শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অযোধ্যাকাণ্ডম্ ।
অথ চতুরশীতিতমস্সর্গঃ ।
ততো নিবিষ্টাং ধ্বজিনীং গঙ্গামন্বাশ্রিতাং নদীম্ ।
নিষাদরাজো দৃষ্ট্বৈব জ্ঞাতীন্সন্ত্বরিতোঽঽব্রবীত্ ॥ 1 ॥
মহতীযমিতস্সেনা সাগরাভা প্রদৃশ্যতে ।
নাস্যান্তমধিগচ্ছামি মনসাপি বিচিন্তযন্ ॥ 2 ॥
যথা তু খলু দুর্বুদ্ধির্ভরত স্স্বযমাগতঃ ।
স এষ হি মহাকাযঃ কোবিদারধ্বজো রথে ॥ 3 ॥
বন্ধযিষ্যতি বা দাশানথবাঽস্মান্বধিষ্যতি ।
অথ দাশরথিং রামং পিত্রা রাজ্যাদ্বিবাসিতম্ ॥ 4 ॥
সম্পন্নাং শ্রিযমন্বিচ্ছন্স্তস্য রাজ্ঞ স্সুদুর্লভাম্ ।
ভরতঃ কৈকযীপুত্রো হন্তুং সমধিগচ্ছতি ॥ 5 ॥
ভর্তাচৈব সখাচৈব রামো দাশরথির্মম ।
তস্যার্থকামাস্সন্নদ্ধা গঙ্গাঽনূপে প্রতিষ্ঠত ॥ 6 ॥
তিষ্ঠন্তু সর্বে দাশাশ্চ গঙ্গামন্বাশ্রিতা নদীম্ ।
বলযুক্তা নদীরক্ষা মাংসমূলফলাশনাঃ ॥ 7 ॥
নাবাং শতানাং পঞ্চানাং কৈবর্তানাং শতং শতম্ ।
সন্নদ্ধানাং তথা যূনাং তিষ্ঠন্ত্বিত্যভ্যচোদযত্ ॥ 8 ॥
যদাঽঽদুষ্টস্তু ভরতো রামস্যেহ ভবিষ্যতি ।
সেযং স্বস্তিমতী সেনা গঙ্গামদ্য তরিষ্যতি ॥ 9 ॥
ইত্যুক্ত্বোপাযনং গৃহ্য মত্স্যমাংসমধূনি চ ।
অভিচক্রাম ভরতং নিষাদাধিপতির্গুহঃ ॥ 10 ॥
তমাযান্তং তু সম্প্রেক্ষ্য সূতপুত্রঃ প্রতাপবান্ ।
ভরতাযাঽচচক্ষেঽথ বিনযজ্ঞো বিনীতবত্ ॥ 11 ॥
এষ জ্ঞাতিসহস্রেণ স্থপতিঃ পরিবারিতঃ ।
কুশলো দণ্ডকারণ্যে বৃদ্ধো ভ্রাতুশ্চ তে সখা ॥ 12 ॥
তস্মাত্পশ্যতু কাকুত্স্থ ত্বাং নিষাদাধিপো গুহঃ ।
অসংশযং বিজানীতে যত্র তৌ রামলক্ষ্মণৌ ॥ 13 ॥
এতত্তু বচনং শ্রুত্বা সুমন্ত্রাদ্ভরত শ্শুভম্ ।
উবাচ বচনং শীঘ্রং গুহঃ পশ্যতু মামিতি ॥ 14 ॥
লব্ধ্বাঽভ্যনুজ্ঞাং সংহৃষ্টো জ্ঞাতিভিঃ পরিবারিতঃ ।
আগম্য ভরতং প্রহ্বো গুহো বচনমব্রবীত্ ॥ 15 ॥
নিষ্কুটশ্চৈব দেশোঽযং বঞ্চিতাশ্চাপি তে বযম্ ।
নিবেদযামস্তে সর্বে স্বকে দাসকুলে বস ॥ 16 ॥
অস্তি মূলং ফলঞ্চৈব নিষাদৈস্সমুপাহৃতম্ ।
আর্দ্রং চ মাংসং শুষ্কং চ বন্যং চোচ্চাবচং মহত্ ॥ 17 ॥
আশংসে স্বাশিতা সেনা বত্স্যতীমাং বিভাবরীম্ ।
অর্চিতো বিবিধৈঃ কামৈ শ্শ্ব স্সসৈন্যো গমিষ্যসি ॥ 18 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অযোধ্যাকাণ্ডে চতুরশীতিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturaśītitamassargaḥ |
tato niviṣṭāṃ dhvajinīṃ gaṅgāmanvāśritāṃ nadīm |
niṣādarājo dṛṣṭvaiva jñātīnsantvarito''bravīt || 1 ||
mahatīyamitassenā sāgarābhā pradṛśyate |
nāsyāntamadhigacchāmi manasāpi vicintayan || 2 ||
yathā tu khalu durbuddhirbharata ssvayamāgataḥ |
sa eṣa hi mahākāyaḥ kovidāradhvajo rathe || 3 ||
bandhayiṣyati vā dāśānathavā'smānvadhiṣyati |
atha dāśarathiṃ rāmaṃ pitrā rājyādvivāsitam || 4 ||
sampannāṃ śriyamanvicchanstasya rājña ssudurlabhām |
bharataḥ kaikayīputro hantuṃ samadhigacchati || 5 ||
bhartācaiva sakhācaiva rāmo dāśarathirmama |
tasyārthakāmāssannaddhā gaṅgā'nūpe pratiṣṭhata || 6 ||
tiṣṭhantu sarve dāśāśca gaṅgāmanvāśritā nadīm |
