శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తనవతితమస్సర్గః ।
తథాతైఃకృత్తగాత్రైస్తుదశగ్రీవేణమార్గణైః ।
బభూవవసుధాతత్రప్రకీర్ణాహరిభిస్తదా ॥ 1 ॥
రావణస్యాప్రసహ్యన్తంశరసమ్పాతమేకతః ।
న శేకుస్సహితున్దీప్తమ్పతఙ్గాజ్వలనంయథా ॥ 2 ॥
తేఽర్దితానిశితైర్బాణైఃక్రోశన్తోవిప్రదుద్రువుః ।
పావకార్చిస్సమావిష్టాదహ్యమానాయథాగజాః ॥ 3 ॥
ప్లవఙ్గనామనీకానిమహాభ్రాణీవమారుతః ।
సయయౌసమరేతస్మిన్విధమన్రావణశ్శరైః ॥ 4 ॥
కదనన్తరసాకృత్వారాక్షసేన్ధ్రోవనౌకసామ్ ।
ఆససాదతతోత్వరితంయుద్ధేరాఘవంస్తదా ॥ 5 ॥
సుగ్రీవస్తాన్కపీన్దృష్టవాభగ్నాన్విద్రావితాన్రణే ।
గుల్మేసుషేణన్నిక్షిప్యచక్రేయుద్ధేఽద్భుతమ్మనః ॥ 6 ॥
ఆత్మనస్సదృశంవీరస్సతన్నిక్షిప్యవానరమ్ ।
సుగ్రీవోఽఽభిముఖశ్శత్రుమ్ప్రతస్థేపాదపాయుధః ॥ 7 ॥
పార్శ్వతఃపృష్ఠతశ్చాస్యసర్వేయూథాధిపాస్స్వయమ్ ।
అనుజహ్రుర్మహాశైలాన్ వివిధాంశ్చమహాద్రుమాన్ ॥ 8 ॥
సనదన్యుధిసుగ్రీవస్స్వరేణమహతామహాన్ ।
పాతయన్వివిధాంశ్చాన్యాన్ఞ్జగామోత్తమరాక్షసాన్ ॥ 9 ॥
మమన్థ చ మహాకాయాన్రాక్షసాన్వానరేశ్వరః ।
యుగాన్తసమయేవాయుఃప్రవృద్ధానగమానివ ॥ 10 ॥
రాక్షసానామనీకేషుశైలవర్షంవవర్ష హ ।
అశ్మవర్షంయథామేఘఃపక్షిసఙ్ఘేషుకాననే ॥ 11 ॥
కపిరాజవిముక్తైస్తైశ్శైలవర్షైస్తురాక్షసాః ।
వికీర్ణశిరసఃపేతుర్నికృత్తాఇవపర్వతాః ॥ 12 ॥
అథసఙ్క్షీయమాణేషురాక్షసేషుసమన్తతః ।
సుగ్రీవేణప్రభగ్నేషుపతత్సునినదత్సు చ ॥ 13 ॥
విరూపాక్షస్స్వకన్నామధన్వీవిశ్రావ్యరాక్షసః ।
రథాదాప్లుత్యదుర్ధర్షోగజస్కన్ధముపారుహత్ ॥ 14 ॥
స తన్ద్విరదమారుహ్యవిరూపాక్షోమహారథః ।
వనర్దభనీమనిర్హ్రాదంవానరానభ్యధావత ॥ 15 ॥
సుగ్రీవే స శరాన్ఘోరాన్విససర్జచమూముఖే ।
స్థాపయామాసచోద్విగ్నాన్రాక్షసాన్ సమ్ప్రహర్షయన్ ॥ 16 ॥
సతువిద్ధశ్శితైర్బాణైఃకపీన్ద్రస్తేనరక్షసా ।
చుక్రోధ స మహాక్రోధోవధేచాస్యమనోదధే ॥ 17 ॥
తతఃపాదపముద్ధృత్యశూరస్సమ్ప్రధనోహరిః ।
అభిపత్యజఘానాస్యప్రముఖేతుమహాగజమ్ ॥ 18 ॥
స తుప్రహారాభిహతస్సుగ్రీవేణమహాగజః ।
అపాసర్పద్ధనుర్మాత్రన్నిషసాదననాద చ ॥ 19 ॥
గజాత్తుమథితాత్తూర్ణమపక్రమ్య స వీర్యవాన్ ।
రాక్షసోఽఽభిముఖశ్శత్రుమ్ప్రత్యుద్గమ్యతతఃకపిమ్ ॥ 20 ॥
ఆర్షభఞ్చర్మఖడగం చ ప్రగృహ్యలఘువిక్రమః ।
భర్త్సయన్నివసుగ్రీవమాససాదవ్యవస్థితమ్ ॥ 21 ॥
స హితస్యాభిసఙ్కృద్ధఃప్రగృహ్యవిపులాంశిలామ్ ।
