𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌰𑌘𑍁𑌰𑌾𑌮 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌤𑍁𑌲-𑌸𑍀𑌤𑌾𑌦𑌲𑌧𑌾𑌮 𑌶𑌮𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌦𑌿 𑌶𑍃𑌂
𑌗𑌾𑌰 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜-𑌗𑌨𑍍𑌨𑍁𑌤 𑌶𑍗𑌰𑍍𑌯 𑌰𑌮𑌾𑌲𑌲𑌾𑌮 𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌵𑌾𑌰 𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸 𑌵𑌿-𑌰𑌾𑌮 𑌜𑌗𑌜𑍍𑌜𑌨 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌾𑌰𑍍𑌨𑌵𑍋
𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌨𑌾𑌮! 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿-𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 1 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮 𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌰𑌾𑌮 𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌣
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮 𑌪𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌵𑌿𑌮𑍁𑌖 𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤 𑌕𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌲 𑌨𑍀𑌰𑌦
𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮 𑌕𑌕𑍁𑌤𑍍𑌧𑍍𑌸𑌵𑌂𑌶 𑌕𑌲𑌶𑌾𑌮𑍍𑌭𑍁𑌧𑌿𑌸𑍋𑌮 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑌿𑌦𑍋𑌰𑍍𑌭𑌲𑍋
𑌦𑍍𑌧𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌮 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 - 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 2 ॥
𑌅𑌗𑌣𑌿𑌤 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷, 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌪𑍋𑌷, 𑌦𑌯𑌾𑌲𑌸𑌜𑍍𑌘𑌰𑍀
𑌵𑌿𑌗𑌤 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌦𑍋𑌷, 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌸𑍁𑌰𑌤𑍋𑌷, 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕 𑌪𑍂𑌤𑌕𑍃
𑌦𑍍𑌗𑌗 𑌨𑌧𑍁𑌨𑍀𑌮𑌰𑌨𑍍𑌦 𑌪𑌦𑌕𑌞𑍍𑌜 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷 𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾 𑌧𑌗
𑌦𑍍𑌧𑌗𑌿𑌤 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 3 ॥
𑌰𑌙𑍍𑌗𑌦𑌰𑌾𑌤𑌿𑌭𑌙𑍍𑌗, 𑌖𑌗 𑌰𑌾𑌜𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗, 𑌵𑌿𑌪𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑍋
𑌤𑍍𑌤𑍁𑌙𑍍𑌗 𑌤𑌮𑌃𑌪𑌤𑌙𑍍𑌗, 𑌪𑌰𑌿 𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗, 𑌦𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗 𑌸
𑌤𑍍𑌸𑌙𑍍𑌗 𑌧𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾 𑌹𑍃𑌦𑌯 𑌸𑌾𑌰𑌸𑌭𑍃𑌙𑍍𑌗 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑌾
𑌤𑌙𑍍𑌗, 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌙𑍍𑌗, 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌥𑍀. ॥ 4 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦 𑌸𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌦𑌿 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤 𑌪𑌾𑌦 𑌦𑌿𑌗𑌨𑍍𑌤𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌸𑌂
𑌪𑌾𑌦 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌭𑍂𑌤 𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦 𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦 𑌵𑌲𑍍𑌲𑌿 𑌕𑌾
𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦 𑌧𑌰𑌾𑌧𑌿𑌨𑌾𑌥𑌕𑍁𑌲 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑍁𑌧𑌾𑌮𑌯𑌪𑌾𑌦 𑌨𑍃𑌤𑍍𑌤𑌗𑍀
𑌤𑌾𑌦𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 5 ॥
𑌆𑌰𑍍𑌯𑍁𑌲 𑌕𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌮𑍍𑌰𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿𑌵𑌿𑌨 𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌡𑌨𑍈 𑌰𑌘𑍁𑌨𑌾𑌧 𑌭𑌟𑍍𑌟𑌰𑌾
𑌰𑌾𑌰𑍍𑌯𑍁𑌲 𑌕𑌞𑍍𑌜𑌲𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌵𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌲𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌨𑍁𑌤𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌸𑍗
𑌕𑌰𑍍𑌯 𑌮𑍇𑌀𑌲𑌰𑍍𑌪𑌨𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕 𑌶𑌤𑌕𑌮𑍍𑌬𑍋𑌀𑌨 𑌗𑍂𑌰𑍍𑌚𑌿 𑌰𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁𑌨𑍇𑌡𑍁𑌤𑌾
𑌤𑍍𑌪𑌰𑍍𑌯𑌮𑍁𑌨𑌨𑍍 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌮𑍍𑌪𑍁𑌮𑌿𑌦𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 6 ॥
𑌮𑌸𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌰𑍇𑌙𑍍𑌗𑍁𑌬𑌣𑍍𑌡𑍍𑌲𑍁𑌕𑍁𑌨𑍁 𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑍇𑌀𑌲𑌵𑍋𑌸𑌿𑌨𑌟𑍍𑌲𑍁𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑌸𑌨𑌮𑍁𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌲𑌕𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑌿𑌮𑍋𑌸 𑌮𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀 𑌨𑌾
𑌰𑌸𑌨𑌕𑍁𑌁 𑌬𑍂𑌤𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌸𑍁𑌕 𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗 𑌜𑍇𑌕𑍁𑌰𑍁𑌨𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌸𑍁𑌧𑌾
𑌰𑌸𑌮𑍁𑌲𑍁𑌚𑌿𑌲𑍍𑌕 𑌬𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑍁𑌖 𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑍁𑌨𑌟𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌵𑌯𑍍𑌯𑌸𑌂
𑌤𑌸𑌮𑍁 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 7 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌮𑌣𑍀𑌯𑌹𑌾𑌰 𑌯𑌤𑌸𑍀 𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌾𑌭𑌶𑌰𑍀𑌰, 𑌭𑌕𑍍𑌤 𑌮𑌂
𑌦𑌾𑌰, 𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑌦𑍂𑌰, 𑌪𑌰𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕 𑌚𑍇𑌤𑌨𑍋
𑌦𑌾𑌰, 𑌦𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤 𑌪𑌾𑌤𑌕 𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨 𑌵𑌿𑌦𑍂𑌰, 𑌖𑌰𑌾𑌦𑌿 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌕𑌾𑌂
𑌤𑌾𑌰 𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 8 ॥
𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌲𑌤𑌾𑌲𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰, 𑌖𑌰 𑌦𑍂𑌷𑌣𑌕𑌾𑌨𑌨𑌵𑍀𑌤𑌿𑌹𑍋𑌀𑌤𑍍𑌰, 𑌭𑍂
𑌭𑌰𑌣𑌕𑌲𑌾𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰, 𑌭𑌵 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌵𑌿𑌮𑍋𑌚𑌨𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰, 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌵𑌿
𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌦𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰, 𑌘𑌨 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌚𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰, 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌲𑌭𑍂𑌰𑌿𑌕𑌂
𑌧𑌰𑌸𑌮𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰, 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 9 ॥
𑌕𑌨𑌕𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌚𑍇𑌲 𑌭𑌵𑌕𑌾𑌨𑌨 𑌶𑌾𑌤𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌧𑌾𑌰 𑌸
𑌜𑍍𑌜𑌨𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌶𑍀𑌲 𑌦𑌿𑌵𑌿𑌜𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤 𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌣 𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌸𑌂
𑌜𑌨𑌿𑌤 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑌮 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦 𑌶𑌾𑌰𑌦 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦 𑌚𑌂
𑌦𑌨 𑌘𑌨𑌸𑌾𑌰 𑌸𑌾𑌰𑌯𑌶 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 10 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌰𑌘𑍁𑌵𑌂𑌶 𑌤𑍋𑌯𑌧𑌿𑌕𑌿 𑌶𑍀𑌤𑌮𑌯𑍂𑌖𑍁𑌡𑌵𑍈𑌨 𑌨𑍀 𑌪𑌵𑌿
𑌤𑍍𑌰𑍋𑌰𑍁𑌪𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑌿𑌕𑌸𑌿𑌤𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲 𑌚𑌮𑍍𑌪𑌕 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀
𑌪𑍂𑌰𑌿𑌤𑌵𑌾𑌕𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍂𑌨𑌮𑍁𑌲 𑌬𑍂𑌜𑌲𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦 𑌜𑌿𑌤𑍍𑌤𑌗𑌿𑌮𑍍𑌪𑍁𑌮𑍀
𑌤𑌾𑌰𑌕𑌨𑌾𑌮 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 11 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌰𑌮𑍈𑌨 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌰𑌸 𑌗𑍁𑌮𑍍𑌭𑌨𑌕𑌬𑍍𑌬𑍁𑌰 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌮𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑍁𑌲𑍍
𑌸𑌰𑌸𑍁𑌲𑌮𑌾𑌡𑍍𑌕𑌿 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌸𑌿𑌲 𑌜𑍂𑌲𑍁𑌦𑍁𑌰𑍋𑌟𑍁𑌶𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌂
𑌕𑍁𑌰𑌮𑍁𑌲 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌣𑌿 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍍𑌰𑌵𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌭𑌙𑍍𑌗𑌿𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌭𑍂
𑌧𑌰𑌮𑍁𑌨 𑌜𑌾𑌰𑌼𑍁𑌨𑍇 𑌶𑌿𑌲𑌲𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 12 ॥
𑌤𑌰𑌣𑌿𑌕𑍁𑌲𑍇𑌶 𑌨𑌾𑌨𑍁𑌡𑍁𑌲 𑌦𑌪𑍍𑌪𑍁𑌲𑍁 𑌗𑌲𑍍𑌗𑌿𑌨 𑌨𑍀𑌦𑍁𑌨𑌾𑌮 𑌸
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌮𑍈𑌨 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌗𑌾𑌦𑍇𑌀 𑌵𑌿𑌯𑌨𑍍𑌨𑌦𑍀𑌜𑌲𑌂
𑌬𑌰𑌗𑍁𑌚𑍁𑌵𑌙𑍍𑌕𑌯𑍈𑌨 𑌮𑌲𑌿𑌨𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿 𑌬𑌾𑌰𑌼𑌿𑌨 𑌦𑌨𑍍𑌮𑌹𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌂
𑌦𑌰𑌮𑍇𑌀 𑌗𑌣𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌨𑍇𑌀𑌵𑍍𑌵𑌰𑌿𑌕𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 13 ॥
𑌦𑌾𑌰𑍁𑌣𑌪𑌾𑌤 𑌕𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌕𑌿 𑌸𑌦𑌾 𑌬𑌡𑌬𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌭𑌵𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿
𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌦𑌵𑌾𑌨𑌲𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌕𑌿 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑌸𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌦𑍁𑌰𑌨𑍍𑌤 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌤𑌾
𑌚𑌾𑌰𑌭𑌯𑌙𑍍𑌕 𑌰𑌾𑌟𑌵𑌿𑌕𑌿 𑌜𑌣𑍍𑌡𑌕𑌠𑍋𑌰𑌕𑍁𑌠𑌾𑌰𑌧𑌾𑌰 𑌨𑍀
𑌤𑌾𑌰𑌕𑌨𑌾𑌮 𑌮𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑍁𑌕𑍋𑌀𑌨 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 14 ॥
𑌹𑌰𑍁𑌨𑌕𑍁 𑌨𑌵𑍍𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍁𑌨𑌕 𑌦𑍍𑌰𑌿𑌜𑌕𑍁𑌂 𑌦𑌿𑌰𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌾𑌜𑌮𑍈
𑌕𑌰𑌿𑌕𑌿 𑌸𑌹𑌲𑍍𑌯𑌕𑍁𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌪𑌦𑌕𑌨𑍍𑌯𑌕𑍁 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌹𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌚𑍁𑌟𑍍𑌟𑌮𑍈
𑌪𑌰𑌗𑌿𑌨𑌯𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌨𑍀𑌪𑌤𑌿𑌤 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌪𑍈 𑌨𑌿𑌰𑌂
𑌤𑌰𑌮𑍁 𑌨𑌟𑌿𑌮𑍍𑌪𑌜𑍇𑌯𑍁𑌮𑌿𑌕 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 15 ॥
𑌮𑍁𑌪𑍍𑌪𑍁𑌨 𑌗𑌾𑌲𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌮𑍁𑌙𑍍𑌗𑌿𑌟𑌵𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌵𑍇𑌲, 𑌰𑍋𑌗𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌗𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌰𑌮𑍈𑌨𑌚𑍋 𑌗𑌫𑌮𑍁 𑌕𑍁𑌤𑍍𑌤𑍁𑌕 𑌨𑌿𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑌵𑍇𑌲, 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑍁𑌲𑍍
𑌗𑌪𑍍𑌪𑌿𑌨𑌵𑍇𑌲, 𑌮𑍀𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣 𑌗𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑍋𑌀 𑌗𑌲𑍍𑌗𑌦𑍋𑌀 𑌨𑌾𑌟𑌿 𑌕𑌿𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑍇
𑌤𑌪𑍍𑌪𑌕𑌚𑍇𑌤𑍁 𑌮𑍀𑌭𑌜𑌨 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 16 ॥
𑌪𑌰𑌮𑌦𑌯𑌾𑌨𑌿𑌧𑍇 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌪𑌾𑌵𑌨𑌨𑌾𑌮 𑌹𑌰𑍇 𑌯𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌸𑍁
𑌸𑍍𑌧𑌿𑌰𑌮𑌤𑍁𑌲𑍈 𑌸𑌦𑌾𑌭𑌜𑌨 𑌸𑍇𑌯𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌲 𑌪𑌾𑌦𑌧𑍂𑌲𑌿 𑌨𑌾
𑌶𑌿𑌰𑌮𑍁𑌨𑌦𑌾𑌲𑍍𑌤𑍁𑌮𑍀𑌰𑌟𑌕𑍁 𑌜𑍇𑌰𑌕𑍁𑌡𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌯𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑍋
𑌤𑍍𑌕𑌰𑌮𑍁𑌲 𑌕𑌾𑌨 𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍁𑌨𑌟 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 17 ॥
𑌅𑌜𑍁𑌨𑌕𑍁 𑌤𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌵𑌯𑍍𑌯𑍁 𑌸𑌨𑌕𑌾𑌦𑍁𑌲𑌕𑍁𑌂 𑌬𑌰𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌯𑍍𑌯𑍁𑌸
𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌮𑍁𑌨𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌬𑌰 𑌦𑍇𑌤𑌵𑌯𑍍𑌯𑍁 𑌦𑌿𑌨𑍇𑌶𑌵𑌂𑌶 𑌭𑍂
𑌭𑍁𑌜𑍁𑌲𑌕𑍁 𑌮𑍇𑌟𑌿𑌵𑌯𑍍𑌯𑍁𑌬𑌰𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍁𑌡𑌵𑍈 𑌵𑍇𑌀𑌲𑌿𑌗𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑌾
𑌡𑍍𑌧𑍍𑌵𑌜𑌮𑌿𑌮𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 18 ॥
𑌪𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑍁𑌂 𑌡𑌖𑌿𑌲 𑌪𑌾𑌪𑌵𑌿𑌮𑍋𑌀𑌚𑌨𑍁 𑌡𑌬𑍍𑌜𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌾
𑌖𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌦𑌶𑌕𑌣𑍍𑌠 𑌵𑌿𑌲𑍁𑌣𑍍𑌠𑌨 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌲𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍀𑌣𑍁𑌡𑌵𑍁 𑌤𑌾𑌵𑌕 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌧𑍂𑌟𑌿 𑌕𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁𑌪𑍂
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌲𑍁 𑌗𑌾𑌗 𑌨𑌾 𑌕𑌵𑌿𑌤 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 19 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌮 𑌸𑍀𑌤𑌗𑌾𑌗 𑌨𑌿𑌜𑌸𑍇𑌵𑌕 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌮𑍁 𑌵𑍀𑌰𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌾
𑌚𑌾𑌰 𑌜𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌾𑌗 𑌵𑌿𑌰𑌜𑌾𑌨𑌦𑌿 𑌗𑍗𑌤𑌮𑌿𑌗𑌾 𑌵𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠 𑌮𑍁
𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑌯𑌭𑌦𑍍𑌰 𑌶𑍈𑌲𑌶𑌿𑌖𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍁𑌗𑌾𑌗 𑌵𑌸𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌚𑍇𑌤𑌨𑍋
𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑌕𑍁𑌡𑍈𑌨 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌡𑌵𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 20 ॥
𑌕𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌦𑍀𑌤𑌟𑌮𑍍𑌬𑍁𑌬𑍋𑌀𑌡𑌗𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌨𑌗𑌾𑌧𑌿𑌵𑌾𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍
𑌗𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑌨𑍂𑌜𑌨𑍁𑌰𑍁 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌣𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌗𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑌿 𑌮𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍁𑌨𑌿 𑌗𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌕𑍃𑌤𑌾𑌰𑍍𑌧𑍁𑌡 𑌨𑍈𑌤𑌿 𑌨𑍋 𑌜𑌗
𑌤𑍍𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌨𑌿𑌰𑍍𑌧𑌲𑌨 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 21 ॥
𑌹𑌲𑌿𑌕𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌹𑌲𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑍁𑌨 𑌨𑌰𑍍𑌧𑌮𑍁 𑌸𑍇𑌕𑍁𑌰𑍁𑌭𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌦𑌪𑍍𑌪𑌿𑌚𑍇
𑌨𑌲𑌮𑌟 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌾𑌨𑌿𑌕𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌪𑌗𑌲𑍋 𑌜𑌲 𑌮𑌬𑍍𑌬𑌿𑌨𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌮𑌲𑌿𑌨 𑌮𑌨𑍋𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑌿𑌯𑌗𑍁 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌨𑌿 𑌨𑌨𑍍𑌨𑍋𑌀𑌡𑌗𑍂𑌰𑍍𑌚𑌿 𑌨𑍀𑌪𑌯𑌿𑌨𑍍
𑌦𑌲𑌵𑍁 𑌘𑌟𑌿𑌮𑍍𑌪𑌜𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿𑌵𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 22 ॥
𑌕𑍋𑌀𑌞𑍍𑌜𑌕𑌤𑌰𑍍𑌕 𑌵𑌾𑌦𑌮𑌨𑍁 𑌗𑍁𑌦𑍍𑌦𑌲𑌿𑌚𑍇 𑌬𑌰𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌭𑍂𑌸𑍍𑌧𑌲𑌿𑌨𑍍
𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌲𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌵𑌿 𑌕𑌙𑍍𑌗𑍋𑌀𑌨𑌨𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨𑌮𑍁 𑌨𑍇𑌡𑍁 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌿
𑌦𑍍𑌧𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌮𑌨𑍍𑌦𑍁𑌹𑌸𑍍𑌤𑌗𑌤 𑌮𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌬𑌲𑍀 𑌯𑌨𑌗𑌾 𑌮𑌦𑍀𑌯𑌹𑍃
𑌤𑍍𑌕𑌞𑍍𑌜𑌮𑍁𑌨𑌨𑍍 𑌵𑌸𑌿𑌮𑍍𑌪𑍁𑌮𑌿𑌕 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 23 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍁𑌁𑌡𑍁 𑌘𑍋𑌰 𑌪𑌾𑌤𑌕 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌮𑍁𑌡𑍁 𑌸𑌦𑍍𑌗𑍁𑌣𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑌲𑍍𑌲𑌿𑌕𑌾
𑌰𑌾𑌮𑍁𑌡𑍁 𑌷𑌡𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰𑌜𑌯 𑌰𑌾𑌮𑍁𑌡𑍁 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌜𑌨𑌾𑌵𑌨𑌵𑍍𑌰𑌤𑍋
𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑍁𑌁𑌡𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍁𑌡𑍇 𑌪𑌰𑌮 𑌦𑍈𑌵𑌮𑍁 𑌮𑌾𑌕𑌨𑌿 𑌮𑍀 𑌯𑌡𑍁𑌙𑍍𑌗𑍁 𑌗𑍇𑌀𑌂
𑌦𑌾𑌮𑌰𑌲𑍇 𑌭𑍁𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 24 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌕𑍇𑌀𑌰𑌮𑌾𑌨𑌿𑌵𑍇𑌮𑍁𑌦𑌿𑌨 𑌜𑌾𑌲𑌿𑌨𑌕𑍈𑌵𑌡𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌵𑌾𑌧𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌪𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌓𑌀𑌕𑍍𑌕 𑌦𑍈𑌵𑌮𑍁𑌲 𑌵𑍇𑌮𑌰𑌼𑍁𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌰𑌟𑍍𑌲 𑌕𑌾𑌦𑌯𑌾
𑌮𑍍𑌰𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨𑌨𑍀𑌕𑍁 𑌮𑍍𑌰𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌵𑌲𑍇𑌀 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷 𑌮𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨 𑌨𑍀𑌵𑌯𑍀𑌵𑌲𑍇𑌀𑌂
𑌦𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨𑌮𑌾𑌟 𑌲𑍇𑌮𑌿𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 25 ॥
'𑌰𑌾' 𑌕𑌲𑍁𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌬𑌯𑌲𑌮𑍍𑌬𑌡𑌦𑍍𑌰𑍋𑌚𑌿𑌨 '𑌮𑌾'𑌕 𑌵𑌾𑌟𑌮𑍈
𑌡𑍀𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿𑌪𑍍𑌰𑍋𑌵𑍁𑌚𑍁𑌨𑌿𑌕𑍍𑌕 𑌮𑌨𑌿𑌧𑍀𑌯𑍁𑌤𑍁𑌲𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌁𑌦𑌦𑍀𑌯 𑌵𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌗𑍈𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌚𑍇 𑌨𑍁𑌡𑍁𑌵𑌁𑌗𑌾𑌨𑌰𑍁 𑌗𑌾𑌕 𑌵𑌿𑌪𑌤𑍍𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰𑌲𑍍
𑌦𑌾𑌕𑍋𑌀𑌨𑍁𑌨𑍇 𑌜𑌗𑌜𑍍𑌜𑌨𑍁𑌲 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 26 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌹𑌰𑍇 𑌕𑌕𑍁𑌤𑍍𑌧𑍍𑌸𑌕𑍁𑌲 𑌰𑌾𑌮𑌹𑌰𑍇 𑌰𑌘𑍁𑌰𑌾𑌮𑌰𑌾𑌮𑌶𑍍𑌰𑍀
𑌰𑌾𑌮𑌹𑌰𑍇𑌯𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌮𑌦𑌿 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌲 𑌭𑍇𑌕𑌗𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍀𑌲 𑌨𑍀
𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌮𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌜𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌭𑌵𑌮𑍍𑌬𑍇𑌀𑌡𑌬𑌾𑌸𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌂
𑌧𑌾𑌮 𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑍁𑌲𑍗𑌦𑍁𑌰𑌟 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 27 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌕𑍇𑌀𑌰 𑌲𑌪𑍍𑌪𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌮𑌿𑌗𑍁𑌲 𑌜𑌵𑍍𑌵𑌨𑌿 𑌕𑍇𑌀𑌞𑍍𑌜𑌿𑌗𑍁𑌰𑌾𑌕𑍁 𑌮𑍋𑌵𑌿𑌕𑌿𑌂
