविलासदिनोदयस्ते ॥58॥
चक्षुर्विमोहयति चन्द्रविभूषणस्य
कामाक्षि तावककटाक्षतमःप्ररोहः ।
प्रत्यङ्मुखं तु नयनं स्तिमितं मुनीनां
प्राकाश्यमेव नयतीति परं विचित्रम् ॥59॥
कामाक्षि वीक्षणरुचा युधि निर्जितं ते
नीलोत्पलं निरवशेषगताभिमानम् ।
आगत्य तत्परिसरं श्रवणवतंस-
व्योजेन नूनमभयार्थनमातनोति ॥60॥
आश्चर्यमम्ब मदानाभ्युदयावलम्बः
कामाक्षि चञ्चलनिरीक्षणविभ्रमस्ते ।
धैर्यं विधूय तनुते हृदि रागबन्धं
शम्भोस्तदेव विपरीततया मुनीनाम् ॥61॥
जन्तोः सकृत्प्रणमतो जगदीड्यतां च
तेजास्वितां च निशितां च मतिं सभायाम् ।
कामाक्षि माक्षिकझरीमिव वैखरीं च
लक्ष्मीं च पक्ष्मलयति क्षणवीक्षणं ते ॥62॥
कादम्बिनी किमयते न जलानुषङ्गं
भृङ्गावली किमुररीकुरुते न पद्मम् ।
किं वा कलिन्दतनया सहते न भङ्गं
कामाक्षि निश्चयपदं न तवाक्षिलक्ष्मीः ॥63॥
काकोलपावकतृणीकरणेऽपि दक्षः
कामाक्षि बालकसुधाकरशेखरस्य ।
अत्यन्तशीतलतमोऽप्यनुपारतं ते
चित्तं विमोहयति चित्रमयं कटाक्षः ॥64॥
कार्पण्यपूरपरिवर्धितमम्ब मोह-
कन्दोद्गतं भवमयं विषपादपं मे ।
तुङ्गं छिनत्तु तुहिनाद्रिसुते भवत्याः
काञ्चीपुरेश्वरि कटाक्षकुठारधारा ॥65॥
कामाक्षि घोरभवरोगचिकित्सनार्थ-
मभ्यर्थ्य देशिककटाक्षभिषक्प्रसादात् ।
तत्रापि देवि लभते सुकृती कदाचि-
दन्यस्य दुर्लभमपाङ्गमहौषधं ते ॥66॥
कामाक्षि देशिककृपाङ्कुरमाश्रयन्तो
नानातपोनियमनाशितपाशबन्धाः ।
वासालयं तव कटाक्षममुं महान्तो
लब्ध्वा सुखं समाधियो विचरन्ति लोके ॥67॥
साकूतसंलपितसम्भृतमुग्धहासं
व्रीडानुरागसहचारि विलोकनं ते ।
कामाक्षि कामपरिपन्थिनि मारवीर-
साम्राज्यविभ्रमदशां सफलीकरोति ॥68॥
कामाक्षि विभ्रमबलैकनिधिर्विधाय
भ्रूवल्लिचापकुटिलीकृतिमेव चित्रम् ।
स्वाधीनतां तव निनाय शशाङ्कमौले-
रङ्गार्धराज्यसुखलाभमपाङ्गवीरः ॥69॥
कामाङ्कुरैकनिलयस्तव दृष्टिपातः
कामाक्षि भक्तमनसां प्रददातु कामान् ।
रागान्वितः स्वयमपि प्रकटीकरोति
वैराग्यमेव कथमेष महामुनीनाम् ॥70॥
कालाम्बुवाहनिवहैः कलहायते ते
कामाक्षि कालिममदेन सदा कटाक्षः ।
चित्रं तथापि नितराममुमेव दृष्ट्वा
सोत्कण्ठ एव रमते किल नीलकण्ठः ॥71॥
कामाक्षि मन्मथरिपुं प्रति मारताप-
मोहान्धकारजलदागमनेन नृत्यन् ।
दुष्कर्मकञ्चुकिकुलं कबलीकरोतु
व्यामिश्रमेचकरुचिस्त्वदपाङ्गकेकी ॥72॥
कामाक्षि मन्मथरिपोरवलोकनेषु