విరూపాక్షాయచిక్షేపసుగ్రీవోజలదోపమామ్ ॥ 22 ॥
స తాంశిలామాపతన్తీన్దృష్టవారాక్షసపుఙ్గవః ।
అపక్రమ్యసువిక్రాన్తఃఖడగేనప్రాహరత్తదా ॥ 23 ॥
తతో భిన్నప్రహరణౌ ముష్టిభ్యాన్ తౌ సమీయతుః ।
తేజో బలసమావిష్టౌ దీప్తావివ హుతాశనౌ ॥ 24 ॥
స తదా స హసోత్పత్యరాక్షసస్యమహాహవే ।
ముష్టింసన్వర్త్యవేగేనపాతయామాసవక్షసి ॥ 25 ॥
ముష్టిప్రహారాభిహతోవిరూపాక్షోనిశాచరః ।
తేనఖడగేనసఙ్కృద్దస్సుగ్రీవస్యచమూముఖే ॥ 26 ॥
కవచమ్పాతయామాసపద్భ్యామభిహతోఽఽపతత్ ।
స సముత్థాయపతితఃకపిస్తస్యవ్యసర్జయత్ ।
తలప్రహారమశనేస్సమానమ్భీమనిస్స్వనమ్ ॥ 27 ॥
తలప్రహారన్తద్రక్షస్సుగ్రీవేణసముద్యతమ్ ।
నైపుణ్యాన్మోచయిత్వైనమ్ముష్టినోరస్యతాడయత్ ॥ 28 ॥
తస్సుసఙ్కృద్ధతరఃసుగ్రీవోవానరేశ్వరః ॥ 29 ॥
మోక్షితఞ్చాత్మనోదృష్టవాప్రహారన్తేనరక్షసా ।
దదర్శాన్తరన్తస్యవిరూపాక్షస్యవానరః ॥ 30 ॥
తతోన్యపాతయత్క్రోధాచ్ఛఙ్ఖదేశేమహాత్తలమ్ ।
మహేన్ద్రాశనికల్పేనతలేనాభిహతఃక్షితౌ ॥ 31 ॥
పపాతరుధిరక్లిన్నశ్శోణితంసముద్యమన్ ।
స్రోతోభ్యస్తువిరూపాక్షోజలమ్ప్రస్రవణాదివ ॥ 32 ॥
వివృత్తనయనఙ్క్రోధాత్సఫేనంరుధిరాప్లుతమ్ ।
దదృశుస్తేవిరూపాక్షంవిరూపాక్షతరఙ్కృతమ్ ॥ 33 ॥
స్ఫురన్తమ్పరివర్తన్తమ్పార్శ్వేనరుధిరోక్షితమ్ ।
కరుణం చ వినర్దన్తన్దదృశుఃకపయోరిపుమ్ ॥ 34 ॥
తథాతుతౌసమ్మ్యతిసమ్ప్రయుక్తౌ ।
తరస్వినౌవానరరాక్షసానామ్ ॥ 35 ॥
వినాశితమ్ప్రేక్ష్యవిరూపనేత్రమ్మహాబలన్తంహరిపార్థివేన ।
బలంసమస్తఙ్కపిరాక్షసానామున్మత్తగఙ్గాప్రతిమమ్బభూవ ॥ 36 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే సప్తనవతితమస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
tathātaiḥkṛttagātraistudaśagrīveṇamārgaṇaiḥ |
babhūvavasudhātatraprakīrṇāharibhistadā || 1 ||
rāvaṇasyāprasahyantaṃśarasampātamekataḥ |
na śekussahitundīptampataṅgājvalanaṃyathā || 2 ||
te'rditāniśitairbāṇaiḥkrośantovipradudruvuḥ |
pāvakārcissamāviṣṭādahyamānāyathāgajāḥ || 3 ||
plavaṅganāmanīkānimahābhrāṇīvamārutaḥ |
sayayausamaretasminvidhamanrāvaṇaśśaraiḥ || 4 ||
kadanantarasākṛtvārākṣasendhrovanaukasām |
āsasādatatotvaritaṃyuddherāghavaṃstadā || 5 ||
sugrīvastānkapīndṛṣṭavābhagnānvidrāvitānraṇe |
gulmesuṣeṇannikṣipyacakreyuddhe'dbhutammanaḥ || 6 ||