balayuktā nadīrakṣā māṃsamūlaphalāśanāḥ || 7 ||
nāvāṃ śatānāṃ pañcānāṃ kaivartānāṃ śataṃ śatam |
sannaddhānāṃ tathā yūnāṃ tiṣṭhantvityabhyacodayat || 8 ||
yadā''duṣṭastu bharato rāmasyeha bhaviṣyati |
seyaṃ svastimatī senā gaṅgāmadya tariṣyati || 9 ||
ityuktvopāyanaṃ gṛhya matsyamāṃsamadhūni ca |
abhicakrāma bharataṃ niṣādādhipatirguhaḥ || 10 ||
tamāyāntaṃ tu samprekṣya sūtaputraḥ pratāpavān |
bharatāyā'cacakṣe'tha vinayajño vinītavat || 11 ||
eṣa jñātisahasreṇa sthapatiḥ parivāritaḥ |
kuśalo daṇḍakāraṇye vṛddho bhrātuśca te sakhā || 12 ||
tasmātpaśyatu kākutstha tvāṃ niṣādādhipo guhaḥ |
asaṃśayaṃ vijānīte yatra tau rāmalakṣmaṇau || 13 ||
etattu vacanaṃ śrutvā sumantrādbharata śśubham |
uvāca vacanaṃ śīghraṃ guhaḥ paśyatu māmiti || 14 ||
labdhvā'bhyanujñāṃ saṃhṛṣṭo jñātibhiḥ parivāritaḥ |
āgamya bharataṃ prahvo guho vacanamabravīt || 15 ||
niṣkuṭaścaiva deśo'yaṃ vañcitāścāpi te vayam |
nivedayāmaste sarve svake dāsakule vasa || 16 ||
asti mūlaṃ phalañcaiva niṣādaissamupāhṛtam |
ārdraṃ ca māṃsaṃ śuṣkaṃ ca vanyaṃ coccāvacaṃ mahat || 17 ||
āśaṃse svāśitā senā vatsyatīmāṃ vibhāvarīm |
arcito vividhaiḥ kāmai śśva ssasainyo gamiṣyasi || 18 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturaśītitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अयोध्याकाण्डम् ।
अथ चतुरशीतितमस्सर्गः ।
ततो निविष्टां ध्वजिनीं गङ्गामन्वाश्रितां नदीम् ।
निषादराजो दृष्ट्वैव ज्ञातीन्सन्त्वरितोऽऽब्रवीत् ॥ 1 ॥
महतीयमितस्सेना सागराभा प्रदृश्यते ।
नास्यान्तमधिगच्छामि मनसापि विचिन्तयन् ॥ 2 ॥
यथा तु खलु दुर्बुद्धिर्भरत स्स्वयमागतः ।
स एष हि महाकायः कोविदारध्वजो रथे ॥ 3 ॥
बन्धयिष्यति वा दाशानथवाऽस्मान्वधिष्यति ।
अथ दाशरथिं रामं पित्रा राज्याद्विवासितम् ॥ 4 ॥
सम्पन्नां श्रियमन्विच्छन्स्तस्य राज्ञ स्सुदुर्लभाम् ।
भरतः कैकयीपुत्रो हन्तुं समधिगच्छति ॥ 5 ॥
भर्ताचैव सखाचैव रामो दाशरथिर्मम ।
तस्यार्थकामास्सन्नद्धा गङ्गाऽनूपे प्रतिष्ठत ॥ 6 ॥
तिष्ठन्तु सर्वे दाशाश्च गङ्गामन्वाश्रिता नदीम् ।
बलयुक्ता नदीरक्षा मांसमूलफलाशनाः ॥ 7 ॥
नावां शतानां पञ्चानां कैवर्तानां शतं शतम् ।
सन्नद्धानां तथा यूनां तिष्ठन्त्वित्यभ्यचोदयत् ॥ 8 ॥
यदाऽऽदुष्टस्तु भरतो रामस्येह भविष्यति ।
सेयं स्वस्तिमती सेना गङ्गामद्य तरिष्यति ॥ 9 ॥
इत्युक्त्वोपायनं गृह्य मत्स्यमांसमधूनि च ।
अभिचक्राम भरतं निषादाधिपतिर्गुहः ॥ 10 ॥
तमायान्तं तु सम्प्रेक्ष्य सूतपुत्रः प्रतापवान् ।
भरतायाऽचचक्षेऽथ विनयज्ञो विनीतवत् ॥ 11 ॥
एष ज्ञातिसहस्रेण स्थपतिः परिवारितः ।
कुशलो दण्डकारण्ये वृद्धो भ्रातुश्च ते सखा ॥ 12 ॥
तस्मात्पश्यतु काकुत्स्थ त्वां निषादाधिपो गुहः ।
असंशयं विजानीते यत्र तौ रामलक्ष्मणौ ॥ 13 ॥
एतत्तु वचनं श्रुत्वा सुमन्त्राद्भरत श्शुभम् ।
