śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha saptanavatitamassargaḥ |
tathātaiḥkṛttagātraistudaśagrīveṇamārgaṇaiḥ |
Verse 1
babhūvavasudhātatraprakīrṇāharibhistadā || 1 ||
rāvaṇasyāprasahyantaṃśarasampātamekataḥ |
Verse 2
na śekussahitundīptampataṅgājvalanaṃyathā || 2 ||
te'rditāniśitairbāṇaiḥkrośantovipradudruvuḥ |
Verse 3
pāvakārcissamāviṣṭādahyamānāyathāgajāḥ || 3 ||
plavaṅganāmanīkānimahābhrāṇīvamārutaḥ |
Verse 4
sayayausamaretasminvidhamanrāvaṇaśśaraiḥ || 4 ||
kadanantarasākṛtvārākṣasendhrovanaukasām |
Verse 5
āsasādatatotvaritaṃyuddherāghavaṃstadā || 5 ||
sugrīvastānkapīndṛṣṭavābhagnānvidrāvitānraṇe |
Verse 6
gulmesuṣeṇannikṣipyacakreyuddhe'dbhutammanaḥ || 6 ||
ātmanassadṛśaṃvīrassatannikṣipyavānaram |
Verse 7
sugrīvo''bhimukhaśśatrumpratasthepādapāyudhaḥ || 7 ||
pārśvataḥpṛṣṭhataścāsyasarveyūthādhipāssvayam |
Verse 8
anujahrurmahāśailān vividhāṃścamahādrumān || 8 ||
sanadanyudhisugrīvassvareṇamahatāmahān |
Verse 9
pātayanvividhāṃścānyānñjagāmottamarākṣasān || 9 ||
mamantha ca mahākāyānrākṣasānvānareśvaraḥ |
Verse 10
yugāntasamayevāyuḥpravṛddhānagamāniva || 10 ||
rākṣasānāmanīkeṣuśailavarṣaṃvavarṣa ha |
Verse 11
aśmavarṣaṃyathāmeghaḥpakṣisaṅgheṣukānane || 11 ||
kapirājavimuktaistaiśśailavarṣaisturākṣasāḥ |
Verse 12
vikīrṇaśirasaḥpeturnikṛttāivaparvatāḥ || 12 ||
athasaṅkṣīyamāṇeṣurākṣaseṣusamantataḥ |
Verse 13
sugrīveṇaprabhagneṣupatatsuninadatsu ca || 13 ||
virūpākṣassvakannāmadhanvīviśrāvyarākṣasaḥ |
Verse 14
rathādāplutyadurdharṣogajaskandhamupāruhat || 14 ||
sa tandviradamāruhyavirūpākṣomahārathaḥ |
Verse 15
vanardabhanīmanirhrādaṃvānarānabhyadhāvata || 15 ||
sugrīve sa śarānghorānvisasarjacamūmukhe |
Verse 16
sthāpayāmāsacodvignānrākṣasān sampraharṣayan || 16 ||
satuviddhaśśitairbāṇaiḥkapīndrastenarakṣasā |
Verse 17
cukrodha sa mahākrodhovadhecāsyamanodadhe || 17 ||
tataḥpādapamuddhṛtyaśūrassampradhanohariḥ |
Verse 18
abhipatyajaghānāsyapramukhetumahāgajam || 18 ||
sa tuprahārābhihatassugrīveṇamahāgajaḥ |
Verse 19
apāsarpaddhanurmātranniṣasādananāda ca || 19 ||
gajāttumathitāttūrṇamapakramya sa vīryavān |
Verse 20
rākṣaso''bhimukhaśśatrumpratyudgamyatataḥkapim || 20 ||
ārṣabhañcarmakhaḍagaṃ ca pragṛhyalaghuvikramaḥ |
Verse 21
bhartsayannivasugrīvamāsasādavyavasthitam || 21 ||
sa hitasyābhisaṅkṛddhaḥpragṛhyavipulāṃśilām |
Verse 22
virūpākṣāyacikṣepasugrīvojaladopamām || 22 ||
sa tāṃśilāmāpatantīndṛṣṭavārākṣasapuṅgavaḥ |
Verse 23
apakramyasuvikrāntaḥkhaḍagenaprāharattadā || 23 ||
tato bhinnapraharaṇau muṣṭibhyān tau samīyatuḥ |
Verse 24
tejo balasamāviṣṭau dīptāviva hutāśanau || 24 ||
sa tadā sa hasotpatyarākṣasasyamahāhave |
Verse 25
muṣṭiṃsanvartyavegenapātayāmāsavakṣasi || 25 ||
muṣṭiprahārābhihatovirūpākṣoniśācaraḥ |
Verse 26
tenakhaḍagenasaṅkṛddassugrīvasyacamūmukhe || 26 ||
kavacampātayāmāsapadbhyāmabhihato''patat |
sa samutthāyapatitaḥkapistasyavyasarjayat |
Verse 27
talaprahāramaśanessamānambhīmanissvanam || 27 ||
talaprahārantadrakṣassugrīveṇasamudyatam |
Verse 28
naipuṇyānmocayitvainammuṣṭinorasyatāḍayat || 28 ||
Verse 29
tassusaṅkṛddhataraḥsugrīvovānareśvaraḥ || 29 ||
mokṣitañcātmanodṛṣṭavāprahārantenarakṣasā |
Verse 30
dadarśāntarantasyavirūpākṣasyavānaraḥ || 30 ||
tatonyapātayatkrodhācchaṅkhadeśemahāttalam |
Verse 31
mahendrāśanikalpenatalenābhihataḥkṣitau || 31 ||
papātarudhiraklinnaśśoṇitaṃsamudyaman |
Verse 32
srotobhyastuvirūpākṣojalamprasravaṇādiva || 32 ||
vivṛttanayanaṅkrodhātsaphenaṃrudhirāplutam |
Verse 33
dadṛśustevirūpākṣaṃvirūpākṣataraṅkṛtam || 33 ||
sphurantamparivartantampārśvenarudhirokṣitam |
Verse 34
karuṇaṃ ca vinardantandadṛśuḥkapayoripum || 34 ||
tathātutausammyatisamprayuktau |
Verse 35
tarasvinauvānararākṣasānām || 35 ||
vināśitamprekṣyavirūpanetrammahābalantaṃharipārthivena |
Verse 36
balaṃsamastaṅkapirākṣasānāmunmattagaṅgāpratimambabhūva || 36 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe saptanavatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ सप्तनवतितमस्सर्गः ।
तथातैःकृत्तगात्रैस्तुदशग्रीवेणमार्गणैः ।
बभूववसुधातत्रप्रकीर्णाहरिभिस्तदा ॥ 1 ॥
रावणस्याप्रसह्यन्तंशरसम्पातमेकतः ।
न शेकुस्सहितुन्दीप्तम्पतङ्गाज्वलनंयथा ॥ 2 ॥
तेऽर्दितानिशितैर्बाणैःक्रोशन्तोविप्रदुद्रुवुः ।
पावकार्चिस्समाविष्टादह्यमानायथागजाः ॥ 3 ॥
प्लवङ्गनामनीकानिमहाभ्राणीवमारुतः ।
सययौसमरेतस्मिन्विधमन्रावणश्शरैः ॥ 4 ॥
कदनन्तरसाकृत्वाराक्षसेन्ध्रोवनौकसाम् ।
आससादततोत्वरितंयुद्धेराघवंस्तदा ॥ 5 ॥
सुग्रीवस्तान्कपीन्दृष्टवाभग्नान्विद्रावितान्रणे ।
गुल्मेसुषेणन्निक्षिप्यचक्रेयुद्धेऽद्भुतम्मनः ॥ 6 ॥
आत्मनस्सदृशंवीरस्सतन्निक्षिप्यवानरम् ।
सुग्रीवोऽऽभिमुखश्शत्रुम्प्रतस्थेपादपायुधः ॥ 7 ॥
पार्श्वतःपृष्ठतश्चास्यसर्वेयूथाधिपास्स्वयम् ।
अनुजह्रुर्महाशैलान् विविधांश्चमहाद्रुमान् ॥ 8 ॥
सनदन्युधिसुग्रीवस्स्वरेणमहतामहान् ।
पातयन्विविधांश्चान्यान्ञ्जगामोत्तमराक्षसान् ॥ 9 ॥
ममन्थ च महाकायान्राक्षसान्वानरेश्वरः ।
युगान्तसमयेवायुःप्रवृद्धानगमानिव ॥ 10 ॥
राक्षसानामनीकेषुशैलवर्षंववर्ष ह ।
अश्मवर्षंयथामेघःपक्षिसङ्घेषुकानने ॥ 11 ॥
कपिराजविमुक्तैस्तैश्शैलवर्षैस्तुराक्षसाः ।
विकीर्णशिरसःपेतुर्निकृत्ताइवपर्वताः ॥ 12 ॥
अथसङ्क्षीयमाणेषुराक्षसेषुसमन्ततः ।
सुग्रीवेणप्रभग्नेषुपतत्सुनिनदत्सु च ॥ 13 ॥
विरूपाक्षस्स्वकन्नामधन्वीविश्राव्यराक्षसः ।
रथादाप्लुत्यदुर्धर्षोगजस्कन्धमुपारुहत् ॥ 14 ॥
स तन्द्विरदमारुह्यविरूपाक्षोमहारथः ।
वनर्दभनीमनिर्ह्रादंवानरानभ्यधावत ॥ 15 ॥
सुग्रीवे स शरान्घोरान्विससर्जचमूमुखे ।
स्थापयामासचोद्विग्नान्राक्षसान् सम्प्रहर्षयन् ॥ 16 ॥
सतुविद्धश्शितैर्बाणैःकपीन्द्रस्तेनरक्षसा ।
चुक्रोध स महाक्रोधोवधेचास्यमनोदधे ॥ 17 ॥
ततःपादपमुद्धृत्यशूरस्सम्प्रधनोहरिः ।
अभिपत्यजघानास्यप्रमुखेतुमहागजम् ॥ 18 ॥
स तुप्रहाराभिहतस्सुग्रीवेणमहागजः ।
अपासर्पद्धनुर्मात्रन्निषसादननाद च ॥ 19 ॥
गजात्तुमथितात्तूर्णमपक्रम्य स वीर्यवान् ।
राक्षसोऽऽभिमुखश्शत्रुम्प्रत्युद्गम्यततःकपिम् ॥ 20 ॥
आर्षभञ्चर्मखडगं च प्रगृह्यलघुविक्रमः ।
भर्त्सयन्निवसुग्रीवमाससादव्यवस्थितम् ॥ 21 ॥
स हितस्याभिसङ्कृद्धःप्रगृह्यविपुलांशिलाम् ।
विरूपाक्षायचिक्षेपसुग्रीवोजलदोपमाम् ॥ 22 ॥
स तांशिलामापतन्तीन्दृष्टवाराक्षसपुङ्गवः ।
अपक्रम्यसुविक्रान्तःखडगेनप्राहरत्तदा ॥ 23 ॥
ततो भिन्नप्रहरणौ मुष्टिभ्यान् तौ समीयतुः ।
तेजो बलसमाविष्टौ दीप्ताविव हुताशनौ ॥ 24 ॥
स तदा स हसोत्पत्यराक्षसस्यमहाहवे ।
मुष्टिंसन्वर्त्यवेगेनपातयामासवक्षसि ॥ 25 ॥
मुष्टिप्रहाराभिहतोविरूपाक्षोनिशाचरः ।
तेनखडगेनसङ्कृद्दस्सुग्रीवस्यचमूमुखे ॥ 26 ॥
कवचम्पातयामासपद्भ्यामभिहतोऽऽपतत् ।
स समुत्थायपतितःकपिस्तस्यव्यसर्जयत् ।
तलप्रहारमशनेस्समानम्भीमनिस्स्वनम् ॥ 27 ॥
तलप्रहारन्तद्रक्षस्सुग्रीवेणसमुद्यतम् ।
नैपुण्यान्मोचयित्वैनम्मुष्टिनोरस्यताडयत् ॥ 28 ॥
तस्सुसङ्कृद्धतरःसुग्रीवोवानरेश्वरः ॥ 29 ॥
मोक्षितञ्चात्मनोदृष्टवाप्रहारन्तेनरक्षसा ।
ददर्शान्तरन्तस्यविरूपाक्षस्यवानरः ॥ 30 ॥
ततोन्यपातयत्क्रोधाच्छङ्खदेशेमहात्तलम् ।
महेन्द्राशनिकल्पेनतलेनाभिहतःक्षितौ ॥ 31 ॥
पपातरुधिरक्लिन्नश्शोणितंसमुद्यमन् ।
स्रोतोभ्यस्तुविरूपाक्षोजलम्प्रस्रवणादिव ॥ 32 ॥
विवृत्तनयनङ्क्रोधात्सफेनंरुधिराप्लुतम् ।
ददृशुस्तेविरूपाक्षंविरूपाक्षतरङ्कृतम् ॥ 33 ॥
स्फुरन्तम्परिवर्तन्तम्पार्श्वेनरुधिरोक्षितम् ।
करुणं च विनर्दन्तन्ददृशुःकपयोरिपुम् ॥ 34 ॥
तथातुतौसम्म्यतिसम्प्रयुक्तौ ।
तरस्विनौवानरराक्षसानाम् ॥ 35 ॥
विनाशितम्प्रेक्ष्यविरूपनेत्रम्महाबलन्तंहरिपार्थिवेन ।
बलंसमस्तङ्कपिराक्षसानामुन्मत्तगङ्गाप्रतिमम्बभूव ॥ 36 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे सप्तनवतितमस्सर्गः ॥