ātmanassadṛśaṃvīrassatannikṣipyavānaram |
sugrīvo''bhimukhaśśatrumpratasthepādapāyudhaḥ || 7 ||
pārśvataḥpṛṣṭhataścāsyasarveyūthādhipāssvayam |
anujahrurmahāśailān vividhāṃścamahādrumān || 8 ||
sanadanyudhisugrīvassvareṇamahatāmahān |
pātayanvividhāṃścānyānñjagāmottamarākṣasān || 9 ||
mamantha ca mahākāyānrākṣasānvānareśvaraḥ |
yugāntasamayevāyuḥpravṛddhānagamāniva || 10 ||
rākṣasānāmanīkeṣuśailavarṣaṃvavarṣa ha |
aśmavarṣaṃyathāmeghaḥpakṣisaṅgheṣukānane || 11 ||
kapirājavimuktaistaiśśailavarṣaisturākṣasāḥ |
vikīrṇaśirasaḥpeturnikṛttāivaparvatāḥ || 12 ||
athasaṅkṣīyamāṇeṣurākṣaseṣusamantataḥ |
sugrīveṇaprabhagneṣupatatsuninadatsu ca || 13 ||
virūpākṣassvakannāmadhanvīviśrāvyarākṣasaḥ |
rathādāplutyadurdharṣogajaskandhamupāruhat || 14 ||
sa tandviradamāruhyavirūpākṣomahārathaḥ |
vanardabhanīmanirhrādaṃvānarānabhyadhāvata || 15 ||
sugrīve sa śarānghorānvisasarjacamūmukhe |
sthāpayāmāsacodvignānrākṣasān sampraharṣayan || 16 ||
satuviddhaśśitairbāṇaiḥkapīndrastenarakṣasā |
cukrodha sa mahākrodhovadhecāsyamanodadhe || 17 ||
tataḥpādapamuddhṛtyaśūrassampradhanohariḥ |
abhipatyajaghānāsyapramukhetumahāgajam || 18 ||
sa tuprahārābhihatassugrīveṇamahāgajaḥ |
apāsarpaddhanurmātranniṣasādananāda ca || 19 ||
gajāttumathitāttūrṇamapakramya sa vīryavān |
rākṣaso''bhimukhaśśatrumpratyudgamyatataḥkapim || 20 ||
ārṣabhañcarmakhaḍagaṃ ca pragṛhyalaghuvikramaḥ |
bhartsayannivasugrīvamāsasādavyavasthitam || 21 ||
sa hitasyābhisaṅkṛddhaḥpragṛhyavipulāṃśilām |
virūpākṣāyacikṣepasugrīvojaladopamām || 22 ||
sa tāṃśilāmāpatantīndṛṣṭavārākṣasapuṅgavaḥ |
apakramyasuvikrāntaḥkhaḍagenaprāharattadā || 23 ||
tato bhinnapraharaṇau muṣṭibhyān tau samīyatuḥ |
tejo balasamāviṣṭau dīptāviva hutāśanau || 24 ||
sa tadā sa hasotpatyarākṣasasyamahāhave |
muṣṭiṃsanvartyavegenapātayāmāsavakṣasi || 25 ||
muṣṭiprahārābhihatovirūpākṣoniśācaraḥ |
tenakhaḍagenasaṅkṛddassugrīvasyacamūmukhe || 26 ||