𑌜𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌪𑍁𑌜𑍁𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌤𑍇𑌨𑌿𑌯𑌕𑍁 𑌜𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁𑌲𑍁𑌚𑍁𑌙𑍍𑌗𑌨 𑌲𑍇𑌰𑍁 𑌗𑌾𑌕 𑌨𑍇
𑌡𑌕𑍍𑌕𑌟 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌾𑌮𑌮𑌧𑍁 𑌰𑌾𑌮𑍃𑌤𑌮𑌾𑌨𑍁𑌟𑌕𑌣𑍍𑌟𑍇𑌀 𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾
𑌤𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨𑌮𑌾𑌧𑍁𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌮 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 28 ॥
𑌅𑌣𑍍𑌡𑌜𑌵𑌾𑌹 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌨𑌮𑍍𑌮𑌿𑌨 𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌕𑍋𑌀𑌣𑍍𑌡𑌲𑌵𑌣𑍍𑌟𑌿𑌵𑍈𑌨 𑌵𑍇𑌀𑌸𑌗𑍂𑌲𑌿 𑌨𑌶𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕 𑌯𑍁𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀 𑌸𑌨𑍍𑌤 𑌤𑌾
𑌖𑌣𑍍𑌡𑌲𑌵𑍈𑌭𑌵𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑍁𑌲𑍁 𑌗𑌲𑍍𑌗𑌕𑌮𑌾𑌨𑍁𑌨𑍇𑌀 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌿𑌕𑍈
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌯𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀 𑌤𑍁𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 29 ॥
𑌚𑌿𑌕𑍍𑌕𑌨𑌿𑌪𑌾𑌲𑌪𑍈 𑌮𑌿𑌸𑌿𑌮𑌿 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨 𑌮𑍀𑌗𑌡 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌾𑌰𑌤𑍋
𑌮𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨𑌭𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌮𑍀𑌵𑌿𑌮𑌲 𑌮𑍇𑌚𑌕𑌰𑍂𑌪 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌨𑌾
𑌮𑌕𑍍𑌕𑍁𑌵 𑌪𑌲𑍍𑌲𑍇𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌨𑍇𑌟𑌿𑌦𑍋 𑌯𑌿𑌟𑌨𑍍
𑌦𑌕𑍍𑌕𑍇𑌀𑌨𑌟𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍇𑌀𑌦𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 30 ॥
𑌸𑌿𑌰𑍁𑌲𑌿𑌡𑌸𑍀𑌤 𑌪𑍀𑌡𑌲𑍇𑌀𑌗 𑌜𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁𑌟𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍁𑌡𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌸𑍋
𑌦𑌰𑍁𑌡𑍁 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍂𑌤𑌿 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁𑌮𑌾𑌨𑍁𑌪 𑌰𑌾𑌮 𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁𑌂
𑌗𑌰𑍁𑌣𑌦𑌲𑌿𑌰𑍍𑌪 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌲𑌗𑌾𑌵𑌗 𑌬𑌨𑍍𑌨𑌿𑌨 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑍋
𑌤𑍍𑌕𑌰𑌮𑍁𑌗𑌦𑌾 𑌭𑌵𑌨𑍍𑌮𑌹𑌿𑌮 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 31 ॥
𑌹𑌲𑌿𑌕𑍁𑌲𑌿𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜 𑌶𑌰𑌾𑌸𑌨 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌰𑌥𑌾𑌙𑍍𑌗 𑌕𑌲𑍍𑌪𑌕𑍋
𑌜𑍍𑌵𑌲𑌜𑌲𑌜𑌾𑌤 𑌰𑍇𑌖𑌲𑌨𑍁 𑌸𑌾𑌂𑌶𑌮𑍁𑌲𑍈 𑌕𑌨𑍁𑌪𑌟𑍍𑌟𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌮𑍀
𑌕𑌲𑌿𑌤𑌪𑌦𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜 𑌦𑍍𑌵𑌯𑌮𑍁 𑌗𑍗𑌤𑌮𑌪𑌤𑍍𑌨𑌿 𑌕𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌨𑌾
𑌤𑌲𑌪𑍁𑌨 𑌜𑍇𑌰𑍍𑌚𑌿𑌕𑌾𑌵𑌗𑌦𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 32 ॥
𑌜𑌲𑌨𑌿𑌧𑌿𑌲𑍋𑌨𑌦𑍂𑌰𑌼𑌿 𑌕𑍁𑌲 𑌶𑍈𑌲𑌮𑍁𑌮𑍀𑌟𑌿 𑌧𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑍁𑌨𑌂
𑌦𑌲𑌵𑌡𑌮𑌾𑌟𑌿𑌰𑌕𑍍𑌕𑌸𑍁𑌨𑌿 𑌯𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁𑌗𑍀𑌟𑌿𑌬𑌲𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌨𑌿𑌨𑍍 𑌰𑌸𑌾
𑌤𑌲𑌮𑍁𑌨𑌮𑌾𑌟𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌧𑌿𑌵𑌕 𑌦𑌮𑍍𑌬𑌮𑍁𑌗𑍂𑌰𑌼𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌮𑍇𑌟𑌿𑌰𑌾𑌮 𑌨𑌾
𑌤𑌲𑌪𑍁𑌨𑌨𑌾𑌟𑌿 𑌰𑌾𑌗𑌦𑌵𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 33 ॥
𑌭𑌣𑍍𑌡𑌨 𑌭𑍀𑌮𑍁𑌡𑌾 𑌰𑍍𑌤𑌜𑌨 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑍁𑌡𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲 𑌬𑌾𑌣𑌤𑍂𑌣𑌕𑍋
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌲𑌾𑌪𑍍𑌰𑌚𑌣𑍍𑌡 𑌭𑍁𑌜 𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑌵𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌕𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍
𑌰𑍇𑌀𑌣𑍍𑌡𑌵 𑌸𑌾𑌟𑌿𑌦𑍈𑌵𑌮𑌿𑌕 𑌲𑍇𑌡𑌨𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍 𑌗𑌡𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌭𑍇𑌰𑌿𑌕𑌾
𑌡𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌡𑌡𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌡𑌾𑌣𑍍𑌡 𑌨𑌿𑌨𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑌜𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍁𑌨𑌿𑌣𑍍𑌡 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌵𑍇
𑌦𑌣𑍍𑌡𑌮𑍁 𑌨𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿 𑌚𑌾𑌟𑍇𑌀𑌦𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 34 ॥
𑌅𑌵𑌨𑌿𑌜 𑌕𑌨𑍍𑌨𑍁𑌦𑍋𑌯𑌿 𑌤𑍋𑌀𑌗𑌲𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑍇𑌀𑌡𑍁 𑌸𑍋𑌮, 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀
𑌕𑍁𑌵𑌲𑌯𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰 𑌗𑌬𑍍𑌬𑌿𑌚𑌨𑍁𑌕𑍋𑌀𑌣𑍍𑌡𑌲 𑌨𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌘𑌨𑌮𑍍𑌬 𑌮𑍈𑌧𑌿𑌲𑍀
𑌨𑌵𑌨𑌵 𑌯𑍗𑌵𑌨𑌮𑍍𑌬𑌨𑍁 𑌵𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌮𑌦𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍀𑌵𑍇𑌀𑌕𑌾
𑌦𑌵𑌿𑌲𑌿 𑌭𑌜𑌿𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌨𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌪𑍁𑌡𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 35 ॥
𑌖𑌰𑌕𑌰𑌵𑌂𑌶𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍁 𑌮𑍁𑌖𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤 𑌭𑍂𑌤𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌢𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀
𑌜𑍍𑌵𑌰 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑌸𑌰𑍍𑌪𑌭𑌯 𑌵𑌾𑌰𑌕𑌮𑍈𑌨 𑌭𑌵𑌤𑍍𑌪𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜 𑌨𑌿
𑌸𑍍𑌪𑍁𑌰 𑌦𑍁𑌰𑍁𑌵𑌜𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍁𑌜𑍋𑌀𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑌿, 𑌨𑍀𑌯𑍇𑌀𑌡 𑌦𑍀𑌨 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍋
𑌧𑍍𑌧𑌰 𑌬𑌿𑌰𑍁𑌦𑌙𑍍𑌕 𑌮𑍇𑌮𑌰𑌼𑍁𑌕𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 36 ॥
𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍇𑌀𑌦𑌮𑍀𑌕 𑌥𑌾𑌮𑍃𑌤𑌮𑍁 𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍇𑌀𑌦𑌮𑍀𑌪𑌦𑌕𑌞𑍍𑌜𑌤𑍋 𑌯𑌮𑍁𑌨𑍍
𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍇𑌀𑌦 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁𑌨 𑌜𑍋𑌀𑌬𑍍𑌬𑌿𑌲𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑌸𑌮𑍍𑌬 𑌨𑍇
𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍇𑌀𑌦 𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍁𑌜𑍁𑌰𑍍𑌰𑍁𑌁𑌗 𑌰𑍁𑌚𑍁𑌲𑍍 𑌗𑌨𑍁𑌵𑌾𑌰𑌿𑌪𑌦𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑍂𑌰𑍍𑌪𑌵𑍇
𑌤𑍁𑌰𑍍𑌰𑍁𑌲𑌤𑍋𑌡𑌿 𑌪𑍋𑌀𑌤𑍍𑌤𑌿𑌡𑌕 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 37 ॥
𑌘𑍋𑌰𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤 𑌵𑍀𑌰𑌭𑌟 𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌗𑍁𑌣𑍍𑌡𑍇𑌀𑌦𑌿𑌗𑍁𑌲𑍍 𑌦𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑌤𑌾
𑌕𑌾𑌰𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚 𑌸𑌂𑌹𑌰𑌣 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠 𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰 𑌕𑌵𑌾𑌟 𑌭𑍇𑌦𑌿 𑌨𑌿𑌜𑌦𑌾𑌸 𑌜𑌨𑌾𑌵𑌲𑌿𑌕𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌀𑌦𑍍𑌦𑍁 𑌨𑍀
𑌤𑌾𑌰𑌕𑌨𑌾𑌮 𑌮𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑍁𑌕𑍋𑌀𑌨 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 38 ॥
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑌪𑌮𑌾𑌲𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌰𑌘𑍁𑌵𑍀𑌰 𑌨𑌹𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌲𑍋𑌕𑌮𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑌾
𑌕𑌨𑍍𑌨𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌡𑍁𑌂 𑌬𑌰𑌮 𑌕𑌾𑌰𑍁𑌣𑌿𑌕𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 𑌵𑍇𑌲𑍍𑌪𑍁𑌲𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑍀
𑌕𑌨𑍍𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌡𑍁𑌂 𑌬𑌤𑌿𑌤 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌦𑍂𑌰𑍁𑌡𑍁 𑌲𑍇𑌡𑍁𑌨𑌾𑌕𑍁𑌵𑌿
𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍁𑌤 𑌨𑍀𑌵𑍇𑌀𑌨𑌾𑌕𑍁 𑌗𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 39 ॥
𑌪𑍇𑌀𑌮𑍍𑌪𑍁𑌨𑌁𑌦𑌲𑍍𑌲𑌿𑌵𑍈 𑌕𑌲𑍁𑌷 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮 𑌮𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌰
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌮𑍍𑌪𑌨𑍁𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌵𑍈 𑌮𑍇𑌀𑌯𑍁 𑌵𑌸𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌦𑍁 𑌶𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌰𑍋𑌗𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌨𑌿𑌵𑌾
𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌨𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌜𑍍𑌜𑌵𑍈 𑌕𑍃𑌪 𑌗𑍁𑌰𑌼𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌪𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌦𑌿𑌰𑌬𑍁𑌗𑌾𑌁𑌗 𑌸
𑌤𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌲𑍀𑌯 𑌨𑍀𑌵𑍇𑌀𑌗𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 40 ॥
𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌨𑌜𑌾𑌣𑍍𑌡𑌪𑌂 𑌕𑍍𑌤𑍁𑌲𑍋𑌀𑌨 𑌗𑍂𑌰𑍍𑌚𑌿 𑌚𑌰𑌾𑌚𑌰𑌜𑌨𑍍𑌤𑍁𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌸𑌂
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌸𑍇𑌯𑍁 𑌤𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿 𑌪𑌰𑌮𑍍𑌪𑌰 𑌨𑍀 𑌤𑌨𑌯𑍁𑌣𑍍𑌡𑌨𑍈𑌨 𑌨𑌾
𑌪𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁 𑌨𑍀𑌵𑍁𑌗𑌾𑌵𑌲𑌦𑍇𑌀 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌿 𑌯𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌨𑌨𑍍 𑌜𑌗
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍀𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 41 ॥
𑌗𑌦𑍍𑌦𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌗𑌿𑌹𑍃𑌤𑍍𑌕𑌮𑌲 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌭𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌁𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌪𑍇𑌀
𑌨𑍍𑌨𑌿𑌦𑍍𑌦𑌵𑍁 𑌗𑌣𑍍𑌡𑍁𑌁 𑌦𑍇𑌁𑌟𑌿 𑌥𑌰𑌣𑍀𑌸𑍁𑌤 𑌕𑍗𑌁𑌗𑌿𑌲𑌿𑌪𑌞𑍍𑌜𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌨𑍍
𑌮𑍁𑌦𑍍𑌦𑍁𑌲𑍁𑌗𑍁𑌲𑍍𑌕𑍁 𑌰𑌾𑌚𑌿𑌲𑍁𑌕 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌧𑌾𑌨𑌮𑍁𑌰𑌾𑌮𑌰𑌾𑌁𑌗𑌦𑍇
𑌤𑌦𑍍𑌦𑌯𑍁 𑌨𑍇𑌁𑌡𑍁 𑌨𑌾𑌕𑌡𑌕𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 42 ॥
𑌕𑌲𑌿𑌯𑍁𑌗 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍋𑌟𑌿𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌗𑌙𑍍𑌗𑍋𑌀𑌨 𑌰𑌾𑌨𑌿𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍𑌬𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌵
𑌤𑍍𑌸𑌲𑌤𑌵𑌹𑌿𑌮𑍍𑌪𑌵𑍋 𑌚𑌟𑍁𑌲 𑌸𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌿𑌪𑌦𑍍𑌦𑌶 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌧𑌿 𑌗𑍍𑌰𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌚𑍋
𑌬𑌿𑌲𑌿𑌚𑌿𑌨 𑌬𑌲𑍍𑌕 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤𑌮𑌰𑌼𑌪𑍀 𑌨𑌰𑍁𑌲𑌿𑌟𑍍𑌲𑌨𑌰𑌾𑌦𑍁 𑌗𑌾𑌕 𑌨𑍀
𑌤𑌲𑌪𑍁𑌨 𑌲𑍇𑌦𑍇𑌀 𑌸𑍀𑌤 𑌚𑍇𑌀𑌰𑌼 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 43 ॥
𑌜𑌨𑌵𑌰 𑌮𑍀𑌕 𑌥𑌾𑌲𑌿 𑌵𑌿𑌨𑌸𑍈𑌁𑌪𑌕 𑌕𑌰𑍍𑌣𑌮𑍁𑌲𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌘𑌣𑍍𑌟𑌿𑌕𑌾
𑌨𑌿𑌨𑌦 𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌸𑍁𑌲𑍁𑌪𑍁𑌨𑍀𑌚𑍁𑌨𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌵𑌰𑌮𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨𑌾𑌵𑍁 𑌨𑌿
𑌨𑍍𑌨𑌨𑌯𑌮𑍁𑌨𑌮𑍍𑌮𑌿 𑌕𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌨𑌕𑍇𑌮𑌿 𑌯𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑍁 𑌦𑍋𑌸𑌨𑌂
𑌦𑌨𑌨𑍁𑌤 𑌮𑌾𑌕𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑍁𑌮𑌯 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 44 ॥
𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁 𑌲𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑍇𑌲 𑌰𑌣𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗 𑌭𑍂𑌤 𑌭𑌯𑌜𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌦𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌦𑌾𑌪𑌦 𑌨𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑍇𑌲 𑌭𑌰𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜 𑌮𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌭𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾𑌰𑌿𑌕𑌿𑌨𑍍
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌪𑍁𑌗 𑌨𑍀𑌵𑍁𑌦𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌡𑌿𑌰𑍁𑌪𑌕𑍍𑌕𑌿𑌯𑌲𑌨𑍍 𑌜𑌨𑌿 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌂
𑌤𑌾𑌪𑌮𑍁 𑌮𑌾𑌮𑍍𑌪𑌿 𑌕𑌾𑌤𑍁𑌰𑌟 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑌿. ॥ 45 ॥
𑌅𑌗𑌣𑌿𑌤 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌕𑌰𑍍𑌮𑌦𑍁𑌰𑌿 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌧𑌿𑌲𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌦𑍁𑌃𑌖𑌵𑍀𑌚𑌿𑌕𑌲𑍍
𑌦𑍇𑌀𑌗𑌿𑌪𑌡𑌵𑍀𑌡𑌲𑍇𑌕 𑌜𑌗𑌤𑍀𑌧𑌰 𑌨𑍀𑌪𑌦𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌵𑌚𑍇
𑌦𑌗𑌿𑌲𑌿 𑌤𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌗𑍋𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌬𑌦𑌮𑍍𑌪𑌬𑌡𑌿 𑌨𑌦𑍁 𑌭𑌯𑌮𑍍𑌭𑍁 𑌮𑌾𑌮𑍍𑌪𑌵𑍇
𑌤𑌗𑌦𑌨𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌂 𑌦𑌿𑌡𑌕 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 46 ॥
𑌨𑍇𑌨𑍋𑌀𑌨𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌕𑌮𑍁𑌲𑍈𑌨𑌨𑍁 𑌨𑌾𑌦𑍁𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌕𑍁𑌂
𑌬𑌾𑌨𑌕𑌮𑌯𑍍𑌯𑍇𑌀𑌮𑍀𑌪𑌰𑌮 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌨𑌾𑌮𑌮𑍁𑌦𑍋𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌚𑌿𑌲𑍍𑌕𑌰𑌾
𑌮𑌾𑌨𑌨𑍁𑌗𑌾𑌵𑍁𑌮𑌨𑍍𑌨 𑌤𑍁𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌟𑌕𑍁 𑌸𑌦𑍍𑌗𑌤𑌿 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀𑌗𑌾𑌵𑍁𑌨𑌨𑍍
𑌦𑌾𑌨𑌿 𑌧𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌗𑍋𑌰𑍇𑌀𑌦𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 47 ॥
𑌪𑌰𑌧𑌨𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌹𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌪𑌰𑌭𑌾𑌮𑌲𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌪𑌰𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌮𑌬𑍍𑌬𑌿𑌨𑌨𑍍
𑌮𑍁𑌰𑌿𑌪𑌮 𑌕𑌾𑌨𑌿𑌮𑍀𑌁𑌦𑌨𑌗𑍁 𑌮𑍋𑌸𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌙𑍍𑌗𑌦𑍁 𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁
𑌸𑍍𑌤𑌰𑌮𑌦𑌿𑌕𑌾𑌲𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰 𑌗𑌦𑌾𑌹𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌲𑍍𑌪𑌡𑌨𑍀𑌕 𑌮𑌮𑍍𑌮𑍁 𑌨𑍇𑌦𑍁
𑌤𑌰𑌼𑌿𑌦𑌰𑌿𑌜𑍇𑌰𑍍𑌚𑌿 𑌕𑌾𑌚𑍇𑌀𑌦𑌵𑍋𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 48 ॥
𑌚𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿 𑌘𑍋𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌚𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿 𑌭𑌾𑌗𑌵𑌤𑌾𑌪𑌚𑌾𑌰𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌚𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿 𑌨𑌨𑍍𑌯𑌦𑍈𑌵𑌮𑍁𑌲𑌁 𑌜𑍇𑌰𑌿 𑌭𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌪𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁 𑌨𑍇𑌁
𑌜𑍇𑌸𑌿𑌨 𑌨𑍇𑌰𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌦𑌲𑌁𑌚𑌿 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌕𑍁𑌲𑌁𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌕𑍁𑌮𑌯𑍍𑌯𑌯𑌯𑍍𑌯 𑌨𑍀
𑌦𑌾𑌸𑍁𑌁𑌡𑌨𑌯𑍍𑌯 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 49 ॥
𑌪𑌰𑍁𑌲 𑌧𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌁𑌜𑍂𑌚𑌿𑌪𑌰 𑌭𑌾𑌮𑌲𑌜𑍂𑌚𑌿 𑌹𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌗𑍋𑌰𑍁 𑌮
𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌤𑌰𑌮𑌾𑌨𑌸𑌂 𑌬𑌨𑍇𑌀𑌡𑍁 𑌦𑍋𑌀𑌙𑍍𑌗𑌨𑍁𑌬𑌟𑍍𑌟𑌿𑌨𑌿𑌰𑍂𑌢𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿
𑌸𑍍𑌫𑍁𑌰𑌿𑌤𑌵𑌿𑌵𑍇𑌕 𑌪𑌾𑌶𑌮𑍁𑌲𑌁 𑌜𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌭𑌵𑌚𑍍𑌚𑌰𑌣𑌮𑍍𑌬𑌨𑍇 𑌮𑌰𑍁
𑌤𑍍𑌤𑌰𑍁𑌵𑍁𑌨𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿𑌵𑍇𑌯𑌗 𑌦𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 50 ॥
𑌸𑌲𑌲𑌿𑌤 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌾𑌮 𑌜𑌪𑌸𑌾𑌰 𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌙𑍍𑌗𑌨𑍁 𑌗𑌾𑌶𑌿𑌕𑌾𑌪𑍁𑌰𑍀
𑌨𑌿𑌲𑌯𑍁𑌡𑌗𑌾𑌨𑍁𑌮𑍀𑌚𑌰𑌣 𑌨𑍀𑌰𑌜𑌰𑍇𑌣𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌵𑌮𑍁𑌂
𑌦𑍇𑌀𑌲𑌿𑌯𑌨𑌹𑌲𑍍𑌯𑌗𑌾𑌨𑍁 𑌜𑌗𑌤𑍀𑌵𑌰 𑌨𑍀𑌦𑌗𑍁 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌂
𑌦𑌲𑌪𑌗 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌸𑍁𑌰𑍁𑌨𑌿 𑌤𑌮𑍍𑌮𑍁𑌡𑌗𑌾𑌨𑍁 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌦𑌲𑌚𑌿𑌨𑍁𑌤𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌨𑌾𑌤𑌰𑌮𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 51 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌕𑍁𑌲𑍈𑌨 𑌮𑍀𑌕𑍃𑌪𑌕𑍁 𑌬𑌾𑌤𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌕𑌾𑌰𑍇𑌀𑌤𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿𑌚𑍂𑌡 𑌜
𑌟𑍍𑌰𑌾𑌤𑌿𑌕𑌿𑌗𑌲𑍍𑌗𑍇𑌀 𑌬𑌾𑌵𑌨 𑌮𑌰𑌾𑌤𑌿𑌕𑌿 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌲𑍍𑌗𑍇𑌀 𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌜𑌾𑌤𑌿𑌕𑌿 𑌬𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌬𑍇𑌀𑌗𑌪𑌿 𑌜𑌾𑌤𑌿𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌨𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀𑌗𑌾𑌵𑍁𑌨𑌂
𑌦𑌾𑌤𑌵 𑌯𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌵𑌾𑌰𑌲𑌕𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 52 ॥
𑌮𑌾𑌮𑌕 𑌪𑌾𑌤𑌕 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑍁 𑌮𑍍𑌰𑌾𑌮𑍍𑌪𑌨𑌗𑌣𑍍𑌯𑌮𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑍁𑌲𑍇
𑌯𑍇𑌮𑌨𑌿 𑌵𑍍𑌰𑌾𑌤𑍁𑌰𑍋? 𑌶𑌮𑌨𑍁𑌡𑍇𑌮𑌿 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑍋𑌀? 𑌕𑌾𑌲𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰
𑌸𑍍𑌤𑍋𑌮 𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌟𑍇𑌮𑍋𑌀? 𑌵𑌿𑌨𑌜𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌡 𑌦𑌿𑌨𑍍𑌤𑌕𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀𑌦𑍀𑌨𑌚𑌿𑌂
𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿 𑌯𑍋𑌀𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌗𑌾𑌚𑍇𑌀𑌦𑌵𑍋𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 53 ॥
𑌦𑌾𑌸𑌿𑌨 𑌚𑍁𑌟𑍍𑌟𑍂𑌮𑌾 𑌶𑌬𑌰𑌿? 𑌦𑌾𑌨𑌿 𑌦𑌯𑌾𑌮𑌤𑌿 𑌨𑍇𑌲𑌿𑌨𑌾𑌵𑍁; 𑌨𑍀
𑌦𑌾𑌸𑍁𑌨𑌿 𑌦𑌾𑌸𑍁𑌡𑌾? 𑌗𑍁𑌹𑍁𑌡𑍁 𑌤𑌾𑌵𑌕𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌮𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨𑌾𑌵𑍁 𑌨𑍇
𑌜𑍇𑌸𑌿𑌨 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍋! 𑌵𑌿𑌨𑍁𑌤𑌿 𑌚𑍇𑌸𑌿𑌨𑌗𑌾𑌵𑌵𑍁 𑌗𑌾𑌵𑍁𑌮𑌯𑍍𑌯! 𑌨𑍀
𑌦𑌾𑌸𑍁𑌲𑌲𑍋𑌨 𑌨𑍇𑌨𑍋𑌀𑌕𑌁𑌡 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 54 ॥
𑌦𑍀𑌕𑍍𑌷𑌵𑌹𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌨𑌾𑌕𑍋𑌀𑌲𑌦𑌿 𑌦𑍀𑌨𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌰𑌼𑌿 𑌗𑌾𑌚𑌿𑌤𑍋 𑌜𑌗
𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕 𑌤𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌿𑌯𑌾 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌪𑌦 𑌰𑌾𑌜𑌤𑌨𑍂𑌜 𑌤𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌨𑍍𑌤𑌨𑍇