कान्तं पयोजमिव तावकमक्षिपातम् ।
प्रेमागमो दिवसवद्विकचीकरोति
लज्जाभरो रजनिवन्मुकुलीकरोति ॥73॥
मूको विरिञ्चति परं पुरुषः कुरूपः
कन्दर्पति त्रिदशराजति किम्पचानः ।
कामाक्षि केवलमुपक्रमकाल एव
लीलातरङ्गितकटाक्षरुचः क्षणं ते ॥74॥
नीलालका मधुकरन्ति मनोज्ञनासा-
मुक्तारुचः प्रकटकन्दबिसाङ्कुरन्ति ।
कारुण्यमम्ब मकरन्दति कामकोटि
मन्ये ततः कमलमेव विलोचनं ते ॥75॥
आकाङ्क्ष्यमाणफलदानविचक्षणायाः ।
कामाक्षि तावककटाक्षककामधेनोः ।
सम्पर्क एव कथमम्ब विमुक्तपाश-
बन्धाः स्फुटं तनुभृतः पशुतां त्यजन्ति ॥76॥
संसारघर्मपरितापजुषां नराणां
कामाक्षि शीतलतराणि तवेक्षितानि ।
चन्द्रातपन्ति घनचन्दनकर्दमन्ति
मुक्तागुणन्ति हिमवारिनिषेचनन्ति ॥77॥
प्रेमाम्बुराशिसततस्नपितानि चित्रं
कामाक्षि तावककटाक्षनिरीक्षणानि ।
सन्धुक्षयन्ति मुहुरिन्धनराशिरीत्या
मारद्रुहो मनसि मन्मथचित्रभानुम् ॥78॥
कालाञ्जनप्रतिभटं कमनीयकान्त्या
कन्दर्पतन्त्रकलया कलितानुभावम् ।
काञ्चीविहाररसिके कलुषार्तिचोरं
कल्लोलयस्व मयि ते करुणाकटाक्षम् ॥79॥
क्रान्तेन मन्मथदेन विमोह्यमान-
स्वान्तेन चूततरुमूलगतस्य पुंसः ।
कान्तेन किञ्चिदवलोकय लोचनस्य
प्रान्तेन मां जननि काञ्चिपुरीविभूषे ॥80॥
कामाक्षि कोऽपि सुजनास्त्वदपाङ्गसङ्गे
कण्ठेन कन्दलितकालिमसम्प्रदायाः ।
उत्तंसकल्पितचकोरकुटुम्बपोषा
नक्तन्दिवसप्रसवभूनयना भवन्ति ॥81॥
नीलोत्पलप्रसवकान्तिनिर्दशनेन
कारुण्यविभ्रमजुषा तव वीक्षणेन ।
कामाक्षि कर्मजलधेः कलशीसुतेन
पाशत्रयाद्वयममी परिमोचनीयाः ॥82॥
अत्यन्तचञ्चलमकृत्रिममञ्जनं किं
झङ्कारभङ्गिरहिता किमु भृङ्गमाला ।
धूमाङ्कुरः किमु हुताशनसङ्गहीनः
कामाक्षि नेत्ररुचिनीलिमकन्दली ते ॥83॥
कामाक्षि नित्यमयमञ्जलिरस्तु मुक्ति-
बीजाय विभ्रममदोदयघूर्णिताय ।
कन्दर्पदर्पपुनरुद्भवसिद्धिदाय
कल्याणदाय तव देवि दृगञ्चलाय ॥84॥
दर्पाङ्कुरो मकरकेतनविभ्रमाणां
निन्दाङ्कुरो विदलितोत्पलचातुरीणाम् ।
दीपाङ्कुरो भवतमिस्रकदम्बकानां
कामाक्षि पालयतु मां त्वदपाङ्गपातः ॥85॥
कैवल्यदिव्यमणिरोहणपर्वतेभ्यः
कारुण्यनिर्झरपयःकृतमञ्जनेभ्यः ।
कामाक्षि किङ्करितशङ्करमानसेभ्य-
स्तेभ्यो नमोऽस्तु तव वीक्षणविभ्रमेभ्यः ॥86॥
अल्पीय एव नवमुत्पलमम्ब हीना
मीनस्य वा सरणिरम्बुरुहां च किं वा ।
दूरे मृगीदृगसमञ्जसमञ्जनं च