kavacampātayāmāsapadbhyāmabhihato''patat |
sa samutthāyapatitaḥkapistasyavyasarjayat |
talaprahāramaśanessamānambhīmanissvanam || 27 ||
talaprahārantadrakṣassugrīveṇasamudyatam |
naipuṇyānmocayitvainammuṣṭinorasyatāḍayat || 28 ||
tassusaṅkṛddhataraḥsugrīvovānareśvaraḥ || 29 ||
mokṣitañcātmanodṛṣṭavāprahārantenarakṣasā |
dadarśāntarantasyavirūpākṣasyavānaraḥ || 30 ||
tatonyapātayatkrodhācchaṅkhadeśemahāttalam |
mahendrāśanikalpenatalenābhihataḥkṣitau || 31 ||
papātarudhiraklinnaśśoṇitaṃsamudyaman |
srotobhyastuvirūpākṣojalamprasravaṇādiva || 32 ||
vivṛttanayanaṅkrodhātsaphenaṃrudhirāplutam |
dadṛśustevirūpākṣaṃvirūpākṣataraṅkṛtam || 33 ||
sphurantamparivartantampārśvenarudhirokṣitam |
karuṇaṃ ca vinardantandadṛśuḥkapayoripum || 34 ||
tathātutausammyatisamprayuktau |
tarasvinauvānararākṣasānām || 35 ||
vināśitamprekṣyavirūpanetrammahābalantaṃharipārthivena |
balaṃsamastaṅkapirākṣasānāmunmattagaṅgāpratimambabhūva || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तनवतितमस्सर्गः ।
तथातैःकृत्तगात्रैस्तुदशग्रीवेणमार्गणैः ।
बभूववसुधातत्रप्रकीर्णाहरिभिस्तदा ॥ 1 ॥
रावणस्याप्रसह्यन्तंशरसम्पातमेकतः ।
न शेकुस्सहितुन्दीप्तम्पतङ्गाज्वलनंयथा ॥ 2 ॥
तेऽर्दितानिशितैर्बाणैःक्रोशन्तोविप्रदुद्रुवुः ।
पावकार्चिस्समाविष्टादह्यमानायथागजाः ॥ 3 ॥
प्लवङ्गनामनीकानिमहाभ्राणीवमारुतः ।
सययौसमरेतस्मिन्विधमन्रावणश्शरैः ॥ 4 ॥
कदनन्तरसाकृत्वाराक्षसेन्ध्रोवनौकसाम् ।
आससादततोत्वरितंयुद्धेराघवंस्तदा ॥ 5 ॥
सुग्रीवस्तान्कपीन्दृष्टवाभग्नान्विद्रावितान्रणे ।
गुल्मेसुषेणन्निक्षिप्यचक्रेयुद्धेऽद्भुतम्मनः ॥ 6 ॥
आत्मनस्सदृशंवीरस्सतन्निक्षिप्यवानरम् ।
सुग्रीवोऽऽभिमुखश्शत्रुम्प्रतस्थेपादपायुधः ॥ 7 ॥
पार्श्वतःपृष्ठतश्चास्यसर्वेयूथाधिपास्स्वयम् ।
अनुजह्रुर्महाशैलान् विविधांश्चमहाद्रुमान् ॥ 8 ॥
सनदन्युधिसुग्रीवस्स्वरेणमहतामहान् ।
पातयन्विविधांश्चान्यान्ञ्जगामोत्तमराक्षसान् ॥ 9 ॥
ममन्थ च महाकायान्राक्षसान्वानरेश्वरः ।
युगान्तसमयेवायुःप्रवृद्धानगमानिव ॥ 10 ॥
राक्षसानामनीकेषुशैलवर्षंववर्ष ह ।
अश्मवर्षंयथामेघःपक्षिसङ्घेषुकानने ॥ 11 ॥
कपिराजविमुक्तैस्तैश्शैलवर्षैस्तुराक्षसाः ।
विकीर्णशिरसःपेतुर्निकृत्ताइवपर्वताः ॥ 12 ॥
अथसङ्क्षीयमाणेषुराक्षसेषुसमन्ततः ।
सुग्रीवेणप्रभग्नेषुपतत्सुनिनदत्सु च ॥ 13 ॥
विरूपाक्षस्स्वकन्नामधन्वीविश्राव्यराक्षसः ।
रथादाप्लुत्यदुर्धर्षोगजस्कन्धमुपारुहत् ॥ 14 ॥
स तन्द्विरदमारुह्यविरूपाक्षोमहारथः ।
वनर्दभनीमनिर्ह्रादंवानरानभ्यधावत ॥ 15 ॥
सुग्रीवे स शरान्घोरान्विससर्जचमूमुखे ।
स्थापयामासचोद्विग्नान्राक्षसान् सम्प्रहर्षयन् ॥ 16 ॥
सतुविद्धश्शितैर्बाणैःकपीन्द्रस्तेनरक्षसा ।
चुक्रोध स महाक्रोधोवधेचास्यमनोदधे ॥ 17 ॥
ततःपादपमुद्धृत्यशूरस्सम्प्रधनोहरिः ।
अभिपत्यजघानास्यप्रमुखेतुमहागजम् ॥ 18 ॥
स तुप्रहाराभिहतस्सुग्रीवेणमहागजः ।
अपासर्पद्धनुर्मात्रन्निषसादननाद च ॥ 19 ॥
गजात्तुमथितात्तूर्णमपक्रम्य स वीर्यवान् ।
राक्षसोऽऽभिमुखश्शत्रुम्प्रत्युद्गम्यततःकपिम् ॥ 20 ॥
आर्षभञ्चर्मखडगं च प्रगृह्यलघुविक्रमः ।
भर्त्सयन्निवसुग्रीवमाससादव्यवस्थितम् ॥ 21 ॥
स हितस्याभिसङ्कृद्धःप्रगृह्यविपुलांशिलाम् ।
विरूपाक्षायचिक्षेपसुग्रीवोजलदोपमाम् ॥ 22 ॥
स तांशिलामापतन्तीन्दृष्टवाराक्षसपुङ्गवः ।
अपक्रम्यसुविक्रान्तःखडगेनप्राहरत्तदा ॥ 23 ॥
ततो भिन्नप्रहरणौ मुष्टिभ्यान् तौ समीयतुः ।
तेजो बलसमाविष्टौ दीप्ताविव हुताशनौ ॥ 24 ॥
स तदा स हसोत्पत्यराक्षसस्यमहाहवे ।
मुष्टिंसन्वर्त्यवेगेनपातयामासवक्षसि ॥ 25 ॥
मुष्टिप्रहाराभिहतोविरूपाक्षोनिशाचरः ।
तेनखडगेनसङ्कृद्दस्सुग्रीवस्यचमूमुखे ॥ 26 ॥
कवचम्पातयामासपद्भ्यामभिहतोऽऽपतत् ।
स समुत्थायपतितःकपिस्तस्यव्यसर्जयत् ।
तलप्रहारमशनेस्समानम्भीमनिस्स्वनम् ॥ 27 ॥
तलप्रहारन्तद्रक्षस्सुग्रीवेणसमुद्यतम् ।
नैपुण्यान्मोचयित्वैनम्मुष्टिनोरस्यताडयत् ॥ 28 ॥
तस्सुसङ्कृद्धतरःसुग्रीवोवानरेश्वरः ॥ 29 ॥
मोक्षितञ्चात्मनोदृष्टवाप्रहारन्तेनरक्षसा ।
ददर्शान्तरन्तस्यविरूपाक्षस्यवानरः ॥ 30 ॥
ततोन्यपातयत्क्रोधाच्छङ्खदेशेमहात्तलम् ।
महेन्द्राशनिकल्पेनतलेनाभिहतःक्षितौ ॥ 31 ॥
पपातरुधिरक्लिन्नश्शोणितंसमुद्यमन् ।
स्रोतोभ्यस्तुविरूपाक्षोजलम्प्रस्रवणादिव ॥ 32 ॥
विवृत्तनयनङ्क्रोधात्सफेनंरुधिराप्लुतम् ।
ददृशुस्तेविरूपाक्षंविरूपाक्षतरङ्कृतम् ॥ 33 ॥
स्फुरन्तम्परिवर्तन्तम्पार्श्वेनरुधिरोक्षितम् ।
करुणं च विनर्दन्तन्ददृशुःकपयोरिपुम् ॥ 34 ॥
तथातुतौसम्म्यतिसम्प्रयुक्तौ ।
तरस्विनौवानरराक्षसानाम् ॥ 35 ॥
विनाशितम्प्रेक्ष्यविरूपनेत्रम्महाबलन्तंहरिपार्थिवेन ।
बलंसमस्तङ्कपिराक्षसानामुन्मत्तगङ्गाप्रतिमम्बभूव ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तनवतितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
tathātaiḥkṛttagātraistudaśagrīveṇamārgaṇaiḥ |
babhūvavasudhātatraprakīrṇāharibhistadā || 1 ||
rāvaṇasyāprasahyantaṃśarasampātamekataḥ |
na śekussahitundīptampataṅgājvalanaṃyathā || 2 ||
te'rditāniśitairbāṇaiḥkrośantovipradudruvuḥ |
pāvakārcissamāviṣṭādahyamānāyathāgajāḥ || 3 ||
plavaṅganāmanīkānimahābhrāṇīvamārutaḥ |
sayayausamaretasminvidhamanrāvaṇaśśaraiḥ || 4 ||
kadanantarasākṛtvārākṣasendhrovanaukasām |
āsasādatatotvaritaṃyuddherāghavaṃstadā || 5 ||
sugrīvastānkapīndṛṣṭavābhagnānvidrāvitānraṇe |
gulmesuṣeṇannikṣipyacakreyuddhe'dbhutammanaḥ || 6 ||
ātmanassadṛśaṃvīrassatannikṣipyavānaram |
sugrīvo''bhimukhaśśatrumpratasthepādapāyudhaḥ || 7 ||
pārśvataḥpṛṣṭhataścāsyasarveyūthādhipāssvayam |
anujahrurmahāśailān vividhāṃścamahādrumān || 8 ||
sanadanyudhisugrīvassvareṇamahatāmahān |
pātayanvividhāṃścānyānñjagāmottamarākṣasān || 9 ||
mamantha ca mahākāyānrākṣasānvānareśvaraḥ |
yugāntasamayevāyuḥpravṛddhānagamāniva || 10 ||
rākṣasānāmanīkeṣuśailavarṣaṃvavarṣa ha |
aśmavarṣaṃyathāmeghaḥpakṣisaṅgheṣukānane || 11 ||
kapirājavimuktaistaiśśailavarṣaisturākṣasāḥ |
vikīrṇaśirasaḥpeturnikṛttāivaparvatāḥ || 12 ||
athasaṅkṣīyamāṇeṣurākṣaseṣusamantataḥ |
sugrīveṇaprabhagneṣupatatsuninadatsu ca || 13 ||
virūpākṣassvakannāmadhanvīviśrāvyarākṣasaḥ |
rathādāplutyadurdharṣogajaskandhamupāruhat || 14 ||
sa tandviradamāruhyavirūpākṣomahārathaḥ |
vanardabhanīmanirhrādaṃvānarānabhyadhāvata || 15 ||
sugrīve sa śarānghorānvisasarjacamūmukhe |
sthāpayāmāsacodvignānrākṣasān sampraharṣayan || 16 ||
satuviddhaśśitairbāṇaiḥkapīndrastenarakṣasā |
cukrodha sa mahākrodhovadhecāsyamanodadhe || 17 ||
tataḥpādapamuddhṛtyaśūrassampradhanohariḥ |
abhipatyajaghānāsyapramukhetumahāgajam || 18 ||
sa tuprahārābhihatassugrīveṇamahāgajaḥ |
apāsarpaddhanurmātranniṣasādananāda ca || 19 ||
gajāttumathitāttūrṇamapakramya sa vīryavān |
rākṣaso''bhimukhaśśatrumpratyudgamyatataḥkapim || 20 ||
ārṣabhañcarmakhaḍagaṃ ca pragṛhyalaghuvikramaḥ |
bhartsayannivasugrīvamāsasādavyavasthitam || 21 ||
sa hitasyābhisaṅkṛddhaḥpragṛhyavipulāṃśilām |
virūpākṣāyacikṣepasugrīvojaladopamām || 22 ||
sa tāṃśilāmāpatantīndṛṣṭavārākṣasapuṅgavaḥ |
apakramyasuvikrāntaḥkhaḍagenaprāharattadā || 23 ||
tato bhinnapraharaṇau muṣṭibhyān tau samīyatuḥ |
tejo balasamāviṣṭau dīptāviva hutāśanau || 24 ||
sa tadā sa hasotpatyarākṣasasyamahāhave |
muṣṭiṃsanvartyavegenapātayāmāsavakṣasi || 25 ||
muṣṭiprahārābhihatovirūpākṣoniśācaraḥ |
tenakhaḍagenasaṅkṛddassugrīvasyacamūmukhe || 26 ||
kavacampātayāmāsapadbhyāmabhihato''patat |
sa samutthāyapatitaḥkapistasyavyasarjayat |
talaprahāramaśanessamānambhīmanissvanam || 27 ||
talaprahārantadrakṣassugrīveṇasamudyatam |
naipuṇyānmocayitvainammuṣṭinorasyatāḍayat || 28 ||
tassusaṅkṛddhataraḥsugrīvovānareśvaraḥ || 29 ||
mokṣitañcātmanodṛṣṭavāprahārantenarakṣasā |
dadarśāntarantasyavirūpākṣasyavānaraḥ || 30 ||
tatonyapātayatkrodhācchaṅkhadeśemahāttalam |
mahendrāśanikalpenatalenābhihataḥkṣitau || 31 ||
papātarudhiraklinnaśśoṇitaṃsamudyaman |
srotobhyastuvirūpākṣojalamprasravaṇādiva || 32 ||
vivṛttanayanaṅkrodhātsaphenaṃrudhirāplutam |
dadṛśustevirūpākṣaṃvirūpākṣataraṅkṛtam || 33 ||
sphurantamparivartantampārśvenarudhirokṣitam |
karuṇaṃ ca vinardantandadṛśuḥkapayoripum || 34 ||
tathātutausammyatisamprayuktau |
tarasvinauvānararākṣasānām || 35 ||
vināśitamprekṣyavirūpanetrammahābalantaṃharipārthivena |
balaṃsamastaṅkapirākṣasānāmunmattagaṅgāpratimambabhūva || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.