𑌯𑌕𑍍𑌷𑌯𑌮𑍈𑌨 𑌵𑌲𑍍𑌵𑌲𑌿𑌡𑌿 𑌤𑌕𑍍𑌕𑌟 𑌨𑌾𑌮𑍋𑌀𑌰𑌼𑌜𑌿𑌤𑍍𑌤𑌗𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁 𑌗𑌾𑌵𑌵𑍇𑌮𑌿𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 55 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌘𑌨𑌾𑌭𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑌗𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌗𑌨𑍁𑌙𑍍𑌗𑍋𑌀𑌨𑌿𑌕𑍋𑌰𑌿 𑌵𑍇𑌡𑌿𑌨𑌨𑍍
𑌜𑌾𑌲𑌮𑍁𑌸𑍇𑌸𑌿 𑌡𑌾𑌗𑍇𑌀𑌦𑌵𑍁 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿 𑌕𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌾𑌮 𑌮𑍇
𑌮𑍂𑌲𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌚𑍁𑌕𑍋𑌗𑌲𑌵𑍁 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌪𑌦𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍂𑌲𑌕𑍁
𑌦𑍍𑌦𑌾𑌲𑌮𑍁𑌗𑌾𑌦𑍇𑌀 𑌮𑌾𑌯𑍇𑌀𑌡𑌲 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 56 ॥
𑌵𑌲𑌦𑍁 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍁 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌜𑌨𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲 𑌨𑍀 𑌚𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌵𑌮𑍍𑌮𑍁𑌗𑌾
𑌵𑌲𑌦𑍁 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍁 𑌨𑍀𑌬𑌿𑌰𑍁𑌦𑍁 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑍁𑌵𑌣𑍍𑌟𑌿𑌦𑌿 𑌗𑌾𑌨 𑌕𑍂𑌰𑌕𑍇
𑌵𑌲𑌦𑍁 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍁 𑌨𑌾𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌧𑌿𑌕𑌿 𑌦𑍇𑌀𑌪𑍍𑌪𑌵𑍁𑌗𑌾 𑌮𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍋
𑌦𑌲𑌤𑍁𑌮𑍇𑌀𑌕𑌾 𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌨𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 57 ॥
𑌤𑌪𑍍𑌪𑍁𑌲𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌙𑍍𑌗 𑌲𑍇𑌕 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌸𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌨𑍀𑌵𑍁𑌮𑌾
𑌯𑌪𑍍𑌪𑌵𑍁𑌗𑌾𑌵𑍁 𑌮𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌿𑌕𑌨𑌨𑍍𑌯𑍁𑌲𑌕𑍁𑌨𑍍 𑌨𑍁𑌦𑍁𑌰𑌣𑍍𑌟𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍀
𑌕𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌿𑌦𑌮𑍈𑌨 𑌦𑌾𑌸𑌜𑌨𑍁 𑌲𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌿𑌨 𑌬𑌣𑍍𑌟𑍁𑌕𑍁 𑌬𑌟𑌵𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌾
𑌤𑌪𑍍𑌪𑍁𑌲 𑌕𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌨𑍀𑌵𑍇𑌀𑌗𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 58 ॥
𑌇𑌤𑌡𑍁 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑍁𑌡𑌞𑍍𑌚𑍁𑌜𑌨𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨𑌁𑌗 𑌨𑌾𑌰𑌼𑌡𑌿𑌁𑌗𑍋𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍇𑌨𑍇𑌀𑌪𑍋
𑌪𑌤𑌿𑌤𑍁𑌁𑌡 𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿𑌨𑍋 𑌪𑌤𑌿𑌤 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿 𑌨𑍀𑌵𑍁𑌗𑌲𑍍𑌲 𑌨𑍇
𑌨𑌿𑌤𑌿𑌰𑍁𑌲 𑌵𑍇𑌁𑌡𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌿𑌹 𑌮𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌨𑌨𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁𑌪𑌰𑌮𑍍𑌬𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑍁𑌮𑍀
𑌯𑌤𑍁𑌲𑌿𑌤 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌾𑌮 𑌮𑌧𑍁 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰 𑌪𑌾𑌲𑌿𑌨𑌿𑌰𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌬𑌹𑍃
𑌦𑍍𑌗𑌤𑌮𑌨𑌿 𑌨𑌮𑍍𑌮𑌿𑌕𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 59 ॥
𑌅𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍈𑌨𑌨𑍀𑌦𑍁 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌮𑍃𑌤𑌸𑌾𑌰𑌮𑍁 𑌨𑌾𑌦𑍁𑌪𑍈𑌨𑌿 𑌬𑍍𑌰𑍋
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌜𑌾𑌲𑍁𑌦𑌾𑌨𑌨𑌿𑌰 𑌸𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦𑌨𑌾𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌦𑍂
𑌲𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦 𑌵𑍈𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌗 𑌮𑍇𑌀𑌡𑌲𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦 𑌗𑍋𑌰𑍍𑌕𑍁𑌲𑌨𑍀𑌦𑍁𑌬𑌣𑍍𑌟𑌨𑍈
𑌦𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀𑌦, 𑌗𑌾𑌲𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕𑌰𑍁𑌲 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 60 ॥
𑌜𑌲𑌨𑌿𑌧𑍁 𑌲𑍇𑌡𑍁𑌨𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕 𑌮𑍋𑌀𑌗𑌿𑌁 𑌜𑌕𑍍𑌕𑌿𑌕𑌿𑌦𑍇𑌀𑌚𑍍𑌚𑍇𑌀𑌶𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁, 𑌰𑌼𑌾𑌤𑌿𑌨𑌿𑌂
𑌪𑌲𑌰𑌁𑌗 𑌜𑍇𑌸𑍇𑌀𑌨𑌾𑌤𑌿𑌗𑌁𑌬 𑌦𑌾𑌬𑍍𑌜𑌪𑌰𑌾𑌗𑌮𑍁, 𑌨𑍀 𑌚𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌂
𑌜𑌲𑌜𑌭𑌵𑌾𑌦𑌿 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌸𑌨𑍍𑌨𑍁𑌤𑌿 𑌸𑍇𑌯𑌁𑌗 𑌲𑍇𑌰𑍁 𑌗𑌾𑌵𑍁𑌨𑌂
𑌦𑌲𑌪𑌨𑌗𑌣𑍍𑌯𑌮𑌯𑍍𑌯 𑌯𑌿𑌦𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 61 ॥
𑌕𑍋𑌤𑌿𑌕𑌿𑌶𑌕𑍍𑌯𑌮𑌾 𑌯𑌸𑍁𑌰𑌕𑍋𑌟𑍁𑌲 𑌗𑍇𑌀𑌲𑍍𑌵𑌨𑍁 𑌗𑌾𑌲𑍍𑌚𑍇𑌀𑌬𑍋 𑌨𑌿𑌜𑌂
𑌬𑌾𑌤𑌨𑌿𑌮𑍇𑌨 𑌶𑍀𑌤𑌕𑌰𑍁𑌡𑍗𑌟 𑌦𑌵𑌾𑌨𑌲𑍁 𑌡𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤? 𑌮𑌾
𑌸𑍀𑌤𑌪𑌤𑌿𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌿𑌮𑌸𑍇𑌵𑌕𑍁 𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌮𑍁𑌮𑍀𑌕𑌟𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁
𑌧𑌾𑌤𑌕𑍁 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌮𑌾 𑌪𑍋𑌀𑌗𑌡 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 62 ॥
𑌭𑍂𑌪𑌲𑌲𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌮𑌰𑌘𑍁𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌰𑌾𑌮 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌲𑍋𑌕 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯 𑌸𑌂
𑌸𑍍𑌧𑌾𑌪𑌨𑌰𑌾𑌮 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌫𑌲 𑌦𑌾𑌯𑌕 𑌰𑌾𑌮 𑌮𑌦𑍀𑌯 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌪𑌾𑌪𑌗𑌦𑌯𑍍𑌯𑌰𑌾𑌮 𑌨𑌿𑌨𑍁 𑌬𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿 𑌚𑍇𑌸𑍇𑌀𑌦𑌨𑌯𑍍𑌯𑌰𑌾𑌮 𑌸𑍀
𑌤𑌾𑌪𑌤𑌿𑌰𑌾𑌮 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌸𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 63 ॥
𑌨𑍀𑌸𑌹𑌜𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌸𑌾𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑌮𑍁 𑌨𑍀𑌵𑌿𑌡𑌿𑌪𑌟𑍍𑌟𑍁 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌪𑌯𑍋𑌧𑌿, 𑌪
𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑍁𑌡𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁, 𑌗𑌮𑌲𑌾𑌲𑌯𑌨𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍁𑌰𑌾𑌲𑍁 𑌨𑍀𑌕𑍁 𑌸𑌿𑌂
𑌹𑌾𑌸𑌨𑌮𑌿𑌦𑍍𑌧𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌿; 𑌗𑍋𑌀𑌡𑍁𑌗𑌾𑌕 𑌸𑌮𑌕𑍍𑌷𑍁𑌲𑍁 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌬𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍁𑌲𑍍
𑌨𑍀𑌸𑍁𑌮𑌤𑌲𑍍𑌪𑌮𑌾𑌦𑌿𑌫𑌣𑌿 𑌨𑍀𑌵𑍇𑌀 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌮𑍁 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑌿𑌨𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌨𑍀
𑌦𑌾𑌸𑍁𑌲 𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌮𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌦𑌯 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 64 ॥
𑌚𑌰𑌣𑌮𑍁 𑌸𑍋𑌕𑌿𑌨𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌶𑌿𑌲𑌜𑌵𑍍𑌵𑌨𑌿𑌰𑍂𑌪𑌗𑍁 𑌟𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤, 𑌸𑍁
𑌸𑍍𑌧𑌿𑌰𑌮𑍁𑌗 𑌨𑍀𑌟𑌿𑌪𑍈 𑌗𑌿𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌦𑍇𑌲𑌿𑌨 𑌦𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌟𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌮𑍀
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣 𑌦𑌨𑌰𑍍𑌚𑍁𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌲𑍁 𑌸𑌦𑍍𑌗𑌤𑌿 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨 𑌦𑍇𑌀𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤? 𑌯𑍀
𑌧𑌰𑌨𑍁 𑌧𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌰𑌮𑌣 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 65 ॥
𑌦𑍈𑌵𑌮𑍁 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌤𑌗𑍁 𑌦𑌾𑌤 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌸𑌖𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀 𑌕𑌾
𑌭𑌾𑌵𑌨 𑌸𑍇𑌯𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨𑌤𑌰𑌼𑌿 𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁𑌲𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌮𑌨𑍋𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰 𑌦𑍁
𑌰𑍍𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑍁𑌜𑍇𑌯𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨𑌵𑌿𑌕𑍃𑌪𑌾𑌮𑌤𑌿𑌵𑍈𑌨𑌨𑍁 𑌕𑌾𑌵𑍁𑌮𑍀 𑌜𑌗
𑌤𑍍𑌪𑌾𑌵𑌨𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 66 ॥
𑌵𑌾𑌸𑌵 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌭𑍋𑌗 𑌸𑍁𑌖 𑌵𑌾𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑌿 𑌦𑍇𑌲𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌤𑍍𑌵𑌮𑌬𑍍𑌬𑌿𑌨𑌾
𑌯𑌾𑌸𑌕𑍁𑌮𑍇𑌰 𑌲𑍇𑌦𑍁 𑌕𑌨𑌕𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌸𑌮𑌾𑌨 𑌧𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑍂𑌰𑍍𑌚𑌿𑌨𑌂
𑌗𑌾𑌸𑍁𑌨𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌣𑍍𑌟𑌰𑌾𑌦𑍁 𑌕𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌨𑌕 𑌚𑍇𑌸𑌿𑌨 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌪𑌾𑌪𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌵𑍀𑌸𑌰𑌬𑍋𑌵 𑌨𑍀𑌵𑍁 𑌪𑌦𑌿𑌵𑍇𑌲𑌕𑍁 𑌜𑌾𑌲𑍁 𑌭𑌵𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌨𑍀
𑌦𑌾𑌸𑍁𑌨𑌿𑌗𑌾𑌗 𑌨𑍇𑌲𑍁𑌕𑍋𑌀𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 67 ॥
𑌸𑍂𑌰𑌿𑌜𑌨𑍁𑌲𑍍 𑌦𑌯𑌾𑌪𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌸𑍂𑌨𑍃𑌤𑌵𑌾𑌦𑍁 𑌲𑌲𑍁𑌬𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌲𑍍
𑌵𑍇𑌰𑌪𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌲𑍁 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑍁𑌲𑍁 𑌗𑍋𑌵𑍁𑌲𑍁 𑌵𑍇𑌦𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌮𑌹𑌾
𑌭𑌾𑌰𑌮𑍁𑌦𑌾𑌲𑍍𑌪𑌗𑌾 𑌜𑌨𑍁𑌲𑍁 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌮𑍈𑌨 𑌪𑌰𑍋𑌪𑌕𑌾𑌰 𑌸
𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰 𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍇 𑌰𑌕𑌟 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 68 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌿𑌚𑌰𑌾𑌵𑌤𑌾𑌰𑌮𑍁 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌿𑌲𑍋 𑌜𑍋𑌀𑌰𑌼𑌬𑌾𑌰𑌼𑌿 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧 𑌵𑌿
𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌗𑍁𑌡𑍈𑌨 𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌗𑌮𑌤𑌸𑍍𑌕𑌰𑌵𑍀𑌰 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌨𑌿𑌂
𑌜𑍇𑌰𑌿 𑌵𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌵𑍇𑌦𑌮𑍁𑌲 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌕𑍇𑌀𑌡𑌲𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌿𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌕𑌿 𑌮𑌹𑍋
𑌦𑌾𑌰𑌤𑌨𑌿𑌚𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍇𑌀𑌗𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 69 ॥
𑌕𑌰𑌮𑌨𑍁𑌰 𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌮𑍁 𑌗𑌵𑍍𑌵𑌮𑍁𑌗𑌾 𑌨𑌹𑌿𑌰𑌾𑌜𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌡𑍁𑌗𑌾
𑌦𑍋𑌀𑌰𑌕𑍋𑌀𑌨 𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑍁𑌲𑍁 𑌦𑍁𑌗𑍍𑌧𑌪𑌯𑍋𑌧𑌿𑌮𑌥𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨𑌚𑍋
𑌧𑌰𑌣𑌿𑌚𑌲𑌿𑌮𑍍𑌪𑌲𑍋𑌕𑌮𑍁𑌲𑍁 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌡𑌮𑌨𑍍𑌦𑌗 𑌗𑍂𑌰𑍍𑌮𑌮𑍈 𑌧𑌰𑌾
𑌧𑌰𑌮𑍁 𑌧𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 70 ॥
𑌧𑌾𑌰𑍁𑌣𑌿 𑌜𑌾𑌪𑌜𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿𑌨 𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌗𑍈𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌹𑍇𑌮𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑍁𑌡
𑌵𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌿𑌲𑍋𑌨𑌦𑌾𑌗𑌿𑌨𑌨𑍁 𑌵𑌾𑌨𑌿𑌵𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌰𑌾𑌹𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑍈
𑌧𑌾𑌰𑍁𑌣𑌿𑌦𑍋𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿𑌕𑍈 𑌵𑌡𑌿𑌨𑌿 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁𑌨 𑌧𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌵𑌿
𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰 𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍇 𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 71 ॥
𑌪𑍇𑌀𑌟𑌪𑍇𑌀𑌟𑌨𑍁𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌕𑌮𑍍𑌬𑌮𑍁𑌨 𑌭𑍀𑌕𑌰𑌦𑌨𑍍𑌤 𑌨𑌖𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾
𑌪𑌟𑌲𑌮𑍁 𑌗𑌪𑍍𑌪 𑌨𑍁𑌪𑍍𑌪𑌤𑌿𑌲𑌿 𑌭𑌣𑍍𑌡𑌨𑌵𑍀𑌧𑌿 𑌨𑍃𑌸𑌿𑌂𑌹𑌭𑍀𑌕𑌰
𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌪𑌟𑍁𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌹𑍇𑌮𑌕𑌶𑌿𑌪𑍁 𑌵𑌿𑌦𑌲𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑌿𑌪𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌨𑌂
𑌤𑌟𑌗𑍃𑌪𑌜𑍂𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 72 ॥
𑌪𑌦𑌯𑍁𑌗𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌭𑍂𑌗𑌗𑌨 𑌭𑌾𑌗𑌮𑍁𑌲 𑌵𑍇𑌀𑌸𑌨𑍂𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾
𑌸𑍍𑌪𑌦𑌮𑌗𑍁𑌨𑌬𑍍𑌬𑌲𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌨𑍋𑌀𑌕 𑌪𑌾𑌦𑌮𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌲 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋𑌀𑌤𑍍𑌤𑌿𑌮𑍇
𑌲𑍋𑌀𑌦𑌵𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌬𑍁𑌰𑍁 𑌹𑍂𑌤𑍁𑌨𑌿𑌕𑌿𑌯𑍍𑌯𑌵𑌟𑍁𑌣𑍍𑌡𑌵𑍈𑌨𑌚𑌿
𑌤𑍍𑌸𑌦𑌮𑌲𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍀𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 73 ॥
𑌇𑌰𑍁𑌵𑌦𑌿𑌯𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌮𑌾𑌰𑌼𑍁 𑌧𑌰𑌣𑍀𑌶𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌵𑌧𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌕𑌲𑍇
𑌬𑌰 𑌰𑍁𑌧𑌿𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌹𑌮𑍁𑌨 𑌬𑍈𑌤𑍃𑌕𑌤𑌰𑍍𑌪𑌣 𑌮𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌭𑍂
𑌸𑍁𑌰𑌵𑌰𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌮𑍁𑌦𑌮𑍁 𑌸𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌡 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌰𑌾𑌮𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑍈
𑌧𑌰𑌣𑌿𑌨𑍋𑌀𑌸𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑍀 𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 74 ॥
𑌦𑍁𑌰𑌮𑍁𑌨 𑌦𑌾𑌟𑌕𑌨𑍍𑌦𑍁𑌨𑌿𑌮𑌿 𑌧𑍂𑌰𑍍𑌜𑌟𑌿𑌵𑌿𑌲𑍍 𑌦𑍁𑌨𑍁𑌮𑌾𑌡𑌿𑌸𑍀𑌤𑌨𑍁𑌂
𑌬𑌰𑌿𑌣𑌯𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌤𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌪𑌨𑍁𑌪 𑌘𑌨 𑌕𑌾𑌨𑌨𑌭𑍂𑌮𑌿 𑌕𑍇𑌗𑌿 𑌦𑍁
𑌸𑍍𑌤𑌰𑌪𑌟𑍁𑌚𑌣𑍍𑌡 𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑍁𑌲𑌿𑌶𑌾𑌹𑌤𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣 𑌭𑍂
𑌧𑌰𑌮𑍁𑌲 𑌗𑍂𑌲𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀 𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 75 ॥
𑌅𑌨𑍁𑌪𑌮𑌯𑌾𑌦𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌯𑌸𑍁 𑌧𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌸𑍁𑌧𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑍀
𑌕𑌨𑍁𑌜𑍁𑌡𑍁𑌗𑌾𑌜𑌨𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌕𑍁𑌜𑌨𑌾𑌵𑌲𑌿𑌨𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌨𑌡𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑍀
𑌤𑌨𑌯𑍁𑌡𑌨𑌙𑍍𑌗 𑌬𑌾𑌹𑍁𑌬𑌲 𑌦𑌰𑍍𑌪𑌮𑍁𑌨 𑌬𑌲𑌰𑌾𑌮 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌵𑍈
𑌤𑌨𑌰𑌿𑌨 𑌵𑍇𑌲𑍍𑌪𑌵𑍀𑌵𑍇𑌀𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 76 ॥
𑌸𑍁𑌰𑌲𑍁𑌨𑍁𑌤𑌿𑌮𑍍𑌪𑌗𑌾 𑌦𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍁𑌲 𑌵𑌰𑌿𑌯𑌿𑌮𑍍𑌪𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰𑍂
𑌪𑌰𑌯𑌗 𑌦𑌾𑌲𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍁 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌕𑍋𑌟𑌿 𑌦𑌹𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌨𑌪𑍍𑌪𑍁𑌡𑌾
𑌹𑌰𑍁𑌨𑌕𑍁𑌦𑍋𑌡𑍁𑌗𑌾 𑌵𑌰𑌶 𑌰𑌾𑌸𑌨 𑌬𑌾𑌣𑌮𑍁𑌖𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌸𑌾𑌧𑌨𑍋
𑌤𑍍𑌕𑌰 𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍁𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 77 ॥
𑌸𑌙𑍍𑌕𑌰𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑍈 𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌮𑍈𑌨 𑌜𑌗𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑍂𑌚𑌿 𑌸
𑌰𑍍𑌵𑌙𑍍𑌕𑌷𑌲𑍀𑌲 𑌨𑍁 𑌤𑍍𑌤𑌮 𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑍁𑌨𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿 𑌕𑌰𑌾𑌸𑌿𑌬𑍂𑌨𑌿 𑌵𑍀
𑌰𑌾𑌙𑍍𑌕𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸 𑌮𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪 𑌗𑌲𑌿 𑌕𑌾𑌕𑍃𑌤 𑌸𑌜𑍍𑌜𑌨𑌕𑍋𑌟𑌿𑌕𑌿 𑌨𑌿𑌰𑌾
𑌤𑌙𑍍𑌕 𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑍀𑌵𑍁𑌕𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 78 ॥
𑌮𑌨𑌮𑍁𑌨𑌨𑍂𑌹𑌪𑍋𑌷𑌣𑌲𑍁 𑌮𑌰𑍍𑌵𑌕𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀 𑌕𑌫𑌾𑌦𑌿𑌰𑍋𑌗𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌦𑌨𑍁𑌵𑍁𑌨𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿 𑌮𑍇𑌨𑌿𑌬𑌿𑌗𑌿 𑌦𑌪𑍍𑌪𑌕𑌮𑍁𑌨𑍍𑌨𑍇𑌀𑌨𑌰𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷 𑌸𑌾
𑌧𑌨 𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑌿𑌮𑍍𑌪𑌁𑌗𑌾𑌵𑌲𑌯𑍁𑌁 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌮𑍁 𑌮𑌾𑌨𑌿𑌯𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁𑌟
𑌲𑍍𑌤𑌨𑍁𑌵𑍁𑌨𑌕𑍁 𑌵𑌿𑌰𑍋𑌧𑌮𑌿𑌦𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 79 ॥
𑌮𑍁𑌦𑌮𑍁𑌨 𑌕𑌾𑌟𑌪𑌟𑍍𑌟𑍁𑌭𑌵 𑌮𑍋𑌹𑌮𑌦𑍍𑌵 𑌦𑌿𑌰𑌦𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌸𑌂
𑌪𑌦𑌲 𑌕𑍋𑌀𑌟𑌾𑌰𑍁 𑌕𑍋𑌰𑌿𑌕𑌲 𑌪𑌣𑍍𑌟 𑌪𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌕𑌾𑌦𑌿 𑌵𑍈𑌰𑍁𑌲
𑌨𑍍𑌨𑌦𑌨 𑌜𑌯𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌵 𑌵𑌿𑌪𑌦𑌬𑍍𑌧𑌿𑌕𑌿𑌨𑌾𑌵𑌗𑌦𑌾 𑌸𑌦𑌾𑌭𑌵
𑌤𑍍𑌸𑌦𑌮𑌲𑌨𑌾𑌮𑌸𑌂𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 80 ॥
𑌦𑍁𑌰𑌿𑌤 𑌲𑌤𑌾𑌨𑍁𑌸𑌾𑌰 𑌭𑌯 𑌦𑍁𑌃𑌖 𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌮𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌨𑌾𑌮𑌭𑍀
𑌕𑌰𑌤𑌲 𑌹𑍇𑌤𑌿𑌚𑍇𑌁 𑌦𑍇𑌀𑌗𑌿 𑌵𑌕𑌾𑌵𑌕𑌲𑍈 𑌚𑌨𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡 𑌨𑍇𑌰𑍍𑌚𑍁𑌨𑍇
𑌦𑌰𑌿𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌮𑌣𑍍𑌡𑍁𑌚𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌶𑌿𑌖 𑌦𑌾𑌰𑍍𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿𑌨 𑌶𑌲𑌬𑌾𑌦𑌿𑌕𑍀𑌟𑌕𑍋
𑌤𑍍𑌕𑌰𑌮𑍁 𑌵𑌿𑌲𑍀𑌨𑌮𑍈𑌚𑌨𑌵𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 81 ॥
𑌹𑌰𑌿𑌪𑌦𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌨𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌜 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑍁𑌡𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑍁𑌁𑌡𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌮𑌰𑍁𑌗𑌕 𑌨𑌿𑌲𑍍𑌪𑌨𑍂𑌦𑌿𑌨𑌨𑍁 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑍁𑌁𑌡𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌪𑌾𑌰𑌶𑍍𑌯𑍁𑌡𑍈
𑌪𑌰𑌗𑌿𑌨𑌚𑍋 𑌨𑌿𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟𑍁𑌡𑌨𑌿 𑌪𑌲𑍍𑌕𑌗 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌨𑍈𑌨 𑌨𑌨𑍍𑌨𑍁 𑌨𑌾
𑌦𑌰𑌮𑍁𑌨 𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑍁𑌕𑌾𑌚𑍇𑌀𑌦𑌵𑍋𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 82 ॥
𑌵𑌨𑌕𑌰𑌿𑌚𑌿𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌮𑍈𑌨𑌸𑌕𑍁 𑌪𑌾𑌚𑌵𑌿𑌕𑌿𑌂 𑌜𑍇𑌀𑌡𑌿𑌪𑍋𑌯𑍇𑌀 𑌮𑍀𑌨𑍁𑌤𑌾
𑌵𑌿𑌨𑌿𑌕𑌿𑌕𑌿𑌁𑌜𑌿𑌕𑍍𑌕𑍇𑌀𑌁𑌜𑌿𑌲𑍍𑌵𑌗𑌨𑍁 𑌵𑍇𑌁𑌦𑍁𑌰𑌼𑍁𑌁 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑍇𑌀𑌨𑍁 𑌲𑍇𑌲𑍍𑌲𑍁 𑌤𑌾𑌵𑌿𑌲𑍋