कामाक्षि वीक्षणरुचौ तव तर्कयामः ॥87॥
मिश्रीभवद्गरलपङ्किलशङ्करोरस्-
सीमाङ्गणे किमपि रिङ्खणमादधानः ।
हेलावधूतललितश्रवणोत्पलोऽसौ
कामाक्षि बाल इव राजति ते कटाक्षः ॥88॥
प्रौढिकरोति विदुषां नवसूक्तिधाटी-
चूताटवीषु बुधकोकिललाल्यमानम् ।
माध्वीरसं परिमलं च निरर्गलं ते
कामाक्षि वीक्षणविलासवसन्तलक्ष्मीः ॥89॥
कूलङ्कषं वितनुते करुणाम्बुवर्षी
सारस्वतं सुकृतिनः सुलभं प्रवाहम् ।
तुच्छीकरोति यमुनाम्बुतरङ्गभङ्गीं
कामाक्षि किं तव कटाक्षमहाम्बुवाहः ॥90॥
जगर्ति देवि करुणाशुकसुन्दरी ते
ताटङ्करत्नरुचिदाडिमखण्डशोणे ।
कामाक्षि निर्भरकटाक्षमरीचिपुञ्ज-
माहेन्द्रनीलमणिपञ्जरमध्यभागे ॥91॥
कामाक्षि सत्कुवलयस्य सगोत्रभावा-
दाक्रामति श्रुतिमसौ तव दृष्टिपातः ।
किञ्च स्फुटं कुटिलतां प्रकटीकरोति
भ्रूवल्लरीपरिचितस्य फलं किमेतत् ॥92॥
एषा तवाक्षिसुषमा विषमायुधस्य
नाराचवर्षलहरी नगराजकन्ये ।
शङ्के करोति शतधा हृदि धैर्यमुद्रां
श्रीकामकोटि यदसौ शिशिरांशुमौलेः ॥93॥
बाणेन पुष्पधनुषः परिकल्प्यमान-
त्राणेन भक्तमनसां करुणाकरेण ।
कोणेन कोमलदृशस्तव कामकोटि
शोणेन शोषय शिवे मम शोकसिन्धुम् ॥94॥
मारद्रुहा मुकुटसीमनि लाल्यमाने
मन्दाकिनीपयसि ते कुटिलं चरिष्णुः ।
कामाक्षि कोपरभसाद्वलमानमीन-
सन्देहमङ्कुरयति क्षणमक्षिपातः ॥95॥
कामाक्षि संवलितमौक्तिककुण्डलांशु-
चञ्चत्सितश्रवणचामरचातुरीकः ।
स्तम्भे निरन्तरमपाङ्गमये भवत्या
बद्धश्चकास्ति मकरध्वजमत्तहस्ती ॥96॥
यावत्कटाक्षरजनीसमयागमस्ते
कामाक्षि तावदचिरान्नमतां नराणाम् ।
आविर्भवत्यमृतदीधितिबिम्बमम्ब
संविन्मयं हृदयपूर्वगिरीन्द्रशृङ्गे ॥97॥
कामाक्षि कल्पविटपीव भवत्कटाक्षो
दित्सुः समस्तविभवं नमतां नराणाम् ।
भृङ्गस्य नीलनलिनस्य च कान्तिसम्प-
त्सर्वस्वमेव हरतीति परं विचित्रम् ॥98॥
अत्यन्तशीतलमनर्गलकर्मपाक-
काकोलहारि सुलभं सुमनोभिरेतत् ।
पीयूषमेव तव वीक्षणमम्ब किन्तु
कामाक्षि नीलमिदमित्ययमेव भेदः ॥99॥
अज्ञातभक्तिरसमप्रसरद्विवेक-
मत्यन्तगर्वमनधीतसमस्तशास्त्रम् ।
अप्राप्तसत्यमसमीपगतं च मुक्तेः
कामाक्षि नैव तव स्पृहयति दृष्टिपातः ॥100॥
(कामाक्षि मामवतु ते करुणाकटाक्षः)
पातेन लोचनरुचेस्तव कामकोटि
पोतेन पतकपयोधिभयातुराणाम् ।
पूतेन तेन नवकाञ्चनकुण्डलांशु-
वीतेन शीतलय भूधरकन्यके माम् ॥101॥
॥ इति कटाक्षशतकं सम्पूर्णम् ॥