ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਬਾਲਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ ਪਞ੍ਚਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਤਸ੍ਤਾਨਾਕੁਲਾਨ੍ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਾਸ੍ਤ੍ਰਮੋਹਿਤਾਨ੍ ।
ਵਸਿष੍ਠਸ਼੍ਚੋਦਯਾਮਾਸ ਕਾਮਧੁਕ੍ ਸृਜ ਯੋਗਤਃ ॥ 1 ॥
ਤਸ੍ਯਾਹੁਮ੍ਭਾਰਵਾਜ੍ਜਾਤਾਃ ਕਾਮ੍ਭੋਜਾ ਰਵਿਸਨ੍ਨਿਭਾਃ ।
ਊਧਸਸ੍ਤ੍ਵਥ ਸਞ੍ਜਾਤਾਃ ਪਪ੍ਲਵਾਸ਼੍ਸ਼ਸ੍ਤ੍ਰਪਾਣਯਃ ॥ 2 ॥
ਯੋਨਿਦੇਸ਼ਾਚ੍ਚ ਯਵਨਾਸ਼੍ਸ਼ਕृਦ੍ਦੇਸ਼ਾਚ੍ਛਕਾ ਸ੍ਤਥਾ ।
ਰੋਮਕੂਪੇषੁ ਚ ਮ੍ਲੇਚ੍ਛਾ ਹਾਰੀਤਾਸ੍ਸਕਿਰਾਤਕਾਃ ॥ 3 ॥
ਤੈਸ੍ਤੈਰ੍ਨਿषੂਦਿਤਂ ਸਰ੍ਵਂ ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਸ੍ਯ ਤਤ੍ਕ੍षਣਾਤ੍ ।
ਸਪਦਾਤਿਗਜਂ ਸਾਸ਼੍ਵਂ ਸਰਥਂ ਰਘੁਨਨ੍ਦਨ ॥ 4 ॥
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਨਿषੂਦਿਤਂ ਸੈਨ੍ਯਂ ਵਸਿष੍ਠੇਨ ਮਹਾਤ੍ਮਨਾ ।
ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਸੁਤਾਨਾਂ ਚ ਸ਼ਤਂ ਨਾਨਾਵਿਧਾਯੁਧਮ੍ ॥ 5 ॥
ਅਭ੍ਯਧਾਵਤ੍ਸੁਸਙ੍ਕृਦ੍ਧਂ ਵਸਿष੍ਠਂ ਜਪਤਾਂ ਵਰਮ੍ ।
ਹੁਙ੍ਕਾਰੇਣੈਵ ਤਾਨ੍ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ ਦਦਾਹ ਭਗਵਾਨ੍ ऋषਿਃ ॥ 6 ॥
ਤੇ ਸਾਸ਼੍ਵਰਥਪਾਦਾਤਾ ਵਸਿष੍ਠੇਨ ਮਹਾਤ੍ਮਨਾ ।
ਭਸ੍ਮੀਕृਤਾ ਮੁਹੂਰ੍ਤੇਨ ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਸੁਤਾ ਸ੍ਤਦਾ ॥ 7 ॥
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਵਿਨਾਸ਼ਿਤਾਨ੍ ਪੁਤ੍ਰਾਨ੍ ਬਲਂ ਚ ਸੁਮਹਾਯਸ਼ਾਃ ।
ਸਵ੍ਰੀਡਸ਼੍ਚਿਨ੍ਤਯਾऽਵਿष੍ਟੋ ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰੋऽਭਵਤ੍ਤਦਾ ॥ 8 ॥
ਸਮੁਦ੍ਰ ਇਵ ਨਿਰ੍ਵੇਗੋ ਭਗ੍ਨਦਂष੍ਟ੍ਰ ਇਵੋਰਗਃ ।
ਉਪਰਕ੍ਤ ਇਵਾਦਿਤ੍ਯਸ੍ਸਦ੍ਯੋ ਨਿष੍ਪ੍ਰਭਤਾਂ ਗਤਃ ॥ 9 ॥
ਹਤਪੁਤ੍ਰਬਲੋ ਦੀਨੋ ਲੂਨਪਕ੍ष ਇਵ ਦ੍ਵਿਜਃ ।
ਹਤਦਰ੍ਪੋ ਹਤੋਤ੍ਸਾਹੋ ਨਿਰ੍ਵੇਦਂ ਸਮਪਦ੍ਯਤ ॥ 10 ॥
ਸ ਪੁਤ੍ਰਮੇਕਂ ਰਾਜ੍ਯਾਯ ਪਾਲਯੇਤਿ ਨਿਯੁਜ੍ਯ ਚ ।
ਪृਥਿਵੀਂ ਕ੍षਤ੍ਰਧਰ੍ਮੇਣ ਵਨਮੇਵਾਨ੍ਵਪਦ੍ਯਤ ॥ 11 ॥
ਸ ਗਤ੍ਵਾ ਹਿਮਵਤ੍ਪਾਰ੍ਸ਼੍ਵਂ ਕਿਨ੍ਨਰੋਰਗਸੇਵਿਤਮ੍ ।
ਮਹਾਦੇਵਪ੍ਰਸਾਦਾਰ੍ਥਂ ਤਪਸ੍ਤੇਪੇ ਮਹਾਤਪਾਃ ॥ 12 ॥
ਕੇਨਚਿਤ੍ਤ੍ਵਥ ਕਾਲੇਨ ਦੇਵੇਸ਼ੋ ਵृषਭਧ੍ਵਜਃ ।
ਦਰ੍ਸ਼ਯਾਮਾਸ ਵਰਦੋ ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਂ ਮਹਾਬਲਮ੍ ॥ 13 ॥
ਕਿਮਰ੍ਥਂ ਤਪ੍ਯਸੇ ਰਾਜਨ੍ ਬ੍ਰੂਹਿ ਯਤ੍ਤੇ ਵਿਵਕ੍षਿਤਮ੍ ।
ਵਰਦੋऽਸ੍ਮਿ ਵਰੋ ਯਸ੍ਤੇ ਕਾਙ੍ਕ੍षਿਤਸ੍ਸੋऽਭਿਧੀਯਤਾਮ੍ ॥ 14 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤਸ੍ਤੁ ਦੇਵੇਨ ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰੋ ਮਹਾਤਪਾਃ ।
ਪ੍ਰਣਿਪਤ੍ਯ ਮਹਾਦੇਵਮਿਦਂ ਵਚਨਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 15 ॥
ਯਦਿ ਤੁष੍ਟੋ ਮਹਾਦੇਵ ਧਨੁਰ੍ਵੇਦੋ ਮਮਾਨਘ ।