𑌮𑌨𑌿𑌕𑌿𑌨𑌶𑌿𑌞𑍍𑌚𑍇𑌀 𑌦𑍇𑌟𑌿𑌤𑌰 𑌮𑌾𑌯𑌿𑌰𑍁𑌮𑍂𑌁𑌟𑌿𑌨𑌿 𑌗𑍇𑌀𑌲𑍍𑌵𑌨𑍈 𑌦𑍁𑌸𑌾
𑌧𑌨𑌮𑍁𑌲𑌨𑍀 𑌵𑍇𑌀 𑌕𑌾𑌵𑌨𑌗𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 83 ॥
𑌕𑌰𑌮𑍁𑌲𑍁𑌮𑍀𑌕𑍁𑌮𑍍𑌰𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁𑌲𑌿𑌡 𑌕𑌨𑍍𑌨𑍁𑌲𑍁 𑌮𑌿𑌮𑍍𑌮𑍁𑌨𑍇𑌀 𑌚𑍂𑌡 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵 𑌮𑍀
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌦𑌨𑌰𑍍𑌪𑌵𑍀𑌨𑍁𑌲𑍁𑌭 𑌵𑌤𑍍𑌕𑌥𑌲𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌨𑍁𑌚𑍁𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌸 𑌮𑍀
𑌯𑌰𑌼𑍁𑌤𑍁𑌨𑍁 𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍁𑌪𑍂𑌸𑌰𑍁𑌲 𑌕𑌾𑌸𑌗𑍋𑌀𑌨𑌂 𑌬𑌰𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥 𑌸𑌾𑌧𑌨𑍋
𑌤𑍍𑌕𑌰𑌮𑌿𑌦𑌿 𑌚𑍇𑌯𑌵𑍇𑌕𑍃𑌪𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 84 ॥
𑌚𑌿𑌰𑌤𑌰𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿 𑌨𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌤𑍁𑌲𑌸𑍀𑌦𑌲 𑌮𑌰𑍍𑌪𑌣 𑌚𑍇𑌯𑍁𑌵𑌾𑌡𑍁 𑌖𑍇
𑌚𑌰𑌗𑌰𑍁 𑌡𑍋𑌰𑌗 𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖 𑌸𑌙𑍍𑌘𑌮𑍁𑌲𑍋 𑌵𑍇𑌀𑌲𑍁𑌗𑌨𑍍 𑌸𑌧𑌾 𑌭𑌵𑌤𑍍
𑌸𑍁𑌰𑍁𑌚𑌿𑌰 𑌧𑍀𑌨𑍍𑌦 𑌪𑌾𑌦𑌮𑍁𑌲 𑌬𑍂𑌜𑌲𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌕𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌦
𑌤𑍍𑌪𑌰 𑌮𑌰𑌚𑍇𑌤𑌿𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑌦 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 85 ॥
𑌭𑌾𑌨𑍁𑌡𑍁 𑌤𑍂𑌰𑍍𑌪𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑍁𑌗𑌨𑍁 𑌪𑍁𑌟𑍍𑌟𑌿𑌨𑌁 𑌬𑌾𑌵𑌕 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌤𑍇𑌜𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌹𑍀𑌨𑌤 𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌜𑌗𑌦𑍇𑌕 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌮𑍈𑌨 𑌨𑍀 𑌪𑌦
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍁 𑌚𑍇𑌯𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨𑌁 𑌬𑌰 𑌦𑍈𑌵𑌮𑌰𑍀𑌚𑍁𑌲𑌡𑌙𑍍𑌗𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁 𑌨𑍇
𑌦𑌾𑌨𑌵 𑌗𑌰𑍍𑌵 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌲𑌨 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 86 ॥
𑌨𑍀𑌮𑌹𑌨𑍀𑌯𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵 𑌰𑌸 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌣 𑌯𑌬𑍋𑌧 𑌕𑌥𑌾𑌮𑍃𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌲𑍋
𑌦𑌾𑌮𑍁𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌡𑌕𑌵𑍃 𑌥𑌾𑌤𑌨𑍁𑌕𑌷𑍍𑌟𑌮𑍁𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌂
𑌡𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌲𑍋𑌕𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌮𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰 𑌹𑍃
𑌤𑌾𑌮𑌸𑌪𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌨𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 87 ॥
𑌨𑍀𑌮𑌹𑌨𑍀𑌯𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵 𑌰𑌸 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌣 𑌯𑌬𑍋𑌧 𑌕𑌥𑌾𑌮𑍃𑌤𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌲𑍋
𑌦𑌾𑌮𑍁𑌨𑍁𑌗𑍍𑌰𑍁𑌙𑍍𑌕𑍁𑌲𑌾𑌡𑌕𑌵𑍃 𑌥𑌾𑌤𑌨𑍁𑌕𑌷𑍍𑌟𑌮𑍁𑌜𑍇𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌂
𑌡𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌲𑍋𑌕𑌤𑍀𑌰𑍍𑌥𑌮𑍁𑌲 𑌨𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿𑌨 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌾𑌰 𑌹𑍃
𑌤𑌾𑌮𑌸𑌪𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁𑌲𑍍 𑌵𑌿𑌦𑍁𑌨𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 88 ॥
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑌲𑌿𑌤 𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷 𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿 𑌪𑍁𑌟𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑍇𑌀𑌵𑌾
𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌿𑌗𑌿𑌡𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌲𑌤𑍍𑌰𑌯𑌂
𑌬𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤 𑌭 𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍋𑌗 𑌦𑌹 𑌨𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌁𑌦𑌗𑍁𑌲𑍍𑌪𑌕 𑌪𑌾𑌯𑍁𑌨𑍇 𑌕𑌨
𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌾𑌭𑌰𑌣 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 89 ॥
𑌨𑍀𑌸𑌤𑌿 𑌪𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑍁 𑌗𑌲𑍍𑌮𑍁𑌲𑌿𑌡𑌨𑍇𑌰𑍍𑌪𑌿𑌰𑌿, 𑌲𑍋𑌕 𑌮𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌾
𑌨𑍀𑌸𑍁𑌤 𑌸𑍇𑌯𑍁 𑌪𑌾𑌵𑌨𑌮𑍁 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌧𑍁𑌰𑍀𑌣 𑌦𑌕𑍍𑌷𑍁𑌡𑍈
𑌨𑍀𑌸𑍁𑌤𑍁𑌡𑌿𑌚𑍍𑌚𑍁 𑌨𑌾𑌯𑍁𑌵𑍁𑌲𑍁 𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌭𑍁𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑌁 𑌗𑌲𑍍𑌗𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑍁𑌨𑍇
𑌦𑌾𑌸𑍁𑌲𑌕𑍀𑌪𑍍𑌸𑌿 𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑍁𑌲 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 90 ॥
𑌵𑌾𑌰𑌿𑌜𑌪𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌡𑌿𑌨 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍀𑌯𑌮𑌂
𑌦𑌾𑌰𑌯 𑌰𑍋𑌀𑌮𑍍𑌪𑌿𑌲𑍋𑌨 𑌦𑌨𑍁 𑌵𑌣𑍍𑌟𑌨𑌿 𑌕𑍁𑌮𑍍𑌮𑌰𑌪𑍁𑌰𑍍𑌵𑍁𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌸𑌂
𑌸𑌾𑌰𑌮𑍁𑌨 𑌮𑍇𑌀𑌲𑌙𑍍𑌗𑍁𑌚𑍁 𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌡𑍈𑌪𑌰𑌮𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌗𑌾𑌦𑍇𑌀𑌸
𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰 𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼𑌿𑌙𑍍𑌗𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌵𑍁𑌡𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 91 ॥
𑌏𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡𑌿 𑌤𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿 𑌸𑍁𑌤𑍁𑌲𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡𑌿 𑌵𑌾𑌰𑍁 𑌕𑌲𑌤𑍍𑌰 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌂
𑌬𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡 𑌜𑍀𑌵𑍁𑌁𑌡𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌤𑌨𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑌿𑌨 𑌬𑍁𑌟𑍍𑌟𑍁𑌨𑍁 𑌬𑍋𑌵𑍁𑌚𑍁𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌾
𑌡𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡𑍇𑌀𑌪𑌾𑌪 𑌪𑍁𑌣𑌯 𑌫𑌲 𑌮𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑌿𑌨 𑌨𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡𑍇𑌀 𑌕𑌾𑌨𑌰𑌾𑌡𑍁𑌵𑍇
𑌰𑌼𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡𑍁 𑌵𑍇𑌀𑌣𑍍𑌟𑌨𑌣𑍍𑌟𑌿𑌭𑌵 𑌮𑍋𑌀𑌲𑍍𑌲𑌨𑌯𑌾𑌕𑍃𑌪 𑌜𑍂𑌡𑍁𑌵𑌯𑍍𑌯𑌨𑍀
𑌟𑌕𑍍𑌕𑌰𑌿 𑌮𑌾𑌯𑌲𑌨𑍍𑌦𑌿𑌡𑌕 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 92 ॥
𑌦𑍋𑌀𑌰𑌸𑌿𑌨𑌕𑌾𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍𑌮𑍁𑌦𑌿𑌮𑌿 𑌤𑍋𑌚𑌿𑌨𑌁𑌜𑍂𑌚𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌲𑍍𑌸𑌿𑌰𑍁
𑌲𑍍𑌮𑍇𑌀𑌰𑌼𑌪𑍁𑌲𑍁𑌗𑌾𑌗𑌜𑍂𑌚𑌿𑌮𑌰𑌼𑌿 𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑌿𑌲𑍋𑌁𑌦𑌮𑌤𑍋𑌡𑌿𑌵𑌾𑌰𑍁𑌮𑍁𑌂
𑌦𑌰𑍁𑌗𑍁𑌟𑌜𑍂𑌚𑌿𑌚𑍂𑌚𑌿 𑌤𑍇𑌀𑌗𑍁 𑌨𑌾𑌯𑍁𑌵𑍇𑌀𑌰𑌼𑍁𑌙𑍍𑌗𑌕 𑌮𑍋𑌹𑌪𑌾𑌶𑌮𑍁
𑌲𑌰𑍁𑌗𑌨𑌿𑌵𑌾𑌰𑌿𑌕𑍇𑌮𑌿𑌗𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 93 ॥
𑌸𑌿𑌰𑌿𑌗𑌲𑌨𑌾𑌁𑌡𑍁 𑌮𑍈𑌮𑌰𑌼𑌚𑌿 𑌚𑌿𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨𑌨𑌾𑌁𑌡𑍁𑌦𑌲𑌞𑍍𑌚𑌿 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌪𑍋𑌀𑌰𑌿𑌁𑌬𑍋𑌀𑌰𑌿 𑌸𑍇𑌯𑌨𑍈𑌤𑌿𑌨𑌨𑌿 𑌪𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨𑌁 𑌗𑌲𑍍𑌗𑍁 𑌨𑍇𑌀𑌗𑌾𑌲𑌿𑌚𑌿𑌚𑍍𑌚𑍁𑌪𑍈𑌁
𑌗𑍇𑌀𑌰𑌲𑌿𑌨 𑌵𑍇𑌲𑌁𑌦𑌪𑍍𑌪𑌿𑌕𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌕𑍀𑌡𑍍𑌪𑌡𑍁 𑌵𑍇𑌲 𑌜𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌗𑍋𑌰𑌿 𑌤
𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍁𑌨𑌁 𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌵𑌿𑌨𑌂 𑌗𑌲𑌦𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 94 ॥
𑌜𑍀𑌵𑌨𑌮𑌿𑌙𑍍𑌕𑌁 𑌬𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁𑌨 𑌜𑌿𑌕𑍍𑌕𑌿𑌨 𑌮𑍀𑌨𑍁 𑌚𑌲𑌿𑌮𑍍𑌪𑌕𑍇𑌀𑌨𑍍𑌤𑌯𑍁
𑌦𑌾𑌵𑍁𑌨𑌨𑌿𑌲𑍍𑌚𑌿 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌮𑍇𑌀 𑌦𑌦𑍍𑌦𑌯𑍁𑌁 𑌗𑍋𑌰𑍁𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌚𑍋𑌀𑌪𑍍𑌪𑌡𑌂
𑌦𑌾𑌵𑌲𑌮𑍈𑌨𑌁𑌗𑌾𑌨𑌿 𑌗𑍁𑌰𑌼𑌿 𑌤𑌪𑍍𑌪𑌨𑌿𑌵𑌾𑌁𑌡𑍁 𑌤𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾𑌁𑌡𑌯𑌾
𑌤𑌾𑌵𑌕𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌯𑍋 𑌗𑌮𑍁𑌨 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 95 ॥
𑌸𑌰𑌸𑍁𑌨𑌿𑌮𑌾𑌨𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁 𑌸𑌰 𑌸𑌜𑍍𑌞𑍁𑌡𑍇𑌀𑌰𑍁𑌙𑍍𑌗𑍁𑌨𑍁 𑌮𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌾𑌧𑌮𑍁𑌂
𑌡𑍇𑌀𑌰𑌼𑌿𑌁𑌗𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾𑌡𑍇𑌀 𑌕𑍋𑌀𑌲 𑌨𑍇𑌕𑌨𑌿𑌸𑌮𑍁𑌁 𑌗𑌾𑌗𑌦𑍁𑌰𑍍𑌦𑍁𑌰𑌂
𑌬𑌰𑌯𑌁𑌗 𑌨𑍇𑌰𑍍𑌚𑍁𑌨𑍇𑌀𑌟𑍍𑌲𑍁 𑌵𑌿𑌕 𑌚𑌾𑌬𑍍𑌦𑌮𑌰𑌨𑍍𑌦 𑌰𑌸𑍈𑌕 𑌸𑍗𑌰𑌭𑍋
𑌤𑍍𑌕𑌰𑌮𑍁𑌮𑌿𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦 𑌮𑍋𑌀𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 96 ॥
𑌨𑍋𑌁𑌚𑌿𑌨𑌤𑌲𑍍𑌲𑌿𑌦𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌿𑌕𑌿𑌁 𑌦𑌨𑍂𑌭𑌵𑍁𑌁𑌡𑍋𑌀𑌕𑍍𑌕𑌡𑍇𑌀𑌚𑌾𑌲𑍁 𑌮𑍇𑌟𑌿𑌚𑍇
𑌚𑌾𑌁𑌚𑌨𑌿𑌵𑌾𑌡𑍁 𑌵𑍇𑌰𑌼𑍋𑌀𑌕𑌁𑌡𑍁 𑌚𑌾𑌚𑌿𑌨 𑌲𑍇𑌦𑌨 𑌕𑌿𑌚𑍍𑌚𑍁𑌵𑌾𑌁𑌡𑍁𑌨𑍋
𑌰𑌾𑌁𑌚𑌿𑌨𑌿𑌜𑌮𑍍𑌬𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌲𑍁 𑌕𑌾𑌡𑌨𑌿𑌵𑌾𑌁𑌡𑍁 𑌰𑌣𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍋𑌨 𑌮𑍇𑌨𑍍
𑌦𑌾𑌚𑌨𑌿𑌵𑌾𑌁𑌡𑍁 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌗𑌿𑌰𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 97 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌯𑍁𑌤𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀𑌰𑌮𑌣 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌯𑌰𑍂𑌪 𑌰𑌮𑍇𑌶𑌰𑌾𑌮 𑌨𑌾
𑌰𑌾𑌯𑌣 𑌪𑌾𑌹𑌿𑌪𑌾𑌹𑌿𑌯𑌨𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌁 𑌜𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌮𑌨𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌂
𑌬𑌾𑌯𑌕 𑌕𑌿𑌲𑍍𑌬𑌿𑌷𑌵𑍍𑌰𑌜 𑌵𑌿 𑌪𑌾𑌟𑌨𑌮𑌨𑍍𑌦𑌁𑌗 𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌕𑌲𑌾
𑌦𑌾𑌯𑌿 𑌫𑌲𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨𑌾𑌕𑌿𑌯𑌵𑍇𑌀 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 98 ॥
𑌏𑌀𑌨𑍍𑌤𑌟𑌿𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌮𑍋 𑌶𑌬𑌰𑌿 𑌯𑍇𑌀𑌙𑍍𑌗𑌿𑌲𑌿𑌗𑍋𑌀𑌣𑍍𑌟𑌿𑌵𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌤𑌗𑌾𑌦𑍇𑌀 𑌨𑍀
𑌮𑌨𑍍𑌤𑌨 𑌮𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌦𑍋 𑌯𑍁𑌡𑍁𑌤 𑌮𑍈𑌨𑌿𑌕 𑌰𑌾𑌗𑍍𑌰 𑌨𑌖𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑌨𑍍
𑌸𑌨𑍍𑌤𑌸𑌮𑌨𑍍𑌦𑌁 𑌜𑍇𑌸𑌿𑌤𑌿𑌵𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌕𑍁𑌲𑌜𑌨𑍍𑌮𑌮𑍁 𑌲𑍇𑌮𑌿 𑌲𑍇𑌀𑌕𑍍𑌕 𑌵𑍇
𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌗𑌾𑌦𑍇𑌀 𑌨𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌮 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 99 ॥
𑌬𑍋𑌀𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌵𑌾𑌁𑌡𑍇𑌀𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑍁𑌡𑌰𑌿 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌮𑍁 𑌲𑍇𑌀𑌤𑍍𑌤𑌿𑌨 𑌚𑍋𑌟𑌜𑌿𑌵𑍍𑌵𑌕𑍁𑌂
𑌜𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌵𑌾𑌁𑌡𑍇𑌀𑌜𑍋𑌦𑍁 𑌰𑌭𑌸𑌮𑍍𑌬𑍁𑌨 𑌨𑌰𑍍𑌥𑌿 𑌕𑌰𑌮𑍍𑌬𑍁𑌸𑌾𑌁𑌚𑌿𑌨𑌂
𑌗𑍋𑌀𑌙𑍍𑌕𑌨𑌿𑌵𑌾𑌁𑌡𑍇𑌀𑌦𑌾𑌤 𑌮𑌿𑌮𑍁𑌁 𑌗𑍋𑌀𑌲𑍍𑌚𑌿𑌭𑌜𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨 𑌵𑌾𑌁𑌡𑍇𑌀 𑌪𑍋𑌨𑌿𑌰𑌾
𑌤𑌙𑍍𑌕 𑌮𑌨𑌸𑍍𑌕𑍁𑌁 𑌡𑍇𑌀𑌨𑍍𑌨 𑌗𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 100 ॥
𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌮𑍁𑌗𑍀𑌟𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌁 𑌗𑍋𑌀𑌨𑌿 𑌪𑌾𑌲𑍍𑌪𑌡𑌿 𑌝𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑌣𑍋 𑌕𑌾𑌰𑌿𑌯𑍈
𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌮𑍁𑌗𑌾𑌨𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑍁𑌨𑌨𑌿 𑌪𑌲𑍍𑌕𑍁𑌟𑌁 𑌜𑍇𑌸𑌿 𑌭𑌵𑌾𑌦𑌿 𑌦𑍁𑌃𑌖𑌸𑌂
𑌤𑌮𑌸𑌮𑍇𑌀𑌡𑌲𑍍𑌚𑌿 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑌹𑌿 𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗 𑌜𑍀𑌵𑍁𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪 𑌤
𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌨𑌧𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑍁 𑌟𑍇𑌮𑌰𑍁𑌦𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 101 ॥
𑌤𑌰𑍁𑌵𑍁𑌲𑍁 𑌪𑍂𑌚𑌿𑌕𑌾𑌯𑌲𑌗𑍁 𑌦𑌕𑍍𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌮𑍍𑌬𑍁𑌲𑍁 𑌪𑍂𑌜𑌗𑌾𑌭𑌵
𑌚𑍍𑌚𑌰𑌣𑌮𑍁 𑌸𑍋𑌕𑌿𑌦𑌾𑌸𑍁𑌲𑌕𑍁 𑌸𑌾𑌰𑌮𑍁𑌲𑍋 𑌧𑌨𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌰𑌾𑌶𑍁𑌲𑍈
𑌕𑌰𑌿𑌭𑌟 𑌘𑍋𑌟𑌕𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰 𑌨𑌕𑌾𑌯𑌮𑍁𑌲𑍈 𑌵𑌿𑌰𑌜𑌾 𑌸𑌮𑍁
𑌤𑍍𑌤𑌰𑌣 𑌮𑍋𑌀𑌨𑌰𑍍𑌚𑍁𑌜𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌿𑌦𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 102 ॥
𑌪𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿𑌭𑌟𑍍𑌟𑌰𑌾𑌰𑍍𑌯𑌗𑍁𑌰𑍁 𑌪𑌾𑌦𑌮𑍁𑌲𑌿𑌮𑍍𑌮𑍇𑌀𑌯𑌿𑌨𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑍍𑌰𑌮𑍁𑌲𑍍
𑌵𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌮𑍋𑌀𑌡𑌿 𑌬𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿 𑌨𑌯𑍍𑌯𑌮𑌕𑌿𑌙𑍍𑌕 𑌰𑌾𑌲𑌿𑌕𑌿𑌂
𑌗𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿𑌬𑍋𑌀𑌮𑍍𑌮𑌮𑍀𑌚𑌰𑌣 𑌕𑌞𑍍𑌜𑌲𑌨𑍍𑌦𑍁𑌁 𑌦𑌲𑌮𑍍𑌪𑍁𑌪𑍇𑌀𑌟𑍍𑌟𑌿 𑌬𑍋
𑌦𑌟𑍍𑌟𑌿𑌤𑌿𑌁 𑌬𑌾𑌪𑌪𑍁𑌞𑍍𑌜𑌮𑍁𑌲 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 103 ॥
𑌅𑌲𑍍𑌲𑌨 𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿 𑌸𑍁𑌤𑍁𑌡𑌤𑍍𑌰𑌿𑌜 𑌗𑍋𑌤𑍍𑌰𑌜𑍁𑌡𑌾𑌦𑌿𑌶𑌾𑌖 𑌕𑌂
𑌚𑍇𑌀𑌰𑍍𑌲 𑌕𑍁𑌲𑍋𑌦𑍍𑌬𑌵𑍁𑌂 𑌦𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌡𑌨𑍈 𑌭𑌵𑌦𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑌾
𑌨𑍇𑌀𑌲𑍍𑌲𑌕𑌵𑍁𑌲𑍍 𑌨𑍁𑌤𑌿𑌮𑍍𑌪 𑌰𑌚𑌿𑌯𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑌿 𑌗𑍋𑌪𑌕𑌵𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍁𑌡𑌨𑍍 𑌜𑌗
𑌦𑍍𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭 𑌨𑍀𑌕𑍁 𑌦𑌾𑌸𑍁𑌡𑌨𑍁 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌪𑌯𑍋𑌨𑌿𑌧𑍀. ॥ 104 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrī raghurāma cārutula-sītādaladhāma śamakṣamādi śṛṃ
gāra guṇābhirāma trija-gannuta śaurya ramālalāma du
rvāra kabandharākṣasa vi-rāma jagajjana kalmaṣārnavo
ttārakanāma! bhadragiri-dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 1 ||
rāmaviśāla vikrama parājita bhārgavarāma sadguṇa
stoma parāṅganāvimukha suvrata kāma vinīla nīrada
śyāma kakutdhsavaṃśa kalaśāmbhudhisoma surāridorbhalo
ddhāma virāma bhadragiri - dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 2 ||
agaṇita satyabhāṣa, śaraṇāgatapoṣa, dayālasajgharī
vigata samastadoṣa, pṛthivīsuratoṣa, triloka pūtakṛ
dgaga nadhunīmaranda padakañja viśeṣa maṇiprabhā dhaga
ddhagita vibhūṣa bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 3 ||
raṅgadarātibhaṅga, khaga rājaturaṅga, vipatparamparo
ttuṅga tamaḥpataṅga, pari toṣitaraṅga, dayāntaraṅga sa
tsaṅga dharātmajā hṛdaya sārasabhṛṅga niśācarābjamā
taṅga, śubhāṅga, bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonithī. || 4 ||
śrīda sanandanādi munisevita pāda digantakīrtisaṃ
pāda samastabhūta paripāla vinoda viṣāda valli kā
ccheda dharādhināthakula sindhusudhāmayapāda nṛttagī
tādi vinoda bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 5 ||
āryula kèlla mròkkivina tāṅguḍanai raghunādha bhaṭṭarā
rāryula kañjalètti kavi sattamulan vinutiñci kārya sau
karya mèlarpanòkka śatakambòna gūrci racintuneḍutā
tparyamunan grahimpumidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 6 ||
masakòni reṅgubaṇḍlukunu mauktikamul vèlavosinaṭludu
rvyasanamujèndi kāvyamu durātmulakiccitimosa mayyè nā
rasanaku~ būtavṛttisuka rambuga jekurunaṭlu vāksudhā
rasamulucilka badyumukha raṅgamunandunaṭimpa vayyasaṃ
tasamu jèndi bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 7 ||
śrīramaṇīyahāra yatasī kusumābhaśarīra, bhakta maṃ
dāra, vikāradūra, paratattvavihāra triloka cetano
dāra, duranta pātaka vitāna vidūra, kharādi daityakāṃ
tāra kuṭhāra bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 8 ||
duritalatālavitra, khara dūṣaṇakānanavītihòtra, bhū
bharaṇakalāvicitra, bhava bandhavimocanasūtra, cāruvi
sphuradaravindanetra, ghana puṇyacaritra, vinīlabhūrikaṃ
dharasamagātra, bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 9 ||
kanakaviśālacela bhavakānana śātakuṭhāradhāra sa
jjanaparipālaśīla divijastuta sadguṇa kāṇḍakāṇḍa saṃ
janita parākramakrama viśārada śārada kandakunda caṃ
dana ghanasāra sārayaśa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 10 ||
śrī raghuvaṃśa toyadhiki śītamayūkhuḍavaina nī pavi
trorupadābjamul vikasitotpala campaka vṛttamādhurī
pūritavākprasūnamula būjalònarcèda jittagimpumī
tārakanāma bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 11 ||
gurutaramaina kāvyarasa gumbhanakabbura mandimuṣkarul
sarasulamāḍki santasila jūluduroṭuśaśāṅka candrikāṃ
kuramula kindu kāntamaṇi koṭisraviñcina bhaṅgivindhyabhū
dharamuna jāṟune śilalu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 12 ||
taraṇikuleśa nānuḍula dappulu galgina nīdunāma sa
dviracitamaina kāvyamu pavitramugādè viyannadījalaṃ
baragucuvaṅkayaina malinākṛti bāṟina danmahatvamuṃ
daramè gaṇimpa nèvvariki dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 13 ||
dāruṇapāta kābdhiki sadā baḍabāgni bhavākulārtivi
stāradavānalārciki sudhārasavṛṣṭi duranta durmatā
cārabhayaṅka rāṭaviki jaṇḍakaṭhorakuṭhāradhāra nī
tārakanāma mènnukòna dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 14 ||
harunaku navvibhīṣaṇunaka drijakuṃ dirumantra rājamai
kariki sahalyakuṃ drupadakanyaku nārtihariñcucuṭṭamai
paraginayaṭṭi nīpatita pāvananāmamu jihvapai niraṃ
taramu naṭimpajeyumika dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 15 ||
muppuna gālakiṅkarulu muṅgiṭavaccina vela, rogamul
gòpparamainaco gaphamu kuttuka niṇḍinavela, bāndhavul
gappinavela, mīsmaraṇa galgunò galgadò nāṭi kippuḍe
tappakacetu mībhajana dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 16 ||
paramadayānidhe patitapāvananāma hare yaṭañcu su
sdhiramatulai sadābhajana seyu mahātmula pādadhūli nā
śiramunadāltumīraṭaku jerakuḍañcu yamuṇḍu kiṅkaro
tkaramula kāna bèṭṭunaṭa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 17 ||
ajunaku taṇḍrivayyu sanakādulakuṃ baratattvamayyusa
ddvijamunikoṭikèllabara detavayyu dineśavaṃśa bhū
bhujulaku meṭivayyubari pūrṇuḍavai vèligòndupakṣirā
ḍdhvajamimu brastutiñcèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 18 ||
paṇḍita rakṣakuṃ ḍakhila pāpavimòcanu ḍabjasambhavā
khaṇḍala pūjituṇḍu daśakaṇṭha viluṇṭhana caṇḍakāṇḍako
daṇḍakalā pravīṇuḍavu tāvaka kīrti vadhūṭi kittupū
daṇḍalu gāga nā kavita dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 19 ||
śrīrama sītagāga nijasevaka bṛndamu vīravaiṣṇavā
cāra javambugāga virajānadi gautamigā vikuṇṭha mu
nnārayabhadra śailaśikharāgramugāga vasiñcu cetano
ddhārakuḍaina viṣṇuḍavu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 20 ||
kaṇṭi nadītaṭambubòḍagaṇṭini bhadranagādhivāsamun
gaṇṭi nilātanūjanuru kārmuka mārgaṇaśaṅkhacakramul
gaṇṭini mimmu lakṣmaṇuni gaṇṭi kṛtārdhuḍa naiti no jaga