उवाच वचनं शीघ्रं गुहः पश्यतु मामिति ॥ 14 ॥
लब्ध्वाऽभ्यनुज्ञां संहृष्टो ज्ञातिभिः परिवारितः ।
आगम्य भरतं प्रह्वो गुहो वचनमब्रवीत् ॥ 15 ॥
निष्कुटश्चैव देशोऽयं वञ्चिताश्चापि ते वयम् ।
निवेदयामस्ते सर्वे स्वके दासकुले वस ॥ 16 ॥
अस्ति मूलं फलञ्चैव निषादैस्समुपाहृतम् ।
आर्द्रं च मांसं शुष्कं च वन्यं चोच्चावचं महत् ॥ 17 ॥
आशंसे स्वाशिता सेना वत्स्यतीमां विभावरीम् ।
अर्चितो विविधैः कामै श्श्व स्ससैन्यो गमिष्यसि ॥ 18 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अयोध्याकाण्डे चतुरशीतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe ayodhyākāṇḍam |
atha caturaśītitamassargaḥ |
tato niviṣṭāṃ dhvajinīṃ gaṅgāmanvāśritāṃ nadīm |
niṣādarājo dṛṣṭvaiva jñātīnsantvarito''bravīt || 1 ||
mahatīyamitassenā sāgarābhā pradṛśyate |
nāsyāntamadhigacchāmi manasāpi vicintayan || 2 ||
yathā tu khalu durbuddhirbharata ssvayamāgataḥ |
sa eṣa hi mahākāyaḥ kovidāradhvajo rathe || 3 ||
bandhayiṣyati vā dāśānathavā'smānvadhiṣyati |
atha dāśarathiṃ rāmaṃ pitrā rājyādvivāsitam || 4 ||
sampannāṃ śriyamanvicchanstasya rājña ssudurlabhām |
bharataḥ kaikayīputro hantuṃ samadhigacchati || 5 ||
bhartācaiva sakhācaiva rāmo dāśarathirmama |
tasyārthakāmāssannaddhā gaṅgā'nūpe pratiṣṭhata || 6 ||
tiṣṭhantu sarve dāśāśca gaṅgāmanvāśritā nadīm |
balayuktā nadīrakṣā māṃsamūlaphalāśanāḥ || 7 ||
nāvāṃ śatānāṃ pañcānāṃ kaivartānāṃ śataṃ śatam |
sannaddhānāṃ tathā yūnāṃ tiṣṭhantvityabhyacodayat || 8 ||
yadā''duṣṭastu bharato rāmasyeha bhaviṣyati |
seyaṃ svastimatī senā gaṅgāmadya tariṣyati || 9 ||
ityuktvopāyanaṃ gṛhya matsyamāṃsamadhūni ca |
abhicakrāma bharataṃ niṣādādhipatirguhaḥ || 10 ||
tamāyāntaṃ tu samprekṣya sūtaputraḥ pratāpavān |
bharatāyā'cacakṣe'tha vinayajño vinītavat || 11 ||
eṣa jñātisahasreṇa sthapatiḥ parivāritaḥ |
kuśalo daṇḍakāraṇye vṛddho bhrātuśca te sakhā || 12 ||
tasmātpaśyatu kākutstha tvāṃ niṣādādhipo guhaḥ |
asaṃśayaṃ vijānīte yatra tau rāmalakṣmaṇau || 13 ||
etattu vacanaṃ śrutvā sumantrādbharata śśubham |
uvāca vacanaṃ śīghraṃ guhaḥ paśyatu māmiti || 14 ||
labdhvā'bhyanujñāṃ saṃhṛṣṭo jñātibhiḥ parivāritaḥ |
āgamya bharataṃ prahvo guho vacanamabravīt || 15 ||
niṣkuṭaścaiva deśo'yaṃ vañcitāścāpi te vayam |
nivedayāmaste sarve svake dāsakule vasa || 16 ||
asti mūlaṃ phalañcaiva niṣādaissamupāhṛtam |
ārdraṃ ca māṃsaṃ śuṣkaṃ ca vanyaṃ coccāvacaṃ mahat || 17 ||
āśaṃse svāśitā senā vatsyatīmāṃ vibhāvarīm |
arcito vividhaiḥ kāmai śśva ssasainyo gamiṣyasi || 18 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye ayodhyākāṇḍe caturaśītitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.