ਸਾਙ੍ਗੋਪਾਙ੍ਗੋਪਨਿषਦਸ੍ਸਰਹਸ੍ਯਃ ਪ੍ਰਦੀਯਤਾਮ੍ ॥ 16 ॥
ਯਾਨਿ ਦੇਵੇषੁ ਚਾਸ੍ਤ੍ਰਾਣਿ ਦਾਨਵੇषੁ ਮਹਰ੍षਿषੁ ।
ਗਨ੍ਧਰ੍ਵਯਕ੍षਰਕ੍षਸ੍ਸੁ ਪ੍ਰਤਿਭਾਨ੍ਤੁ ਮਮਾਨਘ ॥ 17 ॥
ਤਵ ਪ੍ਰਸਾਦਾਦ੍ਭਵਤੁ ਦੇਵਦੇਵਮਮੇਪ੍ਸਿਤਮ੍ ।
ਏਵਮਸ੍ਤ੍ਵਿਤਿ ਦੇਵੇਸ਼ੋ ਵਾਕ੍ਯਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਗਤਸ੍ਤਦਾ ॥ 18 ॥
ਪ੍ਰਾਪ੍ਯ ਚਾਸ੍ਤ੍ਰਾਣਿ ਰਾਜਰ੍षਿਰ੍ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰੋ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਦਰ੍ਪੇਣ ਮਹਤਾ ਯੁਕ੍ਤੋ ਦਰ੍ਪਪੂਰ੍ਣੋऽਭਵਤ੍ਤਦਾ ॥ 19 ॥
ਵਿਵਰ੍ਧਮਾਨੋ ਵੀਰ੍ਯੇਣ ਸਮੁਦ੍ਰ ਇਵ ਪਰ੍ਵਣਿ ।
ਹਤਮੇਵ ਤਦਾ ਮੇਨੇ ਵਸਿष੍ਠਮृषਿਸਤ੍ਤਮਮ੍ ॥ 20 ॥
ਤਤੋ ਗਤ੍ਵਾऽऽਸ਼੍ਰਮਪਦਂ ਮੁਮੋਚਾਸ੍ਤ੍ਰਾਣਿ ਪਾਰ੍ਥਿਵਃ ।
ਯੈਸ੍ਤਤ੍ਤਪੋਵਨਂ ਸਰ੍ਵਂ ਨਿਰ੍ਦਗ੍ਧਂ ਚਾਸ੍ਤ੍ਰਤੇਜਸਾ ॥ 21 ॥
ਉਦੀਰ੍ਯਮਾਣਮਸ੍ਤ੍ਰਂ ਤਦ੍ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਸ੍ਯ ਧੀਮਤਃ ।
ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਵਿਪ੍ਰਦ੍ਰੁਤਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇ ਮੁਨਯਸ਼੍ਸ਼ਤਸ਼ੋ ਦਿਸ਼ਃ ॥ 22 ॥
ਵਸਿष੍ਠਸ੍ਯ ਚ ਯੇ ਸ਼ਿष੍ਯਾਸ੍ਤਥੈਵ ਮृਗਪਕ੍षਿਣਃ ।
ਵਿਦ੍ਰਵਨ੍ਤਿ ਭਯਾਦ੍ਭੀਤਾ ਨਾਨਾਦਿਗ੍ਭ੍ਯਸ੍ਸਹਸ੍ਰਸ਼ਃ ॥ 23 ॥
ਵਸਿष੍ਠਸ੍ਯਾਸ਼੍ਰਮਪਦਂ ਸ਼ੂਨ੍ਯਮਾਸੀਨ੍ਮਹਾਤ੍ਮਨਃ ।
ਮੁਹੂਰ੍ਤਮਿਵ ਨਿਸ਼੍ਸ਼ਬ੍ਦਮਾਸੀਦਿਰਿਣਸਨ੍ਨਿਭਮ੍ ॥ 24 ॥
ਵਦਤੋ ਵੈ ਵਸਿष੍ਠਸ੍ਯ ਮਾ ਭੈਰਿਤਿ ਮੁਹੁਰ੍ਮੁਹੁਃ ।
ਨਾਸ਼ਯਾਮ੍ਯਦ੍ਯ ਗਾਧੇਯਂ ਨੀਹਾਰਮਿਵ ਭਾਸ੍ਕਰਃ ॥ 25 ॥
ਏਵਮੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਮਹਾਤੇਜਾ ਵਸਿष੍ਠੋ ਜਪਤਾਂ ਵਰਃ ।
ਵਿਸ਼੍ਵਾਮਿਤ੍ਰਂ ਤਦਾ ਵਾਕ੍ਯਂ ਸਰੋषਮਿਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 26 ॥
ਆਸ਼੍ਰਮਂ ਚਿਰਸਮ੍ਵृਦ੍ਧਂ ਯਦ੍ਵਿਨਾਸ਼ਿਤਵਾਨਸਿ ।
ਦੁਰਾਚਾਰੋऽਸਿ ਤਨ੍ਮੂਢ ਤਸ੍ਮਾਤ੍ਤ੍ਵਂ ਨ ਭਵਿष੍ਯਸਿ ॥ 27 ॥
ਇਤ੍ਯੁਕ੍ਤ੍ਵਾ ਪਰਮਕ੍ਰੁਦ੍ਧੋ ਦਣ੍ਡਮੁਦ੍ਯਮ੍ਯ ਸਤ੍ਵਰਃ ।
ਵਿਧੂਮਮਿਵ ਕਾਲਾਗ੍ਨਿਂ ਯਮਦਣ੍ਡਮਿਵਾਪਰਮ੍ ॥ 28 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਬਾਲਕਾਣ੍ਡੇ ਪਞ੍ਚਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān |
vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || 1 ||
tasyāhumbhāravājjātāḥ kāmbhojā ravisannibhāḥ |
ūdhasastvatha sañjātāḥ paplavāśśastrapāṇayaḥ || 2 ||
yonideśācca yavanāśśakṛddeśācchakā stathā |
romakūpeṣu ca mlecchā hārītāssakirātakāḥ || 3 ||
taistairniṣūditaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya tatkṣaṇāt |
sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana || 4 ||
dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā |
viśvāmitrasutānāṃ ca śataṃ nānāvidhāyudham || 5 ||
abhyadhāvatsusaṅkṛddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
huṅkāreṇaiva tān sarvān dadāha bhagavān ṛṣiḥ || 6 ||
te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā |
bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutā stadā || 7 ||
dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ |
savrīḍaścintayā'viṣṭo viśvāmitro'bhavattadā || 8 ||
samudra iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 9 ||
hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ |
hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata || 10 ||
sa putramekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca |
pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanamevānvapadyata || 11 ||
sa gatvā himavatpārśvaṃ kinnaroragasevitam |
mahādevaprasādārthaṃ tapastepe mahātapāḥ || 12 ||
kenacittvatha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ |
darśayāmāsa varado viśvāmitraṃ mahābalam || 13 ||
kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yatte vivakṣitam |
varado'smi varo yaste kāṅkṣitasso'bhidhīyatām || 14 ||
evamuktastu devena viśvāmitro mahātapāḥ |
praṇipatya mahādevamidaṃ vacanamabravīt || 15 ||
yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha |
sāṅgopāṅgopaniṣadassarahasyaḥ pradīyatām || 16 ||
yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu |
gandharvayakṣarakṣassu pratibhāntu mamānagha || 17 ||
tava prasādādbhavatu devadevamamepsitam |
evamastviti deveśo vākyamuktvā gatastadā || 18 ||
prāpya cāstrāṇi rājarṣirviśvāmitro mahābalaḥ |
darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo'bhavattadā || 19 ||
vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi |
hatameva tadā mene vasiṣṭhamṛṣisattamam || 20 ||
tato gatvā''śramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ |
yaistattapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā || 21 ||
udīryamāṇamastraṃ tadviśvāmitrasya dhīmataḥ |
dṛṣṭvā vipradrutāssarve munayaśśataśo diśaḥ || 22 ||
vasiṣṭhasya ca ye śiṣyāstathaiva mṛgapakṣiṇaḥ |
vidravanti bhayādbhītā nānādigbhyassahasraśaḥ || 23 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyamāsīnmahātmanaḥ |
muhūrtamiva niśśabdamāsīdiriṇasannibham || 24 ||
vadato vai vasiṣṭhasya mā bhairiti muhurmuhuḥ |
nāśayāmyadya gādheyaṃ nīhāramiva bhāskaraḥ || 25 ||
evamuktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ |
viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣamidamabravīt || 26 ||
āśramaṃ cirasamvṛddhaṃ yadvināśitavānasi |
durācāro'si tanmūḍha tasmāttvaṃ na bhaviṣyasi || 27 ||
ityuktvā paramakruddho daṇḍamudyamya satvaraḥ |
vidhūmamiva kālāgniṃ yamadaṇḍamivāparam || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ।
ततस्तानाकुलान् दृष्ट्वा विश्वामित्रास्त्रमोहितान् ।
वसिष्ठश्चोदयामास कामधुक् सृज योगतः ॥ 1 ॥
तस्याहुम्भारवाज्जाताः काम्भोजा रविसन्निभाः ।
ऊधसस्त्वथ सञ्जाताः पप्लवाश्शस्त्रपाणयः ॥ 2 ॥
योनिदेशाच्च यवनाश्शकृद्देशाच्छका स्तथा ।
रोमकूपेषु च म्लेच्छा हारीतास्सकिरातकाः ॥ 3 ॥
तैस्तैर्निषूदितं सर्वं विश्वामित्रस्य तत्क्षणात् ।
सपदातिगजं साश्वं सरथं रघुनन्दन ॥ 4 ॥
दृष्ट्वा निषूदितं सैन्यं वसिष्ठेन महात्मना ।
विश्वामित्रसुतानां च शतं नानाविधायुधम् ॥ 5 ॥
अभ्यधावत्सुसङ्कृद्धं वसिष्ठं जपतां वरम् ।
हुङ्कारेणैव तान् सर्वान् ददाह भगवान् ऋषिः ॥ 6 ॥
ते साश्वरथपादाता वसिष्ठेन महात्मना ।
भस्मीकृता मुहूर्तेन विश्वामित्रसुता स्तदा ॥ 7 ॥
दृष्ट्वा विनाशितान् पुत्रान् बलं च सुमहायशाः ।
सव्रीडश्चिन्तयाऽविष्टो विश्वामित्रोऽभवत्तदा ॥ 8 ॥
समुद्र इव निर्वेगो भग्नदंष्ट्र इवोरगः ।
उपरक्त इवादित्यस्सद्यो निष्प्रभतां गतः ॥ 9 ॥
हतपुत्रबलो दीनो लूनपक्ष इव द्विजः ।
हतदर्पो हतोत्साहो निर्वेदं समपद्यत ॥ 10 ॥
स पुत्रमेकं राज्याय पालयेति नियुज्य च ।
पृथिवीं क्षत्रधर्मेण वनमेवान्वपद्यत ॥ 11 ॥
स गत्वा हिमवत्पार्श्वं किन्नरोरगसेवितम् ।
महादेवप्रसादार्थं तपस्तेपे महातपाः ॥ 12 ॥
केनचित्त्वथ कालेन देवेशो वृषभध्वजः ।
दर्शयामास वरदो विश्वामित्रं महाबलम् ॥ 13 ॥
किमर्थं तप्यसे राजन् ब्रूहि यत्ते विवक्षितम् ।
वरदोऽस्मि वरो यस्ते काङ्क्षितस्सोऽभिधीयताम् ॥ 14 ॥
एवमुक्तस्तु देवेन विश्वामित्रो महातपाः ।
प्रणिपत्य महादेवमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 15 ॥
यदि तुष्टो महादेव धनुर्वेदो ममानघ ।
साङ्गोपाङ्गोपनिषदस्सरहस्यः प्रदीयताम् ॥ 16 ॥
यानि देवेषु चास्त्राणि दानवेषु महर्षिषु ।
गन्धर्वयक्षरक्षस्सु प्रतिभान्तु ममानघ ॥ 17 ॥
तव प्रसादाद्भवतु देवदेवममेप्सितम् ।
एवमस्त्विति देवेशो वाक्यमुक्त्वा गतस्तदा ॥ 18 ॥
प्राप्य चास्त्राणि राजर्षिर्विश्वामित्रो महाबलः ।
दर्पेण महता युक्तो दर्पपूर्णोऽभवत्तदा ॥ 19 ॥
विवर्धमानो वीर्येण समुद्र इव पर्वणि ।
हतमेव तदा मेने वसिष्ठमृषिसत्तमम् ॥ 20 ॥
ततो गत्वाऽऽश्रमपदं मुमोचास्त्राणि पार्थिवः ।
यैस्तत्तपोवनं सर्वं निर्दग्धं चास्त्रतेजसा ॥ 21 ॥
उदीर्यमाणमस्त्रं तद्विश्वामित्रस्य धीमतः ।
दृष्ट्वा विप्रद्रुतास्सर्वे मुनयश्शतशो दिशः ॥ 22 ॥
वसिष्ठस्य च ये शिष्यास्तथैव मृगपक्षिणः ।
विद्रवन्ति भयाद्भीता नानादिग्भ्यस्सहस्रशः ॥ 23 ॥
वसिष्ठस्याश्रमपदं शून्यमासीन्महात्मनः ।
मुहूर्तमिव निश्शब्दमासीदिरिणसन्निभम् ॥ 24 ॥
वदतो वै वसिष्ठस्य मा भैरिति मुहुर्मुहुः ।
नाशयाम्यद्य गाधेयं नीहारमिव भास्करः ॥ 25 ॥
एवमुक्त्वा महातेजा वसिष्ठो जपतां वरः ।
विश्वामित्रं तदा वाक्यं सरोषमिदमब्रवीत् ॥ 26 ॥
आश्रमं चिरसम्वृद्धं यद्विनाशितवानसि ।
दुराचारोऽसि तन्मूढ तस्मात्त्वं न भविष्यसि ॥ 27 ॥
इत्युक्त्वा परमक्रुद्धो दण्डमुद्यम्य सत्वरः ।
विधूममिव कालाग्निं यमदण्डमिवापरम् ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcapañcāśassargaḥ |
tatastānākulān dṛṣṭvā viśvāmitrāstramohitān |
vasiṣṭhaścodayāmāsa kāmadhuk sṛja yogataḥ || 1 ||
tasyāhumbhāravājjātāḥ kāmbhojā ravisannibhāḥ |
ūdhasastvatha sañjātāḥ paplavāśśastrapāṇayaḥ || 2 ||
yonideśācca yavanāśśakṛddeśācchakā stathā |
romakūpeṣu ca mlecchā hārītāssakirātakāḥ || 3 ||
taistairniṣūditaṃ sarvaṃ viśvāmitrasya tatkṣaṇāt |
sapadātigajaṃ sāśvaṃ sarathaṃ raghunandana || 4 ||
dṛṣṭvā niṣūditaṃ sainyaṃ vasiṣṭhena mahātmanā |
viśvāmitrasutānāṃ ca śataṃ nānāvidhāyudham || 5 ||
abhyadhāvatsusaṅkṛddhaṃ vasiṣṭhaṃ japatāṃ varam |
huṅkāreṇaiva tān sarvān dadāha bhagavān ṛṣiḥ || 6 ||
te sāśvarathapādātā vasiṣṭhena mahātmanā |
bhasmīkṛtā muhūrtena viśvāmitrasutā stadā || 7 ||
dṛṣṭvā vināśitān putrān balaṃ ca sumahāyaśāḥ |
savrīḍaścintayā'viṣṭo viśvāmitro'bhavattadā || 8 ||
samudra iva nirvego bhagnadaṃṣṭra ivoragaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 9 ||
hataputrabalo dīno lūnapakṣa iva dvijaḥ |
hatadarpo hatotsāho nirvedaṃ samapadyata || 10 ||
sa putramekaṃ rājyāya pālayeti niyujya ca |
pṛthivīṃ kṣatradharmeṇa vanamevānvapadyata || 11 ||
sa gatvā himavatpārśvaṃ kinnaroragasevitam |
mahādevaprasādārthaṃ tapastepe mahātapāḥ || 12 ||
kenacittvatha kālena deveśo vṛṣabhadhvajaḥ |
darśayāmāsa varado viśvāmitraṃ mahābalam || 13 ||
kimarthaṃ tapyase rājan brūhi yatte vivakṣitam |
varado'smi varo yaste kāṅkṣitasso'bhidhīyatām || 14 ||
evamuktastu devena viśvāmitro mahātapāḥ |
praṇipatya mahādevamidaṃ vacanamabravīt || 15 ||
yadi tuṣṭo mahādeva dhanurvedo mamānagha |
sāṅgopāṅgopaniṣadassarahasyaḥ pradīyatām || 16 ||
yāni deveṣu cāstrāṇi dānaveṣu maharṣiṣu |
gandharvayakṣarakṣassu pratibhāntu mamānagha || 17 ||
tava prasādādbhavatu devadevamamepsitam |
evamastviti deveśo vākyamuktvā gatastadā || 18 ||
prāpya cāstrāṇi rājarṣirviśvāmitro mahābalaḥ |
darpeṇa mahatā yukto darpapūrṇo'bhavattadā || 19 ||
vivardhamāno vīryeṇa samudra iva parvaṇi |
hatameva tadā mene vasiṣṭhamṛṣisattamam || 20 ||
tato gatvā''śramapadaṃ mumocāstrāṇi pārthivaḥ |
yaistattapovanaṃ sarvaṃ nirdagdhaṃ cāstratejasā || 21 ||
udīryamāṇamastraṃ tadviśvāmitrasya dhīmataḥ |
dṛṣṭvā vipradrutāssarve munayaśśataśo diśaḥ || 22 ||
vasiṣṭhasya ca ye śiṣyāstathaiva mṛgapakṣiṇaḥ |
vidravanti bhayādbhītā nānādigbhyassahasraśaḥ || 23 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ śūnyamāsīnmahātmanaḥ |
muhūrtamiva niśśabdamāsīdiriṇasannibham || 24 ||
vadato vai vasiṣṭhasya mā bhairiti muhurmuhuḥ |
nāśayāmyadya gādheyaṃ nīhāramiva bhāskaraḥ || 25 ||
evamuktvā mahātejā vasiṣṭho japatāṃ varaḥ |
viśvāmitraṃ tadā vākyaṃ saroṣamidamabravīt || 26 ||
āśramaṃ cirasamvṛddhaṃ yadvināśitavānasi |
durācāro'si tanmūḍha tasmāttvaṃ na bhaviṣyasi || 27 ||
ityuktvā paramakruddho daṇḍamudyamya satvaraḥ |
vidhūmamiva kālāgniṃ yamadaṇḍamivāparam || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.