tkaṇṭaka daityanirdhalana dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 21 ||
halikunakun halāgramuna nardhamu sekurubhaṅgi dappice
nalamaṭa jènduvāniki surāpagalo jala mabbinaṭlu du
rmalina manovikāriyagu martyuni nannòḍagūrci nīpayin
dalavu ghaṭimpajesitivè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 22 ||
kòñjakatarka vādamanu guddalice baratattvabhūsdhalin
rañjiladravvi kaṅgònani rāmanidhānamu neḍu bhaktisi
ddhāñjanamanduhastagata mayyèbalī yanagā madīyahṛ
tkañjamunan vasimpumika dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 23 ||
rāmu~ḍu ghora pātaka virāmuḍu sadguṇakalpavallikā
rāmuḍu ṣaḍvikārajaya rāmuḍu sādhujanāvanavrato
ddāmu~ḍu rāmuḍe parama daivamu mākani mī yaḍuṅgu gèṃ
dāmarale bhujiñcèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 24 ||
cakkèramānivemudina jālinakaivaḍi mānavādhamul
pèkkuru òkka daivamula vemaṟugòlcèdaraṭla kādayā
mròkkinanīku mròkkavalè mokṣa mòsaṅgina nīvayīvalèṃ
dakkinamāṭa lemiṭiki dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 25 ||
'rā' kaluṣambulèlla bayalambaḍadrocina 'mā'ka vāṭamai
ḍīkòniprovucunikka manidhīyutulènna~dadīya varṇamul
gaikòni bhakti ce nuḍuva~gānaru gāka vipatparamparal
dākònune jagajjanula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 26 ||
rāmahare kakutdhsakula rāmahare raghurāmarāmaśrī
rāmahareyaṭañcu madi rañjila bhekagalambulīla nī
nāmamu saṃsmariñcina janambu bhavambèḍabāsi tatparaṃ
dhāma nivāsulauduraṭa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 27 ||
cakkèra lappakun migula javvani kèñjigurāku movikiṃ
jòkkapujuṇṭi teniyaku jòkkulucuṅgana leru gāka ne
ḍakkaṭa rāmanāmamadhu rāmṛtamānuṭakaṇṭè saukhyāmā
takkinamādhurī mahima dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 28 ||
aṇḍajavāha ninnu hṛdayambunanammina vāri pāpamul
kòṇḍalavaṇṭivaina vèsagūli naśimpaka yunnè santa tā
khaṇḍalavaibhavonnatulu galgakamānunè mokṣa lakṣmikai
daṇḍayòsaṅgakunnè tuda dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 29 ||
cikkanipālapai misimi jèndina mīgaḍa pañcadārato
mèkkinabhaṅgi mīvimala mecakarūpa sudhārasambu nā
makkuva pallerambuna samāhita dāsyamu neṭido yiṭan
dakkènaṭañcu jurrèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 30 ||
siruliḍasīta pīḍalèga jimmuṭakun hanumantuḍārtiso
daruḍu sumitrasūti duritambulumānupa rāma nāmamuṃ
garuṇadalirpa mānavulagāvaga bannina vajrapañjaro
tkaramugadā bhavanmahima dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 31 ||
halikuliśāṅkuśadhvaja śarāsana śaṅkharathāṅga kalpako
jvalajalajāta rekhalanu sāṃśamulai kanupaṭṭucunna mī
kalitapadāmbuja dvayamu gautamapatni kòsaṅginaṭlu nā
talapuna jercikāvagadè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 32 ||
jalanidhilonadūṟi kula śailamumīṭi dharitrigòmmunaṃ
dalavaḍamāṭirakkasuni yaṅgamugīṭibalīndrunin rasā
talamunamāṭi pārdhivaka dambamugūṟcina meṭirāma nā
talapunanāṭi rāgadavè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 33 ||
bhaṇḍana bhīmuḍā rtajana bāndhavuḍujjvala bāṇatūṇako
daṇḍakalāpracaṇḍa bhuja tāṇḍavakīrtiki rāmamūrtikin
rèṇḍava sāṭidaivamika leḍanucun gaḍagaṭṭi bherikā
ḍāṇḍa ḍaḍāṇḍa ḍāṇḍa ninadambu lajāṇḍamuniṇḍa mattave
daṇḍamu nèkki cāṭèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 34 ||
avanija kannudoyi tògalandu vèliṅgèḍu soma, jānakī
kuvalayanetra gabbicanukòṇḍala nuṇḍu ghanamba maidhilī
navanava yauvanambanu vanambukun madadanti vīvèkā
davili bhajintu nèllapuḍu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 35 ||
kharakaravaṃśajā vinu mukhaṇḍita bhūtapiśācaḍhākinī
jvara paritāpasarpabhaya vārakamaina bhavatpadābja ni
spura duruvajrapañjaramujòcciti, nīyèḍa dīna mānavo
dhdhara birudaṅka memaṟuku dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 36 ||
jurrèdamīka thāmṛtamu jurrèdamīpadakañjato yamun
jurrèda rāmanāmamuna jòbbilucunna sudhārasamba ne
jurrèda jurrujurru~ga rucul ganuvāripadambu gūrpave
turrulatoḍi pòttiḍaka dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 37 ||
ghorakṛtānta vīrabhaṭa koṭiki guṇḍèdigul daridratā
kārapiśāca saṃharaṇa kāryavinodi vikuṇṭha mandira
dvāra kavāṭa bhedi nijadāsa janāvalikèlla pròddu nī
tārakanāma mènnukòna dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 38 ||
vinnapamālakiñcu raghuvīra nahipratilokamandu nā
kannadurātmuḍuṃ barama kāruṇikottama velpulandu nī
kanna mahātmuḍuṃ batita kalmaṣadūruḍu leḍunākuvi
dvannuta nīvènāku gati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 39 ||
pèmpuna~dallivai kaluṣa bṛndasamāgama mòndukuṇḍu ra
kṣimpanudaṇḍrivai mèyu vasiñcudu śendriya rogamul nivā
rimpanu vèjjavai kṛpa guṟiñci parambu dirabugā~ga sa
tsampadalīya nīvègati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 40 ||
kukṣinajāṇḍapaṃ ktulòna gūrci carācarajantukoṭi saṃ
rakṣaṇaseyu taṇḍrivi parampara nī tanayuṇḍanaina nā
pakṣamu nīvugāvaladè pāpamu lènni yònarcinan jaga
drakṣaka kartavīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 41 ||
gaddariyo gihṛtkamala gandhara sānubhavambu~jèndu pè
nniddavu gaṇḍu~ de~ṭi tharaṇīsuta kau~gilipañjarambunan
muddulugulku rāciluka muktinidhānamurāmarā~gade
taddayu ne~ḍu nākaḍaku dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 42 ||
kaliyuga martyakoṭininu gaṅgòna rānividhambo bhaktava
tsalatavahimpavo caṭula sāndravipaddaśa vārdhi gruṅkuco
bilicina balka vintamaṟapī naruliṭlanarādu gāka nī
talapuna ledè sīta cèṟa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 43 ||
janavara mīka thāli vinasai~paka karṇamulandu ghaṇṭikā
ninada vinodamul sulupunīcunakun varamiccināvu ni
nnanayamunammi kòlcina mahātmunakemi yòsaṅgu dosanaṃ
dananuta mākòsaṅgumaya dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 44 ||
pāpamu lònduvela raṇapannaga bhūta bhayajvārādulan
dāpada nònduvela bharatāgraja mimmu bhajiñcuvārikin
brāpuga nīvudammu ḍirupakkiyalan jani tadvitti saṃ
tāpamu māmpi kāturaṭa dāśarathī karuṇāpayonidhi. || 45 ||
agaṇita janmakarmaduri tāmbudhilo bahuduḥkhavīcikal
dègipaḍavīḍaleka jagatīdhara nīpadabhakti nāvace
dagili tarimpagoriti badampabaḍi nadu bhayambhu māmpave
tagadani cittamaṃ diḍaka dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 46 ||
nenònariñcu pāpamula nekamulainanu nādujihvakuṃ
bānakamayyèmīparama pāvananāmamudòṇṭi cilkarā
mānanugāvumanna tudi māṭaku sadgati jèndègāvunan
dāni dharimpagorèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 47 ||
paradhanamul hariñci parabhāmalanaṇṭi parānna mabbinan
muripama kānimī~danagu mosamèṟuṅgadu mānasambu
staramadikālakiṅkara gadāhati pālpaḍanīka mammu nedu
taṟidarijerci kācèdavò dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 48 ||
cesiti ghorakṛtyamulu cesiti bhāgavatāpacāramul
cesiti nanyadaivamula~ jeri bhajiñcina vāripòndu ne~
jesina neramul dala~ci cikkula~bèṭṭakumayyayayya nī
dāsu~ḍanayya bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 49 ||
parula dhanambu~jūcipara bhāmalajūci harimpagoru ma
dgurutaramānasaṃ banèḍu dòṅganubaṭṭinirūḍhadāsya vi
sphuritaviveka pāśamula~ juṭṭi bhavaccaraṇambane maru
ttaruvunagaṭṭiveyaga dè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 50 ||
salalita rāmanāma japasāra mèṟuṅganu gāśikāpurī
nilayuḍagānumīcaraṇa nīrajareṇu mahāprabhāvamuṃ
dèliyanahalyagānu jagatīvara nīdagu satyavākyamuṃ
dalapaga rāvaṇāsuruni tammuḍagānu bhavadvilāsamul
dalacinutimpa nātaramè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 51 ||
pātakulaina mīkṛpaku bātrulu kārètalañcicūḍa ja
ṭrātikigalgè bāvana marātiki rājyasukhambugalgè du
rjātiki buṇyamabbègapi jātimahattvamunòndègāvunaṃ
dātava yèṭṭivāralaku dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 52 ||
māmaka pātaka vajramu mrāmpanagaṇyamu citraguptule
yemani vrāturo? śamanuḍemi vidhiñcunò? kālakiṅkara
stoma mònarciṭemò? vinajòppaḍa dintakamunnèdīnaciṃ
tāmaṇi yòṭlu gācèdavò dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 53 ||
dāsina cuṭṭūmā śabari? dāni dayāmati nelināvu; nī
dāsuni dāsuḍā? guhuḍu tāvakadāsya mòsaṅgināvu ne
jesina pāpamo! vinuti cesinagāvavu gāvumayya! nī
dāsulalona nenòka~ḍa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 54 ||
dīkṣavahiñci nākòladi dīnula nèndaṟi gācito jaga
drakṣaka tòlliyā drupada rājatanūja talañcinantane
yakṣayamaina valvaliḍi takkaṭa nāmòṟajittagiñci
pratyakṣamu gāvavemiṭiki dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 55 ||
nīlaghanābhamūrtivagu ninnu ganuṅgònikori veḍinan
jālamusesi ḍāgèdavu saṃstuti kèkkina rāmanāma me
mūlanu dācukogalavu muktiki brāpadi pāpamūlaku
ddālamugādè māyèḍala dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 56 ||
valadu parāku bhaktajanavatsala nī caritambu vammugā
valadu parāku nībirudu vajramuvaṇṭidi gāna kūrake
valadu parāku nādurita vārdhiki dèppavugā manambulo
dalatumèkā nirantaramu dāśarathī karunāpayonidhī. || 57 ||
tappulèṟuṅga leka duritambulu sesitinaṇṭi nīvumā
yappavugāvu maṇṭi nikananyulakun nuduraṇṭanaṇṭinī
kòppidamaina dāsajanu lòppina baṇṭuku baṭavaṇṭi nā
tappula kèlla nīvègati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 58 ||
itaḍu durātmuḍañcujanu lènna~ga nāṟaḍi~gòṇṭinenèpo
patitu~ḍa naṇṭino patita pāvanamūrtivi nīvugalla ne
nitirula ve~ḍanaṇṭi niha miccinanimmuparambòsaṅgumī
yatulita rāmanāma madhu rākṣara pālinirantaraṃ bahṛ
dgatamani nammikòlcèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 59 ||
añcitamainanīdu karuṇāmṛtasāramu nādupaini bro
kṣiñcina jāludānanira siñcèdanāduritambu lèlladū
liñcèda vairivarga mèḍaliñcèda gorkulanīdubaṇṭanai
dañcèda, gālakiṅkarula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 60 ||
jalanidhu leḍunòkka mògi~ jakkikidèccèśarambu, ṟātiniṃ
palara~ga jesènātiga~ba dābjaparāgamu, nī caritramuṃ
jalajabhavādi nirjarulu sannuti seya~ga leru gāvunaṃ
dalapanagaṇyamayya yidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 61 ||
kotikiśakyamā yasurakoṭula gèlvanu gālcèbo nijaṃ
bātanimena śītakaruḍauṭa davānalu ḍèṭṭivinta? mā
sītapativratā mahimasevaku bhāgyamumīkaṭākṣamu
dhātaku śakyamā pògaḍa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 62 ||
bhūpalalāma rāmaraghupuṅgavarāma triloka rājya saṃ
sdhāpanarāma mokṣaphala dāyaka rāma madīya pāpamul
pāpagadayyarāma ninu brastuti cesèdanayyarāma sī
tāpatirāma bhadragiri dāsarathī karuṇāpayonidhī. || 63 ||
nīsahajambu sātvikamu nīviḍipaṭṭu sudhāpayodhi, pa
dmāsanuḍātmajuṇḍu, gamalālayanī priyurālu nīku siṃ
hāsanamiddharitri; gòḍugāka samakṣulu candrabāskarul
nīsumatalpamādiphaṇi nīvè samastamu gòlcinaṭṭi nī
dāsula bhāgyamèṭṭidaya dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 64 ||
caraṇamu sokinaṭṭi śilajavvanirūpagu ṭòkkavinta, su
sdhiramuga nīṭipai girulu delina dòkkaṭi vintagāni mī
smaraṇa danarcumānavulu sadgati jèndina dèntavinta? yī
dharanu dharātmajāramaṇa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 65 ||
daivamu tallidaṇḍritagu dāta guruṇḍu sakhuṇḍu ninnè kā
bhāvana seyucunnataṟi pāpamulèlla manovikāra du
rbhāvitujeyucunnavikṛpāmativainanu kāvumī jaga
tpāvanamūrti bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 66 ||
vāsava rājyabhoga sukha vārdhini delu prabhutvamabbinā
yāsakumera ledu kanakādrisamāna dhanambugūrcinaṃ
gāsunu vèṇṭarādu kani kānaka cesina puṇyapāpamul
vīsarabova nīvu padivelaku jālu bhavambunòlla nī
dāsunigāga nelukònu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 67 ||
sūrijanul dayāparulu sūnṛtavādu lalubdhamānavul
verapatipratāṅganalu viprulu govulu vedamul mahā
bhāramudālpagā janulu pāvanamaina paropakāra sa
tkāra mèṟuṅgule rakaṭa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 68 ||
vāricarāvatāramu vāridhilo jòṟabāṟi krodha vi
stāraguḍaina yā nigamataskaravīra niśācarendruniṃ
jeri vadhiñci vedamula cikkèḍaliñci viriñciki maho
dārataniccitīvègada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 69 ||
karamanura ktimandaramu gavvamugā nahirājudrāḍugā
dòrakòna devadānavulu dugdhapayodhimathiñcucunnaco
dharaṇicalimpalokamulu tallaḍamandaga gūrmamai dharā
dharamu dhariñcitīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 70 ||
dhāruṇi jāpajuṭṭina vidhambunagaikòni hemanetruḍa
vvāridhilonadāginanu vānivadhiñci varāhamūrtivai
dhāruṇidòṇṭikai vaḍini dakṣiṇaśṛṅgamuna dhariñci vi
stāra mònarcitīve kada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 71 ||
pèṭapèṭanukku kambamuna bhīkaradanta nakhāntara prabhā
paṭalamu gappa nuppatili bhaṇḍanavīdhi nṛsiṃhabhīkara
sphuṭapaṭuśakti hemakaśipu vidaliñci surāripaṭṭi naṃ
taṭagṛpajūcitīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 72 ||
padayugalambu bhūgagana bhāgamula vèsanūni vikramā
spadamagunabbalīndrunòka pādamunandala krindanòttime
lòdavajagattrayambu buru hūtunikiyyavaṭuṇḍavainaci
tsadamalamūrti vīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 73 ||
iruvadiyòkkamāṟu dharaṇīśula nèllavadhiñci tatkale
bara rudhira pravāhamuna baitṛkatarpaṇa mòppajesi bhū
suravarakoṭiki mudamu sòppaḍa bhārgavarāmamūrtivai
dharaṇinòsaṅgitī vèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 74 ||
duramuna dāṭakandunimi dhūrjaṭivil dunumāḍisītanuṃ
bariṇayamandi taṇḍripanupa ghana kānanabhūmi kegi du
starapaṭucaṇḍa kāṇḍakuliśāhati rāvaṇakumbhakarṇa bhū
dharamula gūlcitī vèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 75 ||
anupamayādavānvayasu dhābdhisudhānidhi kṛṣṇamūrtinī
kanujuḍugājaniñci kujanāvalinèlla naḍañci rohiṇī
tanayuḍanaṅga bāhubala darpamuna balarāma mūrtivai
tanarina velpavīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 76 ||
suralunutimpagā dripura sundarula variyimpabuddharū
parayaga dālcitīvu tripurāsurakoṭi dahiñcunappuḍā
harunakudoḍugā varaśa rāsana bāṇamukho grasādhano
tkara mònariñcitīvukada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 77 ||
saṅkaradurgamai durita saṅkulamaina jagambujūci sa
rvaṅkaṣalīla nu ttama turaṅgamunèkki karāsibūni vī
rāṅkavilāsa mòppa gali kākṛta sajjanakoṭiki nirā
taṅka mònarcitīvukada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 78 ||
manamunanūhapoṣaṇalu marvakamunnè kaphādirogamul
danuvunanaṇṭi menibigi dappakamunnènaruṇḍu mokṣa sā
dhana mònarimpa~gāvalayu~ dattvavicāramu māniyuṇḍuṭa
ltanuvunaku virodhamidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 79 ||
mudamuna kāṭapaṭṭubhava mohamadva diradāṅkuśambu saṃ
padala kòṭāru korikala paṇṭa parambuna kādi vairula
nnadana jayiñcutrova vipadabdhikināvagadā sadābhava
tsadamalanāmasaṃsmaraṇa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 80 ||
durita latānusāra bhaya duḥkha kadambamu rāmanāmabhī
karatala hetice~ dègi vakāvakalai canakuṇḍa nercune
darikòni maṇḍucuṇḍu śikha dārkònina śalabādikīṭako
tkaramu vilīnamaicanavè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 81 ||
haripadabhaktinindriyaja yānvituḍuttamu~ḍindrimambulan
marugaka nilpanūdinanu madhyamu~ḍindriyapāraśyuḍai
paraginaco nikṛṣṭuḍani palkaga durmatinaina nannu nā
daramuna nèṭlukācèdavò dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 82 ||
vanakaricikku mainasaku pācavikiṃ jèḍipoyè mīnutā
vinikiki~jikkè~jilvaganu ve~duṟu~ jèndènu lellu tāvilo
manikinaśiñcè deṭitara māyirumū~ṭini gèlvanai dusā
dhanamulanī vè kāvanagu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 83 ||
karamulumīkumròkkuliḍa kannulu mimmunè cūḍa jihva mī
smaraṇadanarpavīnulubha vatkathalan vinucuṇḍanāsa mī
yaṟutunu bèṭṭupūsarula kāsagònaṃ baramārtha sādhano
tkaramidi ceyavekṛpanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 84 ||
ciratarabhakti nòkkatulasīdala marpaṇa ceyuvāḍu khe
caragaru ḍoraga pramukha saṅghamulo vèlugan sadhā bhavat
surucira dhīnda pādamula būjalònarcina vārikèllada
tpara maracetidhātrigada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 85 ||
bhānuḍu tūrpunanduganu puṭṭina~ bāvaka candra tejamul
hīnata jèndinaṭlu jagadeka virājitamaina nī pada
dhyānamu ceyucunna~ bara daivamarīculaḍaṅgakuṇḍu ne
dānava garva nirdalana dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 86 ||
nīmahanīyatattva rasa nirṇa yabodha kathāmṛtābdhilo
dāmunugruṅkulāḍakavṛ thātanukaṣṭamujèndi mānavuṃ
ḍī mahilokatīrthamula nèlla muniṅgina durvikāra hṛ
tāmasapaṅkamul vidunè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 87 ||
nīmahanīyatattva rasa nirṇa yabodha kathāmṛtābdhilo
dāmunugruṅkulāḍakavṛ thātanukaṣṭamujèndi mānavuṃ
ḍī mahilokatīrthamula nèlla muniṅgina durvikāra hṛ
tāmasapaṅkamul vidunè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 88 ||
kāñcana vastusaṅkalita kalmaṣa magni puṭambu bèṭṭèvā
riñcinarīti nātmanigiḍiñcina duṣkara durmalatrayaṃ
bañcita bha ktiyoga daha nārci~dagulpaka pāyune kana
tkāñcanakuṇḍalābharaṇa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 89 ||
nīsati pèkku galmuliḍanerpiri, loka makalmaṣambugā
nīsuta seyu pāvanamu nirmita kāryadhurīṇa dakṣuḍai
nīsutuḍiccu nāyuvulu ninna bhujiñcina~ galgakuṇḍune
dāsulakīpsi tārthamula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 90 ||
vārijapatramandiḍina vārividhambuna vartanīyamaṃ
dāraya ròmpilona danu vaṇṭani kummarapurvurīti saṃ
sāramuna mèlaṅgucu vicāraḍaiparamòndugādèsa
tkāra mèṟiṅgi mānavuḍu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 91 ||
èkkaḍi tallidaṇḍri sutulèkkaḍi vāru kalatra bāndhavaṃ
bèkkaḍa jīvu~ḍèṭṭi tanu vèttina buṭṭunu bovucunna vā
ḍòkkaḍèpāpa puṇaya phala mòndina nòkkaḍè kānarāḍuve
ṟòkkaḍu vèṇṭanaṇṭibhava mòllanayākṛpa jūḍuvayyanī
ṭakkari māyalandiḍaka dāśarathī karuṇā payonidhī. || 92 ||
dòrasinakāyamulmudimi tocina~jūciprabhutvamulsiru
lmèṟapulugāgajūcimaṟi medinilo~damatoḍivārumuṃ
daruguṭajūcicūci tègu nāyuvèṟuṅgaka mohapāśamu
laruganivārikemigati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 93 ||
sirigalanā~ḍu maimaṟaci cikkinanā~ḍudalañci puṇyamul
pòri~bòri seyanaitinani pòkkina~ galgu nègāliciccupai~
gèralina vela~dappikòni kīḍpaḍu vela jalambu gori ta
ttaramuna~ dravvinaṃ galadè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 94 ||
jīvanamiṅka~ baṅkamuna jikkina mīnu calimpakèntayu
dāvunanilci jīvanamè daddayu~ goruvidhambu còppaḍaṃ
dāvalamaina~gāni guṟi tappanivā~ḍu tariñcuvā~ḍayā
tāvakabhaktiyo gamuna dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 95 ||
sarasunimānasambu sara sajñuḍèruṅgunu muṣkarādhamuṃ
ḍèṟi~gigrahiñcuvāḍè kòla nekanisamu~ gāgadurduraṃ
baraya~ga nercunèṭlu vika cābdamaranda rasaika saurabho
tkaramumilinda mòndukriya dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 96 ||
no~cinatallidaṇḍriki~ danūbhavu~ḍòkkaḍècālu meṭice
cā~canivāḍu veṟòka~ḍu cācina ledana kiccuvā~ḍuno
rā~cinijambakāni palu kāḍanivā~ḍu raṇambulona men
dācanivā~ḍu bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 97 ||
śrīyutajānakīramaṇa cinnayarūpa rameśarāma nā
rāyaṇa pāhipāhiyani brastuti~ jesiti nāmanambunaṃ
bāyaka kilbiṣavraja vi pāṭanamanda~ga jesi satkalā
dāyi phalambunākiyavè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 98 ||
èntaṭipuṇyamo śabari yèṅgiligòṇṭivi vintagādè nī
mantana mèṭṭido yuḍuta mainika rāgra nakhāṅkurambulan
santasamanda~ jesitivi satkulajanmamu lemi lèkka ve
dāntamugādè nī mahima dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 99 ||
bòṅkanivā~ḍèyogyuḍari bṛndamu lèttina coṭajivvakuṃ
jaṅkanivā~ḍèjodu rabhasambuna narthi karambusā~cinaṃ
gòṅkanivā~ḍèdāta mimu~ gòlcibhajiñcina vā~ḍè ponirā
taṅka manasku~ ḍènna ganu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 100 ||
bhramaramugīṭakambu~ gòni pālpaḍi jhāṅkaraṇo kāriyai
bhramaramugānònarcunani palkuṭa~ jesi bhavādi duḥkhasaṃ
tamasamèḍalci bhaktisahi tambuga jīvuni viśvarūpa ta
ttvamunadhariñcu ṭemarudu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 101 ||
taruvulu pūcikāyalagu dakkusumambulu pūjagābhava
ccaraṇamu sokidāsulaku sāramulo dhanadhānyarāśulai
karibhaṭa ghoṭakāmbara nakāyamulai virajā samu
ttaraṇa mònarcujitramidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 102 ||
paṭṭitibhaṭṭarāryaguru pādamulimmèyinūrdhva puṇḍramul
vèṭṭitimantrarāja mòḍi bèṭṭiti nayyamakiṅka rālikiṃ
gaṭṭitibòmmamīcaraṇa kañjalandu~ dalampupèṭṭi bo
daṭṭiti~ bāpapuñjamula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 103 ||
allana liṅgamantri sutuḍatrija gotrajuḍādiśākha kaṃ
cèrla kulodbavuṃ dambrasiddhiḍanai bhavadaṅkitambugā
nèllakavul nutimpa raciyiñciti gopakavīndruḍan jaga
dvallabha nīku dāsuḍanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 104 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्री रघुराम चारुतुल-सीतादलधाम शमक्षमादि शृं
गार गुणाभिराम त्रिज-गन्नुत शौर्य रमाललाम दु
र्वार कबन्धराक्षस वि-राम जगज्जन कल्मषार्नवो
त्तारकनाम! भद्रगिरि-दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 1 ॥
रामविशाल विक्रम पराजित भार्गवराम सद्गुण
स्तोम पराङ्गनाविमुख सुव्रत काम विनील नीरद
श्याम ककुत्ध्सवंश कलशाम्भुधिसोम सुरारिदोर्भलो
द्धाम विराम भद्रगिरि - दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 2 ॥
अगणित सत्यभाष, शरणागतपोष, दयालसज्घरी
विगत समस्तदोष, पृथिवीसुरतोष, त्रिलोक पूतकृ
द्गग नधुनीमरन्द पदकञ्ज विशेष मणिप्रभा धग
द्धगित विभूष भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 3 ॥
रङ्गदरातिभङ्ग, खग राजतुरङ्ग, विपत्परम्परो
त्तुङ्ग तमःपतङ्ग, परि तोषितरङ्ग, दयान्तरङ्ग स
त्सङ्ग धरात्मजा हृदय सारसभृङ्ग निशाचराब्जमा
तङ्ग, शुभाङ्ग, भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिथी. ॥ 4 ॥
श्रीद सनन्दनादि मुनिसेवित पाद दिगन्तकीर्तिसं
पाद समस्तभूत परिपाल विनोद विषाद वल्लि का
च्छेद धराधिनाथकुल सिन्धुसुधामयपाद नृत्तगी
तादि विनोद भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 5 ॥
आर्युल कॆल्ल म्रॊक्किविन ताङ्गुडनै रघुनाध भट्टरा
रार्युल कञ्जलॆत्ति कवि सत्तमुलन् विनुतिञ्चि कार्य सौ
कर्य मॆलर्पनॊक्क शतकम्बॊन गूर्चि रचिन्तुनेडुता
त्पर्यमुनन् ग्रहिम्पुमिदि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 6 ॥
मसकॊनि रेङ्गुबण्ड्लुकुनु मौक्तिकमुल् वॆलवोसिनट्लुदु
र्व्यसनमुजॆन्दि काव्यमु दुरात्मुलकिच्चितिमोस मय्यॆ ना
रसनकुँ बूतवृत्तिसुक रम्बुग जेकुरुनट्लु वाक्सुधा
रसमुलुचिल्क बद्युमुख रङ्गमुनन्दुनटिम्प वय्यसं
तसमु जॆन्दि भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 7 ॥
श्रीरमणीयहार यतसी कुसुमाभशरीर, भक्त मं
दार, विकारदूर, परतत्त्वविहार त्रिलोक चेतनो
दार, दुरन्त पातक वितान विदूर, खरादि दैत्यकां
तार कुठार भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 8 ॥
दुरितलतालवित्र, खर दूषणकाननवीतिहॊत्र, भू
भरणकलाविचित्र, भव बन्धविमोचनसूत्र, चारुवि
स्फुरदरविन्दनेत्र, घन पुण्यचरित्र, विनीलभूरिकं
धरसमगात्र, भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 9 ॥
कनकविशालचेल भवकानन शातकुठारधार स
ज्जनपरिपालशील दिविजस्तुत सद्गुण काण्डकाण्ड सं
जनित पराक्रमक्रम विशारद शारद कन्दकुन्द चं
दन घनसार सारयश दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 10 ॥
श्री रघुवंश तोयधिकि शीतमयूखुडवैन नी पवि
त्रोरुपदाब्जमुल् विकसितोत्पल चम्पक वृत्तमाधुरी
पूरितवाक्प्रसूनमुल बूजलॊनर्चॆद जित्तगिम्पुमी
तारकनाम भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 11 ॥
गुरुतरमैन काव्यरस गुम्भनकब्बुर मन्दिमुष्करुल्
सरसुलमाड्कि सन्तसिल जूलुदुरोटुशशाङ्क चन्द्रिकां
कुरमुल किन्दु कान्तमणि कोटिस्रविञ्चिन भङ्गिविन्ध्यभू
धरमुन जाऱुने शिललु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 12 ॥
तरणिकुलेश नानुडुल दप्पुलु गल्गिन नीदुनाम स
द्विरचितमैन काव्यमु पवित्रमुगादॆ वियन्नदीजलं
बरगुचुवङ्कयैन मलिनाकृति बाऱिन दन्महत्वमुं
दरमॆ गणिम्प नॆव्वरिकि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 13 ॥
दारुणपात काब्धिकि सदा बडबाग्नि भवाकुलार्तिवि
स्तारदवानलार्चिकि सुधारसवृष्टि दुरन्त दुर्मता
चारभयङ्क राटविकि जण्डकठोरकुठारधार नी
तारकनाम मॆन्नुकॊन दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 14 ॥
हरुनकु नव्विभीषणुनक द्रिजकुं दिरुमन्त्र राजमै
करिकि सहल्यकुं द्रुपदकन्यकु नार्तिहरिञ्चुचुट्टमै
परगिनयट्टि नीपतित पावननाममु जिह्वपै निरं
तरमु नटिम्पजेयुमिक दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 15 ॥
मुप्पुन गालकिङ्करुलु मुङ्गिटवच्चिन वेल, रोगमुल्
गॊप्परमैनचो गफमु कुत्तुक निण्डिनवेल, बान्धवुल्
गप्पिनवेल, मीस्मरण गल्गुनॊ गल्गदॊ नाटि किप्पुडे
तप्पकचेतु मीभजन दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 16 ॥
परमदयानिधे पतितपावननाम हरे यटञ्चु सु
स्धिरमतुलै सदाभजन सेयु महात्मुल पादधूलि ना
शिरमुनदाल्तुमीरटकु जेरकुडञ्चु यमुण्डु किङ्करो
त्करमुल कान बॆट्टुनट दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 17 ॥
अजुनकु तण्ड्रिवय्यु सनकादुलकुं बरतत्त्वमय्युस
द्द्विजमुनिकोटिकॆल्लबर देतवय्यु दिनेशवंश भू
भुजुलकु मेटिवय्युबरि पूर्णुडवै वॆलिगॊन्दुपक्षिरा
ड्ध्वजमिमु ब्रस्तुतिञ्चॆदनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 18 ॥
पण्डित रक्षकुं डखिल पापविमॊचनु डब्जसम्भवा
खण्डल पूजितुण्डु दशकण्ठ विलुण्ठन चण्डकाण्डको
दण्डकला प्रवीणुडवु तावक कीर्ति वधूटि कित्तुपू
दण्डलु गाग ना कवित दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 19 ॥
श्रीरम सीतगाग निजसेवक बृन्दमु वीरवैष्णवा
चार जवम्बुगाग विरजानदि गौतमिगा विकुण्ठ मु
न्नारयभद्र शैलशिखराग्रमुगाग वसिञ्चु चेतनो
द्धारकुडैन विष्णुडवु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 20 ॥
कण्टि नदीतटम्बुबॊडगण्टिनि भद्रनगाधिवासमुन्
गण्टि निलातनूजनुरु कार्मुक मार्गणशङ्खचक्रमुल्
गण्टिनि मिम्मु लक्ष्मणुनि गण्टि कृतार्धुड नैति नो जग
त्कण्टक दैत्यनिर्धलन दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 21 ॥
हलिकुनकुन् हलाग्रमुन नर्धमु सेकुरुभङ्गि दप्पिचे
नलमट जॆन्दुवानिकि सुरापगलो जल मब्बिनट्लु दु
र्मलिन मनोविकारियगु मर्त्युनि नन्नॊडगूर्चि नीपयिन्
दलवु घटिम्पजेसितिवॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 22 ॥
कॊञ्जकतर्क वादमनु गुद्दलिचे बरतत्त्वभूस्धलिन्
रञ्जिलद्रव्वि कङ्गॊननि रामनिधानमु नेडु भक्तिसि
द्धाञ्जनमन्दुहस्तगत मय्यॆबली यनगा मदीयहृ
त्कञ्जमुनन् वसिम्पुमिक दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 23 ॥
रामुँडु घोर पातक विरामुडु सद्गुणकल्पवल्लिका
रामुडु षड्विकारजय रामुडु साधुजनावनव्रतो
द्दामुँडु रामुडे परम दैवमु माकनि मी यडुङ्गु गॆं
दामरले भुजिञ्चॆदनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 24 ॥
चक्कॆरमानिवेमुदिन जालिनकैवडि मानवाधमुल्
पॆक्कुरु ऒक्क दैवमुल वेमऱुगॊल्चॆदरट्ल कादया
म्रॊक्किननीकु म्रॊक्कवलॆ मोक्ष मॊसङ्गिन नीवयीवलॆं
दक्किनमाट लेमिटिकि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 25 ॥
'रा' कलुषम्बुलॆल्ल बयलम्बडद्रोचिन 'मा'क वाटमै
डीकॊनिप्रोवुचुनिक्क मनिधीयुतुलॆन्नँददीय वर्णमुल्
गैकॊनि भक्ति चे नुडुवँगानरु गाक विपत्परम्परल्
दाकॊनुने जगज्जनुल दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 26 ॥
रामहरे ककुत्ध्सकुल रामहरे रघुरामरामश्री
रामहरेयटञ्चु मदि रञ्जिल भेकगलम्बुलील नी
नाममु संस्मरिञ्चिन जनम्बु भवम्बॆडबासि तत्परं
धाम निवासुलौदुरट दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 27 ॥
चक्कॆर लप्पकुन् मिगुल जव्वनि कॆञ्जिगुराकु मोविकिं
जॊक्कपुजुण्टि तेनियकु जॊक्कुलुचुङ्गन लेरु गाक ने
डक्कट रामनाममधु रामृतमानुटकण्टॆ सौख्यामा
तक्किनमाधुरी महिम दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 28 ॥
अण्डजवाह निन्नु हृदयम्बुननम्मिन वारि पापमुल्
कॊण्डलवण्टिवैन वॆसगूलि नशिम्पक युन्नॆ सन्त ता
खण्डलवैभवोन्नतुलु गल्गकमानुनॆ मोक्ष लक्ष्मिकै
दण्डयॊसङ्गकुन्नॆ तुद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 29 ॥
चिक्कनिपालपै मिसिमि जॆन्दिन मीगड पञ्चदारतो
मॆक्किनभङ्गि मीविमल मेचकरूप सुधारसम्बु ना
मक्कुव पल्लेरम्बुन समाहित दास्यमु नेटिदो यिटन्
दक्कॆनटञ्चु जुर्रॆदनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 30 ॥
सिरुलिडसीत पीडलॆग जिम्मुटकुन् हनुमन्तुडार्तिसो
दरुडु सुमित्रसूति दुरितम्बुलुमानुप राम नाममुं
गरुणदलिर्प मानवुलगावग बन्निन वज्रपञ्जरो
त्करमुगदा भवन्महिम दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 31 ॥
हलिकुलिशाङ्कुशध्वज शरासन शङ्खरथाङ्ग कल्पको
ज्वलजलजात रेखलनु सांशमुलै कनुपट्टुचुन्न मी
कलितपदाम्बुज द्वयमु गौतमपत्नि कॊसङ्गिनट्लु ना
तलपुन जेर्चिकावगदॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 32 ॥
जलनिधिलोनदूऱि कुल शैलमुमीटि धरित्रिगॊम्मुनं
दलवडमाटिरक्कसुनि यङ्गमुगीटिबलीन्द्रुनिन् रसा
तलमुनमाटि पार्धिवक दम्बमुगूऱ्चिन मेटिराम ना
तलपुननाटि रागदवॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 33 ॥
भण्डन भीमुडा र्तजन बान्धवुडुज्ज्वल बाणतूणको
दण्डकलाप्रचण्ड भुज ताण्डवकीर्तिकि राममूर्तिकिन्
रॆण्डव साटिदैवमिक लेडनुचुन् गडगट्टि भेरिका
डाण्ड डडाण्ड डाण्ड निनदम्बु लजाण्डमुनिण्ड मत्तवे
दण्डमु नॆक्कि चाटॆदनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 34 ॥
अवनिज कन्नुदोयि तॊगलन्दु वॆलिङ्गॆडु सोम, जानकी
कुवलयनेत्र गब्बिचनुकॊण्डल नुण्डु घनम्ब मैधिली
नवनव यौवनम्बनु वनम्बुकुन् मददन्ति वीवॆका
दविलि भजिन्तु नॆल्लपुडु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 35 ॥
खरकरवंशजा विनु मुखण्डित भूतपिशाचढाकिनी
ज्वर परितापसर्पभय वारकमैन भवत्पदाब्ज नि
स्पुर दुरुवज्रपञ्जरमुजॊच्चिति, नीयॆड दीन मानवो
ध्धर बिरुदङ्क मेमऱुकु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 36 ॥
जुर्रॆदमीक थामृतमु जुर्रॆदमीपदकञ्जतो यमुन्
जुर्रॆद रामनाममुन जॊब्बिलुचुन्न सुधारसम्ब ने
जुर्रॆद जुर्रुजुर्रुँग रुचुल् गनुवारिपदम्बु गूर्पवे
तुर्रुलतोडि पॊत्तिडक दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 37 ॥
घोरकृतान्त वीरभट कोटिकि गुण्डॆदिगुल् दरिद्रता
कारपिशाच संहरण कार्यविनोदि विकुण्ठ मन्दिर
द्वार कवाट भेदि निजदास जनावलिकॆल्ल प्रॊद्दु नी
तारकनाम मॆन्नुकॊन दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 38 ॥
विन्नपमालकिञ्चु रघुवीर नहिप्रतिलोकमन्दु ना
कन्नदुरात्मुडुं बरम कारुणिकोत्तम वेल्पुलन्दु नी
कन्न महात्मुडुं बतित कल्मषदूरुडु लेडुनाकुवि
द्वन्नुत नीवॆनाकु गति दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 39 ॥
पॆम्पुनँदल्लिवै कलुष बृन्दसमागम मॊन्दुकुण्डु र
क्षिम्पनुदण्ड्रिवै मॆयु वसिञ्चुदु शेन्द्रिय रोगमुल् निवा
रिम्पनु वॆज्जवै कृप गुऱिञ्चि परम्बु दिरबुगाँग स
त्सम्पदलीय नीवॆगति दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 40 ॥
कुक्षिनजाण्डपं क्तुलॊन गूर्चि चराचरजन्तुकोटि सं
रक्षणसेयु तण्ड्रिवि परम्पर नी तनयुण्डनैन ना
पक्षमु नीवुगावलदॆ पापमु लॆन्नि यॊनर्चिनन् जग
द्रक्षक कर्तवीवॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 41 ॥
गद्दरियो गिहृत्कमल गन्धर सानुभवम्बुँजॆन्दु पॆ
न्निद्दवु गण्डुँ देँटि थरणीसुत कौँगिलिपञ्जरम्बुनन्
मुद्दुलुगुल्कु राचिलुक मुक्तिनिधानमुरामराँगदे
तद्दयु नेँडु नाकडकु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 42 ॥
कलियुग मर्त्यकोटिनिनु गङ्गॊन रानिविधम्बो भक्तव
त्सलतवहिम्पवो चटुल सान्द्रविपद्दश वार्धि ग्रुङ्कुचो
बिलिचिन बल्क विन्तमऱपी नरुलिट्लनरादु गाक नी
तलपुन लेदॆ सीत चॆऱ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 43 ॥
जनवर मीक थालि विनसैँपक कर्णमुलन्दु घण्टिका
निनद विनोदमुल् सुलुपुनीचुनकुन् वरमिच्चिनावु नि
न्ननयमुनम्मि कॊल्चिन महात्मुनकेमि यॊसङ्गु दोसनं
दननुत माकॊसङ्गुमय दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 44 ॥
पापमु लॊन्दुवेल रणपन्नग भूत भयज्वारादुलन्
दापद नॊन्दुवेल भरताग्रज मिम्मु भजिञ्चुवारिकिन्
ब्रापुग नीवुदम्मु डिरुपक्कियलन् जनि तद्वित्ति सं
तापमु माम्पि कातुरट दाशरथी करुणापयोनिधि. ॥ 45 ॥
अगणित जन्मकर्मदुरि ताम्बुधिलो बहुदुःखवीचिकल्
दॆगिपडवीडलेक जगतीधर नीपदभक्ति नावचे
दगिलि तरिम्पगोरिति बदम्पबडि नदु भयम्भु माम्पवे
तगदनि चित्तमं दिडक दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 46 ॥
नेनॊनरिञ्चु पापमुल नेकमुलैननु नादुजिह्वकुं
बानकमय्यॆमीपरम पावननाममुदॊण्टि चिल्करा
माननुगावुमन्न तुदि माटकु सद्गति जॆन्दॆगावुनन्
दानि धरिम्पगोरॆदनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 47 ॥
परधनमुल् हरिञ्चि परभामलनण्टि परान्न मब्बिनन्
मुरिपम कानिमीँदनगु मोसमॆऱुङ्गदु मानसम्बु
स्तरमदिकालकिङ्कर गदाहति पाल्पडनीक मम्मु नेदु
तऱिदरिजेर्चि काचॆदवॊ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 48 ॥
चेसिति घोरकृत्यमुलु चेसिति भागवतापचारमुल्
चेसिति नन्यदैवमुलँ जेरि भजिञ्चिन वारिपॊन्दु नेँ
जेसिन नेरमुल् दलँचि चिक्कुलँबॆट्टकुमय्ययय्य नी
दासुँडनय्य भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 49 ॥
परुल धनम्बुँजूचिपर भामलजूचि हरिम्पगोरु म
द्गुरुतरमानसं बनॆडु दॊङ्गनुबट्टिनिरूढदास्य वि
स्फुरितविवेक पाशमुलँ जुट्टि भवच्चरणम्बने मरु
त्तरुवुनगट्टिवेयग दॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 50 ॥
सललित रामनाम जपसार मॆऱुङ्गनु गाशिकापुरी
निलयुडगानुमीचरण नीरजरेणु महाप्रभावमुं
दॆलियनहल्यगानु जगतीवर नीदगु सत्यवाक्यमुं
दलपग रावणासुरुनि तम्मुडगानु भवद्विलासमुल्
दलचिनुतिम्प नातरमॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 51 ॥
पातकुलैन मीकृपकु बात्रुलु कारॆतलञ्चिचूड ज
ट्रातिकिगल्गॆ बावन मरातिकि राज्यसुखम्बुगल्गॆ दु
र्जातिकि बुण्यमब्बॆगपि जातिमहत्त्वमुनॊन्दॆगावुनं
दातव यॆट्टिवारलकु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 52 ॥
मामक पातक वज्रमु म्राम्पनगण्यमु चित्रगुप्तुले
येमनि व्रातुरो? शमनुडेमि विधिञ्चुनॊ? कालकिङ्कर
स्तोम मॊनर्चिटेमॊ? विनजॊप्पड दिन्तकमुन्नॆदीनचिं
तामणि यॊट्लु गाचॆदवॊ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 53 ॥
दासिन चुट्टूमा शबरि? दानि दयामति नेलिनावु; नी
दासुनि दासुडा? गुहुडु तावकदास्य मॊसङ्गिनावु ने
जेसिन पापमो! विनुति चेसिनगाववु गावुमय्य! नी
दासुललोन नेनॊकँड दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 54 ॥
दीक्षवहिञ्चि नाकॊलदि दीनुल नॆन्दऱि गाचितो जग
द्रक्षक तॊल्लिया द्रुपद राजतनूज तलञ्चिनन्तने
यक्षयमैन वल्वलिडि तक्कट नामॊऱजित्तगिञ्चि
प्रत्यक्षमु गाववेमिटिकि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 55 ॥
नीलघनाभमूर्तिवगु निन्नु गनुङ्गॊनिकोरि वेडिनन्
जालमुसेसि डागॆदवु संस्तुति कॆक्किन रामनाम मे
मूलनु दाचुकोगलवु मुक्तिकि ब्रापदि पापमूलकु
द्दालमुगादॆ मायॆडल दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 56 ॥
वलदु पराकु भक्तजनवत्सल नी चरितम्बु वम्मुगा
वलदु पराकु नीबिरुदु वज्रमुवण्टिदि गान कूरके
वलदु पराकु नादुरित वार्धिकि दॆप्पवुगा मनम्बुलो
दलतुमॆका निरन्तरमु दाशरथी करुनापयोनिधी. ॥ 57 ॥
तप्पुलॆऱुङ्ग लेक दुरितम्बुलु सेसितिनण्टि नीवुमा
यप्पवुगावु मण्टि निकनन्युलकुन् नुदुरण्टनण्टिनी
कॊप्पिदमैन दासजनु लॊप्पिन बण्टुकु बटवण्टि ना
तप्पुल कॆल्ल नीवॆगति दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 58 ॥
इतडु दुरात्मुडञ्चुजनु लॆन्नँग नाऱडिँगॊण्टिनेनॆपो
पतितुँड नण्टिनो पतित पावनमूर्तिवि नीवुगल्ल ने
नितिरुल वेँडनण्टि निह मिच्चिननिम्मुपरम्बॊसङ्गुमी
यतुलित रामनाम मधु राक्षर पालिनिरन्तरं बहृ
द्गतमनि नम्मिकॊल्चॆदनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 59 ॥
अञ्चितमैननीदु करुणामृतसारमु नादुपैनि ब्रो
क्षिञ्चिन जालुदाननिर सिञ्चॆदनादुरितम्बु लॆल्लदू
लिञ्चॆद वैरिवर्ग मॆडलिञ्चॆद गोर्कुलनीदुबण्टनै
दञ्चॆद, गालकिङ्करुल दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 60 ॥
जलनिधु लेडुनॊक्क मॊगिँ जक्किकिदॆच्चॆशरम्बु, ऱातिनिं
पलरँग जेसॆनातिगँब दाब्जपरागमु, नी चरित्रमुं
जलजभवादि निर्जरुलु सन्नुति सेयँग लेरु गावुनं
दलपनगण्यमय्य यिदि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 61 ॥
कोतिकिशक्यमा यसुरकोटुल गॆल्वनु गाल्चॆबो निजं
बातनिमेन शीतकरुडौट दवानलु डॆट्टिविन्त? मा
सीतपतिव्रता महिमसेवकु भाग्यमुमीकटाक्षमु
धातकु शक्यमा पॊगड दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 62 ॥
भूपललाम रामरघुपुङ्गवराम त्रिलोक राज्य सं
स्धापनराम मोक्षफल दायक राम मदीय पापमुल्
पापगदय्यराम निनु ब्रस्तुति चेसॆदनय्यराम सी
तापतिराम भद्रगिरि दासरथी करुणापयोनिधी. ॥ 63 ॥
नीसहजम्बु सात्विकमु नीविडिपट्टु सुधापयोधि, प
द्मासनुडात्मजुण्डु, गमलालयनी प्रियुरालु नीकु सिं
हासनमिद्धरित्रि; गॊडुगाक समक्षुलु चन्द्रबास्करुल्
नीसुमतल्पमादिफणि नीवॆ समस्तमु गॊल्चिनट्टि नी
दासुल भाग्यमॆट्टिदय दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 64 ॥
चरणमु सोकिनट्टि शिलजव्वनिरूपगु टॊक्कविन्त, सु
स्धिरमुग नीटिपै गिरुलु देलिन दॊक्कटि विन्तगानि मी
स्मरण दनर्चुमानवुलु सद्गति जॆन्दिन दॆन्तविन्त? यी
धरनु धरात्मजारमण दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 65 ॥
दैवमु तल्लिदण्ड्रितगु दात गुरुण्डु सखुण्डु निन्नॆ का
भावन सेयुचुन्नतऱि पापमुलॆल्ल मनोविकार दु
र्भावितुजेयुचुन्नविकृपामतिवैननु कावुमी जग
त्पावनमूर्ति भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 66 ॥
वासव राज्यभोग सुख वार्धिनि देलु प्रभुत्वमब्बिना
यासकुमेर लेदु कनकाद्रिसमान धनम्बुगूर्चिनं
गासुनु वॆण्टरादु कनि कानक चेसिन पुण्यपापमुल्
वीसरबोव नीवु पदिवेलकु जालु भवम्बुनॊल्ल नी
दासुनिगाग नेलुकॊनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 67 ॥
सूरिजनुल् दयापरुलु सूनृतवादु ललुब्धमानवुल्
वेरपतिप्रताङ्गनलु विप्रुलु गोवुलु वेदमुल् महा
भारमुदाल्पगा जनुलु पावनमैन परोपकार स
त्कार मॆऱुङ्गुले रकट दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 68 ॥
वारिचरावतारमु वारिधिलो जॊऱबाऱि क्रोध वि
स्तारगुडैन या निगमतस्करवीर निशाचरेन्द्रुनिं
जेरि वधिञ्चि वेदमुल चिक्कॆडलिञ्चि विरिञ्चिकि महो
दारतनिच्चितीवॆगद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 69 ॥
करमनुर क्तिमन्दरमु गव्वमुगा नहिराजुद्राडुगा
दॊरकॊन देवदानवुलु दुग्धपयोधिमथिञ्चुचुन्नचो
धरणिचलिम्पलोकमुलु तल्लडमन्दग गूर्ममै धरा
धरमु धरिञ्चितीवॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 70 ॥
धारुणि जापजुट्टिन विधम्बुनगैकॊनि हेमनेत्रुड
व्वारिधिलोनदागिननु वानिवधिञ्चि वराहमूर्तिवै
धारुणिदॊण्टिकै वडिनि दक्षिणशृङ्गमुन धरिञ्चि वि
स्तार मॊनर्चितीवे कद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 71 ॥
पॆटपॆटनुक्कु कम्बमुन भीकरदन्त नखान्तर प्रभा
पटलमु गप्प नुप्पतिलि भण्डनवीधि नृसिंहभीकर
स्फुटपटुशक्ति हेमकशिपु विदलिञ्चि सुरारिपट्टि नं
तटगृपजूचितीवॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 72 ॥
पदयुगलम्बु भूगगन भागमुल वॆसनूनि विक्रमा
स्पदमगुनब्बलीन्द्रुनॊक पादमुनन्दल क्रिन्दनॊत्तिमे
लॊदवजगत्त्रयम्बु बुरु हूतुनिकिय्यवटुण्डवैनचि
त्सदमलमूर्ति वीवॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 73 ॥
इरुवदियॊक्कमाऱु धरणीशुल नॆल्लवधिञ्चि तत्कले
बर रुधिर प्रवाहमुन बैतृकतर्पण मॊप्पजेसि भू
सुरवरकोटिकि मुदमु सॊप्पड भार्गवराममूर्तिवै
धरणिनॊसङ्गिती वॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 74 ॥
दुरमुन दाटकन्दुनिमि धूर्जटिविल् दुनुमाडिसीतनुं
बरिणयमन्दि तण्ड्रिपनुप घन काननभूमि केगि दु
स्तरपटुचण्ड काण्डकुलिशाहति रावणकुम्भकर्ण भू
धरमुल गूल्चिती वॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 75 ॥
अनुपमयादवान्वयसु धाब्धिसुधानिधि कृष्णमूर्तिनी
कनुजुडुगाजनिञ्चि कुजनावलिनॆल्ल नडञ्चि रोहिणी
तनयुडनङ्ग बाहुबल दर्पमुन बलराम मूर्तिवै
तनरिन वेल्पवीवॆकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 76 ॥
सुरलुनुतिम्पगा द्रिपुर सुन्दरुल वरियिम्पबुद्धरू
परयग दाल्चितीवु त्रिपुरासुरकोटि दहिञ्चुनप्पुडा
हरुनकुदोडुगा वरश रासन बाणमुखो ग्रसाधनो
त्कर मॊनरिञ्चितीवुकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 77 ॥
सङ्करदुर्गमै दुरित सङ्कुलमैन जगम्बुजूचि स
र्वङ्कषलील नु त्तम तुरङ्गमुनॆक्कि करासिबूनि वी
राङ्कविलास मॊप्प गलि काकृत सज्जनकोटिकि निरा
तङ्क मॊनर्चितीवुकद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 78 ॥
मनमुननूहपोषणलु मर्वकमुन्नॆ कफादिरोगमुल्
दनुवुननण्टि मेनिबिगि दप्पकमुन्नॆनरुण्डु मोक्ष सा
धन मॊनरिम्पँगावलयुँ दत्त्वविचारमु मानियुण्डुट
ल्तनुवुनकु विरोधमिदि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 79 ॥
मुदमुन काटपट्टुभव मोहमद्व दिरदाङ्कुशम्बु सं
पदल कॊटारु कोरिकल पण्ट परम्बुन कादि वैरुल
न्नदन जयिञ्चुत्रोव विपदब्धिकिनावगदा सदाभव
त्सदमलनामसंस्मरण दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 80 ॥
दुरित लतानुसार भय दुःख कदम्बमु रामनामभी
करतल हेतिचेँ दॆगि वकावकलै चनकुण्ड नेर्चुने
दरिकॊनि मण्डुचुण्डु शिख दार्कॊनिन शलबादिकीटको
त्करमु विलीनमैचनवॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 81 ॥
हरिपदभक्तिनिन्द्रियज यान्वितुडुत्तमुँडिन्द्रिमम्बुलन्
मरुगक निल्पनूदिननु मध्यमुँडिन्द्रियपारश्युडै
परगिनचो निकृष्टुडनि पल्कग दुर्मतिनैन नन्नु ना
दरमुन नॆट्लुकाचॆदवॊ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 82 ॥
वनकरिचिक्कु मैनसकु पाचविकिं जॆडिपोयॆ मीनुता
विनिकिकिँजिक्कॆँजिल्वगनु वेँदुऱुँ जॆन्दॆनु लेल्लु ताविलो
मनिकिनशिञ्चॆ देटितर मायिरुमूँटिनि गॆल्वनै दुसा
धनमुलनी वॆ कावनगु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 83 ॥
करमुलुमीकुम्रॊक्कुलिड कन्नुलु मिम्मुनॆ चूड जिह्व मी
स्मरणदनर्पवीनुलुभ वत्कथलन् विनुचुण्डनास मी
यऱुतुनु बॆट्टुपूसरुल कासगॊनं बरमार्थ साधनो
त्करमिदि चेयवेकृपनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 84 ॥
चिरतरभक्ति नॊक्कतुलसीदल मर्पण चेयुवाडु खे
चरगरु डोरग प्रमुख सङ्घमुलो वॆलुगन् सधा भवत्
सुरुचिर धीन्द पादमुल बूजलॊनर्चिन वारिकॆल्लद
त्पर मरचेतिधात्रिगद दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 85 ॥
भानुडु तूर्पुनन्दुगनु पुट्टिनँ बावक चन्द्र तेजमुल्
हीनत जॆन्दिनट्लु जगदेक विराजितमैन नी पद
ध्यानमु चेयुचुन्नँ बर दैवमरीचुलडङ्गकुण्डु ने
दानव गर्व निर्दलन दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 86 ॥
नीमहनीयतत्त्व रस निर्ण यबोध कथामृताब्धिलो
दामुनुग्रुङ्कुलाडकवृ थातनुकष्टमुजॆन्दि मानवुं
डी महिलोकतीर्थमुल नॆल्ल मुनिङ्गिन दुर्विकार हृ
तामसपङ्कमुल् विदुनॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 87 ॥
नीमहनीयतत्त्व रस निर्ण यबोध कथामृताब्धिलो
दामुनुग्रुङ्कुलाडकवृ थातनुकष्टमुजॆन्दि मानवुं
डी महिलोकतीर्थमुल नॆल्ल मुनिङ्गिन दुर्विकार हृ
तामसपङ्कमुल् विदुनॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 88 ॥
काञ्चन वस्तुसङ्कलित कल्मष मग्नि पुटम्बु बॆट्टॆवा
रिञ्चिनरीति नात्मनिगिडिञ्चिन दुष्कर दुर्मलत्रयं
बञ्चित भ क्तियोग दह नार्चिँदगुल्पक पायुने कन
त्काञ्चनकुण्डलाभरण दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 89 ॥
नीसति पॆक्कु गल्मुलिडनेर्पिरि, लोक मकल्मषम्बुगा
नीसुत सेयु पावनमु निर्मित कार्यधुरीण दक्षुडै
नीसुतुडिच्चु नायुवुलु निन्न भुजिञ्चिनँ गल्गकुण्डुने
दासुलकीप्सि तार्थमुल दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 90 ॥
वारिजपत्रमन्दिडिन वारिविधम्बुन वर्तनीयमं
दारय रॊम्पिलोन दनु वण्टनि कुम्मरपुर्वुरीति सं
सारमुन मॆलङ्गुचु विचारडैपरमॊन्दुगादॆस
त्कार मॆऱिङ्गि मानवुडु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 91 ॥
ऎक्कडि तल्लिदण्ड्रि सुतुलॆक्कडि वारु कलत्र बान्धवं
बॆक्कड जीवुँडॆट्टि तनु वॆत्तिन बुट्टुनु बोवुचुन्न वा
डॊक्कडॆपाप पुणय फल मॊन्दिन नॊक्कडॆ कानराडुवे
ऱॊक्कडु वॆण्टनण्टिभव मॊल्लनयाकृप जूडुवय्यनी
टक्करि मायलन्दिडक दाशरथी करुणा पयोनिधी. ॥ 92 ॥
दॊरसिनकायमुल्मुदिमि तोचिनँजूचिप्रभुत्वमुल्सिरु
ल्मॆऱपुलुगागजूचिमऱि मेदिनिलोँदमतोडिवारुमुं
दरुगुटजूचिचूचि तॆगु नायुवॆऱुङ्गक मोहपाशमु
लरुगनिवारिकेमिगति दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 93 ॥
सिरिगलनाँडु मैमऱचि चिक्किननाँडुदलञ्चि पुण्यमुल्
पॊरिँबॊरि सेयनैतिननि पॊक्किनँ गल्गु नॆगालिचिच्चुपैँ
गॆरलिन वेलँदप्पिकॊनि कीड्पडु वेल जलम्बु गोरि त
त्तरमुनँ द्रव्विनं गलदॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 94 ॥
जीवनमिङ्कँ बङ्कमुन जिक्किन मीनु चलिम्पकॆन्तयु
दावुननिल्चि जीवनमॆ दद्दयुँ गोरुविधम्बु चॊप्पडं
दावलमैनँगानि गुऱि तप्पनिवाँडु तरिञ्चुवाँडया
तावकभक्तियो गमुन दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 95 ॥
सरसुनिमानसम्बु सर सज्ञुडॆरुङ्गुनु मुष्कराधमुं
डॆऱिँगिग्रहिञ्चुवाडॆ कॊल नेकनिसमुँ गागदुर्दुरं
बरयँग नेर्चुनॆट्लु विक चाब्दमरन्द रसैक सौरभो
त्करमुमिलिन्द मॊन्दुक्रिय दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 96 ॥
नोँचिनतल्लिदण्ड्रिकिँ दनूभवुँडॊक्कडॆचालु मेटिचे
चाँचनिवाडु वेऱॊकँडु चाचिन लेदन किच्चुवाँडुनो
राँचिनिजम्बकानि पलु काडनिवाँडु रणम्बुलोन मेन्
दाचनिवाँडु भद्रगिरि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 97 ॥
श्रीयुतजानकीरमण चिन्नयरूप रमेशराम ना
रायण पाहिपाहियनि ब्रस्तुतिँ जेसिति नामनम्बुनं
बायक किल्बिषव्रज वि पाटनमन्दँग जेसि सत्कला
दायि फलम्बुनाकियवॆ दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 98 ॥
ऎन्तटिपुण्यमो शबरि यॆङ्गिलिगॊण्टिवि विन्तगादॆ नी
मन्तन मॆट्टिदो युडुत मैनिक राग्र नखाङ्कुरम्बुलन्
सन्तसमन्दँ जेसितिवि सत्कुलजन्ममु लेमि लॆक्क वे
दान्तमुगादॆ नी महिम दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 99 ॥
बॊङ्कनिवाँडॆयोग्युडरि बृन्दमु लॆत्तिन चोटजिव्वकुं
जङ्कनिवाँडॆजोदु रभसम्बुन नर्थि करम्बुसाँचिनं
गॊङ्कनिवाँडॆदात मिमुँ गॊल्चिभजिञ्चिन वाँडॆ पोनिरा
तङ्क मनस्कुँ डॆन्न गनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 100 ॥
भ्रमरमुगीटकम्बुँ गॊनि पाल्पडि झाङ्करणो कारियै
भ्रमरमुगानॊनर्चुननि पल्कुटँ जेसि भवादि दुःखसं
तमसमॆडल्चि भक्तिसहि तम्बुग जीवुनि विश्वरूप त
त्त्वमुनधरिञ्चु टेमरुदु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 101 ॥
तरुवुलु पूचिकायलगु दक्कुसुमम्बुलु पूजगाभव
च्चरणमु सोकिदासुलकु सारमुलो धनधान्यराशुलै
करिभट घोटकाम्बर नकायमुलै विरजा समु
त्तरण मॊनर्चुजित्रमिदि दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 102 ॥
पट्टितिभट्टरार्यगुरु पादमुलिम्मॆयिनूर्ध्व पुण्ड्रमुल्
वॆट्टितिमन्त्रराज मॊडि बॆट्टिति नय्यमकिङ्क रालिकिं
गट्टितिबॊम्ममीचरण कञ्जलन्दुँ दलम्पुपॆट्टि बो
दट्टितिँ बापपुञ्जमुल दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 103 ॥
अल्लन लिङ्गमन्त्रि सुतुडत्रिज गोत्रजुडादिशाख कं
चॆर्ल कुलोद्बवुं दम्ब्रसिद्धिडनै भवदङ्कितम्बुगा
नॆल्लकवुल् नुतिम्प रचियिञ्चिति गोपकवीन्द्रुडन् जग
द्वल्लभ नीकु दासुडनु दाशरथी करुणापयोनिधी. ॥ 104 ॥
śrī raghurāma cārutula-sītādaladhāma śamakṣamādi śṛṃ
gāra guṇābhirāma trija-gannuta śaurya ramālalāma du
rvāra kabandharākṣasa vi-rāma jagajjana kalmaṣārnavo
ttārakanāma! bhadragiri-dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 1 ||
rāmaviśāla vikrama parājita bhārgavarāma sadguṇa
stoma parāṅganāvimukha suvrata kāma vinīla nīrada
śyāma kakutdhsavaṃśa kalaśāmbhudhisoma surāridorbhalo
ddhāma virāma bhadragiri - dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 2 ||
agaṇita satyabhāṣa, śaraṇāgatapoṣa, dayālasajgharī
vigata samastadoṣa, pṛthivīsuratoṣa, triloka pūtakṛ
dgaga nadhunīmaranda padakañja viśeṣa maṇiprabhā dhaga
ddhagita vibhūṣa bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 3 ||
raṅgadarātibhaṅga, khaga rājaturaṅga, vipatparamparo
ttuṅga tamaḥpataṅga, pari toṣitaraṅga, dayāntaraṅga sa
tsaṅga dharātmajā hṛdaya sārasabhṛṅga niśācarābjamā
taṅga, śubhāṅga, bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonithī. || 4 ||
śrīda sanandanādi munisevita pāda digantakīrtisaṃ
pāda samastabhūta paripāla vinoda viṣāda valli kā
ccheda dharādhināthakula sindhusudhāmayapāda nṛttagī
tādi vinoda bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 5 ||
āryula kèlla mròkkivina tāṅguḍanai raghunādha bhaṭṭarā
rāryula kañjalètti kavi sattamulan vinutiñci kārya sau
karya mèlarpanòkka śatakambòna gūrci racintuneḍutā
tparyamunan grahimpumidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 6 ||
masakòni reṅgubaṇḍlukunu mauktikamul vèlavosinaṭludu
rvyasanamujèndi kāvyamu durātmulakiccitimosa mayyè nā
rasanaku~ būtavṛttisuka rambuga jekurunaṭlu vāksudhā
rasamulucilka badyumukha raṅgamunandunaṭimpa vayyasaṃ
tasamu jèndi bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 7 ||
śrīramaṇīyahāra yatasī kusumābhaśarīra, bhakta maṃ
dāra, vikāradūra, paratattvavihāra triloka cetano
dāra, duranta pātaka vitāna vidūra, kharādi daityakāṃ
tāra kuṭhāra bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 8 ||
duritalatālavitra, khara dūṣaṇakānanavītihòtra, bhū
bharaṇakalāvicitra, bhava bandhavimocanasūtra, cāruvi
sphuradaravindanetra, ghana puṇyacaritra, vinīlabhūrikaṃ
dharasamagātra, bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 9 ||
kanakaviśālacela bhavakānana śātakuṭhāradhāra sa
jjanaparipālaśīla divijastuta sadguṇa kāṇḍakāṇḍa saṃ
janita parākramakrama viśārada śārada kandakunda caṃ
dana ghanasāra sārayaśa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 10 ||
śrī raghuvaṃśa toyadhiki śītamayūkhuḍavaina nī pavi
trorupadābjamul vikasitotpala campaka vṛttamādhurī
pūritavākprasūnamula būjalònarcèda jittagimpumī
tārakanāma bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 11 ||
gurutaramaina kāvyarasa gumbhanakabbura mandimuṣkarul
sarasulamāḍki santasila jūluduroṭuśaśāṅka candrikāṃ
kuramula kindu kāntamaṇi koṭisraviñcina bhaṅgivindhyabhū
dharamuna jāṟune śilalu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 12 ||
taraṇikuleśa nānuḍula dappulu galgina nīdunāma sa
dviracitamaina kāvyamu pavitramugādè viyannadījalaṃ
baragucuvaṅkayaina malinākṛti bāṟina danmahatvamuṃ
daramè gaṇimpa nèvvariki dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 13 ||
dāruṇapāta kābdhiki sadā baḍabāgni bhavākulārtivi
stāradavānalārciki sudhārasavṛṣṭi duranta durmatā
cārabhayaṅka rāṭaviki jaṇḍakaṭhorakuṭhāradhāra nī
tārakanāma mènnukòna dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 14 ||
harunaku navvibhīṣaṇunaka drijakuṃ dirumantra rājamai
kariki sahalyakuṃ drupadakanyaku nārtihariñcucuṭṭamai
paraginayaṭṭi nīpatita pāvananāmamu jihvapai niraṃ
taramu naṭimpajeyumika dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 15 ||
muppuna gālakiṅkarulu muṅgiṭavaccina vela, rogamul
gòpparamainaco gaphamu kuttuka niṇḍinavela, bāndhavul
gappinavela, mīsmaraṇa galgunò galgadò nāṭi kippuḍe
tappakacetu mībhajana dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 16 ||
paramadayānidhe patitapāvananāma hare yaṭañcu su
sdhiramatulai sadābhajana seyu mahātmula pādadhūli nā
śiramunadāltumīraṭaku jerakuḍañcu yamuṇḍu kiṅkaro
tkaramula kāna bèṭṭunaṭa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 17 ||
ajunaku taṇḍrivayyu sanakādulakuṃ baratattvamayyusa
ddvijamunikoṭikèllabara detavayyu dineśavaṃśa bhū
bhujulaku meṭivayyubari pūrṇuḍavai vèligòndupakṣirā
ḍdhvajamimu brastutiñcèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 18 ||
paṇḍita rakṣakuṃ ḍakhila pāpavimòcanu ḍabjasambhavā
khaṇḍala pūjituṇḍu daśakaṇṭha viluṇṭhana caṇḍakāṇḍako
daṇḍakalā pravīṇuḍavu tāvaka kīrti vadhūṭi kittupū
daṇḍalu gāga nā kavita dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 19 ||
śrīrama sītagāga nijasevaka bṛndamu vīravaiṣṇavā
cāra javambugāga virajānadi gautamigā vikuṇṭha mu
nnārayabhadra śailaśikharāgramugāga vasiñcu cetano
ddhārakuḍaina viṣṇuḍavu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 20 ||
kaṇṭi nadītaṭambubòḍagaṇṭini bhadranagādhivāsamun
gaṇṭi nilātanūjanuru kārmuka mārgaṇaśaṅkhacakramul
gaṇṭini mimmu lakṣmaṇuni gaṇṭi kṛtārdhuḍa naiti no jaga
tkaṇṭaka daityanirdhalana dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 21 ||
halikunakun halāgramuna nardhamu sekurubhaṅgi dappice
nalamaṭa jènduvāniki surāpagalo jala mabbinaṭlu du
rmalina manovikāriyagu martyuni nannòḍagūrci nīpayin
dalavu ghaṭimpajesitivè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 22 ||
kòñjakatarka vādamanu guddalice baratattvabhūsdhalin
rañjiladravvi kaṅgònani rāmanidhānamu neḍu bhaktisi
ddhāñjanamanduhastagata mayyèbalī yanagā madīyahṛ
tkañjamunan vasimpumika dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 23 ||
rāmu~ḍu ghora pātaka virāmuḍu sadguṇakalpavallikā
rāmuḍu ṣaḍvikārajaya rāmuḍu sādhujanāvanavrato
ddāmu~ḍu rāmuḍe parama daivamu mākani mī yaḍuṅgu gèṃ
dāmarale bhujiñcèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 24 ||
cakkèramānivemudina jālinakaivaḍi mānavādhamul
pèkkuru òkka daivamula vemaṟugòlcèdaraṭla kādayā
mròkkinanīku mròkkavalè mokṣa mòsaṅgina nīvayīvalèṃ
dakkinamāṭa lemiṭiki dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 25 ||
'rā' kaluṣambulèlla bayalambaḍadrocina 'mā'ka vāṭamai
ḍīkòniprovucunikka manidhīyutulènna~dadīya varṇamul
gaikòni bhakti ce nuḍuva~gānaru gāka vipatparamparal
dākònune jagajjanula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 26 ||
rāmahare kakutdhsakula rāmahare raghurāmarāmaśrī
rāmahareyaṭañcu madi rañjila bhekagalambulīla nī
nāmamu saṃsmariñcina janambu bhavambèḍabāsi tatparaṃ
dhāma nivāsulauduraṭa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 27 ||
cakkèra lappakun migula javvani kèñjigurāku movikiṃ
jòkkapujuṇṭi teniyaku jòkkulucuṅgana leru gāka ne
ḍakkaṭa rāmanāmamadhu rāmṛtamānuṭakaṇṭè saukhyāmā
takkinamādhurī mahima dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 28 ||
aṇḍajavāha ninnu hṛdayambunanammina vāri pāpamul
kòṇḍalavaṇṭivaina vèsagūli naśimpaka yunnè santa tā
khaṇḍalavaibhavonnatulu galgakamānunè mokṣa lakṣmikai
daṇḍayòsaṅgakunnè tuda dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 29 ||
cikkanipālapai misimi jèndina mīgaḍa pañcadārato
mèkkinabhaṅgi mīvimala mecakarūpa sudhārasambu nā
makkuva pallerambuna samāhita dāsyamu neṭido yiṭan
dakkènaṭañcu jurrèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 30 ||
siruliḍasīta pīḍalèga jimmuṭakun hanumantuḍārtiso
daruḍu sumitrasūti duritambulumānupa rāma nāmamuṃ
garuṇadalirpa mānavulagāvaga bannina vajrapañjaro
tkaramugadā bhavanmahima dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 31 ||
halikuliśāṅkuśadhvaja śarāsana śaṅkharathāṅga kalpako
jvalajalajāta rekhalanu sāṃśamulai kanupaṭṭucunna mī
kalitapadāmbuja dvayamu gautamapatni kòsaṅginaṭlu nā
talapuna jercikāvagadè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 32 ||
jalanidhilonadūṟi kula śailamumīṭi dharitrigòmmunaṃ
dalavaḍamāṭirakkasuni yaṅgamugīṭibalīndrunin rasā
talamunamāṭi pārdhivaka dambamugūṟcina meṭirāma nā
talapunanāṭi rāgadavè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 33 ||
bhaṇḍana bhīmuḍā rtajana bāndhavuḍujjvala bāṇatūṇako
daṇḍakalāpracaṇḍa bhuja tāṇḍavakīrtiki rāmamūrtikin
rèṇḍava sāṭidaivamika leḍanucun gaḍagaṭṭi bherikā
ḍāṇḍa ḍaḍāṇḍa ḍāṇḍa ninadambu lajāṇḍamuniṇḍa mattave
daṇḍamu nèkki cāṭèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 34 ||
avanija kannudoyi tògalandu vèliṅgèḍu soma, jānakī
kuvalayanetra gabbicanukòṇḍala nuṇḍu ghanamba maidhilī
navanava yauvanambanu vanambukun madadanti vīvèkā
davili bhajintu nèllapuḍu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 35 ||
kharakaravaṃśajā vinu mukhaṇḍita bhūtapiśācaḍhākinī
jvara paritāpasarpabhaya vārakamaina bhavatpadābja ni
spura duruvajrapañjaramujòcciti, nīyèḍa dīna mānavo
dhdhara birudaṅka memaṟuku dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 36 ||
jurrèdamīka thāmṛtamu jurrèdamīpadakañjato yamun
jurrèda rāmanāmamuna jòbbilucunna sudhārasamba ne
jurrèda jurrujurru~ga rucul ganuvāripadambu gūrpave
turrulatoḍi pòttiḍaka dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 37 ||
ghorakṛtānta vīrabhaṭa koṭiki guṇḍèdigul daridratā
kārapiśāca saṃharaṇa kāryavinodi vikuṇṭha mandira
dvāra kavāṭa bhedi nijadāsa janāvalikèlla pròddu nī
tārakanāma mènnukòna dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 38 ||
vinnapamālakiñcu raghuvīra nahipratilokamandu nā
kannadurātmuḍuṃ barama kāruṇikottama velpulandu nī
kanna mahātmuḍuṃ batita kalmaṣadūruḍu leḍunākuvi
dvannuta nīvènāku gati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 39 ||
pèmpuna~dallivai kaluṣa bṛndasamāgama mòndukuṇḍu ra
kṣimpanudaṇḍrivai mèyu vasiñcudu śendriya rogamul nivā
rimpanu vèjjavai kṛpa guṟiñci parambu dirabugā~ga sa
tsampadalīya nīvègati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 40 ||
kukṣinajāṇḍapaṃ ktulòna gūrci carācarajantukoṭi saṃ
rakṣaṇaseyu taṇḍrivi parampara nī tanayuṇḍanaina nā
pakṣamu nīvugāvaladè pāpamu lènni yònarcinan jaga
drakṣaka kartavīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 41 ||
gaddariyo gihṛtkamala gandhara sānubhavambu~jèndu pè
nniddavu gaṇḍu~ de~ṭi tharaṇīsuta kau~gilipañjarambunan
muddulugulku rāciluka muktinidhānamurāmarā~gade
taddayu ne~ḍu nākaḍaku dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 42 ||
kaliyuga martyakoṭininu gaṅgòna rānividhambo bhaktava
tsalatavahimpavo caṭula sāndravipaddaśa vārdhi gruṅkuco
bilicina balka vintamaṟapī naruliṭlanarādu gāka nī
talapuna ledè sīta cèṟa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 43 ||
janavara mīka thāli vinasai~paka karṇamulandu ghaṇṭikā
ninada vinodamul sulupunīcunakun varamiccināvu ni
nnanayamunammi kòlcina mahātmunakemi yòsaṅgu dosanaṃ
dananuta mākòsaṅgumaya dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 44 ||
pāpamu lònduvela raṇapannaga bhūta bhayajvārādulan
dāpada nònduvela bharatāgraja mimmu bhajiñcuvārikin
brāpuga nīvudammu ḍirupakkiyalan jani tadvitti saṃ
tāpamu māmpi kāturaṭa dāśarathī karuṇāpayonidhi. || 45 ||
agaṇita janmakarmaduri tāmbudhilo bahuduḥkhavīcikal
dègipaḍavīḍaleka jagatīdhara nīpadabhakti nāvace
dagili tarimpagoriti badampabaḍi nadu bhayambhu māmpave
tagadani cittamaṃ diḍaka dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 46 ||
nenònariñcu pāpamula nekamulainanu nādujihvakuṃ
bānakamayyèmīparama pāvananāmamudòṇṭi cilkarā
mānanugāvumanna tudi māṭaku sadgati jèndègāvunan
dāni dharimpagorèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 47 ||
paradhanamul hariñci parabhāmalanaṇṭi parānna mabbinan
muripama kānimī~danagu mosamèṟuṅgadu mānasambu
staramadikālakiṅkara gadāhati pālpaḍanīka mammu nedu
taṟidarijerci kācèdavò dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 48 ||
cesiti ghorakṛtyamulu cesiti bhāgavatāpacāramul
cesiti nanyadaivamula~ jeri bhajiñcina vāripòndu ne~
jesina neramul dala~ci cikkula~bèṭṭakumayyayayya nī
dāsu~ḍanayya bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 49 ||
parula dhanambu~jūcipara bhāmalajūci harimpagoru ma
dgurutaramānasaṃ banèḍu dòṅganubaṭṭinirūḍhadāsya vi
sphuritaviveka pāśamula~ juṭṭi bhavaccaraṇambane maru
ttaruvunagaṭṭiveyaga dè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 50 ||
salalita rāmanāma japasāra mèṟuṅganu gāśikāpurī
nilayuḍagānumīcaraṇa nīrajareṇu mahāprabhāvamuṃ
dèliyanahalyagānu jagatīvara nīdagu satyavākyamuṃ
dalapaga rāvaṇāsuruni tammuḍagānu bhavadvilāsamul
dalacinutimpa nātaramè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 51 ||
pātakulaina mīkṛpaku bātrulu kārètalañcicūḍa ja
ṭrātikigalgè bāvana marātiki rājyasukhambugalgè du
rjātiki buṇyamabbègapi jātimahattvamunòndègāvunaṃ
dātava yèṭṭivāralaku dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 52 ||
māmaka pātaka vajramu mrāmpanagaṇyamu citraguptule
yemani vrāturo? śamanuḍemi vidhiñcunò? kālakiṅkara
stoma mònarciṭemò? vinajòppaḍa dintakamunnèdīnaciṃ
tāmaṇi yòṭlu gācèdavò dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 53 ||
dāsina cuṭṭūmā śabari? dāni dayāmati nelināvu; nī
dāsuni dāsuḍā? guhuḍu tāvakadāsya mòsaṅgināvu ne
jesina pāpamo! vinuti cesinagāvavu gāvumayya! nī
dāsulalona nenòka~ḍa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 54 ||
dīkṣavahiñci nākòladi dīnula nèndaṟi gācito jaga
drakṣaka tòlliyā drupada rājatanūja talañcinantane
yakṣayamaina valvaliḍi takkaṭa nāmòṟajittagiñci
pratyakṣamu gāvavemiṭiki dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 55 ||
nīlaghanābhamūrtivagu ninnu ganuṅgònikori veḍinan
jālamusesi ḍāgèdavu saṃstuti kèkkina rāmanāma me
mūlanu dācukogalavu muktiki brāpadi pāpamūlaku
ddālamugādè māyèḍala dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 56 ||
valadu parāku bhaktajanavatsala nī caritambu vammugā
valadu parāku nībirudu vajramuvaṇṭidi gāna kūrake
valadu parāku nādurita vārdhiki dèppavugā manambulo
dalatumèkā nirantaramu dāśarathī karunāpayonidhī. || 57 ||
tappulèṟuṅga leka duritambulu sesitinaṇṭi nīvumā
yappavugāvu maṇṭi nikananyulakun nuduraṇṭanaṇṭinī
kòppidamaina dāsajanu lòppina baṇṭuku baṭavaṇṭi nā
tappula kèlla nīvègati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 58 ||
itaḍu durātmuḍañcujanu lènna~ga nāṟaḍi~gòṇṭinenèpo
patitu~ḍa naṇṭino patita pāvanamūrtivi nīvugalla ne
nitirula ve~ḍanaṇṭi niha miccinanimmuparambòsaṅgumī
yatulita rāmanāma madhu rākṣara pālinirantaraṃ bahṛ
dgatamani nammikòlcèdanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 59 ||
añcitamainanīdu karuṇāmṛtasāramu nādupaini bro
kṣiñcina jāludānanira siñcèdanāduritambu lèlladū
liñcèda vairivarga mèḍaliñcèda gorkulanīdubaṇṭanai
dañcèda, gālakiṅkarula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 60 ||
jalanidhu leḍunòkka mògi~ jakkikidèccèśarambu, ṟātiniṃ
palara~ga jesènātiga~ba dābjaparāgamu, nī caritramuṃ
jalajabhavādi nirjarulu sannuti seya~ga leru gāvunaṃ
dalapanagaṇyamayya yidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 61 ||
kotikiśakyamā yasurakoṭula gèlvanu gālcèbo nijaṃ
bātanimena śītakaruḍauṭa davānalu ḍèṭṭivinta? mā
sītapativratā mahimasevaku bhāgyamumīkaṭākṣamu
dhātaku śakyamā pògaḍa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 62 ||
bhūpalalāma rāmaraghupuṅgavarāma triloka rājya saṃ
sdhāpanarāma mokṣaphala dāyaka rāma madīya pāpamul
pāpagadayyarāma ninu brastuti cesèdanayyarāma sī
tāpatirāma bhadragiri dāsarathī karuṇāpayonidhī. || 63 ||
nīsahajambu sātvikamu nīviḍipaṭṭu sudhāpayodhi, pa
dmāsanuḍātmajuṇḍu, gamalālayanī priyurālu nīku siṃ
hāsanamiddharitri; gòḍugāka samakṣulu candrabāskarul
nīsumatalpamādiphaṇi nīvè samastamu gòlcinaṭṭi nī
dāsula bhāgyamèṭṭidaya dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 64 ||
caraṇamu sokinaṭṭi śilajavvanirūpagu ṭòkkavinta, su
sdhiramuga nīṭipai girulu delina dòkkaṭi vintagāni mī
smaraṇa danarcumānavulu sadgati jèndina dèntavinta? yī
dharanu dharātmajāramaṇa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 65 ||
daivamu tallidaṇḍritagu dāta guruṇḍu sakhuṇḍu ninnè kā
bhāvana seyucunnataṟi pāpamulèlla manovikāra du
rbhāvitujeyucunnavikṛpāmativainanu kāvumī jaga
tpāvanamūrti bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 66 ||
vāsava rājyabhoga sukha vārdhini delu prabhutvamabbinā
yāsakumera ledu kanakādrisamāna dhanambugūrcinaṃ
gāsunu vèṇṭarādu kani kānaka cesina puṇyapāpamul
vīsarabova nīvu padivelaku jālu bhavambunòlla nī
dāsunigāga nelukònu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 67 ||
sūrijanul dayāparulu sūnṛtavādu lalubdhamānavul
verapatipratāṅganalu viprulu govulu vedamul mahā
bhāramudālpagā janulu pāvanamaina paropakāra sa
tkāra mèṟuṅgule rakaṭa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 68 ||
vāricarāvatāramu vāridhilo jòṟabāṟi krodha vi
stāraguḍaina yā nigamataskaravīra niśācarendruniṃ
jeri vadhiñci vedamula cikkèḍaliñci viriñciki maho
dārataniccitīvègada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 69 ||
karamanura ktimandaramu gavvamugā nahirājudrāḍugā
dòrakòna devadānavulu dugdhapayodhimathiñcucunnaco
dharaṇicalimpalokamulu tallaḍamandaga gūrmamai dharā
dharamu dhariñcitīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 70 ||
dhāruṇi jāpajuṭṭina vidhambunagaikòni hemanetruḍa
vvāridhilonadāginanu vānivadhiñci varāhamūrtivai
dhāruṇidòṇṭikai vaḍini dakṣiṇaśṛṅgamuna dhariñci vi
stāra mònarcitīve kada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 71 ||
pèṭapèṭanukku kambamuna bhīkaradanta nakhāntara prabhā
paṭalamu gappa nuppatili bhaṇḍanavīdhi nṛsiṃhabhīkara
sphuṭapaṭuśakti hemakaśipu vidaliñci surāripaṭṭi naṃ
taṭagṛpajūcitīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 72 ||
padayugalambu bhūgagana bhāgamula vèsanūni vikramā
spadamagunabbalīndrunòka pādamunandala krindanòttime
lòdavajagattrayambu buru hūtunikiyyavaṭuṇḍavainaci
tsadamalamūrti vīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 73 ||
iruvadiyòkkamāṟu dharaṇīśula nèllavadhiñci tatkale
bara rudhira pravāhamuna baitṛkatarpaṇa mòppajesi bhū
suravarakoṭiki mudamu sòppaḍa bhārgavarāmamūrtivai
dharaṇinòsaṅgitī vèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 74 ||
duramuna dāṭakandunimi dhūrjaṭivil dunumāḍisītanuṃ
bariṇayamandi taṇḍripanupa ghana kānanabhūmi kegi du
starapaṭucaṇḍa kāṇḍakuliśāhati rāvaṇakumbhakarṇa bhū
dharamula gūlcitī vèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 75 ||
anupamayādavānvayasu dhābdhisudhānidhi kṛṣṇamūrtinī
kanujuḍugājaniñci kujanāvalinèlla naḍañci rohiṇī
tanayuḍanaṅga bāhubala darpamuna balarāma mūrtivai
tanarina velpavīvèkada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 76 ||
suralunutimpagā dripura sundarula variyimpabuddharū
parayaga dālcitīvu tripurāsurakoṭi dahiñcunappuḍā
harunakudoḍugā varaśa rāsana bāṇamukho grasādhano
tkara mònariñcitīvukada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 77 ||
saṅkaradurgamai durita saṅkulamaina jagambujūci sa
rvaṅkaṣalīla nu ttama turaṅgamunèkki karāsibūni vī
rāṅkavilāsa mòppa gali kākṛta sajjanakoṭiki nirā
taṅka mònarcitīvukada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 78 ||
manamunanūhapoṣaṇalu marvakamunnè kaphādirogamul
danuvunanaṇṭi menibigi dappakamunnènaruṇḍu mokṣa sā
dhana mònarimpa~gāvalayu~ dattvavicāramu māniyuṇḍuṭa
ltanuvunaku virodhamidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 79 ||
mudamuna kāṭapaṭṭubhava mohamadva diradāṅkuśambu saṃ
padala kòṭāru korikala paṇṭa parambuna kādi vairula
nnadana jayiñcutrova vipadabdhikināvagadā sadābhava
tsadamalanāmasaṃsmaraṇa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 80 ||
durita latānusāra bhaya duḥkha kadambamu rāmanāmabhī
karatala hetice~ dègi vakāvakalai canakuṇḍa nercune
darikòni maṇḍucuṇḍu śikha dārkònina śalabādikīṭako
tkaramu vilīnamaicanavè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 81 ||
haripadabhaktinindriyaja yānvituḍuttamu~ḍindrimambulan
marugaka nilpanūdinanu madhyamu~ḍindriyapāraśyuḍai
paraginaco nikṛṣṭuḍani palkaga durmatinaina nannu nā
daramuna nèṭlukācèdavò dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 82 ||
vanakaricikku mainasaku pācavikiṃ jèḍipoyè mīnutā
vinikiki~jikkè~jilvaganu ve~duṟu~ jèndènu lellu tāvilo
manikinaśiñcè deṭitara māyirumū~ṭini gèlvanai dusā
dhanamulanī vè kāvanagu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 83 ||
karamulumīkumròkkuliḍa kannulu mimmunè cūḍa jihva mī
smaraṇadanarpavīnulubha vatkathalan vinucuṇḍanāsa mī
yaṟutunu bèṭṭupūsarula kāsagònaṃ baramārtha sādhano
tkaramidi ceyavekṛpanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 84 ||
ciratarabhakti nòkkatulasīdala marpaṇa ceyuvāḍu khe
caragaru ḍoraga pramukha saṅghamulo vèlugan sadhā bhavat
surucira dhīnda pādamula būjalònarcina vārikèllada
tpara maracetidhātrigada dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 85 ||
bhānuḍu tūrpunanduganu puṭṭina~ bāvaka candra tejamul
hīnata jèndinaṭlu jagadeka virājitamaina nī pada
dhyānamu ceyucunna~ bara daivamarīculaḍaṅgakuṇḍu ne
dānava garva nirdalana dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 86 ||
nīmahanīyatattva rasa nirṇa yabodha kathāmṛtābdhilo
dāmunugruṅkulāḍakavṛ thātanukaṣṭamujèndi mānavuṃ
ḍī mahilokatīrthamula nèlla muniṅgina durvikāra hṛ
tāmasapaṅkamul vidunè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 87 ||
nīmahanīyatattva rasa nirṇa yabodha kathāmṛtābdhilo
dāmunugruṅkulāḍakavṛ thātanukaṣṭamujèndi mānavuṃ
ḍī mahilokatīrthamula nèlla muniṅgina durvikāra hṛ
tāmasapaṅkamul vidunè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 88 ||
kāñcana vastusaṅkalita kalmaṣa magni puṭambu bèṭṭèvā
riñcinarīti nātmanigiḍiñcina duṣkara durmalatrayaṃ
bañcita bha ktiyoga daha nārci~dagulpaka pāyune kana
tkāñcanakuṇḍalābharaṇa dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 89 ||
nīsati pèkku galmuliḍanerpiri, loka makalmaṣambugā
nīsuta seyu pāvanamu nirmita kāryadhurīṇa dakṣuḍai
nīsutuḍiccu nāyuvulu ninna bhujiñcina~ galgakuṇḍune
dāsulakīpsi tārthamula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 90 ||
vārijapatramandiḍina vārividhambuna vartanīyamaṃ
dāraya ròmpilona danu vaṇṭani kummarapurvurīti saṃ
sāramuna mèlaṅgucu vicāraḍaiparamòndugādèsa
tkāra mèṟiṅgi mānavuḍu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 91 ||
èkkaḍi tallidaṇḍri sutulèkkaḍi vāru kalatra bāndhavaṃ
bèkkaḍa jīvu~ḍèṭṭi tanu vèttina buṭṭunu bovucunna vā
ḍòkkaḍèpāpa puṇaya phala mòndina nòkkaḍè kānarāḍuve
ṟòkkaḍu vèṇṭanaṇṭibhava mòllanayākṛpa jūḍuvayyanī
ṭakkari māyalandiḍaka dāśarathī karuṇā payonidhī. || 92 ||
dòrasinakāyamulmudimi tocina~jūciprabhutvamulsiru
lmèṟapulugāgajūcimaṟi medinilo~damatoḍivārumuṃ
daruguṭajūcicūci tègu nāyuvèṟuṅgaka mohapāśamu
laruganivārikemigati dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 93 ||
sirigalanā~ḍu maimaṟaci cikkinanā~ḍudalañci puṇyamul
pòri~bòri seyanaitinani pòkkina~ galgu nègāliciccupai~
gèralina vela~dappikòni kīḍpaḍu vela jalambu gori ta
ttaramuna~ dravvinaṃ galadè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 94 ||
jīvanamiṅka~ baṅkamuna jikkina mīnu calimpakèntayu
dāvunanilci jīvanamè daddayu~ goruvidhambu còppaḍaṃ
dāvalamaina~gāni guṟi tappanivā~ḍu tariñcuvā~ḍayā
tāvakabhaktiyo gamuna dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 95 ||
sarasunimānasambu sara sajñuḍèruṅgunu muṣkarādhamuṃ
ḍèṟi~gigrahiñcuvāḍè kòla nekanisamu~ gāgadurduraṃ
baraya~ga nercunèṭlu vika cābdamaranda rasaika saurabho
tkaramumilinda mòndukriya dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 96 ||
no~cinatallidaṇḍriki~ danūbhavu~ḍòkkaḍècālu meṭice
cā~canivāḍu veṟòka~ḍu cācina ledana kiccuvā~ḍuno
rā~cinijambakāni palu kāḍanivā~ḍu raṇambulona men
dācanivā~ḍu bhadragiri dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 97 ||
śrīyutajānakīramaṇa cinnayarūpa rameśarāma nā
rāyaṇa pāhipāhiyani brastuti~ jesiti nāmanambunaṃ
bāyaka kilbiṣavraja vi pāṭanamanda~ga jesi satkalā
dāyi phalambunākiyavè dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 98 ||
èntaṭipuṇyamo śabari yèṅgiligòṇṭivi vintagādè nī
mantana mèṭṭido yuḍuta mainika rāgra nakhāṅkurambulan
santasamanda~ jesitivi satkulajanmamu lemi lèkka ve
dāntamugādè nī mahima dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 99 ||
bòṅkanivā~ḍèyogyuḍari bṛndamu lèttina coṭajivvakuṃ
jaṅkanivā~ḍèjodu rabhasambuna narthi karambusā~cinaṃ
gòṅkanivā~ḍèdāta mimu~ gòlcibhajiñcina vā~ḍè ponirā
taṅka manasku~ ḍènna ganu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 100 ||
bhramaramugīṭakambu~ gòni pālpaḍi jhāṅkaraṇo kāriyai
bhramaramugānònarcunani palkuṭa~ jesi bhavādi duḥkhasaṃ
tamasamèḍalci bhaktisahi tambuga jīvuni viśvarūpa ta
ttvamunadhariñcu ṭemarudu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 101 ||
taruvulu pūcikāyalagu dakkusumambulu pūjagābhava
ccaraṇamu sokidāsulaku sāramulo dhanadhānyarāśulai
karibhaṭa ghoṭakāmbara nakāyamulai virajā samu
ttaraṇa mònarcujitramidi dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 102 ||
paṭṭitibhaṭṭarāryaguru pādamulimmèyinūrdhva puṇḍramul
vèṭṭitimantrarāja mòḍi bèṭṭiti nayyamakiṅka rālikiṃ
gaṭṭitibòmmamīcaraṇa kañjalandu~ dalampupèṭṭi bo
daṭṭiti~ bāpapuñjamula dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 103 ||
allana liṅgamantri sutuḍatrija gotrajuḍādiśākha kaṃ
cèrla kulodbavuṃ dambrasiddhiḍanai bhavadaṅkitambugā
nèllakavul nutimpa raciyiñciti gopakavīndruḍan jaga
dvallabha nīku dāsuḍanu dāśarathī karuṇāpayonidhī. || 